Ministru kabineta rīkojums Nr. 608
Rīgā 2024. gada 22. jūlijā (prot. Nr. 29 75. §)
Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.2.i. "Latvijas nacionālais federētais mākonis" projekta "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" pases apstiprināšanu
2. Apstiprināt šā rīkojuma 1. punktā minētā projekta izmaksas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma 5 880 000 euro apmērā (bez pievienotās vērtības nodokļa). 3
3. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" kā finansējuma saņēmēju iesniegt projekta iesniegumu investīcijas 2.1.2.2.i. ietvaros. 4
Ministru prezidente E. Siliņa
Satiksmes ministrs K. Briškens
1. pielikumsMinistru kabineta 2024. gada 22. jūlija rīkojumam Nr. 608
Investīcijas 2.1.2.2.i. projekta "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", Satiksmes ministrijas deleģētās funkcijas Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzturēšanas nodrošināšanai (Elektronisko sakaru likuma 4. panta otrās daļas 3. punkts, 12.08.2019. deleģēšanas līgums Nr. SAM2019/31) | 1.2. Projekta īstenošanas partneri | – |
2. Saistīto projektu programma 2.1. Programmas nosaukums | Valsts pārvaldes IKT infrastruktūras attīstības programma | 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Projekta ietvaros tiek tālāk attīstīti IKT infrastruktūras risinājumi, kuros ir veiktas investīcijas projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/017 "LVDC tīkls, drošības platforma un LVDC koplietošanas daļa" un projekta Nr. 2.2.1.1/19/I/009 "LVDC tīkls, drošības platforma un LVDC koplietošanas daļa (2. kārta) " ietvaros. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 28. un 29. punktam projekta īstenošanas sadarbības partneris var būt valsts pārvaldes iestādes, valstspilsētu un novadu pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, atvasinātas publiskas personas un biedrības, kas par projekta īstenošanas darbību veikšanu saņemtu maksājumu no projekta budžeta. Projekta īstenošana tiks koordinēta ar pārējiem valsts datu apstrādes mākoņa attīstības projektu īstenotājiem. |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Projekta mērķi ir: 1) pilnveidot un paplašināt koplietojamo mākoņdatošanas infrastruktūru publiskās pārvaldes IS un citu resursu darbināšanai vienotā valsts federētā (datu apstrādes) mākonī; 2) izveidot vienotu, integrētu, drošu datu pārraides tīklu un piekļuvi publiskā interneta tīklam starp valsts federētā (datu apstrādes) mākoņa projektu īstenotājiem | 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/ nepieciešamība/ risināmā problēma) | Attīstoties informācijas sistēmām, pieaug prasības pēc maksimāli automatizētas jaunu funkcionalitāšu piegādes, tāpēc arī infrastruktūrai, kur izvietotas informācijas sistēmas, ir jābūt viendabīgai, viegli paplašināmai un pārvaldāmai. Turpinot iesākto koplietošanas infrastruktūras attīstību, projekts ir orientēts uz jaunu mākoņdatošanas risinājumu un pakalpojumu ieviešanu, kas veicinās valsts iestāžu IKT resursu pārvaldības efektivitāti un standartizāciju, ļaujot dažādām valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm koplietot pēc iespējas vienādus infrastruktūras risinājumus, tādējādi ietaupot infrastruktūras izveides un uzturēšanas izdevumus, kā arī vienkāršojot jaunu IKT resursu pievienošanu jau esošiem risinājumiem. Projekta īstenošana turpinās virzību uz vienotu valsts IKT resursu pārvaldību un pārskatāmāku valsts IKT resursu uzskaiti un patēriņu, kā arī veicinās valsts pārvaldes mākoņdatošanas lietojumu un informācijas sistēmu darbību drošā vidē ar augstu konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmeni | 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | vērtība | sasniegšanas laiks (gads) | 3.3.1. IKT risinājumu un pakalpojumu standartizācija, konsolidēšana un koplietošana | VESPC piesaistīto informācijas sistēmu un platformu skaits, kas izmanto valsts federētā (datu apstrādes) mākoņa unificētā pakalpojuma ietvaram atbilstošus mākoņdatošanas un rezerves kopēšanas pakalpojumus | 1) 2 2) 2 3) 6 | 1) 2024 2) 2025 3) 2026 | 3.3.2. Drošība un darbības nepārtrauktība | Informācijas sistēmu un platformu skaits, kurām tiek nodrošināta skaitļošanas jaudas piesaistes vai darbības atjaunošanas iespēja pie cita pakalpojuma sniedzēja valsts federētajā (datu apstrādes) mākonī | 1) 1 2) 2 | 1) 2024 2) 2026 |
4. Nepieciešamais finansējums un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana,3 un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | 5 880 000,00 EUR bez PVN | 0,00 EUR | 0,00 EUR |
| | | | Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5 | Darbības iznākums | Projekta vadība un īstenošana | 294 000,00 EUR | 500 000,00 EUR | Īstenots projekts | IKT infrastruktūras paplašināšana koplietojamo IKT risinājumu un pakalpojumu izstrādei un ieviešanai valsts federētā (datu apstrādes) mākoņa nodrošināšanai | 5 586 000,00 EUR (bez PVN) | 5 880 000,00 EUR (bez PVN) | Izveidota infrastruktūra valsts pārvaldes mākoņdatošanas koplietošanas pakalpojumu nodrošināšanai |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā 5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts6 | Valsts mākonī (jā/nē) | Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) | Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) | 1 komplekts | 5.1.1. LVRTC VESPC mākoņdatošanas un rezerves kopēšanas pakalpojumu risinājums, kas ir integrēts valsts federētajā (datu apstrādes) mākonī | Tiek attīstīta LVRTC VESPC mākoņdatošanas un rezerves kopēšanas infrastruktūra, kas tiek integrēta valsts federētajā (datu apstrādes) mākonī, lai nodrošinātu iespēju sniegt savstarpēji sadarbspējīgus pakalpojumus, un tiek nodrošināts vienots, integrēts, drošs datu pārraides tīkls un piekļuve publiskā interneta tīklam valsts federētā (datu apstrādes) mākoņa projektu īstenotājiem | Jā | 31.12.2023 | 2024. gada 4. ceturksnis | VESPC lietotāji (vismaz 10 lietotājinstitūcijas) Indikatīvais saraksts: Veselības ministrija un tās padotības iestādes un kapitālsabiedrības; Labklājības ministrija un tās padotības iestādes un kapitālsabiedrības; Tieslietu ministrija un tās padotības iestādes un kapitālsabiedrības; Finanšu ministrija un tās padotības iestādes un kapitālsabiedrības; Satiksmes ministrija un tās padotības iestādes un kapitālsabiedrības; Finanšu izlūkošanas dienests; Centrālā vēlēšanu komisija |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 | Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) | 1 komplekts | 5.2.1. Valsts datu apstrādes mākoņa unificētais pakalpojums | skat. šīs pases 5.1.1. apakšpunktu | Tiek apstiprināts vienlaikus ar projekta pasi | 2024. gada 4. ceturksnis |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) | | n/a | n/a |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9 Projekta īstenošanas nodrošināšanai tiks piesaistīti LVRTC personāla resursi, kas strādās uz darba līguma pamata. Projekta vadības komanda: 1) projekta vadītājs (finansēts no projekta līdzekļiem); 2) projekta finanšu eksperts (finansēts no LVRTC līdzekļiem); 3) jurists un iepirkumu speciālists (finansēts no LVRTC līdzekļiem). Projekta īstenošanas komandā tiks piesaistīti šādi LVRTC personāla resursi: 1) IT arhitekts (finansēts no projekta līdzekļiem); 2) sistēmanalītiķis (finansēts no LVRTC līdzekļiem); 3) IT speciālisti (finansēts no LVRTC līdzekļiem). Projekta uzsākšanas posmā tiks saplānotas projekta īstenošanas aktivitātes un LVRTC darbinieku iesaistes apjoms. Darbinieku iesaiste projekta īstenošanas aktivitātēs tiks saskaņota ar darbinieku tiešajiem vadītājiem, lai izvairītos no pārklāšanās ar darbinieku pamatdarba pienākumiem. Projekta uzraudzību nodrošinās programmas uzraudzības padome, kā arī projekta valde. Projekts tiks īstenots ar esošajiem LVRTC nodarbināto resursiem, nav plānots piesaistīt papildu darbiniekus. |
7. Izmaksu un ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu Projekta kopējais dzīves cikls ir 13 gadi (3 gadi projekta īstenošanas laiks un 10 gadi ekspluatācijas laiks pēc projekta beigām). Projekta dzīves cikla izmaksas veido projekta investīcijas 5 880 000,00 EUR (bez PVN) un indikatīvās uzturēšanas izmaksas pēc projekta pabeigšanas 376 860,00 EUR (bez PVN). Sociālekonomiskie ieguvumi, kas tiks sasniegti līdz ar projekta realizāciju ir: 1) fiziskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksu samazinājums, ieviešot koplietojamu, standartizētu valsts datu apstrādes mākoni. Investīcijas datu apstrādes mākoņa infrastruktūras izveidošanai (servertehnika, programmatūra, datu pārraides iekārtas u.c. komponentes) tiek veiktas centralizēti, samazinot uzturēšanas izmaksas uz vienu informācijas sistēmu. Ieguvumi ir saistīti gan ar salīdzinoši mazākām investīcijām infrastruktūras izveidē, gan ar zemākām risinājuma uzturēšanas izmaksām, jo tās tiek koplietotas. Ietaupījums tiks iegūts no mēroga efekta gan iekārtu līmenī (iespēja efektīvāk izmantot servertehniku, datu glabātuves), gan datu centra telpu aprīkojuma līmenī (iespēja efektīvāk izmantot klimatu nodrošinošās, kontroles un uzraudzības, elektroapgādes, ugunsdzēsības, u.c. sistēmas), gan arī vienkāršojot un centralizējot datu centru uzturēšanas administratīvos procesus; | Kapitālieguldījumi koplietojamā infrastruktūrā, lai nodrošinātu vismaz 10 IS izvietošanu, EUR bez PVN | Kapitālieguldījumi vienai iestādei nekoplietotā, nodalītā infrastruktūrā, EUR bez PVN | Kapitālieguldījumi 10 iestādēm nekoplietotā, nodalītā infrastruktūrā, EUR bez PVN | Ietaupījums, EUR bez PVN | Komutatori, tīkla vadības iekārtas, slodzes dalītāji, optiskie pārveidotāji | 148 800,00 | 71 600,00 | 716 000,00 | 567 200,00 | Fiziskie serveri (servertehnika) | 660 000,00 | 172 072,00 | 1 720 719,00 | 1 060 719,00 | Programmatūra | 1 140 000,00 | 518 206,00 | 5 182 061,00 | 4 042 061,00 | Kopā ietaupījums EUR | 5 669 980,00 |
2) publiskās pārvaldes informācijas sistēmu darbināšana augstas pieejamības mākoņdatošanas platformā, palielinot informācijas sistēmas kumulatīvās pieejamības rādītājus un mazinot pilnīgu datu nozaudēšanas risku, līdz ar to nodrošinot sabiedrību ar kvalitatīvāku publiskās pārvaldes procesa pakalpojumu. | 1 informācijas sistēmai 12 mēnešos | 10 informācijas sistēmām 12 mēnešos | 10 informācijas sistēmām 120 mēnešos (10 gados) | Uzturēšanas izmaksas nekoplietotā, nodalītā infrastruktūrā, EUR bez PVN | 86 284,80 | 862 848,00 | 8 628 480,00 | Uzturēšanas izmaksas koplietojamā infrastruktūrā, EUR bez PVN | 35 236,08 | 352 360,80 | 3 523 608,00 | Ietaupījums, EUR bez PVN | 51 048,72 | 510 487,20 | 5 104 872,00 |
Aprēķinos pieņemts, ka vidēji lielas informācijas sistēmas darbināšanai ir nepieciešama augstas pieejamības infrastruktūra starp diviem ģeogrāfiski izkliedētiem datu centriem, kuri ir savienoti rezervētā 10Gbit/s datu pārraides slēgumā, ar iespēju palielināt līdz 100Gbit/s, un nepieciešamās servertehnikas vienības ir izvietotas abos datu centros un rezervēti pieslēgtas pie datu pārraides infrastruktūras. Projekta sociālekonomiskais ieguvums kopā ir 10 774 852,00 EUR. Atņemot projekta izstrādāto risinājumu uzturēšanas izmaksas 3 768 600,00 EUR (bez PVN) apmērā un projekta investīcijas 5 880 000,00 EUR (bez PVN) apmērā, iegūst kopējo projekta lietderīgumu – 1 126 252,00 EUR. Amata vietu skaita samazinājums/palielinājums valsts pārvaldē nav paredzēts, kā arī projekta ietvaros nav paredzēts veidot jaunas valsts pārvaldes amata vietas |
8. Cita būtiska informācija Projekta savlaicīgu īstenošanu apdraud šādi riski: 1) nepietiekams finansējums saistībā ar preču un pakalpojumu cenu izmaiņām ģeopolitisko procesu ietekmē; 2) IKT risinājuma iekārtu piegādes kavēšanās, ieviešanas darbu termiņu kavēšanās, nepienācīga darbu kvalitāte; 3) kvalificēta IT personāla (t.sk ārēju konsultantu) trūkums. Projekta īstenotājs apliecina, ka projekta ietvaros tiek paplašināta un attīstīta projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/017 "LVDC tīkls, drošības platforma un LVDC koplietošanas daļa" un Nr. 2.2.1.1/19/I/009 "LVDC tīkls, drošības platforma un LVDC koplietošanas daļa (2. kārta)" ietveros izveidotie IKT infrastruktūras risinājumi un nepastāv dubultā finansējuma risks. Projekta rezultātā radītā infrastruktūra un unificētie pakalpojumi būs pieejami tikai valsts tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, kā arī neatkarīgajām un tiesībaizsardzības iestādēm. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Projekta investīcijas tiks ieguldītas tikai valsts federētā (datu apstrādes) mākoņa infrastruktūras izveidei un IKT koplietošanas pakalpojumu pilnveidošanai. LVRTC kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai |
Lietotie saīsinājumi: ANM – Atveseļošanas un noturības mehānisms IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas LVRTC – VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VESPC – Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda šīs pases 5. punktā. 2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10000 un sasniegšanas laiks – 2026. gads. 3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot ar Finanšu ministriju. 4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. 5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a". Maksimālais finansējuma apmērs katras aktivitātes īstenošanai iespējams, ja kādā projekta izmaksu pozīcijā izveidosies plānoto izmaksu samazinājums un netiek pārsniegts projektam paredzētais kopējais finansējums. 6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā. 7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts. 8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek vienlaikus iesniegts ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi. 9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
2. pielikumsMinistru kabineta 2024. gada 22. jūlija rīkojumam Nr. 608
Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums) Valsts federētā (turpmāk arī – valsts datu apstrādes) mākoņa ietvaros VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" turpinās attīstīt un nodrošināt IKT pakalpojumus atbilstoši valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (turpmāk – VESPC) nodrošināšanas kārtībai, ietverot virtuālo serveru jaudu pakalpojumu, konteinerizētas virtuālās vides pakalpojumu, datu glabātavas un rezerves kopēšanas pakalpojumu, kā arī kiberdrošības tehniskā nodrošinājuma pakalpojumus, un nodrošinās VESPC lietotājiem infrastruktūru ar augstu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību informācijas sistēmām un ar tām saistītajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Papildus valsts datu apstrādes mākonī tiks sniegts unificētais skaitļošanas infrastruktūras pakalpojums (turpmāk – unificētais pakalpojums), kas ir skaitļošanas jaudas un datu krātuves pakalpojums mākoņdatošanas tehnoloģiju izmantošanai pielāgotu lietojumprogrammatūras risinājumu attīstīšanai un darbināšanai |
2. Pakalpojuma sniedzējs VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk – LVRTC) |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma vienošanās līmeņi (Service Level Agreement –SLA)) Pakalpojumu kvalitātes līmeņa rādītāji tiek noteikti atbilstoši VESPC nodrošināšanas kārtībai1. Papildus LVRTC divdesmit četras stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā nodrošina tehniskā atbalsta dienesta pieejamību konsultācijām un pieteikumu apstrādei par pakalpojumu darbības traucējumiem. LVRTC attīstāmajiem valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumiem, t.sk. unificētajam pakalpojumam, tiek plānots, ka pakalpojuma kvalitātes līmeņa rādītāji nebūs zemāki par līmeņiem, ko LVRTC jau šobrīd nodrošina VESPC virtuālās serveru jaudas pakalpojumiem – pakalpojumu kumulatīvā pieejamība ne mazāk kā 99,5 % mēnesī. Pakalpojumu specifikācijas, rādītāji un līmeņi tiks definēti pakalpojumu nodrošinošā IKT risinājuma attīstības plānošanas un risinājuma saskaņošanas laikā, kā arī precizēti projekta īstenošanas laikā. SLA nosacījumi par vienoto valsts datu apstrādes mākoņa tīkla infrastruktūru starp valsts federētā (datu apstrādes) mākoņa projektu īstenotājiem nebūs zemāki par līmeņiem, ko LVRTC jau šobrīd nodrošina VESPC datu pārraides kanāla pakalpojumam – pakalpojumu kumulatīvā pieejamība ne mazāk kā 99,0 % mēnesī. Konkrēti SLA nosacījumi ar noteiktiem reakcijas un pieteikuma izpildes laikiem tiks atrunāti, slēdzot savstarpējās vienošanās ar katru no valsts federētā (datu apstrādes) mākoņa projektu īstenotājiem. Vienošanās tiks noslēgtas pēc projekta "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" apstiprināšanas |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks Pakalpojumu saņēmēju loku veido valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, institūcijas kas attīsta vai jau ir attīstījušas valsts pārvaldes (t. sk. pašvaldību) funkciju izpildei nepieciešamus lietojumprogrammatūras risinājumus, informācijas sistēmas un platformas, un to tehniskā arhitektūra ir piemērota, lai darbības nodrošināšanai izmantotu valsts datu apstrādes mākoņa infrastruktūru. Tiek plānots, ka līdz 2026. gada jūnijam LVRTC sniegtos pakalpojumus savas darbības nodrošināšanai un attīstīšanai izmantos ne mazāk par 10 valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un platformām. Papildus LVRTC pārējiem valsts datu apstrādes mākoņa projektu īstenotājiem (LNB, IEM IC un ZM) nodrošinās vienotu, integrētu, drošu datu pārraides tīklu un piekļuvi publiskā interneta tīklam, nodrošinot rezervētus (dublētus) datu pārraides un interneta pieslēgumus starp valsts datu apstrādes mākoņa projektu īstenotājiem, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums Pakalpojumus nodrošinošā infrastruktūra tiks veidota, attīstot LVRTC loģiski vienotā datu centra esošo infrastruktūru, izvietojot fiziskās infrastruktūras komponentes (serverus, datu pārraides iekārtas u.tml.) vairākos ģeogrāfiski izkliedētos datu centros, kas saslēgti augstas kapacitātes datu pārraides slēgumā un, izmantojot atbilstošas programmatūras (mākoņskaitļošanas pārvaldības, datu glabātavas u.tml.), tiks apvienoti vienā loģiskā pakalpojumu resursu kopumā, kuriem pakalpojumu saņēmēji piekļūs, lietojot pašapkalpošanās portālu. Plānojot pakalpojumu atbalstošo infrastruktūru, tiks ņemts vērā, lai pakalpojumu saņēmējiem lietojumprogrammatūras, informācijas sistēmu vai platformu darbības nodrošināšanai būtu iespēja atjaunot to darbību citā valsts datu apstrādes mākoņa dalībnieka mākoņskaitļošanas platformā vai piesaistīt papildu skaitļošanas jaudas sadarbībā ar citiem valsts datu apstrādes mākoņa dalībniekiem. Plānots, ka LNB izmantos LVRTC infrastruktūras objektu, lai LNB izvietotu savus fiziskos IKT resursu LVRTC infrastruktūras objektā, tādā veidā paaugstinot ne tikai LNB infrastruktūras pieejamību, bet stiprinot arī kopējo valsts datu apstrādes mākoņa infrastruktūru un nodrošinot valsts datu apstrādes mākoņu dalībnieku LVRTC un LNB, kā arī IEM IC un ZM infrastruktūras sadarbspēju valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros. LVRTC infrastruktūras darbināšanas un uzturēšanas izmaksas veido: 1) sērijveida programmatūras (mākoņskaitļošanas pārvaldības, datu glabātavas pārvaldības, rezerves kopēšanas pārvaldības) iegādes un uzturēšanas izmaksas; 2) serveru tehnikas un tās uzstādīšanai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas; 3) datu pārraides tīklu iekārtu iegādes izmaksas datu savienojumu vai datu transformācijas pieslēguma nodrošināšanai; 4) elektroenerģijas izmaksas |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija Pakalpojumu sniegšanu regulē Elektronisko sakaru likuma norma par Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centru un tā darbību regulējošā Ministru kabineta 2022. gada 8. novembra instrukcija Nr. 5 "Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība". Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 26. marta sēdes protokollēmumu (Nr. 13/64.§) ir izskatīts VARAM informatīvais ziņojums "Par valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānu" (turpmāk – informatīvais ziņojums). Atbilstoši informatīvajam ziņojumam VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Kultūras ministriju, Iekšlietu ministriju un Zemkopības ministriju 2024. gadā plāno izstrādāt noteikumu projektu, ar kuru tiktu noteikti valsts datu apstrādes mākoni veidojošo valsts platformu pārziņi, to pienākumi un atbildība, kā arī funkcijas un uzdevumi, un valsts datu apstrādes mākoni veidojošo valsts platformu darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtība. Pakalpojumu ieviešanu un izvēršanu veicinās VARAM īstenotā valsts pārvaldes IKT resursu un kompetenču konsolidācijas politika un vispārējās tehniskās prasības valsts pārvaldes IKT risinājumiem, kas ietver gan ieteikumus no jauna izstrādājamo IKT risinājumu tehniskajai arhitektūrai, gan IKT infrastruktūras pakalpojumu izmantošanas prasības |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja Pakalpojumu daļēji finansē pakalpojuma saņēmēji. Centralizēti (projekta īstenošanas laikā no projekta finansējuma, bet pēc tā pabeigšanas no turpmākiem projektiem vai deleģētās funkcijas izpildes valsts budžeta programmas) tiek finansēta pakalpojuma attīstība un pārējās ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas, izņemot izmaksas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no pakalpojuma saņēmēja izdarītajām izvēlēm par pakalpojuma apjomu, saturu un līmeni: 1) pakalpojuma sniedzēja speciālistu darbs pakalpojuma pielāgošanā, kā arī attīstāmo un darbināmo sistēmu migrācijā vai izvietošanā mākoņdatošanas vidē, pakalpojuma sniedzējam uzskaitot ieguldāmā darba apjomu un pakalpojuma saņēmējam to apmaksājot saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja speciālistu pakalpojumu izcenojumu; 2) papildus izmaksas, kas saistītas ar trešo pušu produktu (piemēram, programmatūras licenču) un pakalpojumu (piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu) izmantošanu, kas ir nepieciešamas pakalpojuma saņēmēja vajadzību apmierināšanai, bet iziet ārpus pakalpojumu un unificētā pakalpojuma tvēruma; 3) uz saņemto skaitļošanas pakalpojumu apjomu attiecināti elektroenerģijas izdevumi, ieskaitot dzesēšanai izmantotās elektroenerģijas izdevumus. Pakalpojuma nodrošināšanai ir izvēlēts finansējuma modelis – pakalpojuma sniedzēja finansējums un pakalpojuma saņēmēju finansējums atbilstoši saņemtā pakalpojuma apjomam un specifikai, lai daļēji segtu tās pakalpojuma sniedzēja uzturēšanas izmaksas, kuras netiek kompensētas no projekta finansējuma |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas LVRTC atbilstoši šā plāna 7. punktā definētajiem nosacījumiem sniegs pakalpojumu tādā apjomā, kādu pieļaus pakalpojumu saņēmēju, platformas attīstības investīciju projektu un valsts deleģētās funkcijas izpildes centralizētais finansējums, kuru par funkcijas izpildi atbildīgā ministrija plānos un pieprasīs valsts budžeta plānošanas procesa ietvaros. Ievērojot, ka valsts datu apstrādes mākoņa veiksmīgai darbībai starp dažādās lokācijās esošiem datu centriem ir nepieciešams centralizēti nodrošināti un pārvaldīti datu pārraides savienojumi, kuri tiks izveidoti LVRTC projekta ietvaros, no valsts budžeta centralizēti būtu nepieciešams segt datu centru savstarpējo datu pārraides tīklu uzturēšanu. Uzturēšanas izmaksas gadā ir 191 520,00 EUR bez PVN, kas ir atbilstoši anotācijas 3. nodaļas "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" 6.2. sadaļas pozīcijai "Datu pārraides pamattīkla starp 4 valsts datu apstrādes mākoņa nodrošinātājiem operatīvās uzturēšanas izmaksas" un iekļaujas Ministru kabineta rīkojuma projekta 5. punktā noteiktā finansējuma apjomā |
Lietotie saīsinājumi: IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas VESPC – valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs SLA – (angl. – Service Level Agreement) pakalpojuma līmeņa vienošanās VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija MK – Ministru kabinets LNB – Latvijas Nacionālā bibliotēka IEM IC – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ZM – Zemkopības ministrija
|
|
Saistītie dokumenti
-
Protokols
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|