1. Saistošie noteikumi nosaka Rēzeknes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu (turpmāk – kapsētu) darbības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, nekoptas kapavietas uzturēšanu, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu apsaimniekotāja un kapavietas uzturētāju tiesības un pienākumus (turpmāk – noteikumi).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sagatavošana;

2.2. aktēta kapavieta – Noteikumu kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. amatnieks – komersants, kurš veic kapavietas labiekārtošanu, aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu;

2.4. apbedījums – iezārkota miruša cilvēka vai urnas ar kremēta miruša cilvēka pelniem apbedījuma vieta kapavietā;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kas veic mirušā cilvēka (turpmāk – mirušais) apbedīšanu;

2.6. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.7. kapsēta – noteikta teritorija, kas saskaņā ar Rēzeknes novada domes (turpmāk – dome) lēmumu ierādīta mirušo apbedīšanai;

2.8. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

2.9. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.10. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā pārtraukta apbedījumu veikšana un to atjaunošana pieļaujama saskaņā ar normatīvajiem aktiem un domes lēmumu;

2.11. kapavieta (tajā skaitā arī ģimenes kapavieta) – noteikta izmēra zemes teritorija kapsētā, kura ierādīta mirušā apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai un uzturēšanai;

2.12. ģimenes kapavieta – iepriekš piešķirta un labiekārtota kapavieta, kurā ir veikti apbedījumi;

2.13. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.tml.;

2.14. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai piešķirta kapavieta un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

2.15. kapavietu komisija – kapsētas īpašnieka un kapsētas apsaimniekotāja izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.16. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.17. kapsētu apsaimniekotājs – attiecīgās teritorijas pašvaldības iestādes – apvienības pārvaldes;

2.18. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš nodrošina šo Noteikumu ievērošanu kapsētā un veic Noteikumos paredzētos pienākumus;

2.19. nekopta kapavieta – kapavieta, kura nav kopta kopš apbedīšanas brīža vai kura nav kopta vismaz 5 (piecus) gadus pēc kārtas;

2.20. virsapbedījums – mirušā apbedīšana virs esošā apbedījuma Noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Lēmumu par jaunas kapsētas ierīkošanu pieņem dome.

4. Dome nosaka vai maina kapsētas statusu (atvērta, daļēji slēgta vai slēgta kapsēta), pieņemot lēmumu. Rēzeknes novada teritorijā atrodas 311 kapsēta (1. pielikums).

5. Aprēķinot kapsētu platību perspektīvā, jārēķinās ar 1,20 m² uz 1 (vienu) administratīvās teritorijas iedzīvotāju.

6. Saskaņā ar domes lēmumu kapsētas ierīkošanai tiek piešķirta pašvaldības īpašumā esoša zemes dabas pamatnes teritorija, reģistrējot zemesgrāmatā zemes gabala izmantošanas veidu. Citu juridisku vai fizisku personu īpašumā esošās zemes, pēc viņu ierosinājuma, var tikt izmantotas kapsētas ierīkošanai, ja ir pieņemts domes lēmums par kapsētas ierīkošanu, šajās zemēs un ir saskaņots ar visām nepieciešamajām institūcijām.

7. Zemes īpašnieks atbild par kapsētas teritorijas reģistrēšanu zemesgrāmatā un kapsētas apsaimniekošanu.

8. Pašvaldības kapsētas vai tās daļa, pēc atsevišķu reliģisko organizāciju, konfesiju vai citu juridisko un fizisko personu pieprasījuma, vienojoties ar pašvaldību par kapsētas nodošanas kārtību, var nodot šo organizāciju apsaimniekošanā. Pirms tam jāveic teritorijas inventarizācija un jāsastāda apbedījumu vietu shēma. Mirušo reģistrācijas grāmatas un visi ar apbedīšanu saistītie dokumenti tiek nodoti saskaņā ar aktu. Pārņēmējs samaksā visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas vai tās daļas nodošanu.

9. Kapsētu īpašnieks uzdod kapsētu apsaimniekotājam veikt Rēzeknes novada kapsētu teritorijā esošo atsevišķo kapavietu, pasaules karos, Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Latvijas karavīru, nacionālo partizānu, citu valstu karavīru brāļu kapu un kara upuru kapu apsaimniekošanu, atbilstoši sarakstam, kas pievienots kapu apsaimniekošanas līgumam.

10. Ja kapsēta vai tās daļa tiek slēgta, apbedīšana attiecīgajā teritorijā tiek pārtraukta. Ne vēlāk kā gadu pirms kapsētas slēgšanas, pašvaldībai jāsniedz oficiāla informācija presē.

11. Kapsētu vai tās daļu var likvidēt ar domes lēmumu tikai pēc 25 (divdesmit pieciem) gadiem no pēdējās apbedīšanas šajā kapsētā vai tās daļā.

12. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas atvērtas katru dienu bez laika ierobežojumiem.

13. Kapsētās tiek noteiktas šādas mirušo atceres dienas – Kapu svētki, Svecīšu vakars, Mirušo piemiņas diena.

14. Mirušo piemiņas dienā un citās oficiālās mirušo atceres dienās kapsētas darba režīmu nosaka kapsētu apsaimniekotājs.

15. Kapsētas apmeklētājs, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētā izturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, ievēro šo Noteikumu prasības un kapsētu apsaimniekotāja norādījumus.

16. Kapsētās aizliegts:

16.1. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

16.2. veikt apbedījumu bez kapsētu apsaimniekotāja saskaņošanas;

16.3. pārvietot kapsētu apsaimniekotāja vai kapavietu komisijas izvietotās brīdinājuma zīmes;

16.4. rakt smiltis un zemi kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijās;

16.5. pārvietoties ar slēpēm, braukt ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām u.tml.;

16.6. iebraukt ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja, personām ar I vai II invaliditātes grupu, uzrādot invaliditātes apliecību kapsētas pārzinim, kā arī operatīvajiem transportlīdzekļiem un kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem.

17. Kapsētu apsaimniekotājs nodrošina:

17.1. kapsētu teritorijā esošo kapliču, iekšējo ceļu un celiņu, ūdens ņemamo vietu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, zāles pļaušanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

17.2. esošo kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu teritoriju ierīkošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

17.3. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu, atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

17.4. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

17.5. kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

17.6. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti un kartēšanu, kā arī šīs informācijas pieejamību un publiskošanu;

17.7. sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu;

17.8. kapsētas pārziņa nozīmēšanu un viņa tiesības un pienākumu noteikšanu.

18. Kapsētu apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu.

18.1. apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir kapsētā apbedīto reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu (kapavietu) uzskaites reģistrs;

18.2. kapsētā apbedīto reģistrācijas grāmatā norāda vismaz šādu informāciju:

18.2.1. ieraksta kārtas numuru;

18.2.2. apbedīšanas datumu;

18.2.3. mirušās personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu);

18.2.4. miršanas datumu un miršanas apliecības datus (numuru, datumu, izdošanas vietu);

18.2.5. ziņas par apbedītāju (vārdu, uzvārdu, ziņu sniegšanas datumu);

18.2.6. kapavietas numuru, kas piešķirts atbilstoši kapsētas inventarizācijas datiem.

18.3. apbedījumu vietu (kapavietu) uzskaites reģistrs satur šādu informāciju:

18.3.1. kapavietas numuru, kas piešķirts atbilstoši kapsētas inventarizācijas datiem;

18.3.2. kapavietas platību, kapavietas atrašanās aprakstu un skici, norādot katra veiktā apbedījuma vietu;

18.3.3. apbedīto skaitu un datus par apbedītajiem – vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, miršanas datumu, apbedīšanas datumu;

18.3.4. datus par kapavietas uzturētāju – vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi;

18.3.5. maksājumu informāciju, ja tāda ir;

18.3.6. informāciju par kapavietas aktēšanu – datumu, kapavietas stāvokļa aprakstu (pievienojot fotogrāfijas).

19. Kapsētu apsaimniekotājs sniedz bezmaksas pakalpojumu – kapa vietas ierādīšana. Kapsētas apsaimniekotāja citi sniegtie pakalpojumi un maksa par tiem tiek noteikta atbilstoši maksas pakalpojumu cenrādim, kuru nosaka dome.

20. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem un kapavietas aprīkojuma.

21. Kapavietu piešķir un ierāda, pamatojoties uz personas, kas veic apbedīšanu, iesnieguma un dzimtsarakstu nodaļas izsniegtas miršanas apliecības kopijas (uzrādot oriģinālu) pamata. Kapavietas lielums tiek noteikts pēc šādiem izmēriem:

21.1. atvērtajās kapsētās:

21.2. daļēji slēgtajās kapsētās:

22. Mirušā apbedīšanai var piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par 2 (divām) kapavietām.

23. Ģimenes kapavietā mirušo atļauts apbedīt neatkarīgi no mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

24. Jaunas kapavietas piešķiršana laulātā, vecāku, bērnu apbedīšanai, neatkarīgi no viņu pēdējās deklarētās dzīvesvietas, ir iespējama, iesniedzot kapsētu apsaimniekotājam piederīgā iesniegumu.

25. Jaunas kapavietas piešķiršanai persona kapsētu apsaimniekotājam papildus šo noteikumu 21. punktā noteiktajiem iesniedz šādus dokumentus:

25.1. radniecību apliecinošus dokumentus, ja nepieciešams;

25.2. urnas apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

26. Izskatot personas iesniegtos dokumentus, kapsētu apsaimniekotājs ne vēlāk kā 1 (vienas) darba dienas laikā pieņem lēmumu par jaunas kapavietas piešķiršanu un ierāda kapavietu vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt jaunu kapavietu.

27. Kapsētu apsaimniekotājs pēc kapavietas apsekošanas, piedaloties kapavietas uzturētājam, 1 (vienas) darba dienas laikā pieņem lēmumu par apbedījuma veikšanu ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu, pamatojoties uz šo noteikumu 21. punktā noteiktajiem un šādiem dokumentiem:

27.1. kapavietas uzturētāja rakstisku piekrišanu, ja iesniegumu iesniedz cita persona, izņemot noteikumu 29. punktā noteikto gadījumu;

27.2. urnas apbedīšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

28. Ja pēc ģimenes kapavietas apsekošanas daļēji slēgtā kapsētā, piedaloties kapavietas uzturētājam, konstatēts, ka ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, kapsētu apsaimniekotājs, pamatojoties uz noteikumu 25. punktā norādītajiem un iesniegtajiem dokumentiem, 1 (vienas) darba dienas laikā pieņem lēmumu par jaunas vai noteikumu 30. punktā noteiktajos gadījumos pašvaldības valdījumā nonākušas kapavietas piešķiršanu, šādos gadījumos:

28.1. ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, vecāks vai bērns;

28.2. ja mirušajam kapavietas uzturētājs ir vienīgais radinieks.

29. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, kapsētu apsaimniekotājs, pamatojoties uz Noteikumu 25. punktā noteiktajiem un iesniegtajiem dokumentiem, ar lēmumu piešķir izveidoto kapavietu mirušā kapavietas uzturētāja laulātajam, radiniekam vai tiesību un saistību pārņēmējam, vai arī kapavietā iepriekš apbedītā mirušā laulātajam vai radiniekam. Ja par kapavietas uzturēšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis rakstveida iesniegumu kapsētu apsaimniekotājam par kapavietas piešķiršanu.

30. Lēmumu par kapavietas piešķiršanu atceļ vai kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

30.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu un kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas;

30.2. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas un 3 (trīs) mēnešu laikā nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja piederīgais ar lūgumu piešķirt šo kapavietu uzturēšanai vai apbedījuma veikšanai;

30.3. ja 3 (trīs) gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un saistību pārņēmējs;

30.4. kapavieta par nekoptu tiek atzīta saskaņā ar noteikumu VIII nodaļu.

31. Pašvaldības valdījumā nonākušās kapavietas var ierādīt un piešķirt citiem kapavietas uzturētājiem apbedījuma veikšanai.

32. Apbedīšana notiek visās nedēļas dienās no pulksten 9.00 līdz 17.00.

33. Apbedīšanas pieteikumu noformēšana (2. pielikums) notiek attiecīgās pašvaldības iestādes – apvienības pārvaldes – darba laikā.

34. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai cita persona ar rakstisku kapavietas uzturētāja piekrišanu.

35. Kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās veic kapavietas uzturētāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs, kas kapu rakšanas laiku saskaņo ar kapsētas pārzini.

36. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

37. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā.

38. Kapa bedres dziļumam jābūt ne seklākam par 1,5 metriem no zemes līmeņa līdz zārka vākam, atkarībā no gruntsūdens līmeņa attiecīgajā kapsētā. Kapa bedres dziļumam urnas apbedīšanai jābūt ne seklākam par 1,00 metru no zemes līmeņa līdz urnas vākam. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

39. Apbedījuma vieta nedrīkst atrasties tuvāk par 1,00 metru no koka un 0,3 metriem no kapa pieminekļa. Atkāpes no noteiktajiem ierobežojumiem pieļaujamas gadījumos, kad tiek apbedīta urna.

40. Virsapbedījumu, veicot mirušā apbedīšanu zārkā, var izdarīt ne ātrāk kā 20 (divdesmit) gadus pēc apbedījuma veikšanas, ievērojot noteikumu 37. punkta prasības.

41. Mirušo var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne ātrāk kā 1 (vienu) gadu pēc apbedīšanas dienas. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

42. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

43. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, informējot par to kapsētu apsaimniekotāju.

44. Kapsētās var izveidot speciālu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

45. Bezpiederīgo mirušo kapavietu labiekārtošanu nodrošina kapsētu apsaimniekotājs.

46. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 (divdesmit) gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētu apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

47. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteikušies piederīgie, kuri vēlas pārapbedīt apbedīto mirušo:

47.1. pārapbedīšanu veic, ievērojot noteikumu 41. un 42. punkta prasības;

47.2. iesniedz iesniegumu kapsētu apsaimniekotājam, uzrādot radniecību apliecinošus dokumentus ar apbedīto mirušo bezpiederīgo.

48. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteikušies piederīgie vai cita persona, kura vēlas labiekārtot un kopt apbedītā mirušā kapavietu, kapsētu apsaimniekotājam jāiesniedz iesniegums ar lūgumu piešķirt apbedītā mirušā kapavietu uzturēšanai bez tiesībām veikt tajā apbedījumus.

49. Kapsētu apsaimniekotājs 1 (vienas) darba dienas laikā izskata noteikumu 48. punktā minēto iesniegumu un pieņem lēmumu piešķirt kapavietu uzturēšanai bez tiesībām veikt tajā apbedījumus.

50. Kapsētu apsaimniekotājs iznomā kapliču mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei.

51. Bēru ceremonijas ilgums kapličā nepārsniedz laiku, kas saskaņots ar kapsētu apsaimniekotāju. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

52. Kapavietai var būt tikai viens kapavietas uzturētājs.

53. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

53.1. 2 (divu) gadu laikā pēc apbedīšanas, ja klimatiskie laika apstākļi to pieļauj, labiekārtot kapavietu;

53.2. pastāvīgi kopt un uzturēt ierādīto kapavietas teritoriju;

53.3. apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 metru augstumam;

53.4. amatnieku darbību kapavietā saskaņot ar kapsētas pārzini.

54. Ja 2 (divu) gadu laikā no apbedījuma veikšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu:

54.1. kapsētu apsaimniekotājs rakstiski brīdina kapavietas uzturētāju, paredzot tam 6 (sešu) mēnešu termiņu labiekārtošanas vai kopšanas darbu veikšanai;

54.2. ja 6 (sešu) mēnešu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu, kapsētas apsaimniekotājs, pieņemot attiecīgu rakstveida lēmumu, to var piešķirt citai personai.

55. Kapavietas aprīkojumu uzstāda, nebojājot blakus esošās kapavietas. Ja kapsētu apsaimniekotājs konstatē, ka kapavietas aprīkojums bojā blakus esošās kapavietas, kapavietas uzturētāju rakstiski brīdina, norādot termiņu konstatēto bojājumu novēršanai.

56. Kapavietas uzturētājs var kopt vai labiekārtot kapavietu pats vai arī, saskaņojot ar kapsētu apsaimniekotāju, noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar citu personu.

57. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

57.1. veikt jebkādus stādījumus ārpus ierādītās kapavietas robežām;

57.2. stādīt kapavietā kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc to izaugšanas pārsniedz 2,00 metrus, kā arī stādīt kapavietā krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 metrus vai traucē blakus esošās kapavietas kopšanu, vai kuru zari šķērso kapavietas robežas;

57.3. kapavietas labiekārtošanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām;

57.4. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu, u.tml. novietošanai.

58. Reizi gadā maijā kapsētu apsaimniekotāja izveidota kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (3. pielikums). Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā.

59. Kapavietu komisija pēc noteikumu 58. punktā minētā akta sagatavošanas kapavietas uzturētājam, ja tas ir zināms, uz viņa norādīto adresi nosūta akta kopiju un brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu 3 (trīs) mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas novērst aktā konstatētos pārkāpumus.

60. Ja kapavietu komisija ir sagatavojusi noteikumu 58. punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapsētu apsaimniekotājs organizē informācijas par nekopto kapavietu ievietošanu pašvaldības informatīvajā izdevumā "Rēzeknes novada ziņas", uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā, kā arī tīmekļa vietnē www.rezeknesnovads.lv, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai 3 (trīs) mēnešu laikā no publikācijas dienas sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu apsaimniekotāja.

61. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā noteikumu 58. punktā minētā akta sagatavošanas noteikumu 59. punktā un 60. punktā noteiktajā termiņā nesakopj kapavietu, kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā.

62. Kapsētu apsaimniekotāja faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pašvaldības Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijā.

63. Pašvaldības Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijas lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

64. Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Rēzeknes novada pašvaldības policijas amatpersonas savas kompetences ietvaros. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības Administratīvā komisija.

65. Par šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.3., 16.4., 16.5. un 16.6. apakšpunktos noteikto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskām personām līdz desmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām no desmit naudas soda vienībām līdz divdesmit naudas soda vienībām.

66. Par noteikumu 57.1., 57.2., 57.3. un 57.4. apakšpunktos noteikto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskām personām līdz desmit naudas soda vienībām.

67. Izdevumus Rēzeknes novada kapsētu uzturēšanai (apsaimniekošanai) sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem un kapsētu apsaimniekotājs noteikumos paredzētos pienākumus veic pašvaldības piešķirtā finansējuma ietvaros.

68. Kapsētu apsaimniekotājs ir tiesīgs saņemt ziedojumus kapu labiekārtošanai, kapličas un citu kapos esošo būvju un ietaišu atjaunošanai, izbūvēšanai un uzturēšanai, ievērojot normatīvo aktu noteikumus.

69. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem Rēzeknes novada pašvaldības 2022. gada 21. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 43 "Rēzeknes novada kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi".