Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Šķīrējtiesu likumā

Izdarīt Šķīrējtiesu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 238. nr.; 2016, 204. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Civiltiesiskus strīdus šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata šķīrējtiesa atbilstoši šķīrējtiesas noteikumiem, kurus pieņēmusi šķīrējtiesas institūcija (turpmāk - pastāvīgā šķīrējtiesa), vai šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai (turpmāk - ad hoc šķīrējtiesa)."

2. Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar:

1) pasta sūtījumiem;

2) sūtījumiem, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus;

3) prasības pieteikumu un paskaidrojumu par prasību, kuros viena puse apgalvo, ka pastāv šķīrējtiesas līgums, un otra puse to nenoliedz."

3. 14. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kas rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi un atbilst šādām prasībām:

1) tai nav nodibināta aizgādnība;

2) tai ir nevainojama reputācija;

3) tai ir augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību).";

papildināt piekto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Pirms persona izsaka piekrišanu tikt ieceltai par šķīrējtiesnesi, tā rakstveidā atklāj pusēm, pastāvīgajai šķīrējtiesai vai citiem šķīrējtiesnešiem, ja tādi lietā ir, vai rajona (pilsētas) tiesai jebkādus faktus un apstākļus, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm."

4. Aizstāt 15. pantā vārdus "Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu" ar vārdiem "Pastāvīgā šķīrējtiesa šķīrējtiesnešu sarakstā nevar iekļaut un rajona (pilsētas) tiesa par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu".

5. 17. pantā:

izslēgt otro daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, bet, ja šādas vienošanās nav, to nosaka saskaņā ar šo likumu.";

papildināt sesto daļu ar vārdiem "pieņemot motivētu lēmumu";

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja puse pieteikusi šķīrējtiesnesim noraidījumu un tas saskaņā ar kārtību, par kādu puses ir vienojušās, vai saskaņā ar šā panta piektajā un sestajā daļā minēto kārtību netiek pieņemts, puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesu lemt par šķīrējtiesneša noraidīšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(9) Pieteikuma iesniegšana rajona (pilsētas) tiesā par šķīrējtiesneša noraidīšanu nav šķērslis šķīrējtiesas procesa turpināšanai."

6. 18. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu par šķīrējtiesneša noraidīšanu vai atcelšanu.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesu lemt par šķīrējtiesneša atcelšanu, ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas kārtību šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā un ja šķīrējtiesnesis nespēj veikt savus pienākumus vai citu iemeslu dēļ nerīkojas savlaicīgi."

7. Papildināt 24. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Šķīrējtiesas sastāvs jautājumu par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai var izlemt, pieņemot lēmumu vai taisot spriedumu. Puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā lemt par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai, ja šķīrējtiesa par to pieņēmusi lēmumu.

(4) Pieteikuma iesniegšana rajona (pilsētas) tiesā par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai nav šķērslis šķīrējtiesas procesa turpināšanai."

8. 30. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Puses, kuras vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu un pušu vienošanos, ievērojot pušu līdztiesību.";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesu iecelt šķīrējtiesnesi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja otra puse, pušu ieceltie šķīrējtiesneši, pastāvīgā šķīrējtiesa vai cita persona nerīkojas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta šajā pantā.

(7) Latvijas Zvērinātu advokātu padome izveido un uztur to zvērinātu advokātu sarakstu, kuri var tikt iecelti par šķīrējtiesnešiem Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Zvērinātu advokātu sarakstā iekļauj, saņemot viņa rakstveida piekrišanu."

9. Aizstāt 32. panta ceturtajā daļā vārdus "piecu gadu" ar vārdiem "divu gadu".

10. Izteikt 33. panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"33. pants. Prasības nodrošinājums un pagaidu aizsardzība strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā

(1) Par prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā, lemj rajona (pilsētas) tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tā pati rajona (pilsētas) tiesa pēc puses motivēta lūguma lemj par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības atcelšanu vai grozīšanu."

11. Papildināt 41. panta trešo daļu pēc vārdiem "lietiskie pierādījumi" ar vārdiem "liecinieku liecības".

12. Papildināt likumu ar 41.¹ pantu šādā redakcijā:

"41.¹ pants. Šķīrējtiesas lūgums par pierādījumu iegūšanu

(1) Šķīrējtiesa var lūgt rajona (pilsētas) tiesu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā veikt nepieciešamās procesuālās darbības pierādījumu iegūšanai, ja šķīrējtiesai, kura izskata lietu, nav iespējams iegūt pierādījumus, kuriem var būt būtiska nozīme lietā.

(2) Lūgumā par pierādījumu iegūšanu norāda šķīrējtiesas procesa puses, izskatāmās lietas būtību un apstākļus, kuri jānoskaidro, kā arī konkrētus pierādījumus, kas jāsavāc tiesai, kura izpilda lūgumu. Ja lūgts nopratināt liecinieku, norāda lieciniekam uzdodamos jautājumus.

(3) Civilprocesa likumā noteiktos izdevumus, kas saistīti ar lūgumu par pierādījumu iegūšanu šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, šķīrējtiesā iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgo lūgumu šķīrējtiesai. Ja minēto lūgumu izteikušas abas puses, tās iemaksā ar pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus vienādā apmērā."

13. Papildināt likumu ar 44.¹ pantu šādā redakcijā:

"44.¹ pants. Liecinieku liecības

(1) Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru šķīrējtiesa pēc puses motivēta lūguma ir uzaicinājusi uz šķīrējtiesas sēdi.

(2) Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs uzklausa liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3) Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem."

14. Papildināt 51. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šķīrējtiesas spriedumu var apstrīdēt Civilprocesa likuma 66. nodaļā noteiktajā kārtībā."

15. 58. pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "sprieduma" ar vārdiem "apstrīdēšanas un";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Puse var Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu vai, ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, - ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

(3) Pastāvīgā šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas pieprasījuma izsniedz tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama pieteikuma izskatīšanai par pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu vai izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei."

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 6. jūnijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 20. jūnijā