1. Noteikumi nosaka valsts profesionālās tālākizglītības standartu un valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu. 

2. Profesionālās tālākizglītības stratēģiskais mērķis ir  nodrošināt personai ar profesionālo pieredzi un atbilstošu izglītību iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā specializācijas, lai veicinātu personas nodarbinātību, pielāgošanās spējas mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, pilsonisko līdzdalību un personisko attīstību mūža garumā, kas atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim sekmētu konkurētspēju, ilgtspējību, inovāciju un zaļās ekonomikas attīstību. 

3. Profesionālās pilnveides izglītības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt personai profesionālās kvalifikācijas pilnveides iespējas, lai atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim veicinātu personas potenciāla attīstību mūža garumā un spējas atbildīgi vadīt savu profesionālo pilnveidi līdz ar pārmaiņām sabiedrībā un tautsaimniecībā. 

4. Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas stratēģiskā mērķa sasniegšanai personai nodrošina individuālu un iekļaujošu pieeju profesionālās kvalifikācijas prasībās noteiktās profesionālās kompetences apguvē pēc iepriekšējās izglītības un pieredzes novērtēšanas un atzīšanas. 

5.  Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības procesā stratēģiskā mērķa sasniegšanai atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim un atbilstošām profesionālās kvalifikācijas prasībām: 

5.1. veicina izpratni par cilvēka un sabiedrības drošību, darba, vides un civilo aizsardzību, darba tiesībām un veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu; 

5.2. attīsta prasmes pastāvīgi un patstāvīgi reaģēt uz dinamiskām izmaiņām sabiedrībā un darba vidē un izmantot viedās un digitālās tehnoloģijas darba procesā; 

5.3. attīsta pētniecības prasmes, kas veicina inovatīvu ideju rašanos un atbalsta pāreju uz produktīvu un ilgtspējīgu ekonomiku;  

5.4. veicina prasmes mācīties mūža garumā, plānot un vadīt savu izziņas procesu; 

5.5. sekmē pozitīvas attieksmes veidošanos pret līdzcilvēkiem un valsti, attīsta pašapziņu, spēju uzņemties pilsonisko atbildību un pieņemt atbildīgus lēmumus. 

6. Profesionālās tālākizglītības obligāto saturu nosaka profesionālās kvalifikācijas prasības un nozares profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti:

6.1. profesionālās kvalifikācijas prasības un nozares profesionālo darbību reglamentējošie tiesību akti tām profesionālajām kvalifikācijām, kas iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās; 

6.2. profesionālo darbību un profesionālo kvalifikāciju reglamentējošie normatīvie akti tām profesionālajām kvalifikācijām, kas nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās. 

7. Profesionālās tālākizglītības programmas obligātā satura minimālo apjomu un  apjoma sadalījumu nosaka atbilstoši 1. pielikumam.

8. Profesionālās tālākizglītības programmas obligāto saturu veido atbilstoši sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju rezultātiem un ietver profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļā un mainīgajā daļā.  

9. Profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļa ir 80 līdz 90 procenti no kopējā apjoma un atbilstoši attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasībām to veido: 

9.1. profesionālie moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti, vai studiju kursi profesionālās kompetences attīstībai; 

9.2. integrēti vai atsevišķi sabiedrības un cilvēka drošības moduļi vai attiecīgi mācību priekšmeti, vai attiecīgi studiju kursi, kas nodrošina veselības, cilvēka un sabiedrības drošības, darba, vides un civilās aizsardzības, darba tiesību kompetences attīstību; 

9.3. integrēti vai atsevišķi moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi, kas nodrošina digitālo pratību, kas definēta Eiropas iedzīvotāju digitālās kompetences ietvarā. 

10. Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgā daļa ir 10 līdz 20 procenti no kopējā apjoma un to var veidot:  

10.1. papildu profesionālie moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti, vai studiju kursi atbilstoši profesionālās darbības un kvalifikācijas specifikai; 

10.2. moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi vispārējās kompetences un caurviju prasmju attīstībai atbilstoši attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasībām; 

10.3. integrēti vai atsevišķi moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi, kas atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim attīsta pamata kompetences mūžizglītībai (rakstpratības kompetence, daudzvalodu kompetence, matemātiskā kompetence un kompetence dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs, digitālā kompetence, pilsoniskuma kompetence un sociālā kompetence, personīgā, mācīšanās mācīties kompetence, uzņēmējdarbības kompetence, kultūras izpratnes un izpausmes kompetence). 

11. Profesionālās pilnveides izglītības obligāto saturu veido atbilstoši mācīšanās vai studiju sasniedzamajiem rezultātiem un to nosaka atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām vai nozares profesionālo darbību un kvalifikāciju reglamentējošiem tiesību aktiem.  

12. Profesionālās  tālākizglītības un pilnveides izglītības obligāto saturu īsteno: 

12.1. mūsdienīgā un pieejamā mācību vidē ar piekļuvi jaunākajiem digitālajiem, tehnoloģiju, zinātniskajiem un nozares sasniegumiem; 

12.2. integrēti mācību un darba vidē, kā arī praksē darba vidē (uzņēmumā) izglītojamā lietpratības nostiprināšanai. 

13. Reglamentētajās profesijās izglītības iestāde profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības obligāto saturu un apjomu piemēro atbilstoši reglamentētās profesijas tiesību aktiem. 

14. Profesionālajā tālākizglītībā un profesionālās pilnveides izglītībā atbilstoši profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences prasībām sasniegto mācīšanās vai studiju rezultātu vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

14.1. vienreizējas vērtēšanas princips – vērtēt, atzīstot iepriekš iegūtos vērtējumus; 

14.2. elastīguma princips – vērtēt neatkarīgi no mācīšanās vietas, ilguma, formas un veida; 

14.3. atklātības un skaidrības princips – pirms snieguma demonstrēšanas izglītojamam ir zināmi un saprotami mācīšanās vai studiju sasniedzamie rezultāti un viņa snieguma vērtēšanas kritēriji; 

14.4. prasmju vai praktiskuma princips – prioritāri vērtēt kompetenci, ko persona praktiski demonstrē; 

14.5. vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par moduļu, mācību priekšmetu vai studiju kursu apguvi; 

14.6. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – profesionālās kvalifikācijas eksāmenā vai noslēguma pārbaudījumā novērtēt sasniegto, ja secīgi apgūti un novērtēti visi profesionālie moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi. 

15. Profesionālajā tālākizglītībā un profesionālās pilnveides izglītībā sasniegto mācīšanās vai studiju rezultātu vērtēšanā izmanto šādus vērtēšanas veidus: 

15.1. formatīvā vērtēšana – vērtēšana mācīšanās laikā, kas nodrošina izglītojamam un pedagogam, prakses vadītājam uzņēmumā vai darba vidē balstīto mācību vadītājam uzņēmumā atgriezenisko saiti par izglītojamā tā brīža sniegumu atbilstoši plānotajiem sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju  rezultātiem; 

15.2. summatīvā vērtēšana – izglītošanās posma, piemēram, moduļa, mācību priekšmeta vai studiju kursa, izglītības programmas vai tās daļas apguves noslēgumā organizēta vērtēšana, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā sasniegtos rezultātus.  

16. Profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas izglītojamo mācību sasnieguma vērtējumu izsaka ballēs vai ar ieskaitīts vai neieskaitīts. Pietiekams un ieskaitīts vērtējums ir, ja ir izpildīti vismaz  60 % no mācīšanās un studiju sasniedzamajiem rezultātiem (veselības aprūpes jomā vismaz 70 % no sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem), kas atbilst vidējam apguves līmenim un ir noteikts  2. pielikumā.

17. Profesionālajā tālākizglītībā atbilstoši profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas prasībām un kārtībai profesionālās kvalifikācijas eksāmenu vai tā daļas noslēguma pārbaudījumu vērtē profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisija. 

18. Lai iegūtu profesionālās kvalifikācijas apliecību vai apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, izglītojamam profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas apguvē tiek noteiktas šādas prasības: 

18.1. izglītojamais ir saņēmis pietiekamu vērtējumu visos profesionālajos moduļos vai profesionālajos mācību priekšmetos, vai studiju kursos;  

18.2. demonstrējot kompetenci, izglītojamais ir saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā vai tā daļas noslēguma pārbaudījumā. 

19. Prasības izglītojamā profesionālajai kompetencei un kārtība, lai iegūtu apliecību par profesionālās pilnveides izglītību, tiek noteikta profesionālās pilnveides izglītības programmā atbilstoši  profesionālās kvalifikācijas prasībām vai nozares profesionālo darbību un kvalifikāciju reglamentējošiem normatīvajiem  aktiem. 

20. Šajos noteikumos noteiktos valsts izglītības standartus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām piemēro ar 2025. gada 1. janvāri.