1. Saistošie noteikumi nosaka Ādažu novada pašvaldībā piešķiramo sociālo pakalpojumu veidus, to saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu pieņemšanas par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus ir personām, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas Ādažu novada administratīvajā teritorijā, kā arī citām normatīvajos aktos noteiktajām personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvietas adrese ir Ādažu novadā, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

3. Pašvaldības sociālo pakalpojumu sniegšanu organizē Ādažu novada sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests).

4. Sociālo pakalpojumu pilnu vai daļēju apmaksu veic no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

5. Sociālais dienests organizē šādu sociālo pakalpojumu sniegšanu:

5.1. patversmes un naktspatversmes pakalpojums;

5.2. īslaicīgās sociālās aprūpes institūcijā pakalpojums;

5.3. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojums;

5.4. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.5. dienas aprūpes centra pakalpojums;

5.6. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.7. psihologa pakalpojums;

5.8. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.9. sociālās rehabilitācijas pakalpojums;

5.10. atelpas brīža pakalpojums.

6. Iesniegumus pakalpojuma saņemšanai iesniedz Sociālajam dienestam kādā no veidiem:

6.1. klātienē Sociālajā dienestā, Gaujas iela 13/15, Ādaži, Ādažu novads, vai Garā iela 20, Carnikava, Carnikavas pagasts, Ādažu novads;

6.2. valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv, nosūtot uz Ādažu novada sociālā dienesta oficiālo elektronisko adresi;

6.3. ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu nosūtot uz Sociālā dienesta elektronisko pasta adresi socialais.dienests@adazunovads.lv;

6.4. klātienē Ādažu novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novads, vai Stacijas iela 5, Carnikava, Carnikavas pagasts, Ādažu novads.

7. Iesniegumam pievieno Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" un šajos noteikumos noteiktos dokumentus.

8. Šajos noteikumos noteiktos pakalpojumus piešķir, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus un materiālo stāvokli, izņemot īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu.

9. Pēc iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Sociālais dienests, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī par laiku, uz kuru piešķir pakalpojumu un tā apmaksas apmēru.

10. Ja pašvaldībai nav iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, tad pašvaldība slēdz līgumu ar citu sociālo pakalpojumu sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai un tā apmaksas kārtību.

11. Pēc sociālā darba speciālista atzinuma saņemšanas psihologa pakalpojumu var piešķirt pie cita pakalpojuma sniedzēja, nosakot apmaksas apmēru un neslēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.

12. Pakalpojuma sniegšanu personai var pārtraukt, iestājoties kādam no šiem nosacījumiem:

12.1. persona apdraud citu personu veselību, dzīvību vai sistemātiski pārkāpj pakalpojuma līguma noteikumus;

12.2. personai rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešams pakalpojums;

12.3. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

12.4. persona izcieš sodu ieslodzījuma vietā;

12.5. persona atrodas prombūtnē ilgāk par 3 mēnešiem, vai nav uzsākusi pakalpojuma saņemšanu.

13. Patversmes vai nakts patversmes pakalpojums nodrošina personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām uzturēšanās iespējas institūcijā, tajā skaitā uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus.

14. Tiesības saņemt pakalpojumu ir krīzes situācijā nonākušām personām, kuras atbilst šo noteikumu 2. punkta noteikumam.

15. Pakalpojumu sniedz pilngadīgām personām ar diennakts sociālo un veselības aprūpi minimālā apjomā atveseļošanās periodā, vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bet ne ilgāk par 90 kalendāra dienām.

16. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām, kuras veselības stāvokļa dēļ pašas vai to ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

17. Samaksu par pakalpojumu veic kārtībā, kas noteikta Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumos "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" (turpmāk – MK noteikumi).

18. Pakalpojums nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā pilngadīgām personām, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt.

19. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar funkcionāliem traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu.

20. Veicot samaksu par aprūpi institūcijā, ievēro šādus nosacījumus:

20.1. persona sedz izdevumus par pakalpojumu no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un citiem ienākumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

20.2. ja persona ar saviem ienākumiem nevar segt pilnu pakalpojuma samaksu, atlikušo summu sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, atbrīvojot personas apgādniekus no samaksas par pakalpojumu, ja:

20.2.1. persona vismaz vienu gadu pirms pakalpojuma pieprasīšanas savu dzīvesvietu deklarēja un faktiski dzīvo Ādažu novadā;

20.2.2. persona ir ievietota institūcijā ar Sociālā dienesta lēmumu;

20.2.3. pakalpojumu sniedz Sociālā dienesta izvēlēta institūcija;

20.3. ja ievietošana institūcijā notiek pie personas vai viņa radinieku izvēlētā pakalpojuma sniedzēja un izpildās 20.2.1. un 20.2.2. apakšpunkta nosacījumi, pašvaldība noslēdz pakalpojuma līgumu ar institūciju un maksā līdz 400 euro mēnesī kā starpību starp personas ienākumiem, kas noteikti šo noteikumu 20.1. apakšpunktā, un maksu par pakalpojumu saskaņā ar institūcijas cenrādi.

21. Ja persona noslēgusi uztura līgumu (t.i., par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu) par īpašuma ieguvēja pienākumu nodrošināt personas aprūpi, tad persona un īpašuma ieguvējs pilnā apmērā maksā par aprūpi institūcijā.

22. Pārējos gadījumos pakalpojuma samaksu veic MK noteikumos noteiktajā kārtībā.

23. Pakalpojums nodrošina personai mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu pēc iespējas neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī).

24. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar I un II grupas invaliditāti ar garīga rakstura traucējumiem, kuras objektīvi nevar dzīvot patstāvīgi.

25. Saņemot pakalpojumu, personai ir pienākums norēķināties par izdevumiem, kas saistīti ar piešķirtā mājokļa uzturēšanu (apkure, elektrība, ūdens, kanalizācija, atkritumu izvešana, apsaimniekošana, u.c. izdevumi).

26. Pakalpojums nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu, brīvā laika pavadīšanu personām ar garīgās attīstības traucējumiem vai funkcionāliem traucējumiem, kā arī personu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā.

27. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgām personām ar I un II grupas invaliditāti ar garīga rakstura traucējumiem, un kuras nesaņem pašvaldības pabalstu aprūpes vai kopšanas nodrošināšanai.

28. Pakalpojums sniedz iespēju iegūt darba pieredzi, darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas, organizējot nodarbinātības pasākumus atbilstoši personas fiziskajām un garīgajām spējām, interesēm un vecumam, nodrošinot sociālo integrāciju.

29. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar I un II grupas invaliditāti ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī kurām ir augsta iespējamība nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā.

30. Pakalpojums ietver profesionālu psiholoģisko palīdzību ar mērķi stabilizēt personas psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes un spējas, sniegt psiholoģisko atbalstu un virzienu problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību uzlabošanai un stiprināšanai ģimenē un ārpus tās.

31. Pakalpojumam, tajā skaitā psiholoģiskās izpētes veikšanai, piešķir ne vairāk kā 20 konsultācijas kalendāra gadā, pamatojoties uz:

31.1. sociālā darba speciālista izvērtējumu par ģimenēm, personām un personu grupām, kurām traucētas sociālās funkcionēšanas spējas un kuras nespēj patstāvīgi pārvarēt psiholoģiskās problēmas;

31.2. bāriņtiesas pieprasījumu.

32. Pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, kā arī mājsaimniecības vadīšanā.

33. Ģimenes asistenta pakalpojumu līdz 14 (četrpadsmit) stundām nedēļā piešķir saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu vai sadarbības plānu:

33.1. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

33.2. personām, kurām nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē;

33.3. personai vai ģimenei, kurai ir apgrūtinātas spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

34. Pakalpojums nodrošina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, tajā skaitā izglītības sistēmā.

35. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas vai sadarbības plānu, vai korekcijas programmu:

35.1. jauniešiem ar uzvedības problēmām (likumpārkāpumi, izglītības iestādes neapmeklēšana, mācīšanās grūtības, negatīvisms, norobežošanās, agresivitāte, zagšana, klaiņošana, melošana, apsaukāšanās, u.c.);

35.2. jauniešiem ar zemu motivāciju uzlabot savu dzīves kvalitāti, regulāru garastāvokļa maiņu, depresīvu un noraidošu noskaņojumu;

35.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

35.4. personai vai ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē;

35.5. personai vai ģimenei, kurai ir apgrūtinātas spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

36. Bērniem, kuriem noteikta invaliditāte, Sociālais dienests piešķir 40 pakalpojuma reizes gadā pašvaldības izveidotajā sociālās rehabilitācijas infrastruktūrā pieejamiem pakalpojumiem. ņemot vērā bērna individuālās vajadzības, un kas iekļauti individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā, ārsta nosūtījumā vai izrakstā no veselības kartes. Pakalpojumu nodrošina rindas kārtībā, ko organizē pakalpojuma sniegšanas speciālists.

37. Pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu personām no 2 gadu vecuma ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras dzīvo ģimenēs, un kurām izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

38. Pakalpojumu piešķir līdz 30 diennaktīm kalendārā gadā.

39. Sociālā dienesta lēmumus var apstrīdēt pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā.

40. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

41. Šo noteikumu 20.3. apakšpunkta noteikumu piemēro personām, kuras ievieto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām no 2024. gada 1. jūlija.

42. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ādažu novada pašvaldības 2021. gada 27. oktobra saistošie noteikumi Nr. 17/2021 "Par pašvaldības sociālo pakalpojumu piešķiršanas kārtību".