Ministru kabineta noteikumi Nr. 242 
  Rīgā 2024. gada 16. aprīlī (prot. Nr. 16 28.
  §) 
  Grozījumi Ministru kabineta 2019.
  gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts
  vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās
  izglītības programmu paraugiem"
  Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 
  14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 
  4. panta 11. un 11.1 punktu 
  1. Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra
  noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās
  izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu
  paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 197. nr.; 2021, 21. nr.;
  2022, 96., 175., 190. nr.; 2023, 164. nr.) šādus grozījumus: 
  1.1. papildināt ar 12.13. apakšpunktu šādā
  redakcijā: 
   
  "12.13. kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, var integrēti
  īstenot vispārējās vidējās izglītības programmu un starptautiskā
  bakalaurāta programmu."; 
  1.2. izteikt 18. punktu šādā redakcijā: 
   
  "18. Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 17.4.1. un 17.4.3.
  apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka 10 ballu skalā (10.
  pielikums), izņemot šo noteikumu 18.1 punktā minēto
  kursu."; 
  1.3. papildināt ar 18.1 punktu šādā
  redakcijā: 
   
  "18.1 Kursā "Valsts aizsardzības mācība" vērtējumu
  izsaka apguves līmeņos (10.1 pielikums)."; 
  1.4. izteikt 19. punktu šādā redakcijā: 
   
  "19. Valsts pārbaudes darbi vispārējās vidējās izglītības pakāpē
  ir eksāmens, centralizēts eksāmens un monitoringa darbs Ministru
  kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku
  attiecīgajā mācību gadā noteiktajā laikā. Valsts noteiktajā
  pārbaudes darbā skolēna mācību sasnieguma vērtējumu izsaka
  procentos no maksimāli iespējamā punktu skaita attiecīgajā
  pārbaudes darbā."; 
  1.5. papildināt ar 21.2 punktu šādā
  redakcijā: 
   
  "21.2 Šo noteikumu 21.1 punktā minētais
  nosacījums nav piemērojams monitoringa darba vērtējumiem."; 
  1.6. papildināt ar 25.4 punktu šādā
  redakcijā: 
   
  "25.4 Šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minēto valsts
  pārbaudes darbu dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai
  fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī
  2023./2024. mācību gadā 12. klases izglītojamie nekārto."; 
  1.7. papildināt ar 25.5 punktu šādā
  redakcijā: 
   
  "25.5 Šo noteikumu 25.12. apakšpunktā
  minētais nosacījums nav piemērojams monitoringa darba
  vērtējumiem."; 
  1.8. izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā
  (1. pielikums); 
  1.9. izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā
  (2. pielikums); 
  1.10. papildināt ar 10.1 pielikumu
  (3. pielikums); 
  1.11. izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā
  (4. pielikums); 
  1.12. izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā
  (5. pielikums). 
  2. Šo noteikumu 1.2., 1.3., 1.4., 1.8., 1.9., 1.10.,
  1.11. un 1.12. apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 1.
  septembrī. 
  Ministru prezidente, 
  ārlietu ministra pienākumu izpildītāja E. Siliņa 
  Izglītības un zinātnes ministre A.
  Čakša 
    
  1. pielikums 
  Ministru kabineta 
  2024. gada 16. aprīļa 
  noteikumiem Nr. 242 
  "8. pielikums 
  Ministru kabineta 
  2019. gada 3. septembra 
  noteikumiem Nr. 416 
  Plānotie skolēnam sasniedzamie
  rezultāti veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību
  jomā
  
    
      
        | Vispārīgais apguves līmenis | 
        Optimālais apguves līmenis | 
       
      
        | 1.
        Regulāras, sistemātiskas un daudzveidīgas fiziskās
        aktivitātes ir fiziskās veselības, emocionālās labklājības
        un veselīga dzīvesveida paradumu
        pamatā1 | 
       
      
        | 1.1. Fizisko
        aktivitāšu komandu spēles ar atvieglotiem vai mainītiem
        noteikumiem | 
       
      
        | 
        1.1.1. Izmanto apkārtējo vidi, pieejamos resursus un
        pamatkustību vingrinājumus atbilstoši spēles situācijai
        konkrētai komandu spēlei ar atvieglotiem vai mainītiem
        noteikumiem. | 
        
        1.1.1. Patstāvīgi veido paša izvēlētai komandu spēlei ar
        atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem pamatkustību
        vingrinājumu kritērijus, darbojoties izvērtē savas stiprās
        puses un grūtības, izvēlas atbilstošus paņēmienus, lai
        uzlabotu sniegumu. | 
       
      
        | 
        1.1.2. Balstoties uz iepriekš apgūtām prasmēm, salīdzina un
        izvērtē atšķirīgo un kopīgo dažādās komandu spēlēs, izvēlas
        sev piemērotāko atbilstoši veselībai, fiziskajai
        sagatavotībai un interesēm. | 
        
        1.1.2. Nosaka, ievieš un izmanto paša izvēlētai komandu
        spēlei ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem
        efektīvākos taktiskos risinājumus spēles plānošanā, kas
        sekmē individuālo (personisko) izaugsmi, piemēram,
        variācijas ar spēlētāju skaitu laukumā, ar priekšmetu
        skaitu spēlē. | 
       
      
        | 
        1.1.3. Izvēlas piemērotāko sadarbības veidu un lieto to
        konkrētā situācijā komandu spēlēs ar atvieglotiem vai
        mainītiem noteikumiem, lēmumu pieņemšanā pārstāv savas un
        respektē citu intereses, ar kuriem nav vienisprātis. | 
        
        1.1.3. Mērķtiecīgi plānojot, vadot un piedaloties komandas
        darbā fiziskajās aktivitātēs, uzņemas atbildību par sava un
        komandas darba rezultātu, pieņem atbildīgus lēmumus,
        respektējot savas un komandas dalībnieku intereses, pārvar
        konfliktus un domstarpības. | 
       
      
        | 1.2. Fizisko
        aktivitāšu vienspēles ar atvieglotiem vai mainītiem
        noteikumiem | 
       
      
        | 
        1.2.1. Balstoties uz iepriekš apgūtām prasmēm, salīdzina un
        izvērtē atšķirīgo un kopīgo dažādās vienspēlēs, lai
        izraudzītos sev piemērotāko atbilstoši veselībai,
        fiziskajai sagatavotībai un interesēm. | 
        
        1.2.1. Patstāvīgi veido izvēlētai vienspēlei ar
        atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem pamatkustību
        vingrinājumu kritērijus, darbojoties izvērtē savas stiprās
        puses un grūtības, izvēlas atbilstošus paņēmienus, lai
        uzlabotu sniegumu. | 
       
      
        | 
        1.2.2. Balstoties uz iepriekš apgūtām prasmēm vienspēlēs ar
        atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem, veido un lieto
        daudzveidīgus spēles noteikumus, piemēram, dažādas vides,
        punktu iegūšanas veidu variācijas. | 
        
        1.2.2. Nosaka, ievieš un izmanto paša izvēlētai vienspēlei
        ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem efektīvākos
        taktiskos risinājumus spēles plānošanas izpildē, kas sekmē
        individuālo (personisko) izaugsmi, piemēram, spēles
        situācijās esot vadībā vai zaudējot. | 
       
      
        | 
        1.2.3. Izvēlas un lieto piemērotāko sadarbības veidu
        konkrētā situācijā vienspēlēs ar atvieglotiem vai mainītiem
        noteikumiem, kritiski analizē paša lietotos sevis
        disciplinēšanas paņēmienus. | 
        
        1.2.3. Lieto konfliktu risināšanas stratēģijas (aktīva
        klausīšanās, pārrunas), lai novērstu un risinātu
        konfliktus, kas rodas spēles dažādās situācijās, piemēram,
        punkta izspēlē vai punktu skaitīšanā. | 
       
      
        | 1.3. Kustību māksla
        un fiziskās aktivitātes telpā | 
       
      
        | 
        1.3.1. Sadarbojoties vienojas par kopīgo risinājumu un
        atbildīgi īsteno dažādu stilu deju priekšnesumus un kustību
        kombinācijas ar priekšmetu un bez tā, novērtē kustību
        pozitīvo ietekmi uz veselību un pašsajūtu. | 
        
        1.3.1. Izvērtējot savas dejošanas prasmes un spējas,
        eksperimentē, iztēlojas, savieno daudzveidīgus elementus,
        ģenerē idejas un veido jaunus deju zīmējumus, paša
        modelētas dejas, piemēram, apvieno ielu deju izpildījumu,
        elementus no akrobātikas ar klasisko mūziku. | 
       
      
        | 
        1.3.2. Analizē, izvērtē un praktizē lietišķās vingrošanas
        veidus, kas sekmē fizisko īpašību attīstību saistībā ar
        izraudzīto profesiju vai sporta veidu. | 
        
           1.3.2. Patstāvīgi kombinē, savieno, veido un izpilda
          vingrinājumu kompleksus, kas nostiprina veselību un
          organisma darbspējas, lai sasniegtu izvirzītos
          mērķus. 
         | 
       
      
        | 
         | 
        
        1.3.3. Atbildīgi izvērtējot situāciju, nepieciešamības
        gadījumos prot izmantot pašaizsardzības paņēmienus,
        ievērojot savu un citu cilvēku drošību. | 
       
      
        | 1.4. Āra fiziskās
        aktivitātes | 
       
      
        | 
        1.4.1. Analizē, izvērtē un lieto vieglatlētikas
        vingrinājumu kompleksu, kurā mērķtiecīgi apvieno fizisko
        spēju attīstīšanu (spēku, ātrumu, izturību) un iepriekš
        apgūtos soļošanas, skriešanas, lēkšanas, mešanas
        vingrinājumus atbilstoši savām un grupas locekļu spējām un
        interesēm. | 
        
        1.4.1. Efektīvi pārnes, apvieno un veido vieglatlētikas
        šķēršļu joslas (dabīgās un mākslīgi veidotās vidēs) no
        iepriekš apgūtiem skriešanas, lēkšanas un mešanas
        vingrinājumiem, izpilda tos savas fiziskās sagatavotības
        sekmēšanai, izvirza personiski nozīmīgus mērķus un
        prioritātes, kas ir nepieciešami individuālo un grupas
        mērķu sasniegšanai. | 
       
      
        | 
        1.4.2. Izvērtējot savas spējas un drošību, izvēlas un lieto
        atbilstošu stratēģiju noteikta attāluma veikšanai dažādās
        vidēs, piemēram, skrējiens apvidū, organizēts skrējiens
        pilsētas vidē, pārvietošanās, kurā iekļauti daudzveidīgi
        parkūra elementi, piemēram, lēkšana, skriešana, šūpošanās,
        velšanās. | 
        
        1.4.2. Balstoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot
        digitālās tehnoloģijas, atbilstoši pieejamajiem resursiem
        izvēlas pārvietošanās veidus, plāno un īsteno dažādas
        pārvietošanās veidu stratēģijas, kā arī stratēģiskās spēles
        dabā, kas atbilst grupas dalībnieku spējām, veselībai un
        aktivitātes mērķim. | 
       
      
        | 
        1.4.3. Lietojot dažādas kartes, piemēram, orientēšanās,
        aerofoto, izvēlas un veic īsāko, ātrāko, drošāko ceļu. | 
        
        1.4.3. Pieņem izsvērtus, pamatotus lēmumus, lietojot
        dažādas kartes, piemēram, orientēšanās, aerofoto, vai
        maršruta kartiņas (bez kartes). Izvēlas maršrutam
        atbilstošas stratēģijas un veic maršrutu atbilstoši
        izvirzītajam mērķim, izvērtē savu sniegumu, lai to
        uzlabotu. | 
       
      
        | 
        1.4.4. Izmantojot pieejamos pārgājiena maršrutus, izvēlas
        savām spējām atbilstošāko, veido kritērijus, lai
        visefektīvākajā veidā veiktu vienas dienas tūrisma
        (kājnieku) pārgājiena distanci dažādās vidēs un dažādos
        laikapstākļos. | 
        
        1.4.4. Sadarbojoties mazās grupās, plāno, sadala
        pienākumus, organizē, piedalās vairāku dienu tūrisma
        (kājnieku, velotūrisma vai slēpošanas) pārgājienā, izvērtē
        prasmju atbilstību situācijai un savu sniegumu, lai to
        uzlabotu. | 
       
      
        | 
        1.4.5. Izmantojot pieejamos resursus un apkārtējās vides
        objektus, veido dažādas grūtības pakāpes distances,
        kritiski izvērtē un pārvietojas sev piemērotākā veidā
        atbilstoši savām interesēm, lieto savai veselībai un
        drošībai atbilstošus aizsarglīdzekļus, braucot ar
        velosipēdu, skrejriteni, skrituļdēli un/vai
        skrituļslidām. | 
        
        1.4.5. Patstāvīgi veido snieguma kritērijus, izvērtē tos,
        lieto dažādas stratēģijas un taktiskos risinājumus, braucot
        ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļdēli un/vai
        skrituļslidām, ievērojot individuālos un grupas drošības
        noteikumus, ciena citus satiksmes dalībniekus. | 
       
      
        | 
        1.4.6. Pieņem izsvērtus lēmumus atbilstoši savai veselībai,
        lai visefektīvāk izmantotu sev piemērotu pārvietošanās
        veidu dažāda reljefa un garuma distancēs. Slēpojot, nūjojot
        un/vai slidojot ievēro savu un citu drošību. | 
        
           1.4.6. Patstāvīgi veido snieguma kritērijus, izvērtē
          tos, lieto dažādas stratēģijas un taktiskos risinājumus.
          Slēpojot, nūjojot un/vai slidojot ievēro individuālos un
          grupas drošības noteikumus, ciena citus dalībniekus. 
          1.4.7. Analizē un demonstrē daudzveidīgas militāro
          prasmju kombinācijas atbilstoši situācijai, piemēram,
          kombinējot sakaru, lauka kaujas prasmes, navigācijas,
          līderības un komandas sadarbības prasmes. 
         | 
       
      
        | 
           1.5. Peldēšana2 
         | 
       
      
        | 
         | 
        
        1.5.1. Nopeld brīvā stilā 100 metru distanci un uz muguras
        50 metru distanci, nirst tālumā un dziļumā atbilstoši savai
        individuālajai fiziskajai sagatavotībai un veselībai,
        novērtē savu peldēšanas prasmju attīstību un piedāvā
        priekšlikumus to pilnveidošanai. | 
       
      
        | 
         | 
        
        1.5.2. Plāno, izpilda ūdens aerobikas vingrinājumus,
        spēles, aktivitātes ūdenī un analizē, izvērtē to labvēlīgo
        un pozitīvo ietekmi uz organisma fizioloģisko, emocionālo
        un psiholoģisko stāvokli. | 
       
      
        | 2. Fiziskā
        aktivitāte ir priekšnosacījums labai fiziskai un garīgai
        veselībai | 
       
      
        | 
        2.1. Regulāri iesaistās fiziskajās aktivitātēs, veicot
        daudzveidīgus vingrinājumus fizisko spēju sekmēšanai un
        veselības, tai skaitā stājas, uzlabošanai. Saskata dažādas
        iespējas un pieejamos resursus fizisko aktivitāšu
        pielāgošanai, piemēram, izvērtē oriģinālus resursus,
        reljefu, dabas objektus, variē veikto attālumu un tempu
        slodzes dozēšanai. | 
        
        2.1. Ikdienā patstāvīgi plāno, īsteno, izvērtē un pielāgo
        fiziskās aktivitātes fizisko spēju sekmēšanai un savas
        veselības uzturēšanai. Izvirza personiskās izaugsmes
        mērķus, uzrauga to izpildi, atbilstoši variē fiziskās
        aktivitātes, piemēram, vingrinājumus lokanībai un
        mobilitātei, funkcionalitātei, izturības un spēka
        sekmēšanai. | 
       
      
        | 
        2.2. Analizē un izvērtē fizisko aktivitāšu īstermiņa un
        ilgtermiņa ietekmi uz fizisko veselību un psiholoģisko
        labklājību, tai skaitā enerģijas patēriņu, vielmaiņu,
        orgānu sistēmu darbību, iesaistoties dažāda veida
        fiziskajās aktivitātēs, variējot slodzes intensitāti un
        ilgumu, un to saistību ar neinfekcijas slimību profilaksi
        (piemēram, cukura diabētu, skeleta muskuļu un saistaudu
        sistēmas slimībām). | 
        
        2.2. Pēta, analizē, lieto, mēģina un saskata atšķirības, kā
        arī spēj izraudzīties sev atbilstošāko un interesantāko
        fiziskās sagatavotības programmas veidu, lai sasniegtu
        individuālos mērķus (piemēram, jauniešu populārākās
        fiziskās sagatavotības programmas, vingrinājumi, līdzekļi,
        metodes). | 
       
      
        | 
        2.3. Pēta, analizē un izvērtē sabalansēta, fiziskajām
        aktivitātēm un dzīvesveidam atbilstoša uztura lietošanas
        principus un ieradumus, tai skaitā izvērtē uztura
        bagātinātāju lietošanas lietderību un iespējamos riskus, un
        pieņem izsvērtus lēmumus savas veselības
        nostiprināšanai. | 
        
        2.3. Pēta, izvērtē un reflektē par savam dzīvesveidam un
        fiziskajām aktivitātēm atbilstošu uzturu, veido saviem
        mērķiem un vajadzībām atbilstošu plānu. | 
       
      
        | 
        2.4. Mācās lietot daudzveidīgus aktīvās un pasīvās
        relaksācijas vingrinājumus (elpošanas vingrinājumi, muskuļu
        relaksācijas vingrinājumi, vizualizācija mērķa izvirzīšanai
        un stresa vadīšanai) savai veselībai, pašsajūtai,
        pašizpausmei un sociālajai saskarsmei. | 
        
        2.4. Prasmīgi izvēlas, lieto un aktīvi meklē sev
        atbilstošākos aktīvās un pasīvās relaksācijas vingrinājumus
        un reflektē par to ietekmi uz savu veselību, pašsajūtu,
        pašizpausmi un sociālo saskarsmi. | 
       
      
        | 
        2.5. Mācās stresa pārvaldīšanas un konfliktu risināšanas
        stratēģijas, lieto tās, lai patstāvīgi kontrolētu savas
        emocijas, domas un uzvedību gan individuāli, gan
        darbojoties grupā fizisko aktivitāšu laikā. | 
        
        2.5. Patstāvīgi izvēlas, lieto stresa un konfliktu
        risināšanas stratēģijas un reflektē par to ietekmi uz savu
        spēju patstāvīgi kontrolēt savas emocijas, domas un
        uzvedību gan individuāli, gan darbojoties grupā fizisko
        aktivitāšu laikā. | 
       
      
        | 
        2.6. Izmantojot pieejamos datus un veicot situācijas izpēti
        vienaudžu vidū, analizē jauniešu ar veselību saistītus
        ieradumus, spriež par iespējamām sekām, veido ieteikumus
        sev un vienaudžiem un aktīvi līdzdarbojas veselību
        veicinošās aktivitātēs skolā. | 
        
        2.6. Veic novērojumus par savām darbībām noteiktā laikposmā
        saistībā ar uzturu, dienas režīmu, fizisko aktivitāti un
        cita veida darbībām, analizē tās un izdara secinājumus par
        šo darbību ietekmi uz pašsajūtu un psiholoģisko labklājību,
        izvirza mērķus un identificē darbības veselību veicinošu
        ieradumu nostiprināšanai, tai skaitā noskaidro, kur
        griezties pēc papildu informācijas vai palīdzības, ja tāda
        nepieciešama. | 
       
      
        | 3. Drošību un
        veselību ietekmē gan paša izsvērti lēmumi, apzinoties
        varbūtējos riskus un izvērtējot savu rīcību, gan gatavība
        atbilstoši reaģēt negaidītās un nepazīstamās
        situācijās | 
       
      
        | 
        3.1. Izvērtē un rīkojas atbilstoši apkārtējās vides
        situācijai, piemēram, pārvietojoties pa veloceliņiem, pa
        marķētu slēpošanas distanci, pa skrituļošanai atvēlētām
        vietām, tādējādi samazinot iespējamo traumu risku. | 
        
         | 
       
      
        | 
        3.2. Analizē un izvērtē situācijas, ja negribēti novirzās
        vai pazaudē pareizo ceļu vai virzienu (apmaldoties svešā
        pilsētā, mežā, sniegputenī u. tml.), apzinās savus spēkus
        un resursus, patstāvīgi pieņem izsvērtus lēmumus savai
        drošībai un atbilstoši rīkojas. | 
        
         | 
       
      
        | 
        3.3. Dzīvībai kritiskās situācijās pieņem lēmumus savai un
        cietušā drošībai, nodrošina cietušā aprūpi, tai skaitā
        traumu gadījumā, un sniedz pirmo palīdzību, piemēram,
        neatstāj cietušo vienu pirms neatliekamās medicīniskās
        palīdzības ierašanās, nogulda cietušo stabilā sānu
        pozīcijā, aptur asiņošanu u. tml. | 
        
         | 
       
      
        | 
           3.4. Spēj identificēt apdraudējumus un riskus dažādās
          vidēs un situācijās, tai skaitā valsts aizsardzības
          apdraudējuma gadījumos, veic preventīvus drošības
          pasākumus, identificē drošas rīcības soļus, izvēloties
          piemērotākās problēmrisināšanas stratēģijas, un
          atbilstoši rīkojas. 
         | 
        
             
         | 
       
      
        | 
        3.5. Izprot drošības noteikumus, ievēro disciplīnu un
        izpilda vadītāja dotās komandas paaugstinātas bīstamības
        nodarbībās. | 
        
         | 
       
    
   
  
    Piezīmes. 
    1. 1 Izglītības iestāde atbilstoši klimatiskajiem
    apstākļiem un izglītības iestādes materiāltehniskajam
    nodrošinājumam: 
    1.1. pirmajā mācību gadā visiem skolēniem piedāvā iespēju
    apgūt šādus fizisko aktivitāšu veidus vispārīgajā mācību satura
    apguves līmenī: 
    1.1.1. divas komandu spēles ar atvieglotiem vai mainītiem
    noteikumiem, piemēram, basketbolu, florbolu vai pieskāriena
    (touch) regbiju; 
    1.1.2. vienu vienspēli ar atvieglotiem vai mainītiem
    noteikumiem, piemēram, badmintonu vai galda tenisu; 
    1.1.3. vienu kustību mākslas aktivitāti, piemēram, deju, vai
    fizisko aktivitāti telpā; 
    1.1.4. vienu fizisko aktivitāti ārā, piemēram, pārgājienu
    vai slēpošanu; 
    1.2. otrā un trešā mācību gada laikā skolēnu izvēlei piedāvā
    četrus fizisko aktivitāšu veidus, katrā no veidiem piedāvājot
    vismaz divas fiziskās aktivitātes: 
    1.2.1. komandu spēles, piemēram, basketbola, volejbola,
    futbola, handbola, frisbija, florbola, pieskāriena
    (touch) regbija spēles; 
    1.2.2. vienspēles, piemēram, badmintona, galda tenisa, diska
    golfa, mini kriketa, bočijas, gorodku spēles; 
    1.2.3. kustību mākslas aktivitātes un fiziskās aktivitātes
    telpā, piemēram, dejas (modernās, balles, ielas), lietišķās
    vingrošanas veidus (darba, sporta, militārā) un vispārattīstošo
    vingrošanu (akrobātika, atlētiskā vingrošana,
    pamatvingrošana); 
    1.2.4. āra fiziskās aktivitātes, piemēram, skriešana,
    orientēšanās, slēpošana, nūjošana, slidošana, braukšana ar
    velosipēdu, skrituļslidām, došanās pārgājienos. 
    2. 2 Izglītības iestāde kādu no fizisko
    aktivitāšu veidiem var aizstāt ar peldēšanu vai piedāvāt to kā
    piekto iespēju skolēna izvēlei." 
   
    
  2. pielikums 
  Ministru kabineta 
  2024. gada 16. aprīļa 
  noteikumiem Nr. 242 
  "9. pielikums 
  Ministru kabineta 
  2019. gada 3. septembra 
  noteikumiem Nr. 416 
  Kursu apraksti
  
    
      
        | 
           Mācību
          joma 
         | 
        
           Kursu saturs
          (mērķis, apguves nosacījumi, skolēnam plānotie
          sasniedzamie rezultāti) 
         | 
       
      
        | Pamatkursi | 
        Padziļinātie kursi | 
        Specializētie kursi | 
       
      
        | 
        Valodu mācību joma | 
        
           Latviešu valoda I 
          Kursa mērķis: 
          1) izprast valodu situāciju Latvijā, latviešu valodas
          statusa nozīmi sabiedrībā un personiskās identitātes
          tapšanā; 
          2) pilnveidot prasmi izteikties skaidri, mērķtiecīgi
          un atbilstoši literārās valodas normām kā mutvārdos, tā
          rakstveidā; 
          3) izprotot teksta kompozīcijas principus, prasmīgi
          veidot dažādu žanru tekstus; 
          4) kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļu publikācijas
          un citus tekstus publiskajā telpā, identificēt tajos
          valodas līdzekļus, kas izmantoti kā ietekmes rīki; 
          5) prasmīgi izmantot pareizrakstības, gramatikas un
          leksikogrāfijas avotus un citus lingvistiskos resursus,
          rodot idejas radošai izpausmei un izaugsmei ar valodas
          starpniecību. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
          minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti latviešu valodā optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
        
           Latviešu valoda un literatūra
          II 
          Kursa mērķis: 
          1) veicināt radošumu, intelektuālās spējas un kritiska
          lasītāja pieredzes veidošanos, iedziļinoties valodas,
          literatūras un kultūras mijiedarbībā; 
          2) veidot izpratni par atšķirīgu dažādu kultūru
          cilvēku un sociālo grupu attīstību, atšķirīgiem
          uzskatiem, vērtībām, tradīcijām, kas atspoguļotas
          literārajos tekstos un plašsaziņas līdzekļos caur to
          autoru prizmu; 
          3) pilnveidot teksta analīzes un interpretācijas
          prasmes, ņemot vērā mijiedarbību starp tekstu, tā autoru
          (viņa identitāti) un lasītāju; 
          4) pētīt valodas un literatūras jautājumu
          atspoguļojumu dažādos avotos, lai pēc noteiktiem
          kritērijiem izvērtētu informācijas aktualitāti, kvalitāti
          un izmantojamību savu tekstu izveidei; 
          5) vērtēt literārās valodas un latviešu valodas
          paveidu mijiedarbību un šī procesa nozīmi mūsdienu
          latviešu valodas un savas valodas attīstībā; 
          6) izprast valodas līdzekļu sistēmisko saistījumu un
          valodas vienību saderību tekstā, lai veidotu noteiktam
          žanram atbilstošu tekstu. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
          minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti latviešu valodā augstākajā apguves līmenī, šo
          noteikumu 4. pielikuma 3.10. apakšpunktā minētie kultūras
          izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo
          noteikumu 4. pielikuma 1.1., 1.8., 1.9., 1.10., 2.8.,
          2.9., 3.1., 3.2., 3.4., 3.8., 4.1. un 4.5. apakšpunktā
          minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
          jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
          līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūti pamatkursi "Latviešu
          valoda I" un "Literatūra I". 
         | 
        
           Mazākumtautības valoda un
          literatūra 
          Kursa mērķis: 
          1) izprast valodu situāciju Latvijā, mazākumtautības
          valodas un kultūras nozīmi sabiedrībā un personiskās
          identitātes tapšanā; 
          2) izmantot apgūtās mazākumtautības valodas prasmes
          savas personības garīgai un intelektuālai attīstībai,
          pašizpausmei un radošā potenciāla realizēšanai mūsdienu
          starpkultūru saziņā rakstveidā; 
          3) iepazīstot literatūru mazākumtautības valodā,
          veidot izpratni par tautas kultūras vērtībām, garīgo
          pieredzi, pasaules uzskatiem, sociokultūru un
          mākslinieciskajām tradīcijām; 
          4) izprotot daiļliteratūras lasīšanas dialoģisko un
          jēgpilno dabu, pilnveidot savu lasīšanas kultūru un
          estētisko gaumi, kas pamatojas nacionālajās
          tradīcijās. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 2. pielikuma
          1.1., 1.3., 3.1.-3.5., 4.1.-4.7. apakšpunktā minētie
          valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          latviešu valodā optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu
          4. pielikuma 1.7., 1.8., 3.10. un 4.4. apakšpunktā
          minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
          jomā plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves
          līmenī, kā arī 1.1., 1.4., 1.5., 2.1., 2.6., 2.7., 2.8.,
          2.9., 3.1., 3.2., 3.4., 3.5., 3.8., 3.9., 3.10., 4.1. un
          4.5. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
          pašizpausmes mākslā mācību jomā plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: sasniegti normatīvajos aktos
          par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības
          programmu paraugiem noteiktie pamatizglītībā plānotie
          sasniedzamie rezultāti mazākumtautības valodā un
          literatūrā vai arī skolēnam ir atbilstošs mazākumtautības
          valodas prasmes līmenis. 
          Latgaliešu rakstu valoda 
          Kursa mērķis: 
          1) veicināt sapratni par latgaliešu rakstu valodu un
          kultūru kā unikālu Latgales reģiona un Latvijas bagātību,
          attīstot idejas par šī kultūrvēsturiskā mantojuma
          transformēšanas iespējām 21. gs.; 
          2) attīstīt un pilnveidot prasmi lasīt un izprast
          tekstus latgaliešu valodā, izmantojot drukātos un
          digitālos resursus (literāros vai publicistiskos darbus,
          mācību līdzekļus, plašsaziņas līdzekļus un mūsdienu
          latgaliešu tekstu korpusu); 
          3) apzināties atšķirības starp latgaliešu rakstu
          valodu un izloksnēm dažādu žanru un stilu tekstos,
          veidojot izpratni par valodu, kā arī lasītāja, klausītāja
          un tekstu radītāja pieredzi formālās un neformālās
          valodas lietojuma situācijās; 
          4) attīstīt un pilnveidot prasmi rakstīt atšķirīgu
          stilu un žanru tekstus, ievērojot pareizrakstības normas,
          lietojot bagātu vārdu krājumu un gramatikas formas un
          konstrukcijas, kas raksturīgas latgaliešu rakstu
          valodai. 
          Šī kursa apguvei sasniedzamie rezultāti, kas saistīti
          ar latgaliešu rakstu valodas prasmēm, atvasināmi no šo
          noteikumu 2. pielikumā minētajiem valodu jomas
          plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem latviešu valodai
          vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
          1.9., 2.4., 2.5., 2.7., 2.10. un 4.1. apakšpunktā minētie
          kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā
          plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem literatūrai
          optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: vēlamas latgaliešu valodas
          priekšzināšanas vismaz sarunvalodas līmenī. 
         | 
       
      
        | 
           Svešvaloda (B1) 
          Kursa mērķis: 
          1) uztvert un izprast informāciju un viedokļus runā un
          rakstos svešvalodā (dažādos raidījumos, ceļojumu
          aprakstos, filmās, intervijās, daiļliteratūrā, emuāros)
          un izmantot tos atbilstoši saziņas mērķiem; 
          2) veidot aprakstus, salīdzinājumus un stāstījumus,
          lai pamatotu un izskaidrotu savus uzskatus, nodomus un
          attieksmi; 
          3) apgūt nepieciešamo leksiku un gramatiku, lai to
          lietotu saziņai personiskā un publiskā vidē, noskaidrotu
          problēmas arī neierastās situācijās. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
          minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti svešvalodā vispārīgajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: kurss paredzēts skolēniem,
          kuru svešvalodas prasmes atbilst Eiropas kopīgo
          pamatnostādņu valodu apguves A2 līmenim un kas vēlas
          turpināt šīs svešvalodas apguvi vispārīgā līmenī. 
         | 
          | 
        
           Trešā svešvaloda (B1) 
          Kursa mērķis: 
          1) uztvert informāciju skaidrā runā un rakstos
          svešvalodā (dažādos raidījumos, ceļojumu aprakstos,
          filmās, intervijās) un izmantot to atbilstoši saviem
          saziņas mērķiem; 
          2) veidot un saistīt teikumus un izteikumus, lai
          pastāstītu par pieredzēto, sapņiem, cerībām un
          vēlmēm; 
          3) apgūt nepieciešamo leksiku un gramatiku, lai to
          lietotu saziņai personiskā un publiskā vidē. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
          minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti svešvalodā vispārīgajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. Kurss plānots skolēniem
          bez priekšzināšanām apgūstamajā svešvalodā. 
         | 
       
      
        | 
           Svešvaloda I (B2) 
          Kursa mērķis: 
          1) uztvert kompleksu informāciju svešvalodā (ziņās,
          reportāžās, filmās, lekcijās, daiļliteratūrā,
          publicistikā, datubāzēs) un izmantot to atbilstoši saviem
          saziņas mērķiem; 
          2) izklāstīt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli par
          dažādiem tematiem rakstos un runā atkarībā no izvēlētā
          teksta veida (vēstulēs, esejās, ziņojumos, prezentācijās,
          diskusijās); 
          3) paplašināt vārdu krājumu un gramatisko konstrukciju
          dažādību, lai spētu sazināties brīvi un bez sagatavošanās
          atbilstoši valodas funkcionālajam stilam. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
          minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti svešvalodā optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: kurss paredzēts skolēniem,
          kuru svešvalodas prasmes atbilst Eiropas kopīgo
          pamatnostādņu valodu apguves B1 līmenim un kas vēlas
          turpināt šīs svešvalodas apguvi optimālajā līmenī. 
         | 
        
           Svešvaloda II (C1) 
          Kursa mērķis: 
          1) padziļināt svešvalodas prasmes pasaules kultūras
          mantojuma izpētei un saziņai starptautiskā vidē; 
          2) analizēt dažādus tekstus daudzvalodu un vēsturiskā
          kontekstā; 
          3) veidot skaidru, labi strukturētu, noteiktam stilam
          un saziņas nolūkam atbilstošu runu vai tekstu; 
          4) izprast un lietot plašu vārdu krājumu un
          gramatiskās konstrukcijas apgūstamajā svešvalodā. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
          minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti svešvalodā augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
          "Svešvaloda I" svešvalodā, kurā skolēns mācīsies šo
          kursu. 
         | 
          | 
       
      
        | 
        Sociālā un pilsoniskā mācību joma | 
        
           Sociālās zinības un vēsture 
          Kursa mērķis: 
          1) nostiprināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures
          zināšanas un zināšanas par procesiem sabiedrībā; 
          2) pilnveidot prasmi meklēt un saskatīt likumsakarības
          starp notikumiem pagātnē un tagadnē; 
          3) kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļos izmantotos
          paņēmienus (t. s. vēstures interpretācijas), kas tiek
          lietoti kā sabiedrības viedokļa veidošanas rīki; 
          4) pilnveidot prasmes analizēt daudzveidīgus
          ekonomiskos rādītājus un secināt; 
          5) pilnveidot prasmi atbildīgi rīkoties ar savām
          finansēm; 
          6) pieņemt pārdomātus, izsvērtus un atbildīgus lēmumus
          savas un apkārtējo dzīves kvalitātes uzlabošanai; 
          7) izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 3. pielikumā
          minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
          | 
        
           Novadu mācība 
          Kursa mērķis: 
          1) paplašināt zināšanas par vietējās kopienas un
          reģiona vēsturi, kultūras mantojumu un tradīcijām; 
          2) izprast reģiona sociālos, politiskos un ekonomiskos
          procesus, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību; 
          3) nostiprināt piederības sajūtu vietējai kopienai un
          reģionam; 
          4) izkopt sevī toleranci un spēju pieņemt viedokļu un
          vērtību dažādību. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
          1.3., 1.6., 2.4., 2.5., 2.13., 4.1., 4.3., 5.3., 5.4.,
          5.6., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā minētie
          sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.9.,
          2.2., 3.7., 3.8. un 5.9. apakšpunktā minētie sociālās un
          pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          augstākajā apguves līmenī. Šo noteikumu 4. pielikuma
          2.4., 2.7. un 2.10. apakšpunktā minētie kultūras un
          pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: sasniegti sociālās un
          pilsoniskās mācību jomas plānotie rezultāti vispārīgajā
          līmenī. 
          Filozofija 
          Kursa mērķis: 
          1) paplašināt zināšanas par ideju vēsturi un
          filozofiju kā zinātnes nozari, saistīt idejas ar
          notikumiem pagātnē un tagadnē, saskatīt sakarības starp
          idejām un cilvēku rīcību, domāšanas tendencēm un
          aktualitātēm sabiedrībā dažādos laikmetos; 
          2) gūt ieskatu dažādos filozofijas virzienos, to
          problemātikā - izziņas teorijās, epistemoloģijā,
          aksioloģijā, sociālajā filozofijā; 
          3) izprast ētikas problēmas un diskutēt par to
          risināšanas iespējām, balstoties dažādās ētikas teoriju
          pamatnostādnēs; 
          4) attīstīt kritisko domāšanu, argumentēšanas spējas
          un uz zināšanām balstītu spriedumu veidošanu; 
          5) izkopt sevī toleranci un spēju pieņemt viedokļu un
          vērtību dažādību. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
          5.2., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā minētie
          sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.3.,
          1.7., 2.3., 4.1., 5.3., 5.4., 5.5. un 5.7. apakšpunktā
          minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: sasniegti sociālās un
          pilsoniskās mācību jomas plānotie rezultāti vispārīgajā
          līmenī. 
         | 
       
      
        | 
           Vēsture un sociālās zinātnes
          I 
          Kursa mērķis: 
          1) paplašināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures
          zināšanas un zināšanas par procesiem sabiedrībā; 
          2) izprast sabiedrības un indivīda savstarpējās
          attiecības un to regulējumus; 
          3) meklēt un saskatīt likumsakarības starp notikumiem
          pagātnē un tagadnē; 
          4) kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļos izmantotos
          paņēmienus kā sabiedrības viedokļa veidošanas rīkus; 
          5) izprast vēstures lomu sabiedrības viedokļa
          veidošanās procesā; 
          6) izvērtēt apkārtējos notikumus no dažādām
          perspektīvām; 
          7) izprotot pārdomātas un ilgtspējīgas saimniekošanas
          nozīmi, atbildīgi rīkoties ar savām finansēm; 
          8) izprast un ievērot demokrātiskas sabiedrības
          pamatvērtības; 
          9) novērtēt kultūru daudzveidību un saudzīgi
          izturēties pret kultūras un vēstures mantojumu; 
          10) pieņemt pārdomātus, izsvērtus un atbildīgus
          lēmumus savas un apkārtējo dzīves kvalitātes
          uzlabošanai; 
          11) izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli; 
          12) izprast likumsakarības, kas nosaka tirgus darbības
          principus un tirgus dalībnieku izturēšanos; 
          13) analizēt saimnieciskās darbības mērķus mikrolīmenī
          un makrolīmenī; 
          14) analizēt ekonomisko procesu norisi, to
          raksturojošos rādītājus un savstarpējo saistību, kā arī
          iespējas un līdzekļus ietekmēt šo procesu norisi. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 3. pielikumā
          minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
        
           Vēsture II 
          Kursa mērķis: 
          1) gūt pozitīvu un iekšēji motivētu interesi par
          vēsturi; 
          2) meklēt un saskatīt cēloņsakarības starp dažādiem
          notikumiem pagātnē; 
          3) izvērtēt vēstures notikumus no dažādām perspektīvām
          un vērtēt dažādus viedokļus; 
          4) vērtēt dažādu vēstures avotu ticamību un iespēju no
          tiem iegūt ticamu informāciju; 
          5) gūt praktisku pieredzi vēstures un kultūras
          mantojuma izpētē un saglabāšanā; 
          6) izprast kultūru daudzveidību Latvijā un pasaulē kā
          priekšnoteikumu sabiedrības kulturālajai bagātībai un
          tālākai attīstībai; 
          7) argumentēti aizstāvēt savu viedokli; 
          8) attīstīt vēstures pētniecības prasmes, rezultātus
          demonstrēt gan rakstītā, gan mutiskā formā. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
          1.4., 1.7., 1.8., 1.9., 2.1., 2.3., 2.4., 2.14., 3.2.,
          4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.6., 5.1., 5.2., 5.3.,
          5.4., 5.5., 5.6., 5.7., 5.8., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un
          6.5. apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās mācību
          jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
          līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Vēsture
          un sociālās zinātnes I". 
         | 
        
           Uzņēmējdarbības pamati 
          Kursa mērķis: 
          1) veidot izpratni par aktuālākajām ekonomiskās
          attīstības likumsakarībām, orientēties tautsaimniecības
          vidē notiekošajos procesos un spēt tos izskaidrot; 
          2) attīstīt spēju argumentēti diskutēt un pieņemt
          lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām; 
          3) pilnveidot prasmes iegūtās zināšanas izmantot
          uzņēmējdarbības vadīšanā atbilstoši izvirzītajiem
          stratēģiskajiem un operatīvajiem mērķiem, sekot to
          īstenošanas gaitai, pieņemt lēmumus un vajadzības
          gadījumā tos precizēt operatīvās un stratēģiskās darbības
          optimizēšanai; 
          4) pilnveidot prasmes veikt profesionālu darbību,
          formulēt un analizēt informāciju, risināt problēmas un
          rast risinājumus, izmantojot zinātnisku pieeju, kā arī
          pieņemot izsvērtus lēmumus; 
          5) attīstīt prasmes rīkoties ētiski un izprast
          atbildību par profesionālās darbības ietekmi uz vidi un
          sabiedrību; 
          6) pilnveidot prasmes uzņemties atbildību, strādāt
          komandā, deleģēt un saskaņot pienākumu izpildi, efektīvi
          plānot un organizēt savu darbu, kā arī risināt konflikta
          situācijas. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
          1.1., 1.4., 1.5., 2.5., 2.6., 2.7., 3.2., 3.3., 3.4.,
          3.5., 3.6., 3.7., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5.
          apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas
          plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī
          un 1.6., 1.7., 2.2., 2.5., 2.6., 3.1., 3.2., 3.5., 3.6.,
          3.7., 3.8., 3.11. un 3.13. apakšpunktā minētie sociālās
          un pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
          3. pielikumā minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas
          plānotie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī. 
         | 
       
      
        | 
           Sociālās zinātnes II 
          Kursa mērķis: 
          1) izprast valsts pārvaldes un likumdošanas mehānismus
          Latvijā un citur pasaulē; 
          2) saprast un novērtēt demokrātijas pamatprincipus,
          pilsoņu un cilvēktiesības; 
          3) skaidrot sabiedrības struktūru un indivīdu
          savstarpējo attiecību principus; 
          4) meklēt un saskatīt globālas un lokālas
          cēloņsakarības starp dažādiem politiskiem, sociāliem un
          ekonomiskiem procesiem, izprast dažādu pārnacionālu
          organizāciju darbības principus: pārvalstiskas
          organizācijas, politika, ekonomika, kultūras
          kontakti; 
          5) izprast mūsdienu ekonomikas principus, izvirzīt
          savas nākotnes mērķus un izvērtēt šo mērķu sasniegšanas
          iespējas; 
          6) praktiskā darbā gūt pieredzi un attīstīt prasmes
          organizēt un vadīt atbilstoša līmeņa sabiedriski
          politiskus un ekonomiskus pasākumus; 
          7) nostiprināt nepieciešamo pārliecību un prasmes, kas
          veido aktīvu pozīciju - efektīvi darboties tirgus
          ekonomikā balstītā sabiedrībā, līdzdarboties
          sabiedriskajā dzīvē, aizstāvēt savas un citu tiesības,
          vērsties pret rīcību, kas ir pretrunā ar demokrātiskajām
          vērtībām; 
          8) pilnveidot prasmi lietot dažādu veidu informācijas
          avotus un analizēt tur pieejamos datus par sociālajiem,
          ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem sabiedrībā. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
          1.1., 1.2., 1.3., 1.5., 1.6., 1.7., 1.8., 1.9., 2.1.,
          2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.8., 2.10., 2.11., 2.12.,
          2.13., 2.15., 3.1., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8.,
          3.9., 3.10., 3.11., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5.
          apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas
          sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Vēsture
          un sociālās zinātnes I". 
         | 
       
      
        | 
        Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | 
        
           Kultūras pamati 
          Kursa mērķis: 
          1) izzināt un pētīt daudzveidīgas kultūras izpausmes
          un laikmetīgo mākslu, meklējot un saskatot iepriekšējo
          kultūras laikmetu atsauces 20. un 21. gs. mākslā; 
          2) pilnveidot zināšanas un prasmes radošā darbībā,
          gūstot pozitīvu māksliniecisku pieredzi; 
          3) attīstīt izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un
          tā pārradīšanas iespējām; 
          4) gūt emocionālu un estētisku pieredzi kultūras un
          mākslas procesu piedzīvošanā klātienē. 
          Sasniedzamie rezultāti šo noteikumu 4. pielikuma 1.1.,
          1.2., 1.3., 1.6., 2.1.-2.9., 3.1.-3.10., 4.1.-4.6.
          apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
          mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          vispārīgajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
          | 
        
           Radošā rakstīšana 
          Kursa mērķis: 
          1) apgūt specifiskas prasmes un zināšanas par
          tekstveides radošajām iespējām (sižeta veidošana,
          izteiksmes līdzekļu izvēle u. c.); 
          2) radošā un eksperimentālā darbībā paplašināt tekstu
          radošas veidošanas pieredzi; 
          3) veidot māksliniecisko pieredzi, īstenojot
          patstāvīgo projektu no ieceres līdz prezentācijai. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
          3.10. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
          pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī, šo noteikumu 4.
          pielikuma 1.1., 1.8., 1.9., 1.10., 2.8., 2.9., 3.1.,
          3.2., 3.4., 3.8., 4.1. un 4.5. apakšpunktā minētie
          pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti augstākajā apguves līmenī un šo noteikumu 2.
          pielikuma 1.3., 2.1., 3.1. un 3.4. apakšpunktā minētie
          valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          latviešu valodā augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
          Vizuāli plastiskā māksla 
          Kursa mērķis: 
          1) pilnveidot individuālās radošās spējas vairākos
          vizuālās mākslas virzienos; 
          2) attīstīt prasmi vizuāli izteikties, oriģināli un
          neatkarīgi domāt, pilnveidot estētisko pieredzi, kritiski
          analizēt mākslas darba iedarbību uz skatītāju; 
          3) gūt padziļinātu radošā procesa pieredzi dažādās
          vizuāli plastiskās mākslas nozarēs vairākos mākslas
          veidos un tehnikās. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
          1.2., 1.4., 1.5., 2.8., 3.1., 3.3., 3.8. un 3.9.
          apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
          mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
          Kolektīvā muzicēšana 
          Kursa mērķis: 
          1) pilnveidot radošās spējas muzicēšanas procesā,
          attīstot muzikālo iztēli un fantāziju, mūzikas uztveri,
          pilnveidojot melodiskās un harmoniskās dzirdes
          attīstību; 
          2) attīstīt ansambļa izjūtas veidošanos muzicēšanas
          procesā un/vai dziedātprasmi, muzikālo domāšanu, nošu
          lasīšanu un improvizācijas prasmes; 
          3) gūt muzikālo un uzstāšanās pieredzi muzicēšanas
          procesā dažādās kolektīvās muzicēšanas formās (koris,
          orķestris u. c.). 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
          1.6., 1.7., 1.8., 2.8., 3.1., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7.,
          3.8. un 3.9. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
          pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
          Teātris un drāma 
          Kursa mērķis: 
          1) attīstīt prasmes teātra mākslā, padziļināti
          iepazīstot teātri kā institūciju, kultūras nozari un
          mākslas veidu un apgūstot teātra izteiksmes līdzekļus
          radošos uzdevumos; 
          2) attīstīt prasmi patstāvīgi un radoši risināt
          problēmsituācijas, strādājot individuāli un komandā,
          veidojot māksliniecisku produktu - izrādi. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
          1.11., 1.12., 1.13., 2.8., 3.1., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6.,
          3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 4.3., 4.4. un 4.5. apakšpunktā
          minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
          jomas sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
          līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
          Publiskā uzstāšanās 
          Kursa mērķis: 
          1) pilnveidot publiskās uzstāšanās prasmes, lietojot
          mērķim atbilstošus izteiksmes līdzekļus lietišķas un
          zinātniskas prezentācijas, mākslinieciskas uzstāšanās,
          reglamentētu ceremoniju, svētku, cita veida runu
          (aizstāvības) un procesu vadīšanai auditorijā; 
          2) gūt pieredzi, publiski uzstājoties, gan akustiski,
          gan izmantojot tehnoloģijas. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
          1.6., 3.4., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10. apakšpunktā
          minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
          jomas plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves
          līmenī un šo noteikumu 2. pielikuma 2.4., 3.1., 3.2.,
          3.3., 3.4., 3.5. un 4.7. apakšpunktā minētie valodu
          mācību jomā plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā
          apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
       
      
        | 
           Literatūra I 
          Kursa mērķis: 
          1) pilnveidot kritiskās domāšanas un jaunrades prasmes
          teksta lasīšanas un radīšanas procesā; 
          2) attīstīt emocionālo inteliģenci un paplašināt
          literāro pieredzi; 
          3) pētīt iepriekšējo kultūras laikmetu atsauces
          laikmetīgajā literatūrā; 
          4) veidot ieradumu literāra teksta izvēlei, lasīšanai
          un interpretācijai atbilstoši personiskajiem mērķiem; 
          5) piedzīvot radošu procesu literāros
          eksperimentos. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
          3.10. un 4.4. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
          pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4.
          pielikuma 1.1., 1.9., 1.10., 2.1., 2.5., 2.6., 2.7.,
          2.8., 2.9., 3.1., 3.2., 3.4., 3.5., 3.8., 3.9., 3.10.,
          4.1. un 4.5. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
          pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
        
           Kultūra un māksla II 
          Kursa mērķis: 
          1) pētīt kultūras procesus un fenomenus dažādos
          kultūras periodos un raksturot to īpašās pazīmes; 
          2) izzināt un analizēt sabiedrības kultūras
          vajadzības, kultūras piedāvājumu un pieprasījumu dažādās
          kultūras industrijas jomās; 
          3) formulēt un pamatot savu viedokli, pasaules uzskatu
          un vērtības, analizējot ideju un emociju daudzveidīgos
          izpausmes veidus mūzikā, literatūrā, skatuves mākslā un
          kino, arhitektūrā, dizainā un vizuālajā mākslā; 
          4) nostiprināt prasmes un radoši lietot jaunradē 20.
          un 21. gs. dažādas mākslas formas, tehnikas, paņēmienus
          un izgudrojumus; 
          5) īstenot radošā sadarbībā veidotu projektu (grupā)
          vai māksliniecisku jaundarbu (individuāli) izvēlētā
          mākslas veidā, lai radītu jaunu māksliniecisku vērtību,
          kas pamatotu personisko attieksmi. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
          3.10. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
          pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu 4.
          pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7.,
          1.11., 1.12., 2.1.-2.10., 3.1.-3.9. un 4.1.-4.6.
          apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
          mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūts viens no pamatkursiem
          - "Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)", "Kultūra un
          māksla I (mūzika)" vai "Kultūra un māksla I (teātra
          māksla)". 
         | 
       
      
        | 
           Kultūra un māksla I 
          (vizuālā māksla) 
          Kursa mērķis: 
          1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni,
          pilnveidojot zināšanas par mākslas veidu izpausmēm
          mūsdienu kultūrā un to attīstību vēsturiskos kultūras
          laikmetos; 
          2) pilnveidot prasmes vizuālajā mākslā radošā darbībā,
          izzinot radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu
          pieredzi; 
          3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi
          un tā pārradīšanas iespējām; 
          4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas
          procesus klātienē un iesaistīties tajos, veidojot
          emocionālu, māksliniecisku, ētisku un estētisku
          pieredzi. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.
          apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
          mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
          1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1.-2.8., 2.10., 3.1.-3.10. un
          4.1.-4.6. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
          pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
       
      
        | 
           Kultūra un māksla I (mūzika) 
          Kursa mērķis: 
          1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni,
          pilnveidojot zināšanas par mākslas veidu izpausmēm
          mūsdienu kultūrā un to attīstību vēsturiskos kultūras
          laikmetos; 
          2) pilnveidot prasmes mūzikā radošā darbībā, izzinot
          radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu pieredzi; 
          3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi
          un tā pārradīšanas iespējām; 
          4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas
          procesus klātienē un iesaistīties tajos, veidojot
          emocionālu, māksliniecisku, ētisku un estētisku
          pieredzi. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.
          apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
          mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
          1.1., 1.3., 1.4., 1.6., 1.7., 1.8., 2.1.-2.8., 2.10.,
          3.1.-3.10. un 4.1.-4.6. apakšpunktā minētie kultūras
          izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
       
      
        | 
           Kultūra un māksla I 
          (teātra māksla) 
          Kursa mērķis: 
          1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni,
          pilnveidojot zināšanas par mākslas veidu izpausmēm
          mūsdienu kultūrā un to attīstību vēsturiskos kultūras
          laikmetos; 
          2) pilnveidot prasmes teātra mākslā radošā darbībā,
          izzinot radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu
          pieredzi; 
          3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi
          un tā pārradīšanas iespējām; 
          4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas
          procesus klātienē un iesaistīties tajos, veidojot
          emocionālu, māksliniecisku, ētisku un estētisku
          pieredzi. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.
          apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
          mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
          1.1., 1.3., 1.4., 1.11., 1.12., 1.13., 2.1.-2.8., 2.10.,
          3.1.-3.10. un 4.1.-4.6. apakšpunktā minētie kultūras
          izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
       
      
        | 
        Dabaszinātņu mācību joma | 
        
           Dabaszinības 
          Kursa mērķis: 
          1) apkopot un vispārināt izpratni par dabas
          daudzveidību un vienotību; 
          2) izzināt dabas parādības un procesus, to cēloņus un
          likumsakarības; 
          3) pilnveidot pētnieciskās prasmes un prasmes rīkoties
          jaunās situācijās; 
          4) veicināt un pamatot savu līdzdalību sabiedrības
          ilgtspējīgā attīstībā. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 5. pielikumā
          minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti vispārīgajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
          | 
        
           Astronomija 
          Kursa mērķis: 
          1) paplašināt un padziļināt zināšanas un izpratni par
          astronomiskajām parādībām, apkārtējo pasauli ārpus Zemes
          robežām, Visuma objektu uzbūvi un evolūciju; 
          2) iepazīt Latvijai tradicionālos pētniecības
          virzienus, metodes un instrumentus astronomijā; 
          3) apzināties astronomijas zināšanu izmantošanas
          iespējas sabiedrības labklājības veicināšanā. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
          1.1.1., 6.1.1.-6.1.3., 6.2.1., 6.2.2. un 6.3.1.
          apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo
          noteikumu 5. pielikuma 6.1.1. un 6.2.1. apakšpunktā
          minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
          5. pielikumā minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie
          rezultāti vispārīgajā līmenī. 
         | 
       
      
        | 
           Fizika I 
          Kursa mērķis: 
          1) padziļināt izpratni par fizikālo procesu
          daudzveidību un dabas vienotību, un likumsakarībām
          tajā; 
          2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
          starpdisciplināru problēmu risināšanā; 
          3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus fizikālo
          procesu skaidrošanā un analīzē; 
          4) rīkoties atbildīgi vides apsaimniekošanā,
          saglabāšanā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā,
          apzinoties fizikas nozīmi globālā un reģionālā
          mērogā. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
          1.1.1., 1.2.1., 1.3.1., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.1., 1.5.2.,
          2.1.1.-2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 3.1.1.-3.1.4.,
          3.2.1.-3.2.3., 4.1.1., 4.2.1., 4.3.1.-4.3.5., 4.4.1.,
          6.1.1.-6.1.3., 6.2.1., 6.2.2., 6.3.1., 11.1.1.,
          11.2.1.-11.2.3., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1.,
          11.5.2., 11.6.1., 11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.8.1., 11.9.1.,
          12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2., 12.3.1., 12.3.2.,
          12.3.5., 12.4.1., 13.1.1., 13.2.1. un 13.3.2. apakšpunktā
          minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
        
           Fizika II 
          Kursa mērķis: 
          1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
          fundamentāliem procesiem dabā un pētnieciskās prasmes
          fizikā, risinot kompleksas starpdisciplināras
          problēmas; 
          2) pilnveidot prasmi analizēt un strukturēt parādības
          un procesus dabā un tehnikā; 
          3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
          modeļus fizikālo procesu analīzē; 
          4) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
          jaunās situācijās; 
          5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
          vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
          1.1.1., 1.2.1., 1.2.2., 1.4.1., 1.5.1., 2.1.1.-2.1.6.,
          2.2.1., 2.2.2., 3.1.1.-3.1.3., 3.2.1.-3.2.3., 4.2.1.,
          4.3.1.-4.3.3., 4.4.1., 6.1.1., 6.2.1., 11.1.1., 11.2.1.,
          11.2.2., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2.,
          11.6.1., 11.7.2.1., 11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.-12.1.4.,
          12.2.1.-12.2.3., 12.3.1., 12.4.1., 13.1.1., 13.1.2.,
          13.2.4. un 13.3.1.-13.3.3. apakšpunktā minētie
          sasniedzamie rezultāti dabaszinātņu mācību jomā
          augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Fizika
          I". 
         | 
       
      
        | 
           Ķīmija I 
          Kursa mērķis: 
          1) padziļināt izpratni par vielu sastāvu un uzbūvi, to
          daudzveidību, ķīmiskajiem procesiem un to norises
          likumsakarībām; 
          2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātņu un
          starpdisciplināru problēmu risināšanā; 
          3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus ķīmisko
          procesu skaidrošanā un analīzē; 
          4) veicināt atbildīgu rīcību vides apsaimniekošanā,
          saglabāšanā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā,
          apzinoties ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības
          mijiedarbību. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
          1.1.1., 1.2.1.-1.2.5., 1.4.2., 1.4.3., 1.5.1.,
          1.5.3.-1.5.7., 4.3.3., 11.1.1., 11.2.1.-11.2.3., 11.3.1.,
          11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1.,
          11.7.1.1.-11.7.1.5., 11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.8.1.,
          11.9.1., 12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2., 12.3.2.,
          12.3.5., 12.4.1., 13.1.1., 13.2.1. un 13.3.2. apakšpunktā
          minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
        
           Ķīmija II 
          Kursa mērķis: 
          1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
          jēdzieniem un teorijām ķīmijā, risinot kompleksas
          starpdisciplināras problēmas; 
          2) veidot un padziļināt izpratni par vielu uzbūves
          daudzveidību, ķīmisko procesu norisi un enerģijas
          izmaiņām ķīmiskajās reakcijās; 
          3) apgūt dažādas metodes vielu sintēzei, vielu un to
          maisījumu kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva
          noteikšanai; 
          4) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
          modeļus ķīmijas kontekstā; 
          5) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
          jaunās situācijās; 
          6) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
          vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā,
          apzinoties ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības
          mijiedarbību. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
          1.1.1., 1.2.1.-1.2.5., 1.4.1., 1.5.1.-1.5.4., 2.1.6.,
          2.1.7., 4.2.2., 4.3.4., 11.1.1., 11.2.1., 11.2.2.,
          11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1.,
          11.7.1.1., 11.7.1.2., 11.7.2.1., 11.8.1., 11.9.1.,
          12.1.1.-12.1.4., 12.2.1.-12.2.3., 12.3.1.-12.3.3.,
          12.4.1., 13.1.1., 13.1.2. un 13.3.1.-13.3.3. apakšpunktā
          minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Ķīmija
          I". 
         | 
       
      
        | 
           Bioloģija I 
          Kursa mērķis: 
          1) padziļināt izpratni par dzīvo sistēmu un dabas
          procesu daudzveidību, vienotību un likumsakarībām
          dabā; 
          2) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus
          bioloģisko procesu skaidrošanā un analīzē; 
          3) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
          starpdisciplināru problēmu risināšanā; 
          4) rīkoties atbildīgi un veicināt aktīvu līdzdalību
          vides apsaimniekošanā, saglabāšanā un sabiedrības
          ilgtspējīgā attīstībā, apzinoties bioloģijas nozīmi
          globālā un reģionālā mēroga pētījumos. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
          7.1.1.-7.1.3., 7.2.1.-7.2.3., 7.3.1., 7.4.1., 7.4.2.,
          8.1.1., 8.2.1.-8.2.3., 9.1.1.-9.1.3., 9.2.1., 9.2.2.,
          10.1.1., 10.1.2., 10.2.1., 10.2.2., 11.1.1., 11.2.1.-
          11.2.3., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2.,
          11.6.1., 11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.7.3.1., 11.7.4.1.,
          11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2.,
          12.3.5., 12.4.1., 13.1.1., 13.2.1., 13.2.2., 13.3.1. un
          13.3.2. apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību jomas
          plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
          līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
        
           Bioloģija II 
          Kursa mērķis: 
          1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
          jēdzieniem un teorijām bioloģijā, risinot kompleksas
          starpdisciplināras problēmas; 
          2) pilnveidot prasmes novērot un analizēt procesus
          dzīvajos organismos un ekosistēmās; 
          3) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
          jaunās situācijās; 
          4) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
          modeļus bioloģijas kontekstā; 
          5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
          vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
          7.1.1.-7.1.3., 7.2.1.-7.2.4., 7.3.1., 7.3.2., 7.4.1.,
          7.4.2., 8.1.1., 8.2.1., 9.1.1.-9.1.6., 9.2.1., 9.2.2.,
          10.1.1.-10.1.3., 10.2.1.-10.2.3., 11.1.1., 11.2.1.,
          11.2.2., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2.,
          11.6.1., 11.7.2.1., 11.7.3.1., 11.7.4.1., 11.8.1.,
          11.9.1., 12.1.1.-12.1.4., 12.2.1.-12.2.3., 12.3.1.,
          12.4.1., 13.1.1., 13.1.2., 13.2.1., 13.3.1.-13.3.4.
          apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Bioloģija
          I". 
         | 
       
      
        | 
           Ģeogrāfija I 
          Kursa mērķis: 
          1) paplašināt un padziļināt izpratni par Zemes un
          cilvēka veidotajām sistēmām, to savstarpējo
          mijiedarbību; 
          2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
          starpdisciplināru problēmu risināšanā, rīkoties atbildīgi
          vides apsaimniekošanā, saglabāšanā un sabiedrības
          ilgtspējīgā attīstībā, apzinoties ģeogrāfijas nozīmi
          globāla un reģionāla mēroga pētījumos. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
          5.1.1.-5.1.3., 5.2.1.-5.2.3., 5.3.1.-5.3.4., 5.4.1.,
          5.4.2., 5.5.1., 8.2.2., 8.2.3., 11.1.1., 11.2.1.-11.2.3.,
          11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1.,
          11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.7.3.1., 11.8.1., 11.9.1.,
          12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2., 12.3.3.-12.3.5.,
          12.4.1., 13.1.1., 13.2.1., 13.2.3. un 13.3.2. apakšpunktā
          minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu 3.
          pielikuma 2.13., 3.7., 4.4., 5.8. un 5.9. apakšpunktā
          minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
        
           Ģeogrāfija II 
          Kursa mērķis: 
          1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
          jēdzieniem un teorijām ģeogrāfijā, risinot kompleksas
          starpdisciplināras problēmas; 
          2) pilnveidot spējas analizēt un strukturēt parādības
          un procesus dabā un sabiedrībā; 
          3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
          modeļus ģeogrāfijas kontekstā un analītisko rīku -
          ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS); 
          4) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
          jaunās situācijās; 
          5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
          vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
          5.1.1.-5.1.4., 5.2.1.-5.2.4., 5.3.1.-5.3.3.,
          5.4.1.-5.4.5., 5.5.1., 5.6.1.-5.6.4., 8.2.1., 11.1.1.,
          11.2.1., 11.2.2., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1.,
          11.5.2., 11.6.1., 11.7.2.1., 11.7.3.1., 11.8.1., 11.9.1.,
          12.1.1.-12.1.4., 12.2.1.-12.2.3., 12.3.1., 12.3.4.,
          12.4.1., 13.1.1., 13.1.2., 13.2.2.-13.2.4. un
          13.3.1.-13.3.3. apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību
          jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
          līmenī un šo noteikumu 3. pielikuma 2.15., 3.12., 3.13.,
          4.6., 5.9. un 5.10. apakšpunktā minētie sociālās un
          pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
          "Ģeogrāfija I". 
         | 
       
      
        | 
        Matemātikas mācību joma | 
        
           Matemātika 
          Kursa mērķis: 
          1) iegūt pozitīvu, iekšēji motivētu, kognitīvi
          daudzveidīgu matemātiskās darbības pieredzi, kas ietver
          izpētes, matemātiskās modelēšanas, problēmrisināšanas un
          kritiskās domāšanas elementus; 
          2) konkrētos piemēros skaidrot atsevišķus algebras,
          planimetrijas, analītiskās ģeometrijas, stereometrijas,
          varbūtību teorijas un statistikas matemātiskos modeļus un
          lietot tos vienkāršos praktiskos, autentiskos
          kontekstos; 
          3) aprakstoši, izmantojot konkrētus piemērus, skaidrot
          būtiskākos saturā iekļautos matemātikas jēdzienus, idejas
          un savu darbību. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 6. pielikumā
          minētie matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti vispārīgajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
        
           Matemātika II 
          Kursa mērķis 
          1) analizēt matemātiskos modeļus, formulēt un pierādīt
          vispārinājumus, veidot matemātisko modeli, izvērtēt un
          pamatoti izvēlēties paņēmienus, risinot problēmas
          sarežģītās, jaunās situācijās; 
          2) skaidrot un pamatot algebras, matemātiskās
          analīzes, planimetrijas, analītiskās ģeometrijas,
          stereometrijas, trigonometrijas, varbūtību teorijas un
          statistikas matemātiskos modeļus un lietot tos
          padziļinātos matemātiskos un citu mācību jomu
          kontekstos; 
          3) korekti definēt galvenos matemātikas jēdzienus,
          precīzi raksturot idejas un kopsakarības, aprakstīt
          eksistences nosacījumus un izņēmuma gadījumus. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
          1.1.1., 1.1.2., 1.2.1., 1.2.2., 1.2.3., 1.2.4., 1.2.5.,
          2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.3.1., 2.3.2.,
          2.3.3., 2.3.4., 3.1.1., 3.2.1., 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3.,
          4.2.1., 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.2.5., 4.3.1., 4.3.2.,
          4.3.3., 4.3.4., 4.3.5., 4.3.6., 4.3.7., 4.4.1., 4.4.2.,
          4.4.3., 4.4.4., 4.4.5., 4.4.6., 4.4.7., 4.5.1., 4.5.2.,
          4.5.3., 4.5.4., 4.5.5., 4.5.6., 4.5.7., 5.1.1., 5.1.2.,
          5.1.3., 5.2.1., 5.2.2., 5.2.3., 5.2.4., 5.3.1., 5.3.2.,
          5.3.3., 5.3.4., 6.1.1., 6.1.2., 6.2.1., 6.2.2., 6.2.3.,
          6.2.4., 6.3.1., 6.3.4., 6.3.5. un 6.3.6. apakšpunktā
          minētie matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
          "Matemātika I". 
         | 
        
           Projicēšanas metodes 
          Kursa mērķis: 
          1) pilnveidot telpisko domāšanu, situācijas analīzes
          un pamatošanas prasmes; 
          2) padziļināt izpratni par telpisku ķermeņu īpašībām
          un to attēlošanas plaknē matemātisko stingrību. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
          6.3.2., 6.3.3. un 6.3.7. apakšpunktā minētie matemātikas
          mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
          līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
          6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
          rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 6.
          pielikuma 6.3.1.-6.3.5. apakšpunktā minētie matemātikas
          mācību jomas plānotie rezultāti optimālajā apguves
          līmenī. 
          Diskrētās matemātikas elementi 
          Kursa mērķis: 
          1) padziļināt izpratni par skaitīšanas sistēmu
          daudzveidību un lietojumu; 
          2) lietot atsevišķus diskrētai matemātikai raksturīgus
          matemātiskos modeļus un problēmrisināšanas
          paņēmienus. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
          3.1.4., 4.5.8., 4.5.9. un 4.5.10. apakšpunktā minētie
          matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
          6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Kompleksie skaitļi 
          Kursa mērķis: 
          1) padziļināt un paplašināt izpratni par jēdzienu
          skaitlis, definējot un attēlojot kompleksu
          skaitli, iegūstot priekšstatu par tā lietojumu; 
          2) apgūt un lietot darbības ar kompleksiem skaitļiem,
          izvēloties piemērotāko pieraksta formu. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
          3.1.2., 3.1.3., 3.2.2. un 4.5.11. apakšpunktā minētie
          matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
          6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
         | 
       
      
        | 
           Matemātika I 
          Kursa mērķis: 
          1) iegūt daudzveidīgu spriešanas, pierādīšanas,
          matemātiskās modelēšanas un citu matemātikai raksturīgu
          paņēmienu pieredzi, risinot problēmas vienkāršās, jaunās
          situācijās; 
          2) skaidrot algebras, planimetrijas, analītiskās
          ģeometrijas, stereometrijas, trigonometrijas, varbūtību
          teorijas un statistikas matemātiskos modeļus un lietot
          tos vienkāršos matemātiskos un citu mācību jomu
          kontekstos; 
          3) lietot matemātisko valodu, lai raksturotu savu
          darbību, būtiskākos saturā iekļautos matemātikas
          jēdzienus un idejas, ar konkrētiem piemēriem ilustrējot
          un skaidrojot to mijiedarbību. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 6. pielikumā
          minētie matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
       
      
        | 
        Tehnoloģiju mācību joma | 
        
           Datorika 
          Kursa mērķis: 
          1) apgūt un lietot dažādas ikdienas
          lietojumprogrammas, lai paaugstinātu sava mācību un
          personiskā darba produktivitāti; 
          2) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes
          rīku dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu
          digitālās prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu
          ikdienišķās problēmsituācijās; 
          3) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības un rīkoties
          atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas procesā. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 7. pielikumā
          minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti vispārīgajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
          | 
        
           Digitālais dizains 
          Kursa mērķis: 
          1) iegūt prasmes multimediju (teksts, attēls, 2D un 3D
          grafikas, animācijas, video, skaņa) apstrādē un
          integrēšanā dizaina risinājumos, lai izstrādātu savu
          kompleksu multimodālu informācijas risinājumu; 
          2) attīstīt izpratni par multimediju, digitālo mediju
          un dizaina mijiedarbību un procesiem pasaulē, to
          ietekmējošiem faktoriem un kontekstiem, lai veidotu savus
          informācijas risinājumus atbilstoši vēstījuma mērķim un
          izvēlētajai mērķauditorijai; 
          3) iegūt pieredzi un nepieciešamās prasmes multimediju
          dizaina projektu organizēšanā un vadībā, lai tās
          izmantotu sava dizaina risinājuma radīšanā. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
          2.2.1, 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. un 2.2.5. apakšpunktā
          minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.1.1., 1.1.2.,
          1.1.3., 1.1.4., 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.3.3.,
          1.4.2., 1.5.1., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5.,
          3.2.1., 3.2.2. un 3.2.4. apakšpunktā minētie tehnoloģiju
          mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
          apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
          7. pielikumā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
          rezultāti vispārīgajā apguves līmenī. 
          Robotika 
          Kursa mērķis: 
          1) iegūt iemaņas praktiskā problēmrisināšanā,
          izmantojot robotizētus risinājumus, lai attīstītu
          inženiertehniskās domāšanas prasmes; 
          2) veidot pieredzē balstītu izpratni par mehāniku,
          elektroniku, mehatroniku, programmvadāmām iekārtām, lai
          plānotu, konstruētu un programmētu savu robotizētu un
          automatizētu risinājumu vai to sistēmas; 
          3) analizēt mūsdienīgus risinājumus (mākslīgo
          intelektu, lietisko internetu, attālināti un automatizēti
          vadītas sistēmas), to lietošanas iespējas un nozīmi
          ikdienas dzīvē, lai patstāvīgi plānotu un izstrādātu savu
          risinājumu. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
          2.5.1., 2.5.2., 2.5.3., 2.5.4., 2.5.5. un 2.5.6.
          apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti optimālajā līmenī un 1.1.1.,
          1.1.2., 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.3.3., 1.4.2.,
          1.5.2., 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 2.5.1., 2.5.2.,
          2.5.3., 2.5.4., 2.5.5., 2.5.6., 3.1.3., 3.2.4., 3.2.5.,
          3.2.6. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas
          plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
          7. pielikumā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
          rezultāti vispārīgajā apguves līmenī. 
         | 
       
      
        | 
           Dizains un tehnoloģijas I 
          Kursa mērķis: 
          1) iepazīt dizainu kā nozari, populārākās dizaina
          jomas (produkta, modes, vides un interjera dizains) un
          tajās izmantotos materiālus, tehnoloģijas un aktuālās
          tendences, lai radītu idejas, plānotu un izgatavotu savus
          risinājumus atbilstoši savām un citu vajadzībām; 
          2) pētīt un analizēt lietotāju vēlmes, vajadzības un
          iespējas, lai radītu un pielāgotu savas idejas un
          risinājumus lietotājiem; 
          3) iedziļināties dažādos ražošanas aspektos (resursu
          pārvaldība, darba vide, drošība un ilgtspējība), lai
          plānotu produkta izveidi, attīstību un ieviešanu
          tirgū; 
          4) izmantot zināšanas par dizaina procesu un prasmes
          darbā ar materiāliem un tehnoloģijām, lai izstrādātu
          produktu un to variantus dizaina jomās; 
          5) apgūt un lietot dažādas ikdienas
          lietojumprogrammas, lai paaugstinātu sava mācību un
          personiskā darba produktivitāti; 
          6) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes
          rīku dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu
          digitālās prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu
          ikdienišķās problēmsituācijās; 
          7) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties
          droši un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas
          procesā. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 7. pielikumā
          minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 7.
          pielikuma 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4., 1.2.1., 1.2.2.,
          1.3.1., 1.3.2., 1.3.3., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.1., 1.5.2.,
          2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 3.1.1., 3.1.2., 3.1.4.,
          3.1.5., 3.2.1., 3.2.2., 3.2.3., 3.2.4., 3.2.5., 3.2.6. un
          3.2.7. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas
          plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
          līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
        
           Dizains un tehnoloģijas II 
          Kursa mērķis: 
          1) pētīt un analizēt dizaina nozares tendences un to
          ietekmi uz sabiedrības ikdienu un dažādiem procesiem, lai
          gūtu idejas savam projekta darbam; 
          2) attīstīt patstāvīgās mācīšanās, sadarbības un
          pētniecības prasmes sabiedrības un noteiktas mērķgrupas
          vajadzību apzināšanai, dizaina risinājumu izpētei un
          projektu īstenošanai, lai veiksmīgi vadītu sava
          risinājuma izstrādes procesu, radītu zīmolu un/vai
          produkta iepakojumu; 
          3) padziļināti apgūt un paplašināt izpratni par
          produktu dizaina procesu, gūstot izpratni par dizaina
          procesa vadību, plānojot un praktiski izstrādājot
          konkrētu produktu kādā no dizaina jomām; 
          4) plānot un analizēt produkta dažādu variantu
          izgatavošanu un prototipēšanu, apskatot produktu no
          dažādiem skatpunktiem (lietotāju vēlmes, vajadzības,
          izmantotie materiāli, ražošanas procesi u. c.). 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
          1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4., 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1.,
          1.3.2., 1.3.3., 1.3.4., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.1., 1.5.2.,
          1.5.3., 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 3.1.1., 3.1.3,
          3.2.1., 3.2.2., 3.2.3., 3.2.4., 3.2.5., 3.2.6. un 3.2.7.
          apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Dizains
          un tehnoloģijas I". 
         | 
       
      
        | 
           Programmēšana I 
          Kursa mērķis: 
          1) gūt priekšstatu par datorikas nozari, tās
          attīstības tendencēm, kā arī ietekmi un nozīmīgumu
          mūsdienu sabiedrības un industrijas attīstībā; 
          2) apgūt un lietot dažādas ikdienas
          lietojumprogrammas, lai paaugstinātu sava mācību un
          personiskā darba produktivitāti; 
          3) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes
          rīku dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu
          digitālās prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu
          ikdienišķās problēmsituācijās; 
          4) iedziļināties programmatūras dzīves cikla modeļos
          un atbilstoši realizēt programmatūras izstrādes projektu,
          ievērojot iespējamās lietotāju vajadzības un iespējas,
          lai radītu idejas, plānotu un izstrādātu savus
          programmatūras risinājumus atbilstoši savām un citu
          vajadzībām; 
          5) veidot priekšstatu par programmēšanas valodām,
          programmatūras izstrādes vidēm un tehnoloģijām, apgūt
          vismaz vienu no tām, lai izstrādātu programmatūru
          vienkāršas, iepriekš definētas problēmas risinājumam; 
          6) veidot prasmi saskatīt algoritmus vienkāršākos
          sadzīves un ražošanas procesos, formalizēt un pierakstīt
          tos, kā arī izmantot dotos gatavos un paša veidotos
          algoritmus un vienkāršākās datu struktūras programmatūras
          izstrādē; 
          7) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties
          droši un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas
          procesā. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 7. pielikumā
          minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
          rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 7.
          pielikuma 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3., 2.3.4., 2.4.1., 2.4.2.,
          2.4.3., 2.4.4., 2.4.5., 2.4.6., 2.4.7., 2.4.8., 2.4.9.,
          2.4.10., 2.4.11., 2.4.12., 2.4.13., 2.4.14., 2.4.15.,
          2.4.16., 2.4.17., 2.4.18., 2.4.19., 3.1.1., 3.1.3. un
          3.2.5. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas
          plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
          līmenī. 
         | 
        
           Programmēšana II 
          Kursa mērķis: 
          1) pētīt un analizēt datorikas nozares attīstību,
          ietekmi uz sabiedrības ikdienu un dažādiem procesiem,
          inovācijas programmatūras izstrādes procesā un
          tehnoloģijās, lai izvēlētos atbilstošākos rīkus un
          pieejas programmēšanas problēmsituāciju risināšanai; 
          2) attīstīt patstāvīgās mācīšanās, sadarbības un
          pētniecības prasmes datorikas nozares kontekstā, lai
          vadītu programmatūras izstrādes procesu atbilstoši
          programmatūras dzīves cikla modeļiem un spētu patstāvīgi
          atrast problēmsituācijām nepieciešamos risinājumus; 
          3) iegūt pieredzi dažādu programmatūru izstrādē, lai
          patstāvīgi plānotu un izstrādātu programmatūru, tās
          dokumentāciju, kā arī veiktu funkcionalitātes un drošības
          pārbaudi; 
          4) veidot prasmi saskatīt algoritmus sadzīves un
          ražošanas procesos, formalizēt un pierakstīt tos, kā arī
          meklēt un izmantot gatavus un paša veidotus algoritmus un
          datu struktūras programmatūras izstrādē; 
          5) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties
          droši un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas un
          radīšanas procesā. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
          2.3.1., 2.3.2., 2.4.1., 2.4.2., 2.4.3., 2.4.4., 2.4.5.,
          2.4.6., 2.4.7., 2.4.8., 2.4.9., 2.4.10., 2.4.11.,
          2.4.12., 2.4.13., 2.4.14., 2.4.15., 2.4.16., 2.4.17.,
          2.4.18, 2.4.19., 3.1.2. un 3.1.4. apakšpunktā minētie
          tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          augstākajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
          "Programmēšana I". 
         | 
       
      
        | Veselības,
        drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma | 
        
           Sports un veselība 
          Kursa mērķis: 
          1) nostiprināt ieradumus ikdienā apzināti rīkoties
          saskaņā ar veselīga dzīvesveida principiem; 
          2) gūt pieredzi un apzināties veselību veicinošu
          fizisko aktivitāšu nozīmi un pozitīvo ietekmi uz
          veselību, emocionālo labsajūtu, sociālo saskarsmi un
          pašizpausmi; 
          3) nostiprināt problēmu risināšanas un lēmumu
          pieņemšanas prasmes gan komandu, gan individuālajās
          fiziskajās aktivitātēs, izmantojot daudzveidīgas
          stratēģijas un taktiskos paņēmienus; 
          4) lietot un izvērtēt efektīvākos taktiskos
          risinājumus un stratēģijas individuālās un komandas
          fiziskajās aktivitātēs; 
          5) patstāvīgi un atbildīgi izvēlēties un iesaistīties
          sev interesējošās fiziskajās aktivitātēs, izvirzot un
          īstenojot sev nozīmīgus kustību prasmju un fiziskās
          sagatavotības izaugsmes mērķus, reflektēt par sniegumu un
          emocionālo labsajūtu; 
          6) spēt atpazīt apdraudējumus un riskus dažādās vidēs
          un situācijās, tajā skaitā valsts aizsardzības
          apdraudējuma gadījumos, veikt preventīvus drošības
          pasākumus, izprast drošas rīcības soļus, izvēloties
          piemērotākās problēmrisināšanas stratēģijas. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 8. pielikumā
          minētie veselības, drošības un fiziskās aktivitātes
          mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā
          un optimālajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
            
          Valsts aizsardzības mācība 
          Kursa mērķis: 
          1) attīstīt uz pilsoniskām vērtībām un uz pilsonisko
          apziņu balstītu Latvijai piederīgu personību; 
          2) attīstīt un veidot izpratni par valsts aizsardzības
          prasmēm; 
          3) patstāvīgi pilnveidot savu fizisko sagatavotību (t.
          sk. veicot specifiskus militāros vingrinājumus); 
          4) pilnveidot zināšanas un prasmes, kas dod iespēju
          izglītības turpināšanai un karjeras veidošanai valsts
          aizsardzībā; 
          5) veicināt skolēnu interesi par dienestu Nacionālajos
          bruņotajos spēkos, militāro specialitāšu
          daudzveidību. 
          Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 8. pielikuma
          1.3.2., 1.4.2., 1.4.3., 1.4.4., 1.4.7., 2.1. un 2.2.
          apakšpunktā minētie veselības, drošības un fiziskās
          aktivitātes mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
          optimālajā apguves līmenī, šo noteikumu 8. pielikuma
          3.1., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minētie veselības,
          drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas plānotie
          sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī. 
          Apguves priekšnosacījumu nav. 
         | 
          | 
        
             
         | 
       
      
        | 
        Starpdisciplinārs kurss | 
          | 
        
           Projekta darbs 
          Kursa mērķis: 
          1) īstenot un aizstāvēt projekta darbu saistībā ar
          vienu vai vairākiem padziļinātajiem kursiem, veicot
          patstāvīgu darbu, lai nostiprinātu lietpratību kompleksās
          situācijās dažādās mācību jomās; 
          2) pārdomāti un atbildīgi izvēlēties sev saistošu
          tematu un projekta darba formu patstāvīgai darbībai; 
          3) izvirzīt un sasniegt mērķus, sadarbojoties ar darba
          procesā iesaistītajām pusēm; 
          4) veidot izpratni par zināšanu un pieņēmumu
          veidošanos un to kritisku izvērtēšanu indivīda un grupas
          līmenī; 
          5) attīstīt un lietot kritiskās domāšanas un
          problēmrisināšanas prasmes; 
          6) pilnveidot jaunrades, plānošanas, darba uzraudzības
          un darba prezentēšanas prasmes; 
          7) attīstīt un pilnveidot pašvadītas mācīšanās prasmes
          un kritisku mācīšanās pieeju, kā arī regulāri un
          sistemātiski izvērtēt savu sniegumu; 
          8) saskatīt kursā attīstīto prasmju pārneses iespējas
          uz citām mācību jomām, apzinoties un izprotot šo prasmju
          starpdisciplinaritāti; 
          9) saistīt kursā iegūto mācību un mācīšanās pieredzi
          ar personisko izaugsmi un profesionālo mērķu realizēšanas
          iespējām. 
          Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 1. pielikumā
          minētie plānotie sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs,
          beidzot 12. klasi. 
          Apguves priekšnosacījumi: uzsākta vismaz viena
          padziļinātā kursa apguve. 
         | 
          | 
       
    
   
  
    "
   
    
  3. pielikums 
  Ministru kabineta 
  2024. gada 16. aprīļa 
  noteikumiem Nr. 242 
  "10.1
  pielikums 
  Ministru kabineta 
  2019. gada 3. septembra 
  noteikumiem Nr. 416 
  Izglītojamā mācību snieguma
  vērtēšana kursā "Valsts aizsardzības mācība"
  1. Izglītojamā mācību sniegumu kursā "Valsts aizsardzības
  mācība" (turpmāk - kurss) atbilstoši plānotajam
  sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem
  kritērijiem: 
  1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju apjoms un
  kvalitāte; 
  1.2. atbalsta nepieciešamība; 
  1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā
  situācijā. 
  2. Izglītojamā mācību sniegumu kursā vērtē atbilstoši tabulā
  noteiktajiem mācību snieguma līmeņu aprakstiem: 
  
    
      | Nr. p. k. | 
      Kritērijs | 
      Nav apguvis | 
      Daļēji apguvis | 
      Apguvis | 
     
    
      | 1. | 
      Demonstrēto zināšanu, izpratnes,
      pamatprasmju apjoms un kvalitāte | 
      izglītojamā sniegums
      (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes) liecina, ka
      plānotais sasniedzamais rezultāts nav sasniegts | 
      izglītojamā sniegums
      (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes) liecina, ka
      plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav
      noturīgs | 
      izglītojamā sniegums
      (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes) liecina, ka
      plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir
      noturīgs | 
     
    
      | 2. | 
      Atbalsta nepieciešamība | 
      izglītojamajam nepieciešams
      atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma
      izpildei | 
      izglītojamajam dažkārt
      nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei | 
      izglītojamais uzdevumu izpilda
      patstāvīgi | 
     
    
      | 3. | 
      Spēja lietot apgūto tipveida vai
      nepazīstamā situācijā | 
      izglītojamais demonstrē sniegumu
      ar atbalstu zināmā tipveida situācijā | 
      izglītojamais demonstrē sniegumu
      pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā -
      arī mazāk zināmā situācijā. Ja nepieciešams, izmanto atbalsta
      materiālus | 
      izglītojamais demonstrē sniegumu
      gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā | 
     
   
  3. Jaunsardzes centrs izstrādā kursa vērtēšanas kārtību,
  kurā nosaka: 
  3.1. izglītojamo un viņu likumisko pārstāvju iepazīstināšanu
  ar izstrādāto kārtību; 
  3.2. vērtējumu "daļēji apguvis" un
  "apguvis" piemērošanu temata, mācību gada un kursa
  noslēgumā; 
  3.3. mācību snieguma vērtēšanas organizēšanu un dokumentēšanu:
  pārbaudes darbu plānošanu, formas un vērtēšanas kritērijus; 
  3.4. izglītojamā attaisnojošu iemeslu dēļ iepriekš neiegūto
  mācību snieguma vērtējumu ieguvi; 
  3.5. izglītojamā mācību snieguma vērtējuma uzlabošanas
  iespējas mācību gada un kursa noslēgumā. 
  4. Vērtējumu "nav apguvis" kursa noslēgumā piemēro,
  ja izglītojamais nav ieguvis kursā vismaz astoņus vērtējumus un
  nespēj demonstrēt pēctecīgu satura apguvi un pozitīvu satura
  apguves dinamiku. 
  5. Vērtējumu mācību gada un kursa noslēgumā var apstrīdēt, ja
  tas ietekmē izglītojamā tiesības un intereses." 
    
  4. pielikums 
  Ministru kabineta 
  2024. gada 16. aprīļa 
  noteikumiem Nr. 242 
  "11. pielikums 
  Ministru kabineta 
  2019. gada 3. septembra 
  noteikumiem Nr. 416 
  Vispārējās vidējās izglītības
  programmas paraugs
  I. Izglītības
  programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi 
  1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības ieguvei
  klātienes formā (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir
  nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai
  skolēns gribētu un varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju,
  iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un
  atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts
  vispārējās vidējās izglītības standartam. 
  II. Izglītības
  saturs 
  2. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves
  plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās vidējās
  izglītības standarts. 
  III. Prasības
  attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 
  3. Skolēnus 10.-12. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem
  aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti
  vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs
  un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no
  tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi. 
  IV. Pedagoģiskā
  procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā
  atbilstoši mācību priekšmetiem 
  4. Izglītības iestāde veido izglītības programmu, pamatojoties
  uz šādiem tabulā norādītajiem kursiem: 
  Stundu skaits
  mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos kursos un
  specializētajos kursos mācību jomās izglītības ieguvei klātienes
  formā 
  
    
      | Mācību joma | 
      Mācību
      priekšmeti | 
     
    
      | pamatkursi | 
      padziļinātie kursi | 
      specializētie kursi | 
     
    
      | Valodas | 
      Latviešu valoda
      I1 (420)2 | 
      Latviešu valoda un literatūra II
      (210) | 
      
        Mazākumtautības valoda un literatūra (210)
         Latgaliešu rakstu valoda (70) 
        Trešā svešvaloda (B1) (315) 
       | 
     
    
      | 
        Svešvaloda I (B2)
         Svešvaloda (B1) (420)3 
       | 
      Svešvaloda II (C1) (210) | 
     
    
      | Sociālā un
      pilsoniskā mācību joma | 
      Sociālās zinības un vēsture
      (140) | 
        | 
      
        Novadu mācība (70)
         Filozofija (70) 
        Uzņēmējdarbības pamati (140) 
       | 
     
    
      | Vēsture un sociālās zinātnes I
      (245) | 
      
        Vēsture II (210)
         Sociālās zinātnes II (210) 
       | 
     
    
      | Kultūras izpratne un
      pašizpausme mākslā | 
      Kultūras pamati (105) | 
        | 
      
        Radošā rakstīšana (105)
         Vizuāli plastiskā māksla (140) 
        Kolektīvā muzicēšana (210) 
        Teātris un drāma (140) 
        Publiskā uzstāšanās (70) 
       | 
     
    
      | Literatūra I2 | 
      Kultūra un māksla II
      (210) | 
     
    
      | Kultūra un māksla I (vizuālā
      māksla) (210) | 
     
    
      | Kultūra un māksla I (mūzika)
      (210) | 
     
    
      | Kultūra un māksla I (teātra
      māksla) (210) | 
     
    
      | Dabaszinātnes | 
      Dabaszinības (315) | 
        | 
      Astronomija
      (70) | 
     
    
      | Fizika I (245) | 
      Fizika II (210) | 
     
    
      | Ķīmija I (210) | 
      Ķīmija II (210) | 
     
    
      | Bioloģija I (105) | 
      Bioloģija II (210) | 
     
    
      | Ģeogrāfija I (105) | 
      Ģeogrāfija II (210) | 
     
    
      | Matemātika | 
      Matemātika I (420) | 
      Matemātika II (280) | 
      
        Projicēšanas metodes (70)
         Diskrētās matemātikas elementi (70) 
        Kompleksie skaitļi (70) 
       | 
     
    
      | Tehnoloģijas | 
      Datorika (70) | 
        | 
      
        Digitālais dizains (140)
         Robotika (140) 
       | 
     
    
      | Dizains un tehnoloģijas I
      (210) | 
      Dizains un tehnoloģijas II
      (210) | 
     
    
      | Programmēšana I (210) | 
      Programmēšana II (210) | 
     
    
      | Veselības, drošības un fiziskās
      aktivitātes mācību joma | 
      
        Sports un veselība (315)
         Valsts aizsardzības mācība (112)4 
       | 
        | 
        | 
     
    
      | Starpdisciplinārs kurss | 
        | 
      Projekta darbs (70) | 
        | 
     
   
  
    Piezīmes.
     1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu ciparu
    numerācija: I - pamatkursiem optimālajā apguves līmenī un
    II - padziļinātajiem kursiem, lai norādītu pēctecību.
    Pamatkursos, kuru nosaukumos nav romiešu ciparu numerācijas,
    nodrošina vispārīgā līmeņa sasniedzamos rezultātus. 
    2 Kursam "Latviešu valoda I" un
    "Literatūra I" norādīts kopējais stundu skaits.
    Izglītības iestāde to var variēt pēc saviem ieskatiem vai
    piedāvāt vienu integrētu kursu. 
    3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas
    svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
    ("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei vismaz
    līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda"). 
    4 Kursu "Valsts aizsardzības
    mācība" var īstenot ārpus skolēnam noteiktās mācību stundu
    slodzes atbilstoši izglītības iestādes izglītības programmas
    mācību plānam vai iekļaut to mācību stundu slodzē. Kursam
    "Valsts aizsardzības mācība" nepiemēro šā pielikuma
    6. punktu. 
   
  5. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā iekļautajiem
  kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus padziļināto
  kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā mācību
  jomā: 
  5.1. valodu mācību jomā - "Latviešu valoda I", divas
  svešvalodas - viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām
  (angļu, franču vai vācu) vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
  ("Svešvaloda I") un otra svešvaloda (angļu, franču,
  vācu vai krievu) vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1)
  ("Svešvaloda"); 
  5.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā - "Sociālās
  zinības un vēsture" vai "Vēsture un sociālās zinātnes
  I"; 
  5.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā -
  "Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds
  no trim pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā
  māksla)", "Kultūra un māksla I (mūzika)" vai
  "Kultūra un māksla I (teātra māksla)"; 
  5.4. dabaszinātņu mācību jomā - "Dabaszinības" vai
  pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I",
  "Bioloģija I" un "Ģeogrāfija I"; 
  5.5. matemātikas mācību jomā - "Matemātika I"; 
  5.6. tehnoloģiju mācību jomā - "Datorika" vai viens
  no pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai
  "Programmēšana I"; 
  5.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā -
  "Sports un veselība" un "Valsts aizsardzības
  mācība". 
  6. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu kursā,
  nesamazinot to vairāk par 20 procentiem no šā pielikuma tabulā
  kursam noteiktā stundu skaita. 
  7. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma tabulā minētos
  specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot savus. Īstenojot
  specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un
  literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti
  atvasināmi no valodu jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem
  latviešu valodai un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā
  mācību jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas norādīti
  šo noteikumu 9. pielikumā. 
  8. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un
  stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā
  mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados. 
  9. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto
  mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas
  darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un
  skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos
  rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas
  ietver gan darbu mācību stundās un citās mācību organizācijas
  formās, gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus. 
  10. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes
  iekļauj: 
  10.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un
  audzināšanas darba vajadzībām; 
  10.2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas skolēnu
  grupai, ievērojot brīvprātības principu; 
  10.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem; 
  10.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par
  izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
  līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas
  kārtību. 
  11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar
  speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas
  apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību
  procesā. 
  12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes
  traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai
  skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes
  traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai
  skaitā latviešu zīmju valodā). 
  13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs
  mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam
  sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par
  izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
  līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas
  kārtību noteiktos kritērijus. 
  V. Mācību vides
  raksturojums 
  14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
  noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
  iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību
  veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši
  skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina
  prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve,
  vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
  Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību procesā
  izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas iegūšanai,
  problēmu risināšanai un improvizētām darbnīcām modeļu un
  prototipu izgatavošanai. 
  VI. Skolēnu
  mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 
  15. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi,
  vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie
  pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts
  vispārējās vidējās izglītības standartā. 
  16. Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās vidējās
  izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem
  izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā
  nosaka: 
  16.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā
  dažādos mācību priekšmetu kursos; 
  16.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie
  vērtējumi; 
  16.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu
  izaugsme un ieradumi; 
  16.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās
  vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai
  klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā
  divus summatīvos darbus; 
  16.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību
  izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai
  likumiskos pārstāvjus; 
  16.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos
  vērtējumus; 
  16.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada
  noslēgumā; 
  16.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma
  vērtēšanas jautājumus. 
  17. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus,
  izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs,
  ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos
  rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību
  sasniegumu vērtēšanas kārtību. 
  18. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
  liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu kursa apguves
  noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja kurss
  turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē
  notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā
  izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās,
  speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas
  izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo
  klasi. 
  VII. Izglītības
  programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
  materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 
  19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro
  normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu
  darbību. 
  20. Izmaksas izglītības programmas īstenošanai sedz: 
  20.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts
  budžeta; 
  20.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un
  pašvaldības budžeta; 
  20.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts,
  pašvaldības un privātā budžeta. 
  21. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
  izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam kursu un stundu
  īstenošanas plānam. 
  22. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
  normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu." 
    
  5. pielikums 
  Ministru kabineta 
  2024. gada 16. aprīļa 
  noteikumiem Nr. 242 
  "12. pielikums 
  Ministru kabineta 
  2019. gada 3. septembra 
  noteikumiem Nr. 416 
  Vispārējās vidējās izglītības
  programmas paraugs izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības
  formā
  I. Izglītības
  programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 
  1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības ieguvei
  neklātienes vai tālmācības formā (turpmāk - izglītības programma)
  mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un
  vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt
  izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un
  veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir
  īstenojami atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības
  standartam. 
  2. Izglītības programmas īpašais mērķis ir dot iespēju iegūt
  izglītību neklātienes vai tālmācības formā personām, kurām nav
  iespēju regulāri apmeklēt izglītības iestādi (darba,
  dzīvesvietas, veselības stāvokļa, sociālu vai citu iemeslu dēļ),
  kuras dod priekšroku individuālam mācību tempam un kuras ir
  gatavas patstāvīgām mācībām. 
  II. Izglītības
  saturs 
  3. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves
  plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās vidējās
  izglītības standarts. 
  III. Prasības
  attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 
  4. Skolēnus 10.-12. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem
  aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti
  vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs
  un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no
  tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi. 
  IV. Pedagoģiskā
  procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā
  atbilstoši mācību priekšmetiem 
  5. Izglītības iestāde veido izglītības programmu, pamatojoties
  uz šādiem tabulā norādītajiem kursiem: 
  Stundu skaits
  mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos kursos un
  specializētajos kursos mācību jomās izglītības ieguvei
  neklātienes vai tālmācības formā 
  
    
      | Mācību joma | 
      Mācību
      priekšmeti | 
     
    
      | pamatkursi | 
      padziļinātie kursi | 
      specializētie kursi | 
     
    
      | Valodas | 
      Latviešu valoda
      I1 (210)2 | 
      Latviešu valoda un literatūra II
      (105) | 
      
        Latgaliešu rakstu valoda (35)
         Trešā svešvaloda (B1) (150) 
        Mazākumtautības valoda un literatūra (140) 
       | 
     
    
      | Svešvaloda I (B2) Svešvaloda
      (B1) (210)3 | 
      Svešvaloda II (C1) (105) | 
     
    
      | Sociālā un
      pilsoniskā mācību joma | 
      Sociālās zinības un vēsture
      (70) | 
      Vēsture II (105) | 
      
        Novadu mācība (35)
         Filozofija (35) 
        Uzņēmējdarbības pamati (70) 
       | 
     
    
      | Vēsture un sociālās zinātnes I
      (140) | 
      Sociālās zinātnes II (105) | 
     
    
      | Kultūras izpratne un
      pašizpausme mākslā | 
      Kultūras pamati (53) | 
        | 
      
        Radošā rakstīšana (105)
         Vizuāli plastiskā māksla (70) 
        Teātris un drāma (70) 
       | 
     
    
      | Literatūra I2 | 
      Kultūra un māksla II
      (105) | 
     
    
      | Kultūra un māksla I (vizuālā
      māksla) (105) | 
     
    
      | Kultūra un māksla I (mūzika)
      (105) | 
     
    
      | Kultūra un māksla I (teātra
      māksla) (105) | 
     
    
      | Dabaszinātnes | 
      Dabaszinības (210) | 
        | 
      Astronomija
      (35) | 
     
    
      | Fizika I (175) | 
      Fizika II (105) | 
     
    
      | Ķīmija I (140) | 
      Ķīmija II (105) | 
     
    
      | Bioloģija I (70) | 
      Bioloģija II (105) | 
     
    
      | Ģeogrāfija I (105) | 
      Ģeogrāfija II (105) | 
     
    
      | Matemātika | 
      Matemātika I (380) | 
      Matemātika II (250) | 
      
        Projicēšanas metodes (35)
         Diskrētās matemātikas elementi (35) 
        Kompleksie skaitļi (35) 
       | 
     
    
      | Tehnoloģijas | 
      Datorika (70) | 
        | 
      
        Digitālais dizains (70)
         Robotika (70) 
       | 
     
    
      | Dizains un tehnoloģijas I
      (105) | 
      Dizains un tehnoloģijas II
      (105) | 
     
    
      | Programmēšana I (105) | 
      Programmēšana II (105) | 
     
    
      | Veselības, drošības un fiziskās
      aktivitātes mācību joma | 
      Sports un
      veselība4 (35) | 
        | 
        | 
     
    
      | Starpdisciplinārs kurss | 
        | 
      Projekta darbs (35) | 
        | 
     
   
  
    Piezīmes.
     1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu ciparu
    numerācija: I - pamatkursiem optimālajā apguves līmenī un II -
    padziļinātajiem kursiem, lai norādītu pēctecību. Pamatkursos,
    kuru nosaukumos nav romiešu ciparu numerācijas, nodrošina
    vispārīgā līmeņa sasniedzamos rezultātus. 
    2 Kursam "Latviešu valoda I" un
    "Literatūra I" norādīts kopējais stundu skaits.
    Izglītības iestāde to var variēt pēc saviem ieskatiem vai
    piedāvāt vienu integrētu kursu. 
    3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas
    svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
    ("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei vismaz
    līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda"). 
    4 Kursā "Sports un veselība"
    skolēni apgūst mācību satura teorētisko daļu. 
   
  6. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā iekļautajiem
  kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus padziļināto
  kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā mācību
  jomā: 
  6.1. valodu mācību jomā - "Latviešu valoda I", divas
  svešvalodas - viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām
  (angļu, franču vai vācu) vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
  ("Svešvaloda I") un otra svešvaloda (angļu, franču,
  vācu vai krievu) vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1)
  ("Svešvaloda"); 
  6.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā - "Sociālās
  zinības un vēsture" vai "Vēsture un sociālās zinātnes
  I"; 
  6.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā -
  "Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds
  no trim pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā
  māksla)", "Kultūra un māksla I (mūzika)" vai
  "Kultūra un māksla I (teātra māksla)"; 
  6.4. dabaszinātņu mācību jomā - "Dabaszinības" vai
  četri pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I",
  "Bioloģija I" un "Ģeogrāfija I"; 
  6.5. matemātikas mācību jomā - "Matemātika I"; 
  6.6. tehnoloģiju mācību jomā - "Datorika" vai viens
  no pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai
  "Programmēšana I"; 
  6.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā -
  "Sports un veselība". 
  7. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu kursā,
  nesamazinot to vairāk par 20 procentiem no šā pielikuma tabulā
  kursam noteiktā stundu skaita. 
  8. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma tabulā minētos
  specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot savus. Īstenojot
  specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un
  literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti
  atvasināmi no valodu jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem
  latviešu valodai un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā
  mācību jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas norādīti
  šo noteikumu 9. pielikumā. 
  9. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un
  stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā
  mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados. 
  10. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto
  mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas
  darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un
  skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos
  rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā. 
  11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar
  speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas
  apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību
  procesā. 
  12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes
  traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai
  skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes
  traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai
  skaitā latviešu zīmju valodā). 
  13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs
  mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam
  sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par
  izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
  līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas
  kārtību noteiktos kritērijus. 
  V. Mācību vides
  raksturojums 
  14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
  noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
  iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību
  veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši
  skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina
  prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve,
  vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
  Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību procesā
  izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas iegūšanai,
  problēmu risināšanai un improvizētām darbnīcām modeļu un
  prototipu izgatavošanai. 
  15. Izglītības iestāde, piedāvājot vispārējās vidējās
  izglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot
  valsts vispārējās vidējās izglītības standartā plānotos
  sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un
  tehnisko nodrošinājumu (piemēram, videolekciju un individuālu
  konsultāciju organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības
  iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto
  mācību materiālu izstrādei). 
  VI. Skolēnu
  mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 
  16. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi,
  vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie
  pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts
  vispārējās vidējās izglītības standartā. 
  17. Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās vidējās
  izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem
  izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā
  nosaka: 
  17.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā
  dažādos mācību priekšmetu kursos; 
  17.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie
  vērtējumi; 
  17.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu
  izaugsme un ieradumi; 
  17.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās
  vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai
  klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā
  divus summatīvās vērtēšanas darbus; 
  17.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību
  izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai
  likumiskos pārstāvjus; 
  17.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos
  vērtējumus; 
  17.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada
  noslēgumā; 
  17.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma
  vērtēšanas jautājumus. 
  18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus,
  izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs,
  ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos
  rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību
  sasniegumu vērtēšanas kārtību. 
  19. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
  liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu kursa apguves
  noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja kurss
  turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē
  notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā
  izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās,
  speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas
  izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo
  klasi. 
  VII. Izglītības
  programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
  materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 
  20. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro
  normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu
  darbību. 
  21. Izmaksas izglītības programmas īstenošanai sedz: 
  21.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts
  budžeta; 
  21.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un
  pašvaldības budžeta; 
  21.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts,
  pašvaldības un privātā budžeta. 
  22. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
  izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam kursu un stundu
  īstenošanas plānam. 
  23. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
  normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu." 
 				 
			 | 
						
				 
			 | 
      			
								
				        								
					Saistītie dokumenti 
					
						
							
          - 
          
          
          Grozītais
          
 
        
							- 
								
								
								Izdoti saskaņā ar
							
 
          - 
          
          
          Protokols
          
 
        
            - 
              
              
              Anotācija / tiesību akta projekts
            
 
							- 
								
								
								Politikas plānošanas dokumenti
							
 
          
							- 
								
								
								Skaidrojumi
							
 
							- 
								
								
								Citi saistītie dokumenti
							
 						 
					 
				 
				        			 |