AFCOS darba grupa

Rīga, 2024

SATURS

Saīsinājumu tabula

Terminu skaidrojums

I. KOPSAVILKUMS

II. Stratēģijas izstrādes pamatojums

III. Stratēģijas rīcības virzieni

Pasākumu plāns

IV. Teritoriālā perspektīva

V. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

1. pielikums: AFCOS padomes struktūra

2. pielikums: AFCOS funkcijas un uzdevumi

Saīsinājumu tabula

Terminu skaidrojums

"Eiropas Savienības finanšu intereses¹" ir visi ieņēmumi, izdevumi un aktīvi, uz kuriem attiecas vai kuru izcelsmes avots vai pamats ir:

i) ES budžets;

ii) saskaņā ar Līgumiem izveidoto ES iestāžu, biroju, struktūru un aģentūru budžeti vai budžeti to tiešā vai netiešā pārvaldībā un uzraudzībā.

Krāpšana

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvas (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības 3. pantā noteiktajam, krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses, var iedalīt:

(a) attiecībā uz izdevumiem, kas nav saistīti ar iepirkumu;

(b) attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar iepirkumu, vismaz tad, ja tas ir darīts, lai gūtu nelikumīgu labumu pārkāpuma izdarītājam vai kādam citam, radot zaudējumus ES finanšu interesēm;

(c) attiecībā uz ieņēmumiem, kas nav d) apakšpunktā minētie ieņēmumi, ko gūst no PVN pašu resursiem;

(d) attiecībā uz ieņēmumiem, ko gūst no PVN pašu resursiem.

Kompetentās iestādes

Šī dokumenta izpratnē kompetentās iestādes ir:

- visas iestādes, kuru pārstāvji ir iekļauti ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomē²;

- pastāvīgie eksperti, kas atbilstoši FM rīkojumam "Par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes sastāvu" uz padomes sēdēm tiek uzaicināti pārstāvēt attiecīgās ekspertīzes institūcijas.

AFCOS padome un AFCOS dienests Latvijā

Sākot ar 2007. gada 19. janvāri Latvijā ir izveidota AFCOS padome, kas darbojas kā konsultatīva koleģiāla institūcija un tajā ir iestāžu pārstāvji, kuriem ir zināšanas un pieredze ES finanšu interešu aizsardzībā³. AFCOS padomē ietilpstošo institūciju pārstāvji AFCOS tīkla aktivitātēs darbojas papildus saviem tiešajiem pienākumiem un par to papildus atlīdzību nesaņem. AFCOS padomes mērķis ir veicināt vienotas ES finanšu interešu aizsardzības valsts politikas ieviešanu un attīstību. Pielikumā Nr.1 ir attēlota AFCOS padomes struktūra.

FM ES fondu revīzijas departaments nodrošina gan AFCOS dienesta funkcijas Latvijā, gan arī AFCOS padomes sekretariāta funkcijas. Pielikumā Nr. 2 ir apkopotas AFCOS funkcijas un uzdevumi.

I. KOPSAVILKUMS

AFCOS darbības stratēģijas mērķis ir definēt kopējos sadarbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus starp Latvijas kompetentajām iestādēm un ar OLAF, kā arī stiprināt sadarbības modeli ES finanšu interešu aizsardzībai un krāpšanas apkarošanai.

Lēmumu uzsākt AFCOS darbības stratēģijas izstrādi pieņēma AFCOS padome, balstoties uz EK atkārtotu ieteikumu, ka dalībvalstīm, kuras vēl nav pieņēmušas Nacionālās pret-krāpšanas stratēģijas, tas būtu jādara⁴. Stratēģijas izstrāde notika Starpinstitūciju darba grupas ietvaros, nodrošinot arī pēctecību ar divām iepriekšējām AFCOS darbības stratēģijām, kuras bija spēkā 2017.–2022. gadu periodā. AFCOS darbības stratēģija ir paredzēta kā vienojošs dokuments ES finanšu interešu aizsardzībai, aptverot gan ES finanšu līdzekļu ieņēmumus, gan izdevumus, ieskaitot arī ES fondus (detalizētāk skatīt II sadaļu "Stratēģijas izstrādes pamatojums").

AFCOS darbības stratēģijā identificētie rīcības virzieni ir balstīti uz krāpšanas apkarošanas ciklu un aptver visus šī cikla četrus posmus: prevencija – atklāšana – izmeklēšana – korektīvie pasākumi. Katrā virzienā ir definēti sasniedzamie rezultāti:

- Prevencijas virzienā – panākt, sabiedrības vienotu izpratni un labāku informētību par valsts pārvaldes rīcību ES un Latvijas finanšu interešu aizsardzībā, ka visas finanšu interešu aizsardzībā iesaistītās iestādes strādā vienoti, un tiesību aktos ietvertas tiesību normas, kuru mērķis ir novērst krāpšanas riska iestāšanos.

- Atklāšanas virzienā – panākt, ka ES fondu administrējošo iestāžu personālam ir pieejami efektīvi krāpšanas atklāšanas rīki un tiek nodrošināta ātra un atbilstoša informācijas plūsma starp kompetentajām iestādēm.

- Izmeklēšanas virzienā – panākt, ka ir efektivizēts EPPO darbs Latvijā, ieskaitot tiesībaizsardzības iestāžu sniegto izmeklēšanas atbalstu.

- Korektīvo pasākumu virzienā – panākt, ka ir optimizētas korektīvo pasākumu un neatbilstoši izmaksātas naudas atgūšanas procedūras.

(detalizētāk skatīt III sadaļu "Stratēģijas rīcības virzieni").

Galvenie stratēģijas rīcības virzieni izriet no iepriekšējos periodos paveiktā un jaunajām AFCOS iniciatīvām, un tie ir:

1. attēls "Kopsavilkums ar stratēģijas galvenajiem rīcības virzieniem"

Par katru no rīcības virzieniem ir izstrādāts konkrētu pasākumu plāns ar veicamajiem darbiem, atbildīgajām institūcijām un izpildes termiņiem (detalizētāk skatīt sadaļu "Pasākumu plāns").

II. Stratēģijas izstrādes pamatojums

2021.–2027. gada plānošanas perioda ES fondu administrēšanā EK ir likusi uzsvaru uz pasākumiem ES finanšu līdzekļu aizsardzībai, neatkarīgi no fonda vai pārvaldības veida.

Vispārējo noteikumu regulā 2021.–2027. gada periodam⁵ ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievieš efektīvi un samērīgi krāpšanas apkarošanas pasākumi, ņemot vērā apzinātos riskus. Lauksaimniecības jomā līdzīga prasība dalībvalstīm nodrošināt efektīvu krāpšanas novēršanu, īpaši jomās, kurās pastāvošais risks ir augstāks, ir jāveic preventīvi pasākumi, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, kā arī pasākumu samērīgumu, kā to paredz Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības regula 2021.–2027. gadam⁶.

Regula, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu⁷, nosaka, ka, īstenojot ANM, dalībvalstis kā ANM līdzekļu saņēmējas vai aizņēmējas veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu ES finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar pasākumiem, ko atbalsta ar ANM, atbilst piemērojamiem ES un valsts tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

Tiešo regulatīvo prasību papildināšana un krāpšanas apkarošanas pasākumu iekļaušana nacionālajā AFCOS stratēģijā tiek piedāvāta kā iespēja ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka cīņa pret krāpšanu, kas nodara kaitējumu ES un dalībvalstu finanšu interesēm, tiek vienoti un efektīvi uzraudzīta.

EK neizvirza obligātu prasību dalībvalstīm izstrādāt nacionāla līmeņa stratēģijas un katra dalībvalsts var izvēlēties, vai šāds dokuments ir nepieciešams. Tomēr Eiropas Revīzijas palāta savā Īpašajā ziņojumā Nr. 06/2019 "Krāpšanas problēmu risināšana ES kohēzijas izdevumos: vadošajām iestādēm jānostiprina atklāšana, rīcība un koordinācija" ieteica dalībvalstīm, kurām šobrīd nav krāpšanas apkarošanas valsts stratēģijas, tādu izstrādāt.

Arī EK savā ikgadējā ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam "34. gada ziņojums par ES finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu 2022. gadā"⁸ vēlreiz atkārtoja savu ieteikumu, ka dalībvalstīm, kuras vēl nav pieņēmušas Nacionālās pret-krāpšanas stratēģijas, tas būtu jādara.

AFCOS padome, kas Latvijā ir noteikta kā koordinējošā iestāde ES finanšu interešu aizsardzībai un sadarbībai ar OLAF, pieņēma lēmumu⁹ izstrādāt AFCOS darbības stratēģiju, kuras uzdevums ir veicināt ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu un izmeklēšanā iesaistīto iestāžu efektīvāku savstarpējo sadarbību un kura ir paredzēta kā vienojošs dokuments ES finanšu interešu aizsardzībai.

Pirmās AFCOS darbības stratēģijas izstrāde notika 2016. gadā un 2017. gada 16. janvārī ar MK rīkojumu Nr. 26 tika apstiprināts plāns "ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģija un pasākumu plāns 2017.–2019. gadam". Otrās AFCOS darbības stratēģijas izstrāde notika 2019. gadā un 2020. gada 29. maijā ar MK rīkojumu Nr. 288 tika apstiprināts plāns "ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģija un pasākumu plāns 2020.–2022. gadam".

AFCOS katru gadu ziņo MK par veiktajiem ES finanšu interešu aizsardzības pasākumiem un AFCOS darbības stratēģijas un pasākuma plāna izpildi. Gadu no gada ir vērojamas ES fondu izlietojumā konstatēto neatbilstību summu un skaitļu svārstības, līdz ar ko ir secināms, ka ir nepieciešama rīcība ilgtermiņā.

2. attēls "Neatbilstību skaits un summas 2014.-2020. plānošanas periodā visos ES fondos kopā¹⁰"

Informācijas avots: Informatīvais ziņojums MK par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības pasākumiem 2022.gadā - https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a69560f6-976f-4d16-8fe9-10916847d339

2022. gadā AFCOS padome nolēma uzsākt darbu pie AFCOS darbības stratēģijas izstrādes nākamajam periodam – 2024.–2026. gadam. Jaunā AFCOS darbības stratēģija nodrošinās pēctecību 2020. gada 29. maijā apstiprinātajam plānam "ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģija un pasākumu plāns 2020.–2022. gadam".

Dokumenta juridiskā forma tāpat kā iepriekšējām AFCOS darbības stratēģijām ir izvēlēta kā politikas plānošanas dokumentam – plāns atbilstoši 2014. gada 2. decembra MK noteikumiem Nr. 737¹¹.

Izstrādājot AFCOS darbības stratēģiju, tika ņemtas vērā EK vadlīnijas nacionāla līmeņa krāpšanas apkarošanas stratēģiju izstrādei¹², kā arī EK stratēģija krāpšanas apkarošanai¹³.

AFCOS darbības stratēģijas izstrādē tika ņemtas vērā arī citas izstrādātas nacionālās stratēģijas un plāni, lai novērstu pasākumu dublēšanos un nodrošinātu dokumentu papildinātību:

• KNAB darbības stratēģija 2023.–2026. gadam¹⁴, kurā kā viena no prioritātēm ir noteikta mazināt korupcijas riskus publisko iepirkumu un Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošanas gaitā.

• FM izstrādātais "Pasākumu plāns krāpšanas un korupcijas risku mazināšanai Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā" (aktualizēts 13.12.2023.)¹⁵.

• FM izstrādātais un 2024. gada 25. janvārī MK apstiprināts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam¹⁶.

• EK līmenī izstrādātā OLAF krāpšanas apkarošanas stratēģija¹⁷, kurā ir noteikti mērķi, kas paredz (a) krāpšanas novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas metožu pielāgošanu nākotnes apdraudējumiem; (b) atgūt lielāku krāpšanas skarto līdzekļu daļu; (c) palīdzēt krāpšanas apkarošanas struktūrām ES līmenī sadarboties efektīvāk.

Ar FM 2023. gada 21. aprīļa rīkojumu Nr. 100 tika izveidota starpinstitūciju darba grupa stratēģijas izstrādei, kurā iestādes pieteicās strādāt brīvprātīgi: pārstāvji no FM, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, TM, Valsts ieņēmumu dienesta, Ģenerālprokuratūras, EPPO, Valsts policijas, CFLA, Konkurences padomes, KNAB, Iekšējās drošības biroja, LAD un Iepirkumu uzraudzības biroja.

Starpinstitūciju darba grupas ietvaros diskusiju veidā tika apzinātas pastāvošās problēmas institūcijās un pilnveidojamās jomas, kā arī tās lietas, kas ir izveidotas un funkcionē labi. Turklāt tika apzināts arī darba grupas dalībnieku viedoklis par stiprajām un vājajām pusēm, iespējām un draudiem esošajā situācijā pret-krāpšanas pasākumiem ES finanšu interešu aizsardzībai.

III. Stratēģijas rīcības virzieni

Identificētie rīcības virzieni aptver visus krāpšanas apkarošanas cikla posmus: krāpšanas novēršana (prevencija) – atklāšana – izmeklēšana un kriminālvajāšana – korektīvie pasākumi. Katram krāpšanas cikla posmam pasākuma plānā ir noteikti specifiski pasākumi un darbības rezultāts, kā arī rezultatīvie rādītāji, atbildīgie un izpildes termiņi.

1. Rīcības virziens: Prevencija (krāpšanas novēršana)

Prevencijai ir izšķiroša nozīme cīņā pret krāpšanu. Tas ir efektīvāk un izmaksu ziņā izdevīgāk novērst krāpšanu, nevis veikt korektīvus pasākumus. Tāpēc prevencijas virziens ir bijis plaši aptverts gan iepriekšējās divās AFCOS darbības stratēģijās, gan arī šim virzienam ir nozīmīgā loma šajā stratēģijā.

3. attēls "Prevencijas virziena pasākumi un rezultāti"

Par savu nākotnes mērķi AFCOS noteica "nulles toleranci" pret krāpšanu arī sabiedrībā kopumā. Tādēļ pietiekami liels uzsvars 2017.–2022. gadā tika likts uz sabiedrības informētību – tika rīkotas regulāras sabiedriskās domas aptaujas, lai labāk noteiktu AFCOS prioritātes un veiktā darba ietekmi uz sabiedrību, tika izveidota un trīs gadus aktīvi īstenota sociālā komunikācijas kampaņa "Pret-krāpšanas kustība #Atkrāpies!¹⁸". Savukārt sabiedrības iesaistes un izpratnes vecināšanai un lai atvieglotu ziņošanu par nelikumībām, tika izveidota arī kampaņas mājas lapa www.atkrapies.lv. Kampaņa sasniedza augstus rādītājus attiecībā uz sasniegto auditoriju un kļuvusi atpazīstama gan Latvijā, gan ES.

Nākamajā periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam ir jāturpina darbs pie #Atkrāpies! kampaņas īstenošanas, uzturot kampaņas mājaslapu un organizējot vismaz vienu publisku informatīvo pasākumu, veicinot sabiedrības iesaisti un interesi par AFCOS aktualizētajām tēmām (skat. Pasākumu plāna 1.1. pasākumu).

Lai AFCOS padomē iesaistītās iestādes labāk izprastu viena otras prioritātes un normatīvās bāzes nianses, 2017.–2022. gadā tika organizētas savstarpējas apmācības, semināri, darba grupas un diskusijas. Kā arī, tika izveidots apmācību e-modulis¹⁹, lai katrs jaunpienācējs varētu iepazīties ar AFCOS tīkla darbības pamatlietām. Sadarbībā starp dažādām iestādēm tika izveidots krāpšanas pazīmju un tipoloģijas rīks, kas ir pieejams visām AFCOS padomes iestādēm. AFCOS padomes iestādēm ir pieejama arī savstarpējās informācijas apmaiņas IT platforma SharePoint vidē, kuras ietvaros ir iespējams gan iepazīties ar dažādiem EK un Latvijā tapušiem dokumentiem, gan uzzināt par citu dalībvalstu pieredzi, gan komentēt OLAF atsūtītos materiālus un kolēģu komandējumu atskaites.

Nākamajā periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam ir plānots turpināt veidot vienotu izpratni par ES finanšu interešu aizsardzību, gan organizējot pieredzes apmaiņas diskusijas starp Latvijas kompetentajām iestādēm, gan veicot regulāras apmācības darbiniekiem par krāpšanas apkarošanas jautājumiem, izmantojot iepriekš izstrādāto e-apmācību moduli un krāpšanas tipoloģiju metodiku. Kā arī vienotai tiesībsargājošo darbinieku mērķtiecīgai apmācībai ar ievirzi ES fondu krāpšanas gadījumu izmeklēšanā ir plānots izveidot sadarbību ar Iekšējās drošības akadēmiju ar mērķi īstenot profesionālās pilnveides izglītības pasākumus jautājumos par ES finanšu interešu aizsardzību (skat. Pasākumu plāna 1.2. pasākumu).

Ņemot vērā, ka joprojām viens no top 5 neatbilstību veidiem (skat. 4. attēlu) ir iepirkumu normu pārkāpumi, nākamajā periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam ir plānots veikt analīzi un veicināt diskusiju par neatbilstībām iepirkumu jomā. Ir plānots izvērtēt, kā publisko iepirkumu tiesiskais regulējums tiek piemērots praksē ES fondu projektu ietvaros ar mērķi:

• Atklāt iespējamās nepilnības publisko iepirkumu regulējumā īpaši attiecībā uz krāpšanas risku novēršanu.

• Izstrādāt priekšlikumus attiecīgo tiesību aktu grozījumiem, lai novērstu esošo vai potenciālo risku pieaugumu, novērstu jaunu risku rašanos un novērstu krāpšanas iespējas (skat. Pasākumu plāna 1.3. pasākumu).

4. attēls "Top 5 neatbilstību veidi ES fondos 2022. gadā²⁰"

Informācijas avots: Informatīvais ziņojums MK par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības pasākumiem 2022.gadā un AFCOS darbības stratēģijas un pasākumu plāna 2020.-2022. gadam izpildi – https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a69560f6-976f-4d16-8fe9-10916847d339

2. Rīcības virziens: Krāpšanas atklāšana

Dalībvalstis ir apņēmušas aizsargāt ES finanšu intereses. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, lai visi atbildīgo iestāžu līdzekļi un resursi tiktu efektīvi izmantoti, lai atklātu pārkāpumus, t.sk. aizdomas par krāpšanu.

5. attēls "Atklāšanas virziena pasākumi un rezultāti"

Būtisks jautājums, darbs pie kura ir jau paveikts 2017.–2022. gadā, taču nepieciešams to turpināt – nodrošināt savstarpēju piekļuvi dažādām valsts nozīmes datubāzēm, ieviešot automātiskās kontroles, kas ir noteicošais faktors mūsdienās gan krāpšanas prevencijai, gan atklāšanai, gan izmeklēšanai.

Nākamajā periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam plānots turpināt pieejamo valsts informācijas sistēmu izmantošanas krāpšanas apkarošanai optimizēšanu, analizējot, kuras valsts informācijas sistēmas vēl būtu savstarpēji savienojamas un kādas ir datu analīzes problēmas, kā arī identificēt iespējas automātiskām kontrolēm. Pilnveidojot un optimizējot pieejamo valsts informācijas sistēmu izmantošanu krāpšanas apkarošanai ir jārēķinās ar tām iespējamām pārmaiņām un izaicinājumiem, kas AFCOS sagaida nākotnē un pat iespējams, ka šīs stratēģijas ieviešanas laikā, tādēļ līdz ar AFCOS stratēģijas apstiprināšanu 2024.–2026. gadam vajadzētu jau sākt rēķināties vismaz ar šādiem nākotnes notikumiem:

• Vispārējā digitalizācija un ar to saistītās ikdienas ierasto procesu būtiskās izmaiņas.

• Mākslīgā intelekta ienākšana iestāžu un finansējuma saņēmēju ikdienas dzīvē.

• Dažādu kriptovalūtu iespējamā ienākšana ES fondu finansēto projektu ieviešanā un ar to saistīto krāpšanas veidu izmaiņas.

• Jaunu zināšanu un iemaņu nepieciešamība, lai spētu veikt pret-krāpšanas pasākumus saistībā ar iepriekš minētajām trīs būtiskajām izmaiņām (skat. Pasākumu plāna 2.1. pasākumu).

Sadarbības stiprināšana 2017.–2022. gadā tika vērsta divos virzienos – gan starp OLAF un Latvijas iestādēm, gan starp Latvijas iestādēm savā starpā. Tika izveidots efektīvs sadarbības tīkls starp ES fondu iestādēm un tiesībsargājošām iestādēm. Ekspertu darba grupas tika izveidotas kā modelis ātrākai un efektīvākai informācijas apritei un savstarpējās sapratnes veidošanai.

Lai veicinātu ātru un efektīvu informācijas apriti starp fondu administrējošām iestādēm un tiesībsargājošām iestādēm, 2024.–2026. gadā ir nepieciešams turpināt stiprināt sadarbību, papildinot metodisko materiālu²¹, kā arī izstrādājot infografikas (kur vērsties aizdomu par krāpšanu konstatēšanas gadījumā), sagatavojot ziņojumu standartformas, kā arī aktualizējot informāciju ar kontaktpunktu katrā iestādē (skat. Pasākumu plāna 2.2. pasākumu).

2017.–2022. gadā tika veikti grozījumi OLAF regulā²². Latvija ir bijusi aktīva OLAF regulas izmaiņu komentētāja, kur sadarbībā ar citu dalībvalstu AFCOS struktūrām ir iesniegusi virkni priekšlikumu, no kuriem daļa ir iekļauta regulā. Līdz ar minēto dokumentu ir sakārtota AFCOS un OLAF sadarbības kārtība – tika precizēts, ko OLAF sagaida no AFCOS un kāda veida atbalstam ir jābūt, kas bija būtisks priekšnoteikums nacionālās normatīvās bāzes sakārtošanai. Attiecīgi, lai sakārtotu Latvijas normatīvo bāzi, 2021. gadā sadarbībā ar Tieslietu ministriju tika izstrādāts OLAF atbalsta likums, kas nosaka skaidru juridisko bāzi AFCOS sadarbībai ar OLAF izmeklētājiem. Papildus tika izstrādāti arī iekšējās instrukcijas OLAF izmeklētāju vizīšu organizēšanai.

2024.–2026. gadā tiks turpināts darbs pie sadarbības efektivizēšanas starp AFCOS, Kompetentajām iestādēm un OLAF, izvērtējot spēkā esošo normatīvos aktus par ES finanšu interešu aizsardzību (OLAF atbalsta likums, AFCOS padomes nolikums, utt.) un AFCOS iekšējās procedūras ar mērķi definēt nepieciešamus priekšlikumus uzlabojumiem (skat. Pasākumu plāna 2.3. pasākumu).

3. Rīcības virziens: Krāpšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Krāpšanas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas virziena pasākumi ir saistīti ar normatīvo aktu izvērtēšanu attiecībā uz kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī tiesībsargajošo iestāžu kapacitātes un spēju izvērtējumu, ieskaitot izmeklētāju un prokuroru specializāciju ES budžeta izdevumu un ieņēmumu daļā.

6. attēls "Izmeklēšanas virziena pasākumi un rezultāti"

2017. gadā sadarbībā ar Tieslietu ministriju tika pārskatīta Krimināllikumā ietvertā noziedzīgo nodarījumu definīcijas atbilstība 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (turpmāk – PIF Konvencija) ietvertajai krāpšanas definīcijai, veidojot vienotu izpratni par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ietekmē ES finanšu intereses.

Savukārt 2019. gadā ar Krimināllikumu tika ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Papildus tam, 2021. gadā Krimināllikumā tika iestrādāts jauna tiesību norma par faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā (Krimināllikuma 218.¹ pants).

2021. gadā uzsāka savu darbību arī EPPO. EPPO tika izveidots ar mērķi aizsargāt ES finanšu intereses un ir galvenā iestāde, kas ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā par tādiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses. Pēc EPPO darbības uzsākšanas tika izveidota arī sadarbība starp EPPO un AFCOS, t. sk. ir nodrošināta EPPO pārstāvja dalība AFCOS padomē.

Šobrīd jau ir pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš EPPO darbības uzsākšanas, līdz ar to 2024.–2026. gadā ir ieplānots veikt tiesiskā regulējuma izvērtējumu ar mērķi efektivizēt EPPO darbu Latvijā (skat. Pasākumu plāna 3.1. pasākumu).

Šobrīd ir arī aktuāls jautājums par izmeklētāju un tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes stiprināšanu, jo esošajā praksē ārpus EPPO nav izveidotas atsevišķas struktūrvienības ar specializāciju ES fondu krāpšanas izmeklēšanā.

Kopš 2021. gada sākuma EPPO sadarbībā ar ENAP 2. nodaļu ir aktīvi uzsākuši ES fondu krāpniecisku darbību izmeklēšanu. ENAP 2. nodaļā 2023. gada 2. pusgadā tika aktīvi izmeklēts 21 kriminālprocess, kuru kopējā izkrāpšanas summa veido 11 522 137,11 EUR. EPPO no šī 21 kriminālprocesa uzrauga 12 kriminālprocesus. Šobrīd vidējais viena kriminālprocesa izmeklēšanas laiks ir aptuveni 24 mēneši, kas ir pārāk ilgs laika periods, ja tiek apturēts finansējums ES finansētajam projektam.

Kriminālprocesu izmeklēšanā ENAP ir izkristalizējušās divas pamatproblēmas:

1) Tehniskā nodrošinājuma nepietiekamība ES fondu lietu izmeklēšanai ENAP.

Viens no faktoriem, kas kavē izmeklēšanas procesu, ir datu izgūšanas amatpersonu (speciālistu) noslogotība. Dažreiz izmeklētājam nesamērīgi ilgi jāgaida, lai veiktu datu izgūšanu no ierīcēm, līdz pat sešiem mēnešiem, kas var būtiski ietekmēt lietas izmeklēšanu un rezultātus.

Valsts policijā datu izgūšanu nodrošina atsevišķa struktūrvienība – Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde (KiAP). Konsultējoties ar KiAP amatpersonām, kuri veic datu izgūšanu, tika noskaidrotas iespējamās izmaksas nepieciešamajam tehniskajam nodrošinājumam – aptuveni 30 000,00 EUR kopā ar programatūras licenci. Savukārt, ik gadu būtu nepieciešams pagarināt programatūras licenci, kas izmaksātu līdz 10 000,00 EUR. Papildus būtu nepieciešams nodrošināt atbalsta speciālistu apmācības datu izgūšanai, apskatei un informācijas analīzei (skat. Pasākumu plāna 3.2. pasākumu).

2) ENAP izmeklēšanas kapacitātes trūkums.

Kopš EPPO ir uzsākusi savu darbību, lietu skaits par ES fondu izkrāpšanu ir ievērojami pieaudzis. Apkopojot statistiku par pēdējos trīspadsmit gados uzsāktajiem kriminālprocesiem saistībā ar ES fondu izkrāpšanu, redzams, ka tiek uzsākts vairāk procesu nekā izbeigts un nodots tiesai, līdz ar ko šādu lietu atlikums izmeklēšanas iestādēs turpina augt.

7. attēls. Krimināllietu skaits par ES fondu izkrāpšanu

Kā liecina ENAP 2. nodaļas lietvedībā esošo kriminālprocesu dati, kas saistīti ar ES finanšu līdzekļu izkrāpšanām, ENAP vidēji uz vienu izmeklētāju ir divi līdz trīs šādi kriminālprocesi, bet kopumā vienam izmeklētājam ir 7-10 kriminālprocesi. Pēc ENAP aplēsēm, lai nodrošinātu kvalitatīvu un laicīgu kriminālprocesu izmeklēšanu, vienam izmeklētājam vienlaicīgi būtu jāizmeklē līdz trim kriminālprocesiem.

Kā viens no kapacitātes stiprināšanas pasākumiem tiek virzīts priekšlikums arī par specializētas nodaļas vai specializētu izmeklētāju / operatīvo darbinieku grupas izveidi, kas atbilstu EPPO Regulā²³ noteiktajam lojālas sadarbības principam. Šāda izmeklētāju/ operatīvo darbinieku specializācija un piesaiste EPPO lietām nodrošinātu labāku starpinstitucionālo sadarbību, efektīvāku un ātrāku kriminālprocesa norisi EPPO lietvedībā esošajās lietās, kā arī uzlabotu Eiropas deleģēto prokuroru un izmeklētāju/ operatīvo darbinieku zināšanas un praktiskās iemaņas ES fondu izkrāpšanas gadījumu izmeklēšanā.

Praksē šobrīd redzams, ka izmeklētājiem trūkst laika, lai sniegtu nepieciešamo un EPPO Regulā noteikto atbalstu EPPO uzsāktajos kriminālprocesos. Lai uzsāktajos kriminālprocesos izdotos nosargāt ES finanšu līdzekļus, apturot līdzekļu izkrāpšanu pirms noziedzīga nodarījuma pabeigšanas un saglabāt apsteidzošās izmeklēšanas praksi, ir ļoti būtiski nodrošināt atbilstošus resursus ātrai un efektīvai izmeklēšanai.

Ņemot vērā, ka izmeklētāji, kuriem tiek nosūtītas izmeklēšanai arī EPPO lietas, ir procesa virzītāji arī vairākos nacionālajos kriminālprocesos. Nākot klāt pienākumam sniegt atbalstu arī EPPO, ir saprotams, ka atbalsta sniegšana un izmeklēšana EPPO kriminālprocesos ir iespējama vienīgi rindas kārtībā, bet tas nereti rada situācijas, kad tiek kavēta neatliekamo izmeklēšanas darbību veikšana EPPO uzsāktajos kriminālprocesos, kas apdraud gan iespējamību iegūt pierādījumus lietā, gan sekmīgu lietas pabeigšanu. Turklāt, EPPO kompetences lietās visbiežāk ir nepieciešams iesaistīties pēc iespējas agrīnākā stadijā, kas nodrošina lielāku iespēju iegūt pierādījumus.

Turklāt EPPO arī sadarbībā ar KNAB ir uzsācis un turpina aktīvu izmeklēšanu kriminālprocesos, kuros iespējamā kaitējuma vai iespējamās krāpšanas rezultātā nodarītā kaitējuma kopējā summa veido vairāk nekā 15 266 018 EUR. KNAB novirza vidēji 20–30 % cilvēku un tehniskos resursus šādu kriminālprocesu izmeklēšanai. Piemēram, visās EPPO lietās KNAB nodrošina arī speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, katrā lietā atvēlot operatīvo darbinieku. 2023. gadā, balstoties uz operatīvajā darbībā iegūto informāciju, uzsākti 3 kriminālprocesi. Ņemot vērā speciālo izmeklēšanas darbību laikietilpīgumu (īpaši sarunu noklausīšanās) vairāku mēnešu garumā, tiek radīta būtiska noslodze, jo iesaistītie darbinieki faktiski tiek atrauti no citu koruptīvu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un izmeklēšanas. Vienlaikus KNAB EPPO uzsāktajos kriminālprocesos gatavo analītiskos ziņojumus, kā arī ievērojami iestādes resursi tiek izmantoti datu izgūšanai no dažādām ierīcēm (forensic).

Ņemot vērā, ka Latvijā nav konkrētas izmeklēšanas struktūrvienības vai specializētas izmeklētāju/operatīvo darbinieku grupas, kas strādātu ar ES fondu izkrāpšanas lietām, zūd iespēja rīkoties ātri, plānojot un veicot nepieciešamās sākotnējās izmeklēšanas darbības, tostarp, speciālās izmeklēšanas darbības. Tādējādi jāvērtē iespējas, kā stiprināt nacionālo tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti un tehnisko nodrošinājumu ES finanšu interešu aizsardzības lietās. (skat. Pasākumu plāna 3.2. pasākumu).

4. Rīcības virziens: Korektīvie pasākumi un atgūšana

Par krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē ES finanšu interesēm, ir jāpiemēro korektīvie pasākumi, ka arī jāatgūst neatbilstoši samaksāti ES fondu līdzekļi.

7. attēls "Korekciju virziena pasākumi un rezultāti"

2017.–2022. gadā veiktie pasākumi šajā virzienā pārsvarā bija vispārēji un saistīti ar apmācībām un pieredzes apmaiņu starp dažādām ES finanšu interešu jomā iesaistītajām iestādēm. Bet, veicot krāpšanas riska izvērtējumu pirms šīs stratēģijas sagatavošanas, 2024.–2026. gada periodam tika definēti trīs specifiskie pasākumi attiecībā uz korektīvo pasākumu īstenošanu un naudas atgūšanu:

1) Veikt analīzi par iespējamajiem pasākumiem finansējuma saņēmēju reputācijas atjaunošanai.

LAD savā praksē ir konstatējis situācijas, kad atbalsta pretendenta izslēgšana uz noteiktu laika periodu (visbiežāk uz trīs gadiem) no atbalsta saņēmēju loka varētu būt nesamērīga. Piemēram, konstatējot krāpšanu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību projektos, būtu nesamērīgi sodīt atbalsta pretendentu (juridisku personu) konkrētas amatpersonas likumpārkāpuma dēļ, neļaujot atbalsta pretendentam (kura sastāvā kooperējušies vairāki lauksaimnieki) nodrošināt tā uzticamības atjaunošanu. Pēc līdzības ar iepirkuma procedūru (pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja kandidāts vai pretendents ir nodrošinājis uzticamību Publisko iepirkumu likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā) arī publiskā finansējuma piešķiršanas procedūrā varētu tikt ieviests atbalsta pretendenta uzticamības nodrošināšanas mehānisms. Kandidātu izslēgšanas iemesli abās procedūrās ir līdzīgi, proti, tiek konstatēti dažāda veida likumpārkāpumi, piemēram, kriminālpārkāpumi, darba tiesību vai konkurences tiesību pārkāpumi. Līdz ar to arī uzticamības nodrošināšanas mehānisms, kas izriet no "iepirkumu direktīvas" varētu pastāvēt līdzīgs arī publiskā finansējuma piešķiršanas procedūrā (skat. Pasākumu plāna 4.1. pasākumu).

2) Veikt analīzi par to, kā efektivizēt naudas atgūšanu no privāto tiesību subjektiem.

Būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešams vienots skaidrojums par riskiem, ja neatbilstoši veiktie izdevumi ir konstatēti finansējuma saņēmējiem, kuri ir privāto²⁴ tiesību subjekti. Ir arī jāanalizē, kā veikt šādu gadījumu uzraudzību, lai uzņēmums netiktu likvidēts utt., laicīgi saskatīt riskus un pazīmes. ES fondu administrējošo iestāžu pieredzes apzināšana un labas prakses piemēri, kā arī metodoloģiskā materiāla sagatavošanas nepieciešamības izvērtēšana, ir plānota kā pasākums atgūšanas procesa veicināšanai (skat. Pasākumu plāna 4.2. pasākumu).

3) Veikt izvērtējumu par ES fondu administrējošo iestāžu esošo praksi rīcībai, ja tiek konstatēts aizdomas par krāpšanu un ietekmi uz turpmāko projekta īstenošanu.

Būtu jāizvērtē ES fondu administrējošo iestāžu esošo praksi rīcībai, ja tiek konstatēts aizdomas par krāpšanu un ietekmi uz turpmāko projekta īstenošanu, izvērtējot ne tikai ziņošanas pienākumu, bet arī tālāko projektu pārskatu un maksājumu pieprasījumu izskatīšanas un izmaksu attiecināšanas procesu.

AFCOS līdz šim sagatavotie skaidrojoša rakstura materiāli koncentrēti skaidro kā ātrāk un precīzāk konstatēt aizdomas par krāpšanu, kā arī nodrošināt tālāku ziņošanu tiesībsargājošām iestādēm un tālāko rīcību, ja tiek pieņemts lēmums ierosināt/neierosināt krimināllietu. Tomēr, ņemot vērā šādu gadījumu izmeklēšanas ilgumu, būtu vēlams apkopot esošo praksi un labās prakses ieteikumus ES fondu administrējošo iestāžu rīcībai šajā laikposmā, piemēram, kādas tiesības un pienākumus būtu vēlams atrunāt vienošanās vai līgumā par projektu īstenošanu, lai ievērotu gan krimināllietas izmeklēšanas intereses, gan attiecīgā finanšu instrumenta prasības attiecībā uz projekta pārskatu vai maksājumu pieprasījumu izskatīšanu. (skat. Pasākumu plāna 4.3. pasākumu).

Pasākumu plāns

IV. Teritoriālā perspektīva

AFCOS darbības stratēģijai un pasākumu plāna 2024.–2026. gadam ieviešanai nav ietekmes uz teritoriālo perspektīvu.

V. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Pasākumu, kas iekļauti AFCOS darbības stratēģijā un pasākumu plānā 2024.–2026. gadam, izpilde paredzēta resoru valsts budžeta ietvaros.

1.2. pasākuma darbības rezultāta 3. "Izveidota sadarbība ar Iekšējās drošības akadēmiju ar mērķi īstenot profesionālās pilnveides izglītības pasākumus jautājumos par ES finanšu interešu aizsardzību" ieviešana veicama Iekšlietu ministrijas budžeta programmai 44.00.00 "Iekšējās drošības akadēmija" piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros.

Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments, īstenojot AFCOS funkcijas, veic šādus uzdevumus:

1) nodrošina AFCOS padomes sekretariāta funkcijas (2014. gada 16. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 769 "Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums" 9. un 10. punkts) izpildi, tai skaitā, organizē padomes sēdes, sagatavo sēdes darba kārtību, protokolu un citus padomes sēdēs izskatāmos dokumentus;

2) koordinē informācijas iesniegšanu EK Līguma par ES darbību 325. panta 5. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai;

3) pēc saskaņošanas ar AFCOS padomi, reizi gadā ziņo MK par neatbilstībām ES finanšu instrumentu ietvaros;

4) konsultējoties ar AFCOS padomi, izvērtē OLAF pieprasījumus un koordinē sadarbību un informācijas apmaiņu ar OLAF;

5) piedalās ES dalībvalstu AFCOS sanāksmēs, kā arī citās OLAF/EK organizētajās sanāksmēs un darba grupās ES finanšu interešu aizsardzības jomā;

6) sadarbībā ar AFCOS padomi nodrošina atzinumu gatavošanu par EK dienestu izstrādātajiem dokumentu projektiem, gatavo kopējo Latvijas atzinumu iesniegšanai EK un citās ārvalstu institūcijās, kā arī gatavo nacionālo pozīciju ES Padomes Krāpšanas apkarošanas darba grupas sēdēs izskatāmajiem jautājumiem krāpšanas apkarošanas jomā;

7) uztur regulāru un ciešu sadarbību ar ES institūcijām un citām dalībvalstīm, tajā skaitā aktīvi piedaloties citu dalībvalstu sanāksmēs un pieredzes apmaiņas pasākumos, kā arī nodrošinot OLAF pārstāvju un citu dalībvalstu ekspertu vizītes Latvijā;

8) nodrošina sabiedrībai informāciju par AFCOS/OLAF un par iespējām ziņot, kad ir radušās aizdomas par krāpšanu un korupciju, uzturot un regulāri atjaunojot informāciju www.atkrapies.lv;

9) pieņem un izskata fizisko un juridisko personu iesniegumus un nepieciešamības gadījumā sazinās ar kompetentajām iestādēm par iespējamiem pārkāpumiem ES finanšu interešu jomā, kā arī organizē AFCOS darba grupas konkrētu gadījumu izskatīšanai, ja nepieciešams;

10) atbilstoši Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai sniedzamā atbalsta likumam nodrošina atbalstu OLAF tā veiktā administratīvajā izmeklēšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 un Padomes 1996. gada 11. novembra regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām.