1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli un/vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Alūksnes novadā un dabas resursu racionālu izmantošanu.

3. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

4. Lietoto terminu skaidrojums:

4.1. Blakuslietotājs – persona, kura izmanto ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošo ūdensapgādes sistēmu ūdens saņemšanai vai kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanai;

4.2. Brīvkrāns – publiski pieejama dzeramā ūdens uzpildes vieta;

4.3. Pakalpojuma lietotāja kanalizācijas tīkla izvads – notekūdeņu izvadīšanas cauruļvads no objekta (Pakalpojumu lietotāja zemes gabala robežām) līdz Pakalpojuma sniedzēja centralizētās kanalizācijas tīkla pirmajai skatakai;

4.4. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

4.5. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu;

4.6. Pakalpojumu sniedzējs – komersants, kas sniedz noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojumus Alūksnes novada teritorijā;

4.7. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja parakstīts akts, kurā norādītas atbildības robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

4.8. Ugunsdzēsības hidrants – ugunsgrēka dzēšanai paredzēta ierīce ūdens ņemšanai no centralizētās ūdensapgādes sistēmas;

4.9. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) atbilstoši noteikumu 1. pielikumam. Ūdens patēriņa normu piemēro tikai izņēmumu gadījumos, kad nav iespējams uzstādīt komercuzskaites mēraparātu.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Alūksnes novada administratīvajā teritorijā.

6. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirtsistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.

8. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmai ir obligāta jaunbūves būvniecības vai būves pārbūves gadījumā apbūves teritorijās, kurās, saskaņā ar pašvaldības plānojumu, ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

9. Lai nekustamo īpašumu pievienotu pilsētas vai ciema centralizētajam ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam Pakalpojumu sniedzējam jāiesniedz:

9.1. iesniegums, atbilstoši noteikumu 2. pielikumam;

9.2. iesnieguma veidlapā uzskaitītie dokumenti.

10. Ja nekustamajā īpašumā zeme un būve (-es) pieder dažādiem īpašniekiem, tad 9. punktā minētajā gadījumā būvju īpašnieks nodrošina zemes īpašnieka atļaujas saņemšanu un iesniedz to kopā ar pārējiem dokumentiem.

11. Pakalpojumu sniedzējs dod savu atzinumu par objekta pievienošanās iespējām un izsniedz tehniskos noteikumus Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) noteiktajā kārtībā un termiņos.

12. Lai pievienotos pilsētas vai ciema centralizētajiem ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem, atbilstoši Pakalpojumu sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kuru derīguma termiņš ir 1 (viens) gads no to izsniegšanas dienas, nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam ir jāizstrādā būvprojekts vai apliecinājuma karte un jāveic būvdarbi saskaņā ar Vispārīgiem būvnoteikumiem un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

13. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

14. Ja ūdens padeve būvē paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam vai speciālam pretvārstam, kas nodrošina strūklas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.

15. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

15.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā, kas sagatavots atbilstoši Alūksnes novada pašvaldības domes 2024. gada 25. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 15/2024 "Par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites kārtību Alūksnes novadā";

15.2. kanalizācijas pašteces tīkliem televīzijas inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru ārējais diametrs ≥200 mm.

16. Noteikumu 15. punktā norādītos darbus veic Pakalpojuma sniedzējs vai cits licencēts komersants Pakalpojuma sniedzēja uzraudzībā.

17. Pēc nekustamā īpašuma kanalizācijas izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas (piemēram, notekūdeņu krājtvertnes, nosēdakas u.c.), kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto sadzīves notekūdeņu uzkrāšanai.

18. Ja ūdensvada ievadu un/vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ zemes īpašuma robežās, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam kā Blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un/vai kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp Blakuslietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

19. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs kā Blakuslietotājs un Pakalpojumu lietotājs nevar vienoties par līguma noslēgšanu savā starpā, nekustamā īpašuma īpašniekam ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkla ierīkošana jāveic īpašuma robežās atbilstoši Alūksnes novada pašvaldības domes 2015. gada 27. augusta saistošo noteikumu Nr. 14/2015 "Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.–2027. gadam. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" prasībām (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Alūksnes novada pašvaldības domes 2023. gada 27. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2023; 2023. gada 31. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023).

20. Pakalpojuma lietotājs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar Pakalpojuma sniedzēju un Blakuslietotāju pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu Blakuslietotājam.

21. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu lietotāja noteiktajā vietā, piemēram, būves pagrabā tiešā ūdensvada ievada tuvumā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

22. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

23. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojumu lietotāja atbildības robežas.

24. Patvaļīgi pieslēgties pie centralizētās ūdensapgādes un/vai centralizētās kanalizācijas tīkla ir aizliegts.

25. Ja Pakalpojuma sniedzējs konstatē patvaļīgu pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem, par to tiek sastādīts akts un nekavējoties paziņots personai, kuras piederības robežā konstatēts patvaļīgais pieslēgums.

26. 10 dienu laikā pēc sastādītā akta patvaļīgajam Pakalpojuma lietotājam ir jānoslēdz līgums ar Pakalpojuma sniedzēju. 60 dienu laikā Pakalpojuma lietotājam obligāti jāiesniedz Pakalpojuma sniedzējam topogrāfiskais uzmērījums ar izbūvēto ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu atbilstoši Alūksnes novada pašvaldības 2024. gada 25. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 15/2024 "Par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites kārtību Alūksnes novadā" un atbilstoši normatīvo aktu prasībām jāsakārto tehniskā dokumentācija patvaļīgi izbūvētajiem ūdensvada un/vai kanalizācijas pievadiem.

27. Ja Pakalpojuma lietotājs pārkāpj šo noteikumu 24. punktu un nepilda noteikumu 26. punktu, Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības bez brīdinājuma veikt patvaļīgā pieslēguma atslēgšanu no centralizētā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkla.

28. Personai, kurai pēc patvaļīgā pieslēguma konstatēšanas un tā atslēgšanas no centralizētā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkla tiek pieslēgts pakalpojums pēc Pakalpojuma līguma noslēgšanas, ir jāsedz izdevumi par pakalpojuma atpakaļpieslēgšanu un jāveic norēķins normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par faktiski saņemto pakalpojumu patvaļīgi veiktā pieslēguma ietvaros.

29. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana:

29.1. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

29.1.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli (sadalošie tīkli – tīkli no maģistrālā ūdensvada līdz privātīpašuma robežai);

29.1.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

29.1.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli (sadalošie tīkli – tīkli no maģistrālā kanalizācijas tīkla, līdz privātīpašuma robežai);

29.1.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

29.1.5. 29.1.1.–29.1.4. apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

29.1.6. komercuzskaites mēraparāti – ievadskaitītāji;

29.1.7. brīvkrāni.

29.2. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un/vai kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas Pakalpojumu lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību. Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksa ir noteikta attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

29.3. Pakalpojumu sniedzējs, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu uzturēšanai, apkopšanai vai remontam ir tiesīgs piekļūt centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kas atrodas Pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma teritorijā, vismaz divas nedēļas iepriekš rakstiski brīdinot šī nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju.

29.4. Ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmas avārijas riskus, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmas, pārtraucot pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kamēr avārija pilnībā novērsta.

29.5. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā un apkalpes zonā esošos ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklus, ūdensvada pievadus un/vai kanalizācijas izvadus ekspluatē un remontē Pakalpojumu sniedzējs.

29.6. Pakalpojuma lietotājs veic visas nepieciešamās darbības avārijas likvidēšanai par saviem līdzekļiem noteiktajā piederības robežā.

29.7. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt savā valdījumā esošajiem centralizētajai ūdensvada un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kas atrodas juridisku vai fizisku zemes gabalu īpašnieku vai valdītāju teritorijā, šo tīklu avāriju novēršanai vai to seku likvidēšanai.

29.8. Vietas, kur atrodas ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkli, nedrīkst būt pieblīvētas ar dažādiem materiāliem, iekārtām vai uzceltām būvēm. Pakalpojumu lietotājam jānodrošina brīva piekļuve speciālajai tehnikai un mehānismiem avārijas likvidēšanas un profilaktisko darbu veikšanai. Jebkādas darbības pie ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkliem Pakalpojumu lietotājam jāveic atbilstoši Aizsargjoslu likuma noteikumiem.

30. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā:

30.1. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

30.1.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

30.1.2. kuri nesatur ūdens videi bīstamas vielas un nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

30.1.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

30.1.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

30.1.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

30.1.6. kuru sastāvā piesārņojuma koncentrācijas nepārsniedz 3. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas un Pakalpojuma līgumā noteiktos pieņemamos ražošanas notekūdeņu apjomus.

30.2. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 3. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas un pakalpojumu lietotāja novadāmie notekūdeņi atbilst 2022. gada 22. janvāra Ministru kabineta 2022. gada 22. janvāra noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" ražošanas notekūdeņu nosacījumiem (piemēram, vietējo pārtikas ražotāju vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu novadāmie notekūdeņi), tad:

30.2.1. Pakalpojumu lietotāja ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, lai netiek pārsniegtas piesārņojuma maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 3. pielikumā;

30.2.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā notekūdeņu piesārņojuma koncentrācija un maksa par piesārņošanu noteikta Pakalpojuma līgumā, un ja piesārņojuma koncentrācijas pārsniegšanas gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

30.3. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmā.

30.4. Ja noteikumu 30.2. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā, konstatējot to atbilstību ražošanas notekūdeņu nosacījumiem un, ja šādu notekūdeņu pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam, brīdinot Pakalpojumu lietotāju, ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu.

30.5. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja iestājas noteikumu 30.4. punktā minētais gadījums par Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināto notekūdeņu piesārņojumu. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

30.6. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

30.6.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

30.6.2. uguns nedrošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

30.6.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

30.6.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

30.6.5. radioaktīvas vielas;

30.6.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

30.6.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies skalojot cisternas, kublus un tml.;

30.6.8. citas ūdens videi bīstamas vielas.

31. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai:

31.1. Personām ir aizliegts:

31.1.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus vietās, kas ierobežo piekļuvi hidrantu akām;

31.1.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

31.1.3. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

31.1.4. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus;

31.1.5. pirms komercuzskaites mēraparāta atstāt atvērtus iekšējās ūdensapgādes tīkla krānus, lai novērstu ūdensapgādes cauruļvada aizsalšanu, izņemot, ja ir saskaņojums par tādu rīcību ar Pakalpojumu sniedzēju;

31.1.6. bojāt centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūru un aprīkojumu, bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnes.

31.2. Pakalpojuma sniedzējs, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju, ir tiesīgs izvietot plāksnītes uz ēku sienām vai žogiem ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi.

31.3. Ja Pakalpojumu lietotāja piederības robežā esošajā ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem novērš visus konstatētos trūkumus.

31.4. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

32. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības:

32.1. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo ugunsdzēsības hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

32.2. Noņemt noteikumu 32.1. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

32.3. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

32.4. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu.

32.5. Ja ugunsdzēsības dienests ugunsgrēka dzēšanai ūdeni ņem no ugunsdzēsības hidranta, ugunsdzēsības dienestam ir pienākums reizi ceturksnī Pakalpojuma sniedzējam iesniegt atskaiti, par ūdens daudzumu (m³), kas paņemts no centralizētā ūdensvada tīkla.

32.6. Ja ūdens bez atļaujas tiek lietots no ugunsdzēsības hidranta, patērētā ūdens daudzumu aprēķina, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumiem Nr. 174 "Noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu", ņemot vērā hidranta caurteces spēju un ūdens tecēšanas ātrumu par visu ugunsdzēsības hidranta izmantošanas laiku. Ja pārkāpuma izdarīšanas laiks nav precīzi nosakāms, pieņem, ka pārkāpums izdarīts vienu mēnesi iepriekš, skaitot no dienas, kad Pakalpojuma sniedzējs konstatējis pārkāpumu.

32.7. Pakalpojuma sniedzējs, konstatējot šo noteikumu 32.2. punkta pārkāpumu, sastāda aktu, nosakot, ka Pakalpojuma lietotājs sedz jaunas plombes uzstādīšanas izmaksas un sedz rēķinu par patērēto ūdeni atbilstoši noteikumu 32.6. punktam.

33. Brīvkrānu izmantošanas kārtība:

33.1. Pakalpojumu sniedzējs, iepriekš brīdinot Pakalpojumu lietotāju, ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem vai valdītājiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

33.2. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz Pakalpojuma līgums ar Pakalpojumu sniedzēju. Brīvkrāna lietošana šajā punktā noteiktajos gadījumos bez Pakalpojumu līguma noslēgšanas ir aizliegta.

33.3. Pakalpojumu lietotājam, konstatējot brīvkrāna bojājumu, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam.

33.4. Pakalpojumu lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem vai ūdens patēriņa normas, kas noteikta noteikumu 1. pielikumā.

34. Pakalpojuma līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:

34.1. nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai to notariāli pilnvarota persona;

34.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

34.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

34.4. citos gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

34.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā;

34.6. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus;

34.7. persona, kas izmanto brīvkrānu.

35. Pakalpojuma līguma sagatavošanai Pakalpojuma līguma slēdzējs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot:

35.1. dokumentu kopijas, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināmas uz attiecīgo Pakalpojumu lietotāju (zemesgrāmatas apliecība, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

35.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

35.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;

35.4. ja Pakalpojuma līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma, tad iesniedz dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Pakalpojuma līgumu;

35.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumus vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir;

35.6. dzīvojamās mājas īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības) lēmumu gadījumā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopība) ir nolēmis nodibināt tiešo maksājumu sistēmu par saņemtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

36. Pakalpojuma līgumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

36.1. informācija par piederības robežu;

36.2. informācija par līdzējiem;

36.3. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

36.4. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

36.5. Pakalpojuma līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

36.6. norēķinu kārtība par saņemto ūdenssaimniecības pakalpojumu;

36.7. pakalpojumu uzskaites kārtība;

36.8. līgumsods vai samaksas nokavējuma procenti;

36.9. atsauce uz sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu par apstiprinātajiem ūdensapgādes un kanalizācijas novadīšanas tarifiem.

37. Pakalpojumu sniedzējs, ja tas ir nepieciešams, ir tiesīgs pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas apsekot Pakalpojumu lietotāja iekšējos un/vai ārējos ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama Pakalpojuma līguma noslēgšanai.

38. Pakalpojumu lietotājs, pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas informē Pakalpojumu sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

39. Ja persona, kas vēlas noslēgt pakalpojumu līgumu, pārņemot nekustamo īpašumu, nav pieaicinājusi Pakalpojuma sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, rādījumu nodošanas-pieņemšanas aktu), Pakalpojuma līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk ar Pakalpojumu sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

40. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot Pakalpojuma līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējs:

40.1. 1 (viena) mēneša laikā no Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām;

40.2. nav veicis vai nav vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

40.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

41. Pakalpojuma lietotāja kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā, kas nonāk centralizētajā kanalizācijas sistēmā, tiek ietverts lietus notekūdeņu daudzums no Pakalpojuma lietotāja teritorijas, kura apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā saskaņā ar būvniecību regulējušiem normatīvajiem aktiem pēc Pakalpojuma lietotāja iesniegtajiem datiem par teritorijas platību un segumu, aprēķinot kopējo gada apjomu. Pakalpojuma lietotāja lietus notekūdeņu novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir pieļaujama tikai saskaņojot ar Pakalpojuma sniedzēju.

42. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo lietus notekūdeņu daudzumu gadā aprēķina saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves" (LBN 223-15) 29. punktu.

43. Nav atļauts veikt patvaļīgu virszemes lietus ūdens vai drenāžas tīkla pieslēgumu pie sadzīves kanalizācijas tīkla. Ja Pakalpojumu sniedzējs ir konstatējis šādu pieslēgumu, tiek sastādīts akts par konstatēto pārkāpumu, un personai, kas šo pieslēgumu veikusi, tiek piemērota atbildība.

44. Patvaļīgajam Pakalpojumu lietotājam trīs mēnešu laikā jāveic lietus ūdens vai drenāžas tīkla atslēgšana no sadzīves kanalizācijas sistēmas vai 10 dienu laikā jāvienojas ar Pakalpojumu sniedzēju veikt norēķinus par virszemes lietus ūdeņu vai drenāžas sistēmas ūdeņu ievadīšanu sadzīves kanalizācijas tīklā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

45. Ja Pakalpojumu saņēmējs neveic šo noteikumu 44. punkta prasības, Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības bez brīdinājuma veikt virszemes lietus ūdens vai drenāžas tīkla atslēgšanu no sadzīves kanalizācijas tīkla.

46. Pakalpojuma līgumam pievienojams Pakalpojumu sniedzēja sagatavots Tīklu apkalpošanas robežu akts, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Akts ir neatņemama Pakalpojuma līguma sastāvdaļa.

47. Iebildumi par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Pakalpojumu lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā mēneša laikā no rēķina izrakstīšanas datuma. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā Pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

48. Pakalpojuma līguma noteikumu izpildes kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt Pakalpojumu lietotāja īpašumā esošās iekšējās un/vai ārējās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to informē Pakalpojumu lietotāju, kurš nav tiesīgs aizliegt Pakalpojumu sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi Pakalpojuma līguma noteikumos, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad Pakalpojumu lietotājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

49. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt Pakalpojumu lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus par Pakalpojumu lietotājam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība Pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem, Pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un Pakalpojumu lietotājs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

50. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no Pakalpojumu sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un šī persona vēlas ar Pakalpojumu sniedzēju noslēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno Pakalpojuma līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai nav noslēgusi ar Pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu samaksas kārtību.

51. Sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolmēraparātus, rakstiski paziņojot par to Pakalpojumu lietotājam vai, ja kontrolmēraparāts tiek uzstādīts Pakalpojuma lietotāja atbildības robežās, saskaņojot ar Pakalpojumu lietotāju. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs traucēt Pakalpojumu sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

52. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Kontroles mērījumus veic ne mazāk kā 3 (trīs) mēnešus. Ja starpība starp patērētā ūdens daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 20 %, turpmākos norēķinus, bet ne ilgāk kā 3 (trīs) mēnešus, veic pēc kontroles mēraparāta. Minētajā laika periodā Pakalpojumu sniedzējs un Pakalpojumu lietotājs vienojas par patērētā ūdens daudzuma uzskaites turpmāko kārtību un izdara grozījumus Pakalpojuma līgumā, ja tas nepieciešams.

53. Pakalpojuma līguma grozīšanas kārtība:

53.1. Pakalpojuma līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties.

53.2. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza Pakalpojuma līguma noteikumus, Pakalpojuma līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.

53.3. Ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina Pakalpojuma līgumā iekļauto Tīklu apkalpošanas robežu aktu, Pakalpojumu sniedzējs sagatavo aktuālo Tīklu apkalpošanas robežu aktu un tā oriģināleksemplāru nosūta Pakalpojumu lietotājam. Aktuālais Tīklu apkalpošanas robežu akts stājas spēkā 1 (viena) mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas Pakalpojumu lietotājam.

54. Pakalpojuma līguma izbeigšanas kārtība:

54.1. Pakalpojuma līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

54.1.1. puses Pakalpojuma līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

54.1.2. Pakalpojuma līgums, 30 dienu iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc Pakalpojumu lietotāja pieprasījuma;

54.1.3. Pakalpojuma līgumu noteikumu 54.3. apakšpunktā paredzētajā kārtībā izbeidz Pakalpojumu sniedzējs;

54.1.4. beidzas Pakalpojuma līguma termiņš;

54.1.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks viena mēneša laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna Pakalpojuma līguma noslēgšanu.

54.2. Pakalpojumu sniedzējs, 30 dienas iepriekš brīdinot Pakalpojumu lietotāju, vienpusēji var izbeigt Pakalpojuma līgumu, ja:

54.2.1. mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu Pakalpojuma līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet Pakalpojumu lietotājs paziņojumu par Pakalpojuma līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

54.2.2. Pakalpojumu lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus Pakalpojuma līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

54.2.3. pilnvarotās personas maiņas gadījumā;

54.2.4. Pakalpojumu lietotājs ir mainījis Pakalpojuma līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi;

54.2.5. ja Pakalpojumu lietotājs vairāk kā 6 (sešus) mēnešus Pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto pakalpojumu apjomu, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz Pakalpojumu sniedzēja rakstisko brīdinājumu par Pakalpojuma līguma laušanu.

54.3. Izbeidzot Pakalpojuma līgumu, Pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.

54.4. Ja Pakalpojuma līgums tiek izbeigts, Pakalpojuma lietotāja pienākums ir veikt galīgo norēķinu Pakalpojuma sniedzēja noteiktajā termiņā par saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

55. Par noteikumu 24., 31.1.4., 31.4., 32.2., 43. punktā minēto prasību pārkāpumiem personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām līdz 70 (septiņdesmit) naudas soda vienībām, juridiskām personām līdz 280 (divi simti astoņdesmit) naudas soda vienībām.

56. Noteikumu izpildi savas kompetences robežās ir tiesīgs kontrolēt Pakalpojuma sniedzējs un Alūksnes novada pašvaldība policijas vai Būvvaldes amatpersonas.

57. Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Alūksnes novada pašvaldības policijas vai Būvvaldes amatpersonas.

58. Administratīvā pārkāpuma lietas izskata Alūksnes novada pašvaldības Administratīvā komisija.

59. Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, savas kompetences ietvaros izdod un administratīvā akta nepildīšanas gadījumā piespiedu naudu uzliek Alūksnes novada pašvaldības policija vai Būvvalde.

60. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

61. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Alūksnes novada pašvaldības domes 2017. gada 25. maija saistošie noteikumi Nr. 9/2017 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Alūksnes novada teritorijā".