Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 6

Cēsīs 2024. gada 21. martā

Lokālplānojums Līgatnes papīrfabrikas teritorijai, Pilsoņu ielā 1, Līgatnē, grozot teritorijas plānojumu

Apstiprināti ar Cēsu novada domes
21.03.2024. lēmumu Nr. 115

Izdoti saskaņā ar
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
12. panta pirmo daļu un 25. pantu
un Ministru kabineta noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar saistošajiem noteikumiem Nr. 6 tiek apstiprināts lokālplānojums Līgatnes papīrfabrikas teritorijai, Pilsoņu ielā 1, Līgatnē, kas groza spēkā esošo Līgatnes novada teritorijas plānojumu 2012.-2023. gadam un kas sastāv no teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafiskās daļas.

2. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa ir šo noteikumu saistošā daļa (publicēti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26567).

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

 

Pielikums
Cēsu novada domes
21.03.2024. lēmumam Nr. 115

Cēsu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000031048
Raunas ielu 4, Cēsis, Cēsu nov., LV-4100
dome@cesunovads.lv http://www.cesis.lv

Lokālplānojums Līgatnes papīrfabrikas teritorijai, Pilsoņu ielā 1, Līgatnē, grozot teritorijas plānojumu

Redakcija 1.0.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

1.3. Inženiertehniskā teritorijas sagatavošana

1.4. Zemes vienību veidošanas kārtība

1.5. Prasības transporta infrastruktūrai un ugunsdrošības noteikumi

1.6. Prasības inženiertīkliem

1.7. Prasības apbūvei

1.8. Prasības teritorijas labiekārtojumam

1.9. Prasības vides risku samazināšanai

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

2.1. Jauktas centra apbūves teritorija

2.2. Transporta infrastruktūras teritorija

2.3. Tehniskās apbūves teritorija

2.4. Dabas un apstādījumu teritorija

2.5. Mežu teritorija

2.6. Ūdeņu teritorija

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

3.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

4. Citi nosacījumi

4.1. Aizsargjoslas un citi izmantošanas aprobežojumi

4.2. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība

Pielikumi

1. pielikums. Skatu punkti un vizuālās dominantes

1. PRASĪBAS LOKĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS IZMANTOŠANAI, KAS IR ATŠĶIRĪGAS NO TERITORIJAS PLĀNOJUMĀ NOTEIKTĀ

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Šie noteikumi nosaka Līgatnes papīrfabrikas teritorijas Pilsoņu ielā 1, Līgatnē, Cēsu novadā (turpmāk - lokālplānojuma teritorija) izmantošanas un apbūves prasības grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā.

2. Funkcionālās apakšzonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro teritorijas plānojuma prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. DEFINĪCIJAS

3. Lokālplānojumā lietoti šādi termini:

3.1. Arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija - vizuāla objekta izpēte un fotofiksācija, vēsturisko pārbūvju konstatācija dabā un ēkas plānojumā, iegūstot informāciju par objekta vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību, izstrādājot esošo kultūrvēsturiski nozīmīgo detaļu aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo vērtību apjomu noteikšanu.

3.2. Būve ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību - saglabājams ēkas mērogs un apjoma proporcijas, un ja ir saglabājušies, arī oriģinālie apdares materiāli un dekora elementi. Atļauta ēkas pārbūve, t.sk. fasāžu pārveidošana, saskaņā ar ēkas būvperiodu un apkārtējo, vēsturisko apbūvi, tai vizuāli pakārtojoties un neveidojot jaunas vizuālas dominantes.

3.3. Kultūrvēsturiski vērtīga būve - ir saglabājama, saskaņā ar kultūrvēsturisko izpēti, kā ticams un uzskatāms būvperioda būvniecības tradīciju paraugs un pilsētvides liecība. Atjaunojot vai pārbūvējot ēkas, saglabājami to arhitektonisko vērtību veidojošie elementi - piemēram, fasādes apdare, būvgaldniecības izstrādājumi, arhitektūras detaļas, kā arī arhitektoniskais un vizuālais tēls, ņemot vērā ēkas sākotnējo funkciju. Ēkām saglabājama oriģinālā substance un tradicionālie būvmateriāli.

3.4. Ķieģeļu stils - viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kad fasādes veidotas tikai kā ķieģeļu mūrējums un tām apkārt ir figurāli izmūrētas dzegas. Šim stilam raksturīgs skulpturālo rotājumu trūkums, jo tie nav veidojami no ķieģeļiem, un, no otras puses, mūrējuma ornamentālo detaļu bagātība ar plākšņu strukturēšanu, mijoties glazētiem un matētiem ķieģeļiem. Ēkas fasāde tiek izcelta ar apmesto un neapmesto elementu miju.

3.5. Industriālā dizaina raksturs - Industriālo dizainu raksturo tumšāki krāsu toņi, betona grīdas un bloku sienas, betona pārsegumu griesti, atklātas inženierkomunikācijas, vadi, pieslēgumi, skrūves. Stilam nav precīzu kritēriju. Industriālais dizains raksturojās ar nepabeigtības sajūtu. Industriālā dizaina priekšrocība ir tā unikālais vēstures pamats, spēja savienot vēsturi un tradīcijas ar mūsdienu prasībām un ilgtermiņa industriālo fonu.

3.6. Industriālais mantojums - ir kultūras mantojuma daļa - pirmsmodernisma industriālās teritorijas, kas liecina par industriālo tehnoloģiju attīstību darba paņēmienu un darba apstākļu izmaiņām 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, ko pilsētvidē raksturo šī perioda fabriku ēkas (galvenokārt neapmestu ķieģeļu) un bijušo strādnieku rajoni ar mazstāvu koka apbūvi.

3.7. Vides kvalitāti pazeminoša būve - ir nojaucama vai pārbūvējama.

1.3. INŽENIERTEHNISKĀ TERITORIJAS SAGATAVOŠANA

4. Lokālplānojuma teritorijas zemes vienībās pirms būvniecības procesa uzsākšanas veic inženiertehniskos teritorijas sagatavošanas darbus. Būvniecības procesa uzsākšana pieļaujama tikai pēc teritorijas izpētes, kas jāveic likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā. Gadījumā, ja plānotās apbūves teritorija ir atzīta par piesārņotu teritoriju, jauna būvniecība, t.sk. teritorijas inženiertehniskā sagatavošana un inženierkomunikāciju izbūve atļauta tikai pēc teritorijas sanācijas, ievērojot arī citas lokālplānojuma prasības un noteikumus. Līdz piesārņotās teritorijas sanācijas darbu pabeigšana teritorijā atļauts izvietot īslaicīgas lietošanas būves, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas sanācijai un rekultivācijai.

5. Inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu lokālplānojuma teritorijā realizē pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētā apbūves kvartāla vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert šādus pasākumus:

5.1. nepieciešamo inženierizpētes darbu veikšana - ģeodēziskā un topogrāfiskā izpēte, ģeotehniskā izpēte un, ja nepieciešams - hidrometeoroloģiskā izpēte;

5.2. plānotās ielas vai tās posma izbūve, sākotnēji ar grants segumu, nodrošinot piekļuvi plānotās apbūves teritorijai;

5.3. maģistrālo inženiertīklu izbūve plānotās ielas/ielu vai to posmu robežās, ciktāl tie nepieciešami konkrētās apbūves kārtas nodrošināšanai;

5.4. pirms būvniecības veikšanas bijušo Līgatnes papīrfabrikas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā jāveic esošo būvju demontāža un piesārņotās teritorijas sanācijas darbi, atbilstoši izstrādātam būvprojektam un darbu veikšanas projektam.

6. Uzsākot atsevišķi izveidota apbūves zemesgabala būvdarbus, tā apbūves būvprojekta ietvaros jāizvērtē esošās grunts izmantošanas iespējas apbūves laukuma sagatavošanai būvniecībai un teritorijas labiekārtošanai.

7. Apbūvei paredzētās teritorijas uzbēršanai un/vai grunts nomaiņai aizliegts izmantot nereģenerētus ražošanas atkritumus.

1.4. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANAS KĀRTĪBA

8. Zemes vienību sadali un/vai robežu pārkārtošanu veic, izstrādājot zemes ierīcības projektu, ņemot vērā ielu sarkanās līnijas un funkcionālo apakšzonu robežas, kas noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums", kā arī citas šo noteikumu prasības.

9. Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu lokālplānojuma teritorijā atļauts veikt pa kārtām.

1.5. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI UN UGUNSDROŠĪBAS NOTEIKUMI

10. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no Pilsoņu ielas un Brīvības ielas. Pēc Beiverkas ielas izbūves posmā no Priežu ielas līdz lokālplānojuma teritorijai (ārpus lokālplānojuma teritorijas), papildus nodrošina piekļuvi arī no Beiverkas ielas.

11. Autostāvvietu skaitu ēkām nosaka būvprojekta izstrādes laikā, ņemot vērā sekojošus nosacījumus:

11.1. Jaukta centra apbūves teritorijā JC2 projektējot jaunas ēkas, priekšpagalmā paredz ne vairāk kā vienu autostāvvietu pie savrupmājas, rindu mājas vienas sekcijas vai uz katriem 10 m no priekšpagalma platuma (gar ielas sarkano līniju), pārējā priekšpagalma daļā ierīkojot priekšdārzu ar apstādījumiem;

11.2. normatīvi nepieciešamo autostāvvietu skaitu atbilstoši ēkas funkcionālajai izmantošanai nosaka atbilstoši teritorijas plānojuma vai Latvijas valsts standarta prasībām;

11.3. ņemot vērā teritorijas un esošo ēku novietojumu, kultūrvēsturiskās un ainavas vērtības, pārbūvējot esošu ēku, vai mainot ēkas izmantošanas veidu, minimāli nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaitu konkrētam objektam var samazināt par 30%.

12. Projektējot un ierīkojot auto stāvvietas ielas telpā paralēli brauktuvei, starp tām ierīko apstādījumus, paredzot viena koka un viena krūma stādījumus uz trīs stāvvietām.

13. Attālumi starp ēkām un citām būvēm jānosaka saskaņā ar ugunsdrošības prasībām. Jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo būvju projektēšanas būvnormatīviem.

14. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.

1.6. PRASĪBAS INŽENIERTĪKLIEM

15. Inženiertīklus, kas nepieciešami būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē, izstrādājot būvprojektu.

16. Visas ēkas, kurām ir nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija, pieslēdz centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu - sadzīves notekūdeņu tīkls atdalīts no lietusūdens tīkla.

17. Lokālplānojuma teritoriju nodrošina ar elektroapgādi un ielas apgaismojumu, ņemot vērā attiecīgo institūciju tehniskos noteikumus.

18. Lokālplānojuma teritorijā papildus atļauts izbūvēt elektronisko sakaru tīklus, ja tie ir nepieciešami plānotās apbūves nodrošināšanai.

19. Prasības lietusūdens apsaimniekošanai:

19.1. paredz lietusūdeņu savākšanu un novadīšanu no ielas un apbūves teritorijām;

19.2. lietus notekūdeņus no transportlīdzekļu stāvvietām un ēku apbūves teritorijām ieteicams infiltrēt augsnē vai uzkrāt speciāli izveidotās mitrainēs, tādējādi samazinot novadāmo lietus ūdeņu daudzumu;

19.3. lietus notekūdeņus no ielas brauktuves daļas pēc to attīrīšanas drīkst novadīt vidē, izmantojot ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas principus, ja tiek nodrošināta attīrīta lietusūdens atbilstība citu normatīvo aktu prasībām;

19.4. apbūvētās teritorijas jāplanē, veidojot 3 līdz 6 % slīpumu virzienā uz ielu un ceļu teknēm un lietusūdeņu uztveršanas akām;

19.5. atjauno esošo grāvi un kanālus gar lokālplānojuma teritorijas rietumu robežu, nodrošinot ūdens noteci uz Līgatnes upi;

19.6. gājēju ceļiem atļauts ierīkot ūdens caurlaidīgos segumus, bet gar tiem - ievalkas vai filtrējošās joslas;

19.7. izstrādājot būvprojektu jaunas ēkas būvniecībai, paredz ilgtspējīgus zaļos lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus:

19.7.1. teritorijas labiekārtojumā iekļauj tādus teritorijas labiekārtojuma elementus, kas nodrošina virszemes lietusūdens savākšanu un novadīšanu no teritorijas un ēku jumtiem uz Līgatnes upi, piemēram, mitrzemes, zaļās sienas, lietus dārzus, ievalkas vai ūdens kaskādes, u. tml., nepieciešamības gadījumā veicot tā attīrīšanu;

19.7.2. teritorijā veido mākslīgi veidotas atklātas, viegli līmeņotas, ar augiem bagātīgas ieplakas, kas gan attīra, filtrē, infiltrē un novada lietusūdeni uz mitrzemēm un atklātām ūdenstecēm;

19.7.3. vietās, kur nav iespējams savākt lietusūdeni lietus dārzā, paredz cietā segumā veidotus lietusūdens noteces palēnināšanas elementus, kā daļu no teritorijas labiekārtojuma;

19.7.4. lietus ūdeni lieto dažādām sadzīves un saimnieciskām vajadzībām, t. sk. apstādījumu laistīšanai un sadzīves kanalizācijai.

1.7. PRASĪBAS APBŪVEI

20. Veicot esošo ēku pārbūvi saglabā kultūrvēsturiski vērtīgo industriālā mantojuma daļu, bet projektējot jaunas ēkas piemēro industriālā dizaina principus, jauno apbūvi veidojot harmonijā ar vēsturisko apbūvi.

21. Valsts nozīmes kultūras pieminekļa "Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7427) kultūras pieminekļa sastāvā ir iekļautas gan lokālplānojuma teritorijā esošās zemes vienības, gan ēkas, ar sekojošiem kadastra apzīmējumiem: zemes vienība ar kad. apz. 4211 002 0004 un tajā esošās ēkas ar ēkas kad. apz. - 4211 002 0004 001; 4211 002 0004 002; 4211 002 0004 003; 4211 002 0004 005; 4211 002 0004 007; 4211 002 0004 010; 4211 002 0004 012; 4211 002 0004 014; 4211 002 0004 017; 4211 002 0004 037; un zemes vienība ar kad. apz. 4211 006 0026 un ēka ar ēkas kad. apz. - 4211 006 0026 001.

22. Ēkas ar kadastra apzīmējumu 4211 002 0004 001; 4211 002 0004 002; 4211 002 0004 005; 4211 002 0004 007; 4211 002 0004 010; 4211 002 0004 012; 4211 002 0004 014 (daļa); 4211 002 0004 051 un 4211 002 0004 053 tiek noteiktas kā kultūrvēsturiski vērtīgas būves. Būves atļauts atjaunot un pārbūvēt, ņemot vērā sekojošus nosacījumus:

22.1. būves atjaunošanu vai pārbūvi veic, ņemot vērā arhitektoniski māksliniecisko izpēti un ēkas saglabāšanas un attīstības koncepciju;

22.2. būvei saglabājama un atjaunojama ēkas oriģinālā konstruktīvā sistēma;

22.3. saglabājot konstruktīvo un arhitektonisko tīrību, pieļaujama sekundāro uzslāņojumu - starpsienas, starpstāvi, piebūves - likvidēšana, atbrīvojot telpas jaunām funkcijām un pielietojumam;

22.4. ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus veic, siltinot ēku no iekšpuses, kas ļauj saglabāt ēkas fasādes un oriģinālo "ķieģeļu stilu".

23. Projektējot jaunu apbūvi lokālplānojuma teritorijā, būvprojekta sastāvā izvērtē ēku izvietojuma, augstuma un arhitektoniski telpisko kompozīciju. Ēku un inženierbūvju izvietojumu nosaka būvprojektā. Jaunas ēkas atļauts izvietot:

23.1. vēsturiskās apbūves vietā;

23.2. daļēji vēsturiskās apbūves vietā, saglabājot raksturīgo apbūves izvietojuma principu;

23.3. jaunā apbūves vietā, ja jaunais būvapjoms ir saskaņā ar apkārtējo apbūvi un pilnveido to.

24. Projektējot jaunu apbūvi lokālplānojuma teritorijas Jauktas centra apbūves teritorijā (JC1), būvprojekta izstrādes ietvaros veic vizuālās ietekmes izvērtējumu no šādiem skatu punktiem, ņemot vērā šo Noteikumu 1. pielikumu, kā arī saglabā raksturīgo apbūves siluetu un vizuālās dominantes (dūmeņi):

24.1. no Brīvības ielas un Parka ielas krustojuma;

24.2. no Līgatnes upes pretējā krasta;

24.3. no Parka ielas;

24.4. no plānotās ielas lokālplānojuma teritorijas Jauktas centra apbūves teritorijā (JC2).

25. Aizliegts vizuāli aizsegt ēkas ar kadastra apzīmējumu 4211 002 0004 012 un 4211 002 0004 014 skatā no Līgatnes upes pretējā krasta, un ēkas ar kadastra apzīmējumu 4211 002 0004 001; 4211 002 0004 002; 4211 002 0004 003; 4211 002 0004 005; 4211 002 0004 006; 4211 002 0004 007; 4211 002 0004 012 - skatā no Brīvības ielas.

26. Būves Pilsoņu ielā 1 ar kadastra apzīmējumu 4211 002 0004 003, 4211 002 0004 006, 4211 002 0004 008, 4211 002 0004 037, 4211 002 0004 014 (daļa), 4211 002 0004 052, 4211 002 0004 017, 4211 006 0026 001 un 4211 006 0026 003 tiek noteiktas kā būves ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību. Ēkas ar kadastra apzīmējumu 4211 006 0026 003 kultūrvēsturisko vērtību veido: nojumes būvapjoma mērogs un jumta forma, autentisks būvmateriāls un konstruktīvā sistēma.

27. Būves Pilsoņu ielā 1 ar kadastra apzīmējumu 4211 002 0004 009, 4211 002 0004 023, 4211 002 0004 0026, 4211 002 0004 018, 4211 006 0026 002 un 4211 006 0026 004 tiek noteiktas kā Vides kvalitāti pazeminošas būves.

28. Projektējot jaunu apbūvi lokālplānojuma teritorijas zemes vienībā Pilsoņu ielā 1 (ar kadastra apzīmējumu 4211 006 0026), Jauktas centra apbūves teritorijā (JC3), būvprojekta izstrādes ietvaros veic vizuālās ietekmes izvērtējumu no šādiem skatu punktiem, ņemot vērā šo Noteikumu 1. pielikumu:

28.1. no Līgatnes upes pretējā krasta;

28.2. no Pilsoņu ielas;

28.3. no Pilsoņu ielas gājēju tilta pāri Līgatnes upei.

29. Jaukta centra apbūves teritorijā JC2 veidojama jauna apbūve, ņemot vērā Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskās centra koka ēku vizuālo veidolu, integrējot kontekstuālas mūsdienu arhitektūras tendences un tehnoloģijas. Atļauts būvēt Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskā centra koka ēku (strādnieku ēku) tipiem atbilstošas ēkas, kā arī ēkas kuras tam neatbilst, bet atbilst lokālās pilsētvides kontekstam vai to pilnveido, ņemot vērā sekojošus principus:

29.1. lineārs ēku izvietojumu pret ielu;

29.2. rindu ēkas projektē ar divām, trīs, četrām, piecām vai sešām sekcijām;

29.3. ēku plānojums, ievērojot vēsturiski izveidojušās ēku apjoma proporcijas;

29.4. ēku apdares materiāls - koks;

29.5. ēku fasāžu un jumtu tonālais risinājums;

29.6. jumta forma, slīpums un jumta izbūves.

30. Jaunas ēkas būvē tās harmoniski iekļaujot esošajā pilsētvidē un respektējot vēsturiskās apbūves klātesamību, kā arī lietojot tradicionālu ēku novietojumu, būvapjomu un ēkas būvmasu savstarpējās proporcijas, apdares materiālus un fasādes kompozīciju - detaļu izvietojumu, proporciju, vienlaicīgi izvēloties mūsdienīgu arhitektūras elementu detalizāciju, kas niansēti ļauj nolasīt ēkas būvperiodu, izvairoties no jaunu kopiju radīšanas. Ievērojot vēsturiski izveidojušos būvapjoma arhetipus, atļauts veidot mūsdienīgu, laikam atbilstošu arhitektūru.

31. Dažādu tehnisku ierīču uzstādīšana pie ēku fasādēm pieļaujama tikai tā, lai tās nav redzamas no publiskās ārtelpas - ielas. Atļauts ierīkot ēku fasāžu izgaismojumu.

32. Projektējot publisko un daudzdzīvokļu ēku apbūvi lokālplānojuma teritorijā, paredz speciālus pasākumus (arī speciālu aprīkojumu) pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

33. Apbūves izvietojums jāparedz, nodrošinot mainīgu skatu perspektīvi. Minimālais attālums no sarkanās līnijas līdz būves fasādei (būvlaide) ir šāds:

33.1. iedibinātās būvlaides attālumā no Pilsoņu ielas sarkanās līnijas;

33.2. iedibinātās būvlaides attālumā no Brīvības ielas un Parka ielas sarkanās līnijas;

33.3. iedibinātās būvlaides attālumā no plānotās ielas sarkanās līnijas Jauktas centra apbūves teritorijā (JC1);

33.4. 3 m no plānotās B ielas sarkanās līnijas Jauktas centra apbūves teritorijā (JC2) un Jauktas centra apbūves teritorijā (JC3).

1.8. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

34. Teritorijas labiekārtojumā respektē un turpina teritorijas industriālo raksturu, pielietojot industriālā dizaina principus.

35. Nav atļauta nozīmīgu, publiski pieejamu skatu punktu, kas noteikti šo Noteikumu 23. un 26. punktā, un skatu perspektīvu aizsegšana, aizbūvēšana ar ēkām, apstādīšana ar kokiem, un aizliegts aizsegt skatu uz kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām, izņemot apbūves atjaunošanu zudušās apbūves vietā.

36. Labiekārtojumu veido, ņemot vērā mūsdienu viedās tehnoloģiskās un dizaina inovācijas, piemēram, iekļaujot skaņas efektus, mobilā tīkla uztveres vietas, elektroierīču uzlādes punktus, energoefektīvus uz kustību jutīgus gaismas elementus u.c.

37. Labiekārtojuma risinājumu veido ņemot vērā publiskās ārtelpas funkcijas un savstarpējo novietojumu, gājēju un velobraucēju kustības virzienus, mērķus un intensitāti, kā arī ārpus lokālplānojuma esošos objektus, sabiedriskā transporta pieturvietas un Līgatnes upes šķērsojuma vietas.

38. Nosacījumi esošo koku saglabāšanai:

38.1. lokālplānojuma teritorijā esošos kokus izvērtē pirms konkrētu objektu būvniecības procesa uzsākšanas. Koku izpēte, kopšanas un aizsardzības pasākumu plānošana, uzraudzība (monitorings) vai izciršana pirms būvniecības procesa uzsākšanas un būvniecības laikā jāveic arboristam ar pieredzi šādu darbu veikšanā;

38.2. veicot jebkādus būvdarbus, kravu transportēšanu un citus darbus, darba veicējs nodrošina saglabājamo koku stumbru un vainagu aizsardzība pret traumām. Veicot rakšanas darbus, nodrošina atsegto sakņu aizsardzību. Gar esošajiem kokiem komunikāciju izbūvi veic ar horizontālās urbšanas metodi;

38.3. esošajiem kokaugiem pie sakņu kakla saglabā esošo augsnes līmeni.

39. Jauktas centra apbūves teritorijā (JC2) veido priekšdārziņus. Priekšdārziņus nožogo ar 1 metru augstiem koka dēlīšu vairogu žogiem vai cirptiem dzīvžogiem. Stiepļu pinuma žogi pieļaujami tikai kombinējot tos ar dzīvžogu. Nav atļauti metāla kaluma žogi ar mūrētiem, apmestiem vai akmens stabiem.

1.9. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

40. Plānojot jaunu apbūvi vai pārbūvējot esošos objektus, novērtē trokšņa samazināšanas pasākumu nepieciešamību, veicot trokšņa līmeņa aprēķinus. Pasākumi projektējami atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Prettrokšņa pasākumus realizē atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Pasākumu nepieciešamību un parametrus pamato un nosaka būvprojektā atkarībā no objekta izvietojuma un konstatētā trokšņa avota.

41. Daudzdzīvokļu māju apbūvi (11006), izglītības un zinātnes iestāžu apbūvi (12007), tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvi (12003) un kultūras iestāžu apbūvi (12004) atļauts izvietot, ja ir konstatēts, ka piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz normatīvajos aktos piesārņojuma jomā noteiktos piesārņojuma robežlielumus, vai arī tiek nodrošināti nepieciešamie pasākumi trokšņa piesārņojuma mazināšanai.

42. Veicot dzīvojamo un publisko ēku vai citu no trokšņa aizsargājamu objektu būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurā ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņa līmenis, ēkas aprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem.

43. Pārbūvējot esošu ražošanas uzņēmumu, izvērtē un nodrošina atbilstību trokšņa vides kvalitātes normatīviem, kas atbilst atļautajam dzīvojamās apbūves augstumam, ja 100 m rādiusā ap attiecīgo uzņēmumu izvietota dzīvojamā apbūve.

44. Transportlīdzekļu novietnē ar 50 un vairāk transportlīdzekļu stāvvietām nodrošina lietusūdens savākšanu un attīrīšanu, izveidojot uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus) ar attīrītā lietusūdens novadīšanu uz lietusūdens kanalizācijas būvēm, pielietojot zaļos lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus vai kombinētu sistēmu, kurā ir apvienoti abi iepriekš minētie lietusūdens novadīšanas veidi.

45. Plānojot ilgtspējīgus lietusūdens savākšanas un novadīšanas risinājumus nodrošina, ka piesārņojums no ielas telpas neizplatās gruntsūdeņos un Līgatnes upē. Krastmalu apstādījumos izmanto augus, kas labvēlīgi ietekmē ūdens kvalitāti, nepieļaujot piesārņotu ūdeņu ieplūšanu Līgatnes upē.

2. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

2.1. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

2.1.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

2.1.1.1. Pamatinformācija

46. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka vēsturiskās Līgatnes papīrfabrikas centrālajai teritorijai, kurā ir saglabājusies daļa no vēsturiskās apbūves un papīra ražošanas tradīcijas, un ir plānots plašs jauktu izmantošanu spektrs, teritorijai attīstoties kā galvenajam pakalpojumu un aktivitāšu centram bij. papīrfabrikas teritorijā.

2.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

47. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

48. Biroju ēku apbūve (12001).

49. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri, tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas.

50. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

51. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

52. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas vai telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu).

53. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei un dzīvnieku viesnīcas, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

54. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un tiem funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.

2.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

55. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): ar papīra ražošanu, apstrādi un pārstrādi saistīta apbūve, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku un citu līdzīgu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra, t. sk. noliktavas. Aizliegti objekti, kuri pēc uzglabājamo vielu kvalificējošiem daudzumiem atbilst paaugstinātas bīstamības objekta kritērijiem.

56. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvietas, pazemes garāžas, daudzstāvu autostāvvietas.

2.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
57.	2500 m2	50	3	līdz 12 2	līdz 3 1	20

2.1.1.5. Citi noteikumi

58. Šajā funkcionālajā apakšzonā noteiktie apbūves parametri piemērojami visiem šajā apakšzonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot - Labiekārtota ārtelpa (24001).

59. Pārbūvējot esoša vieglās rūpniecības uzņēmuma ēku vai inženierbūvi, papildus ievēro:

59.1. lieto labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos, un darbības rezultātā netiek pārsniegti normatīvajos aktos noteiktie pieļaujamie emisiju līmeņi;

59.2. stacionāras ražošanas iekārtas, kas rada piesārņojuma emisiju, izvieto telpās vai izmanto slēgtus tehniskos paņēmienus, kas novērš difūzu piesārņojuma emisiju;

59.3. objekta teritorijā brauktuves, laukumus un citas teritorijas daļas ārpus brīvās zaļās teritorijas iesedz ar asfaltbetonu vai citu ūdensnecaurlaidīgu cieto segumu;

59.4. pagalmu, kas vērsts pret Līgatnes upi, nedrīkst izmantot atklātai ārpustelpu uzglabāšanai.

2.1.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2)

2.1.2.1. Pamatinformācija

60. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka bij. Līgatnes papīrfabrikas teritorijai, kurā plānots attīstīt galvenokārt jaunu mazstāvu dzīvojamo apbūvi, kā daļu no vēsturiskās Līgatnes apbūves teritorijas.

2.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

61. Savrupmāju apbūve (11001).

62. Rindu māju apbūve (11005).

63. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

64. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

65. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas.

66. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesu mājas.

67. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes, pieaugušo un tālākizglītības darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

68. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses.

69. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

70. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

2.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

71. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas vai pazemes autostāvietas.

2.1.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
72.	1300 m2	35	5	līdz 12	līdz 3 4	50

2.1.2.5. Citi noteikumi

73. Šajā funkcionālajā apakšzonā noteiktie apbūves parametri piemērojami visiem šajā apakšzonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot - Labiekārtota ārtelpa (24001).

74. Realizējot jaunu būvniecību šajā apakšzonā, neatkarīgi no izvēlētās ēkas funkcijas ievēro šo noteikumu 1.7. apakšnodaļas prasības attiecībā uz ēkas būvapjomu un ārējo izskatu.

2.1.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3)

2.1.3.1. Pamatinformācija

75. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka bij. Līgatnes papīrfabrikas teritorijai, kurā daļēji ir saglabājusies vēsturiskā apbūve, kas kalpo kā daļa no plānotā papīrfabrikas pakalpojumu centra, bez vieglās ražošanas objektu attīstības iespējām.

2.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

76. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

77. Biroju ēku apbūve (12001).

78. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas.

79. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, viesu nami un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

80. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

81. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu).

82. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

2.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

83. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās vai segtas autostāvvietas.

2.1.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
84.	1500 m2	40	6	līdz 12	līdz 3	30

2.1.3.5. Citi noteikumi

85. Šajā funkcionālajā apakšzonā noteiktie apbūves parametri piemērojami visiem šajā apakšzonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot - Labiekārtota ārtelpa (24001).

2.2. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

2.2.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)

2.2.1.1. Pamatinformācija

86. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un inženiertehnisko apgādi.

2.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

87. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

88. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

89. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atklātas autostāvvietas.

2.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.2.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.2.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

2.3. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

2.3.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA1)

2.3.1.1. Pamatinformācija

90. Tehniskās apbūves teritorija (TA1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

2.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

91. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

2.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.3.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.3.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

2.4. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

2.4.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

2.4.1.1. Pamatinformācija

92. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās.

2.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

93. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

94. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

95. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

2.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

96. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas.

2.4.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.4.1.5. Citi noteikumi

97. Gaujas nacionālā parka Dabas lieguma zonā aizliegts izvietot tirdzniecības un pakalpojumu objektus, ievērojot Gaujas nacionālā parka likumu.

98. Teritorijā saglabājamas esošās pagrabalas, kas ierīkotas Līgatnes upes krasta smilšakmens iežos.

99. Atļauts ierīkot jaunus gājēju ceļus un Līgatnes upes šķērsojumu (tiltu), nodrošinot esošo gājēju ceļu savienojumu un ievērojot Gaujas nacionālā parka likumu.

100. Būvniecība, teritorijas labiekārtošana vai citi krastmalas teritorijas izmantošanas risinājumi nedrīkst veicināt ūdens teritorijas krasta eroziju.

2.5. MEŽU TERITORIJA

2.5.1. Mežu teritorija (M1)

2.5.1.1. Pamatinformācija

101. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai, aizsardzībai un meža ekoloģisko funkciju īstenošanai.

2.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

102. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

103. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

2.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.5.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.5.1.5. Citi noteikumi

104. Gaujas nacionālā parka Dabas lieguma zonā mežsaimnieciskā darbība notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu, ievērojot Gaujas nacionālā parka likumu.

105. Teritorijā saglabājamas esošās pagrabalas, kas ierīkotas Līgatnes upes krasta smilšakmens iežos.

2.6. ŪDEŅU TERITORIJA

2.6.1. Ūdeņu teritorija (Ū1)

2.6.1.1. Pamatinformācija

106. Ūdeņu teritorija (Ū1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu rekreācijai un vides aizsardzībai.

2.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

107. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

108. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): tilti un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

109. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

2.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.6.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.6.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

3. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

3.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

3.1.1. Līgatnes papīrfabrikas laukums (TIN11)

3.1.1.1. Pamatinformācija

110. Līgatnes papīrfabrikas laukums ir publiskās ārtelpas teritorija iekškvartālā - bij. papīrfabrikas teritorijas centrālais laukums.

3.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

3.1.1.3. Citi noteikumi

111. Laukumu veido un stilistiski iezīmē Līgatnes papīrfabrikas "Vārtu telpu", izmantojot dažādus labiekārtojuma elementus (vides mākslas objektus, apstādījumus, seguma rakstus, dekoratīvo apgaismojumu, navigācijas elementus u. tml.).

112. Teritoriju labiekārto, ņemot vērā tās centrālo izvietojumu attiecībā pret kvartālā esošajām un plānotajām ēkām, galvenos gājēju plūsmu virzienus, laukumā esošo piemiņas zīmi un teritorijas funkcionālo izmantošanu.

113. Laukuma teritorijā aizliegts būvēt jaunas ēkas.

114. Gājēju pārejas pār ielas brauktuvi veido vienā līmenī ar gājēju ietvi, kā publiskus labiekārtotus laukumus ar prioritāti gājējiem un velobraucējiem, izmanto citu krāsu toni, materiālu.

3.1.2. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem (TIN12)

3.1.2.1. Pamatinformācija

115. Teritorija noteikta ar mērķi saglabāt esošo ainavtelpu un reljefu ap vēsturisko bij. Līgatnes papīrfabrikas ēku (ar kadastra apzīmējumu 4211 002 0004 005), kā raksturīgu vietzīmi kopš 19. gadsimta beigām.

3.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

3.1.2.3. Citi noteikumi

116. Teritorijā aizliegts būvēt jaunas ēkas vai inženierbūves, izņemot piebraucamo ceļu un pazemes inženiertīklus. Piebraucamā ceļa segumam izmanto vēsturiskā vidē iederīgu ceļa segumu - grants, laukakmeņu bruģis, u. tml.

117. Teritorijā aizliegts pārveidot esošo reljefu, stādīt jaunus kokus un krūmus, kas var aizsegt skatu uz vēsturisko ēku no publiskiem skatu punktiem.

118. Saglabājams esošais ēkas būvapjoms, augstums, proporcijas un arhitektūras elementi.

4. CITI NOSACĪJUMI

4.1. AIZSARGJOSLAS UN CITI IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI

119. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir attēlotas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus aizsargjoslās nosaka Aizsargjoslu likums.

120. Esošās aizsargjoslas atbilstoši mēroga noteiktībai un plānotās ielu ekspluatācijas aizsargjoslas (sarkanās līnijas) ir noteiktas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums".

4.2. LOKĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

121. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības dokumentāciju un veicot būvniecību, atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem. Ēku un inženierbūvju būvniecību īsteno būvniecības dokumentācijā noteiktā secībā.

122. Lokālplānojumu īstenojot nodrošina esošo ēku funkcionalitāti un telpu izmantošanu, vienlaicīgi veicot ēku uzturēšanu, remontu vai pārbūvi.

123. Lokālplānojuma īstenošanas 1. kārtā veic piebraucamo ceļu pārbūvi un esošās A ielas labiekārtošanu piekļuves nodrošināšanai Jauktas centra apbūves teritorijā (JC1 un JC3). Vienlaicīgi vai pirms ceļa pārbūves veic teritorijas labiekārtošanas darbus teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Līgatnes papīrfabrikas laukums" (TIN11).

124. Lokālplānojuma īstenošanas 2. kārtā, veic jaunu ēku būvniecību. Vienlaicīgi vai pirms lokālplānojuma īstenošanas 2. kārtas Jauktas centra apbūves teritorijā (JC2), veic plānotās B ielas būvprojektēšanu un ierīkošanu, sākotnēji ar grants segumu.

125. Būvēm, kas noteiktas kā kultūrvēsturiski vērtīgas būves, veic arhitektoniski māksliniecisko izpēti pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes.

126. Paredzot jaunu ēku būvniecību un esošu ēku pārbūvi ar apjoma palielināšanu, nepieciešams veikt vizuālās ietekmes analīzi, uzskatāmi attēlojot un/vai aprakstot kā ēka iekļaujas esošā apbūves struktūrā, to vērtējot no dažādiem skatu punktiem. Veicot situācijas modelēšanu trīs dimensijās (3D vizualizācija), uzskatāmi attēlo, kā izmaiņas redz cilvēks pārvietojoties pilsētvidē:

126.1. ja tiek paredzēta ēkas vai kādas teritorijas stāvu skaita maiņa un tas atrodas iespējamā skatā, kas vērsts uz kādu no dominantēm (dūmeņiem), saskaņā ar šo jāveic ainavas izvērtējums, iekļaujot tajā vizualizācijas;

126.2. būvprojektā iekļauj plānotā objekta vizualizācijas, fasādes un jumta krāsu paleti, kā arī apbūvi raksturojošus materiālus.

127. Inženiertīklu ierīkošanas secība jāprecizē būvprojektēšanas laikā, ar katru inženiertīklu turētāju atsevišķi.

128. Pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā ēkas ekspluatācijai nepieciešamie inženiertīkli, jānodrošina ārējās ugunsdzēsības ūdensapgāde un jāierīko piebraucamais ceļš.

129. Būvniecības procesa laikā radītie atkritumi, būvgruži vai jebkāda veida priekšmeti, kam varētu būt negatīva ietekme uz ainavu, ir jāaizvāc. Būvgruži ir jāuzglabā speciāli tam paredzētā konteinerā, no kura būvniecības darbu laikā būvgruži tiek regulāri un bez kavēšanās iztukšoti.

 

PIELIKUMI

1. pielikums