1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Ogres novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sociālos pakalpojumus un to saņemšanas kārtību, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma samaksas kārtību.

2. Sociālos pakalpojumus dzīvesvietā vai institūcijā sniedz vai organizē to sniegšanu Ogres novada Sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests).

3. Tiesības saņemt Noteikumos noteiktos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Ogres novada administratīvajā teritorijā, izņemot XV, XVIII, XIX un XXI nodaļās minētos sociālos pakalpojumus.

4. Pašvaldība un Sociālais dienests savā darbībā ievēro normatīvajos aktos noteiktos Pašvaldības un Sociālā dienesta pienākumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā, Ministru kabineta noteikumos noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību, Noteikumos un citos normatīvajos aktos noteikto.

5. Ja Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā nevar nodrošināt XVIII, XIX un XXIII nodaļās minētos sociālos pakalpojumus, tad minēto nodaļu pakalpojumus pērk no cita pakalpojumu sniedzēja.

6. Par pakalpojuma sniedzēju šo Noteikumu izpratnē uzskatāma fiziska vai juridiska persona, ar kuru Sociālais dienests noslēdzis līgumu par konkrētā pakalpojuma nodrošināšanu.

7. Ar atsevišķu Pašvaldības domes lēmumu, veicot individuālu apstākļu izvērtējumu, un, ņemot vērā Pašvaldības budžeta iespējas, personai var piešķirt alternatīvu, viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. 

8. Sociālais dienests sniedz vai nodrošina šādus Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus sociālos pakalpojumus:

8.1. sociālā darba pakalpojums;

8.2. sociālā mentora (ģimenes asistenta) pakalpojums;

8.3. psihologa pakalpojums;

8.4. atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojums;

8.5. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi;

8.6. aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

8.7. aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām;

8.8. drošības pogas pakalpojums;

8.9. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

8.10. transporta pakalpojums;

8.11. specializētā transporta pakalpojums;

8.12. higiēnas pakalpojums;

8.13. patversmes vai naktspatversmes pakalpojums;

8.14. ģimenes atbalsta dienas centra pakalpojums;

8.15. sociālā dienas aprūpes centra pakalpojums;

8.16. dienas aprūpes centra "Saime" pakalpojums;

8.17. specializētās darbnīcas pakalpojums;

8.18. krīzes dzīvokļa pakalpojums;

8.19. profilakses punkta pakalpojums;

8.20. atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām;

8.21. grupu dzīvokļa pakalpojums;

8.22. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

9. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu profesionālu darbību ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

10. Pakalpojums ietver sociālo gadījumu vadīšanu un dokumentēšanu, individuālas sociālā darbinieka konsultācijas, pašpalīdzības, atbalsta, izglītojošo grupu organizēšanu un vadīšanu; atbilstošu sociālo pakalpojumu piesaistīšanu; personas sociālo problēmu risināšanu; personas vajadzību un resursu izvērtēšanu; psihosociālo konsultēšanu; informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību; sociālās rehabilitācijas, sociālās korekcijas plānu izstrādi.

11. Sociālā mentora (ģimenes asistenta) pakalpojuma mērķis ir uzlabot personas vai mājsaimniecības dzīves kvalitāti un attīstīt spējas patstāvīgi sociāli funkcionēt, iekļauties sabiedrībā, attīstīt spējas palīdzēt pašam sev (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums). Pakalpojuma ietvaros tiek veicināta sociālo prasmju apguve, pilnveide un apgūto prasmju nostiprināšana, nodrošinot individuālu konsultatīvu, praktisku, izglītojošu, asistējošu un emocionālu atbalstu dzīvesvietā un sociālajā vidē.

12. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm ar bērnu/iem, pilngadību sasniegušiem jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām saskaņā ar sociālā darba speciālista sniegto atzinumu nepieciešams Pakalpojums.

13. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu.

14. Lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

15. Psihologa pakalpojuma mērķis ir sniegt profesionālu psiholoģisko palīdzību, veikt psiholoģiskās izpētes, nodrošināt personām iespēju saņemt psihologa konsultācijas individuāli vai grupā, stabilizējot personas psihoemocionālo stāvokli, uzlabojot un attīstot noteiktas prasmes, spējas, sniedzot nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

16. Tiesības saņemt Pakalpojumu:

16.1. psiholoģiskās izpētes veidā, ja sociālais darbinieks, bāriņtiesa vai policija bērnam līdz 18 gadiem ir konstatējusi iespējamās vardarbības pazīmes vai, ja ir radušās aizdomas par iespējamu vardarbību vai nepieciešams sniegt sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā vai institūcijā bērnam, kurš cietis no vardarbības;

16.2. psihologa konsultāciju veidā ģimenei ar bērnu/-iem un pilngadīgām personām.

17. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis vai bāriņtiesa Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu.

18. Pakalpojumu var saņemt, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējuma un nosūtījuma pamata. Pēc nosūtījuma saņemšanas personai jāuzsāk Pakalpojuma saņemšana ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā.

19. Lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

20. Pakalpojumu (konsultācijas) piešķir līdz 10 (desmit) reizēm kalendārajā gadā, ja nepieciešams, ar psihologa rekomendāciju, Pakalpojumu var saņemt līdz 20 (divdesmit) reizēm kalendārajā gadā.

21. Pakalpojumu nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pašvaldībai iepirkuma rezultātā noslēgts Pakalpojuma līgums.

22. Atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojuma mērķis ir uzlabot personas sociālās funkcionēšanas spējas, nostiprinot esošās prasmes un zināšanas, attīstot jaunas prasmes un sniegt psihoemocionālo atbalstu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

23. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu, saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu dažādām mērķu grupām.

24. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai sociālās rehabilitācijas plāna ietvaros.

25. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu.

26. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir uzlabot funkcionālās spējas un paaugstināt dzīves kvalitāti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, nodrošinot speciālistu pakalpojumus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

27. Pamatojoties uz sociālā darba speciālista nosūtījumu tiek nodrošināti:

27.1. masāžas pakalpojums;

27.2. fizioterapeita pakalpojums;

27.3. ergoterapeita pakalpojums;

27.4. audiologopēda pakalpojums;

27.5. logopēda pakalpojums;

27.6. mākslas terapeita pakalpojums;

27.7. ABA terapeita pakalpojums.

28. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

28.1. iesniegumu;

28.2. ģimenes ārsta izrakstu par Pakalpojuma nepieciešamību, tā veidu un apjomu, kā arī norāda informāciju par kontrindikāciju esamību.

29. Lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

30. Pakalpojums tiek nodrošināts rindas kārtībā, kuru organizē Pakalpojuma sniegšanas speciālists.

31. Pakalpojumu piešķir līdz 10 (desmit) reizēm kalendārajā gadā, ja nepieciešams, ar ģimenes ārsta nosūtījumu, Pakalpojumu var saņemt līdz 15 (piecpadsmit) reizēm kalendārajā gadā.

32. Samaksa par šo Noteikumu 27.1., 27.2., 27.3., 27.4., 27.5., 27.6. un 27.7. apakšpunktā norādīto pakalpojumu tiek veikta atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim, piešķirot šādus atvieglojumus:

32.1. bērniem ar invaliditāti un/vai reto slimību diagnozi 100 procenti;

32.2. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām 100 procenti;

32.3. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem 50 procenti.

33. Ja Pakalpojums nepieciešams vairāk kā 15 (piecpadsmit) reizes, samaksa tiek piemērota atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

34. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

35. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuriem ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene (turpmāk šajā nodaļā – Bērna likumiskais pārstāvis) nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šāda Pakalpojuma nepieciešamību.

36. Pakalpojuma pieprasīšanai Bērna likumiskais pārstāvis iesniedz:

36.1. iesniegumu;

36.2. citus dokumentus, kas apliecina, ka Bērna likumiskais pārstāvis nespēj nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā (darba devēja, izglītības iestādes, Nodarbinātības valsts aģentūras apliecinājumu vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu, ja Bērna likumiskais pārstāvis saņem sociālo pakalpojumu) un citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai Pašvaldības iestāžu rīcībā.

37. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību, novērtē:

37.1. kopā ar bērnu dzīvojošo mājsaimniecības locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

37.2. Bērna likumiskais pārstāvis apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

37.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

37.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus;

37.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

38. Sociālais dienests viena mēneša laikā pēc iesnieguma un visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas, sociālā darba speciālista veiktu novērtējumu par Pakalpojuma nepieciešamību, pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu uz laiku līdz vienam kalendārajam gadam vai VDEĀVK noteiktā invaliditātes termiņa beigām, atkarībā no tā, kurš no termiņiem iestājas ātrāk, nosakot Pakalpojuma apjomu (stundas mēnesī) vai pieņem lēmumu atteikt piešķirt Pakalpojumu.

39. Pakalpojums netiek piešķirts, ja:

39.1. bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā veselības iestādē vai ieslodzījuma vietā;

39.2. bērns jau saņem izvērtēto viņa vajadzībām atbilstošu citu aprūpes pakalpojumu pilnā apjomā vai aprūpes mājās pakalpojumu, kas tiek nodrošināts no valsts vai cita finansējuma, lai izslēgtu dubultā finansējuma risku;

39.3. nav sniegta informācija vai iesniegti dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo Bērna likumiskā pārstāvja iespējas nodrošināt bērna aprūpi vai Pakalpojumu;

39.4. nav ievēroti citi šajā Noteikumu nodaļā vai citā ārējā normatīvā aktā noteiktie nosacījumi.

40. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā veselības iestādē vai ieslodzījuma vietā.

41. Sociālais dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

41.1. Bērna likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

41.2. bērna dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

41.3. mainījušies apstākļi un nepieciešamais pakalpojuma apjoms, kas, atbilstoši Sociālā dienesta lēmumā noteiktajam, dod pamatu bērnam saņemt Pakalpojumu.

42. Pakalpojumu piešķir līdz 80 (astoņdesmit) stundām mēnesī.

43. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu, Sociālais dienests izsniedz nosūtījumu Pakalpojuma sniedzējam.

44. Pakalpojumu nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pašvaldībai iepirkuma rezultātā noslēgts Pakalpojuma līgums.

45. Pakalpojumu apmaksā no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

46. Aprūpes mājās pakalpojums ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot pilngadīgām personām pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

47. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai:

47.1. kura vecuma, garīga vai fiziska rakstura traucējumu dēļ nevar veikt savu personisko aprūpi un ikdienas mājas darbus, kura dzīvo viena, vai ar šo personu kopā dzīvojošie mājsaimniecības locekļi, kā arī kopā vai atsevišķi dzīvojošie apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas attāluma vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt personai nepieciešamo Pakalpojumu;

47.2. kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt savu personisko aprūpi un ikdienas mājas darbus, kura dzīvo viena, vai ar šo personu kopā dzīvojošie mājsaimniecības locekļi, kā arī kopā vai atsevišķi dzīvojošie apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas attāluma vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt personai nepieciešamo Pakalpojumu;

47.3. kurai līdz pilngadības sasniegšanai ar VDEĀVK lēmumu bija noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību un pēc pilngadības sasniegšanas ir noteikta invaliditāte, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

48. Sociālais dienests pēc lēmuma pieņemšanas papildus Ministru kabineta noteiktajai kārtībai:

48.1. izsniedz nosūtījumu pakalpojuma sniedzējam;

48.2. izsniedz personai un Pakalpojuma sniedzējam veicamo darbu sarakstu, kurā norādīts veicamo darbu apjoms un regularitāte.

49. Atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai Pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros līmeņos atkarībā no personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un stundu skaita, kas personai noteikts Pakalpojuma nodrošināšanai.

50. Pašvaldība finansē Pakalpojumu personām ar pirmo un otro aprūpes līmeni.

51. Pakalpojums var tikt nodrošināts personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama ar trešo un ceturto aprūpes līmeni, ja persona vēlas turpināt dzīvot savā dzīvesvietā un personai ir pieejami savi resursi nepieciešamā aprūpes līmeņa nodrošināšanai.

52. Pakalpojuma saņemšanas laikā Sociālais dienests ne retāk kā reizi gadā pārvērtē personas vajadzības un Pakalpojuma apjomu. Pakalpojumu var pārvērtēt arī saņemot informāciju no personas vai Pakalpojuma sniedzēja.

53. Pārvērtējot personas vajadzības pēc Pakalpojuma apjoma, jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa par personas veselības stāvokli, tai skaitā, personas funkcionālo traucējumu veidu un normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei.

54. Pakalpojumu nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pašvaldībai iepirkuma rezultātā noslēgts Pakalpojuma līgums. Gadījumos, kad Pakalpojumu objektīvu iemeslu dēļ nodrošināt nav iespējams, trūcīgām vai maznodrošinātām personām var piešķirt materiālo atbalstu.

55. Nosakot samaksu un līdzmaksājumu par Pakalpojumu, ievēro šādus nosacījumus (izņemot personām, kuras minētas Noteikumu 47.3. apakšpunktā):

55.1. tiek vērtēti mājsaimniecības ienākumi un naudas līdzekļu uzkrājumi, bet netiek vērtēts mājsaimniecības īpašums. Atsevišķi dzīvojošie apgādnieki ir atbrīvoti no līdzmaksājuma;

55.2. trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām netiek piemērots līdzmaksājums;

55.3. ja personas vai mājsaimniecības ienākumi ir lielāki par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, līdzmaksājumu par Pakalpojumu nosaka kā starpību starp Pakalpojuma maksu un maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksni. Pārējo Pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai Pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība;

55.4. personai par Pakalpojumu tiek noteikts līdzmaksājums uz iztikas līdzekļu deklarācijas periodu un vienu mēnesi pēc tās beigām;

55.5. persona par Pakalpojumu sedz pilnu maksu, ja:

55.5.1. personai pēc Pakalpojuma samaksas paliek naudas līdzekļi lielāki par Pašvaldībā noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni;

55.5.2. persona nedeklarē savus ienākumus.

56. Personām, kuras minētas Noteikumu 47.3. apakšpunktā, nevērtē materiālo situāciju un Pakalpojumu nodrošina par Pašvaldības budžeta līdzekļiem uz laiku līdz 1 (vienam) kalendārajam gadam vai uz VDEĀVK lēmumā piešķirto invaliditātes termiņu, skatoties kurš no nosacījumiem iestājas ātrāk. Sociālajam dienestam ir tiesības pārvērtēt Pakalpojumu un lemt par termiņa pagarinājumu.

57. Noteikumu 54. punktā minētā materiāla atbalsta apmērs ir 4,37 euro stundā. Stundas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz veikto personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu no Pakalpojuma piešķiršanas dienas.

58. Lai saņemtu Noteikumu 54. punktā materiālo atbalstu, Sociālais dienests ar personu noslēdz vienošanos par materiālā atbalsta izmantošanu Pakalpojuma nodrošināšanai.

59. Ja persona ir noslēgusi uztura līgumu par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu, no kura izriet uztura devēja pienākums nodrošināt personas aprūpi, par Pakalpojumu pilnā apmērā maksā persona un uztura devējs.

60. Pakalpojumu atsaka piešķirt vai izbeidz:

60.1. personai, kurai ir medicīniskās kontrindikācijas Pakalpojuma saņemšanai;

60.2. personai, kurai nepieciešama diennakts aprūpe vai uzraudzība vai tāds Pakalpojuma apjoms, kas atbilst trešajam vai ceturtajam aprūpes līmenim un ar Pakalpojumu dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes pakalpojuma apjomu;

60.3. personai, kurai ir garīga rakstura traucējumi un saskaņā ar psihiatra atzinumu ir piemērots aprūpes pakalpojums institūcijā;

60.4. ja klients necienīgi, agresīvi izturas pret sociālā darba speciālistu vai aprūpētāju un apdraud Pakalpojuma sniedzēja drošību;

60.5. ja persona atgūst pašaprūpes spējas;

60.6. ja personas aprūpi spēj nodrošināt viņa apgādnieki vai ģimene;

60.7. ja persona tiek ievietota sociālās aprūpes vai rehabilitācijas institūcijā;

60.8. ja persona rakstiski atsakās no Pakalpojuma;

60.9. ja persona maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

60.10. ja persona sniegusi nepatiesas ziņas par savu veselības stāvokli vai apzināti maldinājusi Sociālo dienestu, un jaunatklātie apstākļi par personu liedz tiesības saņemt attiecīgo Pakalpojumu.

61. Sociālais dienests nodrošina Pakalpojumu Pašvaldības servisa dzīvoklī, kura izīrēšanas kārtība noteikta Pašvaldības saistošajos noteikumos "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā".

62. Noteikumu 61. punktā minētā Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personai ar funkcionāliem traucējumiem neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi mājoklī, saglabājot pašaprūpes iespējas un funkcionēšanu sabiedrībā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot aprūpes mājās pakalpojumu.

63. Pakalpojums Pašvaldības servisa dzīvoklī tiek sniegts Pašvaldības īpašumā esošā dzīvoklī vai dzīvojamā telpā, kas pielāgota, atbilstoši personas funkcionālā traucējuma pakāpei, un, kurai ar Pašvaldības domes lēmumu noteikts servisa dzīvokļu statuss.

64. Tiesības saņemt 61. punktā minēto Pakalpojumu ir personai ar vidējiem un smagiem funkcionāliem traucējumiem, atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai pensijas vecuma personai, kurai nepieder dzīvošanai derīgs nekustamais īpašums, ja persona atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

64.1. funkcionālo traucējumu pakāpe pārsniedz iespēju personai patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi personas faktiskajā dzīvesvietā;

64.2. ir saņēmusi ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu aprūpes institūcijā, un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai ir uzlabojušās pašaprūpes spējas un pakalpojums institūcijā nav nepieciešams.

65. Izdevumus par aprūpes mājās pakalpojumu servisa dzīvoklī sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

66. Drošības pogas pakalpojums tiek nodrošināts pilngadīgām personām aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros, nodrošinot nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

67. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

68. Pakalpojuma saņemšanai trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām netiek piemērots līdzmaksājums. Pakalpojumu nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pašvaldībai iepirkuma rezultātā noslēgts Pakalpojuma līgums.

69. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojuma mērķis ir nodrošināt pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju pilngadīgai personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

70. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar funkcionāliem traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

71. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

72. Pakalpojumu apmaksā no Pašvaldības budžeta līdzekļiem līdz pilnam apmēram:

72.1. ja personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem un, ja apgādnieku mājsaimniecības ienākumi, kas pēc Pakalpojuma samaksas paliek ģimenes rīcībā, ir mazāki par attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru, katram ģimenes loceklim. Šajā gadījumā apgādnieki tiek atbrīvoti no līdzmaksājuma par Pakalpojumu uz laiku līdz vienam gadam;

72.2. ja personai nav apgādnieka (-u) vai apgādnieks (-i) nav sasniedzams (-i);

72.3. personas apgādnieka mājsaimniecības ienākumu izvērtēšanas periodā, bet ne ilgāk par vienu mēnesi;

72.4. ja personai ir vairāk nekā viens apgādnieks, tad katra apgādnieka maksājumu nosaka proporcionāli apgādnieku skaitam, ievērojot 72. punktā noteikto.

73. Ja Sociālā dienesta rīcībā ir informācija par izmaiņām personas materiālajā situācijā, Sociālajam dienestam ir tiesības to pārvērtēt un lemt par Pašvaldības līdzmaksājuma apmēru.

74. Transporta pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personas nokļūšanu uz/no ārstniecības iestādi, valsts vai pašvaldības institūciju (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

75. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai ar kustību traucējumiem, tai skaitā, personai riteņkrēslā, kura objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu un, kura nespēj patstāvīgi izmantot sabiedrisko transportu, un:

75.1. atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam;

75.2. dzīvo viena vai citi mājsaimniecības locekļi nevar nodrošināt personas nokļūšanu.

76. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

76.1. iesniegumu;

76.2. ģimenes ārsta izrakstu par to, ka personai ir kustību traucējumi un ir nepieciešams Pakalpojums.

77. Personai ir tiesības saņemt Pakalpojumu līdz 10 (desmit) reizēm kalendārajā gadā, Pakalpojumu piesakot vismaz trīs darba dienas iepriekš.

78. Sociālais dienests Pakalpojumu nodrošina atbilstoši Sociālā dienesta noteiktai kārtībai.

79. Lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

80. Pakalpojumu nepieciešamības gadījumos var nodrošināt Sociālā dienesta klientiem sociālā darba ietvaros, nepiemērojot Noteikumu 71., 72. un 73. punktu.

81. Specializētā transporta pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personai, kurai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama pārvietošana guļus stāvoklī (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

82. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir Sociālā dienesta klientiem:

82.1. aprūpes mājās pakalpojuma pilngadīgām personām ietvaros, nogādājot uz/no ārstniecības iestādi;

82.2. ievietojot ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

83. Pakalpojumu pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

83.1. iesniegumu;

83.2. ģimenes vai ārstējoša ārsta izrakstu par to, ka personu nepieciešams pārvietot guļus stāvoklī.

84. Sociālais dienests piecu darba dienu laikā pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas, pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt Pakalpojumu.

85. Pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Sociālajam dienestam ir noslēgts līgums.

86. Pakalpojumu ietvaros netiek nodrošināts medicīniskais aprīkojums.

87. Higiēnas pakalpojuma mērķis ir nodrošināt pakalpojumu personai, kurai sociālo apstākļu vai sociālo prasmju trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt savu un savu ģimenes locekļu personisko higiēnu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums). Pakalpojums ietver mazgāšanos dušā, veļas mazgāšanu un veļas žāvēšanu.

88. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura nevar veikt savu personisko aprūpi un/vai dzīvesvietā nav veļas mazgāšanas un mazgāšanās iespēju, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu un izsniegtu nosūtījumu.

89. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai viņas likumiskais pārstāvis Pakalpojuma sniegšanas vietā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sociālā darbinieka izsniegtu nosūtījumu.

90. Pakalpojums tiek piešķirts uz vienu kalendāro gadu paredzot, ka katra mājsaimniecībā dzīvojošā persona var saņemt līdz četrām reizēm mēnesī.

91. Pakalpojuma saņēmēju uzskaiti veic Pakalpojuma sniedzējs.

92. Patversmes un naktspatversmes pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus institūcijā, kuras uzturas Ogres novada administratīvajā teritorijā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

93. Pakalpojuma saņemšanai persona vēršas pie Pakalpojuma sniedzēja vai Sociālajā dienestā.

94. Sociālais dienests pieņem lēmumu par Pakalpojuma apmaksu ar dienu, kad personai uzsākta Pakalpojuma sniegšana.

95. Sociālais dienests pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai pieņem lēmumu atteikt piešķirt Pakalpojumu.

96. Pakalpojumu persona var saņemt līdz sešiem mēnešiem kalendārajā gadā.

97. Ģimenes atbalsta dienas centra pakalpojuma mērķis ir organizēt sociālā riska ģimeņu bērnu un jauniešu vecumā no 5 līdz 18 gadiem saturīga brīva laika pavadīšanu, risināt ģimeņu sociālās problēmas sadarbībā ar Sociālā dienesta speciālistiem un citām institūcijām, kā arī organizēt informatīvus pasākumus, seminārus, kursus un citus izglītojošus pasākumus, sociālā riska ģimeņu bērniem, jauniešiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, un citām mērķgrupām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

98. Pakalpojuma ietvaros nodrošina:

98.1. drošu vidi;

98.2. praktiskās, izglītojošās un radošās nodarbības;

98.3. sociālo prasmju un iemaņu attīstīšanu;

98.4. saturīgu brīvā laika pavadīšanu;

98.5. atbalsta grupas, veicinot savstarpējo komunikāciju un saskarsmi;

98.6. profesionālu speciālistu konsultācijas, lekcijas, seminārus un nodarbības.

99. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

100. Personām, kurām nav nepieciešams izstrādāt individuālo sociālās rehabilitācijas plānu vai programmu, var saņemt Pakalpojumu tā sniegšanas vietā, reģistrējoties klientu apmeklētāju reģistrācijas žurnālā.

101. Sociālā dienas aprūpes centra pakalpojuma mērķis ir organizēt un sniegt sociālos pakalpojumus, lai veicinātu sociālo iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinātu produktīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

102. Pakalpojuma ietvaros nodrošina:

102.1. individuālas un grupu konsultācijas;

102.2. praktiskās, izglītojošās un radošās nodarbības;

102.3. sociālo rehabilitāciju, kas vērsta uz personu integrāciju sabiedrībā, fizisko, psiholoģisko un profesionālo spēju uzlabošanu;

102.4. saturīgu brīvā laika pavadīšanu, attīstot personas prasmes un iemaņas;

102.5. atbalsta grupas, veicinot savstarpējo komunikāciju un saskarsmi;

102.6. profesionālu speciālistu konsultācijas, lekcijas, seminārus un nodarbības.

103. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, pensijas vecuma personām, personām ar invaliditāti, bērniem, jauniešiem un citām iedzīvotāju grupām.

104. Personām, kurām nav nepieciešams izstrādāt individuālo sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plānu, var saņemt Pakalpojumu tā sniegšanas vietā, reģistrējoties klientu apmeklētāju reģistrācijas žurnālā.

105. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

106. Dienas aprūpes centra pakalpojuma mērķis ir sniegt sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām, lai veicinātu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu un sekmētu fizisko, intelektuālo un psiholoģisko attīstību (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

107. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem vai psihisku saslimšanu, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, un, ja tā nestrādā algotu darbu.

108. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

109. Persona vai tās likumiskais pārstāvis noslēdz sadarbības līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju.

110. Ja piešķirto Pakalpojumu nevar nodrošināt brīvu vietu trūkuma dēļ, Sociālais dienests personu reģistrē Pakalpojumu saņēmēju rindā.

111. Pakalpojumu var nodrošināt arī citu pašvaldību teritorijā deklarētām personām atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim. Samaksa par Pakalpojumu un ēdināšanas izdevumiem netiek piemērota personām, kuru dzīvesvieta deklarēta Ogres novada administratīvajā teritorijā.

112. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 3 (trīs) kalendārajiem gadiem.

113. Pakalpojumu var pieprasīt atkārtoti.

114. Specializēto darbnīcu pakalpojumu mērķis ir sniegt iespēju personai iegūt darba pieredzi un darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas, organizējot nodarbinātības pasākumus atbilstoši klientu fiziskajām un garīgajām spējām, interesēm un vecumam, nodrošinot sociālo integrāciju, veicinot prasmju un iemaņu apguvi, apmācot personas noteiktām amata prasmēm (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

115. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, un, ja tā nestrādā algotu darbu vairāk par 20 (divdesmit) darba stundām nedēļā, ko apliecina personas Darba devēja izsniegta izziņa.

116. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

117. Persona vai tās likumiskais pārstāvis noslēdz sadarbības līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju.

118. Ja piešķirto Pakalpojumu nevar nodrošināt brīvu vietu trūkuma dēļ, Sociālais dienests personu reģistrē Pakalpojuma saņēmēju rindā.

119. Pakalpojumu var nodrošināt arī citu pašvaldību teritorijā deklarētām personām atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim. Samaksa par Pakalpojumu un ēdināšanas izdevumiem netiek piemērota personām, kuru dzīvesvieta deklarēta Ogres novada administratīvajā teritorijā.

120. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 3 (trīs) kalendārajiem gadiem.

121. Pakalpojumu var pieprasīt atkārtoti.

122. Krīzes dzīvokļa pakalpojuma sniegšanas mērķis ir nodrošināt īslaicīgu izmitināšanu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

123. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personām, kuras iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ ir nonākušas krīzes situācijā un nepieciešama īslaicīga izmitināšana:

123.1. vardarbībā cietušām personām;

123.2. nelaimes gadījumā cietušām personām;

123.3. citām personām krīzes situācijā.

124. Lai saņemtu Pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu.

125. Sociālais dienests novērtē personas situāciju un atbilstību Pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu.

126. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz vienam mēnesim, nepieciešamības gadījumā pagarinot līdz trīs mēnešiem.

127. Ar dzīvokļa lietošanu saistītos izdevumus sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

128. Profilakses punkta pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalsta pasākumus atkarīgām un līdzatkarīgām personām, mazināt HIV, hepatītu B un C, un seksuāli transmisīvo saslimšanu izplatību intravenozo narkomānu un citu atkarīgo vielu lietotāju vidū, sniedzot atbalstu personām, kuras saistītas ar atkarību problēmām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

129. Pakalpojuma ietvaros nodrošina:

129.1. konsultācijas un sociālo rehabilitāciju;

129.2. informāciju par ārstēšanās un rehabilitācijas iespējām;

129.3. preventīvos, profilaktiskos un izglītojošos pasākumus;

129.4. atkarīgo un līdzatkarīgo grupu organizēšanu;

129.5. eksprestestu veikšanu;

129.6. izlietoto šļirču un adatu apmaiņu.

130. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai ar atkarības un/vai līdzatkarības problēmām.

131. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vēršas pie Pakalpojuma sniedzēja vai Sociālajā dienestā.

132. Atelpas brīža (īslaicīgās sociālās aprūpes) pakalpojuma (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) mērķis ir nodrošināt īslaicīgu sociālo aprūpi pilngadīgām personām ar invaliditāti ar garīga rakstura traucējumiem, aprūpes procesā aizstājot mājsaimniecības locekļus.

133. Pakalpojums ietver:

133.1. nodrošināt uzraudzību;

133.2. sociālo aprūpi;

133.3. speciālistu konsultācijas;

133.4. ēdināšanu;

133.5. pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

134. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte ar garīga rakstura traucējumiem, darbspējīgā vecumā un kuras dzīvo ģimenē.

135. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteiktos dokumentus.

136. Sociālais dienests pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu.

137. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārajā gadā izsniedzot nosūtījumu. Vienā pakalpojuma saņemšanas reizē jāizmanto Pakalpojums ne mazāk kā vienu diennakti.

138. Pakalpojumu nepiešķir:

138.1. ja personai ikdienā ir nepieciešams veikt medicīniska rakstura manipulācijas;

138.2. persona saņem grupu dzīvokļa vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu;

138.3. personai ir speciālās (psihiatriskas) kontrindikācijas (kā piemēram: agresivitāte, pašdestruktīva un autoagresīva uzvedība ) vai akūta infekcijas saslimšana.

139. Pakalpojums tiek nodrošināts rindas kārtībā, kuru organizē Pakalpojuma sniedzējs.

140. Par Pakalpojuma sniegšanu starp personu vai tās likumisko pārstāvi un Pakalpojuma sniedzēju tiek noslēgts līgums.

141. Saņemot Pakalpojumu persona no personīgiem līdzekļiem nodrošina ikdienā nepieciešamos medikamentus un individuālās higiēnas līdzekļus.

142. Samaksa par Pakalpojumu netiek piemērota personām, kuru dzīvesvieta deklarēta Ogres novada administratīvajā teritorijā, ēdināšanas izdevumus persona sedz atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

143. Pakalpojumu var nodrošināt arī citu pašvaldību teritorijā deklarētām personām, atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

144. Grupu dzīvokļa pakalpojuma (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) mērķis ir nodrošināt pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā.

145. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

145.1. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kura atrodas ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, un saskaņā ar pašaprūpes izvērtējumu, ir nepieciešams Pakalpojums un atbilst I, II aprūpes līmenim;

145.2. pilngadīgām personām darbspējīgā vecumā, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, ir garīga rakstura traucējumi un, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un ir pašaprūpes spējas un atbilst I, II aprūpes līmenim.

146. Pakalpojuma pieprasīšanai pilngadīgas persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteiktos dokumentus.

147. Sociālais dienests pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu.

148. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 3 (trīs) kalendārajiem gadiem.

149. Pakalpojumu nepiešķir:

149.1. ja personai ikdienā ir nepieciešams veikt medicīniska rakstura manipulācijas;

149.2. personai ir speciālās (psihiatriskas) kontrindikācijas (kā piemēram: agresivitāte, pašdestruktīva un autoagresīva uzvedība ) vai akūta infekcijas saslimšana.

150. Pakalpojumu personai pārtrauc sniegt, ja:

150.1. personai ir noteiktas speciālās (psihiatriskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

150.2. personai piešķirts cits atbilstošs sociālais pakalpojums;

150.3. persona uzsākusi patstāvīgu dzīvi;

150.4. persona pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus;

150.5. persona nepilda līgumā noteiktās saistības.

151. Noteikumu 150.1., 150.4. un 150.5. apakšpunktos minētajos gadījumos Pakalpojums tiek sniegts ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par Pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu.

152. Samaksa par Pakalpojumu un maksa par grupu dzīvokļa dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu īri un ekspluatāciju, t.sk. apkuri (atbilstoši lietojamai daļai), tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par grupu mājas (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu un atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim vai atbilstoši skaitītāju rādījumiem.

153. Pakalpojums tiek nodrošināts rindas kārtībā, kuru organizē Pakalpojuma sniedzējs.

154. Par Pakalpojuma sniegšanu starp personu vai tās likumisko pārstāvi un Pakalpojuma sniedzēju tiek noslēgts līgums.

155. Dienas aprūpes centra mērķis ir nodrošināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

156. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no 5 līdz 18 gadiem, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte, un kuri dzīvo ģimenēs.

157. Pakalpojums ietver:

157.1. uzraudzību un individuālu atbalstu;

157.2. palīdzību pašaprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

157.3. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

157.4. prasmju attīstīšanas nodarbības;

157.5. brīvā laika, mākslinieciskās pašdarbības un relaksējošās nodarbības atbilstoši dienas ritmam;

157.6. sociālā darba un citu speciālistu pakalpojumus atbilstoši nepieciešamībai;

157.7. klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;

157.8. fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā.

158. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteiktos dokumentus.

159. Sociālais dienests pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu.

160. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 1 (vienam) kalendārajam gadam vai uz VDEĀVK lēmumā piešķirto invaliditātes termiņu, skatoties kurš no nosacījumiem iestājas ātrāk.

161. Pakalpojums tiek nodrošināts rindas kārtībā, kuru organizē Pakalpojuma sniedzējs.

162. Par Pakalpojuma sniegšanu starp bērna likumisko pārstāvi un Pakalpojuma sniedzēju tiek noslēgts līgums.

163. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Sociālā dienesta lēmumu, ja:

163.1. bērna likumiskais pārstāvis lūdz izbeigt pakalpojumu;

163.2. bērns pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus;

163.3. bērna likumiskais pārstāvis nepilda līgumā noteiktās saistības;

163.4. bērnam nepieciešams aizstāt Pakalpojumu ar citu pakalpojumu.

164. Samaksa par Pakalpojumu netiek piemērota personām, kuru dzīvesvieta deklarēta Ogres novada administratīvajā teritorijā, ēdināšanas izdevumus bērna likumiskais pārstāvis sedz atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

165. Pakalpojumu var nodrošināt arī citu pašvaldību teritorijā deklarētām personām, atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

166. Sociālā dienesta amatpersonas lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt var apstrīdēt Sociālā dienesta vadītājam.

167. Sociālā dienesta vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

168. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Ogres novada pašvaldības 2022. gada 27. janvāra saistošie noteikumi Nr. 1/2022 (protokols Nr. 2; 9.) "Par sociālajiem pakalpojumiem" (Latvijas Vēstnesis, 31, 14.02.2022.).