1. Saistošie noteikumi "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Alūksnes novadā", turpmāk – noteikumi, nosaka:

1.1. veidus, kādos pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, turpmāk – palīdzība;

1.2. personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību;

1.3. kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā, turpmāk – palīdzības reģistrs;

1.4. gadījumus, kuros pašvaldība ir tiesīga atteikt sniegt palīdzību;

1.5. dzīvojamo telpu piedāvāšanas secību un izīrēšanas kārtību.

2. Alūksnes novada pašvaldības, turpmāk – pašvaldība, palīdzība tiek sniegta personām, kuras vismaz 1 (vienu) gadu ir deklarējušas dzīvesvietu Alūksnes novada administratīvajā teritorijā (izņemot repatriantus, bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, personas, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas un šo noteikumu 35. punktā noteiktos pašvaldības administratīvajā teritorijā nodarbinātus kvalificētus speciālistus) un ir reģistrētas palīdzības reģistrā, izņemot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – likums) 13. pantā noteiktos gadījumus, kad personai neatliekami sniedzama palīdzība.

3. Alūksnes novada pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija) sniedz palīdzību un pieņem šādus lēmumus:

3.1. par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu iesniegumā norādītā veida palīdzības saņemšanai;

3.2. par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību;

3.3. par dzīvojamās telpas izīrēšanu, īres līguma pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu;

3.4. par citu personu, kas nav īrnieka ģimenes locekļi, iemitināšanu īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā;

3.5. par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra. Personas izslēgšanu no palīdzības reģistra veic pamatojoties uz likuma 10. pantu.

4. Pašvaldībā tiek kārtots viens palīdzības reģistrs atsevišķi katram pašvaldības sniegtās palīdzības veidam, noteikumu 7.1. punktā minētās palīdzības sniegšanai personas palīdzības reģistrā tiek reģistrētas divās grupās – personas, kurām dzīvojamā telpa izīrējama pirmām kārtām un personas, kurām dzīvojamā telpa izīrējama vispārējā kārtībā.

5. Katru gadu, sākoties jaunam kalendārajam gadam, Dzīvokļu komisija izvērtē, vai nav zuduši faktiskie apstākļi, uz kuru pamata persona reģistrēta palīdzības reģistrā, un aktualizē palīdzības reģistrā esošo informāciju – pārreģistrē personu rindas kārtas numurus. Ja izvērtēšanas rezultātā Dzīvokļu komisija konstatē, ka faktiskie vai tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata persona reģistrēta palīdzības reģistrā, ir zuduši, tā pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

6. Pašvaldībai piederošo brīvo, dzīvošanai derīgo dzīvokļu uzskaiti veic Dzīvokļu komisija, pamatojoties uz pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekotāja sniegtajām ziņām.

7. Pašvaldība sniedz palīdzību šādos veidos:

7.1. pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana;

7.2. sociālā dzīvokļa izīrēšana;

7.3. pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu;

7.4. palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu;

7.5. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu, pamatojoties uz likuma 23. pantā noteikto kārtību.

8. Papildus likuma 13. pantā noteiktajiem gadījumiem, pašvaldība neatliekami sniedz palīdzību personai, ja ēku, kurā persona īrē pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu, paredzēts nojaukt vai ir draudi, ka tā varētu sagrūt, un tā ir nekavējoties jāatbrīvo vai, ja pašvaldība pieņēmusi lēmumu par ēkas nojaukšanu, kā arī gadījumos, ja personas īrētā pašvaldībai piederošā dzīvojamā telpa tiek atzīta par dzīvošanai nederīgu.

9. Papildus likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktajām personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām, pašvaldība sniedz palīdzību šādām personu kategorijām:

9.1. trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kura audzina bērnu ar invaliditāti un dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības;

9.2. trūcīgai vai maznodrošinātai personai, kurai tiek pārtraukta pakalpojuma sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja personas deklarētā dzīvesvieta pirms iestāšanās institūcijā bijusi Alūksnes novada administratīvajā teritorijā, un tai nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā.

10. Pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu vispārējā kārtībā citām šajos noteikumos neminētām personu kategorijām, ievērojot noteikumu 21. punktā minētos nosacījumus.

11. Personas, kuras vēlas saņemt palīdzību, iesniedz pašvaldībā rakstveida iesniegumu (veidlapa pielikumā), norādot pamatojumu palīdzības nepieciešamībai un vēlamo palīdzības veidu, kā arī pievieno noteikumu 14. punktā norādītos dokumentus, kas apliecina, ka persona tiesīga saņemt palīdzību.

12. Iesniegums iesniedzams klātienē Alūksnes novada Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, nosūtāms elektroniskā veidā uz e-pastu dome@aluksne.lv vai uz oficiālo e-adresi.

13. Iesniegumu paraksta visi kopā dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi.

14. Iesniegumam pievienojami dokumenti, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību:

14.1. personām, kuras, pamatojoties uz tiesas spriedumu, tiek izliktas no dzīvokļa – spēkā stājušos tiesas sprieduma kopiju par izlikšanu no dzīvokļa;

14.2. pensionāram – pensionāra apliecības kopiju, ja šāda informācija nav pašvaldības rīcībā un pašvaldība objektīvu iemeslu dēļ nevar to iegūt pati;

14.3. politiski represētai personai – politiski represētās personas apliecības kopiju;

14.4. personai ar invaliditāti – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izziņas vai invaliditātes apliecības kopiju, ja šāda informācija nav pašvaldības rīcībā un pašvaldība objektīvu iemeslu dēļ nevar to iegūt pati;

14.5. repatriantam – repatrianta statusu apliecinošu dokumentu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas;

14.6. personai, kura pēc soda izciešanas atbrīvota no ieslodzījuma vietas:

14.6.1. izziņas kopija no ieslodzījuma vietas par atbrīvojumu no ieslodzījuma;

14.6.2. personas apliecinājumu, ka personai nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

14.7. noteikumu 9.1. punktā noteiktajai personu kategorijai – dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

14.8. noteikumu 9.2. punktā noteiktajai personu kategorijai – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atzinumu, ka personai var tikt pārtraukta pakalpojuma sniegšana un persona spēj dzīvot patstāvīgi.

15. Saņemot iesniegumu, Dzīvokļu komisijai ir tiesības pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros un pieprasīt papildus informāciju vai dokumentus, sadarbojoties ar Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldi, Alūksnes novada bāriņtiesu, pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekotāju un citām pašvaldības iestādēm pēc vajadzības.

16. Dzīvokļu komisija, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc iesnieguma, pieņem kādu no noteikumu 3.1. vai 3.2. punktā minētajiem lēmumiem.

17. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir ziņot pašvaldībai par apstākļiem, kas ir mainījušies un, nepieciešamības gadījumā, atkārtoti iesniegt dokumentus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš un, kuri bijuši par pamatu palīdzības sniegšanai.

18. Papildus likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajam, Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par atteikumu sniegt palīdzību 5 (piecus) gadus pēc tam, kad persona pirms palīdzības lūgšanas ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīves apstākļus:

18.1. ja persona vai viņas laulātais devuši piekrišanu privatizēt tās īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

18.2. ja persona, viņas laulātais vai mājsaimniecībā dzīvojoša cita persona piekritusi tai piederošo vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu vai nekustamo īpašumu pārdot vai citādi atsavināt.

19. Dzīvokļu komisija ir tiesīga atteikt sniegt palīdzību:

19.1. ja personas vai viņas laulātā (arī mājsaimniecībā dzīvojošas citas personas) īpašumā, vai nepilngadīga bērna īpašumā, valdījumā ir likuma 16. panta trešās daļas noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa;

19.2. ja personas iepriekš īrētās pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu;

19.3. ja personai kopā ar pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir īres un/vai pamatpakalpojumu maksas parāds par iepriekš īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu, nav noslēgta vienošanās par parāda atmaksu vai tā netiek pildīta;

19.4. ja personas laulātajam vai mājsaimniecībā dzīvojošai citai personai jau ir sniegta palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā;

19.5. ja persona ar tiesas spriedumu izlikta no iepriekš īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;

19.6. ja persona iepriekš izīrētajā pašvaldībai piederošajā dzīvojamā telpā patstāvīgi nedzīvoja un tika pieņemts lēmums par īres līguma pārtraukšanu vai nepagarināšanu.

20. Dzīvokļu komisija ir tiesīga atteikt sniegt palīdzību 1 (vienu) gadu pēc tam, kad persona ir izslēgta no palīdzības reģistra.

21. Palīdzības reģistra ietvaros dzīvojamo telpu piedāvā īrēt reģistrācijas secībā visā Alūksnes novada teritorijā, bet prioritāri dzīvojamo telpu piedāvā īrēt:

21.1. personai, kura nodarbināta Alūksnes pašvaldības iestādē vai pašvaldības kapitālsabiedrībā;

21.2. ģimenei, kurā ir 3 un vairāk nepilngadīgi bērni;

21.3. nepilnai ģimenei (bērnu audzina viens no vecākiem), kurā ir nepilngadīgi bērni;

21.4. ģimenei, kurā ir tikai personas ar invaliditāti un nepilngadīgi bērni;

21.5. ģimenei, kurā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti.

22. Dzīvojamās telpas īres piedāvājumus sagatavo un personai nosūta Dzīvokļu komisija. Dzīvojamās telpas īres piedāvājums tiek nosūtīts uz personas deklarētās dzīvesvietas adresi vai uz personas atsevišķi norādītu adresi,
e-pastu vai e-adresi.

23. Pirmreizējais dzīvojamās telpas īres līgums tiek slēgts ne ilgāk kā uz 3 (trīs) mēnešiem ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu ne ilgāk kā uz 5 (pieciem) gadiem, ja tiek pildīti īres līguma nosacījumi un nav zuduši apstākļi uz kuru pamata dzīvojamā telpa izīrēta.

24. Mēneša laikā pēc lēmuma par dzīvojamās telpas izīrēšanu vai dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu dzīvojamo telpu stāšanās spēkā, personai ir jānoslēdz īres līgums ar pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekotāju un jādeklarē dzīvesvieta īrētajā dzīvojamajā telpā.

25. Iesniegumu par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu personai jāiesniedz vienu mēnesi pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

26. Papildus likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā minētajām personu kategorijām, sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt personai, kura atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai sociāli mazaizsargāto personu grupām, uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

26.1. bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, un nav nodrošināti ar dzīvojamo telpu;

26.2. Dzīvojamo telpu īres likuma 24. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos persona ir noslēgusi vienošanos par pašvaldības dzīvojamās telpas labprātīgu atbrīvošanu un īres līguma izbeigšanu;

26.3. persona, kuras apgādībā ir nepilngadīgs bērns (bērni) un, ja personai nav iespējas dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

27. Dzīvokļu komisija, neizvērtējot tiesības īrēt sociālo dzīvokli, var pieņemt lēmumu personai (mājsaimniecībai) izīrēt sociālo dzīvokli:

27.1. ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ (ugunsgrēks, plūdi, vētra un citas dabas stihijas) līdzšinējā dzīvojamā telpa kļuvusi nelietojama;

27.2. ja ēku, kurā persona īrē pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu, paredzēts nojaukt vai ir draudi, ka tā varētu sagrūt un tā ir nekavējoties jāatbrīvo;

27.3. ja personas īrētā pašvaldībai piederošā dzīvojamā telpa tiek atzīta par dzīvošanai nederīgu.

28. Sociālā dzīvokļa īrniekam tiek noteikta:

28.1. īres maksa 1/3 (vienas trešdaļas) apmērā no īres maksas, kas noteikta Pašvaldībai piederošiem dzīvokļiem. Atlikušās 2/3 (divas trešdaļas) no īres maksas, pamatojoties uz apsaimniekotāja iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, tiek segtas no Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes līdzekļiem;

28.2. maksa par apsaimniekošanu, apkuri, karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju, gāzi un sadzīves atkritumu izvešanu 1/3 (vienas trešdaļas) apmērā. Atlikušās 2/3 (divas trešdaļas) no iepriekš minētajiem pakalpojumiem sedz no Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes budžeta, pārskaitot maksu attiecīgi dzīvokļa apsaimniekotājam vai pakalpojuma sniedzējam.

29. Sociālajā mājā sociālā dzīvokļa īrnieks, pārskaitot maksu attiecīgi apsaimniekotājam vai pakalpojuma sniedzējam, sedz:

29.1. 1/3 (vienu trešdaļu) no sociālās dzīvojamās telpas īres maksas, kas noteikta pašvaldībai piederošiem dzīvokļiem ar Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu;

29.2. 1/3 (vienu trešdaļu) no maksas par pamatpakalpojumiem (apkuri, ūdeni, kanalizāciju un sadzīves atkritumu izvešanu) un papildpakalpojumiem, kas aprēķināta proporcionāli īrnieku skaitam;

29.3. maksu par elektrību atbilstoši starpskaitītāja rādītājiem.

30. No Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes budžeta sedz:

30.1. 2/3 (divas trešdaļas) no īres maksas par katru sociālo dzīvokli sociālajā mājā;

30.2. 2/3 (divas trešdaļas) no maksas par pamatpakalpojumiem (apkuri, ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu);

30.3. maksu par ēkas apsaimniekošanu, apkuri un elektrību koplietošanas telpās sociālajā mājā.

31. Sociālā dzīvokļa īres līgums tiek slēgts uz laiku, kas nav ilgāks par 2 (diviem) gadiem.

32. Personai ir tiesības apmainīt īrētās, pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas pret citām pašvaldībai piederošām dzīvojamām telpām, ja personai nav īres un pamatpakalpojumu maksājumu parādu vai persona ir noslēgusi vienošanos par parāda atmaksu un vienošanās tiek regulāri pildīta šādos gadījumos:

32.1. pret mazāku vai mazāk labiekārtotu brīvu dzīvojamo telpu;

32.2. pret lielāku vai labiekārtotāku brīvu dzīvojamo telpu;

32.3. pret brīvu dzīvojamo telpu zemākā stāvā, ja ir pārvietošanās grūtības.

33. Persona var tikt atzīta par tiesīgu saņemt noteikumu 32. punktā minēto palīdzību, ja tā Dzīvokļu komisijai iesniegusi iesniegumu, kuru parakstījuši visi ar personu kopā dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi, norādot pamatojumu.

34. Alūksnes novada pašvaldības dome ar atsevišķu lēmumu nosaka konkrētai dzīvojamajai telpai speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu.

35. Pašvaldībai noteikumu 34. punktā minēto dzīvojamo telpu ir tiesības izīrēt personai, kas nepieciešama Pašvaldībā kā kvalificēts speciālists un ir nodarbināta Pašvaldības iestādē vai Pašvaldības kapitālsabiedrībās, ar pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomās, kurās konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums – veselības aprūpes, izglītības, sociālā darba, būvniecības, būvniecības uzraudzības vai arhitektūras jomas speciālisti.

36. Dzīvokļu komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par speciālista (kopā ar ģimenes locekļiem) pārvietošanu uz citu dzīvojamo telpu, pamatojoties uz speciālista iesniegumu.

37. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību, pašvaldībā iesniedz iesniegumu un pievieno darba devēja apliecinājumu, ka ir noslēgts darba līgums, norādot tā darbības termiņu un ieņemamo amatu. Ja darba devējs nav pašvaldība, tad pašvaldība ar speciālista darba devēju slēdz sadarbības līgumu uz speciālista darba tiesisko attiecību laiku.

38. Dzīvojamās telpas īres līgums ar speciālistu tiek slēgts uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem, ar tiesībām pagarināt īres līgumu, ja speciālists pilda īres līguma nosacījumus un nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata dzīvojamā telpa izīrēta.

39. Dzīvokļu komisijas lēmumu var apstrīdēt Alūksnes novada pašvaldības domē.

40. Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atzīt par spēku zaudējušiem Alūksnes novada pašvaldības domes 2018. gada 26. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 7/2018 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Alūksnes novadā".