Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. 9/2024

Kuldīgā 2024. gada 25. aprīlī

Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Kuldīgas novadā

APSTIPRINĀTI
ar Kuldīgas novada domes 25.04.2024.
sēdes lēmumu (prot. Nr. 5, p. 48)

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,
14. panta pirmās daļas 6. punktu, astoto daļu,
15. pantu, 17. panta otro daļu, 21.¹ panta otro daļu,
21.² panta otro daļu, 21.⁵ panta ceturto daļu,
21.⁷ panta pirmo daļu, 24. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie saistošie noteikumi (turpmāk – Saistošie noteikumi) nosaka kārtību, kādā Kuldīgas novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība) iedzīvotājiem, palīdzības reģistra veidus, personu kategorijas, kas ir tiesīgas saņemt palīdzību, kā arī kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā (turpmāk – Palīdzības reģistrs) un izslēdzamas no tā un dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību, nosacījumus un termiņu.

2. Personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", Dzīvojamo telpu īres likums un Saistošie noteikumi.

3. Pašvaldība sniedz šāda veida palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā:

3.1. izīrē pašvaldībai piederošus vai tās nomātus dzīvokļus (turpmāk – dzīvojamās telpas);

3.2. izīrē sociālos dzīvokļus;

3.3. nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu;

3.4. sniedz palīdzību īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu;

3.5. izīrē dzīvojamo telpu kvalificētam speciālistam.

4. Pašvaldības institūciju kompetence palīdzības sniegšanā:

4.1. lēmumus par personu reģistrēšanu Palīdzības reģistrā, izslēgšanu no Palīdzības reģistra, par dzīvojamo telpu izīrēšanu, pagaidu dzīvojamo telpu ierādīšanu, palīdzības sniegšana īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pieņem Kuldīgas novada domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija);

4.2. lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu vai atcelšanu pēc Dzīvokļu komisijas ierosinājuma pieņem Kuldīgas novada dome;

4.3. lēmumu par kvalificētam speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa noteikšanu vai atcelšanu pēc Dzīvokļu komisijas ierosinājuma pieņem Kuldīgas novada dome;

4.4. lēmumu par dzīvojamās telpas, sociālo dzīvokļu un dzīvojamās telpas kvalificētam speciālistam izīrēšanu vai īres līguma izbeigšanu pieņem Dzīvokļu komisija.

II. Personas, kurām ir tiesības uz pašvaldības palīdzību

5. Papildus Saistošo noteikumu 2. punktā nosauktajos likumos noteiktajām personām, tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā vispārējā kārtībā ir:

5.1. personām, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja viņu vai viņu ģimenes locekļu īpašumā nav citas dzīvojamās telpas, turklāt, ja palīdzības pieprasītājs ir:

5.1.1. trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība;

5.1.2. persona, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;

5.1.3. persona, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa.

5.2. trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām:

5.2.1. kuras īrē vai lieto tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām, kas vecākas par deviņiem gadiem (izņemot laulātos) un kuru ģimenē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;

5.2.2. kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā ar speciālistu atzinumu par tehnisko stāvokli nav piemērota dzīvošanai un kuru īpašumā vai lietošanā nav cita dzīvojamā telpa;

5.2.3. kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa un kurām nav apgādnieku darbspējīgā vecumā;

5.2.4. kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kurām nav apgādnieku darbspējīgā vecumā;

5.2.5. kuras ir nepieciešams nodrošināt ar atsevišķu istabu slimības rakstura dēļ;

5.2.6. kuras audzina bērnu ar invaliditāti;

5.2.7. kuras īrē vai lieto tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām, kas vecākas par deviņiem gadiem, un kuras vienas pašas audzina nepilngadīgu bērnu, un kurām nav kopīga saimniecība ar citu darbspējīgu personu.

5.3. ģimenēm ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem, kuras atgriežas uz dzīvi Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā no pastāvīgas dzīves ārvalstīs un kuru īpašumā vai valdījumā nav dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas.

5.4. personām, kuras nav minētas Saistošo noteikumu iepriekšējos punktos, bet kuras iesniegušas motivētu iesniegumu par nodrošināšanu ar dzīvojamo telpu un Dzīvokļu komisija, izvērtējot konkrētos apstākļus, pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

6. Pašvaldība sniedz palīdzību tikai Palīdzības reģistrā iekļautām personām reģistrācijas secībā Saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kas atradās Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā, ir iznīcināta vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, turklāt persona ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas ir iesniegusi Dzīvokļu komisijā iesniegumu par nepieciešamo palīdzību.

7. Ja personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir iznīcināta vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un pašvaldība nevar šo personu tūlītēji nodrošināt ar dzīvojamo telpu (jo nav brīvu neizīrētu dzīvojamo telpu), personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu.

8. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai tām personām, kuras uz tiesiska pamata deklarējušas savu dzīvesvietu Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

9. Pašvaldība nesniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ja:

9.1. personas īpašumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa;

9.2. persona pēdējo piecu gadu laikā pārdevusi savu dzīvokli vai devušas piekrišanu dzīvokli pārdot, vai citādi atsavināt un darījuma rezultātā zaudējusi attiecīgās dzīvojamās telpas īpašuma vai lietošanas tiesības;

9.3. persona pēdējo piecu gadu laikā pasliktinājusi savus dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku vai iemitinot īrētajās dzīvojamajās telpās radiniekus (izņemot laulāto un bērnus) vai citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana.

III. Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem

10. Tiesības uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir kvalificētiem speciālistiem.

11. Uz palīdzību var pretendēt kvalificēts speciālists, kurš ieguvis izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata pienākumu veikšanai.

12. Dzīvojamo telpu, kurai pašvaldības dome ir noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, pašvaldība ir tiesīga izīrēt:

12.1. kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo vai augstāko izglītību pašvaldības attīstības programmā ietvertās attīstāmajās nozarēs, kas ir nepieciešami uzņēmējdarbības veicināšanai Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā:

12.1.1. vieglās un smagās rūpniecības nozarē;

12.1.2. radošās industrijas nozarē;

12.1.3. tūrisma nozarē;

12.1.4. pakalpojumu sniegšanas nozarē;

12.1.5. lauksaimniecības nozarē;

12.1.6. meža nozarē.

12.2. kvalificētiem speciālistiem valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanai:

12.2.1. inženierzinātņu nozarē;

12.2.2. izglītības un sporta nozarē;

12.2.3. kultūras nozarē;

12.2.4. veselības un sociālo pakalpojumu nozarē;

12.2.5. pārvaldības organizēšanas un nodrošināšanas jomā;

12.2.6. tiesībsargājošo institūciju un glābšanas dienestu darbiniekiem.

13. Ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā slēdz sadarbības līgumu ar speciālista darba devēju.

14. Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz ar speciālistu, kurš uzsāk, vēlas uzsākt darbu vai ne ilgāk kā vienu gadu ir darba tiesiskajās attiecībās Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā esošā uzņēmumā vai valsts, pašvaldības iestādē. Ja speciālists tikai uzsāks darba tiesiskās attiecības, uzņēmums vai iestāde pašvaldībai iesniedz dokumentu ar apliecinājumu par konkrētā speciālista nepieciešamību.

15. Pašvaldība speciālistam izīrē dzīvojamo telpu saskaņā ar Saistošo noteikumu VI nodaļu.

16. Speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdz uz laiku, kamēr pastāv darba tiesiskās attiecības, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem.

17. Pašvaldība nav tiesīga izīrēt dzīvojamo telpu speciālistam, ja Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā atrodas šim speciālistam vai tā laulātajam vai personai, kas dzīvos kopā ar speciālistu, piederoša dzīvojamā telpa.

IV. Sociālo dzīvokļu izīrēšana

18. Sociālais dzīvoklis ir pašvaldībai piederošs dzīvoklis (arī atsevišķa dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kurš neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, bet kuram pašvaldības dome noteikusi sociālā dzīvokļa statusu, kā arī dzīvoklis pašvaldībai piederošā sociālajā dzīvojamā mājā.

19. Sociālos dzīvokļus, kuriem pašvaldības dome ir piešķīrusi sociālā dzīvokļa statusu, Pašvaldība ir tiesīga izīrēt trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuras atbilst likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁶ panta pirmajā daļā minētajam, likuma noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Saistošo noteikumu VI nodaļu.

20. Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

V. Reģistrācija pašvaldības palīdzības saņemšanai, izslēgšana no Palīdzības reģistra un pārreģistrācija citā Palīdzības reģistrā

21. Persona, kura vēlas saņemt pašvaldības palīdzību, iesniedz Dzīvokļu komisijai vienota parauga iesniegumu (Saistošo noteikumu pielikumā) un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību. Iesniegumā norādāmi personai vēlamie pašvaldības palīdzības veidi. Persona ar savu parakstu apliecina, ka:

21.1. tās, laulātā vai personas, ar kuru tā dzīvo vienā mājsaimniecībā īpašumā (arī kopīpašumā) nav cita dzīvojamā telpa, kuru varētu izmantot dzīvošanai, vai nekustamais īpašums, kuru var izmantot peļņas gūšanai;

21.2. tā pēdējo piecu gadu laikā nav pārdevusi savu dzīvojamo telpu vai devusi piekrišanu dzīvojamo telpu pārdot vai citādi atsavināt un darījuma rezultātā zaudējusi attiecīgās dzīvojamās telpas īpašuma vai lietošanas tiesības;

21.3. tā pēdējo piecu gadu laikā nav pasliktinājusi savus dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku vai, iemitinot īrētajā dzīvojamajā telpā radiniekus (izņemot laulāto un nepilngadīgos bērnus) vai citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana;

21.4. tā pēdējo piecu gada laikā nav atsavinājusi sev piederošu dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu.

22. Persona apliecina tiesības saņemt palīdzību, pievienojot iesniegumam šādu, savam statusam atbilstošu dokumentu kopijas:

22.1. tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas;

22.2. īres līgumu ar privātpersonu par privātas dzīvojamās telpas īri un īpašnieka uzteikumu par īres līguma izbeigšanu;

22.3. politiski represētās personas apliecību;

22.4. repatrianta statusa apliecinošu dokumentu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

22.5. bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns – attiecīgās bērnu aprūpes iestādes vai bāriņtiesas izsniegtu dokumentu par aizbildnības uzsākšanu/izbeigšanu;

22.6. avārijas stāvoklī esošas dzīvojamās telpas īrnieks – kompetentas institūcijas izsniegtu dzīvojamās telpas tehniskā stāvokļa novērtēšanas atzinumu;

22.7. persona, kura pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas – brīvības atņemšanas iestādes izdotu atbrīvošanas izziņu;

22.8. kvalificēts speciālists – izglītības dokumentus, iestādes vēstuli ar apliecinājumu par konkrētā speciālista nepieciešamību vai jau noslēgtu darba līgumu.

23. Saistošo noteikumu 22.5., 22.6., 22.8. apakšpunktā norādītā informācija iesniedzama pašvaldībā tikai gadījumā, ja tā nav pašvaldībās rīcībā, un pašvaldība objektīvu iemeslu dēļ to nevar iegūt pati.

24. Iesniedzot Saistošo noteikumu 22. punktā minēto dokumentu kopijas, persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

25. Personas dokumentus pašvaldības palīdzības saņemšanai izskata Dzīvokļu komisija un viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību un iekļaušanu tā veida Palīdzības reģistrā, kāds norādīts personas iesniegumā, vai lēmumu par atteikumu.

26. Ja Saistošo noteikumu 25. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanai Dzīvokļu komisijai nepieciešama papildu informācija, tā var pieprasīt personai precizēt iesniegumu, pievienojot nepieciešamos dokumentus.

27. Ja Saistošo noteikumu 25. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanai Dzīvokļu komisijai nepieciešama papildu informācija, kura pieejama valsts vai pašvaldības datu reģistros, Dzīvokļu komisija patstāvīgi veic datu reģistros pieejamās informācijas apstrādi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

28. Persona tiek reģistrēta Palīdzības reģistrā pēc deklarētās dzīvesvietas, ja tā iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus un atzīta par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību.

29. Pieņemto Dzīvokļu komisijas lēmumu par palīdzības sniegšanu vai atteikumu sniegt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā personai rakstveidā paziņo normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lēmumā norādot Dzīvokļu komisijas lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

30. Pamatojoties uz Dzīvokļu komisijas pieņemto lēmumu, Palīdzības reģistru iekārto un ierakstus tajā izdara pašvaldības noteikts darbinieks.

31. Palīdzības reģistri tiek kārtoti atsevišķi katram Kuldīgas novada pagastam un pilsētai, atbilstoši Saistošo noteikumu 3. punktā noteiktajiem pašvaldības palīdzības veidiem.

32. Personas reģistrējamas Palīdzības reģistrā tādā secībā, kādā tās pašvaldībai iesniegušas iesniegumu un visus Saistošajos noteikumos norādītos, attiecīgajai palīdzības pieprasītāju kategorijai atbilstošos dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību.

33. Par katru personu Palīdzības reģistrā iekļaujamas šādas ziņas:

33.1. reģistrējamās personas vārds un uzvārds, personas kods;

33.2. datums, kad pašvaldībā reģistrēts iesniegums ar palīdzības pieprasījumu;

33.3. personas kārtas numurs Palīdzības reģistrā;

33.4. deklarētās dzīvesvietas adrese, tālrunis, faktiskās dzīvesvietas adrese, ja tā atšķiras no deklarētās;

33.5. ziņas par ģimenes locekļiem un nepieciešamo istabu skaitu.

34. Personas, kura reģistrēta palīdzības saņemšanai, pienākumi ir:

34.1. katru gadu līdz 30. aprīlim veikt pārreģistrāciju Palīdzības reģistrā, atkārtoti iesniedzot iesniegumu un Saistošajos noteikumos noteiktos dokumentus, kuri apliecina personas tiesības saņemt palīdzību;

34.2. divu nedēļu laikā paziņot pašvaldībai, ja ir zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai.

35. Ja persona neveic ikgadējo pārreģistrāciju, persona tiek izslēgta no Palīdzības reģistra saskaņā ar Saistošo noteikumu 36. punktā noteikto kārtību.

36. Dzīvokļa komisija pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no Palīdzības reģistra gadījumos, ja:

36.1. persona iesniegusi rakstveida iesniegumu par atteikšanos no palīdzības saņemšanas;

36.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai;

36.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai;

36.4. persona nav Saistošo noteikumu 34.1. apakšpunktā noteiktajā termiņā atkārtoti iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto palīdzību;

36.5. persona saņēmusi iesniegumā norādīto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā;

36.6. persona nepamatoti atteikusies no trim dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi uz tiem līdz personai nosūtītajā paziņojumā norādītajam termiņam, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

37. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no Palīdzības reģistra pašvaldība personai nosūta rakstveida paziņojumu par izslēgšanu no Palīdzības reģistra, norādot izslēgšanas pamatojumu.

VI. Pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība

38. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstus atsevišķi veido katrs Kuldīgas novada pagasts un pilsēta. Sarakstus līdz nākamā mēneša 1. datumam iesniedz Dzīvokļu komisijai.

39. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļaujama šāda informācija:

39.1. dzīvojamās telpas adrese, dzīvokļa statuss;

39.2. dzīvojamās telpas platība, istabu skaits, stāvs, kurā šī telpa atrodas;

39.3. dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis;

39.4. dzīvojamās telpas īres maksa.

40. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautā informācija ir pieejama ikvienai personai, kura reģistrēta Palīdzības reģistros vai kurai šāda palīdzība sniedzama neatliekami.

41. Lēmumu par dzīvojamo telpu piedāvāšanu īrēšanai konkrētām personām pieņem Dzīvokļu komisija, ņemot vērā personu kārtas numuru Palīdzības reģistrā un likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikto dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtību. Ja persona piekrīt konkrētās dzīvojamās telpas īrēšanai, pamatojoties uz personas iesniegumu pašvaldībai, Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par īres līguma slēgšanu ar šo personu.

42. Dzīvojamo telpu īres līguma termiņš nosakāms ne garāks par trim gadiem.

43. Pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt likumā par "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantā minētajām personām (personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība), bet, ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt šā likuma 14. pantā minētajām personām (personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām), kuras reģistrētas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja arī šādas personas nav reģistrētas vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā.

44. Personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu (izņemot, ja dzīvoklis tiek izīrēts likuma "Par palīdzības sniegšanu dzīvokļu jautājumā" 13. pantā minētajām personām), pēc iespējas ievērojot šādus kritērijus:

44.1. vienas istabas dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

44.2. divu istabu dzīvokli piedāvā izīrēt ģimene, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;

44.3. trīs istabu un lielāku dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir vairāk nekā 5 cilvēki.

45. Dzīvokļu komisija palīdzības pieprasītājam rakstveidā var piedāvāt īrēt dzīvojamo telpu citā apdzīvotā vietā pašvaldības teritorijā, kurā ir neizīrēti dzīvokļi. Paziņojumā palīdzības pieprasītājam norāda dzīvojamās telpas adresi un citu saistīto informāciju, lai persona var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu, kā arī atbildes sniegšanas termiņu.

46. Personai ir tiesības prasīt jauna dzīvojamās telpas vai sociālās dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, pašvaldībā iesniedzot iesniegumu ar pievienotiem dokumentiem, kas apliecina tiesības saņemt palīdzību, ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms esošā dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanās.

47. Saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas nav nododamas apakšīrē citai personai.

VII. Palīdzības sniegšana īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

48. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvojamo telpu apmaiņā personām, kuras īrē pašvaldības dzīvojamo telpu un vēlas to apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu vai dzīvojamo telpu ar zemāku maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, vai veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvot ēkas pirmajā vai otrajā stāvā.

49. Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu dzīvojamo telpu arī gadījumos, lai uzlabotu to īrnieku dzīves apstākļus, kuri godprātīgi pilda īres līgumu.

50. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību dzīvojamās telpas apmaiņā, iesniedz Dzīvokļu komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

50.1. izziņu par nokārtotiem maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu;

50.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, ja persona vēlas apmainīt dzīvojamo telpu veselības stāvokļa dēļ;

50.3. citus dokumentus, ar ko persona pamato nepieciešamību mainīt dzīvojamo telpu.

51. Lēmumu par palīdzības sniegšana īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu vai atteikumu to sniegt pieņem Dzīvokļu komisija.

52. Ja dzīvojamo telpu apmaiņa uzreiz nav iespējama, personas tiek reģistrētas dzīvojamo telpu apmaiņas reģistrā iesniegumu iesniegšanas secībā.

VIII. Noslēguma jautājumi

53. Dzīvokļu komisijas pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Kuldīgas novada domē, bet domes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā Administratīvajā rajona tiesā.

54. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

55. Ar Saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Kuldīgas novada domes 2022. gada 31. marta saistošie noteikumi Nr. KNP/2022/10 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Kuldīgas novadā".

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I. Astaševska