Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Dobeles novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 13

2024. gada 25. aprīlī
Par sociālajiem pakalpojumiem Dobeles novadā
APSTIPRINĀTI
ar Dobeles novada pašvaldības domes
2024. gada 25. aprīļa lēmumu Nr. 128/5 (prot. Nr. 5)


PRECIZĒTI
ar Dobeles novada pašvaldības domes
2024. gada 29. maija lēmumu Nr. 205/6 (prot. Nr. 6)


Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta trešo daļu, Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu,
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
samaksas kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas
no pašvaldības budžeta" 6. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Dobeles novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu (turpmāk – Pakalpojumi) veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas un saņemšanas kārtību.

2. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos Pakalpojumus ir personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu Dobeles novada administratīvajā teritorijā, kā arī personām (ģimenēm) krīzes situācijā, kuras uzturas Dobeles novada administratīvajā teritorijā, personām bez noteiktas dzīvesvietas, personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Dobeles novada administratīvā teritorija.

3. Pakalpojumu sniegšanu vai organizēšanu veic Dobeles novada Sociālais dienests (turpmāk – Dienests).

4. Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt saistošajos noteikumos noteikto sociālo pakalpojumu, Dienests slēdz līgumu ar citu sociālo pakalpojumu sniedzēju.

5. Pakalpojumus var saņemt personas no citām pašvaldībām, ja attiecīgā pašvaldība, pati persona vai tās likumiskais pārstāvis par saņemtajiem pakalpojumiem veic apmaksu pilnā apmērā un ja Dienestam ir iespējas nodrošināt attiecīgo Pakalpojumu. Līgumu ar attiecīgo pašvaldību un pakalpojuma saņēmēju slēdz Dienests.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

6. Pašvaldība sniedz šādus Pakalpojumus:

6.1. sociālā darba pakalpojums;

6.2. krīzes centra pakalpojums;

6.3. atelpas brīža pakalpojums;

6.4. aprūpes mājās pakalpojums;

6.5. dienas aprūpes centra pakalpojums;

6.6. dienas centra pakalpojums;

6.7. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

6.8. pansijas pakalpojums;

6.9. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

6.10. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

6.11. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

6.12. speciālistu pakalpojumi;

6.13. izglītojošo un atbalsta grupu pakalpojums;

6.14. patversmes pakalpojums;

6.15. aprūpes pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti;

6.16. sociālā mentora pakalpojums;

6.17. ģimenes asistenta pakalpojums;

6.18. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

6.19. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

6.20. specializētās darbnīcas pakalpojums;

6.21. higiēnas pakalpojums;

6.22. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

6.23. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

6.24. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

6.25. sociālās rehabilitācijas pakalpojums no psihoaktīvām vielām un procesiem atkarīgām personām.

III. Sociālā darba pakalpojums

7. Sociālā darba pakalpojums nodrošina profesionālu palīdzību personām (ģimenēm), lai veicinātu vai atjaunotu to spēju sociāli funkcionēt, kā arī lai veicinātu sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot to atbalsta sistēmās.

8. Sociālā darba Pakalpojums ietver:

8.1. riska novērtēšanu vai daudzpakāpju izvērtēšanu ģimenēs ar bērniem;

8.2. personas (ģimenes) vajadzību un resursu izvērtēšanu;

8.3. personas (ģimenes) sociālo problēmu noteikšanu;

8.4. personas (ģimenes) sociālā gadījuma vadīšanas plāna izstrādi un/vai individuālo sociālās rehabilitācijas plānu izstrādi;

8.5. sociālo gadījumu vadīšanu;

8.6. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

8.7. personas (ģimenes) vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem izvērtēšanu un organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

8.8. informācijas sniegšanu par Pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

IV. Krīzes centra pakalpojums

9. Krīzes centra pakalpojums nodrošina drošu naktsmītni, sociālo un psiholoģisko palīdzību krīzes situācijā nonākušām personām (ģimenēm), lai atgūtu fizisko un psihisko veselību, spēju integrēties sabiedrībā, personīgo resursu apzināšanos, sociālo prasmju un zināšanu novērtēšanu, pilnveidošanu un attīstīšanu.

10. Pakalpojumu ir tiesības saņemt personai (ģimenei), kura nonākusi krīzes situācijā.

11. Pakalpojuma pieprasīšanai fiziska vai juridiska persona, vai personas likumiskais pārstāvis iesniedz iesniegumu Dienestā vai Krīzes centra pakalpojuma sniedzējam.

V. Atelpas brīža pakalpojums

12. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu personām no 3 gadu vecuma ar funkcionāliem traucējumiem, kuras dzīvo ģimenēs un kurām ir noteikta invaliditāte un izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar funkcionāliem traucējumiem.

13. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

13.1. iesniegumu;

13.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

13.3. psihiatra atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību.

14. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārā gada ietvaros, aizstājot aprūpes procesā mājsaimniecības locekļus.

VI. Aprūpes mājās pakalpojums

15. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīves vietā, kas nodrošina personas, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt, pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē.

16. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

16.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

16.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

17. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

18. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

18.1. iesniegumu;

18.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei.

19. Ja persona, kurai nepieciešama aprūpe dzīvesvietā, dzīvo vienā mājsaimniecībā ar citiem ģimenes locekļiem vai personām, Dienests vispirms izvērtē šo personu iespēju nodrošināt nepieciešamo aprūpi saviem spēkiem.

20. Dienests pieņem lēmumu par Pakalpojuma pārtraukšanu, ja persona:

20.1. iesniedz iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

20.2. deklarē dzīvesvietu citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

20.3. pārkāpusi līguma par pakalpojuma nodrošināšanu nosacījumus.

21. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo Pakalpojuma sniedzēju.

VII. Dienas aprūpes centra pakalpojums

22. Dienas aprūpes centra pakalpojums nodrošina personu ar garīga rakstura traucējumiem un personu ar invaliditāti uzraudzību un individuālu psihosociālu atbalstu, palīdzību pašaprūpē, izglītošanu un kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Pakalpojums tiek sniegts, lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā, jaunu sociālo kontaktu veidošanu, personīgo resursu apzināšanos, sociālo prasmju attīstīšanu.

23. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

23.1. iesniegumu;

23.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

23.3. psihiatra atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību.

VIII. Dienas centra pakalpojums

24. Dienas centra pakalpojums nodrošina personu izglītošanu, kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas, psihosociālo atbalstu, veicinot iekļaušanos sabiedrībā, jaunu sociālo kontaktu veidošanos, personīgo resursu apzināšanos un sociālo prasmju attīstīšanu.

25. Dienas centra pakalpojums ietver:

25.1. darbošanās interešu grupās;

25.2. izglītojošas lekcijas;

25.3. sociālā darbinieka pakalpojumi;

25.4. sociālo prasmju attīstīšana;

25.5. radošas aktivitātes;

25.6. pašaprūpes prasmju veicināšana.

IX. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

26. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi.

27. Tiesības saņemt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ir personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuru vajadzībām atbilstošākais ir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums.

28. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

28.1. iesniegumu;

28.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

28.3. psihiatra atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību.

29. Pakalpojumu var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu starp Dienestu un personu vai tās likumisko pārstāvi par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma nodrošināšanu.

X. Pansijas pakalpojums

30. Pansijas pakalpojums nodrošina pensijas vecuma personām vai pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem mājokli, uzraudzību, atbalstu pašaprūpē un, ja nepieciešams, palīdzību sociālo problēmu risināšanā.

31. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

31.1. iesniegumu;

31.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

31.3. psihiatra atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību.

32. Pakalpojumu var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu starp Dienestu un personu vai tās likumisko pārstāvi par pansijas pakalpojuma nodrošināšanu.

XI. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem

33. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja bērni nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus.

34. Pakalpojums tiek piešķirts, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu.

XII. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām

35. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt.

36. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

36.1. pensijas vecuma personām;

36.2. personām ar invaliditāti;

36.3. personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu.

37. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

37.1. iesniegumu;

37.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

37.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību;

37.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

XIII. Īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām

38. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina pilngadīgām personām diennakts sociālo un veselības aprūpi minimālā apjomā atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

39. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām, kuras veselības stāvokļa dēļ pašas vai to ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

40. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

40.1. iesniegumu;

40.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izrakstu, kurā norādīta sociālās aprūpes nepieciešamība un kontrindikāciju neesamība pakalpojuma saņemšanai.

41. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 60 (sešdesmit) diennaktīm kalendārā gada ietvaros.

XIV. Speciālistu pakalpojumi

42. Speciālistu pakalpojumi nodrošina personai (ģimenei) klātienes profesionālas psihologa vai citu speciālistu konsultācijas un palīdzību, kuru objektīvu apstākļu dēļ persona (ģimene) nespēj pati sev nodrošināt.

43. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personām (ģimenēm):

43.1. krīzes situācijās;

43.2. atkarības problēmu risināšanai;

43.3. psiholoģiskai izpētei;

43.4. individuālā atbalsta plāna īstenošanai;

43.5. bērnu uzvedības problēmu gadījumos u.c.

44. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā ar iesniegumu.

XV. Izglītojošo un atbalsta grupu pakalpojums

45. Izglītojošo un atbalsta grupu pakalpojums nodrošina personām (ģimenēm) iespēju mazināt sociālo izolētību, saņemt atbalstu, gūt motivāciju, grupā risināt esošās problēmas, palīdzēt atjaunot personas (ģimenes) sociālās funkcionēšanas spējas, veicinot ģimenes locekļu (personu) izglītošanos, jaunu prasmju un iemaņu apgūšanu, lai palīdzētu radīt priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi.

46. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties, vai to dalībai grupā nosūtījis sociālais darbinieks vai cits speciālists, vai šis pakalpojums ir iekļauts personas (ģimenes) sociālās rehabilitācijas plānā.

47. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.

48. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Dienestā.

XVI. Patversmes pakalpojums

49. Patversmes pakalpojums institūcijā personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus.

50. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

50.1. personām, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Dobeles novada administratīvajā teritorijā un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Dobeles novada administratīvā teritorija;

50.2. personām, kuras uzturas Dobeles novadā un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri uzturas Dobeles novada administratīvajā teritorijā.

51. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu, ja tāds ir, un iesniedz iesniegumu.

XVII. Aprūpes pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti

52. Aprūpes pakalpojums nodrošina bērniem ar invaliditāti aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā.

53. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

54. Dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību, novērtē:

54.1. kopā ar bērnu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam personai;

54.2. bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

54.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

54.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

54.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

55. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene Dienestā iesniedz iesniegumu.

56. Dienests pieņem lēmumu:

56.1. par Pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:

56.1.1. Pakalpojuma apjomu atbilstoši šo noteikumu pielikumā veiktajam Pakalpojuma nepieciešamības novērtējumam;

56.1.2. Pakalpojuma periodu uz 1 (vienu) mēnesi, vairākiem mēnešiem vai atbilstoši bērnam noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem;

56.2. par Pakalpojuma atteikšanu, ja:

56.2.1. Pakalpojuma pieprasīšana neatbilst Invaliditātes likuma noteiktajām prasībām;

56.2.2. Dienestam netiek sniegta informācija un dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna likumisko pārstāvju, audžuģimenes iespējas nodrošināt bērna aprūpi.

57. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē vai ieslodzījuma vietā.

58. Dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

58.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

58.2. bērna deklarētā dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

58.3. beidzies šo noteikumu 56.1.2. apakšpunktā noteiktais Pakalpojuma periods;

58.4. mainījušies apstākļi, kas atbilstoši Dienesta lēmumā noteiktajam dod pamatu bērnam saņemt Pakalpojumu.

59. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt juridiska persona, kura ir reģistrējusi aprūpes mājās pakalpojumu Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī fiziska persona (tostarp bērna pirmās pakāpes radinieks vai vienas mājsaimniecības loceklis, ja izņēmuma gadījumā atbilstošu aprūpes pakalpojuma sniedzēju trūkuma vai citu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ aprūpes pakalpojumu nav iespējams nodrošināt vispār), kam ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērnu ar invaliditāti.

60. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Dienests slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni un Pakalpojuma sniedzēju, kuram ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērniem ar invaliditāti.

XVIII. Sociālā mentora pakalpojums

61. Sociālā mentora pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, uzlabo personas dzīves kvalitāti un attīsta spējas patstāvīgi sociāli funkcionēt, iekļauties sabiedrībā, attīsta spējas palīdzēt pašam sev.

62. Pakalpojuma ietvaros tiek veicināta sociālo prasmju apguve, pilnveide un apgūto prasmju nostiprināšana, nodrošinot individuālu konsultatīvu, praktisku, izglītojošu, asistējošu un emocionālu atbalstu dzīvesvietā un sociālajā vidē.

63. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

63.1. personai, kura nespēj sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, darbnespējas, invaliditātes, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības, vardarbības vai ilgstošas nabadzības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ;

63.2. personai, kurai ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā;

63.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes.

64. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu.

65. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem un to var saņemt saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu un sociālā darbinieka nosūtījumu.

66. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, Pakalpojumu var turpināt ilgāk par 6 (sešiem) mēnešiem, ja nav sasniegts Pakalpojuma mērķis.

XIX. Ģimenes asistenta pakalpojums

67. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē, audzināšanā, uzraudzīšanā un mājsaimniecības vadīšanā.

68. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

68.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē;

68.2. personai, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā.

69. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu.

70. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

71. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, Pakalpojumu var turpināt ilgāk par 6 (sešiem) mēnešiem, ja nav sasniegts Pakalpojuma mērķis.

XX. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

72. Asistenta pakalpojums tiek nodrošināts pilngadīgām personām, kurām ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai veicinātu socializāciju ārpus mājas.

73. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

73.1. iesniegumu;

73.2. citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

74. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

XXI. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

75. Asistenta pakalpojums tiek nodrošināts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai veicinātu socializāciju ārpus mājas.

76. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

77. Pakalpojuma pieprasīšanai likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

77.1. iesniegumu;

77.2. citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

78. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

XXII. Specializētās darbnīcas pakalpojums

79. Specializētās darbnīcas pakalpojums ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas nodrošina prasmes veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem.

80. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar I vai II grupas invaliditāti ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā, kurām nepieciešams speciālistu atbalsts darba prasmju un iemaņu attīstīšanā.

81. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

81.1. iesniegumu;

81.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

81.3. psihiatra atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību.

XXIII. Higiēnas pakalpojums

82. Higiēnas pakalpojums tiek nodrošināts personām, kurām sociālo apstākļu vai sociālo prasmju trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt savu un savu ģimenes locekļu personisko higiēnu. Pakalpojums ietver mazgāšanos dušā, veļas mazgāšanas un veļas žāvēšanas pakalpojumus.

83. Higiēnas pakalpojums tiek veikts speciāli šim pakalpojuma veidam iekārtotās telpās.

84. Dienests izsniedz nosūtījumu Pašvaldības apmaksāta Pakalpojuma saņemšanai ģimenēm (personām), kuras nevar veikt savu personisko aprūpi un/vai kurām dzīvesvietā nav veļas mazgāšanas un mazgāšanās iespēju un kuri atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

84.1. ģimenei (personai) ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

84.2. ģimene (persona) nonākusi krīzes situācijā.

XXIV. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

85. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

86. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (vardarbības).

87. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis iesniedz Dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

88. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

XXV. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām

89. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

90. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

91. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Dienestā.

92. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

XXVI. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām

93. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātu turpmākus vardarbības riskus.

94. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

95. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Dienestā.

96. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

XXVII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums no psihoaktīvām vielām un procesiem atkarīgām personām

97. Pakalpojums paredz sniegt atbalstu no psihoaktīvām vielām un procesiem atkarīgām personām, lai panāktu šo personu atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas vai no atkarību izraisošiem procesiem, tādējādi uzlabojot viņu fizisko un garīgo veselību un veicinātu viņu atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē.

98. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

98.1. pilngadīgām personām, kurām ir izveidojusies atkarība no psihoaktīvām vielām vai procesiem;

98.2. bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no psihoaktīvām vielām vai procesiem;

98.3. bērniem, kuriem novērota pārmērīga psihoaktīvo vielu lietošana.

99. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Dienestā.

100. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

XXVIII. Pakalpojumu samaksas kārtība

101. Noteikumu 6.1., 6.2., 6.6., 6.9., 6.11., 6.12., 6.13., 6.14., 6.15., 6.16. un 6.17. apakšpunktā minētie Pakalpojumi tiek finansēti no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

102. Noteikumu 6.18., 6.19., 6.22., 6.23., 6.24. un 6.25. apakšpunktā minētie Pakalpojumi tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.

103. Maksu par noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.7., 6.8., 6.10., 6.20. un 6.21. apakšpunktā minētajiem Pakalpojumiem nosaka atbilstoši Dobeles novada domes apstiprinātajiem pašvaldības iestāžu maksas pakalpojumu izcenojumiem.

104. Par noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.7., 6.8., 6.10. un 6.20. apakšpunktā minētajiem Pakalpojumiem samaksu veic persona pati, personas apgādnieks un/vai Pašvaldība saskaņā ar noslēgto līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

105. Noteikumu 6.4. apakšpunktā minēto pakalpojumu par Pašvaldības budžeta līdzekļiem piešķir personai, kurai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kurai nav likumīgā apgādnieka vai likumīgajam apgādniekam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.

106. Dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu personai un/vai personas apgādniekam labvēlīgāku sociālā pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā personas un/vai personas apgādnieka individuālo sociālo gadījumu.

XXIX. Lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

107. Dienests saprātīgā termiņā, ņemot vērā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt Pakalpojumu.

108. Lēmumu par piešķirtā sociālā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu Dienests pieņem, ja:

108.1. persona apdraud citu personu veselību, dzīvību;

108.2. persona pārkāpj vai nepilda ar sociālo pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma saistības;

108.3. persona bez attaisnojoša iemesla nepilda līdzdarbības pienākumus, ja tādi noteikti sociālā pakalpojuma saņemšanai;

108.4. personai vairs nav nepieciešams sociālais pakalpojums;

108.5. sociālais pakalpojums tiek nomainīts ar citu sociālo pakalpojumu veidu;

108.6. persona vai viņas likumiskais pārstāvis rakstiski lūdz pārtraukt sociālā pakalpojuma sniegšanu;

108.7. beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;

108.8. persona vairs neatbilst sociālā pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem;

108.9. persona izcieš sodu ieslodzījuma vietā;

108.10. ja persona maina deklarēto vai faktisko dzīvesvietu ārpus Dobeles novada administratīvās teritorijas (izņemot, ja persona saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā);

108.11. citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

109. Par šo noteikumu 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.7., 6.8., 6.9., 6.10., 6.11., 6.14., 6.15., 6.16., 6.17., 6.18., 6.19. un 6.20. apakšpunktos minēto Pakalpojumu piešķiršanu Dienests lēmumu pieņem, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

110. Dienesta pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Dobeles novada domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

111. Dobeles novada domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XXX. Noslēguma jautājums

112. Atzīt par spēku zaudējušiem Dobeles novada pašvaldības domes 2022. gada 24. februāra saistošos noteikumus Nr. 9 "Par sociālajiem pakalpojumiem Dobeles novadā".

Dobeles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs I. Gorskis
Pielikums
2024. gada 25. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 13
"Par sociālajiem pakalpojumiem Dobeles novadā"
Nepieciešamības novērtēšana aprūpes pakalpojumam bērniem ar invaliditāti
1. Personas vārds, uzvārds 

2. Personas kods           

3. Personas dzīvesvietas adrese 
 
 
 
4. Aprūpes pakalpojuma pieprasīšana
4.1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību
 ir , līdz_________. ________________________. _______________ . gads;
 nav
4.2. Aprūpes pakalpojuma nepieciešamības iemesli (norādīt visus aktuālos iemeslus)
 lai veiktu darba pienākumus vai saimniecisko darbību;
 lai apmeklētu izglītības iestādi vai profesionālās pilnveides kursus;
 lai apmeklētu Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos pasākumus;
 lai apmeklētu dienas aprūpes centru, dienas centru vai citu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju;
 lai apmeklētu vienreizēju pasākumu un saturīgi pavadītu brīvo laiku;
 citi objektīvie iemesli, kuru dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā.
 
 
 
4.3. Vēlamais aprūpes pakalpojuma izmantošanas biežums, laiks
 pastāvīga palīdzība un uzraudzība (ikdienā);
 periodiska palīdzība un uzraudzība 3 dienas nedēļā un vairāk;
 periodiska palīdzība un uzraudzība 1–2 dienas nedēļā;
 epizodiska palīdzība dažas dienas mēnesī;
 epizodiska palīdzība vienu reizi mēnesī vai retāk.
 
 
 
5. Valsts, pašvaldības un citu atbalsta resursu izmantošana bērna aprūpes un uzraudzības nodrošināšanai

Stundu skaits diennaktī/mēnesī

5.1. Kopā dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) personu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu aprūpei. Ir/nav
 mājsaimniecībā dzīvojošās pilngadīgās personas; 
Komentāri:

 

 
5.2. Likumisko pārstāvju vai audžuģimeņu locekļu apgrūtinājumi iesaistīties bērna aprūpē un uzraudzībā 
bērnu skaits ģimenē,__________________________________________; 
 noslodze darbā ( norādīt darba slodzi)_______________________________________________; 
 nepieciešamība veikt privātas, veselības, darījumu lietas bez bērna klātbūtnes; 
 citi apgrūtinājumi. 
Komentāri 

 

 
5.3. Bērna skolas dienas pārklājums
 bērns apmeklē izglītības iestādi dzīves vietā; 
 bērns apgūst izglītību mājas apmācībā; 
 bērns izglītību apgūst speciālajā izglītības iestādē; 
 bērns izmanto skolas pagarinātās dienas pakalpojumu; 
 cits 
Komentāri

 

 
5.4. Bērnam pieejamās aktivitātes, pasākumi, sociālie un ārstniecības pakalpojumi
 asistenta pakalpojums pašvaldībā; 
 dienas aprūpes centrs pašvaldībā; 
 atelpas brīža pakalpojums pašvaldībā; 
 rehabilitācijas, terapijas pakalpojumi; 
 citi________________________________________________________; 
Komentāri

 

 
  
6. Aprūpes pakalpojuma apjoma (h) noteikšana. Novērtēšanas piezīmes

6.1.

Sociālās aprūpes pakalpojuma noteikšana ir saistīta ar darba dienas nosacītu indikatīvu laika sadalījumu (nosacīti pieņemot, ka 8 h diennaktī ir paredzētas miegam, 8 h bērns ir iesaistījies izglītības aktivitātēs un 8 h bērns ir tiešā vecāku aprūpē); 

6.2.

Pusei no laika – 4 h dienā jeb 80 h mēnesī, kad bērns ir vecāku aprūpē, tiek sniegts valsts atbalsts asistenta pakalpojuma veidā; 

6.3.

Šobrīd nodrošinātais sociālo pakalpojumu stundu skaits; 

6.4.

Nepieciešamais stundu skaits mēnesī. 
 Komentāri:

 

 

Speciālista paraksts: ___________________________________________________

Aizpildīšanas datums:__________________________

Dobeles novada pašvaldības domes saistošo noteikumu Nr. 13 "Par sociālajiem pakalpojumiem Dobeles novadā"
paskaidrojuma raksts

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija 

1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums Saistošo noteikumu "Par sociālajiem pakalpojumiem Dobeles novadā" (turpmāk – saistošie noteikumi) izdošanas mērķis ir noteikt Dobeles novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) iestādes Dobeles novada Sociālā dienesta (turpmāk – Dienests) sniegto un nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus, to piešķiršanas un samaksas kārtību, lai apmierinātu iedzīvotāju pašaprūpes un aprūpes vajadzības Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās sociālie pakalpojumi Dobeles novadā tiek nodrošināti saskaņā ar Dobeles novada pašvaldības domes 2022. gada 24. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 9 "Par sociālajiem pakalpojumiem Dobeles novadā". Piemērojot praksē saistošos noteikumus, ir konstatēta nepieciešamība tajos veikt precizējumus un labojumus, kā arī mainīt atsevišķu sociālo pakalpojumu piešķiršanas, sniegšanas un samaksas kārtību, ņemot vērā attiecināmajos normatīvajos aktos veiktos grozījumus.

Ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. marta noteikumus Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktu, grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu Saistībā ar to, ka nav iespējams prognozēt Pašvaldībā deklarēto personu skaita un veselības stāvokļa izmaiņas, līdz ar to arī pieprasījumu pēc viena vai otra sociālā pakalpojuma, kā arī sociālo pakalpojumu saņēmēju, likumisko pārstāvju vai apgādnieku maksātspēju, ja atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pienākums maksāt par sociālo pakalpojumu ir arī personas apgādniekam, precīzus ieņēmumu un izdevumu aprēķinus veikt nav iespējams.
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci 3.1. sociālā ietekme – saistošo noteikumu projekts veicina Pašvaldības iedzīvotāju sociālo funkcionēšanu, rada tiešu, labvēlīgu ietekmi un sociālo nodrošinātību;

3.2. ietekme uz vidi – nav;

3.3. ietekme uz iedzīvotāju veselību – saistošo noteikumu projekts veicinās Pašvaldības iedzīvotāju veselības uzlabošanos;

3.4. ietekme uz uzņēmējdarbības vidi – nav;

3.5. ietekme uz konkurenci – nav.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām Kontroli par noteikumu izpildi nodrošina Dienests. Papildu administratīvās procedūras nav paredzētas.

Dienesta pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Dobeles novada domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Nav paredzētas papildu administratīvo procedūru izmaksas.

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Saistošie noteikumi neparedz iesaistīt papildu cilvēkresursus un tiks īstenoti esošo cilvēkresursu ietvaros.
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu 

Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Dienests.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšanaPašvaldības izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, un tās rīcība ir atbilstoša.
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām 8.1. Noteikumu izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar to izpildes nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām.

Sabiedrības līdzdalības veids – informācijas publicēšana pašvaldības tīmekļvietnē un iesniegto priekšlikumu izvērtēšana.

8.2. Noteikumu projekts bija publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.dobele.lv no 2024. gada 27. marta līdz 2024. gada 10. aprīlim.

8.3. Publicēšanas laikā par noteikumu projektu tika saņemts juridiskas personas viedoklis, kas tika izskatīts Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē.

Izvērtējums par personas sniegto viedokli:

Nr.p.k.

Saistošo noteikumu projekta esošās redakcijas punktsIesniedzēja viedoklisRezultāts, komentārs

1, 2

4. Ja Pašvaldība pati nav izveidojusi attiecīgo sociālo pakalpojumu, Dienests slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu.1. Izslēgt 4. apakšpunktu.

2. Papildināt I daļu Vispārīgie jautājumi ar jaunu apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā – "Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, Pašvaldība slēdz līgumu ar citu sociālo pakalpojumu sniedzēju."

Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt saistošajos noteikumos noteikto sociālo pakalpojumu, Dienests slēdz līgumu ar citu sociālo pakalpojumu sniedzēju."

3.

22. Dienas aprūpes centra pakalpojums nodrošina

personu ar garīga rakstura traucējumiem un personu ar invaliditāti uzraudzību un individuālu psihosociālu atbalstu, palīdzību pašaprūpē, izglītošanu un kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Pakalpojums tiek sniegts, lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā, jaunu sociālo kontaktu veidošanu, personīgo resursu apzināšanos, sociālo prasmju attīstīšanu.

Izteikt VII daļas Dienas aprūpes centra pakalpojums 22. apakšpunktu jaunā

redakcijā – "Dienas aprūpes centra pakalpojums dienas laikā nodrošina personu ar garīga rakstura traucējumiem un invaliditāti uzraudzību un individuālu psihosociālu atbalstu, palīdzību pašaprūpē atbilstoši nepieciešamībai, kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu, izglītošanu un kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas, prasmju attīstību veicinošas nodarbības, fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā, ēdināšanu.".

Izmaiņas nav nepieciešamas.

22. punktā formulējums nav pretrunā ar SPSP likumā un MK noteikumos Nr. 338 noteikto attiecībā uz dienas aprūpes centru un tā definīciju. MK noteikumu Nr. 338 137. punktā ir detalizēti noteikts, ko pakalpojuma sniedzējs klientam nodrošina, sniedzot Dienas aprūpes centra pakalpojumu.

4.

27. Tiesības saņemt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ir personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuru vajadzībām atbilstošākais ir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums.Izslēgt IX daļas Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums 27. apakšpunktu.Izmaiņas nav nepieciešamas.

SN 26. punkts nosaka pakalpojuma definīciju, savukārt 27. punkts runā par mērķgrupu, kuri ir tiesīgi šo pakalpojumu saņemt.

5.

29. Pakalpojumu var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu starp Dienestu un personu vai tās likumisko pārstāvi par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma nodrošināšanu.Izslēgt IX daļas Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums 29. apakšpunktu.Izmaiņas nav nepieciešamas.

Priekšlikuma autori nav pamatojuši, kāpēc tas būtu svītrojams. 29. punkts precīzi nosaka, ka pakalpojumu var saņemt tad, kad ir noslēgts līgums. Līgumu noslēdz, ja ir iesniegti 28. punktā minētie dokumenti. Ja šāda punkta nav – var sākties strīdi par to, kurā brīdī pakalpojums jānodrošina. Piemēram, ir iesniegums un ģimenes ārsta izziņa, bet nav psihiatra atzinuma. Šādā gadījumā, kamēr nav iesniegts psihiatra atzinums, nav jau pamata slēgt līgumu un nodrošināt pakalpojumu.

6.

32. Pakalpojumu var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu starp Dienestu un personu vai tās likumisko pārstāvi par pansijas pakalpojuma nodrošināšanu.Izslēgt X daļas Pansijas pakalpojums 32. apakšpunktu.Izmaiņas nav nepieciešamas.

Priekšlikuma autori nav pamatojuši, kāpēc tas būtu svītrojams. 32. punkts precīzi nosaka, ka pakalpojumu var saņemt tad, kad ir noslēgts līgums.

Līgumu noslēdz, ja ir iesniegti 31. punktā minētie dokumenti. Ja šāda punkta nav – var sākties strīdi par to, kurā brīdī pakalpojums jānodrošina. Piemēram, ir iesniegums un ģimenes ārsta izziņa, bet nav psihiatra atzinuma. Šādā gadījumā, kamēr nav iesniegts psihiatra atzinums, nav jau pamata slēgt līgumu un nodrošināt pakalpojumu.

7.

79. Specializētās darbnīcas pakalpojums ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas nodrošina prasmes veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem.

80. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar I vai II grupas invaliditāti ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā, kurām nepieciešams speciālistu atbalsts darba prasmju un iemaņu attīstīšanā.

Izteikt XXII daļas Specializētās darbnīcas pakalpojums 70. apakšpunktu jaunā redakcijā – "Specializētās darbnīcas pakalpojums ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas nodrošina prasmes veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti.".Izmaiņas nav nepieciešamas.

(Komitejas ieskatā viedoklis sniegts par 79. punktu).

MK noteikumu Nr. 338 174. punkts nosaka, ka pakalpojuma sniegšanā jāiesaista profilam atbilstoši speciālisti.

SPSP likumā ir sniegts specializēto darbnīcu termina skaidrojums.

SN 79. punkts nosaka pakalpojuma definīciju, savukārt 80. punkts runā par mērķgrupu, kuri ir tiesīgi šo pakalpojumu saņemt.

8.

80. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar I vai II grupas invaliditāti ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā, kurām nepieciešams speciālistu atbalsts darba prasmju un iemaņu attīstīšanā.Izslēgt XXII daļas Specializētās darbnīcas pakalpojums 80. apakšpunktu.Izmaiņas nav nepieciešamas.

SN 79. punkts nosaka pakalpojuma definīciju, savukārt 80. punkts runā par mērķgrupu, kuri ir tiesīgi šo pakalpojumu saņemt.

9.

XXVIII. Pakalpojumu samaksas kārtība

101. Noteikumu 6.1., 6.2., 6.6., 6.9., 6.11., 6.12., 6.13., 6.14., 6.15., 6.16. un 6.17. apakšpunktā minētie Pakalpojumi tiek finansēti no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

102. Noteikumu 6.18., 6.19., 6.22., 6.23., 6.24. un 6.25. apakšpunktā minētie Pakalpojumi tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.

103. Maksu par noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.7., 6.8., 6.10., 6.20. un 6.21. apakšpunktā minētajiem Pakalpojumiem nosaka atbilstoši Dobeles novada domes apstiprinātajiem pašvaldības iestāžu maksas pakalpojumu izcenojumiem.

104. Par noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.7., 6.8., 6.10. un 6.20. apakšpunktā minētajiem Pakalpojumiem samaksu veic persona pati, personas apgādnieks un/vai Pašvaldība saskaņā ar noslēgto līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

105. Noteikumu 6.4. apakšpunktā minēto pakalpojumu par Pašvaldības budžeta līdzekļiem piešķir personai, kurai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kurai nav likumīgā apgādnieka vai likumīgajam apgādniekam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.

106. Dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu personai un/vai personas apgādniekam labvēlīgāku sociālā pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā personas un/vai personas apgādnieka individuālo sociālo gadījumu.

XXVIII. Pakalpojumu samaksas kārtība

101. Noteikumu 6.1., 6.2., 6.6., 6.9., 6.11., 6.12., 6.13., 6.14., 6.15., 6.16. un 6.17. apakšpunktā minētie Pakalpojumi tiek finansēti no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

102. Noteikumu 6.18., 6.19., 6.22., 6.23., 6.24. un 6.25. apakšpunktā minētie Pakalpojumi tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.

103. Maksu par noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.7., 6.8., 6.10., 6.20. un 6.21. apakšpunktā minētajiem Pakalpojumiem nosaka atbilstoši Dobeles novada domes apstiprinātajiem pašvaldības iestāžu maksas pakalpojumu izcenojumiem.

104. Par noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.7., 6.8., 6.10. un 6.20. apakšpunktā minētajiem Pakalpojumiem samaksu veic persona pati, personas apgādnieks un/vai Pašvaldība saskaņā ar noslēgto līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

105. Noteikumu 6.4. apakšpunktā minēto pakalpojumu par Pašvaldības budžeta līdzekļiem piešķir personai, kurai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kurai nav likumīgā apgādnieka vai likumīgajam apgādniekam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.

106. Dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu personai un/vai personas apgādniekam labvēlīgāku sociālā pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā personas un/vai personas apgādnieka individuālo sociālo gadījumu.

Izmaiņas nav nepieciešamas.

Nodaļas esošā redakcija ir atbilstoša un vieglāk saprotama speciālistiem, kuri ar SN strādās, un iedzīvotājiem, uz kuriem tie attiecas.

Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka samaksas kārtību par saviem sniegtajiem un nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem.

MK noteikumu Nr. 138 8. punkts nosaka, ka Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētu sociālo

pakalpojumu sniegšanu nodrošina pašvaldība, bet valsts pilnībā vai daļēji finansētu sociālo pakalpojumu sniegšanu nodrošina Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra), ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

10.

109. Par šo noteikumu 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.7., 6.8., 6.9., 6.10., 6.11., 6.14., 6.15., 6.16., 6.17., 6.18., 6.19. un 6.20. apakšpunktos minēto Pakalpojumu piešķiršanu Dienests lēmumu pieņem, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.Izslēgt XXIX daļas Lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība 109. apakšpunktu.Izmaiņas nav nepieciešamas.

SPSP likuma 4. panta pirmā daļa nosaka, ka sociālos pakalpojumus sniedz, tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu. Savukārt MK noteikumu Nr. 138 11. punkts nosaka kārtību, kādā Dienests izvērtē sociālo pakalpojumu piešķiršanu.

11.

110. Dienesta pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Dobeles novada domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.Izteikt jaunā redakcijā XXIX daļas Lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība 110. apakšpunktu jaunā redakcijā – "Dienesta pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Dobeles novada domes izveidotā Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."Izmaiņas nav nepieciešamas

Pašvaldībā nav izveidota tāda komisija.

Citu personu viedokļi par projektu netika saņemti.

Dobeles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs I. Gorskis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par sociālajiem pakalpojumiem Dobeles novadā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Dobeles novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 13Pieņemts: 25.04.2024.Stājas spēkā: 18.06.2024.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 116, 17.06.2024. OP numurs: 2024/116.22
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
352805
18.06.2024
424
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"