1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Ķekavas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu darbības un kārtības noteikumus.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. kapsēta – īpaša teritorija, kas ierādīta mirušas personas apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem, tā var ietvert arī ēkas un citas būves;

2.2. atvērtā kapsēta – kapsēta, kurā ierāda jaunas kapavietas mirušas personas apbedīšanai;

2.3. daļēji slēgtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo personu apbedī ģimenes kapavietā vai aktētā kapavietā;

2.4. slēgtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušas personas apbedīšana nenotiek;

2.5. sēru birzs – laukums kapsētas teritorijā urnas apbedīšanai;

2.6. kapavieta (ģimenes kapavieta) – noteikumos noteiktajā kārtībā noteikta zemes teritorija kapsētā mirušas personas apbedīšanai;

2.7. aktēta kapavieta – ilgstoši (vairāk kā piecus gadus) nekopta kapavieta;

2.8. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai piešķirta kapavieta;

2.9. kapliča – ēka kapsētā mirušas personas novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.10. kapsētu pārvaldnieks – amatpersona, kura pilda kapsētu uzturēšanas pienākumus;

2.11. kapavietu uzskaites pamatdokumenti – mirušo personu reģistrācijas grāmata, var būt arī apbedījumu vietu shēma, kartotēka vai elektroniska datubāze;

2.12. virsapbedījums – mirušas personas vai urnas ar kremētas mirušas personas pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma;

2.13. amatnieks – persona, kura kapsētas teritorijā uzstāda vai demontē kapu aprīkojumu, vai veic kapavietas labiekārtošanu.

3. Kapsētas statusu nosaka ar pašvaldības domes lēmumu. Ķekavas novada teritorijā ir šādas atvērtās kapsētas:

3.1. Katlakalna kapsēta;

3.2. Ķekavas Jaunā kapsēta;

3.3. Bramberģes kapsēta;

3.4. Čandaru kapsēta;

3.5. Plakanciema kapsēta;

3.6. Mellupu kapsēta;

3.7. Ratnieku kapsēta;

3.8. Baldones pilsētas kapsēta;

3.9. Klapu kapsēta;

3.10. Bernestu kapsēta;

3.11. Vilšķērstu kapsēta;

3.12. Lipšu kapsēta;

3.13. Trimdu kapsēta;

3.14. Timbu kapsēta;

3.15. Andžu kapsēta;

3.16. Kažoku kapsēta;

3.17. Kannenieku kapsēta.

4. Kapsēta ir paredzēta mirušas personas, kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Ķekavas novada teritorijā, apbedīšanai, kā arī agrāk apbedītas personas piederīgā un Ķekavas novada teritorijā mirušas bezpiederīgo personas apbedīšanai. Citas personas apbedīšanai saņem pašvaldības saskaņojumu, pamatojoties uz mirušās personas piederīgā iesnieguma pamata.

5. Iepriekš izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušu personu neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

6. Kapsētas ir atvērtas apmeklētājiem. Kapavietas uzturētāji, amatnieki un citas personas, kuras atrodas kapsētā, izturas godbijīgi un klusi, ievēro vispārpieņemtās uzvedības normas, noteikumu prasības un sanitārās normas.

7. Kapsētā aizliegts:

7.1. ievest zirgus;

7.2. ievest suņus bez pavadas;

7.3. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās;

7.4. veikt dzīvnieku apbedījumus;

7.5. ņemt zemi un smiltis brīvās kapsētas teritorijās;

7.6. postīt kapsētas aprīkojumu (piemēram, sētas, solus, pieminekļus) un stādījumus;

7.7. patvaļīgi aizņemt kapavietu vai mainīt kapsētas pārvaldnieka ierādītās kapavietas robežas;

7.8. iebraukt ar automašīnu un citu mehānisko transporta līdzekli, izņemot katafalku un ar kapsētas pārvaldnieka saskaņojumu;

7.9. traucēt bēru ceremonijas norisi.

8. Kapsētā mirušo pārvieto zārkā, bet zārku transportē tam piemērotā transporta līdzeklī.

9. Kapsētas pārvaldnieks lēmumu par kapavietas atvērtā kapsētā, kurā mirušo personu apbedī ģimenes kapavietā vai aktētā kapavietā, piešķiršanu, ierādot kapavietu (kapavietas izmērus nosaka saskaņā ar noteikumu pielikumu), vai atteikumu piešķirt kapavietu, pieņem vienas dienas laikā, pamatojoties uz:

9.1. personas vai sociālās aprūpes institūcijas amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

9.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

9.3. izziņu, kas apliecina, ka mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Ķekavas novada teritorijā;

9.4. urnas ar mirušās personas pelniem apbedīšanas gadījumā iesniedzot dokumentu par kremēšanas faktu – uzrādot dokumenta oriģinālu.

10. Kapsētas pārvaldnieka pieņemto lēmumu var apstrīdēt pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā. Pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

11. Kapsētas pārvaldnieks, pēc kapavietas piešķiršanas, ierāda kapavietu un saskaņo apbedīšanas laiku.

12. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai apbedīšanas pakalpojumu pasūtītāja izvēlēts apbedītājs.

13. Apbedīšana var notikt otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās, laika posmā no 09:00 līdz 15:00, iepriekš saskaņojot ar kapsētas pārvaldnieku, t.sk., pieļaujams arī saskaņot apbedīšanu citā laikā, ievērojot reliģijas brīvības principu.

14. Mirušo personu apbedī zārkā, kremācijas gadījumā – urnā.

15. Kapa bedres garumam jāatbilst zārka izmēriem, ar dziļumu 1,4–1,5 m līdz zārka vākam, veicot virsapbedījumu – 1,0 m līdz zārka vākam. Standarta kapa bedres garums – 2 m, platums 0,8–1 m. Urnu var apbedīt jaunā vai esošā kapavietā ne mazāk kā 1 m dziļumā. Vienā kapavietā pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

16. Virsapbedījumu ģimenes kapa vietā var izdarīt ne ātrāk kā pēc 20 gadiem pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saņemot kompetento iestāžu saskaņojumu, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

17. Otrais virsapbedījums ir aizliegts.

18. Pārapbedīšanu, kā arī mirušās personas atlieku ekshumāciju, organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar kapsētas pārvaldnieku, bet kritušo karavīru kapsētās – saņemot pašvaldības saskaņojumu.

19. Bezpiederīgo personas apbedīšanai kapsētā var veidot atsevišķu sektoru.

20. Viena personai (kapavietas uzturētājam) var piešķirt ne lielāku kā četrvietīgu kapavietu.

21. Kapliča izmantojama bēru ceremonijas laikā – mirušās personas novietošanai īsi pirms apbedīšanas. Saskaņojot ar kapsētas pārvaldnieku, mirušo personu kapličā var novietot arī iepriekš.

22. Bēru ceremonijas ilgumu kapličā nosaka kapsētas pārvaldnieks.

23. Kapličas izmantošana ārpus noteikumu 21. punktā noteiktā laika nav atļauta. Laikā, kad kapliča netiek izmantota šīs nodaļas noteiktajiem mērķiem, tā ir slēgta.

24. Kapavietai vai ģimenes kapavietai var būt tikai viens kapavietas uzturētājs.

25. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

25.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu;

25.2. uzturēt kārtībā tam ierādīto kapavietu;

25.3. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus savākšanas vietās novietotajos konteineros;

25.4. pirms kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas, precizēt kapavietas izmērus.

26. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā kapavietu tā apbedīšanai var piešķirt kapavietas uzturētāja laulātajam vai radiniekam, vai arī kapavietā iepriekš apbedītā mirušā laulātajam vai radiniekam, vai arī personai, kura veic kapavietas uzturētāja apbedīšanu.

27. Kapsētu teritorijā esošo memoriālu, brāļu kapu, kā arī ievērojamu personu, goda pilsoņu vai vēsturiskus apbedījumus, kas palikuši bez kapavietas uzturētāja, uzturēšanu un apkopšanu organizē kapsētas pārvaldnieks.

28. Profesionālu darbību kapsētā (apbedīšanas pakalpojumus, kapavietas kopšanas pakalpojumus, kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas un amatnieka pakalpojumu sniegšana) atļauts veikt otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās, laika posmā no 9:00 līdz 16:00, izņemot svētdienās, pirmdienās.

29. Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji, kapavietu kopēji un amatnieki, beidzot darbus, sakārto darba vietas.

30. Kapavietā demontēto aprīkojumu (kapu pieminekļi, apmales un to lauskas, kā arī citu aprīkojumu) kapsētās izvietotajos sadzīves atkritumu konteineros izmest ir aizliegts.

31. Ar noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē pašvaldības 2021. gada 17. novembra saistošie noteikumi Nr. 42/2021 "Ķekavas novada kapsētu apsaimniekošanas noteikumi".