Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi nr. 129

(prot. nr. 25, 5.§) Rīgā 1995. gada 9. maijā

Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
"Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu
" 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi attiecas uz nacionālajām programmām, kas iekļautas nacionālo programmu sarakstā (apstiprināts ar Ministru kabineta 1994.gada 12.aprīļa rīkojumu nr.162-r "Par nacionālajām programmām ekonomiskās politikas realizācijai" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 50.nr.)) un tiek īstenotas atbilstīgi Nacionālo programmu koncepcijai (apstiprināta ar Ministru kabineta 1994.gada 12.aprīļa rīkojumu nr.162-r "Par nacionālajām programmām ekonomiskās politikas realizācijai").

2. Nacionālā programma ir valdības veicamo pasākumu kopums kādā noteiktā jomā vai nozarē, kuru īstenošana ir nozīmīga un būtiski nepieciešama Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai kopumā. Nacionālās programmas ir vidēja termiņa vai ilgtermiņa mērķprogrammas.  

II. Nacionālās programmas vadība

3. Ministrs vai valsts ministrs ir tiesīgs saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumu nr.120 "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 81.nr.) 11.punktu iesniegt Ministru kabinetā kā konceptuāli apspriežamu jautājumu par nacionālās programmas izstrādes nepieciešamību.

Ja Ministru kabinets akceptē nacionālās programmas izstrādes nepieciešamību, tad ministrs vai valsts ministrs iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par šīs nacionālās programmas iekļaušanu nacionālo programmu sarakstā.

Nacionālās programmas izstrādi un īstenošanu vada ministrs, valsts ministrs vai cita amatpersona, kuru apstiprina Ministru kabinets. Nacionālās programmas vadītājs ir atbildīgs par nacionālās programmas izstrādi, aktualizāciju un īstenošanu.

4. Nacionālās programmas vadītājs:

4.1. vada nacionālās programmas izstrādi;

4.2. akceptē izstrādāto nacionālo programmu un iesniedz to Ministru kabinetā apstiprināšanai;

4.3. kontrolē nacionālās programmas izpildi;

4.4. iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par nacionālās programmas iepriekšējā gada plāna izpildi, kā arī nākamā gada plānu un aktualizētu kārtējā gada plānu.

5. Nacionālās programmas vadītājs izveido nacionālās programmas koordinācijas padomi, kuras sastāvā iekļauj nacionālajā programmā iesaistīto institūciju pārstāvjus, kā arī neatkarīgus ekspertus.

6. Nacionālās programmas padome:

6.1. izvērtē normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar nacionālās programmas īstenošanu;

6.2. izskata izstrādāto nacionālās programmas projektu;

6.3. novērtē nacionālās programmas kārtējo mērķu un uzdevumu izpildi.

7. Nacionālās programmas sekretariāta funkcijas pilda tā ministrija (valsts institūcija), kura ir atbildīga par attiecīgās nacionālās programmas izstrādi un īstenošanu un nodrošina attiecīgās nacionālās programmas padomes darbību.  

III. Nacionālās programmas izstrāde

8. Ja nepieciešams, attiecīgā ministrija (valsts institūcija) nacionālās programmas projekta izstrādei izveido darba grupu, kuras sastāvā iekļauj attiecīgajā nacionālajā programmā iesaistīto institūciju speciālistus, kā arī zinātniekus un ekspertus.

9. Nacionālajā programmā jānorāda programmas vadība (vadītājs un padome) un programmas pasākumu izpildītāji, kā arī jāietver šāda informācija:

9.1. situācijas (attiecīgajā jomā vai nozarē) raksturojums;

9.2. nacionālās programmas mērķi un uzdevumi;

9.3. nacionālās programmas struktūras (apakšprogrammu) pamatojums;

9.4. nacionālās programmas pasākumu izpildes termiņi (secība);

9.5. nacionālās programmas īstenošanai paredzamie resursi (finansiālie, materiālie, darba resursi un citi);

9.6. nacionālās programmas finansēšanas avoti;

9.7. pēc nacionālās programmas īstenošanas paredzamais ekonomiskais un sociālais efekts.

10. Izstrādāto nacionālo programmu apstiprina Ministru kabinets saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumiem nr.120 "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi", un tā tiek publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".  

IV. Nacionālās programmas finansēšanas avoti

11. Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas finansēšanas avoti var būt šādi:

11.1. valsts finansējums (valsts pamatbudžeta vai valsts speciālo budžetu līdzekļi) vai pašvaldību budžetu līdzekļi;

11.2. kredīti (arī valdības garantētie) vai tiešās investīcijas;

11.3. starptautisko organizāciju finansiālās palīdzības mērķprogrammas;

11.4. citi finansēšanas avoti (organizāciju un pilsoņu mērķziedojumi un citi).

12. Ja nepieciešams, nacionālās programmas vadītājs programmas izstrādes un īstenošanas pasākumu finansēšanai izveido nacionālās programmas finansēšanas fondu (ja pret to neiebilst attiecīgās programmas finansētāji).

Nacionālās programmas finansēšanas fondā tiek uzkrāti līdzekļi no dažādiem finansēšanas avotiem (izņemot valsts pamatbudžeta, valsts speciālo budžetu, valdības garantēto kredītu un pašvaldību budžetu līdzekļus). Minētā fonda nolikumu apstiprina attiecīgās nacionālās programmas vadītājs.

V. Nacionālās programmas izpildes gada pārskats

13. Kārtējā finansu gada sākumā nacionālās programmas vadītājs sagatavo pārskatu par nacionālās programmas izpildes gaitu iepriekšējā gadā (pārskats par nacionālās programmas gada plāna izpildi).

Pārskatā ir jāsniedz vispārīga nacionālās programmas līdzšinējās izpildes analīze (norādot nozīmīgākos iepriekšējā gadā veiktos pasākumus (ekonomiskie un organizatoriskie pasākumi, zinātniskā izpēte, kadru sagatavošana un citi), tiem izlietotos finansu un darba resursus, sasniegtos rezultātus (ekonomisko un sociālo efektu)), kā arī pašreizējā stāvokļa novērtējums (arī nacionālās programmas turpmākie mērķi un uzdevumi).

14. Nacionālās programmas vadītājs katru gadu attiecīgajā Ministru kabineta komitejā iesniedz akceptam pārskatu par nacionālās programmas iepriekšējā gada plāna izpildi un nākamā gada plānu. Ja nepieciešams, pēc attiecīga minētās komitejas lēmuma pārskats tiek izskatīts Ministru kabineta sēdē.

15. Līdz kārtējā gada 1.martam pārskats publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

16. Nacionālās programmas vadītājs saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.) iesniedz Finansu ministrijā pārskatu par valsts budžeta asignējumu izlietojumu nacionālās programmas pasākumu īstenošanai iepriekšējā finansu gadā.

Pārskatā un paskaidrojumos Finansu ministrijai par valsts finansējuma izlietojumu detalizēti jānorāda visi iepriekšējā finansu gadā veiktie nacionālās programmas pasākumi un to izpildītāji, kā arī minētajiem pasākumiem izlietotie valsts finansu līdzekļi un veikto pasākumu efektivitāte.

17. Iesniegtos pārskatus Finansu ministrija izmanto, lai sagatavotu ziņojumu Saeimai par valsts budžeta izpildi attiecīgajā gadā.  

VI. Valsts finansu resursu piešķiršanas un finansēšanas kārtība

18. Ņemot vērā nacionālās programmas iepriekšējā gada plāna izpildes analīzi, kā arī kārtējā gada plānā paredzētos pasākumus, nacionālās programmas vadītājs sagatavo nākamā gada plāna finansēšanas avotu projektu (arī valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu).

Minētajā projektā detalizēti jānorāda nākamajā gadā paredzētie nacionālās programmas pasākumi, pamatojot šo pasākumu nepieciešamību un paredzot to iespējamo ekonomisko un sociālo efektu, kā arī pasākumu izpildītāji, izpildes laikposms, pasākumu īstenošanai nepieciešamā valsts finansējuma apmērs (dalījumā pa izdevumu pozīcijām) un izdevumu ekonomiskais pamatojums (aprēķini).

19. Šo noteikumu 18.punktā minētais projekts kārtējā gada martā jāiesniedz Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju programmu departamentā, kurš izvērtē valsts budžeta līdzekļu pieprasījumā iekļautos investīciju projektus. Valsts finansējums tiek piešķirts tikai tiem investīciju projektiem, kuri ir iekļauti Valsts investīciju programmā.

Akceptētos nacionālo programmu projektus Valsts investīciju programmas projekta ietvaros Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju programmu departaments iesniedz Finansu ministrijā.

20. Finansu ministrija izvērtē attiecīgās nacionālās programmas pasākumu īstenošanai nākamajā gadā nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu un Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju programmu departamenta atsauksmi par pasākumu plāna atbilstību programmā paredzētajiem mērķiem, kā arī par ekonomiskumu un efektivitāti un pieņem lēmumu par valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma iekļaušanu valsts budžeta projektā.

21. Ja valsts budžeta līdzekļu pieprasījums pārsniedz valsts reālās finan-sēšanas iespējas, Finansu ministrija informē attiecīgās nacionālās programmas vadītāju par pieprasījuma koriģēšanas nepieciešamību atbilstīgi valsts budžeta iespējām un likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteiktajā kārtībā iesniedz valsts budžeta projektu Ministru kabinetā.

22. Ministru kabinets izskata iesniegto valsts budžeta projektu un aprēķinus un ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.oktobrim iesniedz to Saeimā.

23. Ja Saeima ir izdarījusi būtiskus grozījumus tajās valsts budžeta projekta izdevumu pozīcijās, kuras paredz nacionālās programmas nākamā gada pasākumu finansējumu, attiecīgās nacionālās programmas vadītājs koriģē Ministru kabineta apstiprināto nacionālās programmas nākamā gada plānu atbilstīgi piešķirtajam valsts finansējumam vai pārorientē atsevišķu nacionālās programmas pasākumu īstenošanai paredzētos finansēšanas avotus.

24. Saskaņā ar apstiprināto valsts budžetu Finansu ministrija atver nacionālo programmu finansējumu tām ministrijām (valsts institūcijām), kuras ir atbildīgas par attiecīgo nacionālo programmu izstrādi un īstenošanu.  

VII. Nacionālo programmu koordinācija

25. Nacionālo programmu vispārējo koordināciju un kontroli veic Ekonomikas ministrija.

26. Ekonomikas ministrija:

26.1. analizē nacionālo programmu atbilstību Latvijas ekonomiskajai politikai, kā arī nacionālo programmu lomu valdības prioritāšu un ekonomiskās politikas īstenošanā;

26.2. izstrādā normatīvos aktus, kas saistīti ar nacionālo programmu izstrādi;

26.3. apkopo ministriju pieteikumus (anotācijas) nacionālo programmu izstrādei un sagatavo tos iesniegšanai Ministru kabinetā;

26.4. deleģē ministrijas pārstāvjus darbam nacionālo programmu koordinācijas padomēs;

26.5. vāc un apkopo informāciju par nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents M.Gailis

Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs

 

 

 

 

 

 

 

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 129Pieņemts: 09.05.1995.Stājas spēkā: 14.05.1995.Zaudē spēku: 01.06.2002.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 73, 13.05.1995.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
35051
14.05.1995
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"