1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Krāslavas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošo pašvaldības kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, rezervēšanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kā arī administratīvo atbildību par Noteikumos paredzēto prasību pārkāpumu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst vizuāla kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. atvērtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī izveidotās kapavietās;

2.4. bezpiederīgais mirušais cilvēks – mirušais cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. daļēji slēgtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.6. kapavieta (tajā skaitā arī ģimenes vai dzimtas kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai (kapu kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu sastādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai utt.);

2.7. kapavietas rezervētājs – fiziska persona, kurai Noteikumos noteiktā kārtībā piešķirta vieta kapavietai;

2.8. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai Noteikumos noteiktā kārtībā piešķirta kapavieta un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

2.9. kapliča – ēka kapsētā mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

2.10. kapsēta – īpaša teritorija, kas paredzēta mirušo apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku apbūvei;

2.11. kapsētas apsaimniekotājs – pašvaldības iestāde, kura pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina Noteikumu ievērošanu;

2.12. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš pilda darba līgumā un Noteikumos paredzētos pienākumus;

2.13. labiekārtota kapavieta – kapavieta, kurā ir uzstādīts piemineklis, piemiņas plāksne, kapakmens un cits kapavietas inventārs;

2.14. nekopta kapavieta – kapavieta, kura nav kopta kopš apbedīšanas brīža vai kura nav kopta vismaz trīs gadus pēc kārtas;

2.15. slēgtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma Noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Lēmumu par kapsētas ierīkošanu pieņem pašvaldības dome, vienlaicīgi piešķirot kapsētas ierīkošanai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, kas tiek reģistrēta Zemesgrāmatā.

4. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo kapsētu atrašanās vietas, nosaukumi un veidi ir noteikti 1. pielikumā.

5. Kapsēta ir paredzēta mirušo pašvaldības iedzīvotāju apbedīšanai. Izņēmuma gadījumos kapavietas var tikt piešķirtas pašvaldības teritorijā deklarēto iedzīvotāju radinieku apbedīšanai. Atļauju radinieku apbedīšanai dod kapsētas apsaimniekotājs.

6. Personām, kuras atrodas kapsētas teritorijā, jāuzvedas godbijīgi (pieklājīgi, ar cieņu, klusi), jāievēro Noteikumi un kapsētas pārziņa norādījumi, kā arī, kapsētas teritorijā jāpārvietojas un piekļuve līdz kapavietai jāveic izmantojot tam paredzētos ceļus un celiņus (ejas).

7. Pašvaldības kapsētas ir atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

8. Kapsētās apmeklētājiem ir aizliegts:

8.1. apglabāt dzīvniekus;

8.2. pārvietoties ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

8.2.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja;

8.2.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem un kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

8.3. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām u.tml.;

8.4. traucēt kapsētas apmeklētājus un apbedīšanas ceremoniju norisi;

8.5. traucēt kapsētas apsaimniekotāja darbu;

8.6. bojāt apstādījumus, kapliču, ūdens ņemšanas vietas un citu kapsētas aprīkojumu;

8.7. ārpus kapavietas stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus;

8.8. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā;

8.9. veikt apbedījumu bez kapsētas apsaimniekotāja saskaņošanas;

8.10. pārvietot kapsētas apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes.

9. Kapsētas apsaimniekotājs veic:

9.1. kapliču, saimniecības ēku (telpu), iekšējo ceļu un celiņu, ūdens ņemamo vietu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu un atkritumu izvešanu;

9.2. kapsētas paplašināšanu atbilstoši apstiprinātam projektam;

9.3. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

9.4. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

9.5. kapsētas topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

9.6. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību;

9.7. sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

10. Kapsētas apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokuments ir mirušo reģistrācijas grāmata.

11. Kapsētas apsaimniekotājs Noteikumos paredzētos pienākumus veic pašvaldības piešķirtā finansējuma ietvaros.

12. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības Noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot kapavietas uzturētāja patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem, norobežojumiem un kapavietas aprīkojuma.

13. Jaunu kapavietu piešķir mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai, ja iesniedzējam nav iepriekš piešķirta kapavieta ar iespēju veikt tajā apbedījumu. Attiecīgās kapavietas lielums noteikts Noteikumu 2. pielikumā.

14. Jaunas kapavietas piešķiršanai vai apbedījuma veikšanai jau piešķirtā kapavietā persona iesniedz kapsētas apsaimniekotājam:

14.1. kompetentas iestādes izsniegta dokumenta, kurš apliecina personas miršanas faktu, apliecinātu kopiju (uzrādot oriģinālu);

14.2. urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

15. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir:

15.1. Krāslavas pilsētas Meža un Katoļu kapsētās – ne vairāk par 2 kapavietām;

15.2. pārējās kapsētās – ne vairāk par 4 kapavietām.

16. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, kapsētas apsaimniekotājs ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pieņem attiecīgi lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par apbedījuma veikšanu. Pēc lēmuma pieņemšanas kapsētas apsaimniekotājs ierāda kapavietu un saskaņo iespējamo mirušā apbedīšanas laiku.

17. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja piešķirtajā kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

18. Kapa vietas rezervētājs iegūst kapa vietas rezervēšanas tiesības, noslēdzot kapa vietas rezervēšanas līgumu ar kapsētas apsaimniekotāju.

19. Kapa vietas rezervētājam ar kapa vietas rezervēšanas līguma noslēgšanas brīdi rodas tiesības tikt apglabātam rezervētajā kapa vietā, vai arī tajā apglabāt savus piederīgos.

20. Kapa vietas rezervēšanas līgumu var noslēgt pamatojoties uz:

20.1. dzimtsarakstu nodaļas izdotu miršanas apliecību vai miršanas izziņu;

20.2. notariāli apliecinātu pilnvarojumu par ģimenes vai dzimtas kapavietas rezervēšanas tiesību pārņemšanu.

21. Noslēdzot kapa vietas rezervēšanas līgumu, kapavietas rezervētājs līgumā apņemas kopt rezervēto kapa vietu.

22. Kapa vietas rezervēšanas līgums izbeidzas, ja:

22.1. kapa vietas rezervētājs atsakās no kapa vietas rezervēšanas un pārtrauc rezervēšanas līgumu, rakstiski par to brīdinot kapsētas apsaimniekotāju;

22.2. nepiesakās neviens kapa vietas rezervētāja tiesību pārņēmējs;

22.3. kaps (kapi) netiek apkopts vairāk kā trīs gadus.

23. Izbeidzoties kapa vietas rezervēšanas līgumam, kapsētas apsaimniekotājs ir tiesīgs izlemt jautājumu par kapa vietas rezervēšanas tiesību piešķiršanu citai personai.

24. Kapavietai vai ģimenes kapavietai var būt tikai viens kapavietas uzturētājs.

25. Par kapavietas uzturētāju var kļūt persona, kura savu saistību ar mirušo var pierādīt, pamatojoties uz vismaz vienu norādīto nosacījumu:

25.1. uzrādot savstarpēju radniecību apliecinošus dokumentus;

25.2. uzrādot miršanas apliecību vai dokumentus, kas liecina par mirušās personas apbedīšanu kapavietā;

25.3. izmantojot ziņas no kapsētas apsaimniekotāja arhīva datiem par agrākiem apbedījumiem kapavietā.

26. Kapavietas uzturētāja pienākums ir viena gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to pastāvīgi kopt. Labiekārtojot kapavietu, kapavietas uzturētājs informē kapsētas apsaimniekotāju par kapavietas labiekārtošanai izmantojamiem materiāliem, par pieminekļu, piemiņas plākšņu, kapakmeņu un cita kapavietas inventāra uzstādīšanas, kā arī kapavietas labiekārtošanas darbu veikšanas laiku.

27. Ja gada laikā no apbedījuma veikšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu, kapsētas apsaimniekotājs rakstiski brīdina kapavietas uzturētāju, paredzot tam sešu mēnešu termiņu labiekārtošanas vai kopšanas darbu veikšanai.

28. Ja sešu mēnešu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu, kapsētas apsaimniekotājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, to var piešķirt citai personai.

29. Kapavietas aprīkojumu uzstāda, nebojājot blakus esošās kapavietas. Ja kapsētas apsaimniekotājs konstatē, ka kapavietas aprīkojums bojā blakus esošās kapavietas, kapavietas uzturētāju rakstiski brīdina, norādot termiņu konstatēto bojājumu novēršanai.

30. Kapavietas uzturētājs var kopt vai labiekārtot kapavietu pats vai arī, saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju, noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar citu personu.

31. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

31.1. bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

31.2. stādīt kapavietā kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc to izaugšanas pārsniedz 2 m;

31.3. stādīt kapavietā krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m vai kuri traucē blakus esošās kapavietas kopšanu, vai kuru zari šķērso kapavietas robežas;

31.4. bez atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 12 cm;

31.5. uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus un citu kapavietas inventāru bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju;

31.6. uzstādīt kapavietas apmales, kuru augstums pārsniedz 0,2 m, izņemot gadījumus, ja kapavietas apmales izveido vietās ar slīpu reljefu. Šādi izņēmuma gadījumi jāsaskaņo ar kapsētas pārzini;

31.7. patvaļīgi pārvietot grunti kapsētā;

31.8. kapavietas labiekārtošanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām;

31.9. novietot soliņus ārpus kapavietas robežām;

31.10. ārpus kapavietas robežām ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves.

32. Kapavietas uzturētājam ir tiesības:

32.1. atteikties no piešķirtās kapavietas kapsētā un kapavietas uzturētāja statusa;

32.2. nodot kapavietas uzturētāja saistības citai personai, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, vienlaikus pievienojot dokumentu, kas apliecina pilnvarotās personas piekrišanu uzņemties kapavietas uzturētāja saistības;

32.3. tikt apbedītam viņa uzturētajā kapavietā (ja iespējams).

33. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

33.1. kapavieta ir atbrīvota saistībā ar pārapbedīšanu;

33.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs;

33.3. kapavieta trīs gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu atbilstoši Noteikumu paredzētajam regulējumam;

33.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no piešķirtās kapavietas un kapavietas uzturētāja statusa, atbrīvo kapavietu no kapavietas aprīkojuma (pieminekļiem, apmalēm, soliņiem utt.) vai atsakās no tā, un trīs mēnešu laikā no atteikšanās brīža kapsētas apsaimniekotājs nav saņēmis jaunu iesniegumu par kapavietas piešķiršanu.

34. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā kapavietu tā apbedīšanai var piešķirt kapavietas uzturētāja laulātajam vai radiniekam, vai arī kapavietā iepriekš apbedītā mirušā laulātajam vai radiniekam, vai arī personai, kura veic kapavietas uzturētāja apbedīšanu.

35. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai cita persona, vai viņu izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas apsaimniekotāju ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas. Precīzu apbedīšanas laiku saskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju.

36. Apbedīšanu veic ne agrāk kā 48 stundas pēc mirušā nāves iestāšanās brīža.

37. Mirušo apbedīšanai gulda zārkā, kremācijas gadījumā – urnā.

38. Mirušo apbedī kapā, kura garums ir ne mazāks kā 2 m, platums – 1 m, dziļums – 1,5 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmērus var attiecīgi mainīt, izņemot kapa dziļumu.

39. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapā ne mazāk kā 1 m dziļumā.

40. Veicot virsapbedījumu, kapa dziļums ir ne mazāks kā 1 m līdz zārka vākam.

41. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m līdz kokam un 0,3 m līdz piemineklim.

42. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās – 0,5 m.

43. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapsētā iepriekš piešķirtā kapavietā vai jaunā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaikus vairāku urnu apbedīšana vienā kapavietā.

44. Virsapbedījumu, veicot mirušā apbedīšanu zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma veikšanas. Atsevišķos gadījumos, saņemot kompetento iestāžu saskaņojumu, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

45. Mirušo var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas dienas, saņemot rakstisku kapsētas apsaimniekotāja atļauju.

46. Mirušā ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas apsaimniekotāju.

47. Sēru pasākumu izpildei kapsētas pārzinis uz noteiktu laiku bez atlīdzības nodod bēru rīkotājiem kapsētas teritorijā esošās kapličas atvadu zāli.

48. Mirušo, kas novietots kapličā, līdz apbedīšanai drīkst apmeklēt ar kapsētas pārziņa atļauju noteikumu VI nodaļā norādītajā laikā vai vienojoties ar kapličas nomnieku, ja tā ir iznomāta.

49. Bēru ceremonijas ilgumu kapličā nosaka, bēru rīkotājam vienojoties ar kapsētas pārzini vai kapličas nomnieku, ja tā ir iznomāta.

50. Par citu kapličas telpu izmantošanu tiek veikta samaksa atbilstoši pašvaldības domes apstiprinātajiem kapličas pakalpojumu izcenojumiem, un par šo telpu izmantošanas laiku piederīgais vienojas ar kapsētas pārzini un veic iepriekšēju samaksu.

51. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotājs apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmi nostiprina nekoptās kapavietas laukumā vismaz 0.5 m augstumā, augšējo daļu iekrāsojot viegli pamanāmā dzeltenā krāsā. Informāciju, kur nepieciešams vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, izvieto uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā vai kapličas.

52. Sastādot aktu par nekopto kapavietu, kapsētas apsaimniekotājs organizē informācijas par nekoptās kapavietas ievietošanu pašvaldības informatīvajā izdevumā "Krāslavas Vēstnesis", uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā, kā arī pašvaldības tīmekļa vietnē www.kraslava.lv vai www.dagda.lv, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu apsaimniekotāja.

53. Ja trīs gadu laikā ir sastādīti trīs akti par nekopto kapavietu un kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā akta sagatavošanas trīs mēnešu laikā nav sakopusi kapavietu un nav ieradusies pie kapsētas apsaimniekotāja, kapavietu uzskata par aktētu. Šajā gadījumā kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības kapavietu nolīdzināt un piešķirt to virsapbedījumam.

54. Kapsētā var veidot speciālu sektoru bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanai.

55. Bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanu atbilstoši Noteikumu prasībām organizē pašvaldības sociālais dienests, piesaistot attiecīgu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju.

56. Bezpiederīgo un nezināmo personu kapavietu saglabā 20 gadus. Pēc minētā termiņa notecēšanas kapavietu nolīdzina un, ja nav pieteicies kapavietas uzturētājs, kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par virsapbedījuma veikšanu minētajā kapavietā.

57. Persona, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas apsaimniekotāju, ir tiesīga sniegt amatnieka pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

58. Veicot darbus, mehānismus un materiālus novieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pabeidzot darbus vai beidzoties darba dienai, darbavietu sakārto, atkritumus nogādājot kapsētas atkritumu savākšanas vietā vai izvedot (izved nojauktos kapu pieminekļi, apmaļu paliekas utt.).

59. Darbu veikšanai nepieciešamo transportu izmanto tikai tajos celiņos, kuri atbilst attiecīgā transporta līdzekļa izmēriem.

60. Atzīt par spēku zaudējušiem Krāslavas novada pašvaldības domes 2021. gada 25. novembra saistošos noteikumus Nr. 19 "Krāslavas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi".

61. Kontroli par Noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros nodrošina kapsētas apsaimniekotājs un pašvaldības policija.

62. Līgumi par kapavietas uzturēšanu, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā līdz tajos noteikto saistību izpildei un to izpildē piemēro šo noteikumu prasības. Izmantojot apbedīšanai ar iepriekš noslēgto līgumu piešķirto kapavietu, lēmumu par kapavietas piešķiršanu nepieņem.