1. Saistošie noteikumi nosaka Limbažu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.4. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;

2.5. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus.

3. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Limbažu novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā ģimenēm (personām), kuras uzturas Limbažu novada administratīvajā teritorijā, bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Limbažu novada administratīvā teritorija, atbilstoši Iesnieguma likuma 3. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

4. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

4.1. sociālā darba pakalpojums;

4.2. aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām;

4.3. aprūpes pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti;

4.4. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

4.5. asistenta un pavadoņa pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti;

4.6. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti, funkcionāliem traucējumiem un garīga rakstura traucējumiem;

4.7. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

4.8. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

4.9. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

4.10. atbalsta un izglītojošās grupas;

4.11. ģimenes asistenta pakalpojums;

4.12. speciālistu pakalpojumi;

4.13. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

4.14. atelpas brīža pakalpojums;

4.15. higiēnas pakalpojums;

4.16. sociālās rehabilitācijas pakalpojums;

4.17. patversmes pakalpojums;

4.18. krīzes dzīvokļa pakalpojums;

4.19. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem;

4.20. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

4.21. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

4.22. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

4.23. sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā.

5. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

6. Pakalpojums ietver:

6.1. sociālo gadījumu risināšanu;

6.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

6.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

6.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

6.5. riska novērtēšanu (pirmreizēji un ne retāk kā reizi sešos mēnešos atkārtoti);

6.6. sociālā gadījuma vadības procesa novērtēšanu (sešus mēnešu pēc sociālā gadījuma vadības procesa uzsākšanas un turpmāk atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos un noslēdzot sociālo gadījumu);

6.7. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu;

6.8. klientu dzīvesvietas apsekošanu;

6.9. vienošanās slēgšanu ar personu par veicamajiem uzdevumiem;

6.10. starpinstitucionālo komandu veidošanu gadījuma vadīšanas ietvaros un sadarbības komandā izstrādātā darbības plāna īstenošanas uzraudzība.

7. Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākts sociālais darbs pēc ziņu saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām un datu pārbaudes.

8. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

9. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvie apstākļi sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā arī – Pakalpojums).

10. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

11. Aprūpes mājās pakalpojumu sniedz Sociālā dienesta aprūpētāji, aprūpētāji, kuri ir noslēguši pakalpojuma līgumu ar Sociālo dienestu un klientu vai Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs ar kuru Sociālais dienests ir noslēdzis līgumu.

12. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, nosakot veicamo darbu apjomu, kas noteikti 3 aprūpes pakalpojuma līmeņos:

12.1. pirmais aprūpes līmenis – līdz 12 stundām mēnesī, apmeklējums 1 līdz 2 reizes nedēļā un tas iekļauj: konsultāciju par nepieciešamo aprūpi, sadzīves apstākļiem; pārtikas produktu, medikamentu, saimniecības preču piegāde; grīdas mitrā uzkopšana, gultasveļas nomaiņa un nodošana mazgātavā; komunālo un citu maksājumu kārtošana; ģimenes ārsta izsaukšana; preses pasūtīšana; informēšana par pieejamiem pakalpojumiem; malkas ienešana, ūdens piegāde, izlietotā ūdens iznešana; atkritumu iznešana; logu mazgāšana 1 reizi gadā; pavadīšana pie ārsta, uz slimnīcu;

12.2. otrais aprūpes līmenis – līdz 16 stundām mēnesī, apmeklējums 3 reizes nedēļā un tas iekļauj: konsultāciju par nepieciešamo aprūpi, sadzīves apstākļiem; pārtikas produktu, medikamentu, saimniecības preču piegāde; grīdas mitrā uzkopšana, gultasveļas nomaiņa un nodošana mazgātavā; komunālo un citu maksājumu kārtošana; ģimenes ārsta izsaukšana; preses pasūtīšana; informēšana par pieejamiem pakalpojumiem; malkas ienešana, ūdens piegāde, izlietotā ūdens iznešana; atkritumu iznešana; logu mazgāšana 1 reizi gadā; pavadīšana pie ārsta, uz slimnīcu; palīdzība nomazgāties; palīdzība medikamentu lietošanā, fizisko aktivitāšu veicināšanā, ēdiena gatavošanā, trauku mazgāšanā;

12.3. trešais aprūpes līmenis – līdz 22 stundām mēnesī, apmeklējums līdz 5 reizēm nedēļā un tas iekļauj: konsultāciju par nepieciešamo aprūpi, sadzīves apstākļiem; pārtikas produktu, medikamentu, saimniecības preču piegāde; grīdas mitrā uzkopšana, gultasveļas nomaiņa un nodošana mazgātavā; komunālo un citu maksājumu kārtošana; ģimenes ārsta izsaukšana; preses pasūtīšana; informēšana par pieejamiem pakalpojumiem; malkas ienešana, ūdens piegāde, izlietotā ūdens iznešana; atkritumu iznešana; logu mazgāšana 1 reizi gadā; pavadīšana pie ārsta, uz slimnīcu; palīdzība nomazgāties; palīdzība medikamentu lietošanā, fizisko aktivitāšu veicināšanā, ēdiena gatavošanā vai ēdiena piegādē; palīdzība trauku mazgāšanā; aprūpējamā personīgās higiēnas nodrošināšana (kāju un nagu apkopšana, matu mazgāšana, bārdas skūšana).

13. Pārsniedzot trešajā aprūpes līmenī Pašvaldībā noteikto aprūpes mājās pakalpojumu apjomu, personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība un aprūpe katru dienu, Sociālais dienests izvērtējot situāciju, klienta fiziskās un garīgās spējas, pamatojoties uz personas iesniegumu, citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, var lemt par citu personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu piešķiršanu.

14. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis, atbilstoši noteiktajām vajadzībām, vēršas Sociālajā dienestā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

14.1. iesniegumu;

14.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

14.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un akūtu infekcijas slimību neesamību, kā arī rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

14.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

14.5. ja klients vai klienta apgādnieks iesniedz iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt pakalpojuma maksu, tad tiem ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus;

14.6. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

15. Sociālā dienesta atbildīgais sociālais darbinieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 14. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas apmeklē personu dzīvesvietā, veic fizisko un garīgo spēju izvērtējumu, nosakot aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā persona saņem sociālos pakalpojumus un nosaka pakalpojuma apjomu personai atbilstoši Pašvaldībā noteiktajiem aprūpes pakalpojuma līmeņiem.

16. Par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu atbildīgie sociālie darbinieki veic periodisku sniegtā pakalpojuma pārskatīšanu un kvalitātes kontroli ne retāk kā vienu reizi gadā, veicot pakalpojuma kvalitātes novērtējumu.

17. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Pakalpojumu personām, kuru ienākumi nav lielāki par valstī noteikto minimālo darba algas apmēru, un:

17.1. tām nav likumīgo apgādnieku un nav noslēgts uzturlīgums, kurā paredzēta personas aprūpe;

17.2. tās dzīvo vienatnē un likumīgajiem apgādniekiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;

17.3. tās ir vecākas par 80 gadiem, dzīvo vienatnē vai kopā ar pensijas vecuma personu vai personu, kurai piešķirta invaliditāte, un kuru likumīgie apgādnieki objektīvu iemeslu dēļ nevar veikt aprūpi un ja šos objektīvos apstākļus apstiprina sociālā darbinieka izvērtējums.

18. Par objektīviem apstākļiem uzskatāmi:

18.1. apgādnieka atrašanās ārstniecības iestādē, soda izciešanas institūcijā, ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

18.2. apgādnieka dzīvesvietas attālums;

18.3. apgādnieks ir pensijas vecuma persona vai persona ar invaliditāti, kura dzīvesvietas attāluma un citu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt aprūpi.

19. Aprūpe mājās pakalpojuma sniegšanu Sociālais dienests pārtrauc vai izbeidz, pamatojoties uz Sociālā dienesta lēmumu, ja klients (-am):

19.1. rakstiski lūdz izbeigt aprūpe mājās pakalpojuma sniegšanu;

19.2. ir atguvis pašaprūpes spējas un aprūpe mājās pakalpojums nav nepieciešams;

19.3. maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

19.4. tiek ievietots sociālās aprūpes un/vai sociālās rehabilitācijas iestādē;

19.5. nepilda vai pārkāpj aprūpes mājās pakalpojuma līguma saistības;

19.6. persona ir noslēgusi uztura līgumu vai cita veida līgumu, kurā ir paredzēta aprūpe un šī aprūpe tiek nodrošināta vai var tikt nodrošināta no uztura ņēmēja vai likumīgo apgādnieku puses;

19.7. persona mirusi.

20. Aprūpe mājās pakalpojums izņēmuma gadījumā var tikt sniegts par maksu, pamatojoties uz Ministru kabineta 24.11.2015. noteikumiem Nr. 656 " Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu", ja Sociālajam dienestam ir kapacitāte pakalpojuma nodrošināšanai.

21. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar Pakalpojuma pieprasītāju un Pakalpojuma sniedzēju. Līgumā nosaka Pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar Pakalpojuma sniegšanu.

22. Aprūpes pakalpojumu nepilngadīgai personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti piešķir, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums), ievērojot šādus nosacījumus:

22.1. personai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību;

22.2. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir darba ņēmējs vai saimnieciskās darbības veicējs un Sociālajā dienestā iesniedzis darba devēja apliecinājumu, kurā norādītas darba stundas nedēļā;

22.3. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē vai apgūst profesionālās pilnveides kursus un Sociālajā dienestā ir iesniegts izglītības iestādes apliecinājums, kurā norādīta izglītības programma (klātienē/ neklātienē), studiju mācību dienas un laiks mācību gada laikā un sesijas laikā;

22.4. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt personas aprūpi un uzraudzību, iesniedzot Sociālajā dienestā atbilstošu apliecinājumu.

23. Pakalpojuma maksimālais apjoms ir 80 stundas mēnesī (pakalpojuma sniedzējam tiek apmaksāts faktiski nostrādāto stundu skaits, atbilstoši Sociālajā dienestā iesniegtajam apliecinājumam par iepriekšējā mēnesī sniegto Pakalpojumu.

24. Lai saņemtu Pakalpojumu, personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

24.1. personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi;

24.2. personas likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un/vai e-pasta adresi;

24.3. vēlamā Pakalpojuma sniedzēja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, ja tā ir zināma;

24.4. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

25. Pakalpojumu piešķir pēc sociālā darba speciālista veikta nepieciešamības novērtējuma atbilstoši noteikumu pielikumā norādītajiem kritērijiem un pieņemtam lēmumam par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma saņemšanas periodu atbilstoši personai noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par trim gadiem, vai pieņem lēmumu atteikt piešķirt pakalpojumu.

26. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt bērna likumiskā pārstāvja vai aizgādņa izvēlēta persona, kurai ir darba vai personīga pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, un kura nav bērna pirmās pakāpes radinieks un nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā.

27. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma sniegšanas nepieciešamību Sociālais dienests slēdz līgumu ar aprūpes pakalpojuma pieprasītāju un pakalpojuma sniedzēju.

28. Pakalpojuma sniegšana personai tiek pārtraukta uz laiku, kamēr persona atrodas stacionārā ārstniecības iestādē vai izbeidz, ja:

28.1. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes pārstāvis iesniedz iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

28.2. personas dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

28.3. persona atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcija vai ieslodzījuma vietā;

28.4. Sociālais dienests konstatē, ka persona neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par pakalpojuma saņemšanu.

29. Pakalpojuma sniedzējs šo noteikumu 30. punktā minētajā līgumā noteiktajā kārtībā reizi mēnesī iesniedz Sociālajā dienestā apliecinājumu par iepriekšējā mēnesī sniegto Pakalpojumu. Apliecinājumā norāda dienas, kad sniegts Pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu.

30. Personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene ne biežāk kā divas reizes kalendāra gadā ir tiesīgi atteikties no pakalpojuma sniedzēja un izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju iesniedzot Sociālajam dienestam pamatotu iesniegumu.

31. Pakalpojuma sniedzējs pakalpojumu var sniegt vairākām personām, kalendāra gada laikā nepārsniedzot stundu skaitu normālā darba laika ietvaros, kalendāra gadā kalendāra mēnesī nepārsniedzot stundu skaitu, kas atbilst mēnesim ar lielāko stundu skaitu kalendāra gadā, kas noteikts normālā darba laika ietvaros.

32. Personas likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenes pārstāvim ir pienākums piecu darba dienu laikā informēt Sociālo dienestu par apstākļiem, kas ir par pamatu piešķirtā pakalpojuma izbeigšanai.

33. Personai nav tiesību vienlaikus ar šo pakalpojumu saņemt citu sociālās aprūpes pakalpojumu.

34. Ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes pārstāvis savlaicīgi nav informējis par apstākļiem, kas ir par pamatu pakalpojuma izbeigšanai, un Sociālais dienests ir veicis atlīdzības izmaksu pakalpojuma sniedzējam, bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenes pārstāvim ir pienākums atlīdzināt saņemto atlīdzību par periodu, sākot no dienas, kad radušies minētie apstākļi.

35. Pakalpojuma apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, nosakot aprūpes pakalpojuma vienas stundas izmaksas, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajai vienas pakalpojuma stundas minimālajai likmei.

36. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu personas socializāciju ārpus mājokļa (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

37. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

37.1. iesniegumu;

37.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

38. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

39. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

40. Asistenta pakalpojums tiek sniegts nepilngadīgai personai ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājokļa (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

41. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts nepilngadīgai personai no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību.

42. Pieprasot Pakalpojumu, likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

42.1. iesniegumu;

42.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

43. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

44. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

45. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti, funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem: uzraudzība un individuāls atbalsts, kognitīvo spēju un komunikācijas prasmju uzturēšana un attīstīšana, radošas un fiziskas aktivitātes tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību, kā arī veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

46. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar invaliditāti, funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem.

47. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

47.1. iesniegumu;

47.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālo traucējumu veidu, akūtu infekciju neesamību;

47.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

47.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

48. Lēmumu piešķirt, uzņemt rindā vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu pieņem Sociālais dienests.

49. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju. Līgumā nosaka Pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar Pakalpojuma sniegšanu.

50. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

51. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

52. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

53. Lai saņemtu Pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

54. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

55. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

56. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

57. Lai saņemtu Pakalpojumu, cietusī persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas ar iesniegumu Sociālajā dienestā.

58. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

59. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

60. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātu turpmākus vardarbības riskus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

61. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

62. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

63. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

64. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

65. Atbalsta un/vai izglītojošās grupas pakalpojums nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, atjaunot vai uzlabot ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

66. Pakalpojumu piešķir personai, kura izteikusi vēlēšanos grupā darboties vai to dalībai grupā norīkojis sociālais darbinieks vai cits speciālists.

67. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.

68. Lai saņemtu Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

68.1. iesniegumu;

68.2. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

69. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

70. Pakalpojums tiek nodrošināts nodarbību īstenošanas gadījumā, komplektējot grupu.

71. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

72. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu sociālo prasmju un jaunu iemaņu apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā sociālo funkcionēšanas spēju uzlabošanu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

73. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

73.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē;

73.2. personai, kurai nepieciešams atbalsts sociālo prasmju apgūšanā;

73.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

74. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar sociālā darba speciālista izstrādātu ģimenes (personas) individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus uz laiku līdz 6 mēnešiem.

75. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts sociālās rehabilitācijas plānā noteiktais mērķis, Pakalpojuma sniegšana var tikt turpināta.

76. Pakalpojumu sniedz ģimenes asistents vai sociālais rehabilitētājs.

77. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

78. Speciālistu pakalpojumi nodrošina personai klātienes profesionālu psihologa vai citu speciālistu palīdzību (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

79. Pakalpojums tiek sniegts personām:

79.1. krīzes situācijās;

79.2. atkarības problēmu risināšanai;

79.3. psiholoģiskā atbalsta sniegšanai;

79.4. bērna uzvedības problēmu gadījumos u.c.

80. Lai saņemtu Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

80.1. iesniegumu;

80.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

81. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, atzinumu.

82. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

83. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums – individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrāde, realizācija un novērtēšana, sociālo un fizisko funkcionēšanas spēju apgūšana, kā arī dažādu pasākumu organizēšana, kas veicina personas fizisko, intelektuālo un psiholoģisko spēju, un savstarpējās saskarsmes iemaņu pilnveidošanu (turpmāk šajā nodaļā arī – Pakalpojums). Pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešams atrasties ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

84. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi un kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

85. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

85.1. iesniegumu;

85.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

85.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālo traucējumu veidu, akūtu infekciju neesamību;

85.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

85.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

86. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu personai izbeidz sniegt, ja:

86.1. personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojumu saņemšanai;

86.2. personai piešķirts cits atbilstošs sociālais pakalpojums;

86.3. persona ilgāk par 1 mēnesi neattaisnotu iemeslu dēļ faktiski neizmanto pakalpojumu;

86.4. persona uzsākusi patstāvīgu dzīvi.

87. Šo saistošo noteikumu 86. punktā minētajos gadījumos grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums sniedzams līdz cita atbilstoša sociālā vai veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai patstāvīgas dzīves uzsākšanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par grupu Mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu pieņemšanas dienas.

88. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā, atteikt vai pārtraukt personai Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

89. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju vai tā likumisko pārstāvi.

90. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņēmējs sedz maksu par grupu mājas (dzīvokļa) dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu īri un ekspluatāciju, t.sk. apkuri (atbilstoši lietojamai daļai).

91. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu par pašvaldības līdzekļiem var saņemt pilngadīga persona, kuras ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algas apmēru mēnesī.

92. Ja personas ienākumi pārsniedz valstī noteikto minimālās darba algas apmēru, tad persona veic maksājumu par saņemto grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu par summu, kas pārsniedz minimālās darba algas apmēru, nepārsniedzot faktiskās pakalpojuma izmaksas. Gadījumos, kad personas maksājums nenosedz pakalpojuma faktiskās izmaksas, starpību starp klienta maksājumu un pilnu pakalpojuma maksu sedz Sociālais dienests no budžeta līdzekļiem.

93. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras dzīvo ģimenēs un kurām ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

94. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

94.1. iesniegumu;

94.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālo traucējumu veidu, akūtu infekciju neesamību;

94.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

95. Lēmumu par personas tiesībām saņemt Pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

96. Pakalpojums tiek piešķirts no 1 diennakts līdz 30 diennaktīm kalendārā gada ietvaros.

97. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju vai tā likumisko pārstāvi.

98. Nosakot Pakalpojuma samaksas kārtību, ievēro šādus nosacījumus:

98.1. par Pakalpojumu maksā persona no saviem ienākumiem (līdzekļiem);

98.2. personai ir tiesības uz noteiktu naudas summu personiskiem izdevumiem, saskaņā ar normatīvo aktu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

98.3. ja persona par pakalpojumu nevar samaksāt pilnā apmērā, maksas daļu līdz pilnai pakalpojuma maksai sedz personas apgādnieks vai pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

98.4. līdzekļu apmēru, kas pēc Pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nosaka normatīvais akts par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta.

99. Higiēnas pakalpojums ietver mazgāšanos dušā un veļas mazgāšanu nodrošinot ģimenei (personai) personisko higiēnu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

100. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

100.1. pensijas vecuma personām;

100.2. personām ar invaliditāti;

100.3. mājsaimniecībām, kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

100.4. krīzes situācijā nonākušām mājsaimniecībām.

101. Pakalpojuma saņemšanai, persona Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

102. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem ar klienta līdzmaksājumu, kas apstiprināts ar Limbažu novada domes lēmumu.

103. Sociālā rehabilitācija ir pakalpojums, kas vērsts uz personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā arī – Pakalpojums).

104. Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Sociālais dienests piešķir Pašvaldības Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros izveidotajā sociālās rehabilitācijas infrastruktūrā, ievērojot šādus nosacījumus:

104.1. Sociālajā dienestā ir saņemts bērna likumiskā pārstāvja iesniegums;

104.2. pakalpojums ir iekļauts bērna individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā, speciālista vai ārsta nosūtījumā vai izrakstā no veselības kartes;

104.3. pamatojoties uz Sociālā dienesta pieņemto lēmumu, no Pašvaldības budžeta pakalpojums tiek piešķirts līdz 10 reizēm kalendāra gadā.

105. Pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

105.1. Sociālajā dienestā saņemts personas vai tā aizgādņa iesniegums;

105.2. Pakalpojums ir ietverts individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā, speciālista vai ārsta nosūtījumā vai izrakstā no pacienta medicīniskās kartes;

105.3. Pakalpojums tiek nodrošināts, pamatojoties uz Sociālā dienesta lēmumu, Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros izveidotajā sociālās rehabilitācijas infrastruktūrā, un persona veic samaksu par pakalpojumu atbilstoši Pašvaldības apstiprinātajam cenrādim.

106. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, vecākiem un aizgādņiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Sociālais dienests piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

106.1. Sociālajā dienestā ir saņemts personas iesniegums;

106.2. Pakalpojums ir ietverts personas individuālās sociālās rehabilitācijas plānā, speciālista vai ārsta nosūtījumā vai izrakstā no pacienta medicīniskās kartes;

106.3. Pakalpojums tiek nodrošināts pamatojoties uz Sociālā dienesta lēmumu pašvaldības izveidotajā infrastruktūrā, un persona veic samaksu par pakalpojumu atbilstoši Pašvaldības cenrādim.

107. Patversmes pakalpojums ir paredzēts personām bez noteiktas dzīvesvietas. Patversmes pakalpojums nodrošina diennakts uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

108. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

108.1. personām, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Limbažu novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā ģimenēm (personām), kuras uzturas Limbažu novada administratīvajā teritorijā, bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Limbažu novada administratīvā teritorija;

108.2. personām, kuras uzturas Limbažu novadā un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri uzturas Limbažu novada administratīvajā teritorijā;

108.3. personām ar apreibinošu vielu lietošanas pazīmēm – patversmēs, kuras paredzētas minētās mērķa grupas klientiem.

109. Pakalpojuma saņemšanai, persona vēršas pie Pakalpojuma sniedzēja vai Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu, ja tāds ir un iesniedz:

109.1. iesniegumu;

109.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

110. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests.

111. Pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests noslēdzis līgumu par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

112. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

113. Krīzes dzīvokļa pakalpojumu nodrošina no vardarbības cietušām pilngadīgām personām vai pilngadīgām personām kopā ar nepilngadīgajiem bērniem:

113.1. lai saņemtu krīzes dzīvokļa pakalpojumu, persona iesniedz iesniegumu Sociālajā dienestā;

113.2. krīzes dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanas un apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

114. Krīzes dzīvokļa pakalpojumu nodrošina personām un ģimenēm, kuras nonākušas krīzes situācijā, proti, no mājsaimniecības gribas neatkarīgu apstākļu rezultātā personai/ģimenei ir bojāts vai nopostīts mājoklis:

114.1. lai saņemtu krīzes dzīvokļa pakalpojumu, persona iesniedz iesniegumu Sociālajā dienestā;

114.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai;

114.3. tiesības saņemt krīzes dzīvokļa pakalpojumu ir personām un ģimenēm, tai skaitā ģimenēm ar bērniem, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Limbažu novada administratīvajā teritorijā, kuras sadarbojas ar Sociālo dienestu un/vai citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu savas funkcionēšanas spējas;

114.4. lēmumu par krīzes dzīvokļa pakalpojumu pieņem Sociālais dienests;

114.5. krīzes dzīvokli piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem kalendārajā gadā. Ja persona sadarbojas ar Sociālo dienestu un iesaistās pasākumos savas situācijas uzlabošanai, krīzes dzīvokli var piešķirt uz laiku līdz trīs mēnešiem kalendārajā gadā;

114.6. Sociālais dienests pieņem lēmumu par Krīzes dzīvokļa piešķiršanu un noslēdz līgumu ar šī pakalpojuma saņēmēju par Krīzes dzīvokļa izmantošanu;

114.7. no maksas par krīzes dzīvokli tiek atbrīvotas trūcīgas mājsaimniecības, citos gadījumos krīzes dzīvokļa pakalpojumu persona apmaksā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

115. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību ar diennakts izmitināšanu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

116. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri:

116.1. nonākuši krīzes situācijā;

116.2. cietuši no prettiesiskām darbībām.

117. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

117.1. iesniegumu;

117.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

118. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

119. Pakalpojums tiek piešķirts Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

120. Ja ģimene (persona) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir izmantojusi valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tad Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

121. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā pilngadīgām personām nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, diennakts sociālo aprūpi institūcijā, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpes mājās pakalpojuma noteikto apjomu, personas atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā arī – Pakalpojums).

122. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, kuras pēc ārstniecības personas novērtējuma nonākušas situācijā, kad vecuma, funkcionālo traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības, pašām sevi aprūpējot, un kurām ārstēšanās stacionārā nav pamatota ar medicīniskām indikācijām.

123. Ja īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām izmaksas daļēji vai pilnībā tiek segtas no Pašvaldības budžeta, kalendārā gada ietvaros minētais pakalpojums personai tiek nodrošināts līdz 90 dienām. Sociālajam dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības pagarināt pakalpojuma saņemšanas termiņu, ja personai nepieciešama sociālā aprūpe un to nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā vai institūcijā.

124. Lai saņemtu Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

124.1. iesniegumu;

124.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

124.3. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izziņu vai izrakstu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību un norāda sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nepieciešamību;

124.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

125. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojuma saņemšanu pieņem Sociālais dienests.

126. Īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums apmaksājams atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta paredzētajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

127. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pilngadīgām personām sniedz pakalpojumu, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un kurām nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu. (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

128. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

128.1. pensijas vecuma personām;

128.2. personām ar invaliditāti.

129. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

129.1. iesniegumu;

129.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

129.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālo traucējumu veidu, akūtu infekciju neesamību;

129.4. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

129.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

130. Sociālais dienests izvērtē personu iespējas samaksāt par aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un/vai citiem ienākumiem.

131. Pakalpojums tiek finansēts no personas līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un Pašvaldības budžeta līdzekļiem (pārējā pakalpojuma samaksas daļa līdz pilnai pakalpojuma maksai), ja:

131.1. personai nav likumīgo apgādnieku un nav noslēgts uzturlīgums, kas paredz uztura vērtības izmaksu;

131.2. personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīti par trūcīgiem;

131.3. personas likumīgo apgādnieku līdzekļi ir mazāki par normatīvajos aktos noteikto apmēru.

132. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, noteikto aprūpes līmeni, personas sniegto informāciju par ienākumiem un noslēgtajiem uzturlīgumiem.

133. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja bērni nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ pantu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

134. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu.

135. Sociālās rehabilitācija pilngadīgām personām un ģimenēm ar bērniem institūcijā ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā personām, kurām objektīvu apstākļu dēļ pakalpojums ir nepieciešams, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

136. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem, kuriem nav pietiekamu iemaņu dzīvot patstāvīgi un nodrošināt savas pamatvajadzības.

137. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

137.1. iesniegumu;

137.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālo traucējumu veidu, akūtu infekciju neesamību;

137.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

137.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

138. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

139. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem un Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

140. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Limbažu novada domes 2022. gada 24. marta saistošie noteikumi Nr. 17 "Par sociālajiem pakalpojumiem Limbažu novadā".