1. Šie saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā Madonas novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) administratīvajā teritorijā – Madonas pilsētā – mājsaimniecībām tiek izīrēti dzīvokļi zemas maksas īres dzīvojamās mājās, kuras uzbūvētas saskaņā ar 14.07.2022. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 459 "Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" ietvaros" (turpmāk – Noteikumi Nr. 459) (turpmāk – dzīvokļi) un kuru sākotnējā īres maksa noteikta atbilstoši MK noteikumu Nr. 459 22.1 un 22.2. apakšpunktiem.

1.2. kārtību, kādā nosakāmi un reģistrējami zemas īres dzīvojamo māju dzīvokļu īrnieki (turpmāk – mājsaimniecība) un piešķiramas dzīvokļu īres tiesības.

2. Šie Noteikumi neattiecas uz:

2.1. kārtību, kādā tiek izīrētas Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas;

2.2. kārtību, kādā tiek sniegta Pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un reģistrējamas personas, kurām izīrējamas Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas.

3. Lēmumu par mājsaimniecības reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt reģistrā, izslēgšanu no reģistra, lēmumu par dzīvokļa izīrēšanu mājsaimniecībai, lēmumu par šāda dzīvokļa apmaiņu pret citu zemas maksas īres dzīvokli, izīrēšanas secību, minēto lēmumu atcelšanu un īres tiesību izbeigšanu, ņemot vērā konkrētos apstākļus un šajos Noteikumos noteikto īrnieku kategoriju statusa maiņu, kā arī atļauju nekustamā īpašuma attīstītājam (turpmāk – Attīstītājs) slēgt dzīvokļa zemas īres mājoklī īres līgumu ar mājsaimniecību pieņem Pašvaldības Dzīvokļu jautājumu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija).

4. Dzīvokļu komisijas sēdes ar iedzīvotāju iesniegumiem saistīto jautājumu izskatīšanai tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

5. Dzīvokļu un mājsaimniecību reģistrācijas secības uzskaites pamatdokuments ir īres dzīvokļu reģistrs (turpmāk – reģistrs).

6. Reģistru veido pēc sekojoša principa:

6.1. Vienas istabas īres dzīvokļu reģistrs;

6.2. Divu istabu īres dzīvokļu reģistrs;

6.3. Trīs vai vairāk istabu īres dzīvokļu reģistrs.

7. Reģistrā vispārējā kārtībā tiek reģistrētas mājsaimniecības, Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 459 "Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" ietvaros" 35.3. apakšpunktam, Ekonomikas ministrijas aprēķiniem par aktuālo mājsaimniecību kopējo mēneša bruto vidējo ienākumu apmēru, lai kvalificētos īres tiesībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi – ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamie ienākumi – atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta vai līdzvērtīgas ārvalstu nodokļu administrācijas izziņai iepriekšējā taksācijas gadā dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdī nepārsniedz aktualizēto ienākumu līmeni, kas publicēts Ekonomikas ministrijas mājas lapā.

8. Atbilstoši Noteikumu 7. punktā minētajiem kritērijiem un ienākumu slieksnim reģistrā prioritārā kārtā tiek reģistrētas mājsaimniecības šādā secībā:

8.1. vismaz viens no mājsaimniecībā esošajiem pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir kvalificēts speciālists, kas nodarbināts kādā no pašvaldības attīstības programmā ietvertajām attīstāmajām nozarēm un kura īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Pašvaldības administratīvajā teritorijā:

8.1.1. veselības un sociālo pakalpojumu nozarē;

8.1.2. izglītības nozarē;

8.1.3. kultūras nozarē;

8.1.4. pārvaldības organizēšanas un nodrošināšanas jomā;

8.1.5. inženierzinātņu nozarē;

8.2. mājsaimniecība, kurā dzīvo persona ar invaliditāti un kuras īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

8.3. mājsaimniecība, kurā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz trīs bērni vecumā līdz 24 gadu vecumam, kuri ir pirmskolas vecumā vai iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, un kuras īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

8.4. mājsaimniecība, kurā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vecumā līdz 24 gadu vecumam, kurš ir pirmskolas vecumā vai iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, un kuras īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

8.5. vismaz viena no mājsaimniecībā dzīvojošām personām ir nodarbināta Madonas novada teritorijā tādās uzņēmējdarbības nozarēs, kā ražošana, pārstrāde, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, un kuras īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

9. Mājsaimniecība, kura vēlas īrēt dzīvokli, iesniedz Pašvaldībā šādus dokumentus:

9.1. rakstveida iesniegumu, ko paraksta visas mājsaimniecībā esošās pilngadīgās personas un, kur norāda:

9.1.1. visu mājsaimniecībā esošo personu vārdus, uzvārdus un personas kodus;

9.1.2. cik istabu dzīvokli vēlas īrēt, attiecināms, ja mājsaimniecība atbilst Noteikumu Nr. 459 apakšpunktos 35.1. un 35.2. minētajiem nosacījumiem;

9.1.3. kontaktinformāciju un vēlamo saziņas veidu;

9.1.4. apliecinājumu, ka nevienai no mājsaimniecībā esošajām personām Pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa;

9.2. Valsts ieņēmumu dienesta, Kredītinformācijas biroja vai līdzvērtīgas ārvalstu nodokļu administrācijas izziņu par mājsaimniecības iepriekšējā taksācijas gadā kopējiem mēneša neto vidējiem ienākumiem, par kuriem maksāts iedzīvotāju ienākumu nodoklis;

9.3. izziņu no darba devēja par kvalificētā speciālista darba tiesiskajām attiecībām, ja atbilst Noteikumu 8.1. un 8.5. apakšpunktiem.

10. Dzīvokļu komisija pārbauda, vai mājsaimniecība ir iesniegusi visus Noteikumu 9. punktā nepieciešamos dokumentus.

11. Ja Dzīvokļu komisija konstatē, ka mājsaimniecība nav norādījusi visu nepieciešamo informāciju vai iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, tā informē mājsaimniecību par nepieciešamību iesniegt trūkstošo informāciju vai dokumentus, norādot 30 dienu termiņu trūkumu novēršanai.

12. Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Dzīvokļu komisija viena mēneša laikā izvērtē iesniegumu un pieņem lēmumu reģistrēt mājsaimniecību īres dzīvokļu rindā vai nosūta paziņojumu par atteikšanos reģistrēt, norādot iemeslus.

13. Pēc mājsaimniecības reģistrēšanas reģistrā atbilstoši secībai, kādā ir saņemti iesniegumi, paziņo par to mājsaimniecībai, izmantojot 9.1.3. apakšpunktā norādīto vēlamo saziņas kanālu.

14. Dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuras ir reģistrētas reģistrā un, slēdzot dzīvokļa īres līgumu ar Attīstītāju, atbilst šo Noteikumu 7. punktam un 8. punktam.

15. Reģistrā reģistrētajām mājsaimniecībām dzīvokļus īres tiesību piešķiršanai piedāvā:

15.1. prioritārajām mājsaimniecībām saskaņā ar šo Noteikumu 8.1. līdz 8.4. apakšpunktiem.

16. Piedāvājot mājsaimniecībai Noteikumos noteikto dzīvojamo telpu, papildus Noteikumu III daļā noteiktajiem kritērijiem ievēro šādus kritērijus:

16.1. dzīvoklis, kas ir pielāgots personai ar kustību traucējumiem, tiek izīrēts mājsaimniecībai, kurā ir vismaz viena persona ar kustību traucējumiem un ir iesniegti dokumenti, kas to apliecina.

17. Šo noteikumu 7. punktā noteiktajām prioritārajām grupām dzīvoklis tiek piešķirts tiklīdz ir pieejams dzīvoklis īrei atbilstoši Noteikumu kritērijiem un secībai, kādā ir saņemti prioritāro mājsaimniecību iesniegumi.

18. Ja šo Noteikumu 5. punktā reģistrā nav reģistrēta neviena prioritārā grupa un nav saņemts iesniegums par maiņu, tad brīvo dzīvokli piešķir īrei nākamajai attiecīgajā reģistrā reģistrētajai mājsaimniecībai.

19. Ja kāds no mājsaimniecības locekļiem īrē Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu, personai ir pienākums mēneša laikā pēc tam, kad šo noteikumu noteiktajā kārtībā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu ar Pašvaldību.

20. No reģistra tiek izslēgtas mājsaimniecības:

20.1. pieņemot lēmumu par atļauju Attīstītājam ar mājsaimniecību slēgt zemas īres maksas mājokļa īres līgumu;

20.2. kuras ir iesniegušas iesniegumu par iesnieguma atsaukšanu;

20.3. kuras piešķiršanas brīdī vairs neatbilst Noteikumos minētajiem kritērijiem;

20.4. mājsaimniecība ir atteikusies no vismaz diviem zemas īres mājokļa piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi uz tiem 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc paziņojumā norādītās dienas, kurā mājsaimniecībai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto zemas īres mājokli.

21. Mājsaimniecība, kura jau īrē dzīvokli īres mājā, norādot pamatotus apstākļus, var īrēto dzīvokli apmainīt:

21.1. pret lielāku sakarā ar bērna piedzimšanu vai citiem pamatotiem apstākļiem, ja ir brīvs dzīvoklis vai īrnieks ir vienojies rakstiski ar citu īrnieku par maiņu;

21.2. pret mazāku, ja ir brīvs dzīvoklis vai īrnieks ir rakstiski vienojies ar citu īrnieku par maiņu.

22. Noteikumu 21.1. apakšpunktā noteiktā īrēto dzīvokļu maiņa tiek veikta, ja mājsaimniecībai par dzīvokli nav īres un/vai pakalpojumu maksājumu parāda.

23. Ja mājsaimniecībai ir īres un/vai pakalpojumu maksājumu parāds, noteikumu 21.1. apakšpunktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, noslēdzot vienošanos par parāda apmaksu.

24. Mājsaimniecības reģistrē reģistrā, sākot ar 2025. gada 1. jūniju