Ministru kabineta noteikumi Nr. 106
Rīgā 2024. gada 20. februārī (prot. Nr. 8 12.
§)
Grozījumi Ministru kabineta
2004. gada 17. augusta noteikumos Nr. 725
"Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi"
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma
15. panta sesto daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumos
Nr. 725 "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi"
(Latvijas Vēstnesis, 2004, 136. nr.; 2015, 127. nr.; 2018, 137.
nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt ar 4.19. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.19. stūres maiņu mopēdam, motociklam vai triciklam
(kvadriciklam), ja stūre rūpnieciski izgatavota un nostiprināta
atbilstoši transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām;".
2. Papildināt ar 4.20. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.20. sēdvietu skaita maiņu mopēdam, motociklam vai
triciklam (kvadriciklam)."
3. Izteikt 32. punktu šādā redakcijā:
"32. Ja CSDD rodas šaubas par to, vai plānotā pārbūve
atbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām vai
rekomendācijām, CSDD ir tiesīga pieprasīt pārbūves iepriekšēju
saskaņošanu ar transportlīdzekļa izgatavotāju vai tā pilnvaroto
pārstāvi Latvijā, vai akreditētu tehnisko dienestu."
4. Papildināt ar 36.1 punktu šādā redakcijā:
"36.1 Ja netiek uzsākta tehniskā ekspertīze,
inspektors noformē pārbūves atteikumu, norādot tā
iemeslu."
5. Izteikt 43. punktu šādā redakcijā:
"43. Ja tehniskās ekspertīzes atzinums ir pozitīvs,
inspektors papildina reģistru ar nepieciešamo informāciju un
izsniedz tehniskās ekspertīzes aktu."
6. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
7. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
8. Izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
9. Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Satiksmes ministrs K. Briškens
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 20. februāra
noteikumiem Nr. 106
"1. pielikums
Ministru kabineta
2004. gada 17. augusta
noteikumiem Nr. 725
Galvenie konstruktīvie
parametri
Nr.
p.k.
|
Nosaukums
|
1.
|
Transportlīdzekļa kategorija |
2.
|
Transportlīdzekļa veids |
3.
|
Asu un/vai riteņu skaits |
4.
|
Garenbāze, mm |
5.
|
Garums, mm |
6.
|
Platums, mm |
7.
|
Augstums, mm |
8.
|
Pilna masa, kg |
9.
|
Motora darba tilpums, cm3 |
10.
|
Motora maksimālā lietderīgā jauda, kW |
11.
|
Degvielas veids |
12.
|
Atgāzu emisijas klase |
13.
|
Degvielas tvertņu skaits un/vai tilpums |
14.
|
Sēdvietu skaits un/vai sēdvietu rindu
skaits |
15.
|
Autobusa klase |
16.
|
Stāvvietu skaits |
17.
|
Pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai
izmantojamo durvju skaits |
18.
|
Ratiņkrēslu vietas |
19.
|
Papildiekārtas (piemēram, manipulatori,
kravas lifti) |
20.
|
Dublējošās vadības ierīces |
"
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 20. februāra
noteikumiem Nr. 106
"2. pielikums
Ministru kabineta
2004. gada 17. augusta
noteikumiem Nr. 725
Pirmās kategorijas pārbūves
veidi
1. tabula
Pirmās
kategorijas pārbūves veidi vieglajam automobilim
Nr.
p. k.
|
Pārbūves veids
|
Transportlīdzekļa tips vai
veids
|
vieglais pasažieru
automobilis
|
vieglais plašlietojuma
automobilis
|
vieglais speciālais
automobilis
|
1.
|
Pārbūve par kravas furgonu |
|
X
|
X
|
2.
|
Pielāgošana labās puses
kustībai |
X
|
X
|
X
|
3.
|
Pielāgošana personai ar
invaliditāti |
X
|
X
|
|
4.
|
Motora maiņa pret tās pašas
transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret
tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru |
X
|
X
|
X
|
5.
|
Virsbūves maiņa |
X
|
X
|
X
|
6.
|
Rāmja maiņa |
X
|
X
|
X
|
7.
|
Jebkura pieļaujamā pārbūve
sporta automobilim |
X
|
X
|
|
8.
|
Sēdvietu demontāža, nemainot
pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu |
X
|
X
|
X
|
9.
|
Konstrukcijas, sistēmas vai
aprīkojuma uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža,
ja par to izsniegts transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā
pārstāvja Latvijā atzinums un tas saskaņots ar CSDD |
X
|
X
|
X
|
Apzīmējums.
X - pārbūve pieļaujama.
2. tabula
Pirmās
kategorijas pārbūves veidi kravas automobilim
Nr.
p. k.
|
Pārbūves veids
|
Transportlīdzekļa tips vai
veids
|
kravas šasija
|
kravas transporta
automobilis
|
kravas seglu vilcējs
|
kravas universālais
automobilis
|
kravas speciālais
automobilis
|
1.
|
Pārbūve par kravas šasiju |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
2.
|
Pārbūve par kravas kasti |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
3.
|
Pārbūve par kravas furgonu |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
4.
|
Pārbūve par kravas cisternu |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
5.
|
Pārbūve par kravas
platformu |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
6.
|
Kabīnes maiņa |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
7.
|
Rāmja maiņa |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
8.
|
Virsbūves maiņa |
|
X
|
X
|
|
X
|
9.
|
Motora maiņa pret tās pašas
transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret
tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
10.
|
Degvielas tvertnes maiņa |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
11.
|
Papildu degvielas tvertnes
uzstādīšana/demontāža |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
12.
|
Hidromanipulatora maiņa vai
demontāža |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
13.
|
Sēdvietu demontāža, nemainot
pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
14.
|
Pēc 2004. gada 1. septembra
izgatavotam kravas automobilim - kravas liftu un paceļamo
bortu demontāža |
|
X
|
|
X
|
X
|
15.
|
Konstrukcijas, sistēmas vai
aprīkojuma uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža,
ja par to izsniegts transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā
pārstāvja Latvijā atzinums un saskaņots ar CSDD |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
16.
|
Pielāgošana labās puses
kustībai |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
Apzīmējums.
X - pārbūve pieļaujama.
3. tabula
Pirmās
kategorijas pārbūves veidi autobusam
Nr.
p. k.
|
Pārbūves veids
|
Transportlīdzekļa tips vai
veids
|
autobuss, pasažieru
|
autobuss, speciālais
|
1.
|
Pārbūve par kravas furgonu |
X
|
X
|
2.
|
Pārbūve par vieglo plašlietojuma
automobili (sēdvietu demontāža) |
X
|
X
|
3.
|
Motora maiņa pret tās pašas
transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret
tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru |
X
|
X
|
4.
|
Virsbūves maiņa |
X
|
X
|
5.
|
Rāmja maiņa |
X
|
X
|
6.
|
Sēdvietu demontāža, nemainot
pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu |
X
|
X
|
Apzīmējums.
X - pārbūve pieļaujama.
4. tabula
Pirmās
kategorijas pārbūves veidi piekabei (puspiekabei)
Nr.
p. k.
|
Pārbūves veids
|
Transportlīdzekļa tips vai
veids
|
piekabe (puspiekabe)
šasija
|
piekabe (puspiekabe),
transporta
|
piekabe (puspiekabe),
universālā
|
piekabe (puspiekabe),
speciālā
|
1.
|
Pārbūve par piekabi (puspiekabi)
kravas kasti |
X
|
X
|
X
|
X
|
2.
|
Pārbūve par piekabi (puspiekabi)
furgonu |
X
|
X
|
X
|
X
|
3.
|
Pārbūve par piekabi (puspiekabi)
cisternu |
X
|
X
|
X
|
X
|
4.
|
Pārbūve par piekabi (puspiekabi)
platformu |
X
|
X
|
X
|
X
|
5.
|
Rāmja maiņa |
X
|
X
|
X
|
X
|
6.
|
Ass un balstiekārtas veida maiņa
piekabēm, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg |
X
|
X
|
X
|
X
|
Apzīmējums.
X - pārbūve pieļaujama.
5. tabula
Pirmās
kategorijas pārbūves veidi mopēdiem, motocikliem, tricikliem
(kvadricikliem)
Nr.
p. k.
|
Pārbūves veids
|
Transportlīdzekļa tips vai
veids
|
mopēds
|
motocikls
|
tricikls, kvadricikls
|
1.
|
Motora maiņa pret tās pašas
markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/ kompresijas
aizdedzes) motoru |
X
|
X
|
X
|
2.
|
Rāmja maiņa |
X
|
X
|
X
|
3.
|
Blakusvāģa uzstādīšana, ja to
paredz transportlīdzekļa izgatavotājs |
|
X
|
|
Apzīmējums.
X - pārbūve pieļaujama."
3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 20. februāra
noteikumiem Nr. 106
"3. pielikums
Ministru kabineta
2004. gada 17. augusta
noteikumiem Nr. 725
Būtiskās tehniskās prasības
transportlīdzekļu pārbūvei
Nr.
p. k.
|
Prasības
|
1. |
Vispārīgās prasības |
1.1. |
Pārbūvē ieteicams izmantot
attiecīgās markas un modeļa transportlīdzekļa izgatavotāja
ražotās detaļas, mezglus un agregātus |
1.2. |
Transportlīdzekļa gabarīti pēc
pārbūves nedrīkst pārsniegt ceļu satiksmes noteikumos
noteiktās robežvērtības. Tas neattiecas uz speciālajiem
transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas pārbūvēti
nedalāmu lielgabarīta kravu pārvadāšanai |
1.3. |
Transportlīdzekļa pilna masa pēc pārbūves nedrīkst
pārsniegt šādus lielumus:
1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski
pieļaujamo maksimālo masu;
2) ceļu satiksmes noteikumos noteiktās robežvērtības,
izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis pārbūvēts nedalāmu
smagsvara kravu pārvadāšanai
|
1.4. |
Vieglā automobiļa pilnas masas maiņa ir atļauta, ja to
paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un tiek mainīta
izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta atbilstošā masa. Ja
pēc virsbūves maiņas transportlīdzekļa izgatavotāja
plāksnītē norādītā pilnā masa atšķiras no transportlīdzekļa
reģistrācijas apliecībā norādītās pilnās masas, par
automobiļa pilno masu tiek uzskatīta masa, kas norādīta
uzstādītās virsbūves transportlīdzekļa izgatavotāja
plāksnītē.
Vieglajam automobilim pašmasa tiek mainīta tikai tad, ja
pārbūvējot mainīts sēdvietu skaits. Pašmasu nosaka,
transportlīdzekli nosverot.
Piezīme. Vieglā automobiļa pašmasa ir pilnībā
nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez
pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:
1) automobiļa masa;
2) vadītāja masa (75 kg);
3) dzesēšanas šķidruma masa;
4) eļļu masa;
5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai
90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);
6) instrumentu komplekta masa;
7) rezerves riteņa(-u) masa.
Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3;
dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3;
sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65
g/cm3
|
1.5. |
Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilnas
masas maiņa ir atļauta, ja to paredz transportlīdzekļa
izgatavotājs un tiek mainīta izgatavotāja plāksnīte, kurā
norādīta atbilstošā masa.
Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes
pašmasu pēc jebkura veida pārbūves nosaka,
transportlīdzekli nosverot.
Piezīme. Kravas automobiļa un autobusa pašmasa ir
pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar
vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:
1) kravas automobiļa vai autobusa masa;
2) vadītāja masa (75 kg);
3) dzesēšanas šķidruma masa;
4) eļļu masa;
5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai
90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);
6) instrumentu komplekta masa;
7) rezerves riteņa(-u) masa.
Piekabes un puspiekabes pašmasā ietilpst:
1) piekabes (puspiekabes) masa;
2) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai
90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);
3) instrumentu komplekta masa;
4) rezerves riteņa(-u) masa.
Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3;
dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3;
sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65
g/cm3
|
1.6. |
Ar pilnu masu slogotam kravas
automobilim, autobusam, piekabei un puspiekabei ass slodze
pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa
izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo maksimālo ass
slodzi |
1.7. |
Automobiļa pašmasas slodze uz
stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par 20 % no
automobiļa pašmasas |
1.8. |
Nomainītie un/vai uzstādītie agregāti, mezgli, sistēmas,
iekārtas un to tehniskais stāvoklis atbilst normatīvajiem
aktiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un
tehnisko kontroli uz ceļa (turpmāk - tehniskās apskates
noteikumi).
Bruņoto spēku, neatliekamās medicīniskās palīdzības,
ugunsdzēsības, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un
tiesībaizsardzības dienestu transportlīdzekļiem, kas
paredzēti speciālu funkciju veikšanai, var piemērot atkāpes
no šajā punktā minētajām prasībām
|
1.9. |
Transportlīdzekļa tipam pēc
pārbūves jāatbilst valsts standarta LVS 87:1997
"Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas"
prasībām |
2. |
Kabīnes maiņa |
2.1. |
Kravas automobilim oriģinālās
kabīnes vietā pieļaujams uzstādīt tās pašas markas cita
modeļa kabīni |
2.2. |
Uzstādāmās kabīnes stiprinājuma
elementiem, to skaitam un izvietojumam jāatbilst oriģinālās
kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam.
Pretējā gadījumā šāds pārbūves veids tiek uzskatīts par otrās
kategorijas pārbūvi |
3. |
Motora
maiņa |
3.1. |
Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim,
par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa
pret tās pašas markas un modeļa cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt
tikai tad, ja šāda veida motoru automobilim paredz tā
izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams
mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai
nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma
elementus.
Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra,
par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa
pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt
tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt
motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav
nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma
elementus.
Jebkura cita veida motora maiņa tiek uzskatīta par otrās
kategorijas pārbūvi.
Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1.
janvāra, mainot motoru, atļauts uzstādīt tikai tādus
motorus, kuri sertificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu un atbilst tādai pašai vai augstākai emisijas
klasei
|
3.2. |
Uzstādītā motora jaudas un griezes momenta izmaiņas ne
tieši, ne netieši nedrīkst būtiski ietekmēt automobiļa
iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un
sistēmu darbību un efektivitāti.
Ja vieglajam vai kravas automobilim ar pilnu masu līdz
3500 kg uzstādītā motora jauda ir lielāka par tās pašas
transportlīdzekļa markas un tipa izgatavotāja paredzēto
motoru ar vislielāko motora jaudu, tad CSDD nepieciešams
iesniegt akreditēta tehniskā dienesta atzinumu par bremžu
iekārtas darbību un efektivitāti un transportlīdzekļa
trokšņu līmeni, stāvot un gaitā
|
3.3. |
Motora stiprinājuma vietu
skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora
izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie
automobiļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas
kronšteinus metināt pie automobiļa rāmja ir aizliegts |
3.4. |
Akumulatora baterijai
jānodrošina motora palaišanai nepieciešamā palaišanas strāva
un spriegums (12 V vai 24 V) |
3.5. |
Ģeneratoram jānodrošina
attiecīgs automobiļa elektroiekārtai nepieciešamais barošanas
un akumulatora baterijas lādēšanas spriegums |
3.6. |
Ja automobiļa salonā vai slēgtas
virsbūves bagāžas nodalījumā tiek uzstādīta papildu
akumulatora baterija, tai jāatrodas izolētā un vēdināmā
akumulatora kastē |
3.7. |
Ja automobiļa darba bremžu
iekārta aprīkota ar vakuuma pastiprinātāju, mainot motoru
pret kompresijas aizdedzes motoru, papildus jāuzstāda
vakuumsūknis, kura ražībai jānodrošina bremžu pastiprinātāja
efektīva darbība |
3.8. |
Ja automobiļa stūres iekārta
aprīkota ar stūres pastiprinātāju, eļļas sūkņa darbībai
jānodrošina stūres pastiprinātāja efektīva darbība |
3.9. |
Motora izplūdes gāzu sistēmai
jābūt hermētiskai |
3.10. |
Ja tiek mainītas transmisijas
elementu (piemēram, pārnesumu kārbas, sadales kārbas,
diferenciāļa) stiprinājuma vietas vai lietoti pašizgatavoti
stiprinājuma elementi, vai tiek izmantoti speciāli
savienojoši atloki, tā tiek uzskatīta par otrās kategorijas
pārbūvi. Nav atļauts veikt konstruktīvas izmaiņas sajūga
kartera korpusā |
3.11. |
Mainot motoru, aizliegts
pagarināt kardānpārvadu. Atļauts izmantot citu marku un
modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu |
3.12. |
Transportlīdzeklim, kas
izgatavots pēc 2012. gada 1. janvāra, mainot motoru,
jānodrošina izgatavotāja paredzētās pašdiagnostikas sistēmas
(OBD) pareiza darbība |
3.13. |
Transportlīdzeklim atļauts
uzstādīt tikai tādu motoru, kas ir identificējams (piemēram,
pēc motora koda, motora numura vai transportlīdzekļa
izgatavotāja vai tā pārstāvja Latvijā izsniegta atzinuma par
motora tehniskajiem parametriem) |
3.14. |
Transportlīdzeklim, kas
izgatavots pēc 2008. gada 31. decembra, mainot motoru pret
cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā
paša veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas
jaudas vai tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa
izgatavotāja noteikto oglekļa dioksīda (CO2)
izmešu daudzumu reģistrā tiek dzēsts |
3.15. |
Uzstādītajam motoram jābūt
aprīkotam ar motora izgatavotāja paredzēto emisiju kontroles
aprīkojumu un kartera ventilāciju. Emisiju kontroles
aprīkojuma elementiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Nav
pieļaujami emisiju kontroles aprīkojuma bojājumi vai
pārveidojumi |
4. |
Kravas
tilpnes (kravas kastes, furgona, cisternas, platformas) maiņa
vai uzstādīšana |
4.1. |
Kravas tilpnes stiprinājuma
elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes
izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina ar maksimālo
tehniski pieļaujamo masu slogotas kravas tilpnes noturēšana
garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli
paātrinot (palēninot), bez nobīdes |
4.2. |
Ja kravas tilpne tiek stiprināta pie virsrāmja, pirmajam
(aiz vadītāja kabīnes) virsrāmja stiprinājuma elementam pie
automobiļa rāmja jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam.
Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret
nekustīgajiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja
virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja
sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2.
Ja kravas tilpni stiprina tieši pie automobiļa rāmja,
elastīgie savienojumi nav nepieciešami un ir pieļaujami
nekustīgie kravas tilpnes stiprinājuma elementi visa
automobiļa rāmja garumā
|
4.3. |
Ja kravas tilpnes pārkare pār
pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa
garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas
pārbūvi |
4.4. |
Ja veikta otrās kategorijas
pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst
pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo
masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs
mazāka par 25 % no transportlīdzekļa maksimālās tehniski
pieļaujamās masas |
4.5. |
Kravas cisternu uzstādīšana vai
nomaiņa bīstamu kravu pārvadājumiem paredzētiem kravas
automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) uzskatāma par otrās
kategorijas pārbūvi |
4.6. |
Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas automobiļa
šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45.
To aprēķina, izmantojot šādu formulu:
k = B / 2Hsc,
kur
B - automobiļa šķērsbāze;
Hsc - automobiļa smaguma centra augstums.
Bīstamu kravu pārvadājumiem paredzēta kravas automobiļa
vai piekabes (puspiekabes) šķērsstabilitātes parametriem
jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas
Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā
ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros 1958. gada 20.
martā noslēgtajam nolīgumam "Par vienveida tehnisko
priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem,
aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot
riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem
priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas
apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem"
pievienoto noteikumu (turpmāk - ANO EEK noteikumi) Nr. 111
prasībām
|
5. |
Pārbūve par kravas pašizgāzēju |
5.1. |
Kravas tilpnes stiprinājuma
elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes
izgatavotāja noteiktām prasībām un jānodrošina ar pilnu masu
slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un
šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot),
bez nobīdes |
5.2. |
Ja kravas tilpnes pārkare pār
pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa
garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas
pārbūvi |
5.3. |
Ja veikta otrās kategorijas
pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst
pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo
masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs
mazāka par 25 % no transportlīdzekļa pilnas masas |
5.4. |
Pašizgāzēja kravas tilpnei jābūt
droši nofiksējamai paceltā un nolaistā stāvoklī. Kravas
tilpnes maksimālais pacelšanas augstums jāierobežo ar
speciālu maksimālā pacelšanas augstuma ierobežotāju |
5.5. |
Hidrosistēmas šļūtenēm un
cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko
šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav
pieļaujama |
5.6. |
Darba cilindriem jābūt droši
nostiprinātiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem |
5.7. |
Kravas tilpnes pacelšanas
(nolaišanas) vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē viegli
pieejamā vietā |
5.8. |
Kravas tilpnes pacelšanas
(nolaišanas) hidrosistēmai jābūt darba kārtībā |
5.9. |
Kravas pašizgāzēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt
ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:
k = B / 2Hsc,
kur
B - automobiļa šķērsbāze;
Hsc - automobiļa smaguma centra augstums
|
6. |
Pārbūve par kravas seglu vilcēju |
6.1. |
Seglu ierīci atļauts montēt
tikai pie virsrāmja, kuru attiecīgi stiprina pie automobiļa
rāmja |
6.2. |
Seglu ierīces stiprinājuma
elementiem pie virsrāmja un to skaitam jāatbilst seglu
ierīces izgatavotāja noteiktajām prasībām |
6.3. |
Virsrāmja stiprinājuma
elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas
seglu ierīces noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā,
automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes |
6.4. |
Virsrāmja stiprinājuma
elementiem jābūt nekustīgiem |
6.5. |
Seglu ierīces izvietojumam
attiecībā pret automobiļa pakaļējo tiltu jāatbilst
transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām un
jānodrošina vilcēja un puspiekabes pagrieziena leņķis ap
pulkas asi horizontālā plaknē ne mazāk kā 90 grādi uz abām
pusēm |
6.6. |
Seglu ierīcei jānodrošina
puspiekabes pulkas automātiska bloķēšana pēc puspiekabes un
vilcēja sakabes. Atbloķēšana jāveic ar speciālas sviras
palīdzību, kurai jāatrodas uz seglu ierīces |
6.7. |
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, atļauts uzstādīt tikai tādu seglu
ierīci, kas sertificēta un marķēta saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu
atbilstības novērtēšanu |
7. |
Pārbūve par konteinervedēju |
7.1. |
Konteinera stiprinājuma
elementiem jābūt izgatavotiem un marķētiem atbilstoši
tehnisko normatīvu un piemērojamo standartu prasībām |
7.2. |
Konteineru stiprinājuma elementu
izvietojumam jānodrošina standartveida konteineru
stiprināšana uz transportlīdzekļa visās šim nolūkam
paredzētajās konteineru stiprināšanas vietās |
7.3. |
Konteinervedēja šķērssiju
konstrukcijai jānodrošina ar pilnu masu slogota konteinera
noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili
maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes |
7.4. |
Konteinervedēja rāmim jābūt
aprīkotam ar speciālām konteinera atbalsta virsmām. Tām jābūt
izvirzītām par 12,5 mm virs konteinera stiprinājuma elementu
atbalsta plaknes |
7.5. |
Attāluma starpība starp
konteinera stiprinājuma elementu centriem, mērot attālumu
starp konteinera stiprinājuma elementiem pa diagonāli,
nedrīkst pārsniegt 13 mm |
8. |
Automobiļa pārbūve par kravas furgonu vai papildu sēdvietu
rindas uzstādīšana kravas furgonā |
8.1. |
Kravas furgona virsbūve ir
slēgta (vienapjoma) - vadītāja un pasažieru telpa apvienota
vienā apjomā ar slēgtu kravas telpu (sienas un jumts ir
monolīts, cietas konstrukcijas, netiek izmantots tents vai
viegli demontējams plastikāta vai cita materiāla
pārsegums) |
8.2. |
Kravas furgonā jābūt ne vairāk kā:
a) septiņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) -
automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg;
b) deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) - automobilim,
kura pilna masa pārsniedz 3500 kg
|
8.3. |
Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst
šādiem nosacījumiem:
a) ja N = 0:
P - M ≥ 100 kg;
b) ja 0 < N ≤ 2:
P - (M + N x 68) ≥ 150
kg;
c) ja N > 2:
P - (M + N x 68) ≥ N x 68,
kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
68 - pasažiera masa (kg)
|
8.4. |
Sēdekļiem jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma
pamatprasības norādītas 1. attēlā. Minimālais attālums
starp sēdekļu rindām, kas vērstas:
a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām
vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes
priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes
aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā
augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,
kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);
b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret
otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums starp
sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā
plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem
punktiem).
1. att. Sēdekļu izvietojuma
minimālie attālumi
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru
iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas
speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī
sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad
priekšā esošajam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt
transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai
sagāžamam uz priekšu).
Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot
automobiļa kravas nodalījumā
|
8.5. |
Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:
a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā
aizmugurējā stāvoklī;
b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25
grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas
plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un
sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;
c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa
izgatavotāja noteiktajam
|
8.6. |
Kravas nodalījums ir automobiļa daļa, kas atrodas aiz
sēdekļu rindas(-ām) vai starpsienas, vai aiz vadītāja
sēdekļa, ja automobilis ir aprīkots tikai ar vadītāja
sēdekli.
Pēc pārbūves automobiļa kravas nodalījumam ir jāatbilst
šādiem nosacījumiem:
a) ar vienu sēdekļu rindu, ieskaitot rindu, kurā
izvietots vadītāja sēdeklis:
Y ≥ 0,6 m;
≥
0,4;
b) ar divām vai vairāk sēdekļu rindām, ieskaitot rindu,
kurā izvietots vadītāja sēdeklis:
Y ≥ 0,8 m;
Y x X ≥ 1,28
m2;
≥
0,3, kur
Y - kravas nodalījuma durvju augstums (m) - vertikālais
attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras
attiecīgi durvju ailes apakšdaļas augstākajam punktam un
durvju ailes augšdaļas zemākajam punktam (skat. 2.
att.);
X - kravas nodalījuma durvju platums (m) - horizontālais
attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras
attiecīgi durvju ailes kreisās un labās puses visvairāk uz
iekšpusi izvirzītajam punktam. (skat. 2. att.);
2. att. Kravas nodalījuma
durvju augstums un platums
Z - kravas nodalījuma garums (m) - horizontālais
attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras
attiecīgi pēdējās sēdekļu rindas vai starpsienas visvairāk
uz aizmuguri izvirzītajam punktam un aizvērta kravas
nodalījuma durvju visvairāk uz iekšpusi (priekšu)
izvirzītajam punktam. Ja pēdējā sēdekļu rinda ir
transformējama (piemēram, sēdekļus ir iespējams ielocīt
grīdā, pa sliedēm pārbīdīt vai sagāzt uz priekšu, tādējādi
palielinot kravas nodalījuma garumu), tad kravas nodalījuma
garumu nosaka, sēdekļus iestatot pasažieru pārvadāšanai
paredzētā pozīcijā, atbilstoši šā pielikuma 8.4. un 8.5.
punktā noteiktajām prasībām (skat. 3. att.);
L - automobiļa garenbāze (m) - divasu automobilim
attālums starp priekšējā tilta ass centra līniju un otrā
tilta ass centra līniju. Trīsasu automobilim - attālums
starp priekšējā tilta ass centra līniju un līniju, kas
atrodas vienādā attālumā starp otrā un trešā tilta ass
centriem (skat. 3. att.)
3. att. Kravas nodalījuma
garums un automobiļa garenbāze
|
8.7. |
Mērījumu veikšanas kritēriji kravas nodalījumam:
a) sēdekļu izvietojumam un regulējumam jāatbilst šā
pielikuma 8.4. un 8.5. punktā noteiktajām prasībām;
b) ja pēdējās rindas sēdekļi ir vērsti pretēji
braukšanas virzienam, tad kravas nodalījuma garumu mēra
horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvena
augstākajam punktam, sākot no vertikālas plaknes, kas
atrodas 0,65 m attālumā no sēdekļa atzveltnes priekšējās
daļas (skat. 4. att.);
4. att. Mērījumu veikšanas
kritēriji pretēji braukšanas virzienam vērstam sēdeklim
c) ja kravas nodalījums no pasažieru nodalījuma ir
atdalīts ar starpsienu, tad kravas nodalījuma garums tiek
mērīts no starpsienas
|
8.8. |
Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim,
atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus
(sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta
kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma,
savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu
savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir
paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek
uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to
stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas)
atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:
a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru
diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai
pie grīdas paredzētajiem urbumiem;
b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas
ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm)
vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes
minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes
minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4
mm);
c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne
mazāku par 8.8.;
d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs
sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot
(palēninot), bez nobīdes.
Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra,
sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu
|
8.9. |
Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar
drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu
prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1.
janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt
sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu |
8.10. |
Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām
(aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta
materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie
automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā,
lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu
iespējams uzstādīt atpakaļ.
Sēdekļu drošības jostām un to inerces mehānismiem un
ievilcējiem jābūt demontētiem.
Kravas nodalījuma grīdai (slogošanas virsmai) ir jābūt
līdzenai un paralēlai attiecībā pret automobiļa grīdu
|
8.11. |
Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu
logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis
izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, stikli var būt
sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu
prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa
izgatavošanu (sertificēšanu).
Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu durvis,
izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un
tehnoloģiju.
Pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to
noturēšanai atvērtā stāvoklī
|
8.12. |
Ja pēdējā sēdekļu rinda ir vērsta pretēji braukšanas
virzienam, tad automobilis jāaprīko ar starpsienu vai
kravas stiprināšanas ierīcēm.
Starpsienai un kravas stiprināšanas ierīcēm ir jāatbilst
Komisijas 2011. gada 14. jūlija Regulas (ES) Nr. 678/2011,
ar kuru aizstāj II pielikumu un groza IV, IX un XI
pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā
2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko
transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem
transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un
atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai
(pamatdirektīva), 3.4. punktā noteiktajām prasībām
|
8.13. |
Šā pielikuma 8. punkta prasības
netiek piemērotas nepārbūvētiem automobiļiem, kas ir
rūpnieciski izgatavoti, sertificēti un marķēti kā kravas
furgoni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu |
9. |
Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona vai autobusa pārbūve
par vieglo plašlietojuma automobili |
9.1. |
Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot
šādu formulu:
N ≤ (P - M) / 68, kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja
vietu;
68 - pasažiera masa (kg).
Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nav mazāks par
četrām vietām, bet nedrīkst pārsniegt deviņas vietas
|
9.2. |
Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst
šādiem nosacījumiem:
P - (M + N × 68) < N × 68,
kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
68 - pasažiera masa (kg)
|
9.3. |
Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra,
atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus
(sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta
kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma,
savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu
savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir
paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek
uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to
stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas)
atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:
a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru
diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai
pie grīdas paredzētajiem urbumiem;
b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas
ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm)
vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes
minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes
minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4
mm);
c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne
mazāku par 8.8.;
d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs
sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot
(palēninot), bez nobīdes
|
9.4. |
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām
jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu |
9.5. |
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina
droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja
transportlīdzeklī nav paredzētas speciālas ejas, lai
pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav
durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošam sēdekļu
rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa
sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu) |
9.6. |
Sēdekļu stiprinājuma elementiem
jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums |
9.7. |
Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar
drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu
prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1.
janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt
sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu |
9.8. |
Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu
logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis
izgatavots līdz 2000. gada 31. decembrim, stikli var būt
sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu
prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa
izgatavošanu (sertificēšanu).
Izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus
un tehnoloģiju, atļauts likvidēt logus vietās, kur pretī
neatrodas sēdvietu rinda
|
9.9. |
Sēdekļiem jābūt izvietotiem vismaz divās rindās. Sēdekļu
izvietojuma pamatprasības norādītas šā pielikuma 8.4.
punkta 1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām,
kas vērstas:
a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām
vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes
priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes
aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā
augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,
kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);
b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret
otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums starp
sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā
plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem
punktiem).
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru
iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas
speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī
sēdekļu rindai nav durvis iekāpšanai un izkāpšanai, tad
priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt
transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai
sagāžamam uz priekšu).
Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot
automobiļa kravas nodalījumā
|
9.10. |
Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:
a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā
aizmugurējā stāvoklī;
b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25
grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas
plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un
sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;
c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa
izgatavotāja noteiktajam
|
9.11. |
Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām
(aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta
materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie
automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā,
lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu
iespējams uzstādīt atpakaļ.
Sēdekļu drošības jostām un to inerces mehānismiem un
ievilcējiem jābūt demontētiem
|
10. |
Pārbūve par speciālo dzīvojamo transportlīdzekli |
10.1. |
Atļauts pārbūvēt vieglo
plašlietojuma automobili, kravas automobili (izņemot kravas
seglu vilcējus), autobusu vai piekabi (puspiekabi) |
10.2. |
Automobilim, autobusam vai piekabei (puspiekabei) jābūt
uzstādītam vismaz šādam speciālajam aprīkojumam:
a) galds (var būt saliekams) un sēdvietas;
b) guļvietas (tās var tikt pārveidotas par
sēdvietām);
c) ierīce ēdienu gatavošanai (elektriska vai gāzes plīts
vai tml.);
d) ierīce pārtikas produktu ilgstošai uzglabāšanai
(ledusskapis vai tml.).
Šim aprīkojumam jābūt stacionāri nostiprinātam
|
10.3. |
Speciālais dzīvojamais
transportlīdzeklis var būt aprīkots ar atsevišķu pēc tilpuma
mazāku kravas nodalījumu transportlīdzekļu (automobiļa,
motociklu u. tml.) vai dzīvnieku pārvadāšanai vai arī
atsevišķu pēc tilpuma mazāku nodalījumu, kurš aprīkots ar
īpašu aprīkojumu speciālu darbu veikšanai un kuram šim
nolūkam ir uzstādītas un stacionāri nostiprinātas speciālas
iekārtas (piemēram, skrūvspīles, gaisa kompresors u.
tml.) |
11. |
Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona un plašlietojuma
vieglā automobiļa pārbūve par pasažieru autobusu |
11.1. |
Pieļaujamo pasažieru sēdvietu un stāvvietu skaitu aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
N ≤ (P - M - K*) /
Mpasažiera*, kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja
vietu;
K - papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg);
Mpasažiera - pasažiera masa (kg).;
Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases
atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52,
vai noteikumu Nr. 107 prasībām.
Sēdvietu skaitam kopā ar vadītāja vietu jābūt lielākam
par deviņām vietām
|
11.2. |
Autobusa konstrukcijai,
aprīkojumam (piemēram, avārijas izejas un to skaits, durvju
skaits un izvietojums, ugunsdzēšamo aparātu skaits un
izvietojums, lūka) un sēdekļu izvietojumam jāatbilst ANO EEK
noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107
prasībām |
11.3. |
Atļauts uzstādīt tikai
rūpnieciski ražotus sēdekļus kopā ar sēdekļu kronšteiniem un
to stiprinājuma elementiem |
11.4. |
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra. sēdekļiem un to stiprinājuma vietām
jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu |
11.5. |
Automobiļa grīdai sēdekļu
kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas,
kronšteini, paplāksnes) |
11.6. |
Sēdekļu stiprinājuma elementiem
jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums |
11.7. |
Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar
drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu
prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1.
janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt
sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu |
11.8. |
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, bremžu iekārtai jābūt sertificētai
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu
un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un jābūt aprīkotai
ar bremžu antibloķēšanas (ABS) sistēmu |
12. |
Automobiļa pielāgošana labās puses kustībai |
12.1. |
Pārbūvi atļauts veikt tikai tad,
ja izgatavotājs izgatavo arī tādus attiecīgās markas un
modeļa automobiļus, kas paredzēti braukšanai pa ceļa labo
pusi |
12.2. |
Pārbūvei atļauts izmantot tikai
tās pašas markas un modeļa sastāvdaļas |
12.3. |
Stūres mehānismam jābūt
piemērotam labās puses kustībai |
12.4. |
Automobilis jāaprīko ar Eiropas
tipa labās puses kustībai paredzētiem lukturiem. Tiem jābūt
sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu |
12.5. |
Mēraparātu panelī izvietotajām
mērīšanas un indikācijas ierīcēm jābūt izvietotām atbilstoši
labās puses kustībai un jāveic paredzētās funkcijas |
12.6. |
Stikla tīrītājiem jābūt
izvietotiem atbilstoši labās puses kustībai |
12.7. |
Kravas automobiļa kabīnes
pacelšanas mehānismam jābūt izvietotam atbilstoši labās puses
kustībai |
13. |
Pārbūve par mācību automobili vai speciālā aprīkojuma
demontāža |
13.1. |
Par mācību automobili atļauts
pārbūvēt jebkuru vieglo automobili, kravas automobili vai
autobusu |
13.2. |
Mācību automobili jāaprīko ar
papildu (dublējošo) sajūga un bremžu pedāli braukšanas mācību
instruktoram. Pieļaujams mācību automobiļa dublējošo vadību
papildus aprīkot arī ar akseleratora pedāli. Papildu
(dublējošām) vadības ierīcēm jābūt mehāniski (ar svirām,
stiepņiem, trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības
ierīcēm un jānodrošina automobiļa pamatvadības un dublējošās
vadības ierīču neatkarīga darbība |
13.3. |
Bremžu iekārtas dublējošai
vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu
ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas
efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām
prasībām |
13.4. |
Nav pieļaujama palielināta
brīvkustība dublējošās vadības ierīču mehānismu šarnīros |
13.5. |
Dublējošās vadības iekārtas
elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma
elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem
pret atskrūvēšanos |
13.6. |
Automobili jāaprīko ar
normatīvajiem aktiem atbilstošu pazīšanas zīmi. Tai jābūt no
iekšpuses apgaismotai un novietotai vertikālā plaknē
perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij uz
transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta. Pazīšanas zīmei
jābūt droši nostiprinātai. Vienā līmenī ar pazīšanas zīmi
jebkurā plaknē aizliegts izvietot jebkuru papildu
informāciju. Citu informāciju atļauts piestiprināt zem
pazīšanas zīmes, šī informācijas bloka augstums no
transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta nedrīkst pārsniegt
100 mm, un tas nedrīkst būt izgaismots |
13.7. |
Mācību automobili, kas paredzēts
BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D un DE kategorijas autovadītāju
apliecības iegūšanai, jāaprīko ar vienu transportlīdzeklim
paredzētu un regulējamu papildu ārējo atpakaļskata spoguli
katrā pusē |
13.8. |
Mācību automobili, kas paredzēts
B kategorijas autovadītāja apliecības iegūšanai, jāaprīko ar
vienu transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu papildu
ārējo atpakaļskata spoguli katrā pusē un vienu
transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu atpakaļskata
spoguli salonā |
13.9. |
Ja veikta demontāža, visiem
dublējošās vadības ierīču elementiem, pazīšanas zīmei un
dublējošiem atpakaļskata spoguļiem jābūt demontētiem.
Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa
pamatvadības ierīču darbība |
13.10. |
Ja transportlīdzeklis ir
aprīkots ar citu netiešās redzamības ierīci (piemēram,
videokameru ar monitoru), kas ir sertificēta un marķēta
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu
un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un nodrošina tai
atbilstošu redzamību braukšanas apmācības instruktoram,
papildu atpakaļskata spoguļa uzstādīšana nav obligāta |
14. |
Pārbūve par katafalkautomobili |
14.1. |
Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot
šādu formulu:
N ≤ (P - M - 150) / 68,
kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja
vietu;
150 - kravas masa (kg);
68 - pasažiera masa (kg)
|
14.2. |
Pasažieru nodalījumam no
speciālā nodalījuma jābūt hermētiski atdalītam ar starpsienu.
Speciālajā nodalījumā jāizveido piespiedu ventilācijas
sistēma |
14.3. |
Cilvēka mirstīgo atlieku
pārvadāšanai paredzētajam aprīkojumam ir jābūt stacionāri
nostiprinātam, stiprinājuma elementiem jānodrošina aprīkojuma
noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili
maksimāli paātrinot (palēninot) bez nobīdes |
14.4. |
Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim,
atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus
(sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta
kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma,
savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu
savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir
paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu stiprinājuma vietām pie
automobiļa virsbūves (grīdas) ir jāatbilst sēdekļa
izgatavotāja vai šādām prasībām:
a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru
diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai
pie grīdas paredzētajiem urbumiem;
b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas
ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm)
vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes
minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes
minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4
mm);
c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne
mazāku par 8.8.;
d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs
sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot
(palēninot), bez nobīdes.
Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra,
sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu
|
14.5. |
Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar
drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu
prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1.
janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt
sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu |
14.6. |
Sēdekļiem ir jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma
pamatprasības norādītas šā pielikuma 8.4. punkta 1. attēlā.
Minimālais attālums starp sēdekļu rindām, kas vērstas:
a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām
vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes
priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes
aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā
augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,
kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);
b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret
otru ar atzveltņu priekšpusēm) ir 1,3 m (attālums starp
sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā
plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem
punktiem).
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru
iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas
speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī
sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad
priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt
transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai
sagāžamam uz priekšu)
|
14.7. |
Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:
a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā
aizmugurējā stāvoklī;
b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25
grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas
plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un
sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;
c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa
izgatavotāja noteiktajam
|
14.8. |
Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām
(aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta
materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie
automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā,
lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu
iespējams uzstādīt atpakaļ.
Sēdekļu drošības jostām un to inerces mehānismiem un
ievilcējiem jābūt demontētiem
|
14.9. |
Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu
logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis
izgatavots līdz 2001. gada 1. decembrim, stikli var būt
sertificēti un marķēti atbilstoši tehniskajiem normatīviem,
kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu
(sertificēšanu).
Speciālajā nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu
durvis, izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos
materiālus un tehnoloģiju
|
15. |
Pielāgošana personai ar invaliditāti (personai ar
invaliditāti paredzētās vadības sistēmas demontāža) |
15.1. |
Personai ar invaliditāti
pielāgoto vadības iekārtu atkarībā no kustību ierobežojuma
veida veido uz sajūga, bremžu, ātrumu pārslēgšanas, stūres,
barošanas un apgaismes sistēmām vai paralēli tām |
15.2. |
Bremžu iekārtas alternatīvajai
vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu
ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas
efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām
prasībām |
15.3. |
Izslēgtai sajūga vadības ierīcei
jābūt ar fiksējamu gala stāvokli |
15.4. |
Nav pieļaujama palielināta
brīvkustība vadības mehānismu šarnīros |
15.5. |
Visiem vadības iekārtu elementu
savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem
jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret
atskrūvēšanos |
15.6. |
Vadības iekārtu sviras nedrīkst
pieskarties citām automobiļa daļām, un to iekārtu elementi
nedrīkst ierobežot automobiļa vadības pamatiekārtu
darbību |
15.7. |
Vadības iekārtu elementiem jābūt
izveidotiem bez asiem izvirzījumiem un izvietotiem tā, lai
ceļu satiksmes negadījumā iespējami mazāk traumētu
vadītāju |
15.8. |
Stūres ratam atļauts uzstādīt
speciālu rokturi automobiļa vadīšanai ar vienu roku |
15.9. |
Ja veikta demontāža, visiem
alternatīvās vadības ierīču elementiem jābūt demontētiem.
Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa
pamatvadības ierīču darbība |
16. |
Pārbūve par kravas kokvedēju |
16.1. |
Kravas kokvedēja statņu maksimālo augstumu aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
Hmax ≤ P / (L × B
× k1 × k2), kur
Hmax - kravas statņu maksimālais augstums
(m);
P - transportlīdzekļa kravnesība pēc pārbūves (t);
L - kravas garums (m);
B - kravas statņu iekšējais platums (m);
k1 - koksnes krāvuma koeficients
(k1 = 0,52);
k2 - koksnes blīvuma koeficients
(k2 = 0,58)
|
16.2. |
Statņu minimālais augstums
Hmin = 180 cm |
16.3. |
Kravas kokvedējam, izņemot
piekabes, jābūt aprīkotam ar priekšējo aizsargsienu, kas
pasargā vadītāja kabīni, ja notiek kravas nobīde. Priekšējās
aizsargsienas augstums nedrīkst būt mazāks par kokvedēja
statņu augstumu H mīnus 10 cm, un priekšējai aizsargsienai
jānotur puse kravas maksimālā svara, ja notiek kravas nobīde.
Tas attiecas arī uz puspiekabēm |
16.4. |
Kravas kokvedēja virsrāmja
stiprinājuma elementiem pie automobiļa rāmja un to skaitam
jānodrošina ar pilnu masu slogota virsrāmja noturēšana
garenvirzienā un šķērsvirzienā, transportlīdzekli maksimāli
paātrinot (palēninot), bez nobīdes. Virsrāmja pirmajam
(aiz vadītāja kabīnes) stiprinājuma elementam jābūt
elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma
elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem stiprinājuma
elementiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja
virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja
sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma
elementiem jānodrošina kravas tilpnes noturēšana
šķērsvirzienā |
16.5. |
Kravas statņu siju maksimālajam pieļaujamam spriegumam
σmax jābūt mazākam par siju materiāla pieļaujamo
spriegumu σpieļ.
Slodzi, kas darbojas uz statņu vertikālo siju, aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
Qs =
Qkr x sinβ / n, kur
Qkr = L x B x H1 x k1 x
k2;
Qs - slodze, kas darbojas uz vertikālo
siju;
Qkr - kravas maksimālais svars;
H1 - statņu konstruktīvais augstums;
β - šķērsstabilitātes leņķis;
n - kravas statņu skaits.
Šķērsstabilitātes leņķi β aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
β=arctan(k), kur
k - šķērsstabilitātes koeficients
Maksimālo lieces momentu (Mmax), kas darbojas
uz statnes vertikālo siju, aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
Mmax =
qs x H12 / 2, kur
qs = Qs : H1 , kur
qs - vienmērīgi izkliedēta slodze uz statņa
vertikālo siju;
σmax =
Mmax : Wx, < σpieļ ,
kur
σmax - statņu vertikālās sijas maksimāli
pieļaujamais spriegums;
σpieļ - statņu vertikālās sijas materiāla
pieļaujamais spriegums;
Wx - statņu vertikālās sijas pretestības
moments
|
16.6. |
Kravas statņu stiprinājumam pie transportlīdzekļa
pamatrāmja vai virsrāmja jābūt mehāniskam (skavas,
bultskrūves). Kravas statnes pie transportlīdzekļa rāmja
vai virsrāmja metināt aizliegts.
Statņu stiprinājuma skrūvju cirpes spriegumu aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
τs = N /
As ≤ Rbs x yb x
yc , kur
τs - skrūves cirpes spriegums;
N - spēks, kas darbojas uz skrūvi;
As - summārais skrūvju cirpes laukums;
Rbs- materiāla cirpes spriegums;
yb - skrūvju nevienmērīgās darbības
koeficients (yb = 0,2);
yc - daudzskrūvju savienojumu darbības
koeficients (yc = 1,5)
|
16.7. |
Kravas kokvedēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne
mazākam par 0,45. Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
k = B / 2Hsc ,
kur
B - automobiļa šķērsbāze;
Hsc - automobiļa smaguma centra augstums
|
17. |
Degvielas tvertnes maiņa |
17.1. |
Oriģinālās degvielas tvertnes
maiņa pret citu degvielas tvertni atļauta tikai tad, ja šādas
degvielas tvertnes uzstādīšanu transportlīdzeklim paredz
izgatavotājs un tā ir iekļauta transportlīdzekļa tipa
apstiprinājumā |
17.2. |
Degvielas tvertnei jābūt droši
nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem
stiprinājuma elementiem |
17.3. |
Degvielas tvertnei jābūt
izvietotai izgatavotāja paredzētajā vietā. Novietojumam jābūt
tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas
elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru
(piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības
transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes
ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir vienapjoma tips,
degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa
salonā |
17.4. |
Degvielas tvertnes uzpildes
kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē |
18. |
Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana (demontāža) |
18.1. |
Automobiļa motora darbināšanai
paredzētu papildu degvielas tvertni atļauts uzstādīt tikai
tad, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda
transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa
tipa apstiprinājumā |
18.2. |
Kopējais transportlīdzekļa
motora darbināšanai paredzēto degvielas tvertņu skaits
transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 12 t,
nedrīkst būt lielāks par divām vienībām, bet
transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir 12 t un vairāk,
nedrīkst būt lielāks par trim vienībām. Šī prasība neattiecas
uz gāzes baloniem |
18.3. |
Kopējais degvielas tvertņu tilpums nedrīkst pārsniegt šādus
lielumus:
a) kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500
kg, - 150 l;
b) autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 5000 kg, un
kravas automobilim, kura pilna masa ir no 3501 kg līdz 7000
kg, - 500 l;
c) autobusam, kura pilna masa pārsniedz 5000 kg, un
kravas automobilim, kura pilna masa ir no 7001 kg līdz
12000 kg, - 800 l;
d) kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz 12000
kg, - 1500 l
|
18.4. |
Degvielas tvertnei jābūt droši
nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem
stiprinājuma elementiem izgatavotāja paredzētajā vietā |
18.5. |
Papildu degvielas tvertnes
izvietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa
konstrukcijas elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no
ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās
iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no
tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir
vienapjoma tips, degvielas tvertne nedrīkst atrasties
transportlīdzekļa salonā |
18.6. |
Degvielas tvertnes uzpildes
kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē |
18.7. |
Demontējot papildu degvielas
tvertni, jādemontē tvertnes stiprinājuma elementi, attiecīgās
degvielas šļūtenes un cauruļvadi, papildus uzstādītie sūkņi,
krāni u. tml. |
19. |
Gāzes
barošanas iekārtas uzstādīšana vai demontāža |
19.1. |
Sašķidrinātās naftas gāzes (SNG)
un saspiestās dabas gāzes (SDG) barošanas iekārtu atļauts
uzstādīt jebkuram mehāniskajam transportlīdzeklim |
19.2. |
Visām iekārtas sastāvdaļām jābūt
sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 67
un (vai) noteikumu Nr. 110 prasībām |
19.3. |
Uzstādītājai iekārtai jāatbilst
ANO EEK noteikumu Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110 prasībām
un tehniskajam stāvoklim - tehniskās apskates noteikumu
prasībām |
19.4. |
Ja veikta demontāža, visiem
iekārtas elementiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ
nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču
darbība |
20. |
Hidromanipulatora uzstādīšana vai demontāža |
20.1. |
Hidromanipulatora stiprinājumam
pie automobiļa rāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja
noteiktajām prasībām |
20.2. |
Hidromanipulatora hidrosistēmas
šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem.
Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas
noplūde nav pieļaujama. Hidrosistēmai jābūt darba
kārtībā |
20.3. |
Šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,5.
Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
k = B / 2Hsc,
kur
B - automobiļa šķērsbāze;
Hsc - automobiļa smaguma centra augstums
|
20.4. |
Demontējot hidromanipulatoru,
jābūt demontētām hidromanipulatora stiprinājuma vietām,
hidrosistēmas elementiem, sūkņiem, slēdžiem u. tml. |
21. |
Rāmja
pagarināšana vai saīsināšana |
21.1. |
Rāmja pagarināšana (saīsināšana)
jāveic saskaņā ar attiecīgās transportlīdzekļu markas
izgatavotāja rekomendācijām par ieteicamām rāmja griezuma
vietām un veidiem, pagarinājuma un pastiprinājumu
materiāliem, metināšanas tehnoloģiju, stiprināšanai paredzēto
bultskrūvju skaitu, izmēru un izvietojumu |
21.2. |
Rāmja daļu stiprinājuma veidam
un izpildījumam jābūt tādam, kas nodrošina stiprinājumu vietu
izturību un drošību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas
laikā |
21.3. |
Pagarinot transportlīdzekļa
rāmi, transportlīdzekļa garums nedrīkst palielināties vairāk
kā par 22 % |
21.4. |
Ja, pagarinot (saīsinot) rāmi,
mainās kardānpārvada garums, atļauts kārdānpārvadu saīsināt
līdz nepieciešamajam izmēram. Ja nepieciešama kardānpārvada
pagarināšana, atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga
garuma un griezes momenta kardānpārvadu |
21.5. |
Nav pieļaujama bremžu cauruļvadu
pagarināšana (saīsināšana), cauruļvadu metinot (lodējot).
Pagarinot cauruļvadu, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas
paredzētos vai analogus cauruļvadus. Cauruļvadu savienojuma
vietu konstrukcijai jānodrošina bremžu sistēmas
hermētiskums |
21.6. |
Pagarinot elektroinstalācijas
vadus, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas paredzētos vai
analogus elektroinstalācijas vadus. Elektroinstalācijas vadu
savienojuma vietām jābūt izolētām. Elektroinstalācijas vadiem
jābūt attiecīgi nostiprinātiem |
22. |
Priekšējās dakšas maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai
kvadriciklam |
22.1. |
Priekšējās dakšas stiprinājuma
vietām pie rāmja jāatbilst izgatavotāja noteiktajām
prasībām |
22.2. |
Stiprinājuma elementiem
jānodrošina drošs dakšas stiprinājums |
22.3. |
Priekšējās dakšas sagāzuma
leņķis pret horizontālo plakni nedrīkst pārsniegt lielumu,
pie kura, iedarbojoties vertikālai dinamiskai slodzei uz
priekšējo dakšu, amortizatoru darbība kļūst neefektīva |
22.4. |
Atļauts mainīt priekšējo dakšu
komplektā ar priekšējo riteni un esošo bremžu sistēmu |
23. |
Pakaļējo amortizatoru maiņa mopēdam, motociklam, triciklam
vai kvadriciklam |
23.1. |
Mainot motocikla pakaļējo
amortizatoru pret cita gabarītizmēra amortizatoru, tā
stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām |
23.2. |
Stiprinājuma elementiem
jānodrošina drošs amortizatora stiprinājums |
23.3. |
Mainot amortizatoru, jānodrošina
atbilstoša riteņa piedziņas ķēdes vai siksnas
spriegošana |
24. |
Motora
maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam |
24.1. |
Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas
izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, par pirmās
kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tās
pašas markas un modeļa cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt
tikai tad, ja šāda veida motoru transportlīdzeklim paredz
tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams
mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai
nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma
elementus.
Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas
izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, par pirmās
kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā
paša transportlīdzekļa tipa cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt
tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt
motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav
nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma
elementus.
Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas
izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, mainot motoru,
atļauts uzstādīt tikai tādus motorus, kuri sertificēti
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu.
Jebkura cita veida motora maiņa mopēdam, motociklam,
triciklam un kvadriciklam tiek uzskatīta par otrās
kategorijas pārbūvi
|
24.2. |
Motora stiprinājuma vietu
skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora
izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie
transportlīdzekļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus.
Pārejas kronšteinus metināt pie rāmja aizliegts |
24.3. |
Ja mopēdam, motociklam,
triciklam vai kvadriciklam uzstādītā motora jauda ir lielāka
par transportlīdzekļa markas un tipa transportlīdzekļa
izgatavotāja paredzēto motoru ar vislielāko motora jaudu, tad
CSDD nepieciešams iesniegt akreditēta tehniskā dienesta
atzinumu par bremžu iekārtas darbību un efektivitāti un
transportlīdzekļa trokšņu līmeni, stāvot un gaitā. |
24.4. |
Mopēdam, motociklam, triciklam
vai kvadriciklam mainot motoru pret cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā paša veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas jaudas vai
tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa izgatavotāja
noteikto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu
reģistrā tiek dzēsts" |
4. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 20. februāra
noteikumiem Nr. 106
"4. pielikums
Ministru kabineta
2004. gada 17. augusta
noteikumiem Nr. 725
Transportlīdzekļa pārbūves kodi un
to apraksts
Nr.
p.k.
|
Kods
|
Koda nosaukums (ieraksts
datubāzē)
|
Veikta pārbūve
|
|
2
|
3
|
4
|
1.
|
A1
|
Virsbūves maiņa
|
Transportlīdzeklim nomainīta
virsbūve pret tās pašas markas, modeļa un tipa virsbūvi |
2.
|
A3
|
Uzstādīts motors (%)
|
Transportlīdzeklim nomainīts motors.
Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda
uzstādītā motora kodu (piemēram, 306D3)
|
3.
|
A6
|
Uzstādīts rāmis (%)
|
Transportlīdzeklim nomainīts rāmis pret tās pašas markas
cita modeļa rāmi.
Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda
uzstādītā rāmja marku un modeli (piemēram, VOLVO FH)
|
4.
|
A7
|
Kabīnes maiņa
|
Transportlīdzeklim nomainīta
kabīne pret tās pašas markas un modeļa kabīni |
5.
|
A8
|
Rāmja maiņa
|
Transportlīdzeklim nomainīts
rāmis pret tās pašas markas un modeļa rāmi |
6.
|
B4
|
Mācību
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pārbūvēts par mācību automobili un tam uzstādīta dublējošās
vadības sistēma un speciālais aprīkojums |
7.
|
B5
|
Uzstādīts kravas lifts
(paceļamais borts) (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts kravas lifts vai
paceļamais borts.
Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda
uzstādītās iekārtas modeli
|
8.
|
B6
|
Uzstādīta gāzes barošanas
sistēma (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīta gāzes barošanas
sistēma.
Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē
transportlīdzekļiem, kam uzstādīta gāzes barošanas sistēma
darbam ar sašķidrinātu naftas gāzi, norāda simbolus
"SNG", bet transportlīdzekļiem, kam uzstādīta
gāzes barošanas sistēma darbam ar saspiestu dabas gāzi, -
simbolus "SDG"
|
9.
|
B7
|
Uzstādīts hidromanipulators
(%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts hidromanipulators.
Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda
uzstādītā hidromanipulatora modeli
|
10.
|
B8(%)
|
Uzstādīta vairāk nekā viena
degvielas tvertne (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīta vairāk nekā viena
degvielas tvertne. Norāda arī izgatavotāja uzstādītās
degvielas tvertnes.
Piezīme. Simbola "%" vietā transportlīdzekļa
reģistrācijas apliecībā norāda kopējo degvielas tvertņu
skaitu (piemēram, B8(2))
|
11.
|
B11
|
Pielāgots labās puses
kustībai
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots labās puses kustībai |
12.
|
B12(10)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts
pārnesumkārbas ieslēgšanas mehānisms |
13.
|
B12(15)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts sajūga
pedālis (ar roku darbināms, automātisks, sadalāms, salokāms
vai noņemams) |
14.
|
B12(20)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam izmainīta bremžu
sistēmas vadība (piemēram, palielināts bremžu pedālis,
pedālis spiešanai ar kreiso kāju, ar roku darbināms bremžu
pedālis, sadalāms, salokāms vai noņemams bremžu pedālis) |
15.
|
B12(25)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts
akseleratora pedālis (piemēram, spiešanai ar visu pēdu
pielāgots akseleratora pedālis, darbināšanai ar roku (celi)
pielāgots akseleratora pedālis, kreisajā pusē novietots
akseleratora pedālis, sadalāms, salokāms vai noņemams
akseleratora pedālis) |
16.
|
B12(30)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam izmainīta bremžu
sistēma un akselerators (piemēram, vienā līmenī novietoti
pedāļi, nobīdāmi (pārvietojami) akseleratora un bremžu
pedāļi, atvāžami (noņemami) akseleratora un bremžu
pedāļi) |
17.
|
B12(35)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīti gaismu,
logu tīrītāju, skaņas signāla un virziena rādītāja
slēdži |
18.
|
B12(40)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts stūres
mehānisms (piemēram, rokturis uz stūres rata, pagarināts
stūres statnis, mainīts stūres rata noliekuma leņķis, ar kāju
vadāms stūres mehānisms, ar kursorsviru ierīci vadāms stūres
mehānisms) |
19.
|
B12(42)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts
atpakaļskata spogulis (spoguļi) |
20.
|
B12(43)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts vadītāja
sēdeklis (pacelts vadītāja sēdeklis, ķermeņa formām pielāgots
vadītāja sēdeklis, vadītāja sēdeklis ar rokas balstu,
regulējamas drošības jostas) |
21.
|
B14
|
Degvielas tvertnes maiņa
(%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim oriģinālā degvielas tvertne
nomainīta pret tās pašas markas un modeļa cita tilpuma
degvielas tvertni.
Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda
uzstādītās degvielas tvertnes tilpumu litros
|
22.
|
B15
|
Uzstādīts autoceltnis (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts autoceltnis.
Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda
autoceltņa modeli
|
23.
|
B16
|
Uzstādīts autotornis (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts autotornis.
Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda
autotorņa modeli
|
24.
|
C1
|
Priekšējās dakšas maiņa
|
Norāda, ja motociklam uzstādīta
citas markas un modeļa priekšējā dakša |
25.
|
C2
|
Pakaļējo amortizatoru
maiņa
|
Norāda, ja motociklam uzstādīti
citas markas un modeļa pakaļējie amortizatori |
26.
|
D1
|
Rāmja pagarināšana
|
Norāda, ja transportlīdzeklim
pagarināts rāmis |
27.
|
D2
|
Rāmja saīsināšana
|
Norāda, ja transportlīdzeklim
saīsināts rāmis |
28.
|
E0
|
Cita pārbūve (%)
|
Šo kodu lieto, ja transportlīdzeklim veiktajai pārbūvei nav
paredzēts speciāls pārbūves kods. Tas neattiecas uz tipa
maiņu.
Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda
veiktās izmaiņas (piemēram, mainīta rāmja konstrukcija)
|
"
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Izdoti saskaņā ar
-
Protokols
-
Anotācija / tiesību akta projekts
|