1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Bauskas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sniedz iedzīvotājiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības reģistra veidus, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, kā arī kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības saņemšanai, izslēdzamas no tā, termiņu, uz kādu slēdzams īres līgums.

2. Personas tiesības saņemt palīdzību nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Palīdzības likums) un noteikumi.

3. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personai, kura uz tiesiska pamata deklarējusi savu dzīvesvietu Bauskas novada administratīvajā teritorijā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumos un speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

4. Lēmumu par to, vai persona ir iekļaujama palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šo palīdzību, lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra, lēmumu par pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšanu, kā arī lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa piešķiršanu vai atcelšanu pieņem pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – komisija).

5. Lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu pieņem pašvaldības izpilddirektors.

6. Pašvaldība veido šādus palīdzības reģistrus:

6.1. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai, personām, kas nodrošināmas ar palīdzību pirmām kārtām (1. reģistrs);

6.2. sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai (2. reģistrs);

6.3. īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu (3. reģistrs);

6.4. kvalificētu speciālistu nodrošināšana ar dzīvojamām telpām (4. reģistrs).

7. Pašvaldība neatliekami sniedz palīdzību šādā kārtībā:

7.1. Palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētās personas palīdzības saņemšanai iesniedz pašvaldībā iesniegumu un dokumentu, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas esamību (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts), ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas;

7.2. Pēc noteikumu 7.1. apakšpunktā iesnieguma saņemšanas:

7.2.1. pašvaldības izpilddirektors ne ilgāk kā 5 darba dienu laikā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu Palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

7.2.2. pašvaldības iestādes "Bauskas novada administrācija" Bauskas novada Būvvalde Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā izvērtē, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot, un komisija, pamatojoties uz Būvvaldes atzinumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

7.2.2.1. lēmumu par pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama;

7.2.2.2. lēmumu par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama pašvaldībai piederoša vai tās nomāta dzīvojamā telpa.

8. Palīdzības saņemšanai persona pašvaldībā iesniedz rakstveida iesniegumu norādot, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi.

9. Ja pašvaldībai nav iespējams iegūt informāciju no citām institūcijām un valsts un pašvaldību informācijas sistēmām, iesniegumam pievieno noteikumu 17., 19. un 22. punktā norādītos dokumentus.

10. Pašvaldībā iesniegumu iesniedz kādā no šiem veidiem:

10.1. nosūtot rakstveida elektroniski parakstītu iesniegumu pašvaldībai oficiālajā elektroniskajā adresē (eAdrese) vai uz pašvaldības elektroniskā pasta adresi: pasts@bauskasnovads.lv;

10.2. iesniedz klātienē jebkurā Bauskas novada valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā, apvienību pārvaldēs, to nodaļās;

10.3. nosūtot pašvaldībai pa pastu (Bauskas novada pašvaldība, Uzvaras iela 1, Bauska, Bauskas novads, LV-3901).

11. Pēc iesnieguma saņemšanas un informācijas precizēšanas, komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

11.1. par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu attiecīgajā palīdzības reģistrā;

11.2. par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību.

12. Personas, kuras saskaņā ar lēmumu tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību, tiek reģistrētas iesniegumā norādītajā palīdzības reģistrā tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu.

13. Ne retāk kā reizi gadā komisija pārbauda palīdzības reģistros iekļautos datus, vai personas ir saglabājušas tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā komisijai ir tiesības lūgt palīdzības reģistrā reģistrētajai personai sniegt aktuālo informāciju.

14. Persona tiek izslēgta no attiecīgā palīdzības reģistra brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par dzīvojamās telpas izīrēšanu attiecīgajai personai.

15. Dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz laiku līdz vienam gadam, iekļaujot līgumā saistību, ka īrniekam ir tiesības lūgt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu no jauna, ja nav zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu saņemt pašvaldības palīdzību atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un tiek pildīti īres līguma nosacījumi.

16. Pirmām kārtām pašvaldība dzīvojamās telpas izīrē Palīdzības likuma 14. panta pirmajā daļā minētajām personām.

17. Ja pašvaldībai nav iespējams iegūt informāciju no citām institūcijām un valsts un pašvaldību informācijas sistēmām, iesniegumam pievieno:

17.1. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās personas:

17.1.1. tiesas sprieduma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, atvasinājumu, uzrādot oriģinālu;

17.1.2. politiski represētās personas apliecības atvasinājumu, uzrādot oriģinālu.

17.2. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 4. punktā minētās personas:

17.2.1. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta atvasinājumu, uzrādot oriģinālu;

17.2.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas.

17.3. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 4.¹ punktā minētās personas – politiski represētās personas apliecības atvasinājumu, uzrādot oriģinālu;

17.4. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā minētās personas – izziņu par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas atvasinājumu, kurā norādīts faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks, uzrādot oriģinālu.

18. Sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu, papildus Palīdzības likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā minētajām personām, pašvaldība izīrē personai, kura saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma tiesību normām, tiek izlikta no īrētās dzīvojamās telpas par īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parādiem, pamatojoties uz tiesas spriedumu un, ja:

18.1. tā ir sasniegusi pensijas vecumu vai ir persona ar invaliditāti;

18.2. ar personu kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns.

19. Ja pašvaldībai nav iespējams iegūt informāciju no citām institūcijām un valsts un pašvaldību informācijas sistēmām, iesniegumam pievieno tiesas sprieduma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, atvasinājumu, uzrādot oriģinālu.

20. Ja persona ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu, bet ir izteikusi vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvokli, noslēdzot jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā, komisija atceļ dzīvoklim vai dzīvojamai telpai sociālā dzīvokļa statusu un noslēdz dzīvojamās telpas īres līgumu.

21. Personai, kura īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu, ir tiesības lūgt īrēto dzīvojamo telpu apmainīt:

21.1. pret mazāku vai mazāk labiekārtotu neapdzīvotu dzīvojamo telpu, ja personai par dzīvojamo telpu ir īres maksas un maksājumu, kas saitīti ar dzīvojamās telpas lietošanu parāds un persona piekrīt noslēgt vienošanos par parāda samaksu;

21.2. personas veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama dzīvojamā telpa ēkas zemākā stāvā;

21.3. pret citu pašvaldības dzīvojamo telpu, pašvaldības izīrēto telpu īrniekiem par to savstarpēji rakstiski vienojoties, ja personām par dzīvojamām telpām nav īres maksas un/vai maksājumu, kas saitīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, parādu.

22. Ja pašvaldībai nav iespējams iegūt informāciju no citām institūcijām un valsts un pašvaldību informācijas sistēmām, iesniegumam pievieno ģimenes ārsta izrakstīts dokuments, kas apliecina, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa, ja apmaiņa tiek prasīta noteikumu 21.2. apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

23. Ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomās, kuru veikšanai nepieciešami speciālisti pašvaldībā, tiek noteiktas šādas nozares:

23.1. veselības un sociālā aprūpe;

23.2. izglītība;

23.3. kultūra;

23.4. inženierzinātņu nozare.

24. Pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, kura ir noslēgusi darba līgumu ar speciālistu vai ir uzaicinājusi speciālistu dibināt darba tiesiskās attiecības, iesniedz pašvaldībā iesniegumu, kurā pamato nepieciešamību izīrēt dzīvojamo telpu speciālistam. Iesniegumam jāpievieno šādi dokumenti:

24.1. speciālista iesniegums, kurā norādīts ģimenes sastāvs un pašreizējā dzīvesvieta;

24.2. darba līguma vai darba devēja uzaicinājuma dibināt darba tiesiskās attiecības kopija;

24.3. speciālista kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija;

24.4. citi dokumenti, kas pamato iesniegumā izteikto lūgumu.

25. Komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt pašvaldības domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

26. Pašvaldības domes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

27. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem Bauskas novada domes 2022. gada 24. februāra saistošos noteikumus Nr. 8 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Bauskas novada pašvaldībā".