| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu, kārtība, kādā kopjama Daugavpils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvā teritorija un uzturamas tajā esošās ēkas (būves), tika noteikta ar pašvaldības domes 2016. gada 10. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 5 "Saistošie noteikumi par Daugavpils pilsētas teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 5). Likums "Par pašvaldībām" zaudēja spēku, kad 2023. gada 1. janvārī stājies spēkā Pašvaldību likums. Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktam, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas sanitāro tīrību, kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Tieši pašvaldība vislabāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības saistībā ar sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, tāpēc likumdevējs ir paredzējis pašvaldībai kompetenci izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, un par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu (Pašvaldību likuma 45. panta 3. un 4. punkts). Tādējādi pašvaldībai ir noteikts tiesisks pienākums gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas sanitāro tīrību un, lai nodrošinātu savas autonomās funkcijas izpildi, pašvaldībai ir jānosaka kārtība, kādā šī funkcija tiek pildīta. Savukārt, nosakot šādu kārtību, pašvaldībai ir tiesības un pienākums izvēlēties atbilstošu risinājumu, kas nodrošinātu autonomās funkcijas efektīvu izpildi. Saistošo noteikumu projekta mērķis ir ne vien aizsargāt visu pašvaldības iedzīvotāju intereses – dzīvošanu sakoptā vidē, bet arī nodrošināt, lai publiskā lietošanā esošās teritorijas tiktu koptas sistemātiski un pienācīgi, kas nodrošina pilsētā sanitāro tīrību un pilsētvides sakoptību, kā arī novērš cilvēku veselības un satiksmes drošības apdraudējumus. Līdz ar to tiek veicināta sabiedrības labklājība un aizsargāta sabiedrības drošība. Ņemot vērā minēto, pašvaldība sagatavoja jaunus saistošos noteikumus, nosakot sekojošus jautājumus. 1) Par ēkas (būves) un tam piegulošas, publiskā lietošanā nodotas pašvaldības teritorijas uzturēšanu un kopšanu Saistošo noteikumu projekts noteic, ka ēkas (būves) un to teritoriju sanitāro tīrību un tās uzturēšanu nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Savukārt, ēkām (būvēm) piegulošas, publiskā lietošanā nodotas pašvaldības teritorijas uzturēšanu tīrībā un kārtībā nodrošina pašvaldība. Pašsaprotami, ka uz ēku (būvju) jumtiem vai citās vietās uzsnidzis sniegs mainīgās temperatūras rezultātā veido lāstekas, kas var apdraudēt sabiedrības drošību (tostarp personas dzīvību un veselību). Attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām Noteikumu Nr. 906 6.2. un 6.3. apakšpunkts noteic, ka ziemas periodā papildus regulāri veicamie teritorijas sakopšanas darbi ir sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no ēkas jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem, un bīstamu vietu norobežošana gājēju un transportlīdzekļu drošībai. Savukārt attiecībā uz viendzīvokļa dzīvojamām mājām vai ēkām, kurām nav dzīvojamās mājas statusa, šāda regulējuma nav. Līdz ar to, nodrošinot sabiedrības drošību, saistošo noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka viendzīvokļa dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas (būves) īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir šādi pienākumi: - notīrīt sniegu un ledu (arī lāstekas) no ēkas (būves) fasādes, jumta, balkoniem, lodžijām un dzegām, ūdens noteku caurulēm, kur tas apdraud sabiedrības drošību; - sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšanas laikā norobežot bīstamu vietu vai veikt citus atbilstošus drošības pasākumus, kā arī veikt teritorijas sakopšanu pēc to notīrīšanas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 906) 4. punktu teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā, 5. punktu – regulāri veicamie teritorijas sakopšanas darbi ir: - ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšana; - teritorijā augošā zālāja pļaušana; - nokritušo lapu, nokaltušo augu un zaru savākšana; - apstādījumu kopšana. Līdz ar to, pašvaldībai ir jānosaka kārtību, kādā veicami minētie regulāri veicamie teritorijas sakopšanas darbi. Pašvaldība saistošo noteikumu projektā ir noteikusi, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas teritorijas sakopšanas darbus veic, ievērojot, ka: - teritorijā augošo zāli pļauj pēc nepieciešamības; - nokritušo lapu, nokaltušo augu un zaru savākšanu veic pēc nepieciešamības; - koku zaru un krūmu zaru apzāģēšanu veic pēc nepieciešamības; - ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšanu no sniega un ledus, to kaisīšanu ar tam paredzētiem pretslīdes materiāliem veic katru dienu līdz plkst. 8.00, un, ja nepieciešams, periodiski – visas dienas garumā. Kā arī, saistošo noteikumu projektā noteiktie pienākumi attiecībā uz ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšanu no sniega un ledus, to kaisīšanu ar tam paredzētiem pretslīdes materiāliem ir noteikti, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, ja šādi teritorijas sakopšanas darbi netiek veikti laikus. Proti, izvērtējot situāciju pašvaldībā, konstatēts, ka lielākā daļa iedzīvotāju savas dienas gaitas uzsāk līdz plkst. 8.00, tāpēc, lai nodrošinātu sabiedrības drošību, saistošo noteikumu projektā noteikts, ka ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšana no sniega un ledus, to kaisīšana ar tam paredzētiem pretslīdes materiāliem veicama katru dienu līdz plkst. 8.00, un, ja nepieciešams, periodiski – visas dienas garumā. 2) Prasības ēku (būvju) fasādēm un citām ārējām konstrukcijām pilsētvides ainavas uzturēšanai Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Noteikumu Nr. 500) 158.2. apakšpunkts noteic, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. Līdz ar to saistošajos noteikumos, kas izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktu, var noteikt prasības būves fasādei un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim vai ārējam izskatam pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijās (sk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadlīnijas saistošo noteikumu izstrādei par teritoriju un būvju uzturēšanu, sk. https://www.varam.gov.lv/lv/vadlinijas-saistoso-noteikumu-izstradei). Respektīvi, likumdevējs ir noteicis, ka, ja ēkas (būves) fasāde un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, šāda ēka (būve) ir atzīstama par vidi degradējošu un šāda ēka (būve) bojā ainavu, t.i., radot aizskārumu sabiedrības interesēm, tāpēc šādas ēkas (būves) sakārtošanas pienākums ir ēkas (būves) īpašniekam (tiesiskajam valdītājam). Savukārt, pašvaldībām ir pienākums noteikt prasības, pēc kurām izvērtējama ēkas (būves) fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskā stāvokļa vai ārējā izskata atbilstība. Ainava ir raksturojuma kā formāla izpausme attiecībām, kas eksistē noteiktā laika periodā starp sabiedrību un topogrāfiski noteiktu teritoriju, kura radusies dabas un cilvēka faktora vai abu kopdarbības rezultātā. Līdz ar to ainava tiek uzskatīta par labvēlīgu resursu gan ekonomiskajai attīstībai, gan par dzīves vides kvalitātes radītāju (sk. pētījumu "Ziņojums par ārvalstu un Latvijas pieredzi ainavu novērtēšanā", pieejams - https://www.arei.lv/sites/arei/files/files/articles/LandLat4Pol_D1_3_Ainavu_novertesanas_pieredze.pdf). Pašvaldības ainaviski vērtīga teritorija noteikta Daugavpils pilsētas teritorijas plānojumā (sk. https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_TIAN_20200325_1238.pdf). Savukārt, pilsētvides veidols ietver sevī tās ārējo izskatu, tas ir materializēts telpisks komplekss, ko emocionāli uztver cilvēks. Pilsētu arhitektoniski kompozicionālo vidi lielā mērā veido vēsturiski izveidojušās telpiskās struktūras, apbūves kompleksi un atsevišķi objekti, kas kopumā iemieso vietējās tradīcijas, kultūru, būvmākslu, celtņu mērogus un proporciju izjūtu (sk. https://journals.rta.lv/index.php/ETR/article/view/1731/1551). Līdz ar to, pašvaldība saistošo noteikumu projektā ir noteikusi, ka ēkas (būves) īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāuztur ēkas (būves) fasādi un citas ārējās konstrukcijas (tai skaitā logi, durvis, balkoni, lodžijas u.c. ārējās konstrukcijas) tādā tehniskajā stāvoklī, kas atbilst ēkas (būves) arhitektoniskajam veidolam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētas ainavu un ainaviski vērtīgo teritoriju, netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu un kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu. Nodrošinot minēto, ēkas (būves) īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir paredzēti šādi pienākumi: - likvidēt ēkas (būves) konstrukcijās vai uz tās arhitektoniskajiem elementiem augošu zāli, krūmus, kokus un sūnas; - nodrošināt ēkas (būves) fasādes un citu ārējo konstrukciju savlaicīgu atjaunošanu atbilstoši ēkas (būves) arhitektoniskajam veidolam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai. 3) Par administratīvo atbildību Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktu dome ir tiesīga paredzēt administratīvo atbildību par teritoriju un būvju neuzturēšanu. Pašvaldība, izstrādājot administratīvās atbildības regulējumu, ir izvērtējusi administratīvās atbildības noteikšanas nepieciešamību, proti: - Par prasību ēku (būvju) fasādēm un citām ārējām konstrukcijām pilsētvides ainavas uzturēšanai neievērošanu Administratīvajā procesā izdotais administratīvais akts un tā izpildē veiktās faktiskās darbības ir pakļautas administratīvo tiesu kontrolei un veido vienu saturiski un loģiski vienotu procesu (Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", pieejams – https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40404107). Proti, administratīvajā procesā radies jautājums ir risināms ar administratīvā procesa līdzekļiem un administratīvā atbildība nav piemērojama par administratīvajā aktā noteikto prasību pārkāpšanu (Tieslietu ministrijas 2023. gada 1. februāra metodiskais materiāls par pašvaldību saistošajiem noteikumiem administratīvās atbildības jomā). Ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvajos aktos noteiktas prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai ar pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 500 158.2. apakšpunktu būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. Savukārt, šo noteikumu 159. punkts noteic, ka pašvaldība nosaka būves īpašniekam pienākumu sakārtot būvi, veikt būves konservāciju vai nojaukt būvi tādā apjomā, lai tā neradītu bīstamību, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama, vai sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu. Līdz ar to, ja šādas būves īpašnieks neizpilda minētās prasības, pašvaldībai ir tiesības izdot administratīvo aktu, kas vērsts uz konkrētu pārkāpumu novēršanu, tostarp nosakot pārkāpuma novēršanas termiņu. Administratīvā akta izpilde ir nodrošināma Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. - Par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas teritorijas sakopšanu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16. panta otrā daļa noteic, ka par likuma prasību neievērošanu, veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pants noteic administratīvos pārkāpumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jomā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Pašvaldību likums neparedz pašvaldībai tiesības noteikt administratīvo atbildību par saistošo noteikumu, kas izdoti saskaņā ar Noteikumu Nr. 906 4. punktu, pārkāpšanu (sk. likumprojekta "Pašvaldību likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), pieejama – https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/B6E6044742C8DEF8C2258699003FE189?OpenDocument). - Par sniega un ledus (lāsteku) nenotīrīšanu no viendzīvokļa dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas (būves) fasādes, jumta, balkoniem, lodžijām, dzegām un ūdens noteku caurulēm Izvērtējot nepieciešamību saistošajos noteikumos noteikt administratīvo atbildību par sniega un ledus (lāsteku) nenotīrīšanu no viendzīvokļa dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas (būves) fasādes, jumta, balkoniem, lodžijām, dzegām un ūdens noteku caurulēm, pašvaldība konstatēja, ka šādas administratīvās atbildības saglabāšana ir nepieciešama, jo secināja, ka sniega un ledus (lāsteku) nenotīrīšana no minētajām vietām var radīt nenovēršamus draudus trešo personu dzīvībai, veselībai un drošībai, tāpēc par minēto ir nepieciešams saistošo noteikumu projektā saglabāt administratīvo atbildību. Attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām Noteikumu Nr. 906 6.2. un 6.3. apakšpunkts noteic, ka ziemas periodā papildus regulāri veicamie teritorijas sakopšanas darbi ir sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no ēkas jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem, un bīstamu vietu norobežošana gājēju un transportlīdzekļu drošībai. Savukārt administratīvos pārkāpumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jomā noteic Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pants. Savukārt attiecībā uz viendzīvokļa dzīvojamām mājām vai ēkām, kurām nav dzīvojamās mājas statusa, šādas atbildības nav. Līdz ar to saistošo noteikumu projekts paredz, ka par sniega un ledus (lāsteku) nenotīrīšanu no viendzīvokļa dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas (būves) fasādes, jumta, balkoniem, lodžijām, dzegām un ūdens noteku caurulēm, kur tas apdraud sabiedrības drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no divām līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no divām līdz divsimt naudas soda vienībām. Pašvaldības ieskatā minētās administratīvā soda robežas ir samērīgas un atturēs personas no iespējamā pārkāpuma izdarīšanas. Administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekšminētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veiks pašvaldības iestāde "Daugavpils pilsētas pašvaldības policija". Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs pašvaldības Administratīvā komisija. Ar saistošo noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdi spēku zaudēs Saistošie noteikumi Nr. 5. |
