Ministru kabineta noteikumi Nr. 242
Rīgā 2024. gada 16. aprīlī (prot. Nr. 16 28.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2019.
gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts
vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās
izglītības programmu paraugiem"
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma
4. panta 11. un 11.1 punktu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra
noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās
izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu
paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 197. nr.; 2021, 21. nr.;
2022, 96., 175., 190. nr.; 2023, 164. nr.) šādus grozījumus:
1.1. papildināt ar 12.13. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"12.13. kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, var integrēti
īstenot vispārējās vidējās izglītības programmu un starptautiskā
bakalaurāta programmu.";
1.2. izteikt 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 17.4.1. un 17.4.3.
apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka 10 ballu skalā (10.
pielikums), izņemot šo noteikumu 18.1 punktā minēto
kursu.";
1.3. papildināt ar 18.1 punktu šādā
redakcijā:
"18.1 Kursā "Valsts aizsardzības mācība" vērtējumu
izsaka apguves līmeņos (10.1 pielikums).";
1.4. izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19. Valsts pārbaudes darbi vispārējās vidējās izglītības pakāpē
ir eksāmens, centralizēts eksāmens un monitoringa darbs Ministru
kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku
attiecīgajā mācību gadā noteiktajā laikā. Valsts noteiktajā
pārbaudes darbā skolēna mācību sasnieguma vērtējumu izsaka
procentos no maksimāli iespējamā punktu skaita attiecīgajā
pārbaudes darbā.";
1.5. papildināt ar 21.2 punktu šādā
redakcijā:
"21.2 Šo noteikumu 21.1 punktā minētais
nosacījums nav piemērojams monitoringa darba vērtējumiem.";
1.6. papildināt ar 25.4 punktu šādā
redakcijā:
"25.4 Šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minēto valsts
pārbaudes darbu dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai
fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī
2023./2024. mācību gadā 12. klases izglītojamie nekārto.";
1.7. papildināt ar 25.5 punktu šādā
redakcijā:
"25.5 Šo noteikumu 25.12. apakšpunktā
minētais nosacījums nav piemērojams monitoringa darba
vērtējumiem.";
1.8. izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā
(1. pielikums);
1.9. izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā
(2. pielikums);
1.10. papildināt ar 10.1 pielikumu
(3. pielikums);
1.11. izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā
(4. pielikums);
1.12. izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā
(5. pielikums).
2. Šo noteikumu 1.2., 1.3., 1.4., 1.8., 1.9., 1.10.,
1.11. un 1.12. apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 1.
septembrī.
Ministru prezidente,
ārlietu ministra pienākumu izpildītāja E. Siliņa
Izglītības un zinātnes ministre A.
Čakša
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. aprīļa
noteikumiem Nr. 242
"8. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Plānotie skolēnam sasniedzamie
rezultāti veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību
jomā
Vispārīgais apguves līmenis |
Optimālais apguves līmenis |
1.
Regulāras, sistemātiskas un daudzveidīgas fiziskās
aktivitātes ir fiziskās veselības, emocionālās labklājības
un veselīga dzīvesveida paradumu
pamatā1 |
1.1. Fizisko
aktivitāšu komandu spēles ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem |
1.1.1. Izmanto apkārtējo vidi, pieejamos resursus un
pamatkustību vingrinājumus atbilstoši spēles situācijai
konkrētai komandu spēlei ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem. |
1.1.1. Patstāvīgi veido paša izvēlētai komandu spēlei ar
atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem pamatkustību
vingrinājumu kritērijus, darbojoties izvērtē savas stiprās
puses un grūtības, izvēlas atbilstošus paņēmienus, lai
uzlabotu sniegumu. |
1.1.2. Balstoties uz iepriekš apgūtām prasmēm, salīdzina un
izvērtē atšķirīgo un kopīgo dažādās komandu spēlēs, izvēlas
sev piemērotāko atbilstoši veselībai, fiziskajai
sagatavotībai un interesēm. |
1.1.2. Nosaka, ievieš un izmanto paša izvēlētai komandu
spēlei ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem
efektīvākos taktiskos risinājumus spēles plānošanā, kas
sekmē individuālo (personisko) izaugsmi, piemēram,
variācijas ar spēlētāju skaitu laukumā, ar priekšmetu
skaitu spēlē. |
1.1.3. Izvēlas piemērotāko sadarbības veidu un lieto to
konkrētā situācijā komandu spēlēs ar atvieglotiem vai
mainītiem noteikumiem, lēmumu pieņemšanā pārstāv savas un
respektē citu intereses, ar kuriem nav vienisprātis. |
1.1.3. Mērķtiecīgi plānojot, vadot un piedaloties komandas
darbā fiziskajās aktivitātēs, uzņemas atbildību par sava un
komandas darba rezultātu, pieņem atbildīgus lēmumus,
respektējot savas un komandas dalībnieku intereses, pārvar
konfliktus un domstarpības. |
1.2. Fizisko
aktivitāšu vienspēles ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem |
1.2.1. Balstoties uz iepriekš apgūtām prasmēm, salīdzina un
izvērtē atšķirīgo un kopīgo dažādās vienspēlēs, lai
izraudzītos sev piemērotāko atbilstoši veselībai,
fiziskajai sagatavotībai un interesēm. |
1.2.1. Patstāvīgi veido izvēlētai vienspēlei ar
atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem pamatkustību
vingrinājumu kritērijus, darbojoties izvērtē savas stiprās
puses un grūtības, izvēlas atbilstošus paņēmienus, lai
uzlabotu sniegumu. |
1.2.2. Balstoties uz iepriekš apgūtām prasmēm vienspēlēs ar
atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem, veido un lieto
daudzveidīgus spēles noteikumus, piemēram, dažādas vides,
punktu iegūšanas veidu variācijas. |
1.2.2. Nosaka, ievieš un izmanto paša izvēlētai vienspēlei
ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem efektīvākos
taktiskos risinājumus spēles plānošanas izpildē, kas sekmē
individuālo (personisko) izaugsmi, piemēram, spēles
situācijās esot vadībā vai zaudējot. |
1.2.3. Izvēlas un lieto piemērotāko sadarbības veidu
konkrētā situācijā vienspēlēs ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem, kritiski analizē paša lietotos sevis
disciplinēšanas paņēmienus. |
1.2.3. Lieto konfliktu risināšanas stratēģijas (aktīva
klausīšanās, pārrunas), lai novērstu un risinātu
konfliktus, kas rodas spēles dažādās situācijās, piemēram,
punkta izspēlē vai punktu skaitīšanā. |
1.3. Kustību māksla
un fiziskās aktivitātes telpā |
1.3.1. Sadarbojoties vienojas par kopīgo risinājumu un
atbildīgi īsteno dažādu stilu deju priekšnesumus un kustību
kombinācijas ar priekšmetu un bez tā, novērtē kustību
pozitīvo ietekmi uz veselību un pašsajūtu. |
1.3.1. Izvērtējot savas dejošanas prasmes un spējas,
eksperimentē, iztēlojas, savieno daudzveidīgus elementus,
ģenerē idejas un veido jaunus deju zīmējumus, paša
modelētas dejas, piemēram, apvieno ielu deju izpildījumu,
elementus no akrobātikas ar klasisko mūziku. |
1.3.2. Analizē, izvērtē un praktizē lietišķās vingrošanas
veidus, kas sekmē fizisko īpašību attīstību saistībā ar
izraudzīto profesiju vai sporta veidu. |
1.3.2. Patstāvīgi kombinē, savieno, veido un izpilda
vingrinājumu kompleksus, kas nostiprina veselību un
organisma darbspējas, lai sasniegtu izvirzītos
mērķus.
|
|
1.3.3. Atbildīgi izvērtējot situāciju, nepieciešamības
gadījumos prot izmantot pašaizsardzības paņēmienus,
ievērojot savu un citu cilvēku drošību. |
1.4. Āra fiziskās
aktivitātes |
1.4.1. Analizē, izvērtē un lieto vieglatlētikas
vingrinājumu kompleksu, kurā mērķtiecīgi apvieno fizisko
spēju attīstīšanu (spēku, ātrumu, izturību) un iepriekš
apgūtos soļošanas, skriešanas, lēkšanas, mešanas
vingrinājumus atbilstoši savām un grupas locekļu spējām un
interesēm. |
1.4.1. Efektīvi pārnes, apvieno un veido vieglatlētikas
šķēršļu joslas (dabīgās un mākslīgi veidotās vidēs) no
iepriekš apgūtiem skriešanas, lēkšanas un mešanas
vingrinājumiem, izpilda tos savas fiziskās sagatavotības
sekmēšanai, izvirza personiski nozīmīgus mērķus un
prioritātes, kas ir nepieciešami individuālo un grupas
mērķu sasniegšanai. |
1.4.2. Izvērtējot savas spējas un drošību, izvēlas un lieto
atbilstošu stratēģiju noteikta attāluma veikšanai dažādās
vidēs, piemēram, skrējiens apvidū, organizēts skrējiens
pilsētas vidē, pārvietošanās, kurā iekļauti daudzveidīgi
parkūra elementi, piemēram, lēkšana, skriešana, šūpošanās,
velšanās. |
1.4.2. Balstoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot
digitālās tehnoloģijas, atbilstoši pieejamajiem resursiem
izvēlas pārvietošanās veidus, plāno un īsteno dažādas
pārvietošanās veidu stratēģijas, kā arī stratēģiskās spēles
dabā, kas atbilst grupas dalībnieku spējām, veselībai un
aktivitātes mērķim. |
1.4.3. Lietojot dažādas kartes, piemēram, orientēšanās,
aerofoto, izvēlas un veic īsāko, ātrāko, drošāko ceļu. |
1.4.3. Pieņem izsvērtus, pamatotus lēmumus, lietojot
dažādas kartes, piemēram, orientēšanās, aerofoto, vai
maršruta kartiņas (bez kartes). Izvēlas maršrutam
atbilstošas stratēģijas un veic maršrutu atbilstoši
izvirzītajam mērķim, izvērtē savu sniegumu, lai to
uzlabotu. |
1.4.4. Izmantojot pieejamos pārgājiena maršrutus, izvēlas
savām spējām atbilstošāko, veido kritērijus, lai
visefektīvākajā veidā veiktu vienas dienas tūrisma
(kājnieku) pārgājiena distanci dažādās vidēs un dažādos
laikapstākļos. |
1.4.4. Sadarbojoties mazās grupās, plāno, sadala
pienākumus, organizē, piedalās vairāku dienu tūrisma
(kājnieku, velotūrisma vai slēpošanas) pārgājienā, izvērtē
prasmju atbilstību situācijai un savu sniegumu, lai to
uzlabotu. |
1.4.5. Izmantojot pieejamos resursus un apkārtējās vides
objektus, veido dažādas grūtības pakāpes distances,
kritiski izvērtē un pārvietojas sev piemērotākā veidā
atbilstoši savām interesēm, lieto savai veselībai un
drošībai atbilstošus aizsarglīdzekļus, braucot ar
velosipēdu, skrejriteni, skrituļdēli un/vai
skrituļslidām. |
1.4.5. Patstāvīgi veido snieguma kritērijus, izvērtē tos,
lieto dažādas stratēģijas un taktiskos risinājumus, braucot
ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļdēli un/vai
skrituļslidām, ievērojot individuālos un grupas drošības
noteikumus, ciena citus satiksmes dalībniekus. |
1.4.6. Pieņem izsvērtus lēmumus atbilstoši savai veselībai,
lai visefektīvāk izmantotu sev piemērotu pārvietošanās
veidu dažāda reljefa un garuma distancēs. Slēpojot, nūjojot
un/vai slidojot ievēro savu un citu drošību. |
1.4.6. Patstāvīgi veido snieguma kritērijus, izvērtē
tos, lieto dažādas stratēģijas un taktiskos risinājumus.
Slēpojot, nūjojot un/vai slidojot ievēro individuālos un
grupas drošības noteikumus, ciena citus dalībniekus.
1.4.7. Analizē un demonstrē daudzveidīgas militāro
prasmju kombinācijas atbilstoši situācijai, piemēram,
kombinējot sakaru, lauka kaujas prasmes, navigācijas,
līderības un komandas sadarbības prasmes.
|
1.5. Peldēšana2
|
|
1.5.1. Nopeld brīvā stilā 100 metru distanci un uz muguras
50 metru distanci, nirst tālumā un dziļumā atbilstoši savai
individuālajai fiziskajai sagatavotībai un veselībai,
novērtē savu peldēšanas prasmju attīstību un piedāvā
priekšlikumus to pilnveidošanai. |
|
1.5.2. Plāno, izpilda ūdens aerobikas vingrinājumus,
spēles, aktivitātes ūdenī un analizē, izvērtē to labvēlīgo
un pozitīvo ietekmi uz organisma fizioloģisko, emocionālo
un psiholoģisko stāvokli. |
2. Fiziskā
aktivitāte ir priekšnosacījums labai fiziskai un garīgai
veselībai |
2.1. Regulāri iesaistās fiziskajās aktivitātēs, veicot
daudzveidīgus vingrinājumus fizisko spēju sekmēšanai un
veselības, tai skaitā stājas, uzlabošanai. Saskata dažādas
iespējas un pieejamos resursus fizisko aktivitāšu
pielāgošanai, piemēram, izvērtē oriģinālus resursus,
reljefu, dabas objektus, variē veikto attālumu un tempu
slodzes dozēšanai. |
2.1. Ikdienā patstāvīgi plāno, īsteno, izvērtē un pielāgo
fiziskās aktivitātes fizisko spēju sekmēšanai un savas
veselības uzturēšanai. Izvirza personiskās izaugsmes
mērķus, uzrauga to izpildi, atbilstoši variē fiziskās
aktivitātes, piemēram, vingrinājumus lokanībai un
mobilitātei, funkcionalitātei, izturības un spēka
sekmēšanai. |
2.2. Analizē un izvērtē fizisko aktivitāšu īstermiņa un
ilgtermiņa ietekmi uz fizisko veselību un psiholoģisko
labklājību, tai skaitā enerģijas patēriņu, vielmaiņu,
orgānu sistēmu darbību, iesaistoties dažāda veida
fiziskajās aktivitātēs, variējot slodzes intensitāti un
ilgumu, un to saistību ar neinfekcijas slimību profilaksi
(piemēram, cukura diabētu, skeleta muskuļu un saistaudu
sistēmas slimībām). |
2.2. Pēta, analizē, lieto, mēģina un saskata atšķirības, kā
arī spēj izraudzīties sev atbilstošāko un interesantāko
fiziskās sagatavotības programmas veidu, lai sasniegtu
individuālos mērķus (piemēram, jauniešu populārākās
fiziskās sagatavotības programmas, vingrinājumi, līdzekļi,
metodes). |
2.3. Pēta, analizē un izvērtē sabalansēta, fiziskajām
aktivitātēm un dzīvesveidam atbilstoša uztura lietošanas
principus un ieradumus, tai skaitā izvērtē uztura
bagātinātāju lietošanas lietderību un iespējamos riskus, un
pieņem izsvērtus lēmumus savas veselības
nostiprināšanai. |
2.3. Pēta, izvērtē un reflektē par savam dzīvesveidam un
fiziskajām aktivitātēm atbilstošu uzturu, veido saviem
mērķiem un vajadzībām atbilstošu plānu. |
2.4. Mācās lietot daudzveidīgus aktīvās un pasīvās
relaksācijas vingrinājumus (elpošanas vingrinājumi, muskuļu
relaksācijas vingrinājumi, vizualizācija mērķa izvirzīšanai
un stresa vadīšanai) savai veselībai, pašsajūtai,
pašizpausmei un sociālajai saskarsmei. |
2.4. Prasmīgi izvēlas, lieto un aktīvi meklē sev
atbilstošākos aktīvās un pasīvās relaksācijas vingrinājumus
un reflektē par to ietekmi uz savu veselību, pašsajūtu,
pašizpausmi un sociālo saskarsmi. |
2.5. Mācās stresa pārvaldīšanas un konfliktu risināšanas
stratēģijas, lieto tās, lai patstāvīgi kontrolētu savas
emocijas, domas un uzvedību gan individuāli, gan
darbojoties grupā fizisko aktivitāšu laikā. |
2.5. Patstāvīgi izvēlas, lieto stresa un konfliktu
risināšanas stratēģijas un reflektē par to ietekmi uz savu
spēju patstāvīgi kontrolēt savas emocijas, domas un
uzvedību gan individuāli, gan darbojoties grupā fizisko
aktivitāšu laikā. |
2.6. Izmantojot pieejamos datus un veicot situācijas izpēti
vienaudžu vidū, analizē jauniešu ar veselību saistītus
ieradumus, spriež par iespējamām sekām, veido ieteikumus
sev un vienaudžiem un aktīvi līdzdarbojas veselību
veicinošās aktivitātēs skolā. |
2.6. Veic novērojumus par savām darbībām noteiktā laikposmā
saistībā ar uzturu, dienas režīmu, fizisko aktivitāti un
cita veida darbībām, analizē tās un izdara secinājumus par
šo darbību ietekmi uz pašsajūtu un psiholoģisko labklājību,
izvirza mērķus un identificē darbības veselību veicinošu
ieradumu nostiprināšanai, tai skaitā noskaidro, kur
griezties pēc papildu informācijas vai palīdzības, ja tāda
nepieciešama. |
3. Drošību un
veselību ietekmē gan paša izsvērti lēmumi, apzinoties
varbūtējos riskus un izvērtējot savu rīcību, gan gatavība
atbilstoši reaģēt negaidītās un nepazīstamās
situācijās |
3.1. Izvērtē un rīkojas atbilstoši apkārtējās vides
situācijai, piemēram, pārvietojoties pa veloceliņiem, pa
marķētu slēpošanas distanci, pa skrituļošanai atvēlētām
vietām, tādējādi samazinot iespējamo traumu risku. |
|
3.2. Analizē un izvērtē situācijas, ja negribēti novirzās
vai pazaudē pareizo ceļu vai virzienu (apmaldoties svešā
pilsētā, mežā, sniegputenī u. tml.), apzinās savus spēkus
un resursus, patstāvīgi pieņem izsvērtus lēmumus savai
drošībai un atbilstoši rīkojas. |
|
3.3. Dzīvībai kritiskās situācijās pieņem lēmumus savai un
cietušā drošībai, nodrošina cietušā aprūpi, tai skaitā
traumu gadījumā, un sniedz pirmo palīdzību, piemēram,
neatstāj cietušo vienu pirms neatliekamās medicīniskās
palīdzības ierašanās, nogulda cietušo stabilā sānu
pozīcijā, aptur asiņošanu u. tml. |
|
3.4. Spēj identificēt apdraudējumus un riskus dažādās
vidēs un situācijās, tai skaitā valsts aizsardzības
apdraudējuma gadījumos, veic preventīvus drošības
pasākumus, identificē drošas rīcības soļus, izvēloties
piemērotākās problēmrisināšanas stratēģijas, un
atbilstoši rīkojas.
|
|
3.5. Izprot drošības noteikumus, ievēro disciplīnu un
izpilda vadītāja dotās komandas paaugstinātas bīstamības
nodarbībās. |
|
Piezīmes.
1. 1 Izglītības iestāde atbilstoši klimatiskajiem
apstākļiem un izglītības iestādes materiāltehniskajam
nodrošinājumam:
1.1. pirmajā mācību gadā visiem skolēniem piedāvā iespēju
apgūt šādus fizisko aktivitāšu veidus vispārīgajā mācību satura
apguves līmenī:
1.1.1. divas komandu spēles ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem, piemēram, basketbolu, florbolu vai pieskāriena
(touch) regbiju;
1.1.2. vienu vienspēli ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem, piemēram, badmintonu vai galda tenisu;
1.1.3. vienu kustību mākslas aktivitāti, piemēram, deju, vai
fizisko aktivitāti telpā;
1.1.4. vienu fizisko aktivitāti ārā, piemēram, pārgājienu
vai slēpošanu;
1.2. otrā un trešā mācību gada laikā skolēnu izvēlei piedāvā
četrus fizisko aktivitāšu veidus, katrā no veidiem piedāvājot
vismaz divas fiziskās aktivitātes:
1.2.1. komandu spēles, piemēram, basketbola, volejbola,
futbola, handbola, frisbija, florbola, pieskāriena
(touch) regbija spēles;
1.2.2. vienspēles, piemēram, badmintona, galda tenisa, diska
golfa, mini kriketa, bočijas, gorodku spēles;
1.2.3. kustību mākslas aktivitātes un fiziskās aktivitātes
telpā, piemēram, dejas (modernās, balles, ielas), lietišķās
vingrošanas veidus (darba, sporta, militārā) un vispārattīstošo
vingrošanu (akrobātika, atlētiskā vingrošana,
pamatvingrošana);
1.2.4. āra fiziskās aktivitātes, piemēram, skriešana,
orientēšanās, slēpošana, nūjošana, slidošana, braukšana ar
velosipēdu, skrituļslidām, došanās pārgājienos.
2. 2 Izglītības iestāde kādu no fizisko
aktivitāšu veidiem var aizstāt ar peldēšanu vai piedāvāt to kā
piekto iespēju skolēna izvēlei."
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. aprīļa
noteikumiem Nr. 242
"9. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Kursu apraksti
Mācību
joma
|
Kursu saturs
(mērķis, apguves nosacījumi, skolēnam plānotie
sasniedzamie rezultāti)
|
Pamatkursi |
Padziļinātie kursi |
Specializētie kursi |
Valodu mācību joma |
Latviešu valoda I
Kursa mērķis:
1) izprast valodu situāciju Latvijā, latviešu valodas
statusa nozīmi sabiedrībā un personiskās identitātes
tapšanā;
2) pilnveidot prasmi izteikties skaidri, mērķtiecīgi
un atbilstoši literārās valodas normām kā mutvārdos, tā
rakstveidā;
3) izprotot teksta kompozīcijas principus, prasmīgi
veidot dažādu žanru tekstus;
4) kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļu publikācijas
un citus tekstus publiskajā telpā, identificēt tajos
valodas līdzekļus, kas izmantoti kā ietekmes rīki;
5) prasmīgi izmantot pareizrakstības, gramatikas un
leksikogrāfijas avotus un citus lingvistiskos resursus,
rodot idejas radošai izpausmei un izaugsmei ar valodas
starpniecību.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti latviešu valodā optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Latviešu valoda un literatūra
II
Kursa mērķis:
1) veicināt radošumu, intelektuālās spējas un kritiska
lasītāja pieredzes veidošanos, iedziļinoties valodas,
literatūras un kultūras mijiedarbībā;
2) veidot izpratni par atšķirīgu dažādu kultūru
cilvēku un sociālo grupu attīstību, atšķirīgiem
uzskatiem, vērtībām, tradīcijām, kas atspoguļotas
literārajos tekstos un plašsaziņas līdzekļos caur to
autoru prizmu;
3) pilnveidot teksta analīzes un interpretācijas
prasmes, ņemot vērā mijiedarbību starp tekstu, tā autoru
(viņa identitāti) un lasītāju;
4) pētīt valodas un literatūras jautājumu
atspoguļojumu dažādos avotos, lai pēc noteiktiem
kritērijiem izvērtētu informācijas aktualitāti, kvalitāti
un izmantojamību savu tekstu izveidei;
5) vērtēt literārās valodas un latviešu valodas
paveidu mijiedarbību un šī procesa nozīmi mūsdienu
latviešu valodas un savas valodas attīstībā;
6) izprast valodas līdzekļu sistēmisko saistījumu un
valodas vienību saderību tekstā, lai veidotu noteiktam
žanram atbilstošu tekstu.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti latviešu valodā augstākajā apguves līmenī, šo
noteikumu 4. pielikuma 3.10. apakšpunktā minētie kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo
noteikumu 4. pielikuma 1.1., 1.8., 1.9., 1.10., 2.8.,
2.9., 3.1., 3.2., 3.4., 3.8., 4.1. un 4.5. apakšpunktā
minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūti pamatkursi "Latviešu
valoda I" un "Literatūra I".
|
Mazākumtautības valoda un
literatūra
Kursa mērķis:
1) izprast valodu situāciju Latvijā, mazākumtautības
valodas un kultūras nozīmi sabiedrībā un personiskās
identitātes tapšanā;
2) izmantot apgūtās mazākumtautības valodas prasmes
savas personības garīgai un intelektuālai attīstībai,
pašizpausmei un radošā potenciāla realizēšanai mūsdienu
starpkultūru saziņā rakstveidā;
3) iepazīstot literatūru mazākumtautības valodā,
veidot izpratni par tautas kultūras vērtībām, garīgo
pieredzi, pasaules uzskatiem, sociokultūru un
mākslinieciskajām tradīcijām;
4) izprotot daiļliteratūras lasīšanas dialoģisko un
jēgpilno dabu, pilnveidot savu lasīšanas kultūru un
estētisko gaumi, kas pamatojas nacionālajās
tradīcijās.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 2. pielikuma
1.1., 1.3., 3.1.-3.5., 4.1.-4.7. apakšpunktā minētie
valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
latviešu valodā optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu
4. pielikuma 1.7., 1.8., 3.10. un 4.4. apakšpunktā
minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomā plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves
līmenī, kā arī 1.1., 1.4., 1.5., 2.1., 2.6., 2.7., 2.8.,
2.9., 3.1., 3.2., 3.4., 3.5., 3.8., 3.9., 3.10., 4.1. un
4.5. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomā plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti normatīvajos aktos
par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības
programmu paraugiem noteiktie pamatizglītībā plānotie
sasniedzamie rezultāti mazākumtautības valodā un
literatūrā vai arī skolēnam ir atbilstošs mazākumtautības
valodas prasmes līmenis.
Latgaliešu rakstu valoda
Kursa mērķis:
1) veicināt sapratni par latgaliešu rakstu valodu un
kultūru kā unikālu Latgales reģiona un Latvijas bagātību,
attīstot idejas par šī kultūrvēsturiskā mantojuma
transformēšanas iespējām 21. gs.;
2) attīstīt un pilnveidot prasmi lasīt un izprast
tekstus latgaliešu valodā, izmantojot drukātos un
digitālos resursus (literāros vai publicistiskos darbus,
mācību līdzekļus, plašsaziņas līdzekļus un mūsdienu
latgaliešu tekstu korpusu);
3) apzināties atšķirības starp latgaliešu rakstu
valodu un izloksnēm dažādu žanru un stilu tekstos,
veidojot izpratni par valodu, kā arī lasītāja, klausītāja
un tekstu radītāja pieredzi formālās un neformālās
valodas lietojuma situācijās;
4) attīstīt un pilnveidot prasmi rakstīt atšķirīgu
stilu un žanru tekstus, ievērojot pareizrakstības normas,
lietojot bagātu vārdu krājumu un gramatikas formas un
konstrukcijas, kas raksturīgas latgaliešu rakstu
valodai.
Šī kursa apguvei sasniedzamie rezultāti, kas saistīti
ar latgaliešu rakstu valodas prasmēm, atvasināmi no šo
noteikumu 2. pielikumā minētajiem valodu jomas
plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem latviešu valodai
vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
1.9., 2.4., 2.5., 2.7., 2.10. un 4.1. apakšpunktā minētie
kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā
plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem literatūrai
optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: vēlamas latgaliešu valodas
priekšzināšanas vismaz sarunvalodas līmenī.
|
Svešvaloda (B1)
Kursa mērķis:
1) uztvert un izprast informāciju un viedokļus runā un
rakstos svešvalodā (dažādos raidījumos, ceļojumu
aprakstos, filmās, intervijās, daiļliteratūrā, emuāros)
un izmantot tos atbilstoši saziņas mērķiem;
2) veidot aprakstus, salīdzinājumus un stāstījumus,
lai pamatotu un izskaidrotu savus uzskatus, nodomus un
attieksmi;
3) apgūt nepieciešamo leksiku un gramatiku, lai to
lietotu saziņai personiskā un publiskā vidē, noskaidrotu
problēmas arī neierastās situācijās.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti svešvalodā vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: kurss paredzēts skolēniem,
kuru svešvalodas prasmes atbilst Eiropas kopīgo
pamatnostādņu valodu apguves A2 līmenim un kas vēlas
turpināt šīs svešvalodas apguvi vispārīgā līmenī.
|
|
Trešā svešvaloda (B1)
Kursa mērķis:
1) uztvert informāciju skaidrā runā un rakstos
svešvalodā (dažādos raidījumos, ceļojumu aprakstos,
filmās, intervijās) un izmantot to atbilstoši saviem
saziņas mērķiem;
2) veidot un saistīt teikumus un izteikumus, lai
pastāstītu par pieredzēto, sapņiem, cerībām un
vēlmēm;
3) apgūt nepieciešamo leksiku un gramatiku, lai to
lietotu saziņai personiskā un publiskā vidē.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti svešvalodā vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav. Kurss plānots skolēniem
bez priekšzināšanām apgūstamajā svešvalodā.
|
Svešvaloda I (B2)
Kursa mērķis:
1) uztvert kompleksu informāciju svešvalodā (ziņās,
reportāžās, filmās, lekcijās, daiļliteratūrā,
publicistikā, datubāzēs) un izmantot to atbilstoši saviem
saziņas mērķiem;
2) izklāstīt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli par
dažādiem tematiem rakstos un runā atkarībā no izvēlētā
teksta veida (vēstulēs, esejās, ziņojumos, prezentācijās,
diskusijās);
3) paplašināt vārdu krājumu un gramatisko konstrukciju
dažādību, lai spētu sazināties brīvi un bez sagatavošanās
atbilstoši valodas funkcionālajam stilam.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti svešvalodā optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: kurss paredzēts skolēniem,
kuru svešvalodas prasmes atbilst Eiropas kopīgo
pamatnostādņu valodu apguves B1 līmenim un kas vēlas
turpināt šīs svešvalodas apguvi optimālajā līmenī.
|
Svešvaloda II (C1)
Kursa mērķis:
1) padziļināt svešvalodas prasmes pasaules kultūras
mantojuma izpētei un saziņai starptautiskā vidē;
2) analizēt dažādus tekstus daudzvalodu un vēsturiskā
kontekstā;
3) veidot skaidru, labi strukturētu, noteiktam stilam
un saziņas nolūkam atbilstošu runu vai tekstu;
4) izprast un lietot plašu vārdu krājumu un
gramatiskās konstrukcijas apgūstamajā svešvalodā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti svešvalodā augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Svešvaloda I" svešvalodā, kurā skolēns mācīsies šo
kursu.
|
|
Sociālā un pilsoniskā mācību joma |
Sociālās zinības un vēsture
Kursa mērķis:
1) nostiprināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures
zināšanas un zināšanas par procesiem sabiedrībā;
2) pilnveidot prasmi meklēt un saskatīt likumsakarības
starp notikumiem pagātnē un tagadnē;
3) kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļos izmantotos
paņēmienus (t. s. vēstures interpretācijas), kas tiek
lietoti kā sabiedrības viedokļa veidošanas rīki;
4) pilnveidot prasmes analizēt daudzveidīgus
ekonomiskos rādītājus un secināt;
5) pilnveidot prasmi atbildīgi rīkoties ar savām
finansēm;
6) pieņemt pārdomātus, izsvērtus un atbildīgus lēmumus
savas un apkārtējo dzīves kvalitātes uzlabošanai;
7) izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 3. pielikumā
minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Novadu mācība
Kursa mērķis:
1) paplašināt zināšanas par vietējās kopienas un
reģiona vēsturi, kultūras mantojumu un tradīcijām;
2) izprast reģiona sociālos, politiskos un ekonomiskos
procesus, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību;
3) nostiprināt piederības sajūtu vietējai kopienai un
reģionam;
4) izkopt sevī toleranci un spēju pieņemt viedokļu un
vērtību dažādību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
1.3., 1.6., 2.4., 2.5., 2.13., 4.1., 4.3., 5.3., 5.4.,
5.6., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā minētie
sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.9.,
2.2., 3.7., 3.8. un 5.9. apakšpunktā minētie sociālās un
pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī. Šo noteikumu 4. pielikuma
2.4., 2.7. un 2.10. apakšpunktā minētie kultūras un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti sociālās un
pilsoniskās mācību jomas plānotie rezultāti vispārīgajā
līmenī.
Filozofija
Kursa mērķis:
1) paplašināt zināšanas par ideju vēsturi un
filozofiju kā zinātnes nozari, saistīt idejas ar
notikumiem pagātnē un tagadnē, saskatīt sakarības starp
idejām un cilvēku rīcību, domāšanas tendencēm un
aktualitātēm sabiedrībā dažādos laikmetos;
2) gūt ieskatu dažādos filozofijas virzienos, to
problemātikā - izziņas teorijās, epistemoloģijā,
aksioloģijā, sociālajā filozofijā;
3) izprast ētikas problēmas un diskutēt par to
risināšanas iespējām, balstoties dažādās ētikas teoriju
pamatnostādnēs;
4) attīstīt kritisko domāšanu, argumentēšanas spējas
un uz zināšanām balstītu spriedumu veidošanu;
5) izkopt sevī toleranci un spēju pieņemt viedokļu un
vērtību dažādību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
5.2., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā minētie
sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.3.,
1.7., 2.3., 4.1., 5.3., 5.4., 5.5. un 5.7. apakšpunktā
minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti sociālās un
pilsoniskās mācību jomas plānotie rezultāti vispārīgajā
līmenī.
|
Vēsture un sociālās zinātnes
I
Kursa mērķis:
1) paplašināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures
zināšanas un zināšanas par procesiem sabiedrībā;
2) izprast sabiedrības un indivīda savstarpējās
attiecības un to regulējumus;
3) meklēt un saskatīt likumsakarības starp notikumiem
pagātnē un tagadnē;
4) kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļos izmantotos
paņēmienus kā sabiedrības viedokļa veidošanas rīkus;
5) izprast vēstures lomu sabiedrības viedokļa
veidošanās procesā;
6) izvērtēt apkārtējos notikumus no dažādām
perspektīvām;
7) izprotot pārdomātas un ilgtspējīgas saimniekošanas
nozīmi, atbildīgi rīkoties ar savām finansēm;
8) izprast un ievērot demokrātiskas sabiedrības
pamatvērtības;
9) novērtēt kultūru daudzveidību un saudzīgi
izturēties pret kultūras un vēstures mantojumu;
10) pieņemt pārdomātus, izsvērtus un atbildīgus
lēmumus savas un apkārtējo dzīves kvalitātes
uzlabošanai;
11) izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli;
12) izprast likumsakarības, kas nosaka tirgus darbības
principus un tirgus dalībnieku izturēšanos;
13) analizēt saimnieciskās darbības mērķus mikrolīmenī
un makrolīmenī;
14) analizēt ekonomisko procesu norisi, to
raksturojošos rādītājus un savstarpējo saistību, kā arī
iespējas un līdzekļus ietekmēt šo procesu norisi.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 3. pielikumā
minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Vēsture II
Kursa mērķis:
1) gūt pozitīvu un iekšēji motivētu interesi par
vēsturi;
2) meklēt un saskatīt cēloņsakarības starp dažādiem
notikumiem pagātnē;
3) izvērtēt vēstures notikumus no dažādām perspektīvām
un vērtēt dažādus viedokļus;
4) vērtēt dažādu vēstures avotu ticamību un iespēju no
tiem iegūt ticamu informāciju;
5) gūt praktisku pieredzi vēstures un kultūras
mantojuma izpētē un saglabāšanā;
6) izprast kultūru daudzveidību Latvijā un pasaulē kā
priekšnoteikumu sabiedrības kulturālajai bagātībai un
tālākai attīstībai;
7) argumentēti aizstāvēt savu viedokli;
8) attīstīt vēstures pētniecības prasmes, rezultātus
demonstrēt gan rakstītā, gan mutiskā formā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
1.4., 1.7., 1.8., 1.9., 2.1., 2.3., 2.4., 2.14., 3.2.,
4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.6., 5.1., 5.2., 5.3.,
5.4., 5.5., 5.6., 5.7., 5.8., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un
6.5. apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Vēsture
un sociālās zinātnes I".
|
Uzņēmējdarbības pamati
Kursa mērķis:
1) veidot izpratni par aktuālākajām ekonomiskās
attīstības likumsakarībām, orientēties tautsaimniecības
vidē notiekošajos procesos un spēt tos izskaidrot;
2) attīstīt spēju argumentēti diskutēt un pieņemt
lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām;
3) pilnveidot prasmes iegūtās zināšanas izmantot
uzņēmējdarbības vadīšanā atbilstoši izvirzītajiem
stratēģiskajiem un operatīvajiem mērķiem, sekot to
īstenošanas gaitai, pieņemt lēmumus un vajadzības
gadījumā tos precizēt operatīvās un stratēģiskās darbības
optimizēšanai;
4) pilnveidot prasmes veikt profesionālu darbību,
formulēt un analizēt informāciju, risināt problēmas un
rast risinājumus, izmantojot zinātnisku pieeju, kā arī
pieņemot izsvērtus lēmumus;
5) attīstīt prasmes rīkoties ētiski un izprast
atbildību par profesionālās darbības ietekmi uz vidi un
sabiedrību;
6) pilnveidot prasmes uzņemties atbildību, strādāt
komandā, deleģēt un saskaņot pienākumu izpildi, efektīvi
plānot un organizēt savu darbu, kā arī risināt konflikta
situācijas.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
1.1., 1.4., 1.5., 2.5., 2.6., 2.7., 3.2., 3.3., 3.4.,
3.5., 3.6., 3.7., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5.
apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī
un 1.6., 1.7., 2.2., 2.5., 2.6., 3.1., 3.2., 3.5., 3.6.,
3.7., 3.8., 3.11. un 3.13. apakšpunktā minētie sociālās
un pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
3. pielikumā minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas
plānotie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
|
Sociālās zinātnes II
Kursa mērķis:
1) izprast valsts pārvaldes un likumdošanas mehānismus
Latvijā un citur pasaulē;
2) saprast un novērtēt demokrātijas pamatprincipus,
pilsoņu un cilvēktiesības;
3) skaidrot sabiedrības struktūru un indivīdu
savstarpējo attiecību principus;
4) meklēt un saskatīt globālas un lokālas
cēloņsakarības starp dažādiem politiskiem, sociāliem un
ekonomiskiem procesiem, izprast dažādu pārnacionālu
organizāciju darbības principus: pārvalstiskas
organizācijas, politika, ekonomika, kultūras
kontakti;
5) izprast mūsdienu ekonomikas principus, izvirzīt
savas nākotnes mērķus un izvērtēt šo mērķu sasniegšanas
iespējas;
6) praktiskā darbā gūt pieredzi un attīstīt prasmes
organizēt un vadīt atbilstoša līmeņa sabiedriski
politiskus un ekonomiskus pasākumus;
7) nostiprināt nepieciešamo pārliecību un prasmes, kas
veido aktīvu pozīciju - efektīvi darboties tirgus
ekonomikā balstītā sabiedrībā, līdzdarboties
sabiedriskajā dzīvē, aizstāvēt savas un citu tiesības,
vērsties pret rīcību, kas ir pretrunā ar demokrātiskajām
vērtībām;
8) pilnveidot prasmi lietot dažādu veidu informācijas
avotus un analizēt tur pieejamos datus par sociālajiem,
ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem sabiedrībā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
1.1., 1.2., 1.3., 1.5., 1.6., 1.7., 1.8., 1.9., 2.1.,
2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.8., 2.10., 2.11., 2.12.,
2.13., 2.15., 3.1., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8.,
3.9., 3.10., 3.11., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5.
apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas
sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Vēsture
un sociālās zinātnes I".
|
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma |
Kultūras pamati
Kursa mērķis:
1) izzināt un pētīt daudzveidīgas kultūras izpausmes
un laikmetīgo mākslu, meklējot un saskatot iepriekšējo
kultūras laikmetu atsauces 20. un 21. gs. mākslā;
2) pilnveidot zināšanas un prasmes radošā darbībā,
gūstot pozitīvu māksliniecisku pieredzi;
3) attīstīt izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un
tā pārradīšanas iespējām;
4) gūt emocionālu un estētisku pieredzi kultūras un
mākslas procesu piedzīvošanā klātienē.
Sasniedzamie rezultāti šo noteikumu 4. pielikuma 1.1.,
1.2., 1.3., 1.6., 2.1.-2.9., 3.1.-3.10., 4.1.-4.6.
apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Radošā rakstīšana
Kursa mērķis:
1) apgūt specifiskas prasmes un zināšanas par
tekstveides radošajām iespējām (sižeta veidošana,
izteiksmes līdzekļu izvēle u. c.);
2) radošā un eksperimentālā darbībā paplašināt tekstu
radošas veidošanas pieredzi;
3) veidot māksliniecisko pieredzi, īstenojot
patstāvīgo projektu no ieceres līdz prezentācijai.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
3.10. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī, šo noteikumu 4.
pielikuma 1.1., 1.8., 1.9., 1.10., 2.8., 2.9., 3.1.,
3.2., 3.4., 3.8., 4.1. un 4.5. apakšpunktā minētie
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti augstākajā apguves līmenī un šo noteikumu 2.
pielikuma 1.3., 2.1., 3.1. un 3.4. apakšpunktā minētie
valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
latviešu valodā augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Vizuāli plastiskā māksla
Kursa mērķis:
1) pilnveidot individuālās radošās spējas vairākos
vizuālās mākslas virzienos;
2) attīstīt prasmi vizuāli izteikties, oriģināli un
neatkarīgi domāt, pilnveidot estētisko pieredzi, kritiski
analizēt mākslas darba iedarbību uz skatītāju;
3) gūt padziļinātu radošā procesa pieredzi dažādās
vizuāli plastiskās mākslas nozarēs vairākos mākslas
veidos un tehnikās.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
1.2., 1.4., 1.5., 2.8., 3.1., 3.3., 3.8. un 3.9.
apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Kolektīvā muzicēšana
Kursa mērķis:
1) pilnveidot radošās spējas muzicēšanas procesā,
attīstot muzikālo iztēli un fantāziju, mūzikas uztveri,
pilnveidojot melodiskās un harmoniskās dzirdes
attīstību;
2) attīstīt ansambļa izjūtas veidošanos muzicēšanas
procesā un/vai dziedātprasmi, muzikālo domāšanu, nošu
lasīšanu un improvizācijas prasmes;
3) gūt muzikālo un uzstāšanās pieredzi muzicēšanas
procesā dažādās kolektīvās muzicēšanas formās (koris,
orķestris u. c.).
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
1.6., 1.7., 1.8., 2.8., 3.1., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7.,
3.8. un 3.9. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Teātris un drāma
Kursa mērķis:
1) attīstīt prasmes teātra mākslā, padziļināti
iepazīstot teātri kā institūciju, kultūras nozari un
mākslas veidu un apgūstot teātra izteiksmes līdzekļus
radošos uzdevumos;
2) attīstīt prasmi patstāvīgi un radoši risināt
problēmsituācijas, strādājot individuāli un komandā,
veidojot māksliniecisku produktu - izrādi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
1.11., 1.12., 1.13., 2.8., 3.1., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6.,
3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 4.3., 4.4. un 4.5. apakšpunktā
minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomas sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Publiskā uzstāšanās
Kursa mērķis:
1) pilnveidot publiskās uzstāšanās prasmes, lietojot
mērķim atbilstošus izteiksmes līdzekļus lietišķas un
zinātniskas prezentācijas, mākslinieciskas uzstāšanās,
reglamentētu ceremoniju, svētku, cita veida runu
(aizstāvības) un procesu vadīšanai auditorijā;
2) gūt pieredzi, publiski uzstājoties, gan akustiski,
gan izmantojot tehnoloģijas.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
1.6., 3.4., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10. apakšpunktā
minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves
līmenī un šo noteikumu 2. pielikuma 2.4., 3.1., 3.2.,
3.3., 3.4., 3.5. un 4.7. apakšpunktā minētie valodu
mācību jomā plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Literatūra I
Kursa mērķis:
1) pilnveidot kritiskās domāšanas un jaunrades prasmes
teksta lasīšanas un radīšanas procesā;
2) attīstīt emocionālo inteliģenci un paplašināt
literāro pieredzi;
3) pētīt iepriekšējo kultūras laikmetu atsauces
laikmetīgajā literatūrā;
4) veidot ieradumu literāra teksta izvēlei, lasīšanai
un interpretācijai atbilstoši personiskajiem mērķiem;
5) piedzīvot radošu procesu literāros
eksperimentos.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
3.10. un 4.4. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4.
pielikuma 1.1., 1.9., 1.10., 2.1., 2.5., 2.6., 2.7.,
2.8., 2.9., 3.1., 3.2., 3.4., 3.5., 3.8., 3.9., 3.10.,
4.1. un 4.5. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Kultūra un māksla II
Kursa mērķis:
1) pētīt kultūras procesus un fenomenus dažādos
kultūras periodos un raksturot to īpašās pazīmes;
2) izzināt un analizēt sabiedrības kultūras
vajadzības, kultūras piedāvājumu un pieprasījumu dažādās
kultūras industrijas jomās;
3) formulēt un pamatot savu viedokli, pasaules uzskatu
un vērtības, analizējot ideju un emociju daudzveidīgos
izpausmes veidus mūzikā, literatūrā, skatuves mākslā un
kino, arhitektūrā, dizainā un vizuālajā mākslā;
4) nostiprināt prasmes un radoši lietot jaunradē 20.
un 21. gs. dažādas mākslas formas, tehnikas, paņēmienus
un izgudrojumus;
5) īstenot radošā sadarbībā veidotu projektu (grupā)
vai māksliniecisku jaundarbu (individuāli) izvēlētā
mākslas veidā, lai radītu jaunu māksliniecisku vērtību,
kas pamatotu personisko attieksmi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
3.10. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu 4.
pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7.,
1.11., 1.12., 2.1.-2.10., 3.1.-3.9. un 4.1.-4.6.
apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts viens no pamatkursiem
- "Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)", "Kultūra un
māksla I (mūzika)" vai "Kultūra un māksla I (teātra
māksla)".
|
Kultūra un māksla I
(vizuālā māksla)
Kursa mērķis:
1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni,
pilnveidojot zināšanas par mākslas veidu izpausmēm
mūsdienu kultūrā un to attīstību vēsturiskos kultūras
laikmetos;
2) pilnveidot prasmes vizuālajā mākslā radošā darbībā,
izzinot radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu
pieredzi;
3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi
un tā pārradīšanas iespējām;
4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas
procesus klātienē un iesaistīties tajos, veidojot
emocionālu, māksliniecisku, ētisku un estētisku
pieredzi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.
apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1.-2.8., 2.10., 3.1.-3.10. un
4.1.-4.6. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Kultūra un māksla I (mūzika)
Kursa mērķis:
1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni,
pilnveidojot zināšanas par mākslas veidu izpausmēm
mūsdienu kultūrā un to attīstību vēsturiskos kultūras
laikmetos;
2) pilnveidot prasmes mūzikā radošā darbībā, izzinot
radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu pieredzi;
3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi
un tā pārradīšanas iespējām;
4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas
procesus klātienē un iesaistīties tajos, veidojot
emocionālu, māksliniecisku, ētisku un estētisku
pieredzi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.
apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
1.1., 1.3., 1.4., 1.6., 1.7., 1.8., 2.1.-2.8., 2.10.,
3.1.-3.10. un 4.1.-4.6. apakšpunktā minētie kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Kultūra un māksla I
(teātra māksla)
Kursa mērķis:
1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni,
pilnveidojot zināšanas par mākslas veidu izpausmēm
mūsdienu kultūrā un to attīstību vēsturiskos kultūras
laikmetos;
2) pilnveidot prasmes teātra mākslā radošā darbībā,
izzinot radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu
pieredzi;
3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi
un tā pārradīšanas iespējām;
4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas
procesus klātienē un iesaistīties tajos, veidojot
emocionālu, māksliniecisku, ētisku un estētisku
pieredzi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.
apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
1.1., 1.3., 1.4., 1.11., 1.12., 1.13., 2.1.-2.8., 2.10.,
3.1.-3.10. un 4.1.-4.6. apakšpunktā minētie kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Dabaszinātņu mācību joma |
Dabaszinības
Kursa mērķis:
1) apkopot un vispārināt izpratni par dabas
daudzveidību un vienotību;
2) izzināt dabas parādības un procesus, to cēloņus un
likumsakarības;
3) pilnveidot pētnieciskās prasmes un prasmes rīkoties
jaunās situācijās;
4) veicināt un pamatot savu līdzdalību sabiedrības
ilgtspējīgā attīstībā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 5. pielikumā
minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Astronomija
Kursa mērķis:
1) paplašināt un padziļināt zināšanas un izpratni par
astronomiskajām parādībām, apkārtējo pasauli ārpus Zemes
robežām, Visuma objektu uzbūvi un evolūciju;
2) iepazīt Latvijai tradicionālos pētniecības
virzienus, metodes un instrumentus astronomijā;
3) apzināties astronomijas zināšanu izmantošanas
iespējas sabiedrības labklājības veicināšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
1.1.1., 6.1.1.-6.1.3., 6.2.1., 6.2.2. un 6.3.1.
apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo
noteikumu 5. pielikuma 6.1.1. un 6.2.1. apakšpunktā
minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
5. pielikumā minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie
rezultāti vispārīgajā līmenī.
|
Fizika I
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par fizikālo procesu
daudzveidību un dabas vienotību, un likumsakarībām
tajā;
2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
starpdisciplināru problēmu risināšanā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus fizikālo
procesu skaidrošanā un analīzē;
4) rīkoties atbildīgi vides apsaimniekošanā,
saglabāšanā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā,
apzinoties fizikas nozīmi globālā un reģionālā
mērogā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
1.1.1., 1.2.1., 1.3.1., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.1., 1.5.2.,
2.1.1.-2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 3.1.1.-3.1.4.,
3.2.1.-3.2.3., 4.1.1., 4.2.1., 4.3.1.-4.3.5., 4.4.1.,
6.1.1.-6.1.3., 6.2.1., 6.2.2., 6.3.1., 11.1.1.,
11.2.1.-11.2.3., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1.,
11.5.2., 11.6.1., 11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.8.1., 11.9.1.,
12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2., 12.3.1., 12.3.2.,
12.3.5., 12.4.1., 13.1.1., 13.2.1. un 13.3.2. apakšpunktā
minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Fizika II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
fundamentāliem procesiem dabā un pētnieciskās prasmes
fizikā, risinot kompleksas starpdisciplināras
problēmas;
2) pilnveidot prasmi analizēt un strukturēt parādības
un procesus dabā un tehnikā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
modeļus fizikālo procesu analīzē;
4) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
jaunās situācijās;
5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
1.1.1., 1.2.1., 1.2.2., 1.4.1., 1.5.1., 2.1.1.-2.1.6.,
2.2.1., 2.2.2., 3.1.1.-3.1.3., 3.2.1.-3.2.3., 4.2.1.,
4.3.1.-4.3.3., 4.4.1., 6.1.1., 6.2.1., 11.1.1., 11.2.1.,
11.2.2., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2.,
11.6.1., 11.7.2.1., 11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.-12.1.4.,
12.2.1.-12.2.3., 12.3.1., 12.4.1., 13.1.1., 13.1.2.,
13.2.4. un 13.3.1.-13.3.3. apakšpunktā minētie
sasniedzamie rezultāti dabaszinātņu mācību jomā
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Fizika
I".
|
Ķīmija I
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par vielu sastāvu un uzbūvi, to
daudzveidību, ķīmiskajiem procesiem un to norises
likumsakarībām;
2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātņu un
starpdisciplināru problēmu risināšanā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus ķīmisko
procesu skaidrošanā un analīzē;
4) veicināt atbildīgu rīcību vides apsaimniekošanā,
saglabāšanā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā,
apzinoties ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības
mijiedarbību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
1.1.1., 1.2.1.-1.2.5., 1.4.2., 1.4.3., 1.5.1.,
1.5.3.-1.5.7., 4.3.3., 11.1.1., 11.2.1.-11.2.3., 11.3.1.,
11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1.,
11.7.1.1.-11.7.1.5., 11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.8.1.,
11.9.1., 12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2., 12.3.2.,
12.3.5., 12.4.1., 13.1.1., 13.2.1. un 13.3.2. apakšpunktā
minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Ķīmija II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
jēdzieniem un teorijām ķīmijā, risinot kompleksas
starpdisciplināras problēmas;
2) veidot un padziļināt izpratni par vielu uzbūves
daudzveidību, ķīmisko procesu norisi un enerģijas
izmaiņām ķīmiskajās reakcijās;
3) apgūt dažādas metodes vielu sintēzei, vielu un to
maisījumu kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva
noteikšanai;
4) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
modeļus ķīmijas kontekstā;
5) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
jaunās situācijās;
6) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā,
apzinoties ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības
mijiedarbību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
1.1.1., 1.2.1.-1.2.5., 1.4.1., 1.5.1.-1.5.4., 2.1.6.,
2.1.7., 4.2.2., 4.3.4., 11.1.1., 11.2.1., 11.2.2.,
11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1.,
11.7.1.1., 11.7.1.2., 11.7.2.1., 11.8.1., 11.9.1.,
12.1.1.-12.1.4., 12.2.1.-12.2.3., 12.3.1.-12.3.3.,
12.4.1., 13.1.1., 13.1.2. un 13.3.1.-13.3.3. apakšpunktā
minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Ķīmija
I".
|
Bioloģija I
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par dzīvo sistēmu un dabas
procesu daudzveidību, vienotību un likumsakarībām
dabā;
2) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus
bioloģisko procesu skaidrošanā un analīzē;
3) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
starpdisciplināru problēmu risināšanā;
4) rīkoties atbildīgi un veicināt aktīvu līdzdalību
vides apsaimniekošanā, saglabāšanā un sabiedrības
ilgtspējīgā attīstībā, apzinoties bioloģijas nozīmi
globālā un reģionālā mēroga pētījumos.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
7.1.1.-7.1.3., 7.2.1.-7.2.3., 7.3.1., 7.4.1., 7.4.2.,
8.1.1., 8.2.1.-8.2.3., 9.1.1.-9.1.3., 9.2.1., 9.2.2.,
10.1.1., 10.1.2., 10.2.1., 10.2.2., 11.1.1., 11.2.1.-
11.2.3., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2.,
11.6.1., 11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.7.3.1., 11.7.4.1.,
11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2.,
12.3.5., 12.4.1., 13.1.1., 13.2.1., 13.2.2., 13.3.1. un
13.3.2. apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Bioloģija II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
jēdzieniem un teorijām bioloģijā, risinot kompleksas
starpdisciplināras problēmas;
2) pilnveidot prasmes novērot un analizēt procesus
dzīvajos organismos un ekosistēmās;
3) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
jaunās situācijās;
4) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
modeļus bioloģijas kontekstā;
5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
7.1.1.-7.1.3., 7.2.1.-7.2.4., 7.3.1., 7.3.2., 7.4.1.,
7.4.2., 8.1.1., 8.2.1., 9.1.1.-9.1.6., 9.2.1., 9.2.2.,
10.1.1.-10.1.3., 10.2.1.-10.2.3., 11.1.1., 11.2.1.,
11.2.2., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2.,
11.6.1., 11.7.2.1., 11.7.3.1., 11.7.4.1., 11.8.1.,
11.9.1., 12.1.1.-12.1.4., 12.2.1.-12.2.3., 12.3.1.,
12.4.1., 13.1.1., 13.1.2., 13.2.1., 13.3.1.-13.3.4.
apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Bioloģija
I".
|
Ģeogrāfija I
Kursa mērķis:
1) paplašināt un padziļināt izpratni par Zemes un
cilvēka veidotajām sistēmām, to savstarpējo
mijiedarbību;
2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
starpdisciplināru problēmu risināšanā, rīkoties atbildīgi
vides apsaimniekošanā, saglabāšanā un sabiedrības
ilgtspējīgā attīstībā, apzinoties ģeogrāfijas nozīmi
globāla un reģionāla mēroga pētījumos.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
5.1.1.-5.1.3., 5.2.1.-5.2.3., 5.3.1.-5.3.4., 5.4.1.,
5.4.2., 5.5.1., 8.2.2., 8.2.3., 11.1.1., 11.2.1.-11.2.3.,
11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1.,
11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.7.3.1., 11.8.1., 11.9.1.,
12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2., 12.3.3.-12.3.5.,
12.4.1., 13.1.1., 13.2.1., 13.2.3. un 13.3.2. apakšpunktā
minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu 3.
pielikuma 2.13., 3.7., 4.4., 5.8. un 5.9. apakšpunktā
minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Ģeogrāfija II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
jēdzieniem un teorijām ģeogrāfijā, risinot kompleksas
starpdisciplināras problēmas;
2) pilnveidot spējas analizēt un strukturēt parādības
un procesus dabā un sabiedrībā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
modeļus ģeogrāfijas kontekstā un analītisko rīku -
ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS);
4) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
jaunās situācijās;
5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
5.1.1.-5.1.4., 5.2.1.-5.2.4., 5.3.1.-5.3.3.,
5.4.1.-5.4.5., 5.5.1., 5.6.1.-5.6.4., 8.2.1., 11.1.1.,
11.2.1., 11.2.2., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1.,
11.5.2., 11.6.1., 11.7.2.1., 11.7.3.1., 11.8.1., 11.9.1.,
12.1.1.-12.1.4., 12.2.1.-12.2.3., 12.3.1., 12.3.4.,
12.4.1., 13.1.1., 13.1.2., 13.2.2.-13.2.4. un
13.3.1.-13.3.3. apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī un šo noteikumu 3. pielikuma 2.15., 3.12., 3.13.,
4.6., 5.9. un 5.10. apakšpunktā minētie sociālās un
pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Ģeogrāfija I".
|
Matemātikas mācību joma |
Matemātika
Kursa mērķis:
1) iegūt pozitīvu, iekšēji motivētu, kognitīvi
daudzveidīgu matemātiskās darbības pieredzi, kas ietver
izpētes, matemātiskās modelēšanas, problēmrisināšanas un
kritiskās domāšanas elementus;
2) konkrētos piemēros skaidrot atsevišķus algebras,
planimetrijas, analītiskās ģeometrijas, stereometrijas,
varbūtību teorijas un statistikas matemātiskos modeļus un
lietot tos vienkāršos praktiskos, autentiskos
kontekstos;
3) aprakstoši, izmantojot konkrētus piemērus, skaidrot
būtiskākos saturā iekļautos matemātikas jēdzienus, idejas
un savu darbību.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 6. pielikumā
minētie matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Matemātika II
Kursa mērķis
1) analizēt matemātiskos modeļus, formulēt un pierādīt
vispārinājumus, veidot matemātisko modeli, izvērtēt un
pamatoti izvēlēties paņēmienus, risinot problēmas
sarežģītās, jaunās situācijās;
2) skaidrot un pamatot algebras, matemātiskās
analīzes, planimetrijas, analītiskās ģeometrijas,
stereometrijas, trigonometrijas, varbūtību teorijas un
statistikas matemātiskos modeļus un lietot tos
padziļinātos matemātiskos un citu mācību jomu
kontekstos;
3) korekti definēt galvenos matemātikas jēdzienus,
precīzi raksturot idejas un kopsakarības, aprakstīt
eksistences nosacījumus un izņēmuma gadījumus.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
1.1.1., 1.1.2., 1.2.1., 1.2.2., 1.2.3., 1.2.4., 1.2.5.,
2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.3.1., 2.3.2.,
2.3.3., 2.3.4., 3.1.1., 3.2.1., 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3.,
4.2.1., 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.2.5., 4.3.1., 4.3.2.,
4.3.3., 4.3.4., 4.3.5., 4.3.6., 4.3.7., 4.4.1., 4.4.2.,
4.4.3., 4.4.4., 4.4.5., 4.4.6., 4.4.7., 4.5.1., 4.5.2.,
4.5.3., 4.5.4., 4.5.5., 4.5.6., 4.5.7., 5.1.1., 5.1.2.,
5.1.3., 5.2.1., 5.2.2., 5.2.3., 5.2.4., 5.3.1., 5.3.2.,
5.3.3., 5.3.4., 6.1.1., 6.1.2., 6.2.1., 6.2.2., 6.2.3.,
6.2.4., 6.3.1., 6.3.4., 6.3.5. un 6.3.6. apakšpunktā
minētie matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Matemātika I".
|
Projicēšanas metodes
Kursa mērķis:
1) pilnveidot telpisko domāšanu, situācijas analīzes
un pamatošanas prasmes;
2) padziļināt izpratni par telpisku ķermeņu īpašībām
un to attēlošanas plaknē matemātisko stingrību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
6.3.2., 6.3.3. un 6.3.7. apakšpunktā minētie matemātikas
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 6.
pielikuma 6.3.1.-6.3.5. apakšpunktā minētie matemātikas
mācību jomas plānotie rezultāti optimālajā apguves
līmenī.
Diskrētās matemātikas elementi
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par skaitīšanas sistēmu
daudzveidību un lietojumu;
2) lietot atsevišķus diskrētai matemātikai raksturīgus
matemātiskos modeļus un problēmrisināšanas
paņēmienus.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
3.1.4., 4.5.8., 4.5.9. un 4.5.10. apakšpunktā minētie
matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Kompleksie skaitļi
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt izpratni par jēdzienu
skaitlis, definējot un attēlojot kompleksu
skaitli, iegūstot priekšstatu par tā lietojumu;
2) apgūt un lietot darbības ar kompleksiem skaitļiem,
izvēloties piemērotāko pieraksta formu.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
3.1.2., 3.1.3., 3.2.2. un 4.5.11. apakšpunktā minētie
matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
|
Matemātika I
Kursa mērķis:
1) iegūt daudzveidīgu spriešanas, pierādīšanas,
matemātiskās modelēšanas un citu matemātikai raksturīgu
paņēmienu pieredzi, risinot problēmas vienkāršās, jaunās
situācijās;
2) skaidrot algebras, planimetrijas, analītiskās
ģeometrijas, stereometrijas, trigonometrijas, varbūtību
teorijas un statistikas matemātiskos modeļus un lietot
tos vienkāršos matemātiskos un citu mācību jomu
kontekstos;
3) lietot matemātisko valodu, lai raksturotu savu
darbību, būtiskākos saturā iekļautos matemātikas
jēdzienus un idejas, ar konkrētiem piemēriem ilustrējot
un skaidrojot to mijiedarbību.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 6. pielikumā
minētie matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Tehnoloģiju mācību joma |
Datorika
Kursa mērķis:
1) apgūt un lietot dažādas ikdienas
lietojumprogrammas, lai paaugstinātu sava mācību un
personiskā darba produktivitāti;
2) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes
rīku dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu
digitālās prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu
ikdienišķās problēmsituācijās;
3) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības un rīkoties
atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas procesā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 7. pielikumā
minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Digitālais dizains
Kursa mērķis:
1) iegūt prasmes multimediju (teksts, attēls, 2D un 3D
grafikas, animācijas, video, skaņa) apstrādē un
integrēšanā dizaina risinājumos, lai izstrādātu savu
kompleksu multimodālu informācijas risinājumu;
2) attīstīt izpratni par multimediju, digitālo mediju
un dizaina mijiedarbību un procesiem pasaulē, to
ietekmējošiem faktoriem un kontekstiem, lai veidotu savus
informācijas risinājumus atbilstoši vēstījuma mērķim un
izvēlētajai mērķauditorijai;
3) iegūt pieredzi un nepieciešamās prasmes multimediju
dizaina projektu organizēšanā un vadībā, lai tās
izmantotu sava dizaina risinājuma radīšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
2.2.1, 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. un 2.2.5. apakšpunktā
minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.1.1., 1.1.2.,
1.1.3., 1.1.4., 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.3.3.,
1.4.2., 1.5.1., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5.,
3.2.1., 3.2.2. un 3.2.4. apakšpunktā minētie tehnoloģiju
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
7. pielikumā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Robotika
Kursa mērķis:
1) iegūt iemaņas praktiskā problēmrisināšanā,
izmantojot robotizētus risinājumus, lai attīstītu
inženiertehniskās domāšanas prasmes;
2) veidot pieredzē balstītu izpratni par mehāniku,
elektroniku, mehatroniku, programmvadāmām iekārtām, lai
plānotu, konstruētu un programmētu savu robotizētu un
automatizētu risinājumu vai to sistēmas;
3) analizēt mūsdienīgus risinājumus (mākslīgo
intelektu, lietisko internetu, attālināti un automatizēti
vadītas sistēmas), to lietošanas iespējas un nozīmi
ikdienas dzīvē, lai patstāvīgi plānotu un izstrādātu savu
risinājumu.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
2.5.1., 2.5.2., 2.5.3., 2.5.4., 2.5.5. un 2.5.6.
apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā līmenī un 1.1.1.,
1.1.2., 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.3.3., 1.4.2.,
1.5.2., 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 2.5.1., 2.5.2.,
2.5.3., 2.5.4., 2.5.5., 2.5.6., 3.1.3., 3.2.4., 3.2.5.,
3.2.6. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
7. pielikumā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
|
Dizains un tehnoloģijas I
Kursa mērķis:
1) iepazīt dizainu kā nozari, populārākās dizaina
jomas (produkta, modes, vides un interjera dizains) un
tajās izmantotos materiālus, tehnoloģijas un aktuālās
tendences, lai radītu idejas, plānotu un izgatavotu savus
risinājumus atbilstoši savām un citu vajadzībām;
2) pētīt un analizēt lietotāju vēlmes, vajadzības un
iespējas, lai radītu un pielāgotu savas idejas un
risinājumus lietotājiem;
3) iedziļināties dažādos ražošanas aspektos (resursu
pārvaldība, darba vide, drošība un ilgtspējība), lai
plānotu produkta izveidi, attīstību un ieviešanu
tirgū;
4) izmantot zināšanas par dizaina procesu un prasmes
darbā ar materiāliem un tehnoloģijām, lai izstrādātu
produktu un to variantus dizaina jomās;
5) apgūt un lietot dažādas ikdienas
lietojumprogrammas, lai paaugstinātu sava mācību un
personiskā darba produktivitāti;
6) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes
rīku dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu
digitālās prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu
ikdienišķās problēmsituācijās;
7) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties
droši un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas
procesā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 7. pielikumā
minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 7.
pielikuma 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4., 1.2.1., 1.2.2.,
1.3.1., 1.3.2., 1.3.3., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.1., 1.5.2.,
2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 3.1.1., 3.1.2., 3.1.4.,
3.1.5., 3.2.1., 3.2.2., 3.2.3., 3.2.4., 3.2.5., 3.2.6. un
3.2.7. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Dizains un tehnoloģijas II
Kursa mērķis:
1) pētīt un analizēt dizaina nozares tendences un to
ietekmi uz sabiedrības ikdienu un dažādiem procesiem, lai
gūtu idejas savam projekta darbam;
2) attīstīt patstāvīgās mācīšanās, sadarbības un
pētniecības prasmes sabiedrības un noteiktas mērķgrupas
vajadzību apzināšanai, dizaina risinājumu izpētei un
projektu īstenošanai, lai veiksmīgi vadītu sava
risinājuma izstrādes procesu, radītu zīmolu un/vai
produkta iepakojumu;
3) padziļināti apgūt un paplašināt izpratni par
produktu dizaina procesu, gūstot izpratni par dizaina
procesa vadību, plānojot un praktiski izstrādājot
konkrētu produktu kādā no dizaina jomām;
4) plānot un analizēt produkta dažādu variantu
izgatavošanu un prototipēšanu, apskatot produktu no
dažādiem skatpunktiem (lietotāju vēlmes, vajadzības,
izmantotie materiāli, ražošanas procesi u. c.).
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4., 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1.,
1.3.2., 1.3.3., 1.3.4., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.1., 1.5.2.,
1.5.3., 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 3.1.1., 3.1.3,
3.2.1., 3.2.2., 3.2.3., 3.2.4., 3.2.5., 3.2.6. un 3.2.7.
apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Dizains
un tehnoloģijas I".
|
Programmēšana I
Kursa mērķis:
1) gūt priekšstatu par datorikas nozari, tās
attīstības tendencēm, kā arī ietekmi un nozīmīgumu
mūsdienu sabiedrības un industrijas attīstībā;
2) apgūt un lietot dažādas ikdienas
lietojumprogrammas, lai paaugstinātu sava mācību un
personiskā darba produktivitāti;
3) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes
rīku dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu
digitālās prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu
ikdienišķās problēmsituācijās;
4) iedziļināties programmatūras dzīves cikla modeļos
un atbilstoši realizēt programmatūras izstrādes projektu,
ievērojot iespējamās lietotāju vajadzības un iespējas,
lai radītu idejas, plānotu un izstrādātu savus
programmatūras risinājumus atbilstoši savām un citu
vajadzībām;
5) veidot priekšstatu par programmēšanas valodām,
programmatūras izstrādes vidēm un tehnoloģijām, apgūt
vismaz vienu no tām, lai izstrādātu programmatūru
vienkāršas, iepriekš definētas problēmas risinājumam;
6) veidot prasmi saskatīt algoritmus vienkāršākos
sadzīves un ražošanas procesos, formalizēt un pierakstīt
tos, kā arī izmantot dotos gatavos un paša veidotos
algoritmus un vienkāršākās datu struktūras programmatūras
izstrādē;
7) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties
droši un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas
procesā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 7. pielikumā
minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 7.
pielikuma 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3., 2.3.4., 2.4.1., 2.4.2.,
2.4.3., 2.4.4., 2.4.5., 2.4.6., 2.4.7., 2.4.8., 2.4.9.,
2.4.10., 2.4.11., 2.4.12., 2.4.13., 2.4.14., 2.4.15.,
2.4.16., 2.4.17., 2.4.18., 2.4.19., 3.1.1., 3.1.3. un
3.2.5. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
līmenī.
|
Programmēšana II
Kursa mērķis:
1) pētīt un analizēt datorikas nozares attīstību,
ietekmi uz sabiedrības ikdienu un dažādiem procesiem,
inovācijas programmatūras izstrādes procesā un
tehnoloģijās, lai izvēlētos atbilstošākos rīkus un
pieejas programmēšanas problēmsituāciju risināšanai;
2) attīstīt patstāvīgās mācīšanās, sadarbības un
pētniecības prasmes datorikas nozares kontekstā, lai
vadītu programmatūras izstrādes procesu atbilstoši
programmatūras dzīves cikla modeļiem un spētu patstāvīgi
atrast problēmsituācijām nepieciešamos risinājumus;
3) iegūt pieredzi dažādu programmatūru izstrādē, lai
patstāvīgi plānotu un izstrādātu programmatūru, tās
dokumentāciju, kā arī veiktu funkcionalitātes un drošības
pārbaudi;
4) veidot prasmi saskatīt algoritmus sadzīves un
ražošanas procesos, formalizēt un pierakstīt tos, kā arī
meklēt un izmantot gatavus un paša veidotus algoritmus un
datu struktūras programmatūras izstrādē;
5) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties
droši un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas un
radīšanas procesā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
2.3.1., 2.3.2., 2.4.1., 2.4.2., 2.4.3., 2.4.4., 2.4.5.,
2.4.6., 2.4.7., 2.4.8., 2.4.9., 2.4.10., 2.4.11.,
2.4.12., 2.4.13., 2.4.14., 2.4.15., 2.4.16., 2.4.17.,
2.4.18, 2.4.19., 3.1.2. un 3.1.4. apakšpunktā minētie
tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Programmēšana I".
|
Veselības,
drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma |
Sports un veselība
Kursa mērķis:
1) nostiprināt ieradumus ikdienā apzināti rīkoties
saskaņā ar veselīga dzīvesveida principiem;
2) gūt pieredzi un apzināties veselību veicinošu
fizisko aktivitāšu nozīmi un pozitīvo ietekmi uz
veselību, emocionālo labsajūtu, sociālo saskarsmi un
pašizpausmi;
3) nostiprināt problēmu risināšanas un lēmumu
pieņemšanas prasmes gan komandu, gan individuālajās
fiziskajās aktivitātēs, izmantojot daudzveidīgas
stratēģijas un taktiskos paņēmienus;
4) lietot un izvērtēt efektīvākos taktiskos
risinājumus un stratēģijas individuālās un komandas
fiziskajās aktivitātēs;
5) patstāvīgi un atbildīgi izvēlēties un iesaistīties
sev interesējošās fiziskajās aktivitātēs, izvirzot un
īstenojot sev nozīmīgus kustību prasmju un fiziskās
sagatavotības izaugsmes mērķus, reflektēt par sniegumu un
emocionālo labsajūtu;
6) spēt atpazīt apdraudējumus un riskus dažādās vidēs
un situācijās, tajā skaitā valsts aizsardzības
apdraudējuma gadījumos, veikt preventīvus drošības
pasākumus, izprast drošas rīcības soļus, izvēloties
piemērotākās problēmrisināšanas stratēģijas.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 8. pielikumā
minētie veselības, drošības un fiziskās aktivitātes
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā
un optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Valsts aizsardzības mācība
Kursa mērķis:
1) attīstīt uz pilsoniskām vērtībām un uz pilsonisko
apziņu balstītu Latvijai piederīgu personību;
2) attīstīt un veidot izpratni par valsts aizsardzības
prasmēm;
3) patstāvīgi pilnveidot savu fizisko sagatavotību (t.
sk. veicot specifiskus militāros vingrinājumus);
4) pilnveidot zināšanas un prasmes, kas dod iespēju
izglītības turpināšanai un karjeras veidošanai valsts
aizsardzībā;
5) veicināt skolēnu interesi par dienestu Nacionālajos
bruņotajos spēkos, militāro specialitāšu
daudzveidību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 8. pielikuma
1.3.2., 1.4.2., 1.4.3., 1.4.4., 1.4.7., 2.1. un 2.2.
apakšpunktā minētie veselības, drošības un fiziskās
aktivitātes mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī, šo noteikumu 8. pielikuma
3.1., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minētie veselības,
drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
|
Starpdisciplinārs kurss |
|
Projekta darbs
Kursa mērķis:
1) īstenot un aizstāvēt projekta darbu saistībā ar
vienu vai vairākiem padziļinātajiem kursiem, veicot
patstāvīgu darbu, lai nostiprinātu lietpratību kompleksās
situācijās dažādās mācību jomās;
2) pārdomāti un atbildīgi izvēlēties sev saistošu
tematu un projekta darba formu patstāvīgai darbībai;
3) izvirzīt un sasniegt mērķus, sadarbojoties ar darba
procesā iesaistītajām pusēm;
4) veidot izpratni par zināšanu un pieņēmumu
veidošanos un to kritisku izvērtēšanu indivīda un grupas
līmenī;
5) attīstīt un lietot kritiskās domāšanas un
problēmrisināšanas prasmes;
6) pilnveidot jaunrades, plānošanas, darba uzraudzības
un darba prezentēšanas prasmes;
7) attīstīt un pilnveidot pašvadītas mācīšanās prasmes
un kritisku mācīšanās pieeju, kā arī regulāri un
sistemātiski izvērtēt savu sniegumu;
8) saskatīt kursā attīstīto prasmju pārneses iespējas
uz citām mācību jomām, apzinoties un izprotot šo prasmju
starpdisciplinaritāti;
9) saistīt kursā iegūto mācību un mācīšanās pieredzi
ar personisko izaugsmi un profesionālo mērķu realizēšanas
iespējām.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 1. pielikumā
minētie plānotie sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs,
beidzot 12. klasi.
Apguves priekšnosacījumi: uzsākta vismaz viena
padziļinātā kursa apguve.
|
|
"
3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. aprīļa
noteikumiem Nr. 242
"10.1
pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Izglītojamā mācību snieguma
vērtēšana kursā "Valsts aizsardzības mācība"
1. Izglītojamā mācību sniegumu kursā "Valsts aizsardzības
mācība" (turpmāk - kurss) atbilstoši plānotajam
sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem
kritērijiem:
1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju apjoms un
kvalitāte;
1.2. atbalsta nepieciešamība;
1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā
situācijā.
2. Izglītojamā mācību sniegumu kursā vērtē atbilstoši tabulā
noteiktajiem mācību snieguma līmeņu aprakstiem:
Nr. p. k. |
Kritērijs |
Nav apguvis |
Daļēji apguvis |
Apguvis |
1. |
Demonstrēto zināšanu, izpratnes,
pamatprasmju apjoms un kvalitāte |
izglītojamā sniegums
(demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes) liecina, ka
plānotais sasniedzamais rezultāts nav sasniegts |
izglītojamā sniegums
(demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes) liecina, ka
plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav
noturīgs |
izglītojamā sniegums
(demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes) liecina, ka
plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir
noturīgs |
2. |
Atbalsta nepieciešamība |
izglītojamajam nepieciešams
atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma
izpildei |
izglītojamajam dažkārt
nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei |
izglītojamais uzdevumu izpilda
patstāvīgi |
3. |
Spēja lietot apgūto tipveida vai
nepazīstamā situācijā |
izglītojamais demonstrē sniegumu
ar atbalstu zināmā tipveida situācijā |
izglītojamais demonstrē sniegumu
pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā -
arī mazāk zināmā situācijā. Ja nepieciešams, izmanto atbalsta
materiālus |
izglītojamais demonstrē sniegumu
gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā |
3. Jaunsardzes centrs izstrādā kursa vērtēšanas kārtību,
kurā nosaka:
3.1. izglītojamo un viņu likumisko pārstāvju iepazīstināšanu
ar izstrādāto kārtību;
3.2. vērtējumu "daļēji apguvis" un
"apguvis" piemērošanu temata, mācību gada un kursa
noslēgumā;
3.3. mācību snieguma vērtēšanas organizēšanu un dokumentēšanu:
pārbaudes darbu plānošanu, formas un vērtēšanas kritērijus;
3.4. izglītojamā attaisnojošu iemeslu dēļ iepriekš neiegūto
mācību snieguma vērtējumu ieguvi;
3.5. izglītojamā mācību snieguma vērtējuma uzlabošanas
iespējas mācību gada un kursa noslēgumā.
4. Vērtējumu "nav apguvis" kursa noslēgumā piemēro,
ja izglītojamais nav ieguvis kursā vismaz astoņus vērtējumus un
nespēj demonstrēt pēctecīgu satura apguvi un pozitīvu satura
apguves dinamiku.
5. Vērtējumu mācību gada un kursa noslēgumā var apstrīdēt, ja
tas ietekmē izglītojamā tiesības un intereses."
4. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. aprīļa
noteikumiem Nr. 242
"11. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Vispārējās vidējās izglītības
programmas paraugs
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi
1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības ieguvei
klātienes formā (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir
nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai
skolēns gribētu un varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju,
iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un
atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts
vispārējās vidējās izglītības standartam.
II. Izglītības
saturs
2. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves
plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās vidējās
izglītības standarts.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
3. Skolēnus 10.-12. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti
vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs
un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no
tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā
procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā
atbilstoši mācību priekšmetiem
4. Izglītības iestāde veido izglītības programmu, pamatojoties
uz šādiem tabulā norādītajiem kursiem:
Stundu skaits
mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos kursos un
specializētajos kursos mācību jomās izglītības ieguvei klātienes
formā
Mācību joma |
Mācību
priekšmeti |
pamatkursi |
padziļinātie kursi |
specializētie kursi |
Valodas |
Latviešu valoda
I1 (420)2 |
Latviešu valoda un literatūra II
(210) |
Mazākumtautības valoda un literatūra (210)
Latgaliešu rakstu valoda (70)
Trešā svešvaloda (B1) (315)
|
Svešvaloda I (B2)
Svešvaloda (B1) (420)3
|
Svešvaloda II (C1) (210) |
Sociālā un
pilsoniskā mācību joma |
Sociālās zinības un vēsture
(140) |
|
Novadu mācība (70)
Filozofija (70)
Uzņēmējdarbības pamati (140)
|
Vēsture un sociālās zinātnes I
(245) |
Vēsture II (210)
Sociālās zinātnes II (210)
|
Kultūras izpratne un
pašizpausme mākslā |
Kultūras pamati (105) |
|
Radošā rakstīšana (105)
Vizuāli plastiskā māksla (140)
Kolektīvā muzicēšana (210)
Teātris un drāma (140)
Publiskā uzstāšanās (70)
|
Literatūra I2 |
Kultūra un māksla II
(210) |
Kultūra un māksla I (vizuālā
māksla) (210) |
Kultūra un māksla I (mūzika)
(210) |
Kultūra un māksla I (teātra
māksla) (210) |
Dabaszinātnes |
Dabaszinības (315) |
|
Astronomija
(70) |
Fizika I (245) |
Fizika II (210) |
Ķīmija I (210) |
Ķīmija II (210) |
Bioloģija I (105) |
Bioloģija II (210) |
Ģeogrāfija I (105) |
Ģeogrāfija II (210) |
Matemātika |
Matemātika I (420) |
Matemātika II (280) |
Projicēšanas metodes (70)
Diskrētās matemātikas elementi (70)
Kompleksie skaitļi (70)
|
Tehnoloģijas |
Datorika (70) |
|
Digitālais dizains (140)
Robotika (140)
|
Dizains un tehnoloģijas I
(210) |
Dizains un tehnoloģijas II
(210) |
Programmēšana I (210) |
Programmēšana II (210) |
Veselības, drošības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
Sports un veselība (315)
Valsts aizsardzības mācība (112)4
|
|
|
Starpdisciplinārs kurss |
|
Projekta darbs (70) |
|
Piezīmes.
1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu ciparu
numerācija: I - pamatkursiem optimālajā apguves līmenī un
II - padziļinātajiem kursiem, lai norādītu pēctecību.
Pamatkursos, kuru nosaukumos nav romiešu ciparu numerācijas,
nodrošina vispārīgā līmeņa sasniedzamos rezultātus.
2 Kursam "Latviešu valoda I" un
"Literatūra I" norādīts kopējais stundu skaits.
Izglītības iestāde to var variēt pēc saviem ieskatiem vai
piedāvāt vienu integrētu kursu.
3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas
svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei vismaz
līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda").
4 Kursu "Valsts aizsardzības
mācība" var īstenot ārpus skolēnam noteiktās mācību stundu
slodzes atbilstoši izglītības iestādes izglītības programmas
mācību plānam vai iekļaut to mācību stundu slodzē. Kursam
"Valsts aizsardzības mācība" nepiemēro šā pielikuma
6. punktu.
5. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā iekļautajiem
kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus padziļināto
kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā mācību
jomā:
5.1. valodu mācību jomā - "Latviešu valoda I", divas
svešvalodas - viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām
(angļu, franču vai vācu) vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
("Svešvaloda I") un otra svešvaloda (angļu, franču,
vācu vai krievu) vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1)
("Svešvaloda");
5.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā - "Sociālās
zinības un vēsture" vai "Vēsture un sociālās zinātnes
I";
5.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā -
"Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds
no trim pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā
māksla)", "Kultūra un māksla I (mūzika)" vai
"Kultūra un māksla I (teātra māksla)";
5.4. dabaszinātņu mācību jomā - "Dabaszinības" vai
pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I",
"Bioloģija I" un "Ģeogrāfija I";
5.5. matemātikas mācību jomā - "Matemātika I";
5.6. tehnoloģiju mācību jomā - "Datorika" vai viens
no pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai
"Programmēšana I";
5.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā -
"Sports un veselība" un "Valsts aizsardzības
mācība".
6. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu kursā,
nesamazinot to vairāk par 20 procentiem no šā pielikuma tabulā
kursam noteiktā stundu skaita.
7. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma tabulā minētos
specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot savus. Īstenojot
specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un
literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti
atvasināmi no valodu jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem
latviešu valodai un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā
mācību jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas norādīti
šo noteikumu 9. pielikumā.
8. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un
stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā
mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados.
9. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto
mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas
darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un
skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos
rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas
ietver gan darbu mācību stundās un citās mācību organizācijas
formās, gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
10. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes
iekļauj:
10.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un
audzināšanas darba vajadzībām;
10.2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas skolēnu
grupai, ievērojot brīvprātības principu;
10.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;
10.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas
kārtību.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar
speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas
apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību
procesā.
12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes
traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai
skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes
traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai
skaitā latviešu zīmju valodā).
13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs
mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam
sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas
kārtību noteiktos kritērijus.
V. Mācību vides
raksturojums
14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību
veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši
skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina
prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve,
vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību procesā
izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas iegūšanai,
problēmu risināšanai un improvizētām darbnīcām modeļu un
prototipu izgatavošanai.
VI. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
15. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi,
vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie
pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts
vispārējās vidējās izglītības standartā.
16. Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās vidējās
izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem
izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā
nosaka:
16.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā
dažādos mācību priekšmetu kursos;
16.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie
vērtējumi;
16.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu
izaugsme un ieradumi;
16.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās
vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai
klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā
divus summatīvos darbus;
16.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību
izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai
likumiskos pārstāvjus;
16.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos
vērtējumus;
16.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada
noslēgumā;
16.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma
vērtēšanas jautājumus.
17. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus,
izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs,
ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos
rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtību.
18. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu kursa apguves
noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja kurss
turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē
notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā
izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās,
speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas
izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo
klasi.
VII. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro
normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu
darbību.
20. Izmaksas izglītības programmas īstenošanai sedz:
20.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts
budžeta;
20.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un
pašvaldības budžeta;
20.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts,
pašvaldības un privātā budžeta.
21. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam kursu un stundu
īstenošanas plānam.
22. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu."
5. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. aprīļa
noteikumiem Nr. 242
"12. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Vispārējās vidējās izglītības
programmas paraugs izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības
formā
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības ieguvei
neklātienes vai tālmācības formā (turpmāk - izglītības programma)
mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un
vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt
izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un
veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir
īstenojami atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības
standartam.
2. Izglītības programmas īpašais mērķis ir dot iespēju iegūt
izglītību neklātienes vai tālmācības formā personām, kurām nav
iespēju regulāri apmeklēt izglītības iestādi (darba,
dzīvesvietas, veselības stāvokļa, sociālu vai citu iemeslu dēļ),
kuras dod priekšroku individuālam mācību tempam un kuras ir
gatavas patstāvīgām mācībām.
II. Izglītības
saturs
3. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves
plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās vidējās
izglītības standarts.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
4. Skolēnus 10.-12. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti
vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs
un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no
tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā
procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā
atbilstoši mācību priekšmetiem
5. Izglītības iestāde veido izglītības programmu, pamatojoties
uz šādiem tabulā norādītajiem kursiem:
Stundu skaits
mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos kursos un
specializētajos kursos mācību jomās izglītības ieguvei
neklātienes vai tālmācības formā
Mācību joma |
Mācību
priekšmeti |
pamatkursi |
padziļinātie kursi |
specializētie kursi |
Valodas |
Latviešu valoda
I1 (210)2 |
Latviešu valoda un literatūra II
(105) |
Latgaliešu rakstu valoda (35)
Trešā svešvaloda (B1) (150)
Mazākumtautības valoda un literatūra (140)
|
Svešvaloda I (B2) Svešvaloda
(B1) (210)3 |
Svešvaloda II (C1) (105) |
Sociālā un
pilsoniskā mācību joma |
Sociālās zinības un vēsture
(70) |
Vēsture II (105) |
Novadu mācība (35)
Filozofija (35)
Uzņēmējdarbības pamati (70)
|
Vēsture un sociālās zinātnes I
(140) |
Sociālās zinātnes II (105) |
Kultūras izpratne un
pašizpausme mākslā |
Kultūras pamati (53) |
|
Radošā rakstīšana (105)
Vizuāli plastiskā māksla (70)
Teātris un drāma (70)
|
Literatūra I2 |
Kultūra un māksla II
(105) |
Kultūra un māksla I (vizuālā
māksla) (105) |
Kultūra un māksla I (mūzika)
(105) |
Kultūra un māksla I (teātra
māksla) (105) |
Dabaszinātnes |
Dabaszinības (210) |
|
Astronomija
(35) |
Fizika I (175) |
Fizika II (105) |
Ķīmija I (140) |
Ķīmija II (105) |
Bioloģija I (70) |
Bioloģija II (105) |
Ģeogrāfija I (105) |
Ģeogrāfija II (105) |
Matemātika |
Matemātika I (380) |
Matemātika II (250) |
Projicēšanas metodes (35)
Diskrētās matemātikas elementi (35)
Kompleksie skaitļi (35)
|
Tehnoloģijas |
Datorika (70) |
|
Digitālais dizains (70)
Robotika (70)
|
Dizains un tehnoloģijas I
(105) |
Dizains un tehnoloģijas II
(105) |
Programmēšana I (105) |
Programmēšana II (105) |
Veselības, drošības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
Sports un
veselība4 (35) |
|
|
Starpdisciplinārs kurss |
|
Projekta darbs (35) |
|
Piezīmes.
1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu ciparu
numerācija: I - pamatkursiem optimālajā apguves līmenī un II -
padziļinātajiem kursiem, lai norādītu pēctecību. Pamatkursos,
kuru nosaukumos nav romiešu ciparu numerācijas, nodrošina
vispārīgā līmeņa sasniedzamos rezultātus.
2 Kursam "Latviešu valoda I" un
"Literatūra I" norādīts kopējais stundu skaits.
Izglītības iestāde to var variēt pēc saviem ieskatiem vai
piedāvāt vienu integrētu kursu.
3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas
svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei vismaz
līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda").
4 Kursā "Sports un veselība"
skolēni apgūst mācību satura teorētisko daļu.
6. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā iekļautajiem
kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus padziļināto
kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā mācību
jomā:
6.1. valodu mācību jomā - "Latviešu valoda I", divas
svešvalodas - viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām
(angļu, franču vai vācu) vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
("Svešvaloda I") un otra svešvaloda (angļu, franču,
vācu vai krievu) vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1)
("Svešvaloda");
6.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā - "Sociālās
zinības un vēsture" vai "Vēsture un sociālās zinātnes
I";
6.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā -
"Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds
no trim pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā
māksla)", "Kultūra un māksla I (mūzika)" vai
"Kultūra un māksla I (teātra māksla)";
6.4. dabaszinātņu mācību jomā - "Dabaszinības" vai
četri pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I",
"Bioloģija I" un "Ģeogrāfija I";
6.5. matemātikas mācību jomā - "Matemātika I";
6.6. tehnoloģiju mācību jomā - "Datorika" vai viens
no pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai
"Programmēšana I";
6.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā -
"Sports un veselība".
7. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu kursā,
nesamazinot to vairāk par 20 procentiem no šā pielikuma tabulā
kursam noteiktā stundu skaita.
8. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma tabulā minētos
specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot savus. Īstenojot
specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un
literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti
atvasināmi no valodu jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem
latviešu valodai un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā
mācību jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas norādīti
šo noteikumu 9. pielikumā.
9. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un
stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā
mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados.
10. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto
mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas
darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un
skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos
rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar
speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas
apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību
procesā.
12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes
traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai
skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes
traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai
skaitā latviešu zīmju valodā).
13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs
mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam
sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas
kārtību noteiktos kritērijus.
V. Mācību vides
raksturojums
14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību
veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši
skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina
prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve,
vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību procesā
izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas iegūšanai,
problēmu risināšanai un improvizētām darbnīcām modeļu un
prototipu izgatavošanai.
15. Izglītības iestāde, piedāvājot vispārējās vidējās
izglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot
valsts vispārējās vidējās izglītības standartā plānotos
sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un
tehnisko nodrošinājumu (piemēram, videolekciju un individuālu
konsultāciju organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības
iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto
mācību materiālu izstrādei).
VI. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
16. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi,
vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie
pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts
vispārējās vidējās izglītības standartā.
17. Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās vidējās
izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem
izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā
nosaka:
17.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā
dažādos mācību priekšmetu kursos;
17.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie
vērtējumi;
17.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu
izaugsme un ieradumi;
17.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās
vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai
klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā
divus summatīvās vērtēšanas darbus;
17.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību
izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai
likumiskos pārstāvjus;
17.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos
vērtējumus;
17.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada
noslēgumā;
17.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma
vērtēšanas jautājumus.
18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus,
izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs,
ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos
rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtību.
19. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu kursa apguves
noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja kurss
turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē
notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā
izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās,
speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas
izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo
klasi.
VII. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
20. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro
normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu
darbību.
21. Izmaksas izglītības programmas īstenošanai sedz:
21.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts
budžeta;
21.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un
pašvaldības budžeta;
21.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts,
pašvaldības un privātā budžeta.
22. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam kursu un stundu
īstenošanas plānam.
23. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu."
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Izdoti saskaņā ar
-
Protokols
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Politikas plānošanas dokumenti
-
Skaidrojumi
-
Citi saistītie dokumenti
|