Ministru kabineta noteikumi Nr. 449

Rīgā 2024. gada 9. jūlijā (prot. Nr. 28 49. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.2. pasākuma "Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka: 

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.2. pasākumu "Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu; 

1.3. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs), finansējuma saņēmējam;

1.4. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.5. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma mērķis ir veicināt vispārēju sabiedrības informētību un izglītošanu par bioloģiskās daudzveidības un klimata jautājumiem, kā arī vispārējiem vides procesiem, uzlabot sabiedrības vides apziņu, veicot ieguldījumus nacionālo parku dabas centru (turpmāk – dabas un vides izglītības centri) (kas ir arī tūrisma objekti) infrastruktūras pilnveidē un attīstībā, nodrošinot mūsdienīgu saturu un metodes, kas veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģisko daudzveidību, klimata jautājumiem un vispārējiem vides procesiem.

3. Projekta īstenošanas vieta ir Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Slīteres Nacionālais parks un Rāznas Nacionālais parks.

4. Pasākuma uzraudzības rādītāji un to sasniedzamās vērtības:

4.1. iznākuma rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits. Iznākuma rādītājs tiek sasniegts, ja līdz 2029. gada 31. decembrim atbalstīti četri dabas un vides izglītības centri;

4.2. rezultāta rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāju skaits. Rezultāta rādītājs tiek sasniegts, ja kopējais apmeklētāju skaits atbalstītajos dabas un vides izglītības centros sasniegs vismaz 201 000 apmeklētāju pirmā pēcuzraudzības gada beigās.

5. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). 

7. Pasākuma īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 9 570 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 8 134 500 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums, – vismaz 1 435 500 euro. 

8. Ja tiek samazināts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2. prioritātei "Vides aizsardzība un attīstība" pieejamais elastības finansējuma apmērs, pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 11 092 500 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 9 428 625  euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums, – ne mazāks kā 1 663 875 euro. 

9. Attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un valsts budžeta līdzfinansējums ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

10. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.

II. Prasības projekta iesniedzējam

11. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs, ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar iestādes nolikumu izglīto sabiedrību dabas aizsardzības jautājumos, – Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

12. Projekta iesniedzējs plāno projektā sasniedzamos uzraudzības rādītājus un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu atbilstoši šo noteikumu 4. punktā noteiktajiem rādītājiem un šo noteikumu 7. un 8. punktā norādītajam finansējumam.

13. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros iesniedz vienu vai vairākus projektu iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā iekļauj darbības vienu vai vairāku dabas un vides izglītības centru attīstībai.

14. Pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts tikai valsts pārvaldes funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei.

15. Projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi un pievieno to projekta iesniegumam.

16. Ja projektā plānoti ieņēmumi, tie katru gadu nepārsniedz 50 procentus no infrastruktūras un aprīkojuma uzturēšanas izdevumiem.

17. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

18. Pasākuma ietvaros dabas un vides izglītības centru infrastruktūras pilnveidei un attīstībai ir atbalstāmas šādas darbības:

18.1. jaunu dabas un vides izglītības centru būvju un tiem nepieciešamās infrastruktūras būvniecība, tostarp teritorijas labiekārtošana;

18.2. esošo būvju un infrastruktūras atjaunošana vai pārbūve, pielāgojot to dabas un vides izglītības centra vajadzībām, tostarp teritorijas labiekārtošana;

18.3. inženiertehnisko komunikāciju, iekšējo un ārējo inženiertīklu un ar tiem saistīto būvju atjaunošana, pārbūve vai izveide šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minēto vides un dabas izglītības centru darbības nodrošināšanai, tai skaitā:

18.3.1. tādu iekārtu ierīkošana, kas izmanto atjaunīgos energoresursus un ražo enerģiju, tai skaitā bezizmešu, ievērojot šādus nosacījumus:

18.3.1.1. enerģija, kas gadā saražota ar projektā iekļautajām iekārtām, amortizācijas periodā vismaz 80 procentu apmērā tiks izmantota projekta būvju pašpatēriņam;

18.3.1.2. uzstādītajām iekārtām un infrastruktūrai jāatrodas projekta ēkā vai ar to funkcionāli saistītajā teritorijā;

18.3.2. videi draudzīga apgaismojuma ierīkošana dabas un vides izglītības centru darbības nodrošināšanai, tai skaitā inovatīvi apgaismojuma risinājumi, kas ietver atjaunīgos energoresursus izmantojošas enerģiju ražojošas iekārtas, un viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ievērojot, ka vismaz 80 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam;

18.3.3. komunikācijas tehnoloģiju un sistēmu iegāde vai izstrāde šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minēto vides un dabas izglītības centru un ekspozīciju darbības nodrošināšanai;

18.4. telpu aprīkojuma iegāde un uzstādīšana šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minēto dabas un vides izglītības centru funkcionalitātei un izglītības procesa nodrošināšanai;

18.5. šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minēto dabas un vides izglītības centru iekštelpu un ārtelpas pastāvīgo ekspozīciju izveide un paplašināšana, tostarp izglītojošo un informatīvo materiālu izstrāde;

18.6. apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšana;

18.7. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana saskaņā ar šo noteikumu 30.1. apakšpunktu;

18.8. horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšana;

18.9. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

19. Pasākuma ietvaros projektiem plāno tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas.

20. Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas atbalstāmo darbību īstenošanai:

20.1. būvprojekta izstrādes, tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanu saistītās izmaksas, autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā, bet kopā ne vairāk kā 10 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

20.2. būvniecības izmaksas, īstenojot šo noteikumu 18.1. un 18.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības:

20.2.1. būves un ar to funkcionāli saistītās infrastruktūras būvniecība, tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju, iekšējo un ārējo inženiertīklu ierīkošana un ar tiem saistīto būvju izveide, iekārtu un tāda aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai kas nepieciešams būves funkcionalitātes nodrošināšanai, tai skaitā vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas izmaksas. Atbalstāma ir "zaļās" infrastruktūras vai dabā balstītu risinājumu izmantošana infrastruktūrā un konstrukcijās;

20.2.2. būves funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu izbūve;

20.2.3. esošās infrastruktūras demontāžas un nojaukšanas izmaksas, ja tas nepieciešams šo noteikumu 18.1. un 18.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību veikšanai;

20.3. būvniecības izmaksas, īstenojot šo noteikumu 18.2. un 18.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības:

20.3.1. būvdarbu veikšana būves norobežojošajās konstrukcijās, tai skaitā darbības, kas nodrošina būves energoefektivitātes paaugstināšanu un ir paredzētas ēkas energosertifikātā;

20.3.2. būves funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

20.3.3. citu būves inženiertīklu (ārējo un iekšējo) pārbūve, atjaunošana vai izveide, ja tā nepieciešama projekta rezultātu sasniegšanai vai nodrošina enerģijas patēriņa samazinājumu, tai skaitā aukstā un karstā ūdens ūdensvadu, sadzīves kanalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmu, ventilācijas un apgaismojuma inženiertehnisko sistēmu, vājstrāvas tīklu un elektroinstalācijas pārbūve, atjaunošana vai izveide, būves enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģiju iegāde, piegāde, uzstādīšana, noregulēšana un programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegāde vai noma, kā arī viedo tehnoloģiju darbības nodrošināšanai nepieciešamo mākoņservisu izmantošana;

20.3.4. gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru, iegāde un uzstādīšana, ja tā tiek veikta vienlaikus ar cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu saskaņā ar noteikumiem par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām;

20.3.5. vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas izmaksas;

20.3.6. esošās infrastruktūras demontāžas un nojaukšanas izmaksas, ja tas nepieciešams šo noteikumu 18.2. un 18.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību veikšanai;

20.4. informācijas komunikācijas tehnoloģiju un sistēmu iegāde un izstrāde vides un dabas izglītības centru un ekspozīciju darbības nodrošināšanai;

20.5. apsardzes un videonovērošanas sistēmas piegādes un uzstādīšanas izmaksas;

20.6. telpu aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas dabas un vides izglītības centru funkcionalitātei un izglītības procesa nodrošināšanai, izņemot izmaksas, kas minētas šo noteikumu 20.16. apakšpunktā;

20.7. izglītojošo un informatīvo materiālu izstrādes, pastāvīgo ekspozīciju izveides, izstāžu aprīkojuma iegādes izmaksas dabas un vides izglītības centru attīstībai;

20.8. teritorijas labiekārtošana, tai skaitā teritorijas apzaļumošana un koku stādīšana, labiekārtojuma elementu iegāde un uzstādīšana (piemēram, soliņi, celiņi, apgaismojums, atkritumu tvertnes, žogi, vaļējas terases, nojumes), stāvlaukuma būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, kas nepārsniedz 30 procentus no projekta attiecināmajām tiešajām izmaksām, ja tas nepieciešams šo noteikumu 18.1., 18.2. un 18.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību veikšanai;

20.9. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās ēku attīstības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves;

20.10. izmaksas, kas saistītas ar tādu enerģiju ražojošu avotu iegādi un uzstādīšanu, kas izmanto atjaunīgos energoresursus, ievērojot šo noteikumu 18.3. apakšpunktā izvirzītos nosacījumus;

20.11. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

20.12. publicitātes pasākumu un šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minēto pasākumu organizēšanas izmaksas sabiedrības informēšanas, izglītošanas un iesaistes aktivitātēm, attīstot un pilnveidojot sabiedrības vides apziņu;

20.13. tiešās attiecināmās projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 55. panta 1. punktu projektu iesniegumos plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 11 procentu apmērā no šo noteikumu 20. punktā noteiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas;

20.14. izmaksas, kas saistītas ar papildu ekspertu piesaisti īslaicīgu un specifisku darbu veikšanai projektu īstenošanas laikā uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata;

20.15. finansējuma saņēmēja personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu un transporta pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar projektu īstenošanu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana, viesnīcas izmaksas, dienas nauda) un kurām piemēro Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes metodiku par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķināšanu un piemērošanu viena kilometra izmaksām un Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes metodiku par iekšzemes komandējumu izmaksu segšanu;

20.16. darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas jaunu darba vietu radīšanai vai, ja aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, esošo darba vietu uzturēšanai un remontam ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā personālam, kas projektā ir nodarbināts vismaz 30 procentus darba laika, ievērojot šādus nosacījumus:

20.16.1. ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā normālu darba laiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā;

20.16.2. ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā nepilnu darba laiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam;

20.16.3. daļlaika izmaksu attiecināšanas principa gadījumā tiek ņemts vērā darbinieka iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu, kā arī proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam;

20.17. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas, nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

20.18. citas izmaksas, ja tās saistītas ar šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3. un 18.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu.

21. Pasākuma ietvaros netiek atbalstīta fosilo energoresursu iekārtu atjaunošana, modernizācija, iegāde vai nomaiņa pret jaunu fosilo energoresursu iekārtu.

22. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no šo noteikumu 20. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

23. Pasākuma ietvaros projektiem plāno rezerves izmaksas, kas saistītas ar būvniecību, un tās paredz ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas.

24. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, uzskatāmi par attiecināmajām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktu, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

25. Projektu izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, taču projekta darbības nevar būt pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.

IV. Pasākuma un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi

26. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumiem vai noraidīšanu viena mēneša laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas.

27. Pasākuma ietvaros projektus īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

28. Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.

29. Projekta ietvaros, veicot publiskos iepirkumus, nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī, ja attiecināms, publiskos iepirkumus īsteno sociāli atbildīgā veidā, piemērojot sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma un inovatīvā publiskā iepirkuma nosacījumus.

30. Īstenojot projektus, finansējuma saņēmējs:

30.1. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpildi, kas noteiktas regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

30.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

30.3. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, un nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos;

30.4. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā;

30.5. ja projekta dzīves cikla laikā, kas ir vismaz 10 gadu periods, no projektā izveidotās infrastruktūras izmantošanas tiek gūti ieņēmumi, nodrošina ieņēmumu uzskaiti gada griezumā un sadarbības iestādē iesniedz atbilstošu informāciju pēc sadarbības iestādes pieprasījuma. Ja ieņēmumi pārsniedz šo noteikumu 16. punktā minēto apmēru, finansējuma saņēmējs nekavējoties informē par to sadarbības iestādi;

30.6. finansējuma saņēmējs paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu un izstrādā nosacījumus, kā pārliecinās par interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku neesību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu vai krāpšanas un korupcijas risku, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts vai krāpšanas un korupcijas gadījumi ir atklāti;

30.7. nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

30.8. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

30.9. nodrošina šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētā rādītāja uzskaiti līdz projekta pirmā pēcuzraudzības gada beigām, sniedzot informāciju sadarbības iestādei par rādītāja sasniegšanu kopā ar pirmo pēcprojekta pārskatu;

30.10. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem un Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā sniedz informāciju par to sasniegtajām vērtībām, tai skaitā par:

30.10.1. objektu skaitu, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

30.10.2. veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaitu atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;

30.10.3. konsultatīva rakstura pasākumu skaitu par būvētās vides piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (piemēram, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas būvprojekta izstrādes un pabeigšanas posmā);

30.11. izpilda nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", kā arī Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu ievērošanu vides aizsardzības jomā, tai skaitā:

30.11.1. iesniedz apliecinājumu, ka noteiks pienākumu būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem ievērot šādas prasības:

30.11.1.1. projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai vai arī pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;

30.11.1.2. projekta ietvaros azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (ja attiecināms);

30.11.2. projektā nodrošina atbilstību ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītiem aspektiem;

30.11.3. projektu īstenojot īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās aizsargjoslā, darbus veic atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, lai projekts negatīvi neietekmētu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas mērķus;

30.11.4. nodrošina atjaunoto, pārbūvēto un jaunbūvēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras enerģijas patēriņu no atjaunīgajiem energoresursiem projekta pēcuzraudzības periodā. Prasība projekta pēcuzraudzības periodā ir uzskatāma par izpildītu, ja patērētās enerģijas no atjaunīgajiem energoresursiem īpatsvars ēkā un ar to saistītajā infrastruktūrā ir vismaz 80 procenti;

30.11.5. projekta būvniecības pasākumos tiek nodrošināta oglekļa noglabāšana ilglaicīgos produktos, ja attiecināms; 

30.12. projekta īstenošanas laikā uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un projekta īstenošanas laikā un pēcuzraudzības periodā ievēro šādus principus:

30.12.1. energoefektivitāte pirmajā vietā;

30.12.2. Eiropas Jaunā Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā nodrošinot klimata pārmaiņām pielāgoto risinājumu iekļaušanos apkārtējā ainavā, dabā balstīto risinājumu, universālā dizaina principu ievērošanu;

30.13. informē sadarbības iestādi par jaunas vai esošas būves ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundās) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.

31. Ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts tā dzīves cikla laikā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību un kuram sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

V. Noslēguma jautājumi

32. Šo noteikumu 8. punktu un 18.1. apakšpunktu piemēro no dienas, kad Eiropas Komisijā ir apstiprināti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumi, kas paredz finansējuma pārdali no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2. politikas mērķa "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" uz 4. politikas mērķi "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru", kā arī paredz papildu atbalstāmās darbības, tai skaitā jaunu ēku būvniecību.

33. Ja tiek piemērots šo noteikumu 8. punkts, netiek piemērots šo noteikumu 7. punkts. 

Ministru prezidente E. Siliņa

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa