|
Ministru kabineta rīkojums Nr. 709
Rīgā 2024. gada 27. augustā (prot. Nr. 33 44. §) Plāns romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2024.–2027. gadam
1. Apstiprināt Plānu romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns). 2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā, bet Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu – par līdzatbildīgajām institūcijām. 3. Atbildīgajai institūcijai un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2024. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2025., 2026. un 2027. gadā skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu finansējuma piešķiršana netiek atbalstīta, plānā paredzēto pasākumu īstenošana nodrošināma atbilstoši iesaistīto institūciju rīcībā esošajam finansējumam. 4. Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram līdz 2028. gada 30. oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi un plāna ietekmes izvērtējumu. Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Kultūras ministre A. Lāce Rīgā, 2024 Satura rādītājs Izmantoto saīsinājumu saraksts I. Plāna romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2024.–2027. gadam kopsavilkums II. Plāna mērķis III. Situācijas raksturojums IV. Pasākumi plāna mērķa sasniegšanai V. Citas iniciatīvas romu iekļaušanās un līdzdalības veicināšanai VI. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu 1. Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu 2. Detalizēts aprēķins Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējumam Izmantoto saīsinājumu saraksts
I. Plāna romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2024.–2027. gadam kopsavilkums Plāns romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2024.–2027.gadam (turpmāk – Plāns) ir sagatavots, lai nodrošinātu Eiropas Savienības 2021.gada 12.martā apstiprinātā Eiropas Padomes ieteikuma par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību (2021/C 93/01)1 (turpmāk – Ieteikums) 1.panta izpildi. Atbilstoši valsts un Eiropas Savienības tiesību aktiem, pieejamajiem resursiem un apstākļiem valstī, dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāapsver Ieteikumā aprakstīto pasākumu atbilstība konkrētās valsts situācijai un attiecīgi jāīsteno tie samērīgi un selektīvi, cieši sadarbojoties ar visām attiecīgām ieinteresētajām personām. Novērtējot minēto pasākumu atbilstību, dalībvalstis tiek mudinātas rīkoties saskaņā ar brīvprātīgām minimālajām saistībām un atkarībā no konkrētās valsts situācijas veikt iespējamos papildu centienus, kā paredzēts paziņojumā.2 Plāna pasākumi ir strukturēti, ņemot vērā Ieteikumā iekļautās rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm. Plānā ir ietverti gan pasākumi, kuros romi ir tiešā mērķa grupa, gan pasākumi, kuros romi ir viena no mērķa grupām. Plāna sagatavošanu nodrošināja starpinstitucionāla darba grupa, kurā bija iekļauti Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, Tiesībsarga biroja, šādu biedrību: "Latvijas Cilvēktiesību centrs", "Romu Kultūras Centrs", "Sabiedrības integrācijas biedrība "Alternativas"", "Romu sieviešu biedrība "Sāre khetene", "Latvijas Čigānu biedru apvienība un augstākā čigānu padome", biedrības "Jaunatnes organizāciju apvienība "IMKA Latvija"", "Radošā apvienība jauniešiem "TREPES"", "Krāslavas romu biedrība", "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls"3, "Latvijas čigānu veselības centrs MĀNUŠS", Jēkabpils romu biedrības "ŠATRA" un ārvalstu organizācijas "Starptautiskā Romu Apvienība" pārstāvniecības pārstāvji. Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta, iesaistot Konsultatīvo padomi romu līdzdalības veicināšanai.4 Plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Plāna pasākumu īstenošana ir cieši saistīta ar Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam5 (turpmāk – NAP2027) noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.6 Plāna pasākumi ir saskaņoti ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam7 un plāna "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027.gadam" projektu (turpmāk – SPASAP), kurā paredzēts atbalsts mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai un attīstībai, atbalsta pasākumi romu līdzdalības veicināšanai, kā arī plānots sekmēt sabiedrības izpratni par daudzveidību, mazinot aizspriedumus un neiecietību. Priekšlikumi Plāna pasākumiem izglītības jomā ir saskaņoti ar IZM Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam8 (turpmāk – IAP), veselības jomā – ar VM Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam9 (turpmāk – SVP), nodarbinātības jomā – ar LM Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam10 (turpmāk – SADTPP), mājokļu jomā – ar EM Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam11 (turpmāk – NIPP). Situācijas raksturojums Plāna sagatavošanā balstīts uz nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumiem par romu situāciju un plānā iekļauti rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kas noteikti, pamatojoties uz 2023.gadā veiktā pētījuma "Pētījums par romu situācija Latvijā"12 un 2021.gada pētījuma "Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā"13 rezultātiem, kā arī līdzatbildīgo institūciju sniegtajiem datiem. Sagatavojot rezultatīvos rādītājus, ir ņemts vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras rādītāju kopums romu stratēģiskā ietvara progresa novērtēšanai14, kā arī 2022.gada pētījuma ziņojums "Pētnieciskā pakalpojuma sniegšana romu stratēģiskā ietvara monitoringa pilnveidošanai projekta "Latvijas romu platforma VI" ietvaros"15. II. Plāna mērķis Plāna mērķis ir veicināt Latvijas romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību, īstenojot Plānā noteiktos pasākumus saskaņā ar Ieteikumā iekļautajām rekomendācijām un ņemot vērā valstī pieejamos resursus, romu iedzīvotāju skaitu un viņu situāciju.16 Plāns sagatavots, lai veicinātu romu līdzdalību dažādās sabiedrības dzīves jomās – izglītības, nodarbinātības, veselības, mājokļu, pilsoniskās sabiedrības, kultūras u.c. jomās. III. Situācijas raksturojums Latvijā 2023.gada 1.janvārī bija reģistrēti 6 279 romu tautības cilvēki, 94,7% no tiem bija Latvijas pilsoņi.17 Saskaņā ar CSP datiem romu tautības iedzīvotāju skaits ir vēl zemāks – 2022.gada sākumā tie bija 4 784 cilvēki, un tas kopš 2015.gada ir samazinājies.18 Saskaņā ar CSP datiem romu vecuma struktūra nedaudz atšķiras no Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūras. Vairāk romu vidū ir jaunu cilvēku – 14,5 % 15–24 gadus vecu jauniešu, bet starp Latvijas iedzīvotājiem – 10,1 %. Savukārt personu, kuras vecākas par 55 gadiem, īpatsvars starp romiem (30,2 %) ir mazāks nekā starp visiem iedzīvotājiem (35,2 %). Lielākā daļa romu dzīvo Kurzemē (27,3 %), Rīgas reģionā (22,4%), Latgalē (19,6%) un Zemgalē (19,2 %), bet vismazāk – Vidzemē (11,5 %). Atšķirībā no kopējā iedzīvotāju sadalījuma pa reģioniem, romi vairāk dzīvo ārpus Rīgas reģiona, bet gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgas reģionā (45,9 %). Novadi ar lielāko romu skaitu ir Tukuma novads ar 264 romiem, Talsu novads ar 246 romiem un Jēkabpils novads ar 207 romiem. Valstspilsētas ar lielāko romu skaitu ir Rīga (667), Ventspils (463), Jelgava (373), bet vismazākais romu skaits ir tādās valstspilsētās kā Ogre un Rēzekne. Starp pilsētām vislielākais romu īpatsvars ir Ventspilī (1,4 %) un Jēkabpilī (0,8 %). 2024. gada sākumā Latvijā bija 2 385 mājsaimniecības, kurās vismaz viena persona bija roms. No romu mājsaimniecībām 31,3 % bija vienas personas mājsaimniecību, kas salīdzinājumā ar vidējo Latvijas rādītāju – 43,3 % liecina par retāku vienas personas mājsaimniecību izplatību. Savukārt romi biežāk dzīvo tieši mājsaimniecībās, kurās ir vismaz 6 personas un vairāk – 13,3 %. Tā iemesli ir gan lielāks daudzbērnu ģimeņu skaits starp romiem, gan tas, ka romi salīdzinoši biežāk izvēlas dzīvot vairākas ģimenes vienā mājoklī. Vidēji Latvijā vien 3,4 % mājsaimniecību dzīvo sešas un vairāk personas. Pēdējo 12 gadu laikā gan līdzīgi kā sabiedrībā kopumā, palielinās vienas personas romu mājsaimniecību īpatsvars. 2024.gadā 1 023 romu mājsaimniecībās jeb 42,2 % no tām ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Salīdzinājumam – tikai 26,0 % no visām Latvijas mājsaimniecībām ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. No 2 426 romu mājsaimniecībām 457 jeb 18,8 % mājsaimniecībās ir viens pieaugušais ar vienu vai vairākiem bērniem vecumā līdz 24 gadiem. Latvijas mājsaimniecību kopskaitā šādu mājsaimniecību īpatsvars ir tikai 10,3 %.19 ESF projekta "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" ietvaros 2019.gadā sagatavotajā ziņojumā "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums" romi ir minēti kā viena no grupām, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību.20 Eksperti norāda, ka nevienlīdzība veselības aprūpē saistāma ar kultūras atšķirībām, ar problēmām, kas saistītas ar trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, un ierobežotās lasīt un rakstīt prasmes dēļ. Izvērtējumā par mājokļa nodrošinājumu identificētas vairākas problēmas – mājokļa pieejamība ir problemātiska trūcīgajiem romiem (ekspertu aplēses: 75 līdz 80% romu), zems romu apdzīvoto mājokļu labiekārtojuma līmenis (42,1% mājokļu nav ierīkota tualete ar ūdens novadi, 26% mājokļos nav pieejams ūdensvads) un liela daļa romu mājokļu ir pārapdzīvoti.21 2021.gadā īstenotajā izvērtējumā par garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju iztikšanas stratēģijām22 ir secināts, ka: "GMI pabalsta saņēmēju vidū ir arī cilvēki bez formālās izglītības pakāpes vai ar dažu klašu izglītību, īpaši tas ir raksturīgi romu tautības GMI pabalsta saņēmējiem. [Tāpat] ir novērojams, ka GMI pabalstu saņem vienas ģimenes locekļi vairākās paaudzēs. Vairāk šāda prakse ir novērota romu tautības GMI pabalsta saņēmēju vidū, [...] kuriem GMI pabalsts ir "viena no dzīves stratēģijām, kuru katra nākamā paaudze apgūst un nostiprina socializācijas procesā. Šādos gadījumos sociālā darba veicējiem ir papildu grūtības mainīt šo rīcības un uztveres modeli." Attiecīgi pētnieki izvirza nepieciešamību "celt vispārējas lasīt un rakstīt prasmes pieaugušajiem, kuru dēļ šī iedzīvotāju daļa sastopas ar nozīmīgiem šķēršļiem iekļauties nodarbinātībā, tādējādi nokļūstot GMI pabalsta saņēmēju statusā." Romu kopienā, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Latvijā, pastāv kultūras atšķirības, kas ietekmē arī izglītības procesus, piemēram, vēlēšanās pēc iespējas ilgāk bērnus audzināt mājas apstākļos un nevest uz pirmsskolas izglītības iestādi, kas savukārt kavē bērnu adaptāciju pirmsskolas izglītības iestādē un turpmāk arī sākumskolā un latviešu valodas trūkumu, kas var izpausties kā šķērslis tālākā izglītības procesā. Līdz ar to papildu darbs ir jāiegulda, informējot un izglītojot romu vecākus par izglītības nozīmi. Jau šobrīd atsevišķas pašvaldības plāno atbalsta pasākumus romu vecākiem un viņu bērniem, kuri nav laicīgi iesaistīti pirmsskolā, lai adaptētos skolas kultūrai un mācītos latviešu valodu.23 Nozīmīga prioritāte ir pasākumi romu skolēnu atbalstam un iesaistei izglītībā, samazinot romu skolēnu skaitu, kas pārtrauc mācības, neiegūst obligāto izglītību un neturpina vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Saistībā ar romu kultūras atšķirībām atbalsts ir nepieciešams izglītības iestāžu pedagogiem, īpaši izglītības iestādēs, kurās mācās romu skolēni, lai pedagogiem pilnveidotu prasmes un zināšanas darbam ar romiem kā atšķirīgu etnisko grupu. Šobrīd viens no nozīmīgiem resursiem ir romu valodu pārzinošs skolotāja palīgs, taču būtu vēlami arī izglītojoši kursi pedagogiem, lai palīdzētu izprast multikulturālu daudzveidību un spētu atbilstoši strādāt šādos apstākļos.24 Plānots turpināt sāktās un veiksmīgās iestrādnes – nodrošināt sadarbību starp pašvaldību, izglītības iestādi, pedagogiem un vecākiem, lai laikus apzinātu romu skolēnus, kuri varētu pārtraukt mācības, un sniegtu viņiem individuālu atbalstu (arī noteiktu mācību priekšmetu apguvē); nodrošināt romu mediatoru atbalstu; attīstīt romu pedagogu palīgu praksi izglītības iestādēs, kurās mācās lielāks skaits romu bērnu u.c. Saskaņā ar 2023.gadā veikto pētījumu par romu situāciju Latvijā var secināt, ka kopumā ir uzlabojies romu bērnu īpatsvars, kuri ir ieguvuši obligāto pamatizglītību. Salīdzinot 2011.gada un 2021.gada tautas skaitīšanas datus par kopējo izglītības līmeni romu vidū, ir samazinājies to romu skaits vecumā no 15-24 gadiem, kuriem nav iegūta pamatskolas izglītība: 2011.gadā tie bija 56 % romu, savukārt 2021.gadā – 48,3 %. Līdzīgi arī vecumā virs 25 gadiem: 2011.gadā 46,3 % romu nebija iegūta izglītība, bet 2021.gadā 33,7 % romu nebija iegūta izglītība. Tomēr salīdzinājumā ar kopējo situāciju valstī romu kopienas vidū cilvēku bez pamatskolas izglītības īpatsvars ir būtiski lielāks kā vidēji valstī.25 Romu aptaujas dati norāda uz zemo izglītības līmeni romu kopienā, lielākā daļa (44 %) aptaujāto romu ir ar zemāku izglītības līmeni kā pamatizglītība. Salīdzinot ar 2015.gada pētījumu26 īpatsvars ir nedaudz sarucis: 2015.gadā 48,8 % aptaujāto romu bija ar zemāku par pamata izglītības līmeni. Salīdzinot ar 2015.gada pētījuma datiem nedaudz pieaudzis ir to romu īpatsvars, kuri ir ieguvuši pamatizglītību: 2015.gadā tie bija 34 % no aptaujātajiem romiem, savukārt 2023.gadā – 39,4 % no aptaujātajiem romiem.27 Lai arī kopumā romu situācija izglītībā ir uzlabojusies, attiecīgi ir palielinājies to romu īpatsvars, kuri ir ieguvuši pamatskolas izglītību, tomēr vēl joprojām tā ir būtiski zemāka kā vidēji Latvijā. Tāpēc to var uzskatīt par izaicinājumu sabiedrībai kopumā.28 NVA sniegtie dati liecina, ka Latvijas darba tirgū romu bezdarbnieku grupā izteikti dominē ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars – 2021.gada beigās 43,8 % visu reģistrēto romu bezdarbnieku bija ilgstošie bezdarbnieki, bet 2022.gadā – 43,9 %.29 Taču pozitīva tendence ir novērojama salīdzinājumā ar 2015.gadā veikto pētījumu30, kad ilgstošo bezdarbnieku skaits romu vidū bija gandrīz puse (49,7 %) no visiem romu tautības bezdarbniekiem, taču 2023.gadā tas ir sarucis līdz 43,9 %. Krasi ir pieaudzis to romu īpatsvars (42 %), kuri ir bezdarbnieka statusā salīdzinoši īsu periodu (līdz sešiem mēnešiem). Salīdzinājumā ar iepriekš veikto pētījumu 2015.gadā reģistrēto romu tautības bezdarbnieku līdz sešiem mēnešiem īpatsvars bija 32,5 %.31 2022.gadā 90,3 % NVA reģistrēto romu tautības bezdarbnieku bija pamatizglītības vai zemākas izglītības līmenis. Romu zemais izglītības līmenis ierobežo viņu piekļuvi nodarbinātības veicināšanas atbalsta pasākumiem, jo NVA piedāvātajiem profesionālās izaugsmes un prasmju apguves kursiem kvalificējas tikai bezdarbnieki ar izglītības līmeni, kas ir augstāks par pabeigtām septiņām klasēm.32 Pozitīva tendence ir novērojama romu īpatsvara pieaugumā neformālās izglītības iegūšanā – no 5,1 % 2015.gadā līdz 9,8 % 2022.gadā, kas nozīmē, ka konkurētspējas paaugstināšanas kursi sekmīgi sasniedz savu mērķauditoriju, jo tie tieši ir paredzēti bezdarba riskam pakļautām personām, piemēram, romiem, personām ar invaliditāti u.c.33 2023.gadā SST uzsāka pilotprojektu ar SIVA romu sieviešu profesionālās piemērotības noteikšanai un mācību programmu izvēlei, kas paver jaunas iespējas romiem ar veselības problēmām un/vai invaliditāti iegūt izglītību un vēlāk atrast darbu. 1.attēls. NVA reģistrēto romu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku skaits (izmaiņas pa gadiem)
Avots: NVA, 2023 2021.gada pētījuma "Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā" rezultāti ļauj secināt, ka romiem tiek piedēvēti vairāki negatīvi stereotipi, piemēram, 42% aptaujas respondentu domā, ka romiem nevar uzticēties, bet 38% uzskata, ka viņi ir slogs sociālās drošības sistēmai un palielina noziedzības līmeni.34 Pētījums atklāj, ka Latvijas sabiedrībā visnoraidošākā attieksme tiek pausta pret musulmaņiem un romiem, kuriem tiek piedēvēts sociāli deviants dzīvesveids.35 Aptaujas dati liecina, ka 27,2% Latvijas iedzīvotāju negribētu strādāt ar romiem vienā darba kolektīvā, 29% iedzīvotāju būtu iebildumi, ja viņiem kaimiņos dzīvotu romi, bet 49,4% nevēlētos, lai romu tautības pārstāvis (-e) kļūtu par bērna laulāto.36 Tikai 6% aptaujāto respondentu apliecina, ka romi ir viņu tuvu draugu, ģimenes locekļu, kolēģu vai paziņu lokā.37 2022.gada īstenotajā pētījumā "Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem", kura mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli un izpratni par diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ un salīdzināt iegūtos datus ar 2019.gadā veiktā Eirobarometra pētījuma par diskrimināciju Eiropas Savienībā rezultātiem, secināts, ka: "Eirobarometra pētījuma dati liecina, ka visbiežāk diskriminācijas riskam pakļautās sabiedrības grupas Latvijā ir romu tautības cilvēki (35 %), diskriminācija pēc etniskās piederības (25%), kā arī diskriminācija pēc cilvēka ādas krāsas (22 %). Arī šajā pētījumā var secināt, ka sabiedrībā kopumā romu tautības pārstāvji vislielākajā mērā saskaras ar diskrimināciju, tā norādījis gandrīz katrs otrais respondents (46 %) [...] un diskriminācija etniskās piederības dēļ ierindojas trešajā vietā – tā uzskata 44 % aptaujāto respondentu."38 NVA piedāvā romu tautības bezdarbniekiem piedalīties dažādos aktīvajos nodarbinātības un apmācību pasākumos, lai palīdzētu izprast darba tirgus prasības, paaugstinātu bezdarbnieku, darba meklētāju kvalifikāciju, prasmes, veicinot to konkurētspēju darba tirgū un iekārtošanos pastāvīgā darbā. NVA piedāvā dažādus apmācību pasākumus: profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve; valsts valodas, svešvalodu un datorzinību izglītības programmu apguve; transportlīdzekļu vadītāju apmācība, traktortehnikas vadītāju apmācība, profesionālās tālākizglītības moduļu vai moduļu kopu apguve; augstākās izglītības iestādes piedāvātā studiju moduļa vai studiju kursa apguve. Profesionālās tālākizglītības programmu apguve dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju. Pēc attiecīgās programmas apguves bezdarbnieks kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Bezdarbniekam, kurš nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību. Profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve dod iespēju pilnveidot savu profesionālo meistarību un apgūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Dalībai neformālās izglītības programmu apguvē, transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācībā var pieteikties bezdarbnieki un darba meklētāji, kuru prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām vai šīs prasmes ir nepietiekamas un šī iemesla dēļ ir grūti atrast darbu.39 NVA piedāvā bezmaksas individuālās un grupu karjeras konsultācijas visiem interesentiem, tai skaitā romu tautības klientiem, kā arī profesionāla karjeras konsultanta atbalstu ar individuālu pieeju katra klienta vajadzībām darba meklēšanā un karjeras izvēlē, plānošanā. Karjeras konsultācijās tiek sniegta palīdzība darba meklēšanai – izstrādāta darba meklēšanas stratēģija, sagatavoti pieteikuma dokumenti (CV un/vai motivācijas vēstules), pievērsta uzmanība komunikācijai darba intervijā, kā arī risināti profesionālās darbības izvēles jautājumi (tajā skaitā izglītības turpināšanas iespējas), sniedzot atbalstu piemērotu mācību programmu izvēlē.40 NVA klienti, kuriem ir piešķirts bezdarbnieka statuss un kuri plāno uzsākt savu saimniecisko darbību, var pieteikties dalībai pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. NVA klientu sagatavotie biznesa plāni, ja ir saņēmuši pozitīvu novērtējumu, saņem dotāciju biznesa plāna īstenošanai līdz 5 000 euro, konsultācijas biznesa plāna īstenošanai, dotāciju ikmēneša ienākumiem 750 euro (pirmos sešus mēnešus), dotāciju ar NVA atbalstu uzsāktās saimnieciskās darbības attīstībai līdz 5 000 euro (pēc pirmā saimnieciskā darbības gada) un dotāciju biznesa plāna īstenošanas darba vietas pielāgojumiem, ja dalībniekam noteikta invaliditāte.41 Īstenotie pasākumi Plānā romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.–2023.gadam42 bija ietverts 31 pasākums. Kopumā tie bija vērsti uz romu līdzdalības veicināšanu izglītības, nodarbinātības, veselības, mājokļu, pilsoniskās sabiedrības, kultūras u.c. jomās. Plānā romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.–2023.gadam ietvertie pasākumi tika īstenoti arī 2021.gadā.43 KM kopš 2012.gada darbojas Konsultatīvā padome romu līdzdalības veicināšanai (līdz 2020.gadam – Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome),44 kuras mērķis ir romu līdzdalības pasākumu īstenošanas uzraudzība un attīstība atbilstoši Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm Kopš 2016.gada Eiropas Savienības programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" (līdz 2020.gadam – "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība") ietvaros KM īsteno projektu "Latvijas romu platforma", kura mērķis ir veicināt dialogu starp romu kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī attīstīt efektīvu romu integrācijas politikas koordināciju.45 Projekts "Latvijas romu platforma" nodrošina pasākumu īstenošanu gan vietējā, gan reģionālā līmenī, piemēram, nodrošinot romu mediatoru darbību Latvijas pašvaldībās, pieredzes apmaiņas pasākumus un informatīvos seminārus romu kopienas pārstāvjiem, īpaši sievietēm un jauniešiem. Svarīgs projekta "Latvijas romu platforma" virziens ir izglītojoši pasākumi par romu kultūru un vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot romu genocīdam Otrā pasaules kara laikā. IV. Pasākumi plāna mērķa sasniegšanai
V. Citas iniciatīvas romu iekļaušanās un līdzdalības veicināšanai
VI. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plāna īstenošanai 2025., 2026. un 2027.gadā skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Savukārt, ja budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā netiek atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana, Plānā paredzētais ir nodrošināms atbilstoši iesaistīto institūciju rīcībā esošajam finansējumam.70 1. Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu
2. Detalizēts aprēķins Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējumam
1 Eiropas Savienības 2021.gada 12.martā apstiprinātais Eiropas Padomes ieteikums par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX%3A32021H0319%2801%29 2 Turpat. Eiropas Savienības 2021.gada 12.martā apstiprinātais Eiropas Padomes ieteikums par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību. Eiropas Savienības 2021.gada 12.martā apstiprinātā Eiropas Padomes ieteikuma par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību 3 Biedrība "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" ar romu jautājumiem strādā kopš 2017.gada, tai skaitā tīkla biedri – biedrības "Jaunatnes organizāciju apvienība "IMKA Latvija"", "Radošā apvienība jauniešiem "TREPES"", u.c., informācija mājaslapā https://sadarbibastikls.lv/, Facebook lapā https://www.facebook.com/www.sadarbibastikls.lv un slēgtajā Facebook grupā "Romu un NVO sievietes". 4 Informācija par Konsultatīvo padomi romu līdzdalības veicināšanai pieejama: https://www.km.gov.lv/lv/konsultativa-padome-0 5 Apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija Saeimas lēmumu. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81.pdf 6 Turpat. NAP2027 rīcības virziena "Saliedētība" mērķa "Saziņa un sadarbība starp dažādām iedzīvotāju grupām manāmi palielinājusies, mazinot spriedzi un nepamatotus aizspriedumus. Cilvēki gādā viens par otru, aktīvi veido un piedalās sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī saredz sabiedrības daudzveidību kā vērtīgu resursu un spēju savstarpēji saprasties un cienīt vienam otru." 408.uzdevuma "Sabiedrības izpratnes par daudzveidību kā resursu palielināšana, stiprinot starpgrupu un starpkultūru komunikācijas prasmes un saziņas intensitāti, dažādības vadību, kā arī diskriminācijas mazināšanu" izpilde. 7 Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72 (prot. Nr.12 24.§). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/320841-par-saliedetas-un-pilsoniski-aktivas-sabiedribas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 8 Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija rīkojumu Nr.436 (prot. Nr.49 46.§). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-20212027-gadam 9 Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 26.maija rīkojumu Nr.359 (prot. Nr.28 43.§). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/332751-sabiedribas-veselibas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam 10 Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojumu Nr.616 (prot. Nr.58 37.§). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam 11 Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 16.februāra rīkojumu Nr.93 (prot. Nr.15 31.§). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam 12 SIA "Civitta Latvija" (2023). Pētījums par romu situāciju Latvijā. Rīga. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/35865/download?attachment 13 M.Kaprāns, I.Mieriņa, A.Saulītis (2021). Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts; Pieejams: http://fsi.lu.lv/userfiles/Ethnic%20stereotypes_SAPC.pdf 14 Saskaņā ar 2021.gada 12.marta Eiropas Savienības Padomes ieteikumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību stratēģisko ietvaru īstenošana būs jāuzrauga un jāizvērtē izmantojot gan nacionālā līmenī pieejamos datu avotus, gan Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras sagatavoto rādītāju kopumu. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras rādītāju kopums romu stratēģiskā ietvara progresa novērtēšanai ir iekļauts 2020.gada 7.oktobra paziņojuma 2.pielikumā (Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:9a007e7e-08ad-11eb-a511-01aa75ed71a1.0003.02/DOC_3&format=PDF) un Uzraudzības sistēmā Eiropas Savienības romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskajam ietvaram – uzdevumi un rādītāji (Pieejams: https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/2020-portfolio_of_indicators_working-paper_en.pdf). 15 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" (2022). Pētījuma ziņojums "Pētnieciskā pakalpojuma sniegšana romu stratēģiskā ietvara monitoringa pilnveidošanai projekta "Latvijas romu platforma VI" ietvaros". Rīga. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/31164/download?attachment 16 Ņemot vērā oficiālo romu iedzīvotāju skaitu, atbilstoši CSP datiem un PMLP fizisko personu reģistra datiem. 17 Tostarp 5 920 reģistrēti kā čigāni un 359 kā čigāni (romi). Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības. PMLP, 2023. (Skatīts 04.07.2023.). Pieejams: Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības (pmlp.gov.lv) PMLP tīmekļvietne. Sadaļa "Statistika". Pieejama: Fizisko personu reģistra statistika 2023.gadā | Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (pmlp.gov.lv) 18 SIA "Civitta Latvija" (2023). Pētījums par romu situāciju Latvijā. Rīga, 21.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/35865/download?attachment 19 CSP, 2024. (Skatīts 26.07.2024.). Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/sociala-ieklausanas/sociala-ieklausanas-riska-grupa-romi 20 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" (2019). Ziņojums "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (tai skaitā izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā)". Rīga, 219., 337.lpp. 21 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" (2019). Ziņojums "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (tai skaitā izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā)". Rīga, 348.lpp. 22 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" (2021). Ziņojums "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijām)", 288., 294., 315.lpp. 23 SIA "Civitta Latvija" (2023). Pētījums par romu situāciju Latvijā. Rīga, 54.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/35865/download?attachment 24 SIA "Civitta Latvija" (2023). Pētījums par romu situāciju Latvijā. Rīga, 54.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/35865/download?attachment 25 Turpat, 41.lpp. 26 Tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" (2015). Pētījums "Romi Latvijā". Rīgā. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/romi_latvija_petijums_lv1.pdf 27 SIA "Civitta Latvija" (2023). Pētījums par romu situāciju Latvijā. Rīga, 42.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/35865/download?attachment 28 SIA "Civitta Latvija" (2023). Pētījums par romu situāciju Latvijā. Rīga, 44.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/35865/download?attachment 29 NVA sniegtie dati liecina, kopējais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars starp visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 2022.gada beigās bija 19,2 %. Pieejams: NVA tīmekļvietne https://www.nva.gov.lv/lv. 30 Tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" (2015). Pētījums "Romi Latvijā". Rīgā. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/romi_latvija_petijums_lv1.pdf 31 SIA "Civitta Latvija" (2023). Pētījums par romu situāciju Latvijā. Rīga, 57.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/35865/download?attachment 32 Romu tautības nodarbināti un skolēni var iesaistīties NVA pasākumos (NVA nav īpašu atbalsta pasākumu romiem). Vairāk informācijas NVA tīmekļvietnē: http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=610, http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=435&txt=3100&from=0. 33 SIA "Civitta Latvija" (2023). Pētījums par romu situāciju Latvijā. Rīga, 59.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/35865/download?attachment 34 M.Kaprāns, I.Mieriņa, A.Saulītis (2021). Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Pieejams: https://www.integration.lv/uploads/files/informativie-materiali/lu_petijums_sapc.pdf 35 Turpat, 53.lpp. 36 Turpat, 22.lpp. Salīdzinājumā ar 2019.gada SKDS aptaujas par iedzīvotāju viedokli par etniskajām attiecībām Latvijā rezultātiem sabiedrības attieksme pret romiem nedaudz uzlabojas – 33 % Latvijas iedzīvotāju negribēja strādāt ar romiem vienā darba kolektīvā, bet 36 % iedzīvotāju bija iebildumi, ja viņiem kaimiņos dzīvotu romi. Aptauja pieejama: https://www.sif.gov.lv/lv/media/142/download 37 Turpat, 19.lpp. 38 SIA "Berg Research" (2022). Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem. Rīga, 29.lpp. Pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/22110/download?attachment 39 Papildu informācija par apmācībām pieejama: https://www.nva.gov.lv/lv/apmacibu-iespejas 40 Papildu informācija par pieejamo atbalstu pieejama: https://www.nva.gov.lv/lv/karjeras-konsultacijas 41 Papildu informācija par pasākumu pieejama: https://www.nva.gov.lv/lv/komercdarbibas-uzsaksana 42 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 3.maija rīkojumu Nr.310 (prot. Nr.25 26.§). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/332093-par-planu-romu-strategiska-ietvara-pasakumu-istenosanai-2022-2023-gadam 43 Informācija par romu līdzdalības veicināšanas pasākumiem 2021. un 2022.gadā pieejama KM tīmekļvietnē: https://www.km.gov.lv/lv/media/35070/download?attachment 44 Informācija par Konsultatīvo padomi romu līdzdalības veicināšanai pieejama KM tīmekļvietnē: https://www.km.gov.lv/lv/konsultativa-padome-0 45 Informācija par projekta "Latvijas romu platforma" īstenotājiem pasākumiem pieejama KM tīmekļvietnē: https://www.km.gov.lv/lv/latvijas-romu-platforma 46 Ņemot vērā oficiālo romu iedzīvotāju skaitu, atbilstoši CSP datiem un PMLP fizisko personu reģistra datiem. 47 M.Kaprāns, I.Mieriņa, A.Saulītis (2021). Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Pieejams: https://www.integration.lv/uploads/files/informativie-materiali/lu_petijums_sapc.pdf 48 Turpat. 49 Turpat. 50 Eirobarometra 2019.gada pētījums par diskrimināciju Eiropas Savienībā. Pieejams: https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2251 51 NVA dati. 52 Projekts "Latvijas romu platforma VII" tiek īstenots no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 30.aprīlim. Detalizēta informācija pieejama informatīvajā ziņojumā "Par projekta "Latvijas romu platforma VII" īstenošanu Eiropas Savienības programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" ietvaros" (apstiprināts Ministru kabineta 2022.gada 13.decembra sēdē, prot., Nr.64, 73.§). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a2ced08d-f5db-4c75-b618-79827fa2e20b 53 Pašvaldības nodrošina pedagoga palīgu izglītības iestādēs, kurās mācās romu bērni, ņemot vērā esošās vajadzības un pieejamo finansējumu tām piešķirtās mērķdotācijas ietvaros. 54 NEET jaunieši, ir jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. 55 Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt to, lai - jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" 4.2.3.4.pasākumu "Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā" (projekta Nr.4.2.3.4./1/24/I/001) ietvaros. 56 IAP. Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-20212027-gadam 57 IAP. Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-20212027-gadam 58 Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.3.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.2.pasākumu "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana" kopējais pasākuma īstenošanas laiks ir līdz 2029.gada 31.decembrim. 59 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, 6.pielikums, 12.lpp. Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/332751-sabiedribas-veselibas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam 60 Turpat. 8.lpp. 61 Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.1.2.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.1.pasākuma "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" projekta "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi (Nr. 4.1.2.1/1/24/I/001)" kopējais īstenošanas laiks ir līdz 2029.gada 31.decembrim. 62 NIPP. Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam. Skatīt NIPP 3.pielikuma "Rīcības virzienu uzdevumi, to izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija" 4.1.4.1.punktu. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/industriala-politika 63 Pasākumu plānots īstenot līdz 2029.gadam. 64 Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.–2027.gadam. Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2023.gada 8.novembra rīkojumu Nr.739 (prot. Nr.49 46.§). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/347211-par-majoklu-pieejamibas-pamatnostadnem-20232027-gadam 65 Kopējais pasākuma īstenošanas termiņš nav noteikts. 66 Pasākums tiek īstenots biedrības "Romu Kultūras centrs" pieejamā finansējuma ietvaros. 67 Pasākums tiek īstenots biedrības "Romu Kultūras centrs" pieejamā finansējuma ietvaros. 68 Pasākums tiek īstenots biedrības "Romu Kultūras centrs" pieejamā finansējuma ietvaros. 69 Pasākums tiek īstenots biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" pieejamā finansējuma ietvaros. 70 Finanšu ministrija norāda, ka līdz ar Eiropas Savienības vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no Eiropas Savienības Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta (turpmāk – SIP) nosacījumi. 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā Eiropas Savienības SIP reformas ietvaros pieņemtie tiesību akti (jaunie Eiropas Savienības fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam". Iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi visas nozaru ministrijas tiks aicinātas jaunas prioritātes nodrošināt, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu. 71 Plāna "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027.gadam" projekts. 72 Detalizēts aprēķins ir atspoguļots informatīvā ziņojuma "Par projekta "Latvijas romu platforma VII" īstenošanu Eiropas Savienības programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" ietvaros" sadaļā "Projekta finansēšana" (apstiprināts Ministru kabineta 2022.gada 13.decembra sēdē, prot., Nr.64, 73.§). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a2ced08d-f5db-4c75-b618-79827fa2e20b 73 Pasākums un tam pieejamais finansējums ir ietverts plāna "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027.gadam" projektā. Pasākuma ietvaros īstenotās aktivitātes ir vērstas uz vienotas sociālās atmiņas veidošanās sabiedrībā veicināšanu, tostarp sabiedrības izglītošanai par holokaustu un romu genocīdu. Pasākuma īstenotāji tiek noteikti atklāta konkursa kārtībā. 74 Norādītais finansējums nav ietverts NAP2027 indikatīvajā investīciju projektu kopumā un likumā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam". Pasākums var tikt īstenots, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts KM iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums. 75 Pasākums un tam pieejamais finansējums ir ietverts plāna "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027.gadam" projektā. Pasākuma ietvaros tiek nodrošināts atbalsts mazākumtautību NVO, tostarp romu NVO, bet konkrēts finansējuma apmērs tikai romu NVO atbalstam nav precīzi nosakāms. Pasākuma īstenotāji tiek noteikti atklāta konkursa kārtībā. 76 Norādītais finansējums nav ietverts NAP2027 indikatīvajā investīciju projektu kopumā un likumā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam". Pasākums var tikt īstenots, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts KM iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums. 77 Norādītais finansējums nav ietverts NAP2027 indikatīvajā investīciju projektu kopumā un likumā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam". Pasākums var tikt īstenots, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums vai kā citādi atbalstīta finansējuma piešķiršana SIF funkcijas izpildei. 78 Plāna "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027.gadam" projekts. 79 2024.-2026.gadā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.5.i. investīcijas "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" ietvaros. 2022.-2023.gadā pasākums tika īstenots ESF darbības programmas 2014.-2020.gadam "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.1.pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" (projekta Nr. 9.1.1.1./15/I/001) ietvaros. Finansējums romu mērķa grupai netika noteikts, jo šīs personas aktīvās darba tirgus politikas pasākumu kontekstā ir daļa no kopējās mērķa grupas – Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji, ieskaitot romu tautības pārstāvjus. 80 2024.-2029.gadā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.2.pasākuma "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana" ietvaros. Ņemot vērā, ka rādītājs romu mērķa grupai iepriekš minēto pasākumu ietvaros netika noteikts un šīs personas būs daļa no kopējās mērķa grupas, nav iespējams norādīt finansējumu konkrēti romu mērķa grupai. 81 Finansējums romu mērķa grupai netika noteikts, jo šīs personas aktīvās darba tirgus politikas pasākumu kontekstā ir daļa no kopējās mērķa grupas – Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji, ieskaitot romu tautības pārstāvjus. 82 Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.1.pasākuma "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" projekta "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi (Nr.4.1.2.1/1/24/I/001)" ietvaros. Papildu nepieciešamais ESF+ projekta (Nr.4.1.2.1/1/24/I/001) finansējums ir iekļauts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam pie 1.4.2. un 1.3.6. uzdevuma. Ņemot vērā, ka abu uzdevumu ietvaros paredzēts apmācīt ne tikai romu mediatorus, bet arī citus speciālistus, finansējumu tikai romu mediatoru apmācībai nav iespējams izdalīt atsevišķi. 83 Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 19.septembra noteikumiem Nr.538 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" 4.3.1.3.pasākuma "Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība" īstenošanas noteikumi" atbildīgās iestādes funkcijas veic EM, bet finansējums pasākuma īstenošanai tiek plānots FM budžetā. Konkrētu finansējuma apmēru romu mērķa grupai nav iespējams norādīt. 84 Konkrētu finansējuma apmēru nav iespējams norādīt, bet pasākuma īstenošana 2024.–2027.gadā tiek nodrošināta EM esošā budžeta ietvaros. 85 Norādītais finansējums nav ietverts NAP2027 indikatīvajā investīciju projektu kopumā un likumā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam". Pasākums var tikt īstenots, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts KM iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums. 86 Papildus nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts plāna "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027.gadam" ietvaros. 87 Papildus nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts plāna "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027.gadam" ietvaros Kultūras ministre A. Lāce
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Plāns romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2024.–2027. gadam
Izdevējs: Ministru kabinets
Veids:
rīkojums
Numurs: 709Pieņemts: 27.08.2024.Stājas spēkā: 27.08.2024.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 168, 29.08.2024.
OP numurs:
2024/168.21
Politikas plānošanas dokuments Nosaukums: Plāns romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2024.–2027. gadam Veids: plānsPolitikas joma: Mazākumtautību tiesības; Sabiedrības integrācija; Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika Atbildīgā iestāde: Kultūras ministrija
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
2027.g. 20%),
