1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā notiek koku ciršana ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, publiskās apspriešanas procedūras norises kārtību un gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu, kā arī zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu (turpmāk – Zaudējumu atlīdzība) aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību Augšdaugavas novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) pilsētu un ciemu teritorijā.

2. Papildus Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 309) 4. punktā minētām teritorijām, šie Noteikumi attiecas arī uz atsevišķi stāvošiem vai izkliedus augošiem kokiem, kuri aug ārpus meža Pašvaldības valdījumā esošās zemēs, kur koka celma caurmērs ir lielāks par 20 centimetriem un kuri neveido mežaudzes kritērijiem atbilstošo platību un audzi, kā arī uz koku ciršanu teritorijās, kas pašvaldības teritorijas plānojumā iezīmētas kā ielu sarkanās līnijas (turpmāk – sarkanās līnijas), kas norobežo ielas un gar tām esošos stādījumus.

3. Noteikumi ir saistoši visiem zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, neatkarīgi no tā, vai īpašums ir vai nav reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā vai zemesgrāmatā.

4. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt, ievērojot Meža likumu un Ministru kabineta noteikumus Nr. 309.

5. Noteikumu ievērošanu, atbilstoši kompetencei, kontrolē Pašvaldības iestādes – attiecīgo apvienību pārvaldes (turpmāk – Pārvalde), kuru administratīvajā teritorijā tiks plānota vai veikta koku ciršana ārpus meža un Pašvaldības policija.

6. Ja kokus cērt, pārkāpjot Noteikumos noteikto kārtību, tā ir uzskatāma par patvaļīgu darbību un Noteikumu pārkāpējs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saucams pie administratīvās atbildības.

7. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai, attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai to pilnvarotās personas (turpmāk – Iesniedzējs), kurš vēlas veikt koku ciršanu ārpus meža Pašvaldības teritorijā, iesniedz rakstveidā vai elektroniskā veidā iesniegumu attiecīgajā Pārvaldē, saskaņā ar šo Noteikumu pielikumu, kurā norāda:

7.1. datus par koku ciršanas ierosinātāju: vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese (fiziskai personai), nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese (juridiskai personai);

7.2. zemes vienības kadastra apzīmējumu un adresi (ja tāda ir piešķirta), kurā plāno cirst kokus;

7.3. nocērtamo koku sugu, skaitu, zemes lietošanas veidu, kurā plānots cirst kokus, katra koka stumbra apkārtmēru 1.30 metru augstumā no sakņu kakla vai koka diametru 1.30 m augstumā no sakņu kakla;

7.4. koku ciršanas pamatojumu.

8. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

8.1. īpašumtiesību apliecinošu dokumentu, kas apliecina tiesības veikt koku ciršanu;

8.2. zemesgabala robežu plāna kopiju vai izdruku no kadastra kartes, kurā ir atzīmēti koki, ko vēlas nocirst;

8.3. dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par piekrišanu koku ciršanai, ja koks atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītā zemesgabala teritorijā.

9. Iesniegumu par koku ciršanu ārpus meža izskata tā Pārvalde, kuras teritorijā atrodas cērtamais koks. Pārvaldes speciālisti apseko koku dabā, veic koka fotofiksāciju, sastāda apsekošanas aktu, izvērtē nepieciešamību rīkot publisko apspriešanu un, ja koks atrodas ciema (pilsētas) teritorijā, pirms atļaujas izsniegšanas nosaka zaudējumu atlīdzības koeficientu un apmēru par dabas daudzveidības samazināšanu koku ciršanai, kuru aprēķina Pārvaldes vadītājs.

10. Attiecīgās Pārvaldes vadītājs vai viņa pilnvarota persona pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža un zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu vai par atteikumu izsniegt atļauju.

11. Gadījumā, kad tiek rīkota publiskā apspriešana par koku ciršanu ārpus meža, protokolu par publiskās apspriešanas rezultātu apstiprināšanu un lēmumu sagatavo attiecīgās Pārvaldes vadītājs vai viņa pilnvarotā persona un pieņem Pašvaldības dome.

12. Lēmumu par atļauju koku ciršanai ārpus meža pilsētas un ciemu teritorijā izsniedz pēc zaudējuma atlīdzības samaksas.

13. Lēmums par atļauju koku ciršanai ir derīgs vienu gadu no izsniegšanas brīža.

14. Pārvaldes lēmums par atļauju koku ciršanai ārpus meža vai motivēts atteikums ir apstrīdams Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektoram. Augšdaugavas novada pašvaldības domes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

15. Publiskās apspriešanas procedūru rīko, ja Pašvaldības teritorijā ārpus meža paredzēta koku izciršana šādos sabiedrībai nozīmīgos gadījumos:

15.1. ja koku ciršana ārpus meža ir paredzēta pilsētas un ciemu teritorijās publiski pieejamos valsts vai pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošos objektos (izņemot ielu, ceļu un meliorācijas objektu nodalījumu joslās, kur koki apdraud ēkas un infrastruktūras objektus);

15.2. ja koku ciršana ārpus meža ir paredzēta sabiedrībai brīvi pieejamos apstādījumos, kas ietver parkus un valsts nozīmes alejas.

16. Atsevišķu publisko apspriešanu nerīko, ja koku ciršana ir nepieciešama pirms būvniecības, kura ir paredzēta spēkā esošā detālplānojumā, vai par kuru tiek rīkota publiskā apspriešana, gadījumos, kad tas noteikts citos normatīvajos aktos.

17. Publiskā apspriešana nav nepieciešama, ja šo Noteikumu 15. punktā minētajos objektos cērt nokaltušus vai bīstamus kokus, kuri 1.30 metru augstumā no sakņu kakla nav sasnieguši apkārtmēru atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 1. pielikumam. Pārējos gadījumos Pārvalde izvērtē publiskās apspriešanas nepieciešamību.

18. Publisko apspriešanu rīko pēc Pārvaldes ierosinājuma.

19. Publiskai apspriešanai nepieciešamos aprakstus, plānus, grafiskos pielikumus un foto fiksācijas sagatavo koku ciršanas ierosinātājs.

20. Pašvaldības Centrālā pārvalde paziņojumu par publisko apspriešanu publicē pašvaldības tīmekļa vietnē www.augsdaugavasnovads.lv, kā arī Pārvalde informāciju par publisko apspriešanu izvieto redzamā vietā Pārvaldes ēkā un uz pašvaldības informatīvajiem stendiem, ja tādi ir.

21. Publiskās apspriešanas sākuma datumu norāda publikācijas paziņojumā. Publiskās apspriešanas ilgums nedrīkst būt mazāks par piecām darba dienām. Publiskā apspriešana uzskatāma par uzsāktu no dienas, kad paziņojums par publisko apspriešanu publicēts tīmekļa vietnē www.augsdaugavasnovads.lv.

22. Publiskās apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja pēc publiskās apspriešanas beigām nav saņemts neviens sabiedrības ierosinājums. Publiskās apspriešanas rezultātus apstiprina Pašvaldības dome.

23. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazinājumu saistībā ar koku ciršanu Augšdaugavas novada pašvaldības administratīvajā (ciemu un pilsētu) teritorijā, ko aprēķina pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 3. pielikumā minētajiem koeficientiem, saskaņā ar šādu formulu:

Z – zaudējumu atlīdzības vērtība (EUR);

KD – koka diametra koeficients;

KS – koka sugas koeficients, ko nosaka atkarībā no koka sugas;

KI – koka nociršanas iemesla koeficients;

KA – apdzīvotas vietas koeficients;

KV – koka atrašanās vietas koeficients;

PK – pašvaldības koeficients.

24. Papildus Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 3. pielikumā noteiktajiem koeficientiem tiek noteikts pašvaldības koeficients 1.

25. Zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, saskaņā ar izrakstīto rēķinu iemaksā Pašvaldības Centrālās pārvaldes norēķinu kontā.

26. Par patvaļīgu koku ciršanu, kuri ir minēti šo Noteikumu 2. punktā, Pārvaldes vadītājs nosaka zaudējumu atlīdzību divkāršā apmērā, saskaņā ar Noteikumu 23. punktu, un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, viena mēneša laikā no Pārvaldes vadītāja lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pašvaldības zemes nomniekam.

27. Amatpersonu kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu noteikta un sods par šo Noteikumu pārkāpumiem tiek piemērots saskaņā ar Meža likuma prasībām.

28. Administratīvais sods šo Noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpuma sekas un segt materiālos zaudējumus.

29. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanos, Pašvaldībai ir tiesības veikt koku zāģēšanu pilsētas un ciemu ielu sarkanajās līnijās, ja tas ir nepieciešams inženierkomunikāciju izbūvei, ielu būvniecībai vai arī sarkanajās līnijās augošie koki apdraud infrastruktūras objektus, nesaskaņojot koku ciršanu ar zemes īpašniekiem.

30. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

31. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem Augšdaugavas novada pašvaldības domes 2022. gada 10. februāra saistošos noteikumus Nr. 33 "Par koku ciršanu ārpus meža Augšdaugavas novadā" (Latvijas Vēstnesis, 2022., Nr. 43).