ERAF projektā "Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveide e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai" (3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/005) izstrādāts papildinājums Latvijas e-pārvaldes infrastruktūrai ar mašīntulkošanas iespēju. ERAF projektos "Mašīntulkošana" (2.2.1.1/16/I/004) un "Mašīntulkošana 2. kārta" (2.2.1.1/18/I/003) izveidota valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju tulkošanas platforma "HUGO.LV". Platformā pieejami tādi risinājumi kā mašīntulkošanas, runas atpazīšanas un sintēzes rīki, latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības rīks un citi. Tāpat pieejams virtuālo asistentu koplietošanas pakalpojums. Platformas pakalpojumi integrēti starpnozaru un citu ministriju risinājumos.

Minēto projektu īstenošana ir pabeigta, līdz ar to nav paredzama aktivitāšu pārklāšanās, projektā tiks izstrādāta specifiska funkcionalitāte, kas nepārklājas ar iepriekšējos projektos izstrādāto funkcionalitāti. Apliecinām dubultā finansējuma riska neesību attiecībā uz projektā attīstāmām sistēmām

Platformas lietotāji būs valsts pārvaldes iestādes, tajā skaitā nozaru ministrijas un to padotības iestādes, kuras savā darbībā izmanto informācijas analīzi rīcībpolitikas veidošanai un īstenošanai, kā arī izglītības un zinātnes institūcijas, kultūras iestādes, neatkarīgās iestādes, pašvaldības, pētnieki un studenti, kuriem nepieciešams veikt liela apjoma tiešsaistes informācijas vienreizēju vai regulāru izgūšanu un analīzi iestāžu vai institūciju funkciju nodrošināšanai vai pētniecības nolūkiem.

Platformu konceptuāli veidos:

1) informācijas izguves rīki, kas saglabās informācijas masīvā lietotāju pieprasītos informācijas resursus atbilstoši definētajiem parametriem (datu izguves biežums un dziļums), kā arī ļaus importēt bezsaistes informācijas masīvus;

2) informācijas uzglabāšanas un apstrādes vide, kas saglabās un apstrādās no tīmekļa izgūto un importēto informāciju, t. sk. veiks teksta atpazīšanu, mašīntulkošanu un indeksēšanu;

3) nepubliska informācijas pieprasījumu veidošanas un informācijas piegādes vide, kurā lietotāji varēs veidot satura apstrādes pieprasījumus un saņemt pieprasīto informāciju.

Platforma tiks veidota, izmantojot un pilnveidojot saistītajos projektos izstrādātos tehnoloģiskos risinājumus un pārizmantojot to komponentes, koda daļas un tehnoloģijas, kā arī veidojot jaunus rīkus specifiski šīs sistēmas vajadzībām.

Tiks izmantoti un pielāgoti šādi risinājumi:

• LNB tīmekļa rasmošanas sistēma;

• LNB digitālo objektu pārvaldības sistēma (turpmāk – DOM);

• KISC valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv, lai nodrošinātu svešvalodā esošu publikāciju tulkošanu turpmākai teksta analīzei un sentimenta noteikšanai.

Tiks nodrošināta satura vākšana vismaz no šādiem satura tipiem:

• tīmekļa vietnes (gan .lv, gan citos domēnos);

• sociālie tīkli;

• tiešsaistes un bezsaistes audiovizuālā informācija;

• bezsaistes teksta informācijas masīvi.

Tiks nodrošināta datu apstrāde, tajā skaitā:

• datu analīze;

• sentimenta noteikšana;

• datu indeksēšana;

• mašīntulkošana;

• runas atpazīšana.

Platformas tehniskās arhitektūras izstrādes laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta drošības aspektiem, nodrošinot servisu un sistēmu pilnīgu vai daļēju atdalīšanu no esošās LNB fiziskās infrastruktūras, tai skaitā sagatavoto indeksu klasterēšanu, izvietošanu uz klienta infrastruktūras u. c., kā arī tiks nodrošināta sistēmas atbilstība Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" prasībām.

Ņemot vērā, ka atsevišķu iestāžu vai institūciju drošības prasības varētu būt stingrākas, nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos, uzsākot projekta īstenošanu un projekta realizēšanas laikā tiks vērtēta risinājuma atbilstība potenciālo risinājuma lietotāju drošības prasībām, kā arī iespēju robežās tiks mazināti riski, kas varētu rasties projekta realizācijas/nodošanas laikā iestāžu atšķirīgās tehniskās arhitektūras izmantošanas dēļ

Projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidota koplietojama informācijas izguves un analīzes platforma, kas ļaus paplašināt informācijas avotu loku, kuru potenciālie platformas lietotāji izmanto informācijas ieguvei, izmantot modernākas informācijas analīzes metodes un paplašināt to valsts pārvaldes iestāžu loku, kas savā darbībā izmanto informācijas analīzi rīcībpolitikas veidošanai un īstenošanai, ilgtermiņā, iespējams, ļaujot atteikties no atsevišķām šobrīd izmantotajām informācijas sistēmām ar līdzīgu funkcionalitāti. Platforma nodrošinās iespēju automatizēti izgūt no publiski pieejamiem tiešsaistes resursiem teksta un audiovizuālo informāciju, kā arī bezsaistes teksta un audiovizuālās informācijas masīvus, veikt to apstrādi (runas atpazīšanu, mašīntulkošanu, indeksāciju) un veidot un izpildīt informācijas analīzes pieprasījumus tekstizracei un datizracei (atslēgvārdu meklēšanu, sentimenta analīzi u. tml.). Sistēmas funkcionalitāte ļaus pilnveidot darba un zinātniskos procesus potenciālajiem platformas lietotājiem, kuru funkcijas saistītas ar publiskās informācijas analīzi un monitoringu, paplašinot izgūstamās informācijas tvērumu (informācijas avotus, starp kuriem īpaši nozīmīgi ir populārākie sociālie tīkli) un informācijas analīzes ātrumu un kvalitāti, kā arī novēršot darbību dublēšanos, vairākiem potenciālajiem platformas lietotājiem izgūstot vienus un tos pašus informācijas avotus.

Atbilstoši Obligāto eksemplāru likuma 2. panta otrajai daļai LNB ir pienākums nodrošināt tiešsaistes publikāciju rasmošanu un obligātā eksemplāra kontroli. Pilnveidojot platformā ietilpstošos tehnoloģiskos risinājumus, tiks nodrošināta arī Obligāto eksemplāru likumā minētā obligātā eksemplāra kontroles uzraudzība, vienlaikus ļaujot attīstīt LNB tehnisko kapacitāti arī citu ar informācijas klasificēšanu un indeksēšanu saistīto funkciju efektīvākai izpildei, kas šobrīd lielā mērā tiek veikta manuāli.

Ar platformas palīdzību iegūtais, apstrādātais un uzkrātais saturs nodrošinās iespēju potenciālajiem platformas lietotājiem, kā arī pētniekiem un studentiem pilnveidot esošās un izstrādāt arvien jaunas mašīnmācīšanās tehnoloģijas, lai apmācītu mašīnas veikt dažādas darbības, piemēram, prognozes, ieteikumus, klasificēšanu utt., pamatojoties uz vēsturiskiem datiem vai pagātnes pieredzi. Jo vairāk apmācības datu būs pieejami mašīnmācīšanās modelim, jo precīzākas būs prognozes par jauniem, iepriekš neredzētiem datiem.

Turklāt ar platformas palīdzību strukturēts teksts un/vai transkribētas runas krājums veidos tekstu korpusu, kas nodrošinās iespēju veikt lingvistikas analīzi un valodas tehnoloģiju izstrādi. Mūsdienās gramatiskie pētījumi ir grūti iedomājami bez dažādiem tekstu korpusiem, jo īpaši – vispārīgā korpusa, kas noteiktās proporcijās atspoguļo valodu visā tās kopumā. Savukārt pats vispārīgais korpuss nav iedomājams bez morfoloģiskā marķējuma, proti, katram vārdlietojumam ir automātiski pievienotas tam atbilstošas morfoloģiskās pazīmes un pamatforma. Šāds marķējums ļauj ievērojami ātrāk un vieglāk tekstu korpusā atrast nepieciešamos datus.

Jau līdz šim izveidotā tehnoloģisko risinājumu kopa nodrošināja iespēju, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātei iegūt papildu informāciju par koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmi uz Latvijas valsti un sabiedrību. Līdz ar to, attīstot platformu, tās nodrošinātie pakalpojumi radīs iespēju efektīvi apzināt cēloņsakarības starp norisēm un uz veiktās informācijas analīzes bāzes sagatavot priekšlikumus rīcībpolitikai, piemēram, apzināt īstenotās stratēģiskās komunikācijas efektivitāti un, ja nepieciešams, koriģēt komunikācijas plānus, veidot informācijas analīzē balstītu politiku dažādās nozarēs un izvērtēt tās īstenošanas efektivitāti u. tml. Savukārt pētniekiem izveidotā platforma ļaus īstenot inovatīvus pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kas balstīti lielo datu analīzē.

Projekta īstenošanas laikā tiks papildināta LNB pakalpojumu saņemšanas kārtība un maksas pakalpojumu cenrādis, lai potenciālajiem pakalpojuma saņēmējiem būtu pieejama informācija par pakalpojumu un pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem.

vērtība

sasniegšanas laiks (gads)

3.3.1.1. publiski pieejama tīmekļa satura ieguves pakalpojums;

3.3.1.2. bezsaistes teksta un audiovizuālā satura augšupielādes pakalpojums;

3.3.1.3. publiski pieejama tīmekļa un bezsaistes teksta un audiovizuālā satura teksta atpazīšanas, mašīntulkošanas un indeksēšanas pakalpojums;

3.3.1.4. sentimenta noteikšanas pakalpojums;

3.3.1.5. datu analīzes pakalpojums;

3.3.1.6. satura izgūšanas pakalpojums.

Pakalpojuma ietvaros potenciālajiem platformas lietotājiem būs iespēja veikt publiski pieejama tiešsaistes un bezsaistes teksta un audiovizuāla satura izgūšanu un analīzi iestādes un zinātniskās darbības nodrošināšanai

4

2026.

3.3.2.1. par augstākā līmeņa domēnu ".lv";

3.3.2.2. par ārvalsts domēniem, ja publikācijas satur nozīmīgu informāciju saistībā ar Latviju un ja tā ir identificēta;

3.3.2.3. par sociālajiem tīkliem, ja ir identificēts nozīmīgs saturs tajos.

Minētais pakalpojums būs noderīgs potenciālajiem platformas lietotājiem tālākai padziļinātai analīzei un pētniecībai

50 000

2026.

Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs⁵

Darbības iznākums

4.3.1. sistēmas projektēšana, funkcionālo un nefunkcionālo prasību apzināšana, vērtējot arī plānotā risinājuma atbilstību iestāžu (potenciālo risinājuma lietotāju) drošības prasībām un atšķirīgas tehniskās arhitektūras izmantošanas iespējas;

4.3.2. izstrāde;

4.3.3. akcepttestēšana;

4.3.4. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) ārējais drošību audits un ielaušanās testu veikšana;

4.3.5. ieviešana (apmācības, produktīvās lietošanas uzsākšana, atbalsts, atsauksmes)

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁶

Valsts mākonī⁷ (jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai⁸ (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

Risinājums tiks veidots kā pakalpojumos bāzēts, bez publiskas vides. Tehniskā arhitektūra ir atkarīga no iestāžu un institūciju drošības prasībām.

Tiks izmantoti un pielāgoti vismaz šādi risinājumi:

• LNB tīmekļa rasmošanas sistēma;

• LNB digitālo objektu pārvaldības sistēma DOM;

• KISC valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv, lai nodrošinātu svešvalodā esošu publikāciju tulkošanu turpmākai teksta analīzei un sentimenta noteikšanai.

Sistēmas funkcionalitāte

Klienta vide:

• informācijas pieprasījumi;

• informācijas piegāde un tās apskate.

Satura vākšana:

• tīmekļa lapas (gan LV, gan citos domēnos, tai skaitā ierobežotos);

• sociālie tīkli;

• audiovizuālā informācija;

• teksta masīvi no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem.

Datu apstrāde:

• datu analīze;

• sentimenta noteikšana;

• datu indeksēšana;

• mašīntulkošana;

• runas atpazīšana.

Datu apstrādē un analīzē tiks izmantotas dažādas tehnoloģijas un risinājumi, tai skaitā izveidotas jaunas iespējas – NER (nosaukumu/entitāšu atpazīšana), atslēgvārdu atpazīšana, sentimenta analīze, valodu korpusu (datu) vākšanas darba plūsmas un procesu izstrāde (paralēli dati, monodati, audiodati), mašīnmācīšanās algoritms apmācībai (mašīntulkošanai), kopsavilkuma radīšana (summarization)

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu⁹

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

– Izglītības iestādes (vismaz 2)

– Kultūras iestādes (vismaz 1)

– Zinātnes institūcijas (vismaz 1)

Tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta pases apstiprināšanu

2026. gada 1. ceturksnis

– Zinātnes institūcijas (vismaz 1)

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 435 22. punktam projekta uzraudzību nodrošinās Kultūras ministrijas izveidota projekta uzraudzības padome. Projekta uzraudzības padomes sanāksmes tiks sasauktas ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Kopumā projekta īstenošana tiks nodrošināta, pielietojot divu līmeņu projekta pārvaldības struktūru:

• projekta uzraudzības padome, kas ir atbildīga par projekta rezultātu sasniegšanu, uzrauga projekta darbības, akceptē projekta izmaiņas un lemj par projekta izmaiņu nepieciešamību, ja pēc tādām rodas vajadzība ārēju faktoru dēļ, un veic citus pienākumus;

• projekta komanda, kas ietver projekta vadības personālu, procesus nodrošinošo struktūrvienību pārstāvjus (projekta īstenošanas personāls) un ārpakalpojumā piesaistītos speciālistus (var veidot vairākas projekta komandas). Projekta vadības personāls identificē un sagatavo lēmumu projektus par nepieciešamajām projekta izmaiņām, koordinē projekta darbību, vada piegādātāju darbu un veic citus pienākumus.

Projekta īstenošanas laikā tiks uzrunāti potenciālie pakalpojumu saņēmēji, izveidojot paplašināto darba grupu, lai tie piedalītios vajadzību apzināšanā un prasību definēšanā.

Projekta vadību un projekta īstenošanu nodrošinās LNB darbinieki, kas jau strādā institūcijā, ja nepieciešams, piesaistot personālu uz uzņēmuma līguma pamata.

KISC ir projekta sadarbības partneris aktivitātēs saistībā ar valodas tehnoloģiju risinājumu pielāgošanu platformas vajadzībām un piedalīsies ar darbinieku resursu.

Projekta īstenošanas kapacitāte tiks nodrošināta:

• piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus;

• iesaistot pamatdarbības procesu nodrošinošo iestāžu pārstāvjus projekta īstenošanā.

Sociālekonomiskie ieguvumi 10 gadu periodā, kas tiks sasniegti līdz ar projekta realizāciju:

1. Datu ieguves, datu sagatavošanas un tulkošanas automatizācija:

1.1. pieņemot, ka, lai apstrādātu 50 000 publikāciju un sociālo mediju atvērumu, bez automatizācijas būtu nepieciešams šāds laika patēriņš:

• 1 minūte datu ieguvei no atvēruma,

• 5 minūtes datu apstrādei,

• 1 minūte tulkošanai (kopā 7 minūtes).

50 000 x 7 minūtes : 60 minūtēm (stunda) : 160 (stundas jeb viena amata vieta) = darbu veikšanai ir nepieciešamas ~ 36,46 amata vietas;

1.2. pieņemot, ka vidējais atalgojums amata vietai, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir ~ 1683,30, tad kopējais ietaupījums gadā, izmantojot automatizētus datu ieguves, sagatavošanas un tulkošanas rīkus, ir

36,46 x 1683,30 x 12 (mēneši) = 736 477,42 EUR/gadā vai 6 955 825,28ⁱ EUR 10 gadu periodā pēc projekta darbību ieviešanas.

2. Platformas efektīva izmantošana:

2.1. pieņemot, ka vidējais atalgojums informācijas sistēmas administratora amata vietai, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksa daļu, ir ~ 2 536 EUR/mēnesī;

2.2. kā centralizēta platforma, kas nodrošinās automatizētus un daļēji automatizētus pakalpojumus un servisu, nodrošinās iestādēm darba efektivitātes uzlabojumu un nebūs nepieciešama papildu informācijas sistēmas administratora iesaiste, pretstatā tam, ja katra iestāde savā infrastruktūrā uztur dažādus mediju monitoringa risinājumus un šo risinājumu uzturēšanai un administrēšanai ir nepieciešamas vidēji 0,25 slodzes. Ņemot vērā, ka sistēmas lietošanu uzsāks vismaz 4 iestādes, tad kopējais ietaupījums ir

4 x 0,25 (slodze) = 1 amata vieta, kas gadā veido 2 536 x 12 = 30 428 EUR vai 289 066ⁱ EUR 10 gadu periodā pēc projekta darbību ieviešanas.

3. Datu apstrādes procesu automatizācija un optimizācija:

3.1. pieņemot, ka 10 000 publikāciju un sociālo mediju atvērumu būtu nepieciešama padziļināta apstrāde, papildus veltot vismaz 30 minūtes katram atvērumam, neieskaitot iepriekš minētās 7 minūtes, kas ir sākotnējā atvēruma apstrādei nepieciešamais laiks, tad

10 000 x 30 minūtes : 60 minūtēm (stunda) : 160 (stundas jeb viena amata vieta) = darbu veikšanai papildus ir nepieciešamas ~ 31,25 amata vietas;

3.2. pieņemot, ka vidējais atalgojums amata vietai, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir ~ 1683,30, tad kopējais ietaupījums gadā, izmantojot datu apstrādes automatizāciju un optimizāciju, ir

31,25 x 1683,30 x 12 (mēneši) = 631 237,50 EUR/gadā vai 5 998 100,50ⁱ EUR 10 gadu periodā pēc projekta darbību ieviešanas.

ⁱ Piezīme. Ņemot vērā, ka platformu ir plānots ieviest produkcijas vidē 2026. gada pirmajā ceturksnī, sociālekonomisko ieguvumu aprēķinā ir iekļauts arī 2026. gada otrais pusgads, pieņemot, ka ietaupījums minētajā gadā ir ½ no pilna gada ietaupījuma.

Kopējais projekta lietderīgums 10 gadu pārskata periodā aprēķināts no projekta ieguvumiem kopsummā 13 242 992 euro, atņemot investīcijas 1 680 000 euro un pievienotās vērtības nodokli 317 520 euro, un provizoriskās uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā 2 607 066 euro, iegūstam kopējo projekta lietderīgumu 8 638 406 euro.

Amata vietu skaita samazinājums/palielinājums valsts pārvaldē un izglītības un zinātnes institūcijās nav paredzēts. Vienlaikus ar esošajām amata vietām būs iespējams apstrādāt lielāku informācijas apjomu.

Viens no būtiskiem projekta riskiem attiecināms uz finanšu risku – cilvēkdienas izmaksas informācijas sistēmu pilnveidošanā var ietekmēt maksimāli plānoto funkcionalitāti, tomēr ar piešķirto finansējumu plānots sasniegt projekta mērķus.

Citi riski šobrīd nav identificēti

Izmantojot projekta pases 3.3.1. apakšpunktā norādīto projekta ieguvumu – tīmekļa satura izguves, pirmapstrādes un analīzes automatizētos un daļēji automatizētos pakalpojumus –, tiks izveidots koplietošanas pakalpojums "Informācijas izguve un analīze no lielapjoma datu kopas", kas nodrošinās iespēju izgūt no publiski pieejamiem tiešsaistes resursiem teksta un audiovizuālo informāciju, kā arī bezsaistes teksta un audiovizuālās informācijas masīvus, veikt to apstrādi (runas atpazīšanu, mašīntulkošanu, indeksāciju), veidot un izpildīt informācijas analīzes pieprasījumus (atslēgvārdu meklēšanu, sentimenta analīzi u. tml.). Pakalpojums ļaus pilnveidot darba procesus, kas saistīti ar publiskās informācijas analīzi un monitoringu, paplašinot izgūstamās informācijas tvērumu (informācijas avotus, starp kuriem īpaši nozīmīgi ir populārākie sociālie tīkli) un informācijas analīzes ātrumu un kvalitāti, kā arī novēršot darbību dublēšanos, vairākiem pakalpojuma saņēmējiem izgūstot vienus un tos pašus informācijas avotus.

Minēto koplietošanas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas nosacījumi tiks izstrādāti atbilstoši Obligāto eksemplāru likuma 5. panta piektās daļas nosacījumiem, ka pakalpojuma sniedzējs automatizēti vāc un arhivē (rasmo) internetā brīvi pieejamās tiešsaistes publikācijas. Piekļuve datiem tiks nodrošināta, pamatojoties uz Autortiesību likumu, kā arī tad, ja datu kopas tiks izmantotas zinātniskiem un izglītības mērķiem

Latvijas Nacionālā bibliotēka (turpmāk – LNB)

Pakalpojuma sniedzējs nodrošinās pakalpojuma saņēmējam dažādus saziņas kanālus, piemēram, elektroniskā pasta adresi, tālruni, virtuālo asistentu, lai pakalpojuma saņēmējs varētu saņemt konsultācijas un atbalstu ar pakalpojuma lietošanu saistītajos jautājumos, kā arī informēt par pakalpojuma kļūmēm vai nepieejamību

Valsts pārvaldes iestādes, neatkarīgās iestādes, izglītības un zinātnes institūcijas, tajā skaitā pētnieki un studenti, kā arī pašvaldības

Pakalpojumu nodrošināšanā tiks izmantoti šādi IKT resursi:

– LNB tīmekļa rasmošanas sistēma;

– LNB digitālo objektu pārvaldības sistēma;

– LNB mākoņdatošanas pakalpojumā esošie IKT resursi;

– Kultūras informācijas sistēmu centra valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv;

– Koplietošanas platforma lielapjoma informācijas izguvei un analīzei, kas projekta ietvaros tiks izveidota

Izskaidro pakalpojumu ieviešanas un saņēmēju loka izvēršanas stratēģiju, ja tā nav balstīta uz tiesiskā regulējuma noteiktu obligātu centralizētās funkcijas vai pakalpojuma izmantošanu

1. Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam – politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas digitālās transformācijas (informācijas sabiedrības attīstības) politiku, kura iezīmē vienotas valsts pārvaldes, tautsaimniecības un sabiedrības digitālās attīstības vadlīnijas.

2. Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi".

3. Projekta īstenošanas laikā tiks izvērtēta tiesiskā regulējuma izmaiņu nepieciešamība, lai detalizēti noteiktu koplietošanas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas noteikumus, t. sk. izvērtējot iespēju noteikt atsevišķām pakalpojumu saņēmēju grupām obligātu koplietošanas pakalpojumu izmantošanu, lai nodrošinātu pakalpojumu ilgtspējību.

4. Projekta īstenošanas laikā un pēc koplietošanas pakalpojumu ieviešanas tiks nodrošināti regulāri dažādu veidu pasākumi, lai pēc iespējas uzrunātu lielāku potenciālo pakalpojumu saņēmēju loku, popularizējot koplietošanas pakalpojumus

Īpaši norāda (un aizpilda 8. punktu), ja pakalpojumu sniegšanu nevarēs nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem

Koplietošanas pakalpojums tiks nodrošināts bez maksas tajā daļā, kas ir saistīta ar standartizētas informācijas vākšanu un apstrādi.

Ja pakalpojuma saņēmējam būs nepieciešams augšupielādēt savu datu masīvu un veikt tajā informācijas apstrādi ar pakalpojumā pieejamiem līdzekļiem un/vai definēt specifiskus atlases kritērijus specifiskas un individualizētas datu kopas sagatavošanai un nodošanai padziļinātai analīzei, pakalpojuma saņēmējs varēs izmantot koplietošanas pakalpojumu "Specifiskas datu kopas sagatavošana un nodošana padziļinātai analīzei" un papildus maksās par mākoņdatošanas pakalpojumiem, kas tieši tiek lietoti konkrētā pakalpojuma saņēmēja informācijas un datu apstrādē un uzglabāšanā, vai par specifiskiem pielāgošanas darbiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgu koplietošanas pakalpojumu konkrētā pakalpojuma saņēmēja vajadzībām

Pamatojumam no izmaksu viedokļa norāda nepieciešamo papildu finansējumu mēnesī, sadalot to pa būtiskām izmaksu pozīcijām un pamatojot katru no tām

Koplietošanas pakalpojumu sniegšanas uzsākšana tiks finansēta no investīcijas projekta līdzekļiem, papildu valsts budžeta finansējums nav nepieciešams.

Ja tiks konstatēts, ka ir nepieciešams papildu finansējums projekta ieguvumu uzturēšanai, Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā ekonomiski izvērtētu pieprasījumu papildu finansējumam

Izmantojot projekta pases 3.3.2. apakšpunktā norādīto projekta ieguvumu – nodrošināta vēsturisko augstākā līmeņa domēna ".lv" publikācijas datu pieejamība –, tiks izveidots koplietošanas pakalpojums "Specifiskas datu kopas sagatavošana un nodošana padziļinātai analīzei", kas sniegs iespēju pēc pakalpojuma saņēmēja lūguma pakalpojuma sniedzējam vai pašam pakalpojuma saņēmējam definēt specifiskus atlases kritērijus specifiskas un individualizētas datu kopas sagatavošanai un nodošanai padziļinātai analīzei.

Minēto koplietošanas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas nosacījumi tiks izstrādāti atbilstoši Obligāto eksemplāru likuma 5. panta piektās daļas nosacījumiem, ka pakalpojuma sniedzējs automatizēti vāc un arhivē (rasmo) internetā brīvi pieejamās tiešsaistes publikācijas. Piekļuve datiem tiks nodrošināta, pamatojoties uz Autortiesību likumu, kā arī tad, ja datu kopas tiks izmantotas zinātniskiem un izglītības mērķiem

Latvijas Nacionālā bibliotēka (turpmāk – LNB)

Pakalpojuma sniedzējs nodrošinās pakalpojuma saņēmējam dažādus saziņas kanālus, piemēram, elektroniskā pasta adresi, tālruni, virtuālo asistentu, lai pakalpojuma saņēmējs varētu saņemt konsultācijas un atbalstu ar pakalpojuma lietošanu saistītajos jautājumos, kā arī informēt par pakalpojuma kļūmēm vai nepieejamību

Valsts pārvaldes iestādes, neatkarīgās iestādes, izglītības un zinātnes institūcijas, kā arī pašvaldības

Pakalpojumu nodrošināšanā tiks izmantoti šādi IKT resursi:

– LNB tīmekļa rasmošanas sistēma;

– LNB digitālo objektu pārvaldības sistēma;

– LNB mākoņdatošanas pakalpojumā esošie IKT resursi;

– Kultūras informācijas sistēmu centra valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv;

– Koplietošanas platforma lielapjoma informācijas izguvei un analīzei, kas projekta ietvaros tiks izveidota

Izskaidro pakalpojumu ieviešanas un saņēmēju loka izvēršanas stratēģiju, ja tā nav balstīta uz tiesiskā regulējuma noteiktu obligātu centralizētās funkcijas vai pakalpojuma izmantošanu

1. Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam – politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas digitālās transformācijas (informācijas sabiedrības attīstības) politiku, kura iezīmē vienotas valsts pārvaldes, tautsaimniecības un sabiedrības digitālās attīstības vadlīnijas.

2. Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi".

3. Projekta īstenošanas laikā tiks izvērtēta tiesiskā regulējuma izmaiņu nepieciešamība, lai detalizēti noteiktu koplietošanas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas noteikumus, t. sk. izvērtējot iespēju noteikt atsevišķām pakalpojumu saņēmēju grupām obligātu koplietošanas pakalpojumu izmantošanu, lai nodrošinātu pakalpojumu ilgtspējību.

4. Projekta īstenošanas laikā un pēc koplietošanas pakalpojumu ieviešanas tiks nodrošināti regulāri dažādu veidu pasākumi, lai pēc iespējas uzrunātu lielāku potenciālo pakalpojumu saņēmēju loku, popularizējot koplietošanas pakalpojumus

Īpaši norāda (un aizpilda 8. punktu), ja pakalpojumu sniegšanu nevarēs nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem

Ņemot vērā, ka koplietošanas pakalpojumu nodrošināšanā tiek izmantoti arī LNB mākoņdatošanas pakalpojuma IKT resursi un ka saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6. panta piekto daļu māķondatošanas pakalpojumi ir maksas pakalpojumi, pakalpojumu saņēmēji, kuri izmantos koplietošanas pakalpojumus, papildus maksās par mākoņdatošanas pakalpojumiem, kas tieši tiek izmantoti konkrētā pakalpojuma saņēmēja informācijas un datu apstrādē un uzglabāšanā, vai par specifiskiem pielāgošanas darbiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgu koplietošanas pakalpojumu konkrētā pakalpojuma saņēmēja vajadzībām

Pamatojumam no izmaksu viedokļa norāda nepieciešamo papildu finansējumu mēnesī, sadalot to pa būtiskām izmaksu pozīcijām un pamatojot katru no tām

Koplietošanas pakalpojumu sniegšanas uzsākšana tiks finansēta no investīcijas projekta līdzekļiem, papildu valsts budžeta finansējums nav nepieciešams.

Ja tiks konstatēts, ka ir nepieciešams papildu finansējums projekta ieguvumu uzturēšanai, Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā ekonomiski izvērtētu pieprasījumu papildu finansējumam