Ministru kabineta rīkojums Nr. 388
Rīgā 2024. gada 21. maijā (prot. Nr. 21 16.
§)
Grozījumi
Ministru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojumā Nr. 421
"Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās
platformas un sistēmas" nolūka "Valsts pārvaldes IKT
attīstības projektu un programmu pārvaldība" projekta
"Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un
arhitektūras pārvaldība" pases un koplietošanas pakalpojuma
"IKT attīstības aktivitāšu un domēnu arhitektūru pārvaldības
atbalsta pakalpojums" apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojumā Nr.
421 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes
centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Valsts
pārvaldes IKT attīstības projektu un programmu pārvaldība"
projekta "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu
un arhitektūras pārvaldība" pases un koplietošanas
pakalpojuma "IKT attīstības aktivitāšu un domēnu arhitektūru
pārvaldības atbalsta pakalpojums" apstiprināšanu"
(Latvijas Vēstnesis, 2023, 132. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt rīkojuma nosaukumu šādā redakcijā:
"Par
2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un
pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības
vide" nolūka "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu
un programmu pārvaldība" projekta "Valsts pārvaldes IKT
attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība"
pases un koplietošanas pakalpojuma "IKT attīstības
aktivitāšu un domēnu arhitektūru pārvaldības atbalsta
pakalpojums" apstiprināšanu".
2. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā
transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena
"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes
modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā
uzņēmējdarbības vide" (turpmāk - 2.1.1.1.i. investīcija)
projekta "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu
un arhitektūras pārvaldība" (turpmāk - projekts) pasi (1.
pielikums) un centralizētas funkcijas vai koplietošanas
pakalpojumu attīstības plānu (2. pielikums)."
3. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju iesniegt projekta
iesniegumu 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros."
4. Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Finansēt projektu 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros,
ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada
14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
2. komponentes "Digitālā transformācija"
2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes,
tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi"."
5. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
"5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijai 2.1.1.1.i. investīcijas veiksmīgai īstenošanai no
ministrijas amata vietām uz darba līguma pamata, kas noslēgts uz
noteiktu laiku, piesaistīt četrus darbiniekus (četras slodzes),
nodrošinot, ka piesaistītie darbinieki strādā tikai 2.1.1.1.i.
investīcijas īstenošanas laikā."
6. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
Ministru prezidente
E. Siliņa
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒
veselības ministrs H. Abu Meri
Pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 21. maija
rīkojumam Nr. 388
"1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 6. jūlija
rīkojumam Nr. 421
2.1.1.1.i.
investīcijas projekta "Valsts pārvaldes informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju attīstības projektu programmu un
arhitektūras pārvaldība" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu
1.1. Finansējuma saņēmējs,
kas īsteno projektu (institūcija) |
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) |
1.2. Projekta īstenošanas
partneri |
Īstenošanas partneru nav. Citas
institūcijas - projektu programmu pārvaldītāji un projektu
īstenotāji - tiks iesaistītas projekta ietvaros attīstāmā
koplietošanas pakalpojuma saņēmēju lomās |
2. Saistīto projektu
programma
2.1. Programmas
nosaukums |
Ārpus programmām |
2.2. Saistība ar citiem
projektiem |
Netieša saistība ar visiem attīstības programmās
iekļautajiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk
- ANM) plāna 2.1. reformu un investīciju virziena
projektiem tādā nozīmē, ka viens no projekta uzdevumiem ir
atbalsta nodrošināšana attīstības programmu pārvaldībai.
Veicot projekta aktivitātes, VARAM nodrošinās Valsts
informācijas sistēmu likuma 4. panta 1. daļā VARAM uzdoto
funkciju, proti, koordinēt valsts informācijas sistēmu vai
institūcijas informācijas sistēmu darbību integrētas valsts
informācijas sistēmas ietvaros, realizējot vienotu valsts
politiku valsts informācijas sistēmu vai institūcijas
informācijas sistēmu attīstības un uzturēšanas jomā, kā arī
minētā likuma 4. panta 3. daļā noteikto funkciju
koordinēt pētījumus un investīcijas integrētas valsts
informācijas sistēmas izveidošanai un valsts informācijas
sistēmu darbības pilnveidošanai, piesaistot ekspertus
valsts informācijas sistēmu ekspertīzēm, un sniegt
priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts informācijas
sistēmu attīstību.
Ievērojot minēto, konstatējams, ka VARAM kā finansējuma
saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā
komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts
deleģētas funkcijas veikšanai
|
3. Projekta mērķis un galvenie
ieguvumi
3.1. Projekta mērķis un
galvenais saturs |
Centralizēts
atbalsts projektu programmu un informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju (IKT) arhitektūras vienveidīgai pārvaldībai,
tādējādi veicinot un koordinējot ANM 2.1. mērķrādītāju
sasniegšanu, kā arī projekta īstenošanas rezultātā
pilnveidojot VARAM īstenoto centralizēto funkciju - valsts
pārvaldes IKT attīstības aktivitāšu īstenošanas uzraudzību
(Valsts informācijas sistēmu likuma 4., 5. pants) |
3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma) |
ANM reformu un
investīciju virziena 2.1. investīciju mērķu daudzveidība rada
nepieciešamību pārvaldīt investīciju projektus pa projektu
programmām attiecīgo jomu jeb domēnu arhitektūru ietvaros.
Resursu piesaiste ar īpaša projekta palīdzību ir paredzēta
Latvijas ANM plānā (505. rindkopa) |
3.3. Projekta
ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai
verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 |
vērtība
|
sasniegšanas laiks (gads)
|
3.3.1. Horizontālo
datu, pakalpojumu un infrastruktūras projektu programmu
vadība |
Projektam piesaistīto ekspertu
vadīto programmu skaits |
3 |
2026 |
Novadīto un dokumentēto
programmas padomes sanāksmju skaits |
36 |
2026 |
3.3.2. Atbalsts
projektu programmu vadībai un uzraudzībai, nodrošinot
programmu administratīvās koordinācijas resursu un
informatīvo rīku (dashboard) (skat. arī 5.3.1.
"Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu datu
kopa") |
Koordinatoru atbalstu saņēmušo
programmu skaits |
8 |
2026 |
Ar programmu koordinatoru
palīdzību organizēto programmu padomju sanāksmju
skaits |
96 |
2026 |
3.3.3. Valsts
pārvaldes jomu (domēnu) arhitektūru izstrāde un uzturēšana,
nodrošinot projektu iekļaušanos domēnu arhitektūrās (skat.
arī 5.2. "IKT attīstības aktivitāšu un domēnu
arhitektūru pārvaldības atbalsta
pakalpojums") |
Izstrādātas domēna arhitektūras
vadlīnijas un pirmais piemērs |
1 |
2023 |
Nodrošināta domēnu arhitektūru
izstrāde (skaits) |
8 |
2026 |
Nodrošināta ANM projektu
risinājumu arhitektūru dokumentēta iekļaušanās domēnu
arhitektūrās (risinājumi/arhitektūras) |
25/8 |
2026 |
3.3.4. Pašreizējais
centralizētais IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības process
ir transformēts par izmaiņu pārvaldības procesu, kura
īstenošanā iesaistīti kompetences centri, kas pārvalda savas
specializācijas jomas domēnu arhitektūras |
Specializēto kompetenču centru
skaits, kuri ir iesaistīti centralizēti koordinētā izmaiņu
pārvaldības procesa īstenošanā |
5 |
2026 |
4. Nepieciešamā finansējuma
apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu
sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) |
4.2. Plānotais
pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks
pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja
plānots to pieprasīt4 |
2 100 000 euro |
220 500 euro (4.4. punktā norādītajai
izmaksu pozīcijai) |
|
|
Projekta ietvaros veicamo
darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs
apzīmējums
|
Izmaksu apmērs
(indikatīvi)
|
Maksimālais
apmērs5
|
Darbības iznākums
|
4.3. Projekta vadības un
īstenošanas personāla izmaksas |
1 050 000
euro
|
1 500 000
euro
|
Īstenots projekts |
4.4. IKT arhitektūras
izstrādes un citu konsultāciju pakalpojumu izmaksas, kas var
ietvert arī IKT arhitektūras pārvaldības programmatūras rīku
attīstības, pielāgošanas un licenču izmaksas |
1 050 000
euro
|
1 500 000
euro
|
Arhitektūras vadlīniju, domēnu
un risinājumu arhitektūras, kā arī konsultāciju un
programmatūras rīku pilnveidojumu pakalpojumi projekta mērķu
sasniegšanai |
5. Projekta ieguldījums reformu
un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes
procesu IKT risinājumi
Skaits
|
IKT risinājuma nosaukums
|
Īss apraksts
|
Valsts mākonī
(jā/nē)
|
IKT risinājumu attīstības
saskaņošanas termiņš6 (gads, ceturksnis)
|
Ieviešanas termiņš (gads,
ceturksnis)
|
Risinājuma lietotāji
(skaits)
|
1
|
Valsts pārvaldes informācijas
sistēmu, IT resursu un pakalpojumu informācijas sistēma
(VIRSIS) |
Tiks attīstīta sistēmas VIRSIS
funkcionalitāte, kas atbalsta IKT pārvaldības procesus |
Jā
|
2023. gada 2. cet. |
2025. gada 3. cet. |
200
|
5.2. Centralizētās funkcijas
vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits
|
Pakalpojums (pakalpojumu
grupa)
|
Koplietošanas pakalpojumu
lietotāji (institūcijas)
|
Norāde uz MK lēmumu par
attīstības plānu7
|
Ieviešanas termiņš (gads,
ceturksnis)
|
1
|
IKT attīstības aktivitāšu un
domēnu arhitektūru pārvaldības atbalsta
pakalpojums |
Institūcijas - esošie un topošie
kompetenču centri, kas iesaistīsies pilnveidojamā IKT
arhitektūras un attīstības aktivitāšu pārvaldības procesa
īstenošanā |
Tiek saskaņots vienlaikus |
2025. gada 1. cet. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās
nozares būtiskās datu kopas
Skaits
|
Saturu raksturojošs
nosaukums
|
Piekļuves nodrošināšanas
termiņš (gads, ceturksnis)
|
1
|
5.3.1. Valsts pārvaldes IKT
attīstības projektu datu kopa |
2025. gada 1. cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas
kapacitāte8
VARAM Projektu pārvaldības departamentam sadarbībā ar
citiem digitālās transformācijas rīcībpolitikas
departamentiem ir pieredze ar apjomīgu IKT projektu
ieviešanu valsts pārvaldē, tai skaitā satura un apjoma ziņā
līdzīga projekta "Publiskās pārvaldes informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības
sistēma" (PIKTAPS) īstenošanā. Tā mērķis - nodrošināt
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2014.-2020. gada
līdzfinansēto IKT projektu sasvstarpējo saskaņotību,
būtiskāko centralizēto platformu projektēšanu un
īstenošanu, kā arī veicināt sabiedrības spējas un
ieinteresētību efektīvi izmantot radītos IKT risinājumus.
PIKTAPS projekta komanda veicināja valsts centralizēto IKT
risinājumu projektēšanas un izstrādes aktivitātes, valsts
IKT arhitektūras pārvaldības aktivitātes un IKT iespēju
izmantošanu valsts pārvaldē kopumā. Līdz 2023. gada 24.
jūnijam tika īstenots atsevišķs projekts - PIKTAPS otrā
kārta (PIKTAPS 2), kurā turpinātas PIKTAPS
aktivitātes.
Projekta komanda sastāv no projekta vadītāja (1 slodze),
kas ir atbildīgs par projekta darbību norisi atbilstoši
apstiprinātajai projekta pasei, vada projekta komandu un,
pārliecinoties, ka projekta mērķi tiek sasniegti plānoto
resursu ietvaros, nodrošina integrētu darbu starp projektā
iesaistītajiem darbiniekiem un sistēmu arhitektiem (3
slodzes), kas īsteno uzdotās projekta darbības. Specifisku
uzdevumu veikšanai projekta vadītājs pēc nepieciešamības
piesaista kompetentas amatpersonas no attiecīgajiem VARAM
departamentiem, kā arī, piemēram, IKT arhitektūras līmeņa
speciālistus un vadošos nozaru speciālistus
|
7. Izmaksu/ieguvumu analīze,
tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
Laika un finansiālie ieguvumi no projekta tiks sasniegti
tiešo ietaupījumu rezultātā, piesaistot un noturot valsts
pārvaldē kvalificētus un pieredzējušus speciālistus.
Projektu portfelim, kuram atbalstu sniegs šis projekts,
nebūs vajadzīgs liels konsultāciju iepirkumu skaits, jo
visu projektu īstenošanas laiku tiks sniegts vienmērīgs
konsultāciju nodrošinājums (nozares specifiskie jautājumi,
sistēmu arhitektūra u.tml.) no valsts pārvaldes resursiem.
Radot pastāvīgus atbalsta resursus IKT projektu ieviešanai,
tiks centralizētas projektu administratīvās funkcijas,
noņemot slogu no valsts pārvaldes institūciju personāla,
kas nav tieši saistīts ar IKT projektiem. Tāpat tiks radīta
vienota IKT projektu vadības metodoloģija un analītiskā
potenciāla koncentrēšana vienuviet. Pastarpināti tiks
nodrošināti ietaupījumi kvalitatīvākas risinājumu
arhitektūras un izstrādāto risinājumu sadarbspējas dēļ, kas
ir ilgtermiņa ieguvums.
Pozitīvo ietekmi uz cilvēkresursu un finansiālo resursu
izlietojumu valsts pārvaldē saistībā ar šī projekta
ieviešanu iespējams ilustrēt ar projektā "Publiskās
pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
arhitektūras pārvaldības sistēma - 2. kārta" (PIKTAPS
2) iegūtajiem datiem (SIA
"PricewaterhouseCoopers" nodevums "Projektu
pārvaldības ietvara izveide, tajā skaitā IKT arhitektūras
uzraudzības vajadzībām"). Projekta ietvaros tika
iesaistīti 33 valsts iestāžu pārstāvji, tā cenšoties
noskaidrot esošo situāciju un vajadzību pēc centralizētas
projektu vadības procesu (Project Management Office
- PMO) ieviešanas valsts pārvaldē. Rezultāti
uzrādīja, ka tikai 4,35 % respondentu pārstāvētajās
iestādēs ir pieejami visi vajadzīgie speciālisti projektu
ieviešanai. 44 % aptaujāto minēja, ka šādu speciālistu
(IKT jomas eksperti un iepirkumu eksperti) trūkst, savukārt
46 % aptaujāto minēja, ka faktiski šādi speciālisti
iestādē ir, taču to pamatpienākumi nav saistīti ar projektu
ieviešanu, kā arī to slodze ir tik liela, ka nav iespējams
tos piesaistīt projektu vajadzībām. Faktiski 90 %
gadījumu IKT un iepirkumu speciālistu pieejamība ir būtiski
ierobežota vai neesoša. Šis projekts ir vērsts uz
situācijas uzlabošanu, piesaistot speciālistus tieši IKT
projektu ieviešanas vajadzībām, nodrošinot to ekspertīzes
pieejamību horizontāli visā valsts pārvaldē.
Ņemot vērā, ka reformu un investīciju virziena 2.1.
"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" portfelis aptver projektus 8 domēnos
un vismaz 24 projektos būs nepieciešama augsta līmeņa (IT
arhitektūras) speciālistu iesaiste, šis projekts sniegs
būtisku izmaksu ietaupījumu, gan mazinot nepieciešamību pēc
atsevišķu speciālistu algošanas katrā projektā, gan
atsevišķu konsultāciju pakalpojumu iepirkšanu. Papildus tam
projekts nodrošinās arī savstarpējo tehnoloģisko saistību
starp vienā domēnā esošiem risinājumiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem
datiem (2022. gada 3. ceturksnis) vidējais atalgojums
informācijas tehnoloģiju nozarē (apakšnozare J62
Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības)
Latvijā ir 2660 euro bruto (kopā ar darba devēja
VSAOI (23,59 %) - 3287,49 euro). Viena
speciālista algošana gadā, pieņemot, ka speciālists saņems
vismaz vidējo atalgojumu nozarē, un neskaitot citas
izmaksas, piemēram, veselības apdrošināšanu, piemaksas,
pabalstus, naudas balvas u. c. darbiniekiem pienākošās
izmaksas, kas atkarībā no iestādes/organizācijas izmaksātu
vismaz 39 449,88 euro, bet četros gados -
157 799,52 euro.
Vismaz viena speciālista algošana katrā no projektiem
četru gadu periodā vai trīs speciālistu algošana katrā no 8
domēniem:
24 x 157 799,52
euro = 3 787 188,48 euro
Minimālais ietaupījums:
3 787 188,48 -
2 320 500,00 = 1 466 688,48
euro
|
8. Cita būtiska informācija
Projekts atbalstīs reformu un investīciju virzienā 2.1.
"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" paredzēto reformu centralizēto
pārvaldību, izveidojot projektu pārvaldības biroju, kas
sniegs gan konsultatīvu, gan praktisku atbalstu IKT
projektu vadības pilnā ciklā (plānošana, projektēšana un
ieviešana) (ANM plāna 505. rindkopa).
Projekts primāri sniegs atbalstu projektiem, kuri tiks
ieviesti saistībā ar ANM plānā definētajiem pasākumiem,
līdz ar to tas nav autonoms, bet gan cieši saistīts ar
projektu plānošanas un ieviešanas gaitu konkrētās nozarēs,
kuras atbalstīs ANM.
Paredzēts, ka arī turpmāk tiks izmantota centralizēta
pieeja valsts IKT projektu ieviešanā, tāpēc konkrētais
projekts palīdzēs veidot un attīstīt šādu projektu vadības
praksi. Līdzīgi atbalsta pasākumi (centralizēts IKT
projektu vadības birojs) valsts IKT risinājumu izstrādei
nākotnē tiek plānoti arī no citiem fondiem, piemēram, ERAF,
tāpēc ir būtiski veidot šo projektu sasaisti un prakses
pēctecību pēc 2026. gada, kad paredzēts šī projekta
noslēgums
|
Lietotie saīsinājumi:
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija"
1 Obligāti jāiekļauj
vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek
sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir
jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai,
bet nav jānorāda iznākumi - ieguldījumi Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko
norāda 5. punktā.
2 Ja ieguvums ir
personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad
mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku
skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un
sasniegšanas laiks - 2026. gads.
3 PVN netiek
attiecināts uz projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt
patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to
attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot ar Finanšu
ministriju.
4 Avansa maksājumi ir
attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās
pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 %
no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu
ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst
pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja
ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda
"n/a". Maksimālais finansējums aktivitātes
īstenošanai, ja kādā projekta izmaksu pozīcijā izveidosies
plānoto izmaksu samazinājums un netiek pārsniegts projektā
paredzētais kopējais finansējums.
6 Tai skaitā IKT
būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai
plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
7 Ja koplietošanas
pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar
Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to
pievieno norādi.
8 Kapitālsabiedrības
un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši
finansēšanas nosacījumiem.