1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas un kapliču izmantošanas kārtību Līvānu novada kapsētās.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. kapsēta – īpaša teritorija, kas saskaņā ar Līvānu novada teritorijas plānojumu ierādīta mirušo apbedīšanai;

2.2. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.3. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedī tikai ģimenes kapa vietās;

2.4. slēgta kapsēta – kapsēta, kur mirušo apbedīšana nenotiek;

2.5. kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo apbedīšanai;

2.6. ģimenes kapavieta – kapavieta, kurā blakus izmantotai kapavietai tiek rezervētas kapavietas apbedītā tuviniekiem;

2.7. kapliča – ēka kapsētā, kas paredzēta mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijai;

2.8. kapavietas uzturētājs – persona, kura saņēmusi kapa vietas izveidošanas un uzturēšanas atļauju;

2.9. kapsētas apsaimniekotājs – Līvānu novada pašvaldība, Līvānu novada pagastu pārvaldes, kas nodrošina kapu apsaimniekošanu pagastu administratīvajās teritorijās, vai citas personas, ar kurām kapsētas īpašnieks noslēdzis līgumu par kapsētas apsaimniekošanu;

2.10. kapsētas pārzinis – persona, kura veic kapsētu apsaimniekošanu, pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus, nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

2.11. aktēšana – darbību kopums kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.12. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.13. apbedīto reģistrs – kapsētā apglabāto uzskaites dokuments, kuru veido mirušo reģistrācijas grāmatas, apbedījuma vietu kartotēkas, par ko atbild kapsētu apsaimniekotājs;

2.14. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos noteikumos paredzētajā kārtībā;

2.15. mirušā ģimenes locekļi – laulātie, vecāki (adoptētāji), vecvecāki, brāļi, māsas, bērni;

2.16. kultūrvēsturisks objekts – atsevišķas kapsētas teritorijas, atsevišķas kapavietas, piemiņas vietas, pieminekļi, kuriem ir mākslinieciska, vēsturiska, zinātniska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Līvānu novada sabiedrības, Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.

3. Līvānu novada teritorijā ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas (Pielikums Nr. 1). Kapsētas statusu nosaka Līvānu novada pašvaldība.

4. Līvānu novada pašvaldība pārrauga kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu.

5. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas atvērtas katru dienu bez laika ierobežojumiem.

6. Kapsētas pārziņa apmeklētāju pieņemšanas laiku un vietu nosaka kapsētas apsaimniekotājs, un šī informācija izliekama redzamā vietā pie kapsētas, kā arī Līvānu novada pašvaldības mājas lapā www.livani.lv.

7. Veicot amatnieka pakalpojumus un kapsētas kopšanas darbus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba un materiālu nokraušanas vieta jāsakārto, atkritumi, nojauktie kapsētas pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas. Sniegt amatnieka pakalpojumu un veikt tirdzniecību Līvānu novada kapsētās var tikai ar kapsētas apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa saskaņojumu.

8. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, un ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja vai pārziņa atļauja, amatnieki, strādnieki un kapsētas kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transporta līdzekļu izmēriem.

9. Kapavietu piešķir kapavietas uzturētājam pamatojoties uz personas iesniegumu par atļauju kapa vietas izveidošanai, uzturēšanai (Pielikums Nr. 2), izsniedzot atļauju par kapavietas izveidošanu, uzturēšanu, ko izsniedz apsaimniekotājs vai kapsētas pārzinis (Pagasta pārvaldes vadītājs vai Līvānu novada pašvaldības atbildīgā amatpersona) (Pielikums Nr. 3).

10. Kapavietas atļauju var saņemt, ja var pierādīt savu saistību ar mirušo, uzrādot savstarpējus radniecību apliecinošus dokumentus, miršanas apliecību vai īpašuma pārmantošanas gadījumā – uzrādot testamentu, mantošanas apliecību, pilnvarojumu, vai izmantojot ziņas no kapsētas arhīva datiem par pirmo apbedījumu kapavietā. Kā arī, kapavietas atļauju var saņemt fiziska persona, kura nav radniecībā ar mirušo personu, bet, kura uzņemas kopt mirušās personas kapavietu, ja par šo kapavietu jau iepriekš nav saņemta kapavietas atļauja.

11. Kapavietas uzturēšanas saistības var pārņemt apbedīto personu mantinieki vai pilnvarotā persona.

12. Kapsētu apsaimniekotājam vai kapsētas pārzinim ir tiesības izlemt jautājumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtās kapsētās gadījumos, kad mirušajam ir tiesības tikt apbedītam ģimenes kapavietā, bet nav tiesību kapavietā veikt virsapbedījumus.

13. Apbedīšanas (izvadīšanas) pakalpojumus un kapa rakšanas pakalpojumus kapsētās sniedz mirušā piederīgo izvēlēta persona kapsētas pārziņa vai kapsētas apsaimniekotāja uzraudzībā. Kapsētas pārzinis vai kapsētas apsaimniekotājs atbilstoši kapsētas plānojumam ierāda kapavietu un ar kapavietas uzturētāju saskaņo apbedīšanas laiku.

14. Ierādāmo kapavietu izmēri (ne vairāk kā):
 

15. Katra mirusī persona tiek apbedīta atsevišķā kapā. Mirusī persona tiek apbedīta zārkā, kremācijas gadījumā urnā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 metriem, platumam – 1 metrs, dziļumam – 1,5 metri līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

16. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 metru dziļumā. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 metram, īsajās malās – 0,5 metri. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapa vietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

17. Virs kapa apbedīšanas brīdī jābūt zemes uzbērumam 0,5 m augstumā.

18. Virsapbedījumu ģimenes kapavietā var veikt, ja ir pagājuši 20 gadi no mirušā apbedīšanas brīža. Izdarot virsapbedījumu, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 metri līdz zārka vākam.

19. Lai veiktu mirušās personas apbedīšanu, tuviniekiem kapsētu apsaimniekotājam vai kapsētas pārzinim jāuzrāda šādi dokumenti:

19.1. kapavietas atļauja;

19.2. dzimtsarakstu nodaļas izdota miršanas apliecība;

19.3. kremēšanas gadījumā – "Urnas pavadvēstule" no krematorija;

19.4. personu apliecinošs dokuments.

20. Kapsētu apsaimniekotājs vai kapsētas pārzinis bēru gadījumos atļauj izmantot kapličas sēru pasākumiem.

21. Kapličas tiek izmantotas mirušā novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. Tās drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa vai apsaimniekotāja atļauju kapsētas darba laikā. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas, izņemot gadījumus, kad saskaņots ar kapsētas pārzini vai kapsētas apsaimniekotāju.

22. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā pēc viena kalendārā gada kopš apbedīšanas brīža, saņemot kapsētu apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

23. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

24. Par mirstīgo atlieku ekshumāciju jāinformē kapsētu apsaimniekotāju.

25. Bezpiederīgo apbedīšanu pēc Līvānu novada Sociālā dienesta pieprasījuma veic pakalpojuma sniedzējs ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu.

26. Kapavieta ir uzturama šādā kārtībā:

26.1. kapavieta tiek sakārtota (novākti ziedi, vainagi, zari, izveidota kapa kopiņa u.tml.) ne vēlāk kā gada laikā pēc apbedījuma veikšanas;

26.2. kapavietas sakārtošana (pieminekļu, apmaļu uzstādīšana, nomaiņa) jāsaskaņo ar kapsētas pārzini;

26.3. kapavieta un tai pieguļošais celiņš regulāri jākopj un jāuztur kārtībā (jānovāc kritušas lapas, zarus, gružus, jānopļauj zāli, u.tml.);

26.4. kapavietas apstādījumi nepārsniedz piešķirtas un ierādītas kapavietas robežas;

26.5. krūmi un koki, kuri norobežo kapavietu, nav augstāki par 1,5 m;

26.6. kapavietai blakus augošo koku zāģēšanai, kuru celma caurmērs pārsniedz 20 cm nepieciešams kapsētas apsaimniekotāja, kapsētas pārziņa saskaņojums.

27. Kapavietas izveidošanas, uzturēšanas atļaujas saņēmējam aizliegts:

27.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas, to nesaskaņojot ar kapsētu apsaimniekotāju vai kapsētas pārzini;

27.2. stādīt kapavietās kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc izaugšanas pārsniedz 1,5 metrus;

27.3. kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst atrasties ārpus kapavietas uzmērītajām robežām;

27.4. Kapsētas apsaimniekotājs un kapsētas pārzinis nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma nolaupīšanu vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

28. Reizi gadā kapsētu apsaimniekotājs vai kapsētas pārzinis apseko nekoptās kapavietas. Aktēšanas mērķis ir apzināt nekoptas kapavietas, lai nodrošinātu to sakopšanu vai noteikumos noteiktajos gadījumos izmantotu virsapbedījumu veikšanai.

29. Tiek sastādīts akts par nekoptām kapavietām vai kapavietām, kas pārsniedz noteiktās platības normas.

30. Kapavietas izveidošanas, uzturēšanas atļaujas saņēmējs tiek rakstiski brīdināts par iespējamo kapavietas aktēšanu, ja kapa vieta netiks sakārtota.

31. Ja akts par nekopto kapavietu tiek sastādīts piecus gadus pēc kārtas, tad kapsētas apsaimniekotājs vai kapsētas pārzinis atzīst kapavietu par aktētu.

32. Ja nav iespējams identificēt nekoptās kapavietas atļaujas saņēmēju, apsaimniekotājs vai kapsētas pārzinis ievieto Līvānu novada pašvaldības portālā www.livani.lv un Līvānu novada pašvaldības informatīvajā laikrakstā "Līvānu novada Vēstis" aicinājumu atsaukties apbedītā piederīgajiem un ierasties pie kapsētas pārziņa vai apsaimniekotāja.

33. Lai aktualizētu kapsētās saglabājamos kultūrvēsturiskos objektus, pēc nepieciešamības var izveidot kapavietu komisiju, kuras sastāvā ir Līvānu novada pašvaldības, kapsētas apsaimniekotāja pārstāvji, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti speciālisti no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.

34. Kapavietu komisija sniedz priekšlikumus par kapsētās saglabājamiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

35. Kapavietu komisijas, Pagasta pārvaldes vadītājs vai Līvānu novada pašvaldības atbildīgās amatpersonas pieņemto lēmumu vai faktisko rīcību likumā noteiktā kārtībā var apstrīdēt domē.

36. Domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā lēmumā noteiktā termiņā.

37. Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Pašvaldības policijas amatpersonas.

38. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Pašvaldības Administratīvā komisija.

39. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo Noteikumu pārkāpējus no Noteikumu pildīšanas, kā arī ar savu darbību nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

40. Par 26.1. punkta noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai līdz 5 naudas vienībām, juridiskai personai līdz 10 naudas vienībām.

41. Par 26.2. punkta noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai līdz 10 naudas vienībām, juridiskai personai līdz 20 naudas vienībām.

42. Par 26.3. punkta noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai līdz 5 naudas vienībām, juridiskai personai līdz 10 naudas vienībām.

43. Par 26.4. punkta noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai līdz 5 naudas vienībām, juridiskai personai līdz 10 naudas vienībām.

44. Par 27.1. punkta noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai līdz 20 naudas vienībām, juridiskai personai līdz 50 naudas vienībām.

45. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē 2019. gada 29. augusta Līvānu novada domes saistošie noteikumi Nr. 10 "Par Līvānu novada kapsētu uzturēšanu un izmantošanu".