Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 110

Rīgā 2024. gada 20. februārī (prot. Nr. 8 44. §)
Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu 
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Profesionālās izglītības likuma 23. panta otro daļu 
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka valsts profesionālās tālākizglītības standartu un valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu. 

II. Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības stratēģiskie mērķi 

2. Profesionālās tālākizglītības stratēģiskais mērķis ir  nodrošināt personai ar profesionālo pieredzi un atbilstošu izglītību iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā specializācijas, lai veicinātu personas nodarbinātību, pielāgošanās spējas mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, pilsonisko līdzdalību un personisko attīstību mūža garumā, kas atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim sekmētu konkurētspēju, ilgtspējību, inovāciju un zaļās ekonomikas attīstību. 

3. Profesionālās pilnveides izglītības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt personai profesionālās kvalifikācijas pilnveides iespējas, lai atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim veicinātu personas potenciāla attīstību mūža garumā un spējas atbildīgi vadīt savu profesionālo pilnveidi līdz ar pārmaiņām sabiedrībā un tautsaimniecībā. 

4. Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas stratēģiskā mērķa sasniegšanai personai nodrošina individuālu un iekļaujošu pieeju profesionālās kvalifikācijas prasībās noteiktās profesionālās kompetences apguvē pēc iepriekšējās izglītības un pieredzes novērtēšanas un atzīšanas. 

5.  Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības procesā stratēģiskā mērķa sasniegšanai atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim un atbilstošām profesionālās kvalifikācijas prasībām: 

5.1. veicina izpratni par cilvēka un sabiedrības drošību, darba, vides un civilo aizsardzību, darba tiesībām un veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu; 

5.2. attīsta prasmes pastāvīgi un patstāvīgi reaģēt uz dinamiskām izmaiņām sabiedrībā un darba vidē un izmantot viedās un digitālās tehnoloģijas darba procesā; 

5.3. attīsta pētniecības prasmes, kas veicina inovatīvu ideju rašanos un atbalsta pāreju uz produktīvu un ilgtspējīgu ekonomiku;  

5.4. veicina prasmes mācīties mūža garumā, plānot un vadīt savu izziņas procesu; 

5.5. sekmē pozitīvas attieksmes veidošanos pret līdzcilvēkiem un valsti, attīsta pašapziņu, spēju uzņemties pilsonisko atbildību un pieņemt atbildīgus lēmumus. 

III. Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas obligātais saturs 

6. Profesionālās tālākizglītības obligāto saturu nosaka profesionālās kvalifikācijas prasības un nozares profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti:

6.1. profesionālās kvalifikācijas prasības un nozares profesionālo darbību reglamentējošie tiesību akti tām profesionālajām kvalifikācijām, kas iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās; 

6.2. profesionālo darbību un profesionālo kvalifikāciju reglamentējošie normatīvie akti tām profesionālajām kvalifikācijām, kas nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās. 

7. Profesionālās tālākizglītības programmas obligātā satura minimālo apjomu un  apjoma sadalījumu nosaka atbilstoši 1. pielikumam.

8. Profesionālās tālākizglītības programmas obligāto saturu veido atbilstoši sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju rezultātiem un ietver profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļā un mainīgajā daļā.  

9. Profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļa ir 80 līdz 90 procenti no kopējā apjoma un atbilstoši attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasībām to veido: 

9.1. profesionālie moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti, vai studiju kursi profesionālās kompetences attīstībai; 

9.2. integrēti vai atsevišķi sabiedrības un cilvēka drošības moduļi vai attiecīgi mācību priekšmeti, vai attiecīgi studiju kursi, kas nodrošina veselības, cilvēka un sabiedrības drošības, darba, vides un civilās aizsardzības, darba tiesību kompetences attīstību; 

9.3. integrēti vai atsevišķi moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi, kas nodrošina digitālo pratību, kas definēta Eiropas iedzīvotāju digitālās kompetences ietvarā. 

10. Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgā daļa ir 10 līdz 20 procenti no kopējā apjoma un to var veidot:  

10.1. papildu profesionālie moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti, vai studiju kursi atbilstoši profesionālās darbības un kvalifikācijas specifikai; 

10.2. moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi vispārējās kompetences un caurviju prasmju attīstībai atbilstoši attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasībām; 

10.3. integrēti vai atsevišķi moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi, kas atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim attīsta pamata kompetences mūžizglītībai (rakstpratības kompetence, daudzvalodu kompetence, matemātiskā kompetence un kompetence dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs, digitālā kompetence, pilsoniskuma kompetence un sociālā kompetence, personīgā, mācīšanās mācīties kompetence, uzņēmējdarbības kompetence, kultūras izpratnes un izpausmes kompetence). 

11. Profesionālās pilnveides izglītības obligāto saturu veido atbilstoši mācīšanās vai studiju sasniedzamajiem rezultātiem un to nosaka atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām vai nozares profesionālo darbību un kvalifikāciju reglamentējošiem tiesību aktiem.  

12. Profesionālās  tālākizglītības un pilnveides izglītības obligāto saturu īsteno: 

12.1. mūsdienīgā un pieejamā mācību vidē ar piekļuvi jaunākajiem digitālajiem, tehnoloģiju, zinātniskajiem un nozares sasniegumiem; 

12.2. integrēti mācību un darba vidē, kā arī praksē darba vidē (uzņēmumā) izglītojamā lietpratības nostiprināšanai. 

13. Reglamentētajās profesijās izglītības iestāde profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības obligāto saturu un apjomu piemēro atbilstoši reglamentētās profesijas tiesību aktiem. 

IV. Iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipi un kārtība 

14. Profesionālajā tālākizglītībā un profesionālās pilnveides izglītībā atbilstoši profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences prasībām sasniegto mācīšanās vai studiju rezultātu vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

14.1. vienreizējas vērtēšanas princips – vērtēt, atzīstot iepriekš iegūtos vērtējumus; 

14.2. elastīguma princips – vērtēt neatkarīgi no mācīšanās vietas, ilguma, formas un veida; 

14.3. atklātības un skaidrības princips – pirms snieguma demonstrēšanas izglītojamam ir zināmi un saprotami mācīšanās vai studiju sasniedzamie rezultāti un viņa snieguma vērtēšanas kritēriji; 

14.4. prasmju vai praktiskuma princips – prioritāri vērtēt kompetenci, ko persona praktiski demonstrē; 

14.5. vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par moduļu, mācību priekšmetu vai studiju kursu apguvi; 

14.6. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – profesionālās kvalifikācijas eksāmenā vai noslēguma pārbaudījumā novērtēt sasniegto, ja secīgi apgūti un novērtēti visi profesionālie moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi. 

15. Profesionālajā tālākizglītībā un profesionālās pilnveides izglītībā sasniegto mācīšanās vai studiju rezultātu vērtēšanā izmanto šādus vērtēšanas veidus: 

15.1. formatīvā vērtēšana – vērtēšana mācīšanās laikā, kas nodrošina izglītojamam un pedagogam, prakses vadītājam uzņēmumā vai darba vidē balstīto mācību vadītājam uzņēmumā atgriezenisko saiti par izglītojamā tā brīža sniegumu atbilstoši plānotajiem sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju  rezultātiem; 

15.2. summatīvā vērtēšana – izglītošanās posma, piemēram, moduļa, mācību priekšmeta vai studiju kursa, izglītības programmas vai tās daļas apguves noslēgumā organizēta vērtēšana, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā sasniegtos rezultātus.  

16. Profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas izglītojamo mācību sasnieguma vērtējumu izsaka ballēs vai ar ieskaitīts vai neieskaitīts. Pietiekams un ieskaitīts vērtējums ir, ja ir izpildīti vismaz  60 % no mācīšanās un studiju sasniedzamajiem rezultātiem (veselības aprūpes jomā vismaz 70 % no sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem), kas atbilst vidējam apguves līmenim un ir noteikts  2. pielikumā.

17. Profesionālajā tālākizglītībā atbilstoši profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas prasībām un kārtībai profesionālās kvalifikācijas eksāmenu vai tā daļas noslēguma pārbaudījumu vērtē profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisija. 

18. Lai iegūtu profesionālās kvalifikācijas apliecību vai apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, izglītojamam profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas apguvē tiek noteiktas šādas prasības: 

18.1. izglītojamais ir saņēmis pietiekamu vērtējumu visos profesionālajos moduļos vai profesionālajos mācību priekšmetos, vai studiju kursos;  

18.2. demonstrējot kompetenci, izglītojamais ir saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā vai tā daļas noslēguma pārbaudījumā. 

19. Prasības izglītojamā profesionālajai kompetencei un kārtība, lai iegūtu apliecību par profesionālās pilnveides izglītību, tiek noteikta profesionālās pilnveides izglītības programmā atbilstoši  profesionālās kvalifikācijas prasībām vai nozares profesionālo darbību un kvalifikāciju reglamentējošiem normatīvajiem  aktiem. 

V. Noslēguma jautājums

20. Šajos noteikumos noteiktos valsts izglītības standartus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām piemēro ar 2025. gada 1. janvāri. 

Ministru prezidente E. Siliņa

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 20. februāra
noteikumiem Nr. 110
Profesionālās tālākizglītības programmas satura apguves apjoma sadalījums 

1. tabula. Profesionālās tālākizglītības programmas no pirmā līdz ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim 

Profesionālās kvalifikācijas līmenis Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību Iegūstamā profesionālā kvalifikācija Programmas minimālais apjoms1,2Minimālais kopapjoms3 praksei darba vidē
Pirmais un otrais līmenis Bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma Profesionālā kvalifikācija 480 stundas  240 stundas 
Trešais līmenis Bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma Profesionālā kvalifikācija 640 stundas 240 stundas 
Profesionālā kvalifikācija un tās specializācija 880 stundas 

320 stundas 

(240+80)4

Iegūta atbilstoša trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa  profesionālā kvalifikācija

Profesionālās kvalifikācijas specializācija320 stundas160 stundas
Ceturtais līmenis Vidējā izglītība vai arodizglītība Profesionālā kvalifikācija 960 stundas 240 stundas 
Profesionālā kvalifikācija un tās specializācija 1200 stundas 

320 stundas 

(240+80)4

Profesionālā kvalifikācija izglītības tematiskajā jomā "Mākslas"6 2184 stundas320 stundas 

Vidējā izglītība un atbilstoša trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas  līmeņa saistītā profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā  

Profesionālā kvalifikācija640 stundas 240 stundas 
Iegūta atbilstoša vismaz ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa  profesionālā kvalifikācija8  Profesionālā kvalifikācija izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" 1200 stundas 320 stundas
Iegūta atbilstoša ceturtā profesionālās kvalifikācijas  līmeņa profesionālā kvalifikācija Profesionālās kvalifikācijas specializācija480 stundas160 stundas

 

Piezīmes. 

1  Profesionālās izglītības programmās teorētisko daļu  veido 25 līdz 35 procenti un praktisko daļu 65 līdz 75 procenti no programmas apjoma.

2 Profesionālās tālākizglītības programmās apjomu profesionālās kvalifikācijas daļas apguvei nosaka attiecīgajā izglītības programmā.

3  Noslēguma prakses profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas ieguvei īstenošanas ilgums ir 160 stundas,  tas ir nepārtraukts vismaz četrās nedēļās, izņemot izglītības programmas izglītības tematiskajā grupā  "Mūzika un skatuves māksla".

4  Profesionālās kvalifikācijas ar specializāciju prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses minimālais kopapjoms – 320 stundas – ietver vismaz 240 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas, kas nepieciešamas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, un vismaz 80 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas specializācijas iegūšanai. 

Profesionālās kvalifikācijas specializāciju var iegūt, apgūstot licencētas profesionālās tālākizglītības programmā ietverto saturu, kas atbilst attiecīgajai profesionālās kvalifikācijas  specializācijai.

 Izņemot izglītības programmu grupā "Audiovizuālā māksla un mediju māksla". 

Profesionālās tālākizglītības programmas īstenošanas ilgums ir vismaz 18 mēneši.  

8 Izglītības programmām izglītības tematiskajā grupā  "Mūzika un skatuves māksla" (izņemot izglītības programmu kopā "Teātra māksla") uzņemšanas nosacījumi – priekšzināšanas vismaz pamatizglītības pakāpes profesionālās ievirzes izglītības programmas līmenī (20V). 

 

2. tabula. Profesionālās tālākizglītības programmas piektajā profesionālās kvalifikācijas līmenī1, kuras atbilstoši nozares kvalifikāciju struktūrai īsteno Profesionālās izglītības likuma 16.2 pantā un 16.3 pantā noteiktās iestādes

Profesionālās kvalifikācijas līmenis Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību Iegūstamā profesionālā kvalifikācija Programmas minimālais apjomsMinimālais kopapjoms praksei darba vidē
Piektais līmenisIzglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras ceturtajā līmenī un saistītā ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartāProfesionālā kvalifikācija 760 stundas Ne mazāk kā 30 % no programmas apjoma

Piezīmes.

1 Profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju pēc atbilstošas izglītības programmas apguves un ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguves, tādās jomās, kur augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

2 Ja profesionālo kvalifikāciju reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citu programmas apjomu.

Ja profesionālo kvalifikāciju reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citu prakses apjomu.

 

3. tabula. Profesionālās tālākizglītības programmas no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim 

Profesionālās kvalifikācijas līmenis Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību Iegūstamā profesionālā kvalifikācija Programmas minimālais apjoms1, 2 Prakses darba vidē minimālais kopapjoms  
Piektais līmenis Vidējā izglītība  Profesionālā kvalifikācija 60 kredītpunkti Ne mazāk kā 30% no programmas apjoma 
Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras piektajā līmenī un profesionālā kvalifikācijaProfesionālā kvalifikācija 45 kredītpunkti
Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras ceturtajā vai piektajā līmenī un saistītā profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā Profesionālā kvalifikācija 30 kredītpunkti 
Sestais līmenis Vidējā izglītība  Profesionālā kvalifikācija 90 kredītpunkti  Ne mazāk kā 30% no programmas apjoma 

Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras  piektajā vai sestajā līmenī un saistītā profesionālā kvalifikācija

Profesionālā kvalifikācija 60 kredītpunkti  
Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras  piektajā vai sestajā līmenī un saistītā  profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā Profesionālā kvalifikācija 45 kredītpunkti  
Septītais līmenis Pirmā cikla augstākā izglītībaProfesionālā kvalifikācija 60 kredītpunkti Ne mazāk kā 30% no programmas apjoma 
Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras  sestajā vai septītajā līmenī un profesionālā kvalifikācijaProfesionālā kvalifikācija 45 kredītpunkti 
Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras  sestajā vai septītajā līmenī un saistītā profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā Profesionālā kvalifikācija 30 kredītpunkti 
Astotais līmenis Otrā cikla augstākā izglītība nozarē/sektorā Profesionālā kvalifikācija 90 kredītpunktiNe mazāk kā 30% no programmas apjoma 

Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras   astotais līmenis3 un profesionālā kvalifikācija

Profesionālā kvalifikācija 60 kredītpunkti

 

Piezīmes. 

1  Kredītpunktu apjoms noteikts saskaņā ar Augstskolu likumu

2 Programmas minimālo apjomu  piemēro atbilstoši reglamentētās profesijas tiesību aktiem. 

3 Piemērojams veselības nozares specializāciju ieguvei, ievērojot reglamentēto profesiju tiesību aktos noteiktās prasības.

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 20. februāra
noteikumiem Nr. 110
Summatīvais vērtējums profesionālās kvalifikācijas, tās daļas vai profesionālās kompetences apguvē 
Profesionālo kompetenču līmenis Nepietiekams vērtējums Pietiekams  vērtējums
zems2 vidējsoptimāls4augsts

Vērtējums ballēs 

12345678910

Sasniedzamais līmenis % 

1–14 15- 29 30–44 45–59 60–6768–75 76–83 84–91 92–96 97–100 

 Piezīmes. 
1  Veselības jomā pietiekams un ieskaitīts vērtējums ir, ja ir izpildīti vismaz 70 % no sasniedzamajiem rezultātiem.

Zems apguves līmenis: gandrīz viduvēji – 4, vāji – 3, ļoti vāji – 2, ļoti ļoti vāji – 1. 
3  Vidējs apguves līmenis: viduvēji – 5. 
4  Optimāls apguves līmenis: ļoti labi – 8, labi – 7, gandrīz labi – 6. 
5  Augsts apguves līmenis: izcili – 10, teicami – 9. 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu  Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Izglītības un zinātnes ministrija Veids: noteikumi Numurs: 110Pieņemts: 20.02.2024.Stājas spēkā: 22.02.2024.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 37, 21.02.2024. OP numurs: 2024/37.12
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Protokols
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
349948
22.02.2024
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"