I. Ārstniecības personas

II. Izmeklējumi

I. Ķirurģiskā izmeklēšana

1. Izvērtēšanu uzsāk ar pārbaudāmā stājas pārbaudi frontālā un sagitālā plaknē, izvērtējot simetriju (pleci, atslēgas kauli, lāpstiņas, iegurnis) un iespējamās deformācijas (kifoze, lordoze, skolioze), apskatē izvērtē vēdera, dzimumlocekļa un sēklinieku iespējamās anomālijas, ādas stāvokli, rētas, pigmentāciju, paplašinātas vēnas, ekstremitāšu tūskas, apskata pēdas, pievēršot uzmanību velvēm un ādas sabiezējumiem.

2. Palpatori izvērtē limfmezglus, vairogdziedzeri, vēderu, pievēršot uzmanību rētu un potenciālo trūču vietu izmeklēšanai, tāpat jāizpalpē sēklinieki un to piedēkļi, kā arī jāpārbauda perifērās artērijas, jāvērtē to pulss.

3. Ja apskates laikā konstatēta ekstremitāšu asimetrija, jāveic ekstremitātes garuma un apkārtmēra salīdzinoši mērījumi.

4. Veic aktīvo un pasīvo kustību izvērtēšanu lielajās locītavās, nepieciešamības gadījumā fiksējot kustību ierobežojumu (ja nepieciešams, izmantojot gonometru).

II. Neiroloģiskā izmeklēšana

5. Apskates laikā izvērtē pacienta apziņu, vispārējo kognitīvo un runas funkciju, novērtē ķermeņa uzbūvi un pacienta gaitu.

6. Pārbauda aptuveno redzes lauku, acābolu kustības, zīlīšu reakciju uz gaismu un nistagmu.

7. Novērtē mīmikas muskulatūras simetriskumu un mēles deviāciju.

8. Pārbauda aukslēju kustīgumu un rīšanas refleksu.

9. Novērtē muskuļu sistēmas stāvokli (atrofijas, muskuļu fibrilācijas), rumpja un ekstremitāšu aktīvo un pasīvo kustību apjomu, muskuļu spēku un tonusu.

10. Veic cīpslu, periostālo, ādas un patoloģisko refleksu pārbaudi, izvērtē to izteiktību un simetriskumu.

11. Veic līdzsvara un kustību koordinācijas testus.

12. Pārbauda virspusējo un dziļo jušanu. Pārbauda meningiālos simptomus.

III. Redzes pārbaude un oftalmoloģiskā izmeklēšana

13. Anamnēzes ievākšana. Ārsts ievāc okulāro anamnēzi (pārciestās acu slimības, traumas, briļļu un kontaktlēcu lietošana) un vispārējo anamnēzi (saslimšanas, ģimenē zināmās iedzimtās slimības, medikamentu lietošana u. c.), uzklausa pašreizējās sūdzības.

IV. Redzes pārbaude un refrakcijas izmeklēšana

14. Pārbaudi sāk ar redzes asuma noteikšanu tālumā (katrai acij atsevišķi) bez korekcijas. Redzes asuma novērtēšanai izmanto dažāda lieluma optotipus, projekcijas ekrānus, standartizētas tabulas. Izmeklējamai personai demonstrē optotipus un novērtē spēju pareizi tos nosaukt. Ja netiek iegūts nepieciešamais redzes asums, lieto esošās brilles (ja tādas ir) vai liek atbilstošu korekciju proves rāmī un atkārtoti nosaka redzes asumu katrai acij atsevišķi. Vērtē redzes asumu ar optimāli sabalansētu korekciju monokulāri un binokulāri.

15. Objektīvo un subjektīvo refrakciju nosaka caur medikamentozi nepaplašinātu zīlīti. Objektīvās refrakcijas noteikšanai izmanto autorefraktometru (vai skiaskopiju), subjektīvo refrakciju nosaka ar koriģējošo briļļu lēcu palīdzību. Lai izslēgtu akomodācijas ietekmi uz refrakcijas noteikšanu, lieto dažādus testus (duohromo, staru figūru, apmiglošanu u. c.) Salīdzina subjektīvas refrakcijas datus ar objektīvi iegūtajiem datiem. Nepieciešamības gadījumā objektīvo refrakciju precizē medikamentozas cikloplēģijas apstākļos.

16. Akomodācijas funkciju izmeklēšana. To veic ar pilnībā koriģētu tāluma refrakciju. Akomodācijas funkciju izvērtēšanu sāk ar redzes asuma noteikšanu tuvumā. Ja redzes asums tuvumā ir normāls, tad nosaka tuvāko skaidras redzes punktu. Nepieciešamības gadījumā pārbauda akomodācijas rezerves.

17. Redzes rakstura noteikšana. Izmantojot atbilstošus testus un metodes, nosaka binokulāras redzes, stereoredzes esību. Diagnosticē binokulāros traucējumus (vienlaicīgu redzi vai monokulāru redzi), pārbauda acs ārējo kustību muskuļu darbību, nosaka šķielēšanas virzienu un leņķi.

18. Krāsu uztveres pārbaude. Lieto polihromatiskās tabulas (vai anomaloskopu), nosaka krāsu redzes traucējumu veidu un pakāpi.

19. Intraokulārais spiediens tiek izmērīts ar bezkontakta vai kontakta tonometru.

20. Acs struktūru izvērtēšana. Sāk ar vizuālu ārējo apskati un turpina ar padziļinātu acs ārējo palīgstruktūru un acs priekšējo daļu izmeklēšanu ar spraugas lampu. Apskata plakstiņus, novērtē ādas stāvokli, plakstu malas, skropstu augšanas virzienu, acs spraugu platumu un sakļaušanos, salīdzina simetriju. Novērtē acs ābola novietojumu orbītā un kustīgumu visos virzienos. Vizuāli novērtē asaru dziedzeri, asaru punktus, asaru maisu (nepieciešamības gadījumā kanālu caurlaidības pārbaudei var lietot krāsvielu). Izmeklējot konjunktīvu, izvērš plakstiņus, vērtē konjunktīvas krāsu un virsmas reljefu, izdalījumus no konjunktīvas maisa. Apskata sklēru, novērtē tās krāsu un virsmu. Izmeklējot radzeni, vērtē tās formu, caurspīdīgumu, spīdīgumu, spoguļošanu un jutīgumu (ja nepieciešams, virsmas krāsošanai lieto fluorescīnu). Apskata un salīdzina abu acu priekšējās kameras, varavīksnenes. Salīdzina zīlīšu formu, izmērus, krāsu un novērtē reakciju uz gaismu. Novērtē lēcas un stiklveida ķermeņa priekšējo daļu caurspīdīgumu. Fundus oculi apskatei izmanto fundus kameru vai citu pieejamo aparatūru. Apskata RND, vērtē krāsu, robežas un līmeni, ekskavācijas. Apskata tīkleni, mākulu, novērtē asinsvadu izvietojumu un kalibrus. Ja nepieciešams, tīklenes perifēriju apskata caur medikamentozi paplašinātu zīlīti.

V. Otolaringoloģiskā izmeklēšana

21. Otolaringoloģiskā izmeklēšana jāveic pēc audiometriskās izmeklēšanas rezultātu saņemšanas.

22. Izmeklēšanu uzsāk, vācot anamnēzi, pievēršot uzmanību ausu, kakla, deguna saslimšanām un traumām, runas defektiem.

23. Apskatē novērtē auss gliemežnīcas, ārējās auss ejas, aizauss paugurus (pārbauda to jutīgumu), bungplēvīti (fiksē iespējamas deformācijas vai rētas).

24. Apskata deguna ārējo daļu, pārbauda blakusdobumu rajonu jutīgumu, veic deguna dobuma apskati – izvērtē gļotādu izdalījumus vai veidojumus.

25. Veic rīkles apskati, mugurējo rinoskopiju, laringoskopiju, izvērtē balss skanīgumu, tembru, iespējamos runas defektus, to raksturu un izteiktības pakāpi. Veicot rīkles apskati, izvērtē arī mandeļu un kakla limfmezglu stāvokli.

26. Šaubu gadījumā papildus var izmantot arī "čukstus balss" metodi dzirdes traucējumu izvērtēšanai.

VI. Psihiatriskā un narkoloģiskā izmeklēšana

27. Iesaucamā izvērtēšanas atvieglošanai iespējams izmantot psihometriskos (piemēram, PHQ-9, GAD-7 un AUDIT) testus.

28. Izvērtējot kandidāta stāvokli, obligāti jāpārliecinās par iesaucamā statusu ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā (narkoloģisko un pacientu, kuriem diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi), kā arī jāpārbauda informācija par vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā pēdējo divu gadu laikā izrakstītajiem medikamentiem.

29. Iesaucamā izmeklēšanu uzsāk, ievācot anamnēzi par izmeklējamās personas svarīgākajiem dzīves notikumiem, iedzimtību, pārciestajām slimībām, to izpausmēm un norisi, kā arī pašreizējo psihiskās veselības stāvokli.

30. Izvērtēšanai nepieciešams ievākt ģimenes anamnēzi (iedzimtības datus, pārmantojamības datus un vidi, kurā kandidāts audzis, attiecības ģimenē, tai skaitā iespējamās ziņas par agrīno attīstību (agrīnās attīstības traucējumi utt.).

31. Nepieciešams noskaidrot ziņas par iesaucamā izglītības ieguves procesu un tā laikā esošajām problēmām (mācību apguves problēmas, attiecības ar skolasbiedriem un skolotājiem). Ģimenes dzīves aprakstā atzīmē, vai ir bijušas problēmas ģimenes veidošanā, seksuālās identitātes problēmas.

32. Izvērtējot iesaucamā vispārējo stāvokli, īpaši atzīmē psihiskās saslimšanas vai traucējumus un centrālās nervu sistēmas saslimšanas, galvas traumas, kā arī ar alkohola, medikamentu vai narkotiku lietošanu saistītās problēmas. Ja nepieciešams, apraksta alkohola lietošanas daudzumu, veidu, biežumu, atkarības simptomus un alkohola lietošanas komplikācijas (paģiru stāvokļi, epileptiskas lēkmes, psihozes).

33. Noskaidro, vai kandidāts lieto psihotropus medikamentus vai narkotiskas vielas. Noskaidro, kādi līdzekļi, kādā nolūkā, kādās devās, kādā veidā tiek lietoti. Fiksē faktu, vai iesaucamais ir ārstējies vai konsultējies pie psihiatra (ja atbilde ir pozitīva – noskaidro traucējumu vai saslimšanas raksturu, tās attīstību, norisi, ārstēšanās efektivitāti.)

34. Izvērtē iesaucamā ārējo izskatu un izturēšanos, garastāvokli, apziņas stāvokli (spēja orientēties (apzināt sevi) laikā, vietā, savā personā), uzmanību un koncentrēšanās spējas.

35. Novērtē runu, tās saturu, formu, runas struktūru, saprotamību, tematu maiņu, runas ātrumu, izrunas traucējumus, stostīšanos, disfāziju, dizartriju.

36. Izvērtē arī pārbaudāmās personas garastāvokli, domu gaitu un saturu, iespējamos domāšanas traucējumus: domu novirzīšanās, koncentrēšanās grūtības, domu kavēšana, uzspiestas domas, citi domāšanas traucējumi, slimīgas (murgu) idejas, kā arī uztveres (sapratnes, apjēgšanas) traucējumi: ilūzijas, senestopātijas, psihosensorie traucējumi, slimīgas fantāzijas un halucinācijas.

37. Anamnēzē un izmeklēšanā papildus jāpievērš uzmanība logoneirozei, nakts enurēzei, miega traucējumiem, epilepsijai/krampju lēkmēm, sinkopāliem stāvokļiem bez somatiska iemesla, galvassāpēm, asinsspiediena svārstībām.

VII. Zobārsta izmeklēšana

38. Zobārsts izvērtē iesaucamā mutes dobuma stāvokli un zobu pārbaudes rezultātus fiksē izziņā (zobu formula). Ja nepieciešams, kā papildu metodi objektivizācijai drīkst izmantot sakodiena Rtg ("bite wing") vai ortopantomogrammu. Zobārsts izvērtē sakodienu un mutes dobuma gļotādas stāvokli.

1. punktā ietver akūtas un hroniskas zarnu infekcijas, bakteriālās zoonozes, citas bakteriālās slimības, spirohetas, riketsiozes, centrālās nervu sistēmas vīrusinfekcijas, posmkāju pārnestos vīrusu drudžus un vīrusu hemorāģiskos drudžus, vīrusinfekcijas ar ādas un gļotādas bojājumiem, vīrushepatītus, citas vīrusinfekcijas, mikozes, vienšūņu ierosinātas slimības, helmintozes, utainību, ērču izraisītās slimības un to sekas.

Medicīniskās pārbaudes lēmumu pieņem pēc ārstēšanās kursa beigšanas, un pieeja ir individuāla atkarībā no organisma un sistēmu funkciju traucējumu pakāpes.

1.1. apakšpunktā iekļauj infekcijas un parazitārās slimības ar progresējošu gaitu un krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem.

1.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas bieži recidivējošas infekcijas un parazitārās slimības, kam nepieciešama atkārtota vai ilgstoša ārstēšana, un šo slimību sekas ar stabiliem, izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem vai kam ir baktēriju (dizentērija, vēdertīfs, paratīfs, meningokoks u. c.) nēsāšana trīs mēnešus un ilgāk.

1.3. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas infekciju slimības, to sekas ar stabiliem mēreni izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem.

1.4. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas infekciju slimības, to sekas ar stabiliem nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem un rada nelielus ierobežojumus dienesta pildīšanai (neirotiski vai veģetovaskulāri simptomi, astenizācija, nelieli elpošanas, kuņģa zarnu trakta, balsta un kustību aparāta funkciju traucējumi).

1.5. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas infekciju slimības, to sekas ar stabilām anatomiskām izmaiņām bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem.

Pēc smagas vai vidēji smagas infekcijas slimības karavīri sešus mēnešus nedrīkst lēkt ar izpletni, veikt ūdenslīdēju darbus, būt Jūras spēku peldošajā sastāvā.

1.6. apakšpunktā iekļauj īslaicīgus, pārejošus orgānu un sistēmu funkciju traucējumus (darba nespējas un rehabilitācijas laiks).

Pēc pārslimota vīrushepatīta A, hepatīta B vai C vīrusa nēsāšanas gadījumā bez funkcionāliem traucējumiem derīgums dienestam netiek ierobežots.

Pēc smagas vai vidēji smagas infekcijas slimības dienestā drīkst stāties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc ārstēšanās kursa beigšanas.

2. punktā ietver augšējo elpošanas ceļu, limfmezglu, nervu sistēmas, mugurkaula, kaulu un locītavu, vēdera dobuma orgānu, uroģenitālās sistēmas, ādas un citu orgānu tuberkulozi.

2.1. apakšpunktā iekļauj hroniski noritošu progresējošu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar tuberkulozu intoksikāciju, nelabvēlīgu prognozi.

2.2. apakšpunktā iekļauj aktīvu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar stabiliem izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem, kam nepieciešama ilgstoša specifiska ārstēšanās stacionāra apstākļos vai ambulatori; klīniski izārstētu tuberkulozi ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās, pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas), cirozi, plānsienu dobumus, atelektāzes, bronhektāzes, plaušu fibrozi, posttuberkulozi deformējošus bronhītus, elpošanas funkciju traucējumus II–III pakāpē, plaušu– sirds pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās. Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi – HNS, ja ir nieru tuberkuloze, balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze.

2.3. apakšpunktā iekļauj klīniski izārstētu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem.

2.4. apakšpunktā iekļauj klīniski izārstētu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem.

2.5. apakšpunktā iekļauj klīniski izārstētu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi bez funkciju traucējumiem.

2.6. apakšpunktā iekļauj īslaicīgus, pārejošus orgānu un sistēmu funkciju traucējumus (darba nespējas un rehabilitācijas laiks).

3. punktā ietver sifilisu, gonokoku, hlamīdiju, trihomonu un citu ierosinātāju seksuāli transmisīvas slimības.

Atkarībā no slimības gaitas, anatomiskām izmaiņām, orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pakāpes lēmumu attiecīgi pieņem saskaņā ar 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. vai 3.5. apakšpunktu.

Iedzimto un vēlīno sifilisu iekļauj 3.1. un 3.2. apakšpunktā.

Iesaucamie pēc sekmīgas ārstēšanās kursa pabeigšanas (trīs reizes pēc kārtas negatīvi klīniski seroloģiskie izmeklējumi un bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem) derīgi dienestam bez ierobežojumiem.

4. punktā ietver cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas (HIV) slimniekus un nēsātājus. HIV slimnieki dienestam nederīgi, noņemot no uzskaites. HIV nēsātāji ierobežoti derīgi dienestam kara laikā.

5. punktā ietver lūpas, mutes dobuma, rīkles, gremošanas orgānu, elpošanas un krūšu dobuma, kaulu un locītavu skrimšļu, uroģenitālās sistēmas, nervu sistēmas, endokrīno dziedzeru, limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu, ādas un citu orgānu ļaundabīgos audzējus.

5.1. apakšpunktā iekļauj ļaundabīgus audzējus ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, plašām metastāzēm, nelabvēlīgu prognozi.

5.2. apakšpunktā iekļauj ļaundabīgus audzējus ar metastāzēm, izteiktiem orgānu un sistēmas funkcijas traucējumiem.

5.3. apakšpunktā iekļauj ļaundabīgus audzējus bez metastāzēm ar mēreniem orgānu un sistēmas funkcijas traucējumiem.

5.4. apakšpunktā iekļauj ļaundabīgus audzējus pēc operatīvas un konservatīvas (tai skaitā staru terapija, ķīmijterapija) ārstēšanas ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem.

5.5. apakšpunktā iekļauj ļaundabīgus audzējus pēc radikālas ārstēšanas, un piecu gadu laikā nav bijuši slimības recidīvi.

5.6. apakšpunktā iekļauj pārejošus orgānu un sistēmu funkciju traucējumus (darbnespējas un rehabilitācija laiks).

6. punktā ietver lūpas, mutes dobuma, rīkles, gremošanas orgānu, elpošanas un krūšu dobuma, kaulu un locītavu skrimšļu, uroģenitālās sistēmas, nervu sistēmas, endokrīno dziedzeru, limfoīdo, ādas, mīksto audu un citu orgānu labdabīgos audzējus.

Derīgumu valsts aizsardzības dienestam nosaka, ņemot vērā orgānu un sistēmu funkciju traucējuma pakāpi, iespējas valkāt standarta apavus un apģērbu, nest uzkabi.

7. punktā ietver deficitāras (uztures), hemolītiskas, aplastiskas un citas anēmijas, koagulācijas traucējumus, purpuras un citus hemorāģiskus traucējumus, noteiktus imunomehānismu traucējumus (imūndeficīti, sarkoidoze un citi).

Derīgumu valsts aizsardzības dienestam nosaka, ņemot vērā slimības gaitu (procesa aktivitāti, recidīvu biežumu, remisijas ilgumu), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpi, sākotnējās terapijas efektivitāti, slimības un terapijas komplikācijas.

8. punktā ietver vairogdziedzera funkcijas traucējumus, cukura diabētu, citus glikozes regulācijas un aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas traucējumus, citu endokrīno dziedzeru funkciju traucējumus, malnutrīciju, uztures deficītus, aptaukošanos, vielmaiņas traucējumus.

8.1. apakšpunktā iekļauj nekompensētu hipotireozi un tireotoksikozi ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem, apgrūtinātu apģērba nēsāšanu; 1., 2. tipa cukura diabētu ar ļoti izteiktām komplikācijām (HNS IV–V stadijā, nieru aizstājējterapiju, diabētisku polineiropātiju ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm, diabētisku perifēro asinsvadu okluzīvu slimību, ekstremitāšu amputāciju, diabētisku pēdu ar smagiem statikas traucējumiem).

8.2. apakšpunktā iekļauj nekompensētu hipotireozi u tireotoksikozi ar stabili izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija); 1., 2. tipa cukura diabētu ar stabili izteiktiem funkciju traucējumiem (diabētisko nefropātiju III stadijā, diabētisko polineiropātiju ar izteiktām parēzēm, diabētisko perifēro asinsvadu okluzīvu slimību, diabētisku pēdu ar atsevišķu pirkstu amputāciju, diabētiskas čūlas, Šarko pēdu); 1. tipa cukura diabētu, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm, akromegāliju ar orgānu bojājumu (kardiomiopātiju, cukura diabētu, hipertensiju).

8.3. apakšpunktā iekļauj subkompensētu hipotireozi un tireotoksikozi ar mēreniem orgānu funkciju traucējumiem; 1., 2. tipa cukura diabētu ar vēlīnām diabēta komplikācijām (diabētisku nefropātiju II stadijā, diabētisku sensori motoru polineiropātiju ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem, subkompensētu diabētisku perifēro asinsvadu okluzīvu slimību); akromegāliju ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem.

8.4. apakšpunktā iekļauj viegli kompensējamu hipotireozi, tireotoksikozi, perorālu medikamentu kompensētu cukura diabētu.

Metabolā sindroma gadījumā (adipozitāte, arteriālā hipertensija, dislipidēmija, hiperglikēmija) derīgumu nosaka pēc orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pakāpes.

I un II pakāpes adipozitāte neierobežo derīgumu valsts aizsardzības dienestam, personas ar III pakāpes adipozitāti nav derīgas speciālā kontingenta, gaisa desanta, jūras dienestam.

Atzinumu par fizisko attīstību dod katram individuāli, ņemot vērā viņa muskuļu sistēmas attīstības pakāpi, svaru un augumu, krūškurvja apkārtmēru, zemādas tauku slāņa attīstības pakāpi, skeleta muskulatūras īpatnības. Valsts aizsardzības dienestā pieņem personas, kuru augums nav mazāks par 150 cm un svars par 45 kg.

ĶMI = svars (kg) : augums (m) : augums (m)

9. punktā ietver Alcheimera demenci, vaskulāru demenci, demenci citu citur klasificētu slimību dēļ, neprecizētu demenci, organisku amnestisku sindromu, ko nav izraisījis alkohols vai citas psihoaktīvas vielas, citus psihiskus traucējumus, kas rodas smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ, personības un uzvedības traucējumus smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ, neprecizētus organiskus vai simptomātiskus psihiskus traucējumus.

9.1. apakšpunktā iekļauj psihiskus traucējumus, ja tie ir stabili izteikti un radušies neatgriezenisku smadzeņu organisku izmaiņu rezultātā.

9.2. apakšpunktā iekļauj mērenus un viegli izteiktus, bet ilgstošus psihiskus traucējumus. Tiem pieskaitāmi kognitīvās funkcijas traucējumi, uztveres traucējumi, kā arī emocionālās kontroles, sociālās uzvedības vai motivācijas izmaiņas.

9.3. apakšpunktā iekļauj pārejošus psihiskus traucējumus, kas parādās pie kāda organiska smadzeņu bojājuma tūlīt vai pēc kāda laika, taču ir atgriezeniski un pēc ārstēšanas izzūd.

9.4. apakšpunktā iekļauj psihiskus traucējumus anamnēzē, ilgstoša remisija.

10. punktā ietver psihiskus un uzvedības traucējumus alkohola, opiātu, Indijas kaņepju alkaloīdu, sedatīvu un miega līdzekļu, kokaīna, citu stimulatoru, halucinogēnu, tabakas, gaistošu organisku šķīdinātāju lietošanas dēļ un citas atkarības.

10.1. apakšpunktā iekļauj izteiktus un stabilus psihiskus traucējumus ar personības izmaiņām.

10.2. apakšpunktā iekļauj mēreni izteiktas klīniskās izpausmes vai atkārtotas psihozes ar personības izmaiņām un somatiskiem traucējumiem.

10.3. apakšpunktā iekļauj vieglus, pārejošus psihiskus traucējumus; pārejoša rakstura atkarības sindromu.

10.4. apakšpunktā iekļauj atsevišķu vai epizodisku psihoaktīvo vielu lietošanu anamnēzē, ja nav konstatēta to lietošana pēdējo divu gadu laikā un psihoemocionālu traucējumu pazīmes.

11. punktā ietver šizofrēniju, šizotipiskus traucējumus, persistējošos murgus, akūtus un transitorus psihotiskus traucējumus, inducētus murgus, šizoafektīvus traucējumus, citus neorganiski psihotiskus traucējumus, neprecizētu neorganisku psihozi neatkarīgi no slimības formas un remisijas ilguma.

12. punktā ietver maniakālas epizodes, bipolārus afektīvus traucējumus, depresīvas epizodes, rekurentus depresīvus traucējumus, persistējošus garastāvokļa (afektīvus) traucējumus, citus garastāvokļa (afektīvus) traucējumus, neprecizētus garastāvokļa (afektīvus) traucējumus.

12.1. apakšpunktā iekļauj maniakālas epizodes, bipolārus afektīvus traucējumus un citus garastāvokļa traucējumus, kam nepieciešama stacionāra ārstēšana un regulāra novērošana specializētās ārstniecības iestādēs.

12.2. apakšpunktā iekļauj vieglas formas vai retus depresīvus, maniakālus stāvokļus vai slimības ilgstošu remisiju.

12.3. apakšpunktā iekļauj vieglas formas ar ilgstošu pilnīgu remisijas periodu.

13. punktā ietver fobisku trauksmainību, cita veida trauksmi, obsesīvi kompulsīvus traucējumus, reakciju uz smagu stresu un adaptācijas traucējumus, disociatīvus (konversijas) traucējumus, somatoformus traucējumus, citus neirotiskus traucējumus.

13.1. apakšpunktā iekļauj neirotiskus, ar stresu saistītus un somatoformus traucējumus, kam ir ieilgusi, nelabvēlīga gaita, nepieciešama ilgstoša terapija.

13.2. apakšpunktā iekļauj vidēji smagus neirotiskus un somatoformus traucējumus, kas padodas terapijai.

13.3. apakšpunktā iekļauj vieglus, īslaicīgus neirotiskus stāvokļus, somatoformus un adaptācijas traucējumus, kuri labi padodas terapijai.

13.4 apakšpunktā iekļauj vieglus, pārejošus, situācijas noteiktus stāvokļus, kas pāriet pēc situācijas uzlabošanās.

14. punktā ietver ēšanas traucējumus, neorganiskus miega traucējumus, seksuālu disfunkciju bez organiskiem traucējumiem vai slimības, citur neklasificētus psihiskus un uzvedības traucējumus pēcdzemdību periodā, psihiskus un uzvedības faktorus, kas saistīti ar citur klasificētiem traucējumiem vai slimībām, vielu, kas nerada atkarību, pārmērīgu lietošanu, neprecizētus uzvedības sindromus, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem.

14.1. apakšpunktā iekļauj krasi izteiktas uzvedības sindromus, kuri saistās ar specifisku psihopatoloģiju, kuru rada dažādi fizioloģiski traucējumi, kurus nenosaka CNS organiskas izmaiņas.

14.2. apakšpunktā iekļauj mēreni izteiktus uzvedības sindromus.

14.3. apakšpunktā iekļauj vieglus, pārejošus uzvedības sindromus, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem.

15. punktā ietver specifiskus personības traucējumus, jauktus un citus personības traucējumus, stabilas personības pārmaiņas, kas nav saistītas ar smadzeņu bojājumu vai slimību, paradumu un dziņu traucējumus, dzimumidentitātes traucējumus, seksuālās izvēles traucējumus, psihiskus un uzvedības traucējumus, kas saistīti ar seksuālo attīstību un orientāciju, citus pieaugušo personības un uzvedības traucējumus, uzvedības un emocionālus traucējumus, kas radušies bērnībā un pusaudžu vecumā (hiperkinētiski, uzvedības, emocionāli traucējumi, rauste, neorganiska enurēze, stostīšanās u. c.).

Izvērtē atkarībā no traucējumu izpausmes pakāpes.

16. punktā ietver vieglu, vidēji smagu, smagu un dziļu garīgo atpalicību, cita veida un neprecizētu garīgu atpalicību.

17. punktā ietver citus neklasificētus bakteriālus meningītus, citu klasificētu bakteriālu un parazitāru meningītu, neprecizētu cēloņu meningītu, encefalītu, mielītu, encefalomielītu, intrakraniālu un intraspinālu abscesu, granulomu, flebītu, tromboflebītu, iekaisīgu centrālās nervu sistēmas slimību sekas.

17.1. apakšpunktā iekļauj smagas nervu sistēmas slimības ar progresējošu gaitu vai krasi izteiktiem funkciju traucējumiem – paralīzi vai dziļu parēzi, izteiktu parkinsonismu ar intrakraniālā spiediena paaugstinājumu, optikohiazmālu arahnoidītu ar redzes traucējumiem, pārciesta mielīta sekas ar paralīzi vai dziļu parēzi.

17.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas slimības (encefalītu palieku parādības ar mēreni izteiktu parēzi, kas izpaužas ar samazinātu muskuļu spēku, nelielas muskuļu tonusa izmaiņas bez runas, atmiņas un gaitas traucējumiem, kā arī cerebrālo arahnoidītu ar mērenu vai nelielu intrakraniālā spiediena paaugstināšanos).

17.3. apakšpunktā iekļauj nervu sistēmas bojājumu atlieku parādības, kuras kombinējas ar neirotiskiem un veģetovaskulāriem simptomiem.

17.4. apakšpunktā iekļauj nervu sistēmas bojājumu atlieku parādības, kas izpaužas ar atsevišķiem, noturīgiem nervu sistēmas bojājuma simptomiem (viegla anizorefleksija, konverģences nepietiekamība u. c.).

18. punktā ietver Hentingtona slimību, pārmantotu ataksiju, spinālo muskuļu atrofiju un citus radnieciskus sindromus, centrālās nervu sistēmas primāras sistēmiskas atrofijas citur klasificētu slimību dēļ, Parkinsona slimību, sekundāru parkinsonismu, citas bazālo gangliju deģeneratīvas slimības, distoniju, citus ekstrapiramidālus un kustību traucējumus, Alcheimera slimību un citas deģeneratīvas nervu sistēmas slimības, multiplo sklerozi, citas demielinizējošas centrālās nervu sistēmas slimības.

18.1. apakšpunktā iekļauj smagas nervu sistēmas slimības ar ātri progresējošu gaitu vai krasi izteiktiem funkciju traucējumiem (siringomieliju, ja ir izteikti trofikas traucējumi, laterālo amiotrofo sklerozi, miastēniju, neirālu amiotrofiju, Frireiha spinālo ataksiju u. c.).

18.2. apakšpunktā iekļauj slimības ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem un lēni progresējošu gaitu (1–2 gadu laikā), mielopātiju un siringomieliju ar nelielu muskuļu atrofiju un viegliem jušanas traucējumiem, miotoniju.

18.3. apakšpunktā iekļauj ļoti lēni progresējošas centrālās nervu sistēmas slimības ar nenozīmīgiem jušanas traucējumiem bez muskuļu atrofijas un trofikas traucējumiem.

19. punktā ietver epilepsiju, epileptisku stāvokli, migrēnu, citus galvassāpju sindromus, miega traucējumus.

19.1. apakšpunktā iekļauj biežas epileptiskas lēkmes, ir lēkmju psihiski ekvivalenti un citas epilepsijai raksturīgas personības pārmaiņas, biežas migrēnas, pastāvīgus miega traucējumus ar īslaicīgu terapeitisku efektu.

19.2. apakšpunktā iekļauj retas epilepsijas lēkmes, nav lēkmju psihiski ekvivalenti, migrēnu, galvassāpes, miega traucējumus ar nestabilu terapeitisku efektu un mēreniem funkciju traucējumiem.

19.3. apakšpunktā iekļauj retus paroksizmus, kuru etioloģija nav skaidra un kurus pārliecinoši nevar pieskaitīt iepriekš minētam punktam, retas migrēnas, citus galvassāpju sindromus, miega traucējumus ar noturīgu terapeitisku efektu, bez funkcionāliem un psihiskiem traucējumiem.

20. punktā ietver subarahnoidālus, intracerebrālus, cita veida netraumatiskus intrakraniālus asins izplūdumus, smadzeņu infarktus, precerebrālo artēriju oklūziju un stenozi bez smadzeņu infarkta, cerebrālu transitorisku išēmisku lēkmi, cerebrovaskulāro slimību, cerebrovaskulāros sindromus un citus cerebrovaskulārus bojājumus.

20.1. apakšpunktā iekļauj atkārtotus insultus, smagus stabilus nervu sistēmas traucējumus, kas radušies akūtu galvas vai muguras smadzeņu asinsrites traucējumu rezultātā vai III pakāpes smadzeņu asinsapgādes nepietiekamības gadījumos (hemipleģija, dziļa hemiparēze, monoparēze, runas, domāšanas traucējumi, parkinsonisms, epilepsija, iegurņa orgānu funkcijas traucējumi u. c.).

20.2. apakšpunktā iekļauj slimību formas ar labvēlīgu gaitu, izteiktiem, stabiliem smadzeņu bojājuma simptomiem, aterosklerotiskas ģenēzes discirkulatoras encefalopātijas (galvas sāpes, reiboņi, miega traucējumi, ģīboņi, darbspēju pazemināšanās, emocionālās sfēras traucējumi) ar atsevišķiem centrālās nervu sistēmas lokāliem perēkļa bojājuma simptomiem (izteikta anizorefleksija, vāja zīlīšu reakcija uz gaismu, piramidālas zīmes), biežus, pārejošus smadzeņu asinsrites traucējumus.

20.3. apakšpunktā iekļauj retus transitorus smadzeņu asinsrites traucējumus ar īslaicīgām, lokālām perēkļu izmaiņām centrālajā nervu sistēmā (parestēzijas, runas traucējumi u. c.), kuri pāriet bez sekām.

20.4. apakšpunktā iekļauj cerebrovaskulāras slimības bez organiskiem centrālās nervu sistēmas bojājumiem un funkciju traucējumiem.

21. punktā ietver nervu saknīšu un pinuma patoloģiju, trijzaru nerva, sejas nerva un citu kraniālo nervu patoloģiju, rokas, kājas un citas mononeiropātijas, pārmantotas un idiopātiskas, iekaisīgas un citas polineiropātijas, miastēniju un citas mioneirālas patoloģijas, primāras muskuļu slimības un citas miopātijas, cerebrālo trieku un citus paralītiskus sindromus, autonomās nervu sistēmas patoloģijas, citas muguras smadzeņu un centrālās nervu sistēmas patoloģijas.

21.1. apakšpunktā iekļauj polineirītu sekas, ja ir izteikti kustības, jušanas, trofikas traucējumi (muskuļu atrofija: augšdelmā vairāk par 4 cm, apakšdelmā 3 cm, augšstilbā 8 cm, apakšstilbā 6 cm; kontraktūras, hroniskas trofiskas čūlas), ilgstoši noritošu radikulītu ar izteiktu sāpju sindromu, kustību un trofikas traucējumiem.

21.2. apakšpunktā iekļauj perifēro nervu un nervu pinumu patoloģiju ar izteikti stabiliem, mēreniem funkcijas traucējumiem (sejas nerva bojājums, plaukstas, pleca funkcijas traucējumi, recidivējošs radikulīts, pleksīts, neirīts) un biežiem, ilgstošiem paasinājumiem.

21.3. apakšpunktā iekļauj perifēro nervu un nervu pinumu patoloģiju ar retiem paasinājumiem, bez tendences progresēt, kā arī nenozīmīgas atlieku izpausmes, kas neierobežo ekstremitāšu funkcijas un darbaspējas.

21.4. apakšpunktā iekļauj stāvokļus pēc kraniālo un spinālo nervu saslimšanām ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiem.

22. punktā ietver plakstiņu stāvokļu defektus, mieža graudus, krusas graudus, cita veida plakstiņu iekaisumus un plakstiņu bojājumus citur klasificētu slimību dēļ.

22.1. apakšpunktā iekļauj krasi izteiktus plakstiņu saaugumus, izgriešanos, noslīdējumus, lagoftalmu, kas traucē redzi un ierobežo acs ābola kustības.

22.2. apakšpunktā iekļauj mēreni izteiktu abu acu plakstiņu noslīdējumu vai krasi izteiktu vienas acs plakstiņa defektu.

22.3. apakšpunktā iekļauj vienas acs plakstiņa noslīdējumu vai vienas acs plakstiņa nenozīmīgus defektus.

22.4. apakšpunktā iekļauj plakstiņu defektus bez ievērojamiem funkciju traucējumiem.

23. punktā ietver asaru aparāta slimības, orbītas bojājumus.

23.1. apakšpunktā iekļauj tādu asaru aparāta un ceļu slimības, kuras nepadodas ārstēšanai pat pēc atkārtotām ķirurģiskām operācijām un rada izteiktus funkciju traucējumus.

23.2. apakšpunktā iekļauj tādas vienas vai abu acs asaru aparāta slimības, kad pēc ārstēšanas saglabājas stabili, mēreni izteikti funkciju traucējumi.

23.3. apakšpunktā iekļauj tādas slimības un to sekas, kad pēc ārstēšanas saglabājas nenozīmīgi funkciju traucējumi.

24. punktā ietver akūtus un hroniskus konjunktivītus un citas konjunktīvas slimības, konjunktīvas bojājumus citur klasificētu slimību dēļ.

24.1. apakšpunktā iekļauj izteiktus čūlainus blefarokonjunktivītus ar rētainām pārmaiņām, skropstu trūkumu plakstiņu malās.

24.2. apakšpunktā iekļauj hroniskus mēreni izteiktus blefarokonjunktivītus ar retiem paasinājumiem un efektīvu ārstēšanos.

Parastais blefarokonjunktivīts ar atsevišķām zvīņām un neizteiktu plakstiņu malu hiperēmiju un folikulārais konjunktivīts ar atsevišķiem folikuliem neierobežo derīgumu speciālā kontingenta, gaisa desanta un jūras dienestam un mācībām militārajās mācību iestādēs.

24.3. apakšpunktā iekļauj blefarokonjunktivītus ar retiem recidīviem un efektīvu ārstēšanu vienā acī.

25. punktā ietver saistenes slimības, keratītus, radzenes rētas, apduļķojumus, citas radzenes slimības, saistenes un radzenes bojājumus citur klasificētu slimību dēļ, iridociklītus un citas varavīksnenes un ciliārķermeņa slimības.

25.1. apakšpunktā iekļauj slimības ar progresējošu redzes funkcijas pasliktināšanos, ar biežiem paasinājumiem, kuri atkārtojas divas reizes gadā un biežāk, tīklenes deģenerāciju, tīklenes pigmentdeģenerāciju ar pigmentu vai bez tā un traucētu adaptāciju tumsā, redzes lauka samazināšanos abām acīm līdz 45^o.

25.2. apakšpunktā iekļauj hroniskus uveītus ar acs iekšējā spiediena paaugstināšanos, reti recidivējošas acu slimības.

25.3. apakšpunktā iekļauj neprogresējošas slimības ar labu ārstēšanas efektu un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem.

25.4. apakšpunktā iekļauj sekas pēc slimību ķirurģiskas ārstēšanas, anatomiskas izmaiņas vienā vai abās acīs bez funkciju traucējumiem.

26. punktā ietver vecuma un cita veida kataraktu un citas lēcas slimības (afākiju, artefakiju, lēcas dislokāciju u. c.), stiklveida ķermeņa, acs ābola slimības.

26.1. apakšpunktā iekļauj stāvokļus pēc strutainiem endoftalmītiem, deģeneratīvas acs ābola slimības ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem.

26.2. apakšpunktā iekļauj lēcas afākiju, artefakiju, subluksāciju abās acīs, kataraktu ar izteikti stabilu funkciju traucējumu abās acīs.

26.3. apakšpunktā iekļauj lēcas afākiju, artefakiju, subluksāciju, kataraktu ar mēreniem funkciju traucējumiem vienā acī.

26.4. apakšpunktā iekļauj stiklveida ķermeņa, acs ābola slimību sekas ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem.

27. punktā ietver horioretinītus un citas dzīslenes slimības, tīklenes atslāņošanos un plīsumus, tīklenes asinsvadu oklūzijas un citas tīklenes slimības, redzes nerva neirītus un citas redzes nerva un redzes ceļu slimības.

27.1. apakšpunktā iekļauj jebkuras etioloģijas redzes nerva atrofiju ar progresējošu redzes funkciju pazemināšanos, noturīgu hemianopsiju, pārciestas netraumatiskas etioloģijas abu acu tīklenes atslāņošanos neatkarīgi no redzes funkcijas.

27.2. apakšpunktā iekļauj jebkuras etioloģijas redzes nerva atrofiju ar progresējošu redzes funkciju pazemināšanos vienai acij, pārciestas abu acu pēctraumatiskas tīklenes atslāņošanos ar labu ārstēšanas rezultātu.

27.3. apakšpunktā iekļauj jebkuras etioloģijas vienas acs tīklenes atslāņošanās sekas.

27.4. apakšpunktā iekļauj stabilas neprogresējošas anatomiskas izmaiņas vienā acī bez funkciju traucējumiem, krāsu redzes traucējumus.

Neprogresējošas redzes nerva atrofijas gadījumā derīgumu nosaka atkarībā no redzes funkcijas.

28. punktā ietver glaukomu, acs iekšējā spiediena paaugstināšanos citur klasificētu slimību dēļ.

29. punktā ietver paralītisko šķielēšanu, citus šķielēšanas veidus un pārējos acu saskaņotas kustības traucējumus.

29.1. apakšpunktā iekļauj pastāvīgu dubultošanos pēc acs orbītas traumas un muskuļu bojājuma.

29.2. apakšpunktā iekļauj paralītisko šķielēšanu.

29.3. apakšpunktā iekļauj sadraudzības šķielēšanu, binokulārās redzes trūkumu, nistagmu. Apslēptās šķielēšanas gadījumos ar labu saglabātu binokulāru redzi karavīri derīgi dienestam bez ierobežojumiem.

30. punktā ietver refrakcijas anomālijas.

32. punktā ietver redzes traucējumus, aklumu, vājredzību.

Nosakot krāsu redzes veidu un traucējumu pakāpi, vadās pēc polihromatiskajām tabulām. Dihromāzijas, A un B tipa trihromāzijas gadījumā transportlīdzekļu vadītāji nederīgi dienestam savā specialitātē.

33. punktā ietver ārējās auss iekaisumus, citas ārējās auss slimības.

33.1. apakšpunktā iekļauj bieži recidivējošas, hroniskas ārējās auss slimības ar paasinājumiem biežāk nekā 2 reizes gadā ar maz efektīvu ārstēšanu.

33.2. apakšpunktā iekļauj reti recidivējošas ārējās auss slimības.

34. punktā ietver strutainus un nestrutojošus vidusauss iekaisumus, dzirdes kanāla iekaisumu un obstrukciju, mastoidītu un tam radniecīgas slimības, vidusauss holesteatomu, bungplēvītes perforāciju un citus bungplēvītes bojājumus, vidusauss un aizauss paugura slimības.

34.1. apakšpunktā iekļauj hroniskas strutojošas formas, stāvokli pēc auss operācijas ar nepilnu epidermizāciju un strutošanu, granulācijām un holesteatomas masām tajā, kaula nekrozi ar fistulu. Atbilstoši šim apakšpunktam vērtējamas personas ar bungplēvītes perforāciju un neirītu. Ar vienpusēju mezotimpanītu jautājumu par derīgumu lemj individuāli.

34.2. apakšpunktā iekļauj hroniskus vidusauss iekaisumus ar nelieliem dzirdes un barofunkcijas traucējumiem, stāvokļus pēc radikālām un rekonstrukcijas operācijām, noturīgu pēcoperācijas dobumu epidermizāciju. Personām ar bungplēvītes sauso perforāciju (nestruto vismaz gadu), bungplēvītes sarētojumiem jeb sabiezējumiem vājdzirdību izvērtē pēc 36. punkta.

34.3. apakšpunktā iekļauj noturīgas atlieku parādības vidusausī (rētainas izmaiņas bungplēvītē, saaugumi bungdobumā), ja ir dzirdes traucējumi, veselības kapacitāti nosaka pēc 36. punkta.

35. punktā ietver otosklerozi, vestibulārās funkcijas traucējumus, citas iekšējās auss slimības, otalģiju un izdalījumus no auss, cita veida citur neklasificētas ausu slimības.

35.1. apakšpunktā iekļauj galvas reiboņa lēkmes biežāk nekā piecas reizes mēnesī, izteiktus veģetatīvus un līdzsvara traucējumus.

35.2. apakšpunktā iekļauj galvas reiboņa lēkmes biežāk nekā 3–5 reizes mēnesī, mēreni izteiktus veģetatīvus un līdzsvara traucējumus.

35.3. apakšpunktā iekļauj reiboņa lēkmes 1–2 reizes mēnesī, vieglus veģetatīvus un līdzsvara traucējumus.

36. punktā ietver konduktīvu un sensoneirālu dzirdes zudumu.

Cilvēka valodas čukstus balss atbilst 20–30 Db, sarunas balss – 35–45 Db, skaļa sarunas balss – 70–80 Db.

Noturīgas vājdzirdības pakāpes:

37. punktā ietver akūtu reimatismu, hroniskas reimatiskas sirds slimības.

37.1. apakšpunktā iekļauj iegūtas sirdskaites, kas norit ar hronisku IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētas elektrokardiostimulatoru (EKS) vai kardioverteru defibrilatoru implantācijas.

37.2. apakšpunktā iekļauj iegūtas sirdskaites ar III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai ritma traucējumiem.

37.3. apakšpunktā iekļauj iegūtas sirdskaites ar II funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem.

37.4. apakšpunktā iekļauj iegūtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku bez ritma traucējumiem, bez slimības paasinājumiem pēdējo piecu gadu laikā.

Valsts aizsardzības dienestam nederīgi, ja ir kombinēta sirdskaite neatkarīgi no hemodinamikas traucējumiem.

38. punktā ietver esenciālu (primāru) un sekundāru hipertensiju.

38.1. apakšpunktā iekļauj grūti medikamentozi koriģējamu hipertensiju III ar krasi izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem – hroniska sirds mazspēja III–IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos (koronāros, nieru, tīklenes).

38.2. apakšpunktā iekļauj hipertensiju II ar mēreni izteiktiem mērķorgānu funkciju traucējumiem, biežām, dokumentāli apstiprinātām, hipertensīvām krīzēm, mēreni izteiktiem pavadošiem klīniskiem stāvokļiem.

38.3. apakšpunktā iekļauj hipertensiju II ar nenozīmīgiem mērķorgānu funkciju traucējumiem.

38.4. apakšpunktā iekļauj hipertensiju I, robežhipertensiju bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem.

Asinsspiediena līmeņu (mmHg) definīcija un klasifikācija:

39. punktā ietver akūtas (stenokardiju, akūtu miokarda infarktu, atkārtotu miokarda infarktu, noteiktas drīzas akūta miokarda infarkta komplikācijas) un hroniskas sirds išēmiskās slimības, plaušu emboliju, citas plaušu asinsvadu slimības, akūtu perikardītu, citas perikarda slimības, akūtu un subakūtu endokardītu, nereimatiskas mitrālā, aortālā, trikuspidālā vārstuļa kaites, pulmonālā vārstuļa kaites, akūtu miokardītu, primāru un sekundāru kardiomiopātiju, vadīšanas un sirds ritma traucējumus, sirds mazspēju.

39.1. apakšpunktā iekļauj sirds slimības ar hronisku IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma vai vadīšanas traucējumiem, ko grūti medikamentozi koriģēt vai kam veikta specializēta EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācija, sirds aneirismu.

39.2. apakšpunktā iekļauj sirds slimības ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai sirds ritma vai vadīšanas traucējumiem, ko grūti medikamentozi koriģēt, vai biežas sirds ritma traucējumu lēkmes, pēc koronāras angioplastijas ar stenta implantāciju vai beztās .

39.3. apakšpunktā iekļauj sirds slimības ar hronisku II funkcionālās klases sirds mazspēju, sirds ritma vai vadīšanas traucējumus (t. sk. WPW sindromu), ko iespējams medikamentozi koriģēt.

39.4. apakšpunktā iekļauj sirds slimības un stāvokļus pēc pārciestām sirds slimībām bez hemodinamikas traucējumiem. Sekundārās kardiomiopātijas vērtējamas pēc pamatslimības, hroniskas sirds mazspējas funkcionālām klasēm, ritma traucējumiem.

40. punktā ietver aterosklerozi, aortas aneirismu un atslāņošanos, citas aneirismas, perifērisko asinsvadu slimības, arteriālu emboliju un trombozi, citu artēriju un arteriolu bojājumus, kapilāru slimības, hipotensiju, citur neklasificētus asinsrites sistēmas traucējumus pēc manipulācijām, citus kardiovaskulārās sistēmas bojājumus citur klasificētu slimību dēļ.

40.1. apakšpunktā iekļauj arteriālās un arteriovenozās aneirismas pēc neveiksmīgām operācijām vai atteikšanos no operācijas, stāvokļus pēc neveiksmīgām rekonstruktīvām maģistrālo asinsvadu operācijām, apakšējo ekstremitāšu asinsvadu aterosklerozi III pakāpē.

40.2. apakšpunktā iekļauj apakšējo ekstremitāšu asinsvadu aterosklerozi II pakāpē, angiotrofo neirozi II pakāpē ar ilgstošu sāpju sindromu, pirkstu cianozi un stāvokļus pēc rekonstruktīvām maģistrālo asinsvadu operācijām.

40.3. apakšpunktā iekļauj apakšējo ekstremitāšu asinsvadu aterosklerozi I pakāpē, I pakāpes angiotrofo neirozi (dedzinoša sajūta, pirkstu sāpes un bālums, kas rodas pazeminātā temperatūrā).

40.4. apakšpunktā iekļauj stāvokļus pēc šautiem vai citiem maģistrālo asinsvadu bojājumiem ar pilnīgi normalizējušos asinsriti un funkciju.

41. punktā ietver flebītu, tromboflebītu, portālās vēnas trombozi, cita veida venozu emboliju un trombozi, apakšējo ekstremitāšu varikozas vēnas, hemoroīdus, barības vada varikozas vēnas, citas lokalizācijas varikozas vēnas, citas vēnu slimības, nespecifisku limfadenītu, citus neinfekciozus limfvadu un limfmezglu bojājumus.

41.1. apakšpunktā iekļauj recidivējošus tromboflebītus, flebotrombozi, apakšējo ekstremitāšu posttromboflebītisko un varikozo slimību ar hronisku vārstuļu nepietiekamību IV pakāpē (dziļo zemādas un komunicējošo vēnu vārstuļu nepietiekamība, dziļo vēnu nosprostojuma parādības un pastāvīga tūska, hiperpigmentācija, ādas atrofija, dermatīti, čūlas), elefantiāzi IV pakāpē.

41.2. apakšpunktā iekļauj apakšējo ekstremitāšu posttromboflebītisko un varikozo slimību ar hronisku vārstuļu nepietiekamību III pakāpē (pēdu un apakšstilbu tūska, kura neizzūd arī pēc nakts atpūtas, hiperpigmentācija, ādas atrofija), elefantiāzi III pakāpē, hemoroidālo vēnu trombozi ar mezglu veidošanos, biežu asiņošanu un sekundāru anēmiju, biežu mezglu noslīdēšanu, stāvokļus pēc neveiksmīgas ķirurģiskas operācijas. Sēklsaites vēnu mezglveida paplašināšanās III pakāpē.

41.3. apakšpunktā iekļauj apakšējo ekstremitāšu posttromboflebītisko un varikozo slimību ar hronisku vārstuļu nepietiekamību II pakāpē (periodiska pēdu un apakšstilbu tūska, kura saglabājas pēc nakts vai dienas atpūtas), II pakāpes elefantiāzi, hemoroidālo vēnu tromboflebītu ar retiem, sekmīgi ārstējamiem paasinājumiem.

Sēklsaites vēnu mezglveida paplašināšanās II pakāpē.

41.4. apakšpunktā iekļauj apakšējo ekstremitāšu posttromboflebītisko un varikozo slimību ar hronisku vārstuļu nepietiekamību I pakāpē, sēklsaites vēnu mezglveida paplašināšanās I pakāpē.

42. punktā ietver nazofaringītu (parastas iesnas), sinusītu, faringītu, tonsilītu, laringītu, traheītu, obstruktīvu laringītu (krups), epiglotītu, augšējo elpceļu infekciju ar multiplu un neprecizētu lokalizāciju, vazomotoru un alerģisku rinītu, deguna polipus, citas deguna un deguna blakusdobumu slimības, mandeļu un adenoīdu slimības, peritonsilāru abscesu, citur neklasificētas balss saišu un balsenes slimības.

42.1. apakšpunktā iekļauj strutainus un polipozus sinusītus ar gļotādas distrofiju, polipozi ar deguna elpošanas traucējumiem, sinusītus ar biežiem recidīviem (biežāk nekā trīs reizes gadā ar darbnespēju), ozēnu.

42.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas nestrutainas deguna blakusdobumu slimības bez augšējo elpceļu distrofijas pazīmēm.

42.3. apakšpunktā iekļauj hronisku kompensētu tonsilītu, solitāras vai multiplas deguna blakusdobuma cistas.

43. punktā ietver gripu, citur neklasificētu vīruspneimoniju, streptococus pneumoniae un haemophilus influenzae ierosinātu pneimoniju, citur neklasificētu bakteriālu pneimoniju, pneimoniju citur klasificētu slimību dēļ, neprecizētu mikroorganismu ierosinātu pneimoniju, bronhītu, bronhiolītu, neprecizētu akūtu dziļāko elpceļu infekciju, emfizēmu, bronhektāzes, eksogēnu faktoru izraisītas plaušu slimības (pneimokonioze, hipersensitivitātes pneimonīts, ko izraisījuši organiski putekļi, ķīmisku vielu, gāžu, dūmu, tvaiku izraisītas elpošanas orgānu slimības, cietu daļiņu un šķidrumu izraisīts pneimonīts u. c.), pieaugušo respiratorisko distresa sindromu, plaušu tūsku, citur neklasificētu plaušu eozinofīliju, plaušu un videnes abscesu, piotoraksu, pneimotoraksu, šķidrumu pleiras dobumā un citas pleiras slimības, citur neklasificētas respiratoriskas slimības pēc manipulācijām, citur neklasificētu elpošanas mazspēju un citus elpošanas orgānu bojājumus.

43.1. apakšpunktā iekļauj hroniskas dziļo, dziļāko elpceļu un pleiras slimības ar izteiktiem elpošanas funkciju traucējumiem (III pakāpes elpošanas nepietiekamību) un nestabilu, īslaicīgu ārstēšanas efektu.

43.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas dziļo, dziļāko elpceļu un pleiras slimības ar mēreniem elpošanas funkciju traucējumiem (I, II pakāpes elpošanas nepietiekamību).

Zemessardzē derīgi ar I pakāpes elpošanas nepietiekamību.

43.3. apakšpunktā iekļauj hroniskas dziļo, dziļāko elpceļu un pleiras slimības ar retiem paasinājumiem bez elpošanas funkcijas traucējumiem.

43.4. apakšpunktā iekļauj hroniskas dziļo, dziļāko elpceļu un pleiras slimības ar anatomiskām izmaiņām, bez slimības paasinājumiem pēdējo triju gadu laikā.

44. punktā ietver hronisku obstruktīvu plaušu slimību un astmu.

44.1. apakšpunktā iekļauj persistējošu smagas pakāpes bronhiālo astmu ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II–III pakāpes elpošanas mazspēju ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi, HOPS ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, labā kambara disfunkciju.

44.2. apakšpunktā iekļauj persistējošu vieglas un vidēji smagas norises bronhiālo astmu ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm, I– II pakāpes elpošanas mazspēju, vidēji smagu HOPS ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem.

44.3. apakšpunktā iekļauj intermitējošu bronhiālo astmu, HOPS ar retiem paasinājumiem.

44.4. apakšpunktā iekļauj bronhiālo astmu bez elpas trūkuma lēkmēm pēdējo divu gadu laikā.

Pirmreizēja bronhiālā astma anamnēzē (bērnībā) bez izmaiņām bronhu provokācijas un kardioslodzes testos, iesaucamie derīgi.

Elpošanas funkciju traucējumu pakāpes:

45. punktā ietver zobu attīstības un izšķilšanās traucējumus, dentofaciālas (sejas un žokļu anomālijas), citas neklasificētas mutes apvidus cistas, citas žokļu slimības, siekalu dziedzeru slimības, stomatītu un tam radniecīgas slimības, citas lūpu un mutes gļotādas slimības, mēles slimības.

45.1. apakšpunktā iekļauj defektus un slimības ar krasi izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem.

45.2. apakšpunktā iekļauj slimības un defektus ar mēreni izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem.

Iekļauj žokļa defektu aizvietojumus ar transplantātu, kas lielāks par 4 cm pēc pilnīgas vai daļējas rezekcijas.

Šim pantam pieskaita sakodiena anomālijas II–III pakāpē ar košļāšanas efektivitāti, kas mazāka par 60 %, hronisku sialoadenītu ar biežiem paasinājumiem.

45.3. apakšpunktā iekļauj slimības un defektus ar nenozīmīgiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem.

Iekļauj sakodiena anomālijas ar zobu rindas novirzi līdz 5 mm bez košanas akta funkcijas traucējumiem.

46. punktā ietver zobu kariesu, citas zobu cieto audu slimības, pulpas un periapikālo audu slimības.

46.1. apakšpunktā iekļauj daudz bojātu zobu, un no tiem seši vai vairāk vienā žoklī, ar pulpas vai peridonta bojājumiem.

46.2. apakšpunktā ārstējama zobu kariesa gadījumā profesionālā dienesta kandidāti derīgi valsts aizsardzības dienestam, turpinot nepieciešamo sanāciju.

47. punktā ietver gingivītu, periodonta slimības, paradonta bojājumus.

47.1. apakšpunktā iekļauj paradontītu ar smaganu kabatām, kas dziļākas par 5 mm, kaulu atrofiju 2/3 no zoba saknes garuma un zobu kustīgumu 2–3 pakāpē.

47.2. apakšpunktā iekļauj lokalizēta paradontīta gadījumus, paradontozi ar tādu bojāto zobu skaitu, kur košanas efektivitāte ir 12 % un vairāk.

Šo pantu izmanto, ja pārbaudāmajam ir paradontīta ģeneralizēta forma, paradontoze ar biežiem paasinājumiem vairāk nekā divas reizes gadā un ar abscedēšanos.

48. punktā ietver daļēju vai pilnīgu adentiju.

Kopējā zobu skaitā gudrības zobus neskaita. Zobu saknes, ja tās nevar izmantot protezēšanai, uzskata par trūkstošiem zobiem. Zobus, kas aizvietoti ar kvalitatīvām, neizņemamām protēzēm vai zobu implantiem, uzskata par pilnvērtīgiem zobiem.

49. punktā ietver ezofagītu, gastroezofageālo refluksslimību, citas barības vada slimības, kuņģa čūlu, divpadsmitpirkstu pirkstu zarnas čūlu, neprecizētas lokalizācijas peptisku čūlu, gastrojejunālu čūlu, gastrītu un duodenītu, dispepsiju, citas kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas slimības, akūtu apendicītu, cita veida un neprecizētu apendicītu, citas aklās zarnas slimības, Krona slimību, čūlainu kolītu, cita veida neinfekciozus gastroenterītus un kolītus, zarnu asinsvadu slimības, paralītisku ileusu un zarnu nosprostojumu bez trūces, zarnu divertikulozi, kairinātas resnās zarnas sindromu, citas funkcionālas zarnu slimības, tūpļa un taisnās zarnas apvidus plīsumu un fistulu, abscesu, citas tūpļa un taisnās zarnas slimības, citas zarnu slimības, peritonītu, citas vēderplēves slimības, vēderplēves bojājumus citur klasificētu infekcijas slimību dēļ, zarnu malabsorbciju, citur neklasificētus gremošanas sistēmas bojājumus pēc manipulācijām un citas gremošanas orgānu slimības.

49.1. apakšpunktā iekļauj rīkles un barības vada sašaurinājumu (stenozi) ar apgrūtinātu šķidrās barības rīšanu un barības vada necaurlaidību, pilnīgu barības vada plastiku, divertikulozi, kas norit ar disfāgijas malnutrīcijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju, sārmu bufersistēmas traucējumiem, tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai), zarnu iekaisīgas slimības smagu gaitu un ārpuszarnas simptomātiku, taisnās zarnas visu slāņu izkrišanu II, III stadijā.

49.2. apakšpunktā iekļauj rīkles un barības vada slimības ar apgrūtinātu cietās barības rīšanu, saaugumu slimību ar zarnu trakta funkciju traucējumiem, iekaisīgas zarnu slimības vidēji smagu gaitu, kuņģa un divpadsmitpirkstu pirkstu zarnu čūlas, kas nepadodas konservatīvai terapijai vai komplicējas ar penetrāciju, perforāciju, asiņošanu, taisnās zarnas visu slāņu izkrišanu I stadijā, I pakāpes anālā sfinktera vājumu.

49.3. apakšpunktā iekļauj rīkles un barības vada sašaurinājumu ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem, saaugumu slimību bez funkciju traucējumiem, iekaisīgas zarnu slimības vieglā pakāpē.

49.4. apakšpunktā iekļauj stāvokļus pēc kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ar anatomisku defektu (rētaina deformācija) bez funkciju traucējumiem.

Pārslimota kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, hronisks gastrīts bez funkciju traucējumiem neierobežo derīgumu dienestam.

50. punktā ietver cirkšņa, ciskas, nabas, vēdera sienas trūces, diafragmālas trūces un cita veida abdominālas trūces.

50.1. apakšpunktā iekļauj lielas trūces ar trūces vārtiem virs 20 cm, kas apgrūtina iešanu un rada izteiktus orgānu funkcijas traucējumus.

50.2. apakšpunktā iekļauj trūces ar trūces vārtiem no 10 līdz 20 cm.

50.3. apakšpunktā iekļauj trūces ar vārtu lielumu līdz 10 cm, kas nerada iekšējo orgānu funkciju traucējumus.

50.4. apakšpunktā iekļauj nelielas trūces bez funkciju traucējumiem.

Pēc sekmīgas operatīvas ārstēšanas derīgums dienestam netiek ierobežots.

Trūces recidīva gadījumā medicīniskā pārbaude tiek veikta atbilstoši 72.1., 72.2. un 72.3. apakšpunktam.

51. punktā ietver alkohola izraisītās toksiskas aknu slimības, citur neklasificētu aknu mazspēju, citur neklasificētu hronisku hepatītu, aknu fibrozi un cirozi, citas iekaisīgas aknu slimības, citas aknu slimības, aknu bojājumus citur klasificētu slimību dēļ, žultsakmeņu slimību, holecistītu, citas žultspūšļa un žultsceļu slimības, akūtu pankreatītu, citas aizkuņģa dziedzera slimības, žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera bojājumus citur klasificētu slimību dēļ.

51.1. apakšpunktā iekļauj dekompensētas aknu slimības ar krasi izteiktiem aknu funkciju traucējumiem, aizkuņģa dziedzera bojājumu ar izteiktu malabsorbcijas sindromu.

51.2. apakšpunktā iekļauj subkompensētas aknu slimības ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem, aizkuņģa dziedzera bojājumu ar vidēji izteiktu malabsorbcijas sindromu.

51.3. apakšpunktā iekļauj kompensētas aknu slimības, aizkuņģa dziedzera bojājumu ar vieglas pakāpes malabsorbcijas sindromu.

51.4. apakšpunktā iekļauj aknu, žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera slimības bez funkciju traucējumiem.

Žilbēra sindroma gadījumā derīgums valsts aizsardzības dienestam netiek ierobežots.

52. punktā ietver impetigo, ādas abscesu, furunkulu, karbunkulu, flegmonu, akūtu limfadenītu, pilonidālu cistu, citas lokālas ādas un zemādas audu infekcijas, pemfigusu, pemfigoīdu, citas akantolītiskās un bulozās dermatozes, atopisku dermatītu, seborejisku dermatītu, alerģisku un kairinājuma dermatītu, kontaktdermatītu, iekšķīgi lietotu vielu izraisītu dermatītu, lichen simplex chronicus un niezuli, niezi, cita veida dermatītus, zvīņēdi, parapsoriāzi, Žibēra sārto pitiriāzi, sarkano plakano ēdi, citas papulosvamozas dermatozes, nātreni, daudzformu eritēmu, mezglaino eritēmu, citas eritemetozas dermatozes, acni, sārtās pūtes, ādas un zemādas audu folikulāras cistas, ekrīno un apokrīno sviedru dziedzeru bojājumus.

52.1. apakšpunktā iekļauj difūzu ekzēmu, difūzu psoriāzi, atopisko dermatītu, akantolītisko pūšļa ēdi, iedzimtu ihtiozi, ihtioveida eritrodermiju.

52.2. apakšpunktā iekļauj norobežotas psoriāzes formas ar nelieliem perēkļiem galvas matainajā daļā un ķermeņa ādas atklātās vietās, difūzu abscedējošu un čūlainu piodermiju, norobežotas, bieži recidivējošas ekzēmas, dermatomiozītus, Dīringa slimību.

Mezglveida pinnes, ja ir daudz iekaisuma elementu, pieskaitāmas pie hroniski abscedējošām piodermijām.

52.3. apakšpunktā iekļauj norobežotas reti recidivējošas ekzēmas, atopiskā dermatīta, psoriāzes formas, dominanto parasto ihtiozi, diskoīdo sarkano vilkēdi un sklerodermiju.

Seboreja neierobežo derīgumu valsts aizsardzības dienestam. Izvērtējot derīgumu valsts aizsardzības dienestam, ņem vērā slimības lokalizāciju.

53. punktā ietver saules apdegumus, citus akūtus ultravioletā starojuma izraisītus ādas bojājumus, hroniskas nejonizējoša starojuma ekspozīcijas izraisītas ādas pārmaiņas, staru dermatītu, citus starojuma izraisītus ādas un zemādas audu bojājumus.

Izvērtējot derīgumu valsts aizsardzības dienestam, ņem vērā slimības lokalizāciju.

54. punktā ietver nagu bojājumus, plankumaino plikgalvību, androgēnisko plikgalvību, citas nerētojošas alopecijas, rētojošās alopecijas, matu krāsas un mata stiebra anomālijas, hipertrihozi, citus mata maisiņa bojājumus.

54.1. apakšpunktā iekļauj plankumainās un rētojošās alopecijas ģeneralizētas formas.

Izvērtējot derīgumu dienestam, ņem vērā slimības lokalizāciju.

55. punktā ietver vitiligo, citus pigmentācijas traucējumus, seborejisko keratozi, melnējošo akantozi, varžacis, repumus un citus epidermas sabiezējumus, keratodermiju citur klasificētu slimību dēļ, transepidermālās eliminācijas slimības, pyoderma gangrenosum, izgulējumus, ādas atrofijas un hipertrofijas, granulomatozus ādas un zemādas audu bojājumus, lupus erythematosus, citas norobežotas saistaudu slimības, citur neklasificētus ādas vaskulītus, citu neklasificētu apakšējās ekstremitātes čūlu, citas citur neklasificētas ādas un zemādas audu slimības.

Pigmenta vai kārpveida dzimumzīmes neierobežo derīgumu valsts aizsardzības dienestam, bet karavīri nav derīgi darbam kaitīgos darba vides apstākļos.

Izvērtējot derīgumu valsts aizsardzības dienestam, ņem vērā slimības lokalizāciju.

56. punktā ietver infekciozas, reaktīvas artropātijas, seropozitīvo reimatoīdo artrītu, psoriātisko un enteropātisko artropātiju, juvenīlo artrītu, podagru, cita veida kristālu un specifiskās artropātijas – artrītus, poliartrozi, koksartrozi, gonartrozi, citas lokalizācijas artrozes, osteoporozes ar vai bez lūzuma, stresa lūzumus, osteomalācijas, osteomielītu, osteonekrozi, juvenīlās un citas osteohondropātijas.

56.1. apakšpunktā iekļauj noturīgas, neatgriezeniskas, infekciozas un iekaisīgas locītavu izmaiņas, kas krasi ierobežo kustības un rada izteiktu darbaspēju zudumu, lielo locītavu deformējošas artrozes ar sāpju sindromu, ekstremitāšu muskuļu atrofiju un izteiktiem funkciju traucējumiem, hronisku osteomielītu ar recidivējošām fistulām.

56.2. apakšpunktā iekļauj hronisku locītavas slimību lēni progresējošas formas ar mēreni izteiktām eksudatīvi proliferatīvām izmaiņām lielās locītavās, lielo locītavu deformējošu artrozi ar sāpju sindromu un mēreniem funkciju traucējumiem.

56.3. apakšpunktā iekļauj akūtu infekciju, infekciozi alerģisku artropātiju, deformējošas artrozes sekas ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem.

56.4. apakšpunktā iekļauj locītavu sāpju sindromu, kad nav objektīvu locītavas bojājumu pazīmju, bet ir īslaicīgs sāpju sindroms locītavās fiziskās slodzes laikā, labvēlīgas gaitas reimatoīdā artrīta sākuma formas bez funkciju traucējumiem, deformējošas artrozes bez sāpju sindroma.

Kustību apjoms un svarīgāko funkciju ierobežojuma izvērtēšana lielajās locītavās (augšējā ekstremitāte):

Kustību apjoms un svarīgāko funkciju ierobežojuma izvērtēšana lielajās locītavās (apakšējā ekstremitāte):

57. punktā ietver iegūtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu anomālijas, stobrkaulu augšanas traucējumus.

58. punktā ietver iegūtu plakano pēdu un citas pēdas deformācijas.

Izvērtēšanu skatīt 78. punkta paskaidrojumos.

59. punktā ietver nodozo poliarterītu, nekrotizējošās vaskulopātijas, sistēmisko sarkano vilkēdi, sklerodermiju un citus sistēmiskus saistaudu bojājumus.

59.1. apakšpunktā iekļauj progresējošas saistaudu sistēmas slimības, kuras grūti medikamentozi koriģēt, ar biežiem paasinājumiem, krasi izteiktiem kustību balsta aparāta funkciju traucējumiem.

59.2. apakšpunktā iekļauj stabilas anatomiskas izmaiņas ar retiem paasinājumiem, ne biežāk kā vienu reizi gadā un mēreniem funkciju traucējumiem.

60. punktā ietver mugurkaulāja kifozi, lordozi, skoliozi un citas deformējošas dorsopātijas, ankilozējošo spondilītu un cita veida iekaisīgas spondilopātijas, spondilozi, cervikālo, intervertebrālo disku bojājumus, dorsalģiju un citas dorsopātijas.

60.1. apakšpunktā iekļauj iegūtus, fiksētus mugurkaulāja izliekumus (kifoze, skolioze u. c.), izteiktu krūšu kurvja deformāciju ar III pakāpes elpošanas nepietiekamību, infekciozus spondilītus ar biežiem (2–3 reizes gadā) paasinājumiem, spondilolistēzi (dislokācija lielāka par ¼ daļu no skriemeļa ķermeņa), deformējošu spondilozi, starpskriemeļu disku trūces ar krasi izteiktiem neiroloģiskiem simptomiem un mazā iegurņa orgānu darbības traucējumiem.

60.2. apakšpunktā iekļauj fiksētus mugurkaulāja izliekumus (kifozi, skoliozi), nelielu krūšu kurvja deformāciju ar I–II pakāpes elpošanas nepietiekamību, infekciozus spondilītus ar retiem paasinājumiem, II pakāpes spondilolistēzi, deformējošu spondilozi, starpskriemeļu disku trūces ar mēreni izteiktiem statikas, balsta, kustību, sensoro un citu neiroloģisko funkciju traucējumiem.

60.3. apakšpunktā iekļauj fiksētus mugurkaulāja izliekumus, izolētu deformējošu spondilozi, starpskriemeļu disku trūces un protrūzijas ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem.

60.4. apakšpunktā iekļauj mugurkaulāja izliekumus t. sk. osteohondropātisko kifozi, deformējošo spondilozi, starpskriemeļu disku protrūzijas bez funkciju traucējumiem.

Bezsimptomu Šmorļa trūces bez funkciju traucējumiem neierobežo derīgumu valsts aizsardzības dienestam.

61. punktā ietver miozītu, muskuļu kalcifikāciju, osifikāciju un citus muskuļu bojājumus, sinovītus, tendosinovītus, sinoviālo apvalku un cīpslu spontānus plīsumus, ar slodzi, pārslodzi un spiedienu saistītus mīksto audu bojājumus, bursopātijas, fibroplastiskās patoloģijas, pleca locītavas mīksto audu bojājumus, apakšējās ekstremitātes un citas entezopātijas.

Izvērtē atkarībā no anatomiskām izmaiņām, slimības gaitas un funkcionāliem traucējumiem.

62. punktā ietver akūtu nefrītisku sindromu, ātri progresējošu nefrītisku sindromu, recidivējošu un persistējošu hematūriju, hronisku nefrītisku sindromu, nefrītisku sindromu, neprecizētu nefrītisku sindromu, izolētu proteinūriju ar specifisku morfoloģisku bojājumu, citur neklasificētu pārmantotu nefropātiju, glomerulārus bojājumus citur klasificētu slimību dēļ, akūtu un hronisku tubulointersticiālu nefrītu, obstruktīvu un atviļņa uropātiju, medikamentu un smago metālu izraisītas tubulointersticiālas un tubulāras nefropātijas, citas tubulointersticiālas nieru slimības, akūtu, hronisku un neprecizētu nieru mazspēju.

62.1. apakšpunktā iekļauj hroniskas nieru slimības ar izteiktiem nieru funkciju traucējumiem (HNS 3b, 4, 5).

62.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas nieru slimības ar mēreni izteiktiem nieru funkciju traucējumiem (HNS 3a) vai biežiem paasinājumiem.

62.3. apakšpunktā iekļauj hroniskas nieru slimības ar nenozīmīgiem nieru funkciju traucējumiem (HNS 1, 2) vai ar retiem paasinājumiem.

62.4. apakšpunktā iekļauj hroniskas nieru slimības bez paasinājumiem pēdējo triju gadu laikā (glomerulonefrīta gadījumā – piecus gadus).

63. punktā ietver nieres, urīnvada, zemāko urīnizvadceļu akmeni, urīnizvadceļu akmeni citur klasificētu slimību dēļ, neprecizētu nieru koliku.

63.1. apakšpunktā iekļauj hronisku obstruktīvu uropātiju ar izteiktiem nieru funkciju (HNS 3b, 4, 5) vai ar mēreni izteiktiem nieru funkciju (HNS 3a) traucējumiem ar biežiem paasinājumiem un biežām urīnceļu infekcijām un/vai ekstrarenālām manifestācijām.

63.2. apakšpunktā iekļauj biežas, 5–6 reizes gadā, nieru kolikas ar akmeņu izdalīšanos, hronisku obstruktīvu uropātiju ar mēreni izteiktiem nieru funkciju (HNS 3a) traucējumiem un retiem paasinājumiem.

63.3. apakšpunktā iekļauj sīkus nieru, urīnvadu akmeņus ar tendenci pastāvīgi izdalīties, ar retām, 1–2 reizes gadā, nieru kolikām un labiem, stabiliem ārstēšanas rezultātiem, asimptomātisku hronisku obstruktīvu uropātiju.

63.4. apakšpunktā iekļauj sekas pēc instrumentālas atsevišķu akmeņu izņemšanas (t. sk. litotripsijas) no urīnizvadceļiem, patstāvīgu akmens izdalīšanos, neveidojoties jaunam akmenim, un bez funkciju traucējumiem.

64. punktā ietver slimības nieru tubulāro funkciju traucējumu dēļ, neprecizētu sarukušu nieri, nezināmas cilmes mazu nieri, citas citur neklasificētas nieru un urīnvadu slimības, citas nieru un urīnvadu patoloģijas citur klasificētu slimību dēļ, cistītu, citur neklasificētu urīnpūšļa neiromuskulāru disfunkciju, citas urīnpūšļa slimības, uretrītu un uretrālu sindromu, urīnizvadkanāla struktūru, citas urīnizvadkanāla slimības, citas urīnizvadsistēmas patoloģijas.

64.1. apakšpunktā iekļauj hroniskas urīnizvadceļu saslimšanas ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu, izteiktiem funkciju traucējumiem (HNS 3b, 4, 5), abpusēji sarukušu nieri, vezikointestinālās fistulas, urīnizvadkanāla striktūras pēc nesekmīgas ārstēšanas.

64.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas saslimšanas ar biežiem paasinājumiem (5–6 reizes gadā) ar vai bez mēreni izteiktiem nieru funkciju (HNS 3a) traucējumiem, vienpusēji sarukušu vai mazu nieri, nieres išēmiju un infarktu.

64.3. apakšpunktā iekļauj hroniskas saslimšanas ar retiem paasinājumiem, bez HNS un maznozīmīgiem funkciju traucējumiem.

64.4. apakšpunktā iekļauj nelielas solidāras nieres cistas, atsevišķus, nelielus urīnpūšļa, urīnizvadkanāla divertikulus bez funkciju traucējumiem, neprecizētu persistējošu proteinūriju.

65. punktā ietver prostatas hiperplāziju, iekaisīgas prostatas slimības, citas prostatas slimības, hidrocēli un spermatocēli, sēklinieka sagriešanos, orhitu un epididimītu, vīriešu neauglību, priekšādiņas hipertrofiju, fimozi un parafimozi, citas dzimumlocekļa slimības, citur neklasificētas iekaisīgas vīriešu dzimumorgānu slimības un citus vīrieša dzimumorgānu bojājumus.

65.1. apakšpunktā iekļauj dzimumlocekļa trūkumu, sēklinieka atrofiju, kas traucē adaptāciju kolektīvā, krasi izteiktu hidrocēli, kas traucē iešanu, hronisku prostatītu ar biežiem paasinājumiem un abscedēšanos.

65.2. apakšpunktā iekļauj hronisku prostatītu ar retiem paasinājumiem, neoperētu hidrocēli, kas netraucē iešanu.

65.3. apakšpunktā iekļauj hronisku prostatītu bez funkciju traucējumiem, nelielu prostatas hiperplāziju.

66. punktā ietver labdabīgu krūts displāziju, iekaisīgas krūts slimības, krūts hipertrofiju, neprecizētu veidojumu krūtī un citas krūts slimības.

67. punktā ietver salpingītu, oofarītu, iekaisīgas dzemdes slimības, neiekļaujot dzemdes kaklu, dzemdes kakla iekaisumu; citas iekaisīgas sievietes mazā iegurņa orgānu slimības, iekaisīgas sievietes mazā iegurņa orgānu slimības citur klasificētu slimību dēļ, Bartolini dziedzera slimības, citus maksts un ārējo dzimumorgānu iekaisumus, vulvovaginālas čūlas un iekaisumus citur klasificētu slimību dēļ, endometriozi, sievietes dzimumorgānu noslīdējumu, fistulas, neiekaisīgas olnīcu, olvadu un dzemdes platās saites pārmaiņas, polipu, citas neiekaisīgas dzemdes slimības, neieskaitot dzemdes kaklu; dzemdes kakla eroziju, ektopiju, displāziju, citas neiekaisīgas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu un starpenes pārmaiņas, niecīgas un retas menstruācijas un amenoreju, pārmērīgas biežas un neregulāras menstruācijas, cita veida anomālu dzemdes un maksts asiņošanu, sāpes un citus menstruālā cikla traucējumus, menopauzes un perimenopauzes traucējumus, habituālu abortu, sievietes neauglību un mākslīgas apaugļošanas komplikācijas.

67.1. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas sieviešu dzimumorgānu slimības ar izteiktām anatomiskām izmaiņām un funkcionāliem dzimumsfēras traucējumiem, biežiem paasinājumiem, III–IV pakāpes sieviešu dzimumorgānu noslīdējumus, dzimumorgānu pastāvīgi funkcionējošas fistulas.

67.2. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas sieviešu dzimumorgānu slimības ar mēreni izteiktām anatomiskām izmaiņām un funkcionāliem dzimumsfēras traucējumiem, biežiem paasinājumiem, I–II pakāpes sieviešu dzimumorgānu noslīdējumus.

67.3. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas sieviešu dzimumorgānu slimības ar stabilām vai pārejošām atlieku parādībām un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem, nepareizu dzemdes stāvokli bez funkcionāliem dzimumsfēras traucējumiem.

Noturīgus ovaromenstruālās funkcijas, menopauzes traucējumus izvērtē atkarībā no funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes.

69. punktā ietver priekšlaicīgas dzemdības, neizdevušos dzemdību darbības izraisīšanu, dzemdību darbības anomālijas, ilgstošas dzemdības, neiespējamas dzemdības nepareizas augļa guļas un priekšgulošās daļas dēļ, dzemdētājas iegurņa patoloģijas dēļ un citu iemeslu dēļ, citur neklasificētu asiņošanu dzemdībās, dzemdības ar augļa stresu, ar nabas saites komplikācijām, starpenes plīsumu, cita veida dzemdību traumu, pēcdzemdību asiņošanu, placentas un augļa apvalku aizturi bez asiņošanas, anestēzijas komplikācijas dzemdībās, citas citur neklasificētas dzemdību komplikācijas, pēcdzemdību sepsi, citas pēcdzemdību infekcijas, venozas pēcdzemdību komplikācijas, emboliju dzemdībās, anestēzijas komplikācijas pēcdzemdību periodā, citur neklasificētas pēcdzemdību perioda komplikācijas, krūts iekaisumus pēc dzemdībām, citas krūts un laktācijas patoloģijas pēc dzemdībām.

Dzemdību un pēcdzemdību komplikācijas izvērtē atkarībā no funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes.

70. punktā ietver perinatālā perioda komplikāciju, traumu un slimību sekas.

Veicot veselības pārbaudi, piemērojams attiecīgā orgāna un orgānu sistēmas atbilstošais slimību saraksta punkts.

71. punktā ietver anencefāliju un līdzīgas kroplības, encefalocēli, iedzimtu hidrocefāliju, citas smadzeņu iedzimtas anomālijas, mugurkaulāja šķeltni (spina bifida aperta), citas muguras smadzeņu iedzimtas anomālijas un citas iedzimtas nervu sistēmas anomālijas.

72. punktā ietver iedzimtas plakstiņu, asaru aparāta un orbītas anomālijas, anoftalmiju, mikrooftalmiju, makrooftalmiju, iedzimtas lēcas anomālijas, iedzimtas acs priekšējās un mugurējās kameras anomālijas, citas iedzimtas acu anomālijas, iedzimtas auss anomālijas, kas izraisa dzirdes traucējumus, citas iedzimtas auss anomālijas, citas iedzimtas sejas un kakla anomālijas.

73. punktā ietver iedzimtas sirds kambaru un atveru anomālijas, iedzimtas sirds starpsienas defektus, pulmonālā un trīsviruvārstuļa anomālijas, aortas un mitrālā vārstuļa anomālijas, citas iedzimtas sirds anomālijas, iedzimtas lielo artēriju anomālijas, lielo vēnu anomālijas, citus iedzimtus perifēriskās asinsrites defektus, citas iedzimtas asinsrites sistēmas anomālijas.

73.1. apakšpunktā iekļauj iedzimtas sirdskaites ar izteiktiem hemodinamikas traucējumiem un III– IV funkcionālās klases hronisku sirds mazspēju.

73.2. punktā iekļauj iedzimtas sirdskaites ar hemodinamikas traucējumiem un II apakšfunkcionālās klases hronisku sirds mazspēju.

73.3. apakšpunktā iekļauj iedzimtas sirdskaites ar nenozīmīgiem hemodinamikas traucējumiem.

73.4. apakšpunktā iekļauj stabilas, kompensētas sirds asinsvadu, vārstuļu izmaiņas bez hemodinamikas traucējumiem.

74. punktā ietver iedzimtas deguna kroplības, iedzimtas balsenes, trahejas, bronhu un plaušu anomālijas, citas iedzimtas elpošanas sistēmas anomālijas.

Lēmumu pieņem atkarībā no elpošanas funkciju traucējumus pakāpes.

Deguna kaula, skrimšļa, mīksto audu pilns trūkums vērtējams saskaņā ar 74.1. apakšpunktu.

75. punktā ietver aukslēju šķeltni, lūpas šķeltni, aukslēju šķeltni ar lūpas šķeltni, iedzimtas mēles, mutes un rīkles, barības vada anomālijas, citas iedzimtas gremošanas trakta augšējās daļas anomālijas, iedzimtu tievās zarnas trūkumu, atrēziju un stenozi, iedzimtu resnās zarnas trūkumu, atrēziju un stenozi, citas iedzimtas zarnu anomālijas, iedzimtas aknu, žultsvadu un žultspūšļa anomālijas, citas iedzimtas gremošanas sistēmas anomālijas.

75.1. apakšpunktā iekļauj vārtnieka, zarnu, žultsvadu stenozi, aizkuņģa dziedzera anomālijas, cistisko aknu slimību ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem distrofiju.

75.2. apakšpunktā iekļauj taisnās zarnas, tūpļa fistulas, aizkuņģa dziedzera un citas gremošanas sistēmas anomālijas ar mēreniem funkciju traucējumiem.

75.3. apakšpunktā iekļauj mēles, mutes, rīkles un citas gremošanas sistēmas anomālijas ar nelieliem funkciju traucējumiem.

75.4. apakšpunktā iekļauj visus gadījumus pēc rekonstruktīvām operācijām ar labu klīnisko efektu bez orgānu funkcijas traucējumiem.

76. punktā ietver iedzimtas olnīcu, olvadu, dzemdes platās saites, dzemdes, dzemdes kakla anomālijas, citas iedzimtas sieviešu dzimumorgānu anomālijas, nenoslīdējušu sēklinieku, hipospādiju, citas iedzimtas vīriešu dzimumorgānu anomālijas, nenosakāmu dzimumu, pseidohermafrodītismu.

76.1. apakšpunktā iekļauj skrotālu vai perineālu hipospādiju, hermafrodītismu, dzimumlocekļa trūkumu.

76.2. apakšpunktā iekļauj abu sēklinieku aizturi vēdera dobumā cirkšņa kanālos, hipospādiju no dzimumlocekļa saknes līdz vidusdaļai.

76.3. apakšpunktā iekļauj viena sēklinieka aizturi cirkšņa kanālā vai tā atverē.

76.4. apakšpunktā iekļauj sieviešu dzimumorgānu anomālijas ar apmierinošu vispārējo attīstību un netraucētu ovariālo funkciju.

Pēc sekmīgām rekonstruktīvām operācijām derīgi valsts aizsardzības dienestam bez ierobežojumiem.

77. punktā ietver nieru aģenēzi un citas anomālijas ar nieru sarukumu, cistisku nieru slimību, iedzimtu obstruktīvu nieru bļodiņu un urīnvada anomālijas, citas iedzimtas nieru anomālijas, citas iedzimtas urīnizvadsistēmas anomālijas.

Atkarībā no orgānu un sistēmas funkciju traucējumu pakāpes veselības stāvokli izvērtē atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 77.1., 77.2., 77.3. un 77.4. apakšpunktam.

78. punktā ietver iedzimtas gūžas locītavas deformācijas, iedzimtas pēdas deformācijas, iedzimtas galvas, sejas, mugurkaulāja un krūškurvja muskuļu un skeleta deformācijas, citas iedzimtas muskuļu un skeleta deformācijas, polidaktiliju, sindaktiliju, anomālijas ar augšējo ekstremitāšu trūkumu, anomālijas ar apakšējo ekstremitāšu trūkumu, anomālijas ar neprecizētu ekstremitāšu trūkumu, citas iedzimtas sejas un galvaskausa anomālijas, iedzimtas mugurkaulāja un krūškurvja kaulu anomālijas, osteohondrodisplāzijas ar stobrkaulu un mugurkaulāja augšanas traucējumiem, citas osteohondrodisplāzijas, citur neklasificētas iedzimtas muskuļu un skeleta sistēmas anomālijas.

78.1. apakšpunktā iekļauj "zirga" papēža, greizo, dobto, plakano, valgus pēdas deformācijas ar krasi izteiktām anatomiskām izmaiņām, kuras stipri apgrūtina iešanu un padara neiespējamu standarta apavu valkāšanu, abpusēju augšējo vai apakšējo ekstremitāšu trūkumu jebkurā līmenī, visas ekstremitātes trūkumu, rokas vai kājas saīsinājumu vairāk par 8 cm, iedzimtus fiksētus mugurkaulāja izliekumus, ar krūškurvja deformāciju ar III pakāpes elpošanas nepietiekamību, III pakāpes spondilolistēzi.

78.2. apakšpunktā iekļauj III pakāpes plakano pēdu ar I pirksta kontraktūru, pēdas laterālu novirzi, rokas vai kājas saīsinājumu par 5–8 cm, fiksētu mugurkaulāja izliekumu ar II pakāpes elpošanas nepietiekamību.

78.3. apakšpunktā iekļauj mērenas pēdu deformācijas ar maz izteiktu sāpju sindromu un statikas traucējumiem, iespējams pielāgot valkāšanai standarta apavus, III pakāpes plakano pēdu bez eksostozēm un pēdas deviācijas, rokas saīsinājumu līdz 5 cm, kājas saīsinājumu līdz 2 cm, citas nelielas deformācijas, kas funkcionāli kompensētas, iedzimtas fiksētas mugurkaulāja, krūšu kaula deformācijas ar nelielām anatomiskām izmaiņām un sāpju sindromu fizisko slodžu laikā,

78.4. apakšpunktā iekļauj II pakāpes plakano pēdu, cita veida pēdas deformācijas bez artrožu pazīmēm pēdas kaulu locītavās.

I pakāpes plakanā pēda, V jostas skriemeļa sakralizācija, I krustu skriemeļa lumbalizācija, atsevišķu skriemeļu loka nesaaugšana bez funkciju traucējumiem neierobežo derīgumu valsts aizsardzības dienestam.

Plakanās pēdas klasifikācija:

I pakāpe – velves leņķis 131–140^o, augstums 35–25 mm;

II pakāpe – velves leņķis 141–155^o, augstums 24–17 mm;

III pakāpe – velves leņķis platāks par 155^o, augstums <17 mm;

Norma – velves leņķis 125–130^o, augstums 39 mm.

79. punktā ietver iedzimtu ihtiozi, bulozu epidermolīzi, citas iedzimtas ādas anomālijas, iedzimtas krūts anomālijas, citas iedzimtas ķermeņa pārsega anomālijas, citur neklasificētas fakomatozes, citur neklasificētus iedzimtus anomāliju sindromus zināmu eksogēnu cēloņu dēļ, citus precizētus iedzimtus anomāliju sindromus, kas skar daudzas sistēmas, citas citur neklasificētas iedzimtas anomālijas.

Atkarībā no procesa izplatības (difūzas, norobežotas), no patoloģisko izmaiņu smaguma, slimības gaitas un funkciju traucējumu pakāpes piemērojams šo noteikumu 4. pielikuma 79.1. vai 79.2. apakšpunkts.

80. punktā ietver Dauna sindromu, Edvardsa sindromu, Petaua sindromu, citas citur neklasificētas trisomijas un autosomu parciālās trisomijas, citur neklasificētu autosomu monosomiju un delēciju, citur neklasificētu līdzsvarotu pārkārtošanos un strukturālus marķierus, Tērnera sindromu, citas citur neklasificētas dzimumhromosomas anomālijas ar sievietes fenotipu, citas citur neklasificētas dzimumhromosomas anomālijas ar vīrieša fenotipu, citas citur neklasificētas hromosomu anomālijas.

81. punktā ietver ar asinsrites un elpošanas sistēmu saistītus simptomus (R 00 – R 09), ar vēderu un gremošanas sistēmu saistītus simptomus un pazīmes (R 10 – R 19), ar ādu un zemādu saistītus simptomus un pazīmes (R 20 – R 23), ar nervu, skeleta un muskuļu sistēmu saistītus simptomus un pazīmes (R 25 – R 29), ar uroģenitālo sistēmu saistītus simptomus un pazīmes (R 30 – R 39), ar izziņas spējām, maņām, uztveri, emocionālo stāvoklis saistītus simptomus un pazīmes (R 40 – R 46), ar valodas un balss traucējumiem saistītus simptomus un pazīmes (R 47 – R 49), vispārējus simptomus un pazīmes (R 50 – R 69), anomālu asins atradi bez diagnozes (R 70 – R 79), anomālu urīna izmeklējumu atradi bez diagnozes (R 80 –R 82), anomālu citu ķermeņa šķidrumu, vielu, audu izmeklējumu atradi bez diagnozes (R 83 – R 89), anomālu vizuālo un funkcionālo izmeklējumu datus bez konkrētas diagnozes (R 90 – R 94), neprecizētus un nezināmus nāves cēloņus (R 95 – R 99).

Atkarībā no patoloģisko izmaiņu smaguma, gaitas un funkciju traucējumu pakāpes piemēro attiecīgo slimību un fizisko trūkumu saraksta punktu vai apakšpunktu.

82. punktā ietver virspusējus galvas ievainojumus, vaļēju galvas brūci, galvaskausa un sejas kaulu lūzumus, galvas locītavu un saišu izmežģījumus, pamežģījumus un sastiepumus, kraniālo nervu bojājumus, acs un orbītas, intrakraniālus, dragātus galvas ievainojumus, traumatisku galvas daļas amputāciju, citus un neprecizētus galvas ievainojumus, virspusējus kakla ievainojumus, vaļēju brūci kaklā, kakla lūzumu, locītavu un saišu izmežģījumu, pamežģījumu un sastiepumu kakla līmenī, nervu un muguras smadzeņu bojājumus kakla līmenī, kakla asinsvadu bojājumus, kakla muskuļu un cīpslu ievainojumus, dragātus kakla ievainojumus, traumatisku amputāciju kakla līmenī, citus un neprecizētus kakla ievainojumus.

82.1. apakšpunktā iekļauj izteiktus sakropļojumus ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem (ārējais izskats, ēšanas, rīšanas, kustību u. c.), svešķermeņus galvaskausa dobumā, ar plastisku materiālu aizvietotstu galvaskausa kaulu defektu, kas lielāks par 20 cm², vai neaizvietotu defektu, kas lielāks par 8 cm², izteiktu centrālā tipa galvas nervu piramidālu, ekstrapiramidālu, cerebrālu simptomātiku(jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrālā tipa mazā iegurņa orgānu funkciju, psihoorganisks sindroms), nervu stumbra un pinumu smagas traumas, ja ir izteikti kustību, jušanas, trofikas traucējumi, galvas smadzeņu garozas funkciju traucējumi (afāzija, agnozija, apraksija), traumatiski arahnoidīti ar izteikti paaugstinātu intrakraniālo spiedienu un biežām epileptiformām lēkmēm.

82.2. apakšpunktā iekļauj ievainojumus, traumu sekas ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem, nelielu svešķermeni smadzeņu audos, ar plastisku materiālu aizvietotu galvas kausa kaulu defektu no 4 līdz 20 cm² vai neaizvietotu kaulu defektu no 4 līdz 8 cm², mēreni vai viegli izteiktu centrālā tipa galvas nervu piramidālu, ekstrapiramidālu, cerebrālu simptomātiku (jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrālā tipa mazā iegurņa orgānu funkciju, psihoorganisks sindroms), nervu stumbra un pinumu smagas traumas, ja ir mēreni kustību, jušanas, trofikas traucējumi, galvas smadzeņu garozas funkciju traucējumi (afāzija, agnozija, apraksija), traumatiski arahnoidīti ar mēreni izteiktu paaugstinātu intrakraniālo spiedienu un retām epileptiformām lēkmēm.

82.3. apakšpunktā iekļauj ar plastisku vai saistaudu rētu aizvietotu galvaskausa kaulu defektu līdz 4 cm², traumu sekas bez centrālās nervu sistēmas organisku bojājumu pazīmēm, perifēro nervu un pinumu bojājumu sekas ar nenozīmīgiem locekļu funkcijas traucējumiem, neizteiktu nazolabiālo rievu asimetriju, vieglus jušanas traucējumus, vazoveģetatīvu labilitāti, dažāda veida neirotiskas izpausmes, paaugstinātu uzbudināmību, ātru nogurdināmību, astenizāciju, vecu galvaskausa impresiju lūzumu bez funkcijas traucējumiem, posttraumatisku arahnoidītu bez intrakraniālā spiediena paaugstināšanās.

82.4. apakšpunktā iekļauj visus gadījumus, kad pēc ievainojuma, traumas, ķirurģiskas ārstēšanas saglabājas stabilas anatomiskas izmaiņas, rētas, deformācijas u. c., kas nerada funkcijas traucējumus.

83. punktā ietver virspusējus krūškurvja ievainojumus, ribu, krūškaula un mugurkaulāja krūšu skriemeļu lūzumus, krūškurvja locītavu un saišu izmežģījumus, pamežģījumus un sastiepumus, nervu un muguras smadzeņu bojājumus, krūškurvja asinsvadu bojājumus, sirds ievainojumus, citus neprecizētus krūškurvja un orgānu ievainojumus, virspusējus vēdera, jostas vietas un iegurņa ievainojumus, vaļējas brūces vēderā, jostas vietā un iegurnī, mugurkaulāja jostas skriemeļu un iegurņa lūzumus, mugurkaulāja jostas daļas un iegurņa locītavu un saišu izmežģījumus un sastiepumus, nervu, muguras smadzeņu un asinsvadu bojājumus vēdera, jostas un iegurņa līmenī, intraabdominālo un iegurņa orgānu ievainojumus, citus neprecizētus vēdera, jostas vietas un iegurņa ievainojumus.

83.1. apakšpunktā iekļauj sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu, plaušu, pleiras, trahejas, bronhu, videnes bojājumus un operāciju sekas ar izteiktiem funkcijas traucējumiem, stāvokļus pēc barības vada, kuņģa, aknu, aizkuņģa dziedzera, tievās zarnas (vairāk par 1,5 m) vai resnās zarnas (vairāk par 30 cm ) rezekcijas, kuņģa un zarnu anastomozes izveidošanās ar izteiktu ķermeņa svara samazināšanos, gremošanas traucējumiem, Dempinga sindromu, ilgstošu caureju u. c. stāvokļus pēc recidivējošām kuņģa zarnu trakta asiņošanām, barības vada striktūras, kam nepieciešama regulāra bužēšana, diafragmālas trūces ar tendenci iesprūst, svešķermeņus tuvu sirdij vai lielajiem asinsvadiem, sekas pēc multipliem skriemeļu lūzumiem ar izteiktu mugurkaulāja deformāciju, II–III pakāpes elpošanas nepietiekamību, muguras smadzeņu bojājumu, nieru, urīnizvadsistēmas, dzimumorgānu traumas un ievainojumus, ķirurģiskas ārstēšanas sekas ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem, II–III HNS, ekskrēcijas funkcijas traucējumiem, šim punktam atbilst vienas nieres trūkums, ja traucēta otras nieres funkcija.

83.2. apakšpunktā iekļauj krūškurvja ievainojumus un stāvokļus pēc operācijām ar mēreniem funkciju traucējumiem, stāvokļus pēc kuņģa un zarnu čūlas vai perforācijas un asiņošanas (pēdējo triju gadu laikā), kuņģa un zarnas anastamozes izveidošanās ar mēreniem funkcijas traucējumiem, saauguma procesu vēdera dobumā ar ileusu, šim apakšpunktam atbilst arī operatīvās iejaukšanās sekas sakarā ar skriemeļu ķermeņu lūzumiem, izmežģījumiem, starpskriemeļu disku saišu un savienojumu bojājumi ar izteiktu sāpju sindromu, uroģenitālās sistēmas traumu, ievainojumu, ķirurģiskās ārstēšanas sekas ar mēreniem funkciju traucējumiem, I–II pakāpes HNS.

83.3. apakšpunktā iekļauj stāvokļus pēc krūškurvja, vēdera dobuma orgānu traumām, ķirurģiskām operācijām ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem, atsevišķus skriemeļu ķermeņa kompresijas lūzumus (bez komplikācijām) ar nelielu deformāciju, sāpju sindromu fizisko slodžu laikā, sekas pēc starpskriemeļu disku operācijām ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem.

83.4. apakšpunktā iekļauj atsevišķus skriemeļu smailo izaugumu, šķērsizaugumu lūzumus bez funkciju traucējumiem.

84. punktā ietver virspusējus pleca un augšdelma ievainojumus, vaļējas brūces, saišu sastiepumus, izmežģījumus, pleca un augšdelma kaula lūzumus, nervu, asinsvadu, muskuļu un cīpslu bojājumus pleca un augšdelma līmenī, pleca un augšdelma traumatisku amputāciju, citus neprecizētus pleca un augšdelma ievainojumus, virspusējus apakšdelma ievainojumus, brūces, locītavu un saišu izmežģījumus, sastiepumus, lūzumus, nervu, asinsvadu, muskuļu un cīpslas bojājumu apakšdelma līmenī, traumatisku apakšdelmu amputāciju, citus neprecizētus elkoņa un apakšdelma bojājumus, virspusējus plaukstpamata un plaukstas ievainojumus, vaļējas plaukstpamata un plaukstas brūces, plaukstpamata un plaukstas kaulu lūzumus, locītavu un saišu izmežģījumus, nervu, asinsvadu, muskuļu un cīpslu bojājumus plaukstpamata un plaukstas līmenī, traumatisku plaukstpamata un plaukstas amputāciju, citus neprecizētus plaukstpamata un plaukstas ievainojumus.

84.1. apakšpunktā iekļauj augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudumu, augšējas ekstremitātes pēc eksartikulācijas vai amputācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī, pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī, augšdelma kaula neīsta locītava, pleca locītavas ankiloze vai smaga kontraktūra (fleksija <75^o, ekstenzija < 30^o, abdukcija < 75^o), patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas, elkoņa locītavas ankiloze un izteikta kontraktūra (0^o–45^o), apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī, apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās un apakšējās trešdaļas līmenī, abu apakšdelma kaulu neīstā locītava, plaukstas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60^o–80^o, ekstenzija 30^o–70^o), plaukstas zudums, plaukstas locītavas vai plaukstas pamatkaula līmenī, vienas plaukstas trīs pirkstu zudums (I+II+III vai I+II+IV, vai I+II+V, vai I+III+IV, vai I+III+V, vai I+IV+V), vienas plaukstas IV vai visu pirkstu zudums, visu pirkstu locītavu ankiloze vai kontraktūra, pleca locītavas ieraduma mežģījumi, kuri rodas nelielas fiziskas slodzes laikā, kaulu lūzumi ar neapmierinošiem ārstēšanas rezultātiem, komplicējošiem ar osteomielītu, ilgi nedzīstošām, bieži recidivējošām fistulām, plašus mīksto audu, muskuļu, cīpslu un asinsvadu bojājumus ar kontraktūrām un izteiktiem ekstremitātes funkciju traucējumiem.

84.2. apakšpunktā iekļauj pleca joslas mēreni izteiktu deformāciju, muskuļu hipotrofiju, mēreni ierobežotas kustības pleca locītavā, pleca locītavas kontraktūru (fleksija 150^o–75^o, ekstenzija 60^o–30^o, abdukcija 170^o–75^o), elkoņa locītavas kontraktūra (fleksija 130^o–90^o, ekstenzija 5^o–45^o), apakšdelma kaula neīsta locītava, vidēji izteiktus pronācijas un supinācijas traucējumus pie posttraumatiskām deformācijām un kustību ierobežojuma elkoņa un plaukstas locītavās, viegli izteiktu plaukstas locītavas kontraktūru, mēreni izteiktus plaukstas funkcijas traucējumus, deformācijas, muskuļu spēka samazināšanos, satvēriena funkcijas traucējumus, I pirksta zudums, I vai II pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā stāvoklī, I pirksta trūkumu starpfalangu locītavas līmenī un II pirksta trūkumu delnas kaula falangas locītavas līmenī.

84.3. apakšpunktā iekļauj traumu vai ķirurģiskās iejaukšanās sekas ar nenozīmīgiem kustību ierobežojumiem lielajās locītavās, I pirksta trūkumu ar amputācijas stumbru naga falangas līmenī, II pirksta trūkumu vidējās vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī, vienas plaukstas IV un V pirksta trūkums proksimālās starpfalangu locītavas līmenī, ieraduma plecu mežģījumus, kuri rodas pie lielas fiziskas slodzes 1–2 reizes gadā, sekas pēc cīpslu plastikām ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem.

Neizņemtas vai nenoņemamas kaulu lūzumu ārstēšanai izmantotās metāla konstrukcijas tiek izvērtētas atkarībā no funkciju traucējumiem.

84.4. apakšpunktā iekļauj augšējās ekstremitātes traumu, ievainojumu ārstēšanas sekas, anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem.

Stāvokli pēc operācijas (metaloosteosintēzes, plastikas, locītavu endoprotezēšanas, nervu un asinsvadu rekonstrukcijas) izvērtē atkarībā no ekstremitātes funkciju traucējumu pakāpes.

85. punktā ietver virspusējus gūžas un ciskas ievainojumus, brūces, lūzumus, gūžas locītavu un saišu mežģījumus, nervu, asinsvadu, muskuļu, cīpslu bojājumus gūžas un ciskas apvidū, dragātus gūžas un ciskas ievainojumus, traumatisku gūžas un ciskas amputāciju, virspusējus apakšstilba ievainojumus, brūces, lūzumus, ceļa locītavas un saišu mežģījumus, nervu, asinsvadu, muskuļu, cīpslu bojājumus apakšstilba līmenī, dragātu apakšstilba ievainojumu, apakšstilba traumatisku amputāciju, virspusējus potītes un pēdas ievainojumus, brūces, lūzumus, locītavas un saišu mežģījumus, nervu, asinsvadu, muskuļu, cīpslu bojājumus pēdas un pēdas līmenī, dragātus pēdas locītavas un pēdas ievainojumus, traumatisku pēdas locītavas un pēdas amputāciju, citus neprecizētus apakšējās ekstremitātes bojājumus.

85.1. apakšpunktā iekļauj gūžas locītavas ankilozi, mēreni izteiktu kontraktūru gūžas locītavā (kājas saīsinājums 5–7 cm, fleksija 0–70^o, ekstenzija 0–5^o), eksartikulāciju, augšstilba, apakšstilba amputāciju jebkurā līmenī, pēdas eksartikulāciju vai amputāciju, augšstilba vai apakšstilba neīsto locītavu, patoloģisku kustīgumu ceļa locītavā, ceļa locītavas ankilozi, vidēji izteiktu ceļa locītavas kontraktūru (fleksija 90^o, ekstenzija < 80^o), pēdas locītavas ankilozi funkcionāli neizdevīgā stāvoklī, izteiktu kontraktūru (dorsāla fleksija >10^o), pēctraumas tromboflebītu ar limfostāzi, trofikas traucējumus ar čūlām, pēctraumas osteomielītu ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu, muskuļu, saišu, nervu asinsvadu bojājumus ar krasi izteiktiem funkcijas traucējumiem.

85.2. apakšpunktā iekļauj viegli izteiktu gūžas locītavas kontraktūru (kājas saīsinājums līdz 5 cm fleksija 0–100^o, ekstenzija 0-5^o), viegli izteiktu ceļa locītavas kontraktūru (fleksija 10–100^o, ekstenzija 10–80^o), pēdas locītavas ankilozi funkcionāli izdevīgā stāvoklī, pēctraumatisku pēdas deformāciju, visu pēdas pirkstu amputāciju pamatfalangas līmenī, pēdas I pirksta un metatarsālā kaula vai tā daļas zudumu.

85.3. apakšpunktā iekļauj pēdas locītavas kontraktūru (dorsālā fleksijā 0–10^o, plantārā fleksijā 0–20^o), pirksta (izņemot I) un metatarsālā kaula zudumu.

Stāvokli pēc operācijas (metaloosteosintēzes, plastikas, locītavu endoprotezēšanas, nervu un asinsvadu rekonstrukcijas) izvērtē atkarībā no ekstremitātes funkciju traucējumu pakāpes.

86. punktā ietver virspusējus vairāku ķermeņa apvidu ievainojumus, brūces, daudzu ķermeņa apvidu lūzumus, mežģījumus, vairāku ķermeņa daļu dragātus ievainojumus, traumatiskas amputācijas ar daudzu ķermeņa apvidu iesaisti, mugurkaulāja lūzumus, augšējās, apakšējās ekstremitātes lūzumus, neprecizējot līmeni.

Atkarībā no traumatisko bojājumu smaguma un orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pakāpes veselības stāvokļa izvērtējumu veic atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 86.1., 86.2., 86.3. un 86.4. apakšpunktam.

87. punktā ietver svešķermeni acs ārējās daļas, ausī, elpceļos, gremošanas traktā, uroģenitālajā sistēmā.

Atkarībā no traumatisko bojājumu smaguma un orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pakāpes veselības stāvokļa izvērtējumu veic atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 87.1., 87.2., 87.3. un 87.4. apakšpunktam.

88. punktā ietver ārējās ķermeņa virsmas termiskus un ķīmiskus apdegumus ar precizētu lokalizāciju (galvas, kakla, rumpja, augšējās, apakšējas ekstremitātes), acs un tā palīgorgānu, elpceļu un citu iekšējo orgānu termiskus un ķīmiskus apdegumus, virspusējus apsaldējumus, apsaldējumus ar audu nekrozi, vairāku ķermeņa apvidu un neprecizētus apsaldējumus.

Atkarībā no balsta un kustību aparāta, orgānu un sistēmu funkciju traucējuma pakāpes, no spējas valkāt apģērbu, apavus un nēsāt uzkabi, kā arī no kosmētiskā sakropļojuma apmēra veselības stāvokļa izvērtējumu veic atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 88.1., 88.2., 88.3. vai 88.4. apakšpunktam.

89. punktā ietver saindēšanos ar medikamentiem, organiskām un neorganiskām vielām, tvana gāzi, citu gāžu, dūmu un tvaiku toksisku ietekmi, uztura produktos ietilpstošu kaitīgu vielu toksisku ietekmi, dzīvnieku inžu toksiskus efektus, saindēšanos ar citām neprecizētām vielām, neprecizētu radiācijas ietekmi, karstuma, hipotermijas, gaismas ietekmi, citur neklasificētu ķirurģisku operāciju un medicīniskās aprūpes komplikācijas un to sekas.

Atkarībā no orgānu un sistēmu funkciju traucējuma pakāpes veselības stāvokļa izvērtējumu veic atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 89.1., 89.2., 89.3. vai 89.4. apakšpunktam.

90. punktā ietver nelaimes gadījumus, saistītus ar transporta līdzekļiem, nejaušus savainojumus, tīšus kaitējumus, ārstniecības līdzekļu, bioloģisko vielu nevēlamas blakus parādības, ķirurģisku un citu medicīnisko manipulāciju, nevēlamu ārstniecisko un diagnostisko ierīču ietekmes sekas.

Atkarībā no orgānu un sistēmu funkciju traucējuma pakāpes, veselības stāvokļa izvērtējumu veic atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 90.1., 90.2., 90.3. vai 90.4. apakšpunktam. Vienlaicīgi piemērojams attiecīgais šo noteikumu 4. pielikuma orgānu un sistēmu slimību un fizisko trūkumu saraksta punkts.

91. punktā ietver faktorus, kas saistīti ar pārbaudēm, izmeklējumiem, īpašām medicīniskām manipulācijām un medicīnisko aprūpi slimību, bojājumu dēļ, kas radījuši stabilus vai pārejošus orgānu un sistēmu funkciju traucējumus, kā arī veselības apdraudējumu lipīgu slimību, sociālekonomisku, psihosociālu apstākļu, ģimenes un dzīves anamnēzes vai citu apstākļu dēļ.

Atkarībā no orgānu un sistēmu funkciju traucējuma pakāpes, veselības stāvokļa izvērtējumu veic atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 91.1., 91.2., 91.3. vai 91.4. apakšpunktam. Vienlaicīgi piemērojams attiecīgais šo noteikumu 4. pielikuma orgānu un sistēmu slimību un fizisko trūkumu saraksta punkts.

Informācija par iesaucamo