1. Saistošie noteikumi nosaka Alūksnes novada pašvaldības, turpmāk – Pašvaldības, kapsētu darbības un kārtības noteikumus, kapavietas piešķiršanas un ierādīšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapličas izmantošanas un kapavietu laukuma kopšanas noteikumus, kapsētas apsaimniekotāja tiesības un pienākumus, pakalpojuma sniedzēju darbības noteikumus kapsētās, bezpiederīgo un nezināmo mirušo personu apbedīšanas kārtību, lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī saistošo noteikumu izpildes kontroli.

2. Saistošie noteikumi neregulē Pašvaldības pārziņā esošo senkapu un brāļu kapu uzturēšanu, kā arī draudzes pārziņā esošo kapsētu darbību un uzturēšanu.

3. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

3.1. apbedījums – mirušas personas (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremētiem mirušā pelniem apbedīšanas vieta;

3.2. apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājs – persona, kas organizē mirušā apbedīšanu;

3.3. apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs – komersants, kas veic mirušā apbedīšanu;

3.4. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā tiek ierādītas kapavietas mirušo apbedīšanai;

3.5. bezpiederīgo mirušais – mirušais, kura apbedīšanai nav pieteikušies piederīgie vai citas personas un kura apbedīšanu organizē Pašvaldības Sociālo lietu pārvalde;

3.6. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta vai tās daļa, kurā jauni apbedījumi notiek tikai esošo kapavietu laukumu robežās – apbedītā laulātā vai bērnu apglabāšanai;

3.7. ekshumācija – mirstīgo atlieku izrakšana no kapavietas;

3.8. inventarizācija – darbību kopums, kurā ietilpst kapavietu laukumu apsekošana, akta sastādīšana par nekoptu kapavietu laukumu, brīdinājuma zīmes uzstādīšana;

3.9. kapavieta – noteikta izmēra (garumā, platumā, dziļumā) zemes teritorija kapsētā, kas ierādīta viena apbedījuma vai virsapbedījumu veikšanai, kapavietas/-u izveidošanai, uzturēšanai un kopšanai;

3.10. kapavietu laukums – zemes teritorija kapsētā ar vienu vai vairākām kapavietām;

3.11. kapavietu laukuma labiekārtojums – kapavietu laukumā izvietotas piemiņas plāksnes, pieminekļi, apmales, soliņi un apstādījumi;

3.12. kapavietu laukuma uzturētājs – fiziska persona, kurai ierādīts kapavietu laukums un /vai kura nodrošina tā apsaimniekošanu;

3.13. kapliča – ēka kapsētas teritorijā, kas paredzēta mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

3.14. kaps – padziļinājums zemē mirušo apbedīšanai;

3.15. kapsēta – Pašvaldības teritorija, kas paredzēta mirušo apbedīšanai;

3.16. kapsētā apbedīto reģistrs – kapsētā apglabāto uzskaites dokumenti, kuru veido mirušo uzskaites reģistra grāmatas (kartotēkas), apbedījumu shēma, kapavietu reģistrācija kapu digitālās uzskaites sistēmā (KDUS);

3.17. kapsētas apsaimniekotājs – Alūksnes novada pašvaldības iestāde "SPODRA", kas apsaimnieko Pašvaldības kapsētas Alūksnes pilsētas teritorijā un Alūksnes novada pagastu apvienības pārvalde, kas apsaimnieko Pašvaldības kapsētas pagastu teritorijās;

3.18. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks (pagastu teritorijās – ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis), kurš nodrošina kapsētu uzturēšanu un šo saistošo noteikumu ievērošanu;

3.19. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris – persona, kurai ir piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.

3.20. nekopts kapavietu laukums – kapavietu laukums, kurš inventarizācijas laikā, trīs gadus pēc kārtas, ir atzīts par nekoptu (nav ravēts, nav grābtas lapas);

3.21. pakalpojuma sniedzējs – juridiska vai fiziska persona, kas sniedz apbedīšanas pakalpojumus, kapavietu laukumu labiekārtošanas un kopšanas pakalpojumus vai amatnieka pakalpojumus;

3.22. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

3.23. vēsturiskie kapavietu laukumi – kultūrvēsturiskais mantojums, kurā ietilpst pieminekļi, mākslas darbi, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas interesēm;

3.24. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremētiem mirušā pelniem, apbedīšana virs esoša apbedījuma.

4. Alūksnes novada administratīvajā teritorijā atrodas šādas Pašvaldības atvērtās kapsētas:

4.1. Lielie kapi (Alūksnes pilsētā);

4.2. Mazie kapi (Alūksnes pilsētā);

4.3. Ezeriņu kapi (Annas pagastā);

4.4. Saidu kapi (Liepnas pagastā);

4.5. Sprinduļkalna kapi (Liepnas pagastā);

4.6. Liepnas kapi (Liepnas pagastā);

4.7. Mālupes kapi (Mālupes pagastā);

4.8. Kūdupes kapi (Pededzes pagastā).

5. Pašvaldības daļēji slēgta kapsēta ir Garnizona kapi, kas atrodas Lielo kapu teritorijā, Alūksnes pilsētā.

6. Kapsētas statusu nosaka vai maina ar Pašvaldības domes lēmumu.

7. Lēmumu par jaunas kapsētas izveidošanu, kapsētas vai tās daļas slēgšanu turpmākiem apbedījumiem pieņem Pašvaldības dome.

8. Lai saņemtu kapavietu, apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājs kapsētas pārzinim iesniedz iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un/vai kapavietas laukuma ierādīšanu, miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), urnas apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu). Iesniegums par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu iesniedzams – ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedījuma veikšanas.

9. Jauna kapavieta apbedījuma veikšanai, tiek ierādīta mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Alūksnes novada administratīvā teritorijā, apbedīšanai.

10. Ja mirušā pēdējā deklarētā dzīves vieta ir bijusi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, jaunas kapavietas ierādīšana apbedījuma veikšanai iespējama, ja laulātā vai radinieka, kurš organizē apbedīšanu, deklarētā dzīvesvieta ir Alūksnes novada administratīvajā teritorijā.

11. Citas personas jaunā kapavietā var apbedīt ar kapsētas pārziņa atļauju, pastāvot īpašiem apstākļiem, piemēram, mirušā izteikta vēlēšanās tikt apbedītam dzimtajā vietā, mirušais dzīves laikā veicis ilgstošu, priekšzīmīgu un panākumiem bagātu darbību un/vai popularizējis Alūksnes novadu u.tml.

12. Dzimtas kapos ir atļauts apbedīt mirušos radiniekus, t.sk. kuri ir deklarēti ārpus Alūksnes novada.

13. Kapsētas pārzinis ierāda kapavietu apbedījuma veikšanai esošā kapavietu laukumā, saskaņojot to ar kapavietu laukuma uzturētāju (ja tāds ir zināms) vai jaunā kapavietu laukumā ar 1-4 kapavietām, brīvajā kapsētas daļā.

14. Kapsētas pārzinis, ierādot kapavietu laukumu brīvajā kapsētas daļā, nodrošina attiecīgās teritorijas secīgu aizpildīšanu, starp kapavietu laukumu rindām ievēro 1,5 m platumu.

15. Ierādāmo kapavietu laukumu izmēri:
 

16. Vienai personai var ierādīt kapavietu laukumu ne lielāku, kā četrvietīgu.

17. Atbildību par kapavietas ierādīšanu esošā kapavietu laukumā uzņemas kapavietu laukuma uzturētājs.

18. Kapsētas pārzinis ierāda kapavietu virs esoša apbedījuma, virsapbedījuma veikšanai, ja pēc pēdējā apbedījuma šajā vietā pagājis ne mazāk kā 20 (divdesmit) gadi.

19. Daļēji slēgtā kapsētā jaunas kapavietas ierādīšana esošā kapavietu laukuma robežās tiek ierādīta tikai laulāto vai bērnu apbedīšanai, papildus 8. punktā norādītajiem dokumentiem, iesniedzot radniecību apliecinošu dokumentu kopijas.

20. Kapsētas pārzinis pēc kapavietas piešķiršanas un ierādīšanas saskaņo apbedīšanas laiku.

21. Kapsētas pārzinis reģistrē jauno apbedījumu KDUS sistēmā (tajās kapsētās kur šāda sistēma ir izveidota).

22. Apbedīšanas pakalpojumus kapsētā sniedz apbedīšanas pakalpojuma pasūtītāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

23. Mirušo vai urnu atļauts apbedīt tikai šim mērķim ierādītā kapavietā. Katru mirušo apbedī atsevišķā kapavietā.

24. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – ne mazākam par 1m, dziļumam – ne mazākam par 1,5 m līdz zārka vākam. Apbedījot bērnus, kapavietas izmēri, izņemot dziļumu, var attiecīgi mainīties.

25. Veicot virsapbedījumu kapa dziļumam jābūt ne mazāk kā 1,2 m līdz zārka vākam.

26. Kapa vieta nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka stumbra.

27. Kapam ir jābūt izraktam un sagatavotam mirušā apbedīšanai ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma.

28. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta esošajā kapavietu laukumā vai jaunā kapavietu laukumā.

29. Urna ar mirušā pelniem jāierok ne seklāk, kā 1 m dziļumā.

30. Mirušo pārvietošana kapsētās atļauta speciāli šādam mērķim paredzētos zārkos vai urnās. Mirušā cilvēka ķermeņa apbedīšana bez zārka ir pieļaujama tikai īpašos gadījumos, respektējot tautu un reliģiskās tradīcijas.

31. Mirstīgo atlieku ekshumāciju, izdarot par to attiecīgu ierakstu kapsētā apbedīto reģistrā, ar kapsētas pārzini saskaņotā laikā izdara kriminālprocesā noteiktajā kārtībā ar mirušās personas tuvinieka piekrišanu vai ar tiesas lēmumu.

32. Pārapbedījumi Pašvaldības kapsētās notiek ar kapsētas pārzini saskaņotā laikā. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne ātrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža, saņemot Veselības inspekcijas atļauju. Ja pārapbedījums notiek no citas kapsētas, papildus iesniedzams attiecīgu faktu apliecinošs dokuments. Kapavietu, pēc mirstīgo atlieku izrakšanas, aizber un nolīdzina.

33. Kapličas ceremoniju telpu mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas pārzinis.

34. Kapličas telpa tiek izmantota mirušā novietošanai pirms apbedīšanas brīža un ir atvērta apmeklētājiem tikai bēru ceremonijas laikā. Pārējā laikā kapliča ir slēgta.

35. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt 1 (vienu) stundu.

36. Par kapavietu laukuma uzturētāju var kļūt persona, kura organizē mirušā apbedīšanu.

37. Ja par kapavietu laukuma uzturētāja tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš kapsētas pārzinim ir iesniedzis rakstveida iesniegumu par kapavietu laukuma uzturētāja pienākumu iegūšanu/pārņemšanu.

38. Kapavietu laukuma uzturētājs kopj un labiekārto kapavietu laukumu pats vai ar trešās personas (pakalpojuma sniedzēja) starpniecību.

39. Kapavietu laukuma labiekārtojuma elementus uzstāda, nebojājot blakus esošo kapavietu laukumu. Ja kapsētas pārzinis konstatē, ka kapavietu laukuma aprīkojums bojā blakus esošo kapavietu laukumu, kapavietu laukuma uzturētājs tiek brīdināts, norādot termiņu konstatēto bojājumu novēršanai.

40. Kapavietas laukuma uzturētāja pienākumi:

40.1. 6 (sešu) mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt (noņemt vecās puķes, vainagus u.tml.) kapavietu laukumu;

40.2. labiekārtot (izveidot kapa kopiņu, izvietot piemiņas plāksnes, pieminekļus, apmales, soliņu un apstādījumus, u.tml.), regulāri kopt un uzturēt kapavietu laukumu un piegulošo celiņa daļu;

40.3. nodrošināt, lai kapavietu laukuma dzīvžoga augstums nepārsniegtu 0,7 m;

40.4. saskaņot ar kapsētas pārzini kapavietu laukuma labiekārtošanu un labiekārtojuma elementu demontāžu, rekonstrukciju, restaurāciju;

40.5. kapavietu laukuma kopšanas rezultātā radušos atkritumus, demontētos kapavietu laukuma labiekārtojuma elementus novietot kapsētas apsaimniekotāja norādītajās atkritumu savākšanas vietās;

40.6. ievērot ierādītās kapavietas laukuma robežas;

40.7. iesaistīties (piedalīties) kapsētā apbedīto reģistra veidošanā;

40.8. mainoties kapa vietu laukuma uzturētāja kontaktinformācijai, informēt kapsētas pārzini.

41. Kapavietu laukuma uzturētājam aizliegts:

41.1. patvaļīgi palielināt ierādītās kapavietu laukuma robežas;

41.2. stādīt kapavietu laukumā kokus, kuru augstums pēc to izaugšanas pārsniedz 2 m;

41.3. stādīt kapavietu laukumā krūmus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m, kuru zari sniegsies pāri kapavietu laukuma robežām vai kā citādi traucēs blakus esošā kapavietu laukuma kopšanu. Krūmus nedrīkst stādīt aiz kapavietu laukuma robežām;

41.4. bez Pašvaldības atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 20 cm;

41.5. ierīkot apbedījumu vietām kapu apmales, kuru augstums pārsniedz 20 cm un mākslīgi paaugstināt apbedījuma vietas kapavietu laukumā;

41.6. norobežot/uzstādīt kapavietu laukumu ar videi un cilvēkiem bīstamiem materiāliem (piem. šīferi, stikla lauskām, būvgružiem, u.c.) un materiāliem, kas nav paredzēti izmantošanai ārtelpās (piem. flīzēm u.c.);

41.7. uzstādīt kapavietas laukumu norobežojumus bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini;

41.8. aizliegta ēku un kapavietu laukumiem neatbilstošu inženierbūvju būvniecība.

42. Kapavietu laukuma uzturētājam ir tiesības:

42.1. nodot kapavietu laukuma uzturētāja saistības citai personai, par to informējot kapsētas pārzini;

42.2. būt apbedītam uzturētajā kapavietu laukumā, izņemot daļēji slēgtās vai slēgtās kapsētās.

43. Kapavietu laukuma uzturētāja tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

43.1. kapavietu laukums 3 (trīs) gadus pēc kārtas, inventarizācijas laikā atzīts par nekoptu;

43.2. kapavietu laukuma uzturētājs, rakstiski atsakās no piešķirtā kapavietu laukuma un kapavietu laukuma uzturētāja statusa un 3 (trīs) mēnešu laikā no atteikšanās brīža kapsētas pārzinis nav saņēmis jaunu iesniegumu par kapavietu laukuma uzturētāja statusa piešķiršanu.

44. Kapavietu laukuma uzturētāja nāves gadījumā kapavietu viņa apbedīšanai var piešķirt kapavietu laukuma uzturētāja laulātajam vai radiniekam, vai arī personai, kura veic kapavietu laukumu uzturētāja apbedīšanu.

45. Kapavietu laukumu kopšanas rezultātā radušies atkritumi jānovieto tam paredzētajās vietās:

45.1. konteinerā – stikls, plastmasa, metāls, mākslīgie ziedi u.tml.;

45.2. kaudzēs:

45.2.1. – bioloģiskie atkritumi (ziedi, vainagi, zāle, lapas u.tml.);

45.2.2. – lielgabarīta atkritumi (pieminekļi, apmales u.tml.).

46. Vienu reizi gadā (līdz 31. augustam) kapsētas apsaimniekotāja izveidota komisija veic inventarizāciju, fotografē un sastāda aktu par inventarizācijā konstatētiem nekoptiem kapavietu laukumiem un izliek brīdinājuma zīmes. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties redzot šādu brīdinājuma zīmi kapavietu laukumā, tiek izvietota uz informācijas stenda kapsētās.

47. Ja komisija konstatē, ka kapavietu laukums ir nekopts 3 (trīs) gadus pēc kārtas, kapsētas pārzinis kapavietu laukuma uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai (ja tāds ir zināms), nosūta brīdinājumu par iespējamo kapavietu laukuma uzturēšanas tiesību izbeigšanu. Ja kapavietu laukuma uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona 6 (sešu) mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas kapavietu laukumu nesakopj vai neierodas pie kapsētas pārziņa, kapavietu laukuma uzturēšanas tiesības tiek izbeigtas un kapsētas apsaimniekotājs ir tiesīgs kapavietas nolīdzināt un paredzētajā termiņā ierādīt virsapbedījumam.

48. Vēsturiskajos kapavietu laukumos uzstādītos labiekārtošanas elementus (pieminekļus), kapsētas apsaimniekotājs, var noteikt kā saglabājamas piemiņas vietas un uzņemties to turpmāku kopšanu.

49. Pakalpojuma sniedzēji apbedīšanas pakalpojumus, kapavietu laukumu labiekārtošanas un kopšanas pakalpojumus, kā arī amatnieku pakalpojumus pēc kapavietu laukuma uzturētāja pasūtījuma ir tiesīgi sniegt, iepriekš savu darbību saskaņojot ar kapsētas pārzini.

50. Pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo transportu izmanto tikai tajos celiņos, kuri atbilst attiecīgā transportlīdzekļa izmēriem.

51. Pakalpojuma sniegšanā izmantojamie mehānismi un materiāli novietojami un darbības veicamas tā, lai netraucētu bēru ceremonijas norisi, kustību kapsētā, nebojātu blakus esošos kapavietu laukumus, apstādījumus vai koplietošanas celiņus.

52. Kapsētas teritorijā publiski pieejamā smilts vai melnzeme nav paredzēta pakalpojuma sniegšanai komercdarbības nolūkos.

53. Pabeidzot darbus vai beidzoties darba dienai, darba vieta sakārtojama, atkritumi nogādājami kapsētas apsaimniekotāja norādītajās atkritumu savākšanas vietās. No kapsētas jāizved demontētie kapu pieminekļi, apmaļu paliekas u.tml. Nav pieļaujama demontēto kapu pieminekļu un apmaļu palieku novietošana kapsētā vai ārpus tās teritorijas.

54. Apbedīšana kapsētās notiek katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00, izņemot pirmdienas, valsts svētku dienas un mirušo piemiņas dienas (kapu svētki, svecīšu vakars). Izņēmuma gadījumos, saņemot kapsētas pārziņa saskaņojumu, šajās dienās var veikt apbedīšanu.

55. Informāciju par kapsētas pārziņa darba laiku, pieņemšanas vietu, kontakttālruni un citu aktuālo informāciju, kapsētu apsaimniekotājs izvieto uz attiecīgās kapsētas informācijas stenda un publicē Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.aluksne.lv.

56. Kapsētas apmeklētājiem, pakalpojumu sniedzējiem un citām personām, kuras atrodas kapsētas teritorijā, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, jāizturas godbijīgi un klusi, atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, jāpārvietojas pa izveidotajiem celiņiem, jāievēro šie noteikumi un kapsētas pārziņa norādījumi.

57. Izmantojot kapsētās esošās nojumes/lapenes, jāievēro tīrība, kārtība, un saudzīgi jāizturas pret tur izvietoto inventāru.

58. Kapsētā aizliegts:

58.1. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām un tamlīdzīgiem pārvietošanās līdzekļiem;

58.2. apglabāt dzīvniekus;

58.3. traucēt bēru ceremoniju norisi, darbinot mehānismus vai izdarot citas tīšas darbības, kas traucē vai kavē bēru ceremonijas norisi;

58.4. braukt ar motorizētiem transportlīdzekļiem, izņemot:

58.4.1. gadījumus, kad ir saņemta Pašvaldības atļauja;

58.4.2. operatīvos transportlīdzekļus;

58.4.3. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

58.4.4. personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, uzrādot apliecību;

58.5. piesārņot kapsētas teritoriju un izmest atkritumus, t.sk. veidot atkritumu kaudzes šim nolūkam neparedzētajās vietās, t.sk. aiz kapsētas žoga;

58.6. rakt vai ņemt zemi/smiltis kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijā;

58.7. izmest līdzi atnestos vai atvestos sadzīves atkritumus;

58.8. bojāt apstādījumus, t.sk. patvaļīgi cirst un bojāt kokus, kapliču, nojumi/lapeni, ūdens ņemšanas vietas un citu kapsētas aprīkojumu;

58.9. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini mainīt ierādītās kapavietas laukuma platību (robežas);

58.10. patvaļīgi aizņemt kapavietu laukumu;

58.11. veikt apbedījumus bez kapsētas pārziņa saskaņošanas;

58.12. ārpus piešķirtās kapavietu laukuma robežām stādīt krūmus, dzīvžogus, novietot soliņus un ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas, pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

58.13. pārvietot izvietotās brīdinājuma un informatīvās zīmes;

58.14. sniegt apbedīšanas pakalpojumus, kapavietu laukumu labiekārtošanas un kopšanas un amatnieku pakalpojumus bez kapsētas pārziņa saskaņošanas.

59. Kapsētas apsaimniekotājs:

59.1. nodrošina kapličas, nojumes/lapenes uzturēšanu, kapsētas iekšējo celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu, ūdens ņemšanas vietu uzturēšanu, ārpus kapavietu laukumu esošo apstādījumu un koku stādījumu veidošanu un kopšanu, kapsētas teritorijas labiekārtošanu, bēru gadījumā galveno eju attīrīšanu no sniega. Ar kapsētas galveno eju karti var iepazīties pie kapsētas pārziņa;

59.2. veic kapsētas kapavietu laukumu t.sk. vēsturisko kapavietu laukumu inventarizāciju un digitalizāciju;

59.3. nodrošina sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu;

59.4. organizē atkritumu apsaimniekošanu un kapsētas teritorijā izvieto informatīvas norādes par atkritumu novietošanas vietām;

59.5. iekasē Pašvaldības domes noteikto maksu par tā sniegtajiem pakalpojumiem.

60. Kapsētas pārzinis ievēro esošo kapsētas plānojumu – apbedīšanas vietu, celiņu un kapavietu laukumu izvietojumu, zaļās zonas, nodrošina kapsētas sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā.

61. Kapsētas pārzinis, pamatojoties uz šiem noteikumiem, ir tiesīgs atbrīvot kapavietas izveidošanas rezultātā patvaļīgi aizņemto teritoriju no stādījumiem, norobežojumiem.

62. Kapsētas pārzinis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā reģistrāciju. Apbedīšanas un apbedījuma vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata vai KDUS.

63. Kapsētā ir izveidots atsevišķs sektors bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanai.

64. Bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanu atbilstoši prasībām organizē pašvaldības Sociālo lietu pārvalde, piesaistot apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju.

65. Bezpiederīgo un nezināmo personu kapavietu saglabā 20 gadus un tās kopšanu nodrošina kapsētas apsaimniekotājs. Pēc minētā termiņa kapavietu nolīdzina un veic virsapbedījumu.

66. Kapsētu pārziņu faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt:

66.1. Alūksnes pilsētā – Pašvaldības iestādes "SPODRA" vadītājam;

66.2. Pašvaldības teritoriālo iedalījumu vienībās – Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldes vadītājam.

67. Iestāžu vadītāju lēmumus var apstrīdēt Pašvaldības domē. Domes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

68. Kontroli par saistošo noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros nodrošina kapsētas apsaimniekotājs vai Alūksnes novada pašvaldības policija.

69. Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, savas kompetences ietvaros izdod un administratīvā akta nepildīšanas gadījumā piespiedu naudu uzliek kapsētas apsaimniekotāja vai Alūksnes novada pašvaldības policijas amatpersonas Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

70. Nekopto kapavietu inventarizācijas periodā ieskaita visu inventarizācijas periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

71. Kapavietas, kas ierādītas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmēri var atšķirties no šajos noteikumos noteiktajiem.

72. Atzīt par spēku zaudējušiem Alūksnes novada pašvaldības domes 2013. gada 7. novembra saistošos noteikumus Nr. 39/2013 "Alūksnes novada pašvaldības kapsētu darbības noteikumi".