Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Bauskas novada domes saistošie noteikumi Nr. 6

Bauskā 2024. gada 30. maijā (prot. Nr. 5, 7. p.)
Bauskas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi
APSTIPRINĀTI
Bauskas novada domes
2024. gada 30. maija sēdē
(prot. Nr. 5, 7. p.)

Precizēti ar Bauskas novada domes
29.08.2024. lēmumu Nr. 341
(prot. Nr. 9, 7. p.)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 2. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Bauskas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošo kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību un atbildību par noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, akta par nekoptu kapavietu sastādīšana un brīdinājuma zīmes uzstādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedīšana – miruša cilvēka vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšana kapavietā;

2.4. apbedījumiem atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.5. apbedījumiem daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.6. apbedījumiem slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.7. bezpiederīgais mirušais – mirušais cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.8. kapavieta (tai skaitā ģimenes vai dzimtas) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kas ierādīts mirušo apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai;

2.9. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai ierādīts zemes iecirknis kapsētā un kura nodrošina kapavietas apsaimniekošanu, atbilstoši noslēgtajam kapavietas uzturēšanas līgumam;

2.10. kapliča – ēka, kas paredzēta mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas laikā;

2.11. kapsēta – īpaša teritorija, kas ierādīta mirušo apbedīšanai un tajā esošās ēkas un citas būves;

2.12. kapsētas apsaimniekotājs – Bauskas novada pašvaldības apvienības pārvalde vai tās nodaļa, kuras administratīvajā teritorijā atrodas pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā esoša kapsēta, vai cita juridiska persona, kura pilda kapsētu apsaimniekotāja pienākumus, kas pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu, uzrauga kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu, uztur kārtībā kapsētas;

2.13. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja nozīmēts darbinieks, kurš pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

2.14. virs apbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esoša apbedījuma.

3. Bauskas novada dome ar lēmumu var:

3.1. noteikt vai mainīt kapsētas veidu;

3.2. nodot pašvaldības kapsētu vai tās daļu uzturēšanai reliģiskām organizācijām vai konfesijām.

4. Kapsētas apsaimniekotājs normatīvos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata (kapu grāmata) un elektroniskā kapavietu uzskaites sistēma.

5. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo kapsētu atrašanās vietas, nosaukumi un veidi noteikti 1. pielikumā.

II. Kapsētu kārtības noteikumi

6. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

7. Informācija par kapsētas pārzini izliekama pie kapsētas paziņojuma dēļa, kā arī publicējama pašvaldības tīmekļvietnē www.bauskasnovads.lv un tīmekļvietnē www.cemety.lv.

8. Kapsētas teritorijā apmeklētājiem jāpārvietojas pa šim nolūkam paredzētiem ceļiem un takām.

9. Kapsētu teritorijā aizliegts:

9.1. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai mainīt ierādītās kapavietas teritoriju un robežas vai reljefu;

9.2. kapavietās stādīt kokus vai dekoratīvus stādījumus, kas pārsniedz 2 m augstumu;

9.3. ārpus kapavietas robežām stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

9.4. stādīt krūmus, dzīvžogus, kas ierobežo kapavietu, augstākus par 70 cm, platākus par 50 cm;

9.5. ņemt smiltis vai zemi no tam neparedzētām vietām;

9.6. pārvietoties ar transportlīdzekli, izņemot:

9.6.1. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētos transportlīdzekļus;

9.6.2. personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.

9.7. uzstādīt kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, kas pārsniedz 20 cm augstumu;

9.8. kapavietas nožogošanai izmantot videi bīstamus materiālus vai būvniecības atkritumus.

III. Kapavietas piešķiršanas kārtība

10. Jaunas kapavietas tiek piešķirtas mirušo vai mirušā pelnu urnu apbedīšanai, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Bauskas novada administratīvā teritorija, apbedīšanai, ja personai, kura iesniegusi iesniegumu par kapavietas piešķiršanu, nav iepriekš piešķirta kapavieta ar iespēju tajā veikt apbedījumu.

11. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesnieguma, kurš ir mirušā laulātais vai pirmās pakāpes radinieks un kura dzīvesvieta ir deklarēta Bauskas novada administratīvajā teritorijā.

12. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par 4 kapavietām.

13. Ierādāmo kapavietu maksimālie izmēri:

Kapavieta

Platums (m)

Garums (m)

Laukums (m2)

Kapavietas apbedījumiem ar zārku
Vienvietīga kapavieta

1,75

3,00

5,25

Divvietīga kapavieta

2,50

3,00

7,50

Trīsvietīga kapavieta

3,50

3,00

10,50

Četrvietīga kapavieta

4,50

3,00

13,50

Rindu (joslveida kapavietu izvietojums) kapavietas bezpiederīgo mirušo apbedīšanai

1,50

2,50

3,75

Kapavietas urnām
Vienvietīga

1,5

1,5

2,25

Divvietīga

2,5

1,5

3,75

Trīsvietīga

3,5

1,5

5,25

Četrvietīga

4,5

1,5

6,75

14. Iepriekš piešķirtā un uzturētā kapavietā vietu mirušā apbedīšanai saskaņo, neatkarīgi no mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas, ja kapavietā ir brīva vieta jaunam apbedījumam.

15. Iesniegumu jaunas kapavietas piešķiršanai iesniedz kapsētas apsaimniekotājam kopā ar šādiem dokumentiem:

15.1. Dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

15.2. urnas apglabāšanas gadījumā – urnas pavadvēstuli (uzrādot oriģinālu).

16. Iesniegumu apbedījuma veikšanai jau piešķirtā kapavietā iesniedz kapsētas pārzinim kopā ar šādiem dokumentiem:

16.1. Dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

16.2. urnas apglabāšanas gadījumā – urnas pavadvēstuli (uzrādot oriģinālu);

16.3. kapavietas uzturētāja saskaņojumu.

17. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā apsaimniekotāja kapsētas pārzinis ierāda kapavietu un saskaņo iespējamo mirušā apbedīšanas laiku.

18. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja piešķirtajā kapavietā (ģimenes kapavieta) ir brīva vieta vai tajā var veikt virs apbedījumu. Ja izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virs apbedījumu, kapavietas uzturētājam piešķir jaunu kapavietu, ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, augšupējais vai lejupējais radinieks, brālis vai māsa.

19. Kapavietas apsaimniekotājs var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) slēgtā kapsētā mirušā apbedīšanai, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Bauskas novada labā (Bauskas novada goda pilsonis, ievērojami ieguldījumi novada attīstībā un popularizēšanā), pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.

IV. Apbedīšanas kārtība

20. Apbedīšanu organizē mirušā piederīgie vai citas personas, vai viņu izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

21. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, bet dziļumam jābūt ne mazākam par 1,5 m līdz zārka vākam. Veicot bērnu apbedīšanu, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

22. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā 1 m dziļumā. Ir pieļaujama vienlaikus vairāku urnu apbedīšana vienā kapavietā.

23. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m līdz kokam un 0,3 m līdz uzstādītajam piemineklim.

24. Virs apbedījumus, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. Veicot virs apbedījumu, kapa dziļums ir ne mazāks par 1 m līdz zārka vākam.

25. Kapu rakšana notiek, nenodarot kaitējumu blakus esošajiem apbedījumiem un apstādījumiem. Ja rakšanas un apbedīšanas laikā tiek skarta blakus esošā kapavietas teritorija, tā ir sakārtojama vienas darba dienas laikā pēc apbedīšanas ceremonijas.

26. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā 1 gadu pēc apbedīšanas brīža. Personai, kura vēlas pārapbedīt mirstīgās atliekas, kapsētas pārzinim jāiesniedz kapavietas uzturētāja iesniegums, pievienojot kapsētas apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

27. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura organizē mirušā pārapbedīšanu.

28. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas apsaimniekotāju.

29. Kapsētas apsaimniekotājam, pamatojoties uz likumā noteiktā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

V. Kapličas izmantošana

30. Kapliča mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norises var tikt izmantota, saskaņojot to ar kapsētas pārzini, bez samaksas.

31. Piederīgie mirušo, kas novietots kapličā, līdz apbedīšanai drīkst apmeklēt ar kapsētas pārziņa atļauju saskaņotajā laikā.

VI. Kapavietas kopšana un uzturēšana

32. Kapavietas uzturētājam ir pienākums noslēgt ar kapsētas apsaimniekotāju līgumu par kapavietas uzturēšanu (2. pielikums).

33. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

33.1. izmantot ierādīto kapavietu tikai kapavietas uzturēšanas līgumā norādītajam mērķim un atbilstoši noteikumiem;

33.2. viena gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to regulāri kopt;

33.3. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos bioloģiskos atkritumus (ziedi, vainagi, zari, zāle, lapas u.tml.) to savākšanas vietās, kapavietas kopšanas laikā radušos citus atkritumus (sveču trauciņi, vāzes, mākslīgie ziedi u.tml.) nogādāt kapsētas teritorijā novietotajos konteineros (ja kapsētā tādi ir novietoti). Mainot kapu apmalītes, vecās jānovieto kapu pārziņa, vai apsaimniekotāja norādītajā vietā.

33.4. Veicot darbus, mehānismus un materiālus novieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pabeidzot darbus vai beidzoties darba dienai, darbavietu sakārto, atkritumus nogādājot kapsētas atkritumu savākšanas vietā vai izvedot (izved nojauktos kapu pieminekļus, apmaļu paliekas utt.).

34. Ja gada laikā no apbedījuma veikšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu, kapsētas apsaimniekotājs rakstiski brīdina kapavietas uzturētāju, paredzot tam 6 mēnešu termiņu labiekārtošanas darbu veikšanai.

35. Ja pēc brīdinājuma nosūtīšanas un termiņa, kas paredzēts 34. punktā, kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu, kapsētas apsaimniekotājs var pieņemt lēmumu par tās piešķiršanu citai personai.

36. Kapavietas uzturētāja tiesības:

36.1. atteikties no piešķirtās kapavietas kapsētā un kapavietas uzturētāja statusa;

36.2. nodot kapavietas uzturētāja saistības personai, kura kapavietas uzturēšanas līgumā norādīta kā saistību pārņēmēja vai citai personai, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, vienlaikus pievienojot dokumentu, kas apliecina personas piekrišanu uzņemties kapavietas uzturētāja saistības.

37. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas, ja:

37.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pār apbedīšanu;

37.2. 3 gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs;

37.3. kapavieta 3 gadus ir atzīta par nekoptu un noteikumos paredzētajā kārtībā aktēta;

37.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no apbedījuma vietām (kuras nav aizņemtas) uzturēšanas tiesībām, kā arī atbrīvo brīvo kapavietas daļu no kapavietas aprīkojuma (pieminekļiem, apmalēm, soliņiem u.tml.) vai atsakās no tā, un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

38. Gadījumos, kad kapavietas uzturēšanas tiesības ir izbeigtas un vietā nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs, kapavieta tiek atzīta par bezpiederīgo mirušā apbedīšanas vietu un tās uzturēšanas kārtība tiek veikta saskaņā ar noteikumu 47., 48. un 49. punktu.

VII. Nekoptas kapavietas aktēšana

39. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotāja izveidota komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu (pievienojot foto fiksācijas datus) par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā (brīdinājuma zīmes paraugs 3. pielikumā).

40. Kapsētas apsaimniekotājs 39. punktā minēto aktu nesastāda vēsturiskām kapavietām, kuras iekļautas Bauskas vecpilsētas un novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas apstiprinātā sarakstā (4. pielikumā). Sarakstu komisija pārskata ne retāk kā vienu reizi gadā.

41. Kapsētas apsaimniekotājs 39. punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu 3 mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un sazināties ar kapsētas pārzini, nosūta kapavietas uzturētājam, kā arī informāciju par nekoptajām kapavietām izliek pie informācijas stenda pie ieejas kapsētā.

42. Ja kapsētas pārzinis ir sastādījis šo noteikumu 39. punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapsētas apsaimniekotājs sniedz informāciju tās ievietošanai mājaslapā www.cemety.lv vai uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam 3 mēnešu laikā sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas pārziņa. Ja kapsētas digitalizācija nav veikta, kapsētas apsaimniekotājs informāciju nodod pašvaldībai tās ievietošanai pašvaldības mājaslapā internetā www.bauska.lv.

43. Ja pēc piektā šo noteikumu 39. punktā minētā akta sastādīšanas kapavietas uzturētājs trīs mēnešu laikā nesakopj kapavietu un neierodas vai nesazinās ar kapsētas pārzini, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

44. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, pamatojoties uz šo noteikumu 43. punktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju un kapavietā ir veikts virsapbedījums.

45. Personai, kura vēlas izmantot šo noteikumu 44. punktā minētās tiesības un atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums noslēgt jaunu līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu un sakopt kapavietu.

VIII. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas kārtība

46. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanai izmanto kapsētās izveidotu īpašu sektoru vai brīvas vienvietīgas vietas, kuras sava izvietojuma dēļ nevar tikt izmantotas kā ģimenes kapavietas.

47. Bezpiederīgo personu apbedīšanu atbilstoši noteikumu prasībām nodrošina pašvaldības izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

48. Bezpiederīgo mirušo kapavietu labiekārtošanu nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

49. Bezpiederīgo mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgo mirušā kapavietu nolīdzina un kapsētas apsaimniekotājs lemj par virs apbedījumu veikšanu (20 gadu termiņu skaita no mirušās personas apbedīšanas brīža).

50. Ja ir pieteikušies mirušā, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, laulātais, radinieki vai cita persona, kura vēlas organizēt mirušā pārapbedīšanu vai arī, neveicot pārapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņiem ir pienākums:

50.1. noslēgt kapavietas uzturēšanas līgumu;

50.2. atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot mirušā apbedīšanu un ar kapavietas labiekārtošanu saistītos izdevumus.

IX. Noteikumu izpildes kontrole un administratīvā atbildība

51. Kontroli par noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros nodrošina kapsētas apsaimniekotājs un Bauskas novada pašvaldības policija.

52. Par noteikumu 9.1. un 9.5. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām.

53. Par noteikumu 9.6. un 33.4. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz sešpadsmit naudas soda vienībām.

54. Par noteikumu prasību neievērošanu administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Bauskas novada pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Bauskas novada pašvaldības Administratīvā komisija.

X. Noslēguma jautājumi

55. Kapavietas uzturēšanas līgumi, kas noslēgti līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim, ir spēkā esoši un nav jāpārslēdz. Ja līgumā tiek veikti grozījumi vai papildinājumi, tiem ir jāatbilst šo noteikumu prasībām.

56. Par tām kapavietām, par kuru uzturēšanu uz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi nav neviena spēkā esoša kapavietas uzturēšanas līguma, pašvaldība izsludina publisku pieteikšanos ar termiņu – 3 gadi. Minētajā termiņā visas personas, kuras uzskata, ka tām ir pienākums kopt kapavietu, piesakās pašvaldībā, iesniedzot iesniegumu, tajā norādot kapavietas atrašanās vietu un ziņas par tajā apbedīto personu. Pašvaldība slēdz kapavietas uzturēšanas līgumu ar šī punkta kārtībā izvēlēto personu. Ja uz vienu kapavietu piesakās vairākas personas, tām savā starpā ir jāvienojas par to, kura no tām būs tiesīga slēgt kapavietas uzturēšanas līgumu.

57. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem Bauskas novada domes 2022. gada 28. jūlija saistošos noteikumus Nr. 20 "Bauskas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi".

Bauskas novada domes priekšsēdētājs A. Okmanis
1. pielikums
Bauskas novada domes 2024. gada 30. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 6
"Bauskas novada pašvaldības
kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"
Kapsētu atrašanās vieta, nosaukums un veids

Nr.
p.k.

Atrašanās vieta

Nosaukums

Veids

Īpašnieks / apsaimniekotājs

1.

Bauskas pilsēta

Bauskas jaunie kapi,

Bauskas vecie kapi,

Plostu kapi

Daļēji slēgta kapsēta

Pašvaldība / Bauskas pilsētas nodaļa

Šarlotes kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Bauskas pilsētas nodaļa

2.

Bārbeles pagasts

Bārbeles centra kapi,

Ezīšu kapi,

Jobu kapi,

Ķeru kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Bārbeles pag. nodaļa

Cedelmaņu kapi,

Gaidu kapi

Slēgta kapsēta

Pašvaldība / Bārbeles pag. nodaļa

Salmiņu kapi

Grūgaļu kapi

Svikliņu kapi

Plēkānu kapi

Daļēji slēgta kapsēta

Bārbeles ev. lut. draudze

3.

Brunavas pagasts

Bikšu kapi,

Brunavas kapi,

Buivenu kapi,

Jodavas kapi,

Ķirkeļu kapi,

Liepu kapi,

Rozīšu jaunie kapi,

Sila kapi,

Šaltu kapi,

Šķirānu jaunie kapi,

Tervidānu kapi,

Vecie Šķirānu kapi,

Zīnāju kapi,

Zluktenes kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Brunavas pag. nodaļa

Rozīšu vecie kapi

Slēgta kapsēta

Pašvaldība / Brunavas pag. nodaļa

4.

Ceraukstes pagasts

Danes kapi,

Ķivuļu kapi,

Ķīķerkalna (jaunie) kapi,

Ņuku kapi,

Skultēnu kapi,

Zaķīšu kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Ceraukstes pag. nodaļa

Ķīķerkalna (vecie) kapi,

Plūdoņa kapi

Slēgta kapsēta

Pašvaldība / Ceraukstes pag. nodaļa

5.

Codes pagasts

Butku kapi,

Kaķu kapi,

Melšu kapi,

Tūlu kapi,

Žagarnieku kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Codes pag. nodaļa

Strēļu kapi

Daļēji slēgta kapsēta

Pašvaldība / Codes pag. nodaļa

6.

Dāviņu pagasts

Jaunžūžu kapi,

Ķešu kapi,

Lieljanču kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Dāviņu pag. nodaļa

7.

Gailīšu pagasts

Kapenieku kapi,

Kaulbriežu kapi,

Pētera kapi,

Podiņu kapi,

Pograničas kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Gailīšu pag. nodaļa

8.

Iecavas pilsēta

Sila kapsēta

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Iecavas apvienības pārvalde

Baznīcas kapsēta

Slēgta kapsēta

Pašvaldība / Iecavas apvienības pārvalde

9.

Iecavas pagasts

Baložu kapsēta,

Gruzduļu kapsēta,

Kraukļu kapsēta,

Jaundedžu kapsēta,

Jaunkalniņu kapsēta,

Misas kapsēta,

Pleču kapsēta,

Raņķu kapsēta,

Rumbu kapsēta,

Smedes kapsēta,

Stīveru kapsēta,

Upuru kapsēta

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Iecavas apvienības pārvalde

Gruzduļu (vecie) kapi,

Lanciņu kapsēta,

Miestu kapsēta,

Kazuļu kapsēta,

Vecbrāļu kapsēta

Slēgta kapsēta

Pašvaldība / Iecavas apvienības pārvalde

10.

Īslīces pagasts

Lībiešu kapi,

Struku kapi

Daļēji slēgta kapsēta

Pašvaldība / Īslīces pag. nodaļa

Rudeņu kapi,

Žiemu kapi

Slēgta kapsēta

Pašvaldība / Īslīces pag. nodaļa

11.

Kurmenes pagasts

Baļčiņu kapsēta,

Cepurnieku kapsēta,

Impu kapsēta,

Kurmenes kapi,

Sietiņu kapi,

Spundes kapsēta,

Urliķu kapsēta,

Verpeļu kapsēta

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Kurmenes pag. nodaļa

12.

Mežotnes pagasts

Bērzu kapsēta,

Daudzvārdu kapi,

Jumpravu kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Mežotnes pag. nodaļa

13.

Rundāles pagasts

Cērņu kapsēta,

Priedīšu kapsēta,

Sudmalu kapsēta

Atvēra kapsēta

Pašvaldība / Rundāles apvienības pārvalde

Važītes kapsēta

Daļēji slēgta kapsēta

Pašvaldība / Rundāles apvienības pārvalde

14.

Skaistkalnes pagasts

Jaskuļu kapi,

Jaunie kapi,

Krusas kapi,

Pinku kapi,

Ramiķēnu kapi,

Vaiču kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Skaistkalnes pag. nodaļa

Vecie sila kapi

daļēji slēgta

Jaunsaules ev. lut. draudze

Sila kapi

daļēji slēgta

Jaunsaules Romas katoļu draudze

15.

Stelpes pagasts

Airītes kapi,

Anītes kapi,

Kāravu kapi,

Ķēkutu kapi,

Steņģu kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Stelpes pag. nodaļa

Brāļu kapi

Slēgta kapsēta

Pašvaldība / Stelpes pag. nodaļa

16.

Svitenes pagasts

Bērsteles baznīcas kapsēta,

Rimdžūnu kapsēta,

Sarkaņu kapsēta,

Vidukļu kapsēta

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Rundāles apvienības pārvalde

Brāļu kapi,

Gubēnu kapsēta

Slēgta kapsēta

Pašvaldība / Rundāles apvienības pārvalde

17.

Valles pagasts

Pētermuižas kapi,

Valles kapi,

Vasku kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Valles pag. nodaļa

18.

Vecsaules pagasts

Caunēnu kapi,

Ozolaines kapsēta.

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Vecsaules pag. nodaļa

Teivenu kapi

daļēji slēgta

Vecsaules ev. lut. draudze

Leriķu kapi

daļēji slēgta

Vecsaules ev. lut. draudze

Sveķu kapi

daļēji slēgta

Vecsaules ev. lut. draudze

Viesturu kapi

daļēji slēgta

Vecsaules ev. lut. draudze

Pikčeļ kapi

atvērta

Jaunsaules ev. lut. draudze

Alejas kapi

atvērta

Jaunsaules ev. lut. draudze

Zvejnieku kapi

Vilciņu kapi,

Kaģenu kapi,

Jaundilbu kapi

Slēgta kapsēta

Pašvaldība / Vecsaules pag. nodaļa

19.

Vecumnieku pagasts

Bēku kapi,

Griķu kapi,

Katrīnas kapi,

Klīvu kapi,

Ķeiru kapi,

Lejzemnieku kapi,

Reķu kapi,

Rešnenieku kapi,

Priedeskroga kapi,

Siliņu kapi,

Umpārtes kapi,

Vecumnieku kapsēta

Milgrāvju kapi

Brūveru kapi

Viesturu kapi

Žubju kapi

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Vecumnieku pag. nodaļa

Čuču kapi

Daļēji slēgta kapsēta

Pašvaldība / Vecumnieku pag. nodaļa

20.

Viesturu pagasts

Beķeru kapsēta,

Cielavu kapsēta

Atvērta kapsēta

Pašvaldība / Rundāles apvienības pārvalde

2. pielikums
Bauskas novada domes 2024. gada 30. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 6
"Bauskas novada pašvaldības
kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"
KAPAVIETAS UZTURĒŠANAS LĪGUMS Nr. _________

______________________
(līguma noslēgšanas vieta, datums)

Bauskas novada pašvaldības _____________ "______________________", nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. __________________, adrese _______________________________, tās ________________________________________ personā, kurš/a rīkojas saskaņā ar _______________________________ (turpmāk – Kapsētas apsaimniekotājs),

un

________________________________________, personas kods _________–_______,

deklarētā dzīves vieta _______________________________ (turpmāk – Kapavietas uzturētājs), no otras puses, turpmāk abas kopā līgumā sauktas – Puses, savstarpēji vienojoties, bez maldības, viltus un spaidiem noslēdz šāda satura līgumu (turpmāk – Līgums), kas ir saistošs Pusēm un to saistību pārņēmējiem:

1. Līguma priekšmets

1.1. Kapsētas apsaimniekotājs nodod un Kapavietas uzturētājs pieņem uzturēšanā

 

vietīgu kapavietu, kas atrodas

 

kapsētā, ____ sektorā, ____ rindā,

(vietu skaits)

 

(kapsētas nosaukums)

 

____ vietā ar kopējo platību _________ m2, (turpmāk – kapavieta).

1.2. Kapavietas uzturētājs par kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēju

norāda , personas kods ________–_______,
 

(vārds, uzvārds)

 
 
deklarētā dzīvesvietas adrese .

2. Pušu pienākumi un tiesības

2.1. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

2.1.1. ievērot spēkā esošos Bauskas novada pašvaldības saistošos noteikumus par kapsētu darbību un uzturēšanu, kā arī kapsētas pārziņa norādījumus;

2.1.2. trīs mēnešus pēc mirušā apbedīšanas dienas sakopt kapavietu;

2.1.3. viena gada laikā pēc apbedīšanas dienas labiekārtot kapavietu;

2.1.4. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju;

2.1.5. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos bioloģiskos atkritumus (piemēram, ziedi, vainagi, zari, zāle, lapas u.tml.) to savākšanas vietās, savukārt kapavietas kopšanas laikā radušos citus atkritumus (piemēram, sveču trauciņi, vāzes, mākslīgie ziedi u.tml.) nogādāt kapsētas teritorijā novietotajos konteineros (ja tādi kapsētā ir novietoti);

2.1.6. ievērot, ka dekoratīvie stādījumi (krūmi), kuri norobežo kapavietu, nedrīkst būt augstāki par 70 cm. Tos nedrīkst stādīt aiz kapavietas robežām;

2.1.7. ievērot, ka bez kapsētas pārziņa saskaņojuma kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst pārsniegt 20 cm augstumu;

2.1.10. ievērot, ka kapavietas nožogošanai un noformēšanai aizliegts izmantot neatbilstošus materiālus: būvmateriālu atlikumus, būvmateriālu likvīdus, plastmasu, azbestcementa loksnes (šīferi) un citus nepiemērotus materiālus.

2.2. Kapavietas uzturētājam ir tiesības:

2.2.1. atteikties no piešķirtās kapavietas kapsētā un kapavietas uzturētāja statusa;

2.2.2. nodot kapavietas uzturētāja saistības personai, kura kapavietas uzturēšanas līgumā norādīta kā saistību pārņēmēja vai citai personai, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, vienlaikus pievienojot dokumentu, kas apliecina personas piekrišanu uzņemties kapavietas uzturētāja saistības.

2.3. Kapsētas apsaimniekotājam ir pienākums Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā noslēgt Līgumu par kapavietas uzturēšanu ar Līguma 1.2. apakšpunktā norādīto Kapsētas uzturētāja saistību pārņēmēju.

3. Līguma darbības termiņš

3.1. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.

3.2. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.

3.3. Līgums tiek izbeigts gadījumos, ja:

3.3.1. tiek likvidēta kapsēta vai tās daļa;

3.3.2. Kapavietas uzturētājs nodod kapavietas uzturēšanas tiesības citai personai, ar kuru tiek noslēgts jauns kapavietas uzturēšanas līgums;

3.3.3. Kapavietas uzturētājs rakstiski atsakās no kapavietas (Puses paraksta vienošanos par noslēgtā kapavietas uzturēšanas līguma izbeigšanu);

3.3.4. kapavieta tiek atbrīvota, izdarot pārapbedīšanu;

3.3.5. ja 3 gadu laikā pēc Kapavietas uzturētāja nāves nepiesakās neviens Kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs;

3.3.6. kapavieta 5 gadus ir atzīta par nekoptu un saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā atzīta par aktētu.

4. Citi noteikumi

4.1. Puses, savstarpēji vienojoties, ir tiesīgas izdarīt izmaiņas Līgumā. Visi Līguma grozījumi vai papildinājumi ir noformējami rakstveidā un stājas spēkā ar brīdi, kad Puses tos parakstījušas.

4.2. Kapsētu apsaimniekotājs nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma zādzību vai bojājumu, ko izdarījušas trešās personas.

4.3. Strīdi, kas rodas Līguma darbības rezultātā, tiek risināti pārrunu ceļā. Ja Puses nespēj vienoties, strīds risināms tiesā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kartībā.

4.6. Līgums sastādīts divos eksemplāros uz ____ lappusēm, no kuriem vienu saņem Kapsētas apsaimniekotājs, bet otru – Kapavietas uzturētājs.

Kapsētas apsaimniekotājs:Kapavietas uzturētājs:
_______________________________

_______________________________

_______________________________

Adrese: ________________________

_______________________________

Tālrunis: _______________________

e-pasts: ________________________
 

_______________________________
(vārds, uzvārds)

Personas kods _________–_______

Deklarētā dzīvesvieta: _____________

_______________________________

Tālrunis: _______________________

e-pasts: ________________________
 

_______________________________
(paraksts)
_______________________________
(paraksts)
3. pielikums
Bauskas novada domes 2024. gada 30. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 6
"Bauskas novada pašvaldības
kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"
Aktētas kapavietas brīdinājuma zīmes paraugs

Laminēta zīme uz koka statīva.

4. pielikums
Bauskas novada domes 2024. gada 30. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 6
"Bauskas novada pašvaldības
kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"
Saglabājamās kultūrvēsturiski nozīmīgās kapa vietas un kapu pieminekļi Bauskas novada pašvaldības kapsētās*

Bauskas vecie kapi

Nr.
p.k.

Numerācija
www.cemety.lv

Vārds, uzvārds

Apraksts

Foto

1.002-000-367/1Jēkabs Plucis (Jehkabs Plutze) (1885–1906)Revolucionārs, soda ekspedīcijas upuris. Akmenī iestiprināts granīta latīņu krusts.
2.002-000-137/3Kārlis Bērtulis (1866–), Otīlija Bērtulis (1868–1935) un Minna Bērtulis (1897–1909)Namīpašnieka Kārļa Bērtuļa ģimenes kapi.
3.003-000-031/1-2Oskars Brandenburgs (Oscar Brandenburg) (1863–1918), Ludvigs Brandenburgs (1823–1908), Natālija Brandenburga (1822–1896)Bauskas pilsētas galva 1903–1915.
4.003 000 057/1Karls Volfgangs Fetcers (Fetzer) (1779–1841)Bauskas rātskungs, dzirnavnieks, te apglabāti arī 6 viņa ģimenes locekļi. Pieminekli izgatavojis Rīgas akmeņkalis Pauls Ādolfs Hāke. Valsts nozīmes mākslas piemineklis.
5.003-000-093/1-2Jūliuss Štābens (Julius Staeben) (1837–1887), Marija Štābens (1842–1877)Rūpnieks, Augšdzirnavu īpašnieks, un viņa sieva. Vienkāršs taisnstūrveida marmora kapa piemineklis ar nolauztu krustu.
6.003-000-117/1-2Teodors Lodings (Theodor Johann Lohding) (1841–1910), Lidija Vilhelmīne (dz. Dreņģere) Lodinga (1856–1919)Lodinga alusdarītavas dibinātājs un īpašnieks.
7.003-000-117/3-4Bruno Ādolfs Lodings (Bruno Adolph Lohding) (1880–1946), Zelma Johana (dz. Dreņģere) (1883–1952)Bauskas pilsētas galvas amata izpildītājs 1. p. k. vācu okupācijas laikā un 1919. gadā, Lodinga alusdarītavas īpašnieks.
8.003-000-121/2Nikolajs fon Bistrams (Nikolai von Bistram) (1849–1913)Grenctāles muižas īpašnieks.
9.003-000-177/1-5Juris Varenais (1870–1934), Vilhelmīne Varenais (1875–1951)Bauskas pilsētas galva un sabiedriskais darbinieks. Pieminekļa autors – tēlnieks Egons Zvirbulis.
10.003-000-247/1Georgs Ēriks Karls Johans fon Mēdems (Georg Erich Carl Johann von Medem) (1800–1858) 
11.003-000-259/1-2Kārlis Beiers (Karl Beier) (1863–1927), Hermīne (dz. Erdmane) BeieeeBauskas slimnīcas galvenais ārsts.
12.003-000-273/1Johans Traugots Benjamins Henzels (Johann Traugott Benjamin Hänsel) (1740–1828)Bauskas rātes ķemerers. Kapu plāksne iemūrēta vertikāli kapličas A puses ārsienā.
13.003-000-271C. F. Henzels (C. F. Hänsel) (1788–1860) un Aleksandrs Neimans (Alexander Neumann) (1814–1872)Kapaplāksne iestiprināta kapličas D sienā.
14.003-000-291/1Juris Kristiņš (1890–1965)Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
15.003-000-317/3-4Eduards Dreņģers (Eduard Carl Drenger) (1850–1894), Auguste Sofija (dz. Stabush) Dreņģere (1855–1899)Namīpašnieks un tirgotājs Bauskā.
16.003-000-381/1-3Teodors Berners (Theodor Berner) (1815–1887), Aleksandrīne Bernere (1824–1900) un Aleksandrs Berners (1859–1891)Bauskas pilsētas birģermeistars 1870–1886.
17.003-000-395/1Kristaps Strautmans (1860–1919)Bauskas latviešu ev. lut. draudzes mācītājs.
18.003-000-409/1Konstantīns Judins (Konstantin Judin) (1821–1856)Valsts nozīmes mākslas piemineklis.
19.003-000-413/1Aleksandrs Ēvalds fon Korfs (Alexander Ewald von Korff) (1794–1855)Valsts nozīmes mākslas piemineklis.
20.003-000-415/1Alfrēds Sosnkovskis (Alfred Sosnkovskij) (1825–1855)Valsts nozīmes mākslas piemineklis.
21.003-000-431Vilhelms Georgs Krīgers (Wilhelm Georg Krüger) (1774–1835)Bauskas vācu ev. lut. draudzes mācītājs, skolotājs un rakstnieks. 
22.003-000-433/1Voldemārs Kristians Vilhelms Bušs (Woldemar Christian Wilhelm Bush) (1831–1903)Bauskas vācu ev. lut. draudzes mācītājs.
23.003-000-435/1-3Karls Johaness Gadlihe (Carl Johannes Gadilhe) (1836–1902), Melānija Gadlihe (1846–1909) un Melānija Henriete Gadlihe (1870–1909)Bauskas pilsētas galva 1899–1902, pilsētas maģistrāta sekretārs, notārs un advokāts.
24.003-000-441/1Marija Luīze Dreņģere (Marie Louise Drenger dz. Grötzinger) (1831–1912)Bauskas namīpašnieka Jēkaba Dreņģera sieva.
25.003-000-625/1-2Marta Grīsle (1889–1937), Marija Grīsle (1923–1937)Namīpašniece Bauskā un mecenāte.
26.004-000-363/1-3Jānis Kļaviņš (1872–1919), Ina Kļaviņa (1875–1944), Kārlis Kļaviņš (1911–2002), Edgars Kļaviņš (1913–1980), Alīse Kļaviņa (1914–1999)Advokāts, miertiesnesis un pagaidu Bauskas pilsētas galva 1918. gada novembrī. Ina Kļaviņa – privātģimnāzijas īpašniece un direktore Bauskā.
27.004-000-513/1-3Francišeks Felicjans Benedikts Georgs Karps (1814–1872), Sholastika Karpa, dz. Antonoviča (1831–1890) un divi viņu mazgadīgie bērniMuižnieks, 1830. gada poļu sacelšanās dalībnieks, Karpa muižas un parka īpašnieks Bauskā.
28.004-000-847/11919. gada 7. janvārī kritušo 7 lieliniecisko kaujinieku kapavietaApglabāti blakus 1. pasaules karā un vēlākās cīņās kritušajiem vācu karavīriem. Vācu karavīru atdusas vieta ar centrālo pieminekli nopostīta pēc 2. pasaules kara un tur veikti virsapbedījumi.
29.005-000-91/1-2Jānis Žibeiks (1864–1940), Otīlija Žibeiks (1887–1969)Skolotājs, skolas pārzinis un namīpašnieks Bauskā. Blakus Pauls Žibeiks (1910–2006) – ilggadīgs Bauskas luterāņu draudzes mācītājs, prāvests.
30.006-000-229/2Juris Sieriņš (1878–1971), Late Sieriņš (1889–1953), Marta Sieriņš (1910–1932)Akmeņkalis un uzņēmējs Bauskā, viņa darbnīcā izgatavota Bauskas Brīvības pieminekļa granīta daļa.

Bārbeles centra kapi

1.3 / 000 / 139Mārtiņš Odiņš (1796–1856), Made Odiņš (1801–1842). Lība Stūre (1826–1921), Jānis Stūris (1831–1890)Valsts nozīmes mākslas piemineklis.
2.1 / 000 / 149Krūminsku dzimta. Ilona Krūminska (1883?–1892) 

Priedītes kapi

1.3 / 000 / 27Sofija fon der Pālena (1799–1872), Doroteja fon Šepinga, Kristīne Elizabete Šmits (1778–1840)Kapaplāksnes
2. Johans Dītrihs fon Šepings un Katarīna fon Šepinga ( –1592)Kapaplāksne iemūrēta kapličas R sienā. Valsts nozīmes mākslas piemineklis.
3. Doroteja fon Šepinga (1797–1850)Kapaplāksne iemūrēta kapličas D sienā.

*Saglabājamo kultūrvēsturiski nozīmīgo kapa vietu un kapa pieminekļu saraksts tiek precizēts katru gadu.

Paskaidrojuma raksts
Bauskas novada domes 2024. gada 30. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 6 "Bauskas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Mērķis un nepieciešamības pamatojumsSaistošo noteikumu (turpmāk – saistošie noteikumi) mērķis ir noteikt kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību Bauskas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētās.

Šobrīd spēkā ir Bauskas novada domes 2022. gada 28. jūlija saistošie noteikumi Nr. 20 "Bauskas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi", ņemot vērā, ka izdošanas pamats šiem saistošajiem noteikumiem ir spēku zaudējušais likums "Par pašvaldībām", ir jāizdod jauni saistošie noteikumi.

Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteikts, ka dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Ievērojot minēto, ir jāizdod jauni kapsētu darbību reglamentējoši saistošie noteikumi.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. punktu dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvo pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, jautājumos par publiskā lietošanā nodoto pašvaldības teritoriju, piemēram, parku, skvēru, bērnu rotaļu laukumu, peldvietu un kapsētu, izmantošanu.

Saistošajos noteikumos tiek noteikts, ka jaunas kapavietas tiek piešķirtas mirušo vai mirušā pelnu urnu apbedīšanai, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Bauskas novada administratīvā teritorija, ja personai, kura iesniegusi iesniegumu par kapavietas piešķiršanu, nav iepriekš piešķirta kapavieta ar iespēju tajā veikt apbedījumu. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesnieguma, kurš ir mirušā laulātais vai pirmās pakāpes radinieks un kura dzīvesvieta ir deklarēta Bauskas novada administratīvajā teritorijā.

Pašvaldība veic pastāvīgu kapsētu teritorijas labiekārtošanu, apzinot iedzīvotāju vajadzības, kuras apkopojot saistošajos noteikumos ir iestrādāti kapsētu kārtības noteikumi, kas paredz aizliegumu patvaļīgi aizņemt kapavietas vai mainīt ierādītās kapavietas teritoriju un robežas vai reljefu; kapavietās stādīt kokus vai dekoratīvus stādījumus, kas pārsniedz 2 m augstumu; ārpus kapavietas robežām stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves; stādīt krūmus, dzīvžogus, kas ierobežo kapavietu, augstākus par 70 cm, platākus par 50 cm; ņemt smiltis vai zemi no tam neparedzētām vietām; pārvietoties ar transportlīdzekli, uzstādīt kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, kas pārsniedz 20 cm; kapavietas nožogošanai izmantot videi bīstamus materiālus vai būvniecības atkritumus.

Par noteikumu 9.1. un 9.5. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām.

Vērtējot saistošo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto aizliegumu "patvaļīgi aizņemt kapavietas vai mainīt ierādītās kapavietas teritoriju un robežas vai reljefu", kas līdz šim nav bieži konstatēts, taču tā sekas būtiski ietekmē kārtības uzturēšanu. Administratīvā atbildība paredzēta, lai efektīvāk sasniegtu noteiktas kārtības ievērošanu kapsētu teritorijā. Administratīvās atbildības noteikšana spēs ierobežot kapsētu lietošanas un uzturēšanas pārkāpumu izplatību, tādejādi nodrošinot sabiedrības tiesiskās intereses un noteikto pārvaldes kārtību.

Vērtējot saistošo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto aizlieguma "ņemt smiltis vai zemi no tam neparedzētām vietām" pārkāpuma bīstamību un kaitīgumu, secināms, ka šāda darbība tiek konstatēta un, pašvaldības ieskatā, būtu administratīvi sodāma. Par šīm darbībām administratīvo atbildību nepieciešams paredzēt, jo kapsētu teritorijas atkarībā no zemes reljefa, augsnes struktūras un gruntsūdeņu līmenis ir veidotas un sagatavotas kapavietu ierīkošanai. Savukārt patvarīga zemes (smilts) izrakšana var negatīvi ietekmēt iespēju veidot kapavietas, radot būtisku sabiedrisko interešu aizskārumu.

Par saistošo noteikumu 9.6. un 33.4. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz sešpadsmit naudas soda vienībām.

Vērtējot saistošo noteikumu 9.6. apakšpunktā minēto aizliegumu "pārvietoties ar transportlīdzekli, izņemot atsevišķus gadījumus", kas līdz šim nav bieži konstatēts, vienlaikus tā sekas būtiski ietekmē kārtības uzturēšanu. Administratīvā atbildība paredzēta, lai efektīvāk sasniegtu noteiktas kārtības ievērošanu kapsētu teritorijā. Administratīvās atbildības noteikšana spēj ierobežot kapsētu lietošanas un uzturēšanas pārkāpumu izplatību, tādejādi nodrošinot sabiedrības tiesiskās intereses un noteikto pārvaldes kārtību.

Vērtējot saistošo noteikumu 33.4. apakšpunktā minēto kapavietas uzturētāja pienākuma "Veicot darbus, mehānismus un materiālus novieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pabeidzot darbus vai beidzoties darba dienai, darbavietu sakārto, atkritumus nogādājot kapsētas atkritumu savākšanas vietā vai izvedot (izved nojauktos kapu pieminekļus, apmaļu paliekas utt.)" pienācīgu nepildīšanu, kas līdz šim nav bieži konstatēta, vienlaikus tā sekas būtiski ietekmē kārtības un drošas vides uzturēšanu. Administratīvā atbildība paredzēta, lai efektīvāk sasniegtu noteiktas kārtības un drošības ievērošanu kapsētu teritorijā. Administratīvās atbildības noteikšana spēj ierobežot kapsētu lietošanas un uzturēšanas pārkāpumu izplatību, tādējādi nodrošinot sabiedrības tiesiskās intereses un noteikto pārvaldes kārtību.

Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts ņemot vērā pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smagumu, līdzšinējo praksi par pārkāpēju attieksmi pret piemēroto administratīvo sodu un to, vai tas attur pārkāpumu izdarījušo personu no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

Brīdinājumu piemēros gadījumos, kad konstatē, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir oficiāla reakcija uz izdarīto likumpārkāpumu, kurai ir šāda nozīme:

1) personas likumpārkāpums ir pamanīts;

2) personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta.

Naudas sodam ir jāmotivē pie administratīvās atbildības saucamo personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam ir jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu (labumu), kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot saistošajos noteikumos iekļautās prasības.

Izvērtējot saistošajos noteikumos iekļautos soda veidus un apmērus pašvaldība uzskata, ka tie ir ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas pārkāpumu gadījumā, tās būtu pietiekami atturošas no turpmākiem pārkāpumiem.

Par saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvi sodāmiem nodarījumiem nav paredzēti administratīvie sodi citos normatīvajos aktos. Secināts, ka attiecībā uz noteikumos paredzētajiem kapsētu kārtības noteikumiem un to ievērošanu, nepastāv alternatīvi līdzekļi, kā sasniegt noteikumu leģitīmo mērķi.

Saistošie noteikumi paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Bauskas novada pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Bauskas novada pašvaldības Administratīvā komisija.

Vērtējot saistošo noteikumu 9.2.–9.4., 9.7.–9.10. un 33.1. apakšpunkta ietvertos noteikumus, secināts, ka to ievērošanu iespējams panākt ar citiem nesodoša rakstura – efektīvas kontroles veida pasākumiem.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetuSaistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu – izpilde notiks pašvaldības kārtējā gada budžeta ietvaros – ieņēmumu daļa nav precīzi aprēķināma, jo atkarīga no iekasētajiem naudas sodiem.

Nav attiecināms uz izdevumu daļu, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšana, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenciSaistošajiem noteikumiem ir tieša pozitīva sociāla ietekme, jo kapsētu apsaimniekošana un kapavietu kopšanas kultūra ir saistāma ar cilvēku dzīvesveidu, tradicionālajām vērtībām un kultūru kopumā.

Saistošajiem noteikumiem ir tieša pozitīva ietekme uz vidi, jo tie paredz apbedīšanas kārtību un nosaka prasības kapavietas uzturēšanai.

Saistošie noteikumi neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes un komersantu, kas sniedz apbedīšanas pakalpojumus, konkurētspēju.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksāmSaistošajiem noteikumiem nebūs ietekme uz kopējo administratīvo slogu, jo netiek veidotas jaunas institūcijas un netiek noteikti jauni pienākumi, netiek mainīta līdzšinējā kārtība.

Jautājumos, kas skar saistošo noteikumu piemērošanu, persona ir tiesīga vērsties pašvaldības iestādē "Bauskas novada administrācija", "Bauskas apvienības pārvalde", "Iecavas apvienības pārvalde", "Rundāles apvienības pārvalde", "Vecumnieku apvienības pārvalde".

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiemSaistošie noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildi.

Nav ietekmes uz cilvēkresursiem.

6. Informācija par izpildes nodrošināšanuPar saistošo noteikumu izpildi atbildīga ir Bauskas novada pašvaldības apvienības pārvalde vai tās nodaļa, kuras administratīvajā teritorijā atrodas pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā esoša kapsēta, vai cita juridiska persona, kura pilda kapsētu apsaimniekotāja pienākumus, kas pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu, uzrauga kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu, uztur kārtībā kapsētas.

Katrai kapsētai ir nozīmēts kapsētas pārzinis, kurš apsaimniekotāja uzdevumā pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu.

Informācija par kapsētas pārzini ir novietota uz kapsētas paziņojuma dēļa, kā arī publicēta pašvaldības tīmekļvietnē www.bauskasnovads.lv un tīmekļvietnē www.cemety.lv.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšanaSaistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa – Bauskas novada pašvaldības kapsētu uzturēšana un darbības nodrošināšana, realizācijai, un tajos paredzēts tikai tas, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi un paredzamā rīcība ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai – ir noteiktas samērīgas prasības kapsētu apsaimniekošanai un uzturēšanai, kā arī samērīga atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu. Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijāmSaistošo noteikumu izstrādes procesā notikušas konsultācijas un diskusijas starp Bauskas novada pašvaldības speciālistiem.

Saistošie noteikumi no 2024. gada 22. aprīļa līdz 2024. gada 7. maijam publicēti pašvaldības mājaslapā www.bauskasnovads.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs A. Okmanis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Bauskas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Bauskas novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 6Pieņemts: 30.05.2024.Stājas spēkā: 19.09.2024.Tēma:  Administratīvās atbildības ceļvedisPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 182, 18.09.2024. OP numurs: 2024/182.14
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
355023
19.09.2024
424
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"