Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1.2. Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 (turpmāk – Spriedums) ir atzinusi pašvaldību tiesības noteikt pienākumu uzkopt nekustamajam īpašumam piegulošu publiskā lietošanā esošu teritoriju. Šāds pienākums personām tiek uzlikts sabiedrības interesēs – lai nodrošinātu sakoptu pilsētvidi, kā arī novērstu iespējamos draudus personu veselībai un dzīvībai, kas varētu tikt apdraudētas nesakoptas īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas gadījumā. Satversmes tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka jebkuram pamattiesību ierobežojumam bez tā, ka šis ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis, ir jāatbilst arī samērīguma principam. Spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldībām, saistošajos noteikumos nosakot publiskā lietošanā esošas teritorijas kopšanas kārtību, jāizvērtē, kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi – nodrošināt sakoptu pilsētvidi.

1.3. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas otrais punkts paredz, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

1.4. Pašvaldībai, lai nodrošinātu minētās autonomās funkcijas izpildi, saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu ir piešķirtas tiesības izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus par teritoriju, īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju un būvju uzturēšanu un kopšanu, ciktāl tas ir saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

1.5. Noteikumu 5. un 7. punktā noteikti veicamie teritorijas sakopšanas darbi par teritoriju, apstādījumu uzturēšanu, kopšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, par īpašumam piegulošu (platumā līdz trīs metriem no nekustamā īpašuma robežas), publiskā lietošanā esošu teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu, kā arī par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības zaļo zonu un apstādījumu uzturēšanu un kopšanu.

Noteikumos ietvertais regulējums ļauj panākt to, lai nekustamo īpašumu īpašnieks vai valdītājs pienācīgi koptu nekustamo īpašumu un īpašumam piegulošo teritoriju, tādā veidā nodrošinot Olaines novada teritoriju sakoptību un sanitāro tīrību, pilsētvides ainavas saglabāšanu, kas ir gan pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, gan pašu nekustamo īpašumu īpašnieku un valdītāju interesēs, nodrošināt iedzīvotāju kopējās intereses dzīvot sakoptā un sanitāri tīrā vidē. Attiecībā uz īpašumam piegulošo teritoriju noteikumos ir noteikts pienākums kopt īpašumam piegulošo, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju trīs metru platībā. Piegulošās teritorijas kopšana trīs metru platībā noteikumos ir noteikta kā maksimālā un ir samērīga, bieži šīs platības ir mazākas par trim metriem, ņemot vērā faktisko situāciju dabā. Pašvaldība īpašumam piegulošo teritoriju trīs metru platībā ir noteikusi, ņemot vērā pašvaldības iepriekšējo gadu praksi un pašvaldības finansiālās iespējas. Nekustamajam īpašumam piegulošo, publiskā lietošanā esošo teritoriju kopšanas prasība – trīs metru platumā no nekustamā īpašuma robežas – ir samērīga starp personai uzlikto pienākumu un visas sabiedrības ieguvumu – sakoptu un drošu vidi.

7.2.1. apakšpunktā noteiktais maksimāli pieļaujamais zāles garums 20 cm ir optimāls, lai tiktu ievērots gan sakoptas pilsētvides uzstādījums, gan kvalitatīvi veikta to normatīvajos aktos noteikto prasību kontrole, kas saistīta ar atkritumu apsaimniekošanas ievērošanu, proti, pārlieku gara zāle īpašuma vai īpašumam piegulošā teritorijā rada atkritumu uzkrāšanās riskus, kas savukārt var veicināt antisanitārus apstākļus, vides piesārņojumu vai personu veselības vai dzīvības apdraudējumus, tostarp no antisanitāros apstākļos mītošo grauzēju un dažādu kaitēkļu pārnēsājamām slimībām, kas var radīt riskus novada iedzīvotāju un viesu veselībai un dzīvībai.

Noteikumos noteiktais maksimālais zāles garums 20 cm veicinās ne tikai Olaines novada teritorijas sakoptību, bet arī būtiski ierobežos invazīvo augu sugu izplatību.

Ikviena persona vēlas un tai ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, savukārt pašvaldības pienākums ir aizsargāt šīs tiesības un rūpēties par to saglabāšanu un uzlabošanu. Pašvaldībai ir jānodrošina sanitārās apkopes prasību izpilde, lai novērstu iespējamos apdraudējumus cilvēku dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi. Degradēta un nesakopta vide negatīvi ietekmē ikvienas personas un visas sabiedrības labklājību. Pašvaldības administratīvajā teritorijā nereti konstatējami nekustamie īpašumi, par kuriem tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pienācīgi nerūpējas. Cilvēki, lai atbrīvotos no pērnajā gadā nenopļautās zāles (kūlas), izvēlas to dedzināt, tādā veidā nodarot kaitējumu dabai, apdraudējumu savai un citu cilvēku mantai, veselībai un pat dzīvībai. Tādējādi, lai neveidotos kūla un samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, ir nepieciešams kopt nekustamo īpašumu, tajā skaitā regulāri veicot zāles pļaušanu, līdz ar to noteikumos ir svarīgi noteikt minimālo zāles pļaušanas reižu skaitu sezonā.

Teritorijās, kuras vērstas pret publisku ārtelpu, bieži vien žogi, vārti un vārtiņi ir sliktā tehniskajā stāvoklī un var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai, un, lai to novērstu, ir noteikts pienākums regulāri tos apsekot un uzturēt vizuālā un tehniskā kārtībā.

Attiecībā uz ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšanu ziemas periodā pienākumi noteikti, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, ja tīrīšanas darbi netiek veikti laikus vai kvalitatīvi. Ņemot vērā, ka vairums iedzīvotāju savas dienas gaitas (dodas uz izglītības iestādi vai darbu) uzsāk ap plkst. 7.00, ir svarīgi, ka līdz šim laikam prioritāri jau ir veikta ietvju, celiņu, laukumu, iekšpagalma un piebraucamo ceļu attīrīšana no sniega un ledus, kā arī ir veikta nokaisīšana ar pretslīdes materiāliem, lai nodrošinātu sabiedrības drošību.

1.6. Par Noteikumu 5. un 7. punktu nepildīšanu, kas attiecināmi uz personu bezdarbību sava īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā, paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Piemērojamā soda apmēru izvērtēs pašvaldības Administratīvā komisija. Administratīvais sods paredzēts ar mērķi – atturēt īpašniekus vai faktiskos lietotājus no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu pārkāpšanu uzsāks pašvaldības policija, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs pašvaldības Administratīvā komisija.

2.2. Noteikumu īstenošana neietekmēs pašvaldības budžeta izdevumu daļu.

3.2. Ietekme uz vidi – prasības par īpašuma un tam piegulošo teritoriju sakopšanu labvēlīgi ietekmēs vidi un sanitāro tīrību, kas mazinās invazīvo augu izplatības risku un iedzīvotājiem dos iespēju dzīvot labvēlīgā, sanitāri tīrā un sakoptā vidē.

3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību – regulāra zāles pļaušana ierobežos dažādu kaitēkļu, grauzēju un citu dzīvnieku pārnēsāto slimību izplatību, kas var ietekmēt iedzīvotāju veselību.

Noteikumu īstenošana minimāli piesaistīs saimnieciskās darbības veicējus, kas sniedz pakalpojumus teritoriju sakopšanā, bet tas tiešā veidā neietekmēs uzņēmējdarbības vidi vai konkurenci pašvaldības teritorijā, līdz ar to noteikumu īstenošanai nav ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi un konkurenci.

4.2. Pašvaldības policijas amatpersonas ir pilnvarotas veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, savukārt izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu ir pilnvarota pašvaldības Administratīvā komisija. Visas minētās institūcijas jau darbojas pašvaldībā, papildus administratīvais resurss noteikumu darbības nodrošināšanai netiks piesaistīts.

5.2. Noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.

Jauna institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija nav paredzēta.

6.2. Noteikumu izpildes nodrošināšanai papildu resursi nav nepieciešami.

7.2. Noteikumos ietvertais regulējums ļauj panākt to, ka nekustamie īpašumi tiek pienācīgi kopti, kas savukārt nodrošina pilsētvides sakoptību un novērš cilvēku veselības un drošības apdraudējumus, kā arī veicina sabiedrības labklājību. Turklāt noteikumos ietvertais piespiedu mehānisms sekmē noteikto prasību ievērošanu.

Noteikumos izvirzītās prasības nekustamo īpašumu īpašniekiem vai to valdītājiem ir samērojamas ar ieguvumiem, ko iegūs ikviens iedzīvotājs un sabiedrība kopumā – tiesības dzīvot tīrā, sakoptā un labvēlīgā vidē, tas veicinās ikviena sabiedrības locekļa labklājību un drošību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumi ir piemēroti leģitīmā mērķa – nodrošināt sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu – sasniegšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. Līdz ar to secināms, ka izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Noteiktajā termiņā netika saņemts neviens viedoklis vai priekšlikums.