Smiltenes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 25/23

Smiltenē 2023. gada 23. novembrī

Par sociālajiem pakalpojumiem Smiltenes novadā

Apstiprināti ar Smiltenes novada pašvaldības domes
2023. gada 23. novembra lēmumu Nr. 563 (prot. Nr. 12, 37. §)

Precizēti ar Smiltenes novada pašvaldības domes
2024. gada 18. janvāra lēmumu Nr. 34 (prot. Nr. 1, 35. §)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro un trešo daļu, Invaliditātes likuma 12. panta 6.² daļu,
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275
"Sociālās aprūpes un Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas
tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Smiltenes novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sociālās rehabilitācijas/atbalsta plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas/atbalsta pasākumu kopums;

2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. funkcionālie traucējumi – slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fizisks vai garīgs (organisma spēju; apmācības, komunikācijas, orientācijas, pārvietošanās, pašaprūpes spēju; savas uzvedības, aktivitāšu, līdzdalības kontrolēšanas spēju) traucējums, kas ierobežo personas spējas mācīties/strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā;

2.4. sociālie resursi – personas personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.5. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.6. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību.

3. Tiesības saņemt noteikumos paredzētos pakalpojumus ir personām, kuras:

3.1. savu dzīvesvietu deklarējušas un faktiski dzīvo Smiltenes novada administratīvajā teritorijā (turpmāk – Smiltenes novadā), kā arī citām normatīvajos aktos noteiktajām personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvietas adrese ir Smiltenes novadā, ja vien noteikumos nav noteikts citādi;

3.2. atbilst personu kategorijai, kura var saņemt noteikumos noteikto konkrēto pakalpojumu.

4. Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros finansētie sociālie pakalpojumi tiek sniegti atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem un kalendāra gadā netiek nodrošināti vienlaicīgi ar pašvaldības finansētajiem pakalpojumiem.

II. Pakalpojumu veidi

5. Smiltenes novada pašvaldības iestāde "Smiltenes novada Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) sniedz vai nodrošina šādus pakalpojumus:

5.1. sociālā darba pakalpojums;

5.2. aprūpe mājās;

5.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.5. aprūpes pakalpojums personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti;

5.6. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.7. sociālā mentora pakalpojums;

5.8. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām un bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.9. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.10. krīzes dzīvokļa/mītnes pakalpojums

5.11. izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojums;

5.12. dienas aprūpes centra pakalpojums;

5.13. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.14. specializētās darbnīcas pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.15. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi individuālo konsultāciju/nodarbību veidā;

5.16. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

5.17. krīzes centra pakalpojums;

5.18. patversmes un naktspatversmes pakalpojums;

5.19. īslaicīgā sociālā aprūpe institūcijā pilngadīgām personām;

5.20. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.21. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

5.22. specializētā transporta pakalpojums;

5.23. higiēnas pakalpojums.

6. Ja Smiltenes novadā nav institūciju pieprasīto pakalpojumu sniegšanai, Sociālais dienests slēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai citā pakalpojuma saturam atbilstošā reģistrā.

III. Sociālā darba pakalpojums

7. Sociālais darbs (turpmāk – Pakalpojums) ir profesionāla darbība, lai atbalstītu un sekmētu personas, ģimenes, kopienas un sabiedrības kopumā sociālo funkcionēšanu vai tās atjaunošanu, kā arī radītu šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.

8. Pakalpojums ietver:

8.1. sociālo gadījumu vadīšanu un dokumentēšanu, individuālas sociālā darbinieka konsultācijas, pašpalīdzības, atbalsta, izglītojošo grupu organizēšanu un vadīšanu; atbilstošu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu;

8.2. personas sociālo problēmu risināšanu;

8.3. personas vajadzību un resursu izvērtēšanu;

8.4. psihosociālo konsultēšanu;

8.5. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību; sociālās rehabilitācijas, sociālās korekcijas plānu izstrādi.

Pakalpojumu sniedz Sociālais dienests, vai cits sociālo pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Sociālo dienestu.

IV. Aprūpe mājās

9. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk – Aprūpes pakalpojums).

10. Tiesības saņemt Aprūpes pakalpojumu ir:

10.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

10.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

11. Aprūpes pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 138) noteikumos noteiktiem aprūpes līmeņiem.

12. Aprūpes pakalpojums pēc personas individuālo vajadzību un resursu novērtējuma var tikt nodrošināts ar Drošības pogas pakalpojumu (t.i. nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī).

13. Aprūpes pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

13.1. iesniegumu;

13.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

13.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

13.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

14. Pakalpojuma apjomu un saturu nosaka ar Sociālais dienesta lēmumu un nosūtījumu pakalpojuma saņemšanai. Pakalpojumu piešķir uz laiku vai kamēr personai nepieciešama aprūpe mājās. Dienesta sociālais darbinieks reizi gadā izvērtē klienta apstākļus un vajadzību pakalpojuma nodrošināšanai.

15. Sociālais dienests izvērtē klienta un viņa apgādnieku iespējas samaksāt par pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 275). Pēc pakalpojuma samaksas klienta rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par minimālo darba algu katram ģimenes loceklim.

16. Pašvaldība no budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Aprūpes pakalpojumu:

16.1. trūcīgām un maznodrošinātām personām;

16.2. pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar I un II grupas invaliditāti, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz Latvijas Republikā noteiktās minimālās darba algas apmēru, un kurām nav likumisko apgādnieku, un kurām nav noslēgts uztura līgums, izvērtējot ienākumus atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu".

17. Aprūpes pakalpojuma saņēmējs atkārtoti iesniedz iesniegumu, ja mainījušies personas (mājsaimniecības) ienākumi vai sociālās situācijas apstākļi.

18. Sociālais dienests ne retāk kā reizi gadā attālināti pārbauda pašvaldības vienotajā informācijas sistēmā pieejamos datus par pakalpojuma saņēmēja personas (mājsaimniecības) ienākumiem un sociālo situāciju.

19. Aprūpes pakalpojumu var izbeigt, ja Sociālais dienests konstatē, ka pilngadīgs klients vai viņa apgādnieks nesadarbojas ar pakalpojuma sniedzēju vai nepilda noslēgto vienošanos, izņemot, ja tam ir objektīvi iemesli.

20. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts darbdienās, ja to nodrošina Sociālā dienesta darbinieks. Ja Aprūpes pakalpojumu nodrošina pakalpojumu sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests noslēdzis līgumu par pakalpojuma sniegšanu, Aprūpes pakalpojums var tikt nodrošināts arī citās dienās (brīvdienās un svētku dienās).

21. Aprūpes pakalpojumu nodrošina sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests ir noslēdzis līgumu.

V. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

22. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte (turpmāk– Asistenta pakalpojums) un, veicot Asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par Asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

23. Asistenta pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

23.1. iesniegumu;

23.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumiem Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 316).

24. Asistenta pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka MK kabineta noteikumi Nr. 316.

VI. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

25. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

26. Asistenta pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

27. Asistenta vai asistenta pavadoņa pakalpojuma pieprasīšanai likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

27.1. iesniegumu;

27.2. citus dokumentus, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 316.

28. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka MK kabineta noteikumi Nr. 316.

29. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

VII. Aprūpes pakalpojums personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti

30. Aprūpes pakalpojumu personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti (turpmāk – Aprūpes pakalpojums bērnam ar invaliditāti) piešķir, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā, ievērojot šādus nosacījumus:

30.1. personai VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību;

30.2. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir darba ņēmējs un Sociālajā dienestā ir iesniedzis darba devēja apliecinājumu, kurā norādītas darba stundas nedēļā;

30.3. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē vai apgūst profesionālās pilnveides kursus un Sociālajā dienestā ir iesniegts izglītības iestādes apliecinājums, kurā norādīta izglītības programma (klātienē/neklātienē), studiju mācību dienas un laiks mācību gada laikā un sesijas laikā;

30.4. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis citu objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt personas aprūpi un uzraudzību iesniedzot Sociālajā dienestā atbilstošu apliecinājumu.

31. Aprūpes pakalpojuma bērnam ar invaliditāti maksimālais apjoms ir līdz 80 stundām mēnesī, bet gadījumā, ja Sociālais dienests ir konstatējis īpašus apstākļus (abi personas likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes locekļi ir darba ņēmēji), tas var noteikt lielāku Aprūpes pakalpojuma bērnam ar invaliditāti apjomu, nepārsniedzot 160 stundas mēnesī. Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti piešķir pēc sociālā darba speciālista veikta nepieciešamības novērtējuma, atbilstoši noteikumu pielikumā norādītajiem kritērijiem un pieņemtam lēmumam par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot tā saņemšanas periodu atbilstoši personai noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trim) gadiem, vai pieņem lēmumu atteikt piešķirt pakalpojumu.

32. Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti ir tiesīga sniegt bērna likumiskā pārstāvja vai aizgādņa izvēlēta persona, kurai ir darba vai personīga pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti un izvēlētā persona nav bērna pirmās pakāpes radinieks un nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā (turpmāk – aprūpētājs).

33. Pēc lēmuma, par Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti sniegšanas nepieciešamības, pieņemšanas, Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma pieprasītāju.

34. Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti pārtrauc uz laika periodu, kamēr bērns atrodas stacionārā ārstniecības iestādē vai izbeidz, ja:

34.1. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

34.2. personas dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

34.3. persona atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā vai ieslodzījuma vietā;

34.4. Sociālais dienests konstatē, ka persona neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem neatbilst kritērijiem par pakalpojuma saņemšanu.

35. Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti piešķir līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši par pamatu pakalpojuma piešķiršanai, bet ne ilgāk kā līdz 3 (trīs) gadiem.

36. Pakalpojuma sniedzējs Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti var sniegt vairākām personām, kalendāra gada laikā nepārsniedzot stundu skaitu normālā darba laika ietvaros, kalendāra gadā vai kalendāra mēnesī nepārsniedzot stundu skaitu, kas atbilst mēnesim ar lielāko stundu skaitu kalendāra gadā, kas noteikts normālā darba laika ietvaros.

37. Aprūpes pakalpojums bērnam ar invaliditāti tiek apmaksāts no Pašvaldības budžeta, nosakot aprūpes pakalpojuma vienas stundas izmaksas, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajai vienas pakalpojuma stundas minimālajai likmei.

38. Personai nav tiesību vienlaikus ar šajā noteikumu nodaļā noteikto Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu vai pakalpojumu aprūpe mājās, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros.

39. Personas likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenes pārstāvim ir pienākums informēt Sociālo dienestu par apstākļiem, kas ir par pamatu piešķirtā Aprūpes pakalpojuma bērnam ar invaliditāti izbeigšanai.

40. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes pārstāvis savlaicīgi nav informējis par apstākļiem, kas ir par pamatu Aprūpes pakalpojuma bērnam ar invaliditāti izbeigšanai, un Sociālais dienests veicis atlīdzības izmaksu pakalpojuma sniedzējam, bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenes pārstāvim ir pienākums atlīdzināt saņemto atlīdzību par periodu, no dienas, kad radušies minētie apstākļi.

VIII. Ģimenes asistenta pakalpojums

41. Ģimenes asistenta pakalpojumu sniedz personai vai ģimenei, kuru spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā ir apgrūtinātas – nepietiekamas bērnu aprūpes prasmes, dažādu sociālu, garīgu, invaliditātes, pēc ārpusģimenes aprūpes, vai ilgstošas nabadzības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ.

42. Tiesības saņemt Ģimenes asistenta pakalpojumu ir:

42.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 15 stundām nedēļā;

42.2. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā – līdz 10 stundām nedēļā;

42.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz 10 stundām nedēļā.

43. Ģimenes asistenta pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

43.1. iesniegumu;

43.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

44. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas spēju un vajadzību izvērtējumu un nosūtījumu pakalpojuma sniedzējam.

45. Ģimenes asistenta pakalpojumu sniedz Sociālais dienests, vai cits sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Sociālo dienestu.

IX. Sociālā mentora pakalpojums

46. Sociālā mentora pakalpojums nodrošina atbalstu personai, kura sava dzīvesveida, nepietiekamu sociālo prasmju vai tuvinieku atbalsta trūkuma dēļ nespēj iekļauties un nodrošināt sociālo funkcionēšanu sabiedrībā (turpmāk – Mentora pakalpojums).

47. Mentora pakalpojuma saņemšanai nepieciešama bērna vecāka, likumiskā pārstāvja vai pilngadīgās personas iesniegums.

48. Mentora pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas/atbalsta plānu, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un sagaidāmo rezultātu īstenošanai.

49. Mentora pakalpojumu piešķir līdz 24 stundām mēnesī.

50. Mentora pakalpojumu nodrošina Sociālais dienests vai cits sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Sociālo dienestu.

X. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām un bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

51. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām un bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, lai spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk – Rehabilitācija pakalpojums).

52. Lai saņemtu Rehabilitācijas pakalpojumu, cietusī persona vai tās likumiskais pārstāvis vai aizbildnis vēršas ar iesniegumu Sociālā dienestā.

53. Rehabilitācijas pakalpojuma veidu, apjomu, saturu, pakalpojuma saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 790).

XI. Krīzes dzīvokļa/mītnes pakalpojums

54. Krīzes dzīvokļa/mītnes pakalpojums (turpmāk – Krīzes dzīvokļa pakalpojums) tiek sniegts vardarbībā cietušām pilngadīgām personām augsta vardarbības riska novēršanai, kad cilvēka dzīvība un veselība ir apdraudēta, un to apliecina Sociālā dienesta vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja speciālista veikts novērtējums.

55. Krīzes dzīvokļa pakalpojums ietver:

55.1. izmitināšanu droša patvēruma veidā līdz 30 dienām, ar iespēju pagarināt pakalpojuma saņemšanas laiku līdz 180 dienām;

55.2. izmitināšanu kopā ar saviem nepilngadīgajiem bērniem un citām personām, ar kurām pirms pakalpojuma saņemšanas bijusi kopdzīve nedalītā mājsaimniecībā.

56. Krīzes dzīvokļa pakalpojuma sniegšanas laikā, ja nepieciešams, var saņemt atbalstu no pakalpojuma saņēmēja brīvi izvēlētas personas, kurai tā uzticas, ar ikdienas dzīves jautājumiem saistītu problēmu risināšanā – ne vairāk par 50 stundām.

57. Lai saņemtu Krīzes dzīvokļa pakalpojumu, cietusī persona vai tās likumiskais pārstāvis vai aizbildnis vēršas ar iesniegumu Sociālā dienestā.

58. Krīzes dzīvokļa pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka vai speciālista veiktu veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumu, kas norāda uz augstu vardarbības risku un novērtējumā konstatēts vismaz viens augsts risks.

59. Krīzes dzīvokļa pakalpojumu piešķir saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 790. Krīzes dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts un samaksas kārtība tiek noteikta līgumā, kas noslēgts starp pakalpojuma sniedzēju un Sociālo dienestu.

XII. Izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojums

60. Izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojuma mērķis ir atjaunot vai uzlabot ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas (turpmāk – Atbalsta pakalpojums).

61. Tiesības saņemt Atbalsta pakalpojums ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties vai to dalībai grupā norīkojis sociālais darbinieks vai cits speciālists.

62. Atbalsta pakalpojumu sniedz Sociālais dienests, vai cits pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Sociālo dienestu.

XIII. Dienas aprūpes centra pakalpojums

63. Dienas aprūpes centra pakalpojums ir sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums kas veicina sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas:

63.1. personām ar garīga rakstura traucējumiem;

63.2. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

64. Dienas aprūpes centra pakalpojumu persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Sociālajā dienestā. Dienas aprūpes centra pakalpojumu piešķir uz personas vai tās likumiskā pārstāvja, audžuģimenes iesnieguma pamata un sociālā darbinieka izvērtējuma par pakalpojuma nepieciešamību.

65. Dienas aprūpes centra pakalpojums personām tiek piešķirts ar Sociālais dienesta lēmumu. Pašvaldības izveidotajā sociālās rehabilitācijas infrastruktūrā, atbilstoši Pašvaldības apstiprinātajam cenrādim.

66. Saņemot Dienas aprūpes centra pakalpojumu dienas aprūpes centrā personai ir pienākums norēķināties ar līdzmaksājumu par faktiskajām ēdināšanas izmaksām:

66.1. 50 % apmērā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

66.2. 75 % apmērā personām ar garīga rakstura traucējumiem.

67. Pašvaldība apmaksā ēdināšanas izmaksas personām, kura dzīvo mājsaimniecībā, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.

68. Dienas aprūpes centra pakalpojums netiek piešķirts vienlaicīgi ar specializētās darbnīcas pakalpojumu.

69. Dienas aprūpes centra pakalpojumu nodrošina sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests ir noslēdzis līgumu.

XIV. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

70. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī).

71. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu sniedz vai nodrošina pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi, un kuras pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

72. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu piešķir rindas kārtībā, pirmkārt personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Smiltenes novadā vai kuru dzīvesvieta pirms ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā saņemšanas bijusi Smiltenes novadā.

73. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Sociālā dienesta sniegtā Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ir pieejamas brīvas Sociālais dienesta sniegtā grupu dzīvokļa pakalpojuma vietas, Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu tiek sniegts citām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

74. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu personai pārtrauc sniegt, ja personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai vai personai piešķirts cits atbilstošs sociālais pakalpojums, vai persona uzsākusi patstāvīgu dzīvi. Šādos gadījumos pakalpojums sniedzams līdz cita atbilstoša sociālā vai veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai patstāvīgas dzīves uzsākšanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Sociālo dienestu aktīvi iesaistās klienta sociālo problēmu un mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī nodrošina personas uzraudzību.

75. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Smiltenes novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Sociālais dienesta budžeta līdzekļiem, citos gadījumos samaksa par grupu dzīvokļa pakalpojumu un maksa par grupu mājas (dzīvokļa) dzīvojamās telpas, un koplietošanas telpu īri un ekspluatāciju, t.sk. apkuri (atbilstoši lietojamai daļai), tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par grupu dzīvokļu (māju) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu.

76. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Sociālā dienestā. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu piešķir uz personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma pamata un sociālā darbinieka izvērtējuma par pakalpojuma nepieciešamību, atbilstoši Pašvaldības apstiprinātajam cenrādim.

77. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu nodrošina Sociālā dienesta struktūrvienībā vai sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests vai Pašvaldība ir noslēgusi līgumu.

XV. Specializētās darbnīcas pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

78. Specializētās darbnīcas ir sociālais pakalpojums, kas veicina personu darbspējas un attīsta nodarbinātībai nepieciešamās prasmes (turpmāk – Specializētās darbnīcas pakalpojums).

79. Specializētās darbnīcas pakalpojums tiek nodrošināts pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā, kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

80. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Sociālā dienesta sniegtā specializēto darbnīcu pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un, ja specializētajās darbnīcās, kur Sociālais dienests sniedz šo pakalpojumu, ir pieejamas brīvas vietas, specializēto darbnīcu pakalpojums tiek sniegts citām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgajā vecumā.

81. Specializēto darbnīcu pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Smiltenes novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos samaksa par specializēto darbnīcu pakalpojumu veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

82. Lai saņemtu Specializētās darbnīcas pakalpojumu, persona ar iesniegumu vēršas Sociālajā dienestā.

83. Specializētās darbnīcas pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu par pakalpojuma nepieciešamību.

84. Saņemot Specializētās darbnīcas pakalpojumu, personai ir pienākums veikt līdzmaksājumu par ēdināšanu 75 % apmērā no faktiskajām ēdināšanas izmaksām, savukārt līdzmaksājums netiek attiecināts uz personām, kas dzīvo mājsaimniecībā, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.

85. Specializētās darbnīcas pakalpojums netiek piešķirts vienlaicīgi ar dienas aprūpes centra pakalpojumu.

86. Specializētās darbnīcas pakalpojumu nodrošina Sociālā dienesta struktūrvienībā vai sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests ir noslēdzis līgumu.

XVI. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi individuālo konsultāciju/nodarbību veidā

87. Sociālā rehabilitācija ir pakalpojums, kas vērsts uz personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk – Sociālās rehabilitācijas pakalpojums).

88. Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķir Pašvaldības izveidotajā sociālās rehabilitācijas infrastruktūrā, ievērojot šādus noteikumus:

88.1. Sociālajā dienestā ir saņemts bērna vecāka vai likumiskā pārstāvja iesniegums;

88.2. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir iekļauts bērna individuālajā sociālās rehabilitācijas/atbalsta plānā, speciālista vai ārsta nosūtījumā vai izrakstā no veselības kartes;

88.3. Pašvaldība, pamatojoties uz Sociālais dienesta lēmumu, sedz Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izmaksas kalendārajā gadā par summu, kas atbilst 50 procentiem no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.

89. Pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķir, ievērojot šādus noteikumus:

89.1. Sociālā dienestā saņemts personas vai tā aizgādņa iesniegums;

89.2. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir ietverts individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā, speciālista vai ārsta nosūtījumā vai izrakstā no veselības kartes;

89.3. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts, pamatojoties uz Sociālā dienesta lēmumu, Pašvaldības izveidotajā infrastruktūrā, un persona veic samaksu par pakalpojumu atbilstoši Pašvaldības apstiprinātajam cenrādim.

89.4. personām, kas dzīvo mājsaimniecībā, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek piešķirts līdz desmit reizēm kalendāra gadā.

90. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem un aizgādņiem Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Sociālais dienests piešķir, ievērojot šādus noteikumus:

90.1. Sociālā dienestā ir saņemts personas iesniegums;

90.2. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir ietverts personas individuālās sociālās rehabilitācijas plānā, speciālista vai ārsta nosūtījumā vai izrakstā no veselības kartes;

90.3. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts, pamatojoties uz Sociālais dienesta lēmumu Pašvaldības izveidotajā infrastruktūrā, un persona veic samaksu par pakalpojumu atbilstoši Pašvaldības apstiprinātajam cenrādim.

91. Bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām, t.i., pilngadību sasniegušām personām, kuras līdz pilngadības sasniegšanai atradās ārpusģimenes aprūpē, un kuras līdz 24 gadu vecumam iegūst izglītību vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē, Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķir Pašvaldības izveidotajā sociālās rehabilitācijas infrastruktūrā, ievērojot šādus noteikumus:

91.1. Sociālā dienestā ir saņemts personas vai tās likumiskā pārstāvja iesniegums;

91.2. Sociālais dienests ir pieņēmusi lēmumu pamatojoties uz personai izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu, speciālista vai ārsta nosūtījumu vai izrakstu no veselības kartes;

91.3. no Pašvaldības budžeta pakalpojums tiek piešķirts līdz 10 reizēm kalendārā gadā.

92. Ģimenēm ar bērniem Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek piešķirts, ievērojot šādus noteikumus:

92.1. tas tiek piešķirts, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu un izstrādāto sociālās rehabilitācijas plānu;

92.2. pamatojoties uz Sociālā dienesta pieņemto lēmumu, no Pašvaldības budžeta Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek piešķirts līdz 10 reizēm kalendāra gadā.

93. Ģimenēm/personām krīzes situācijā Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek piešķirts, ievērojot šādus noteikumus:

93.1. tas tiek piešķirts, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu un izstrādāto sociālās rehabilitācijas plānu;

93.2. pamatojoties uz Sociālā dienesta pieņemto lēmumu, no Pašvaldības budžeta Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek piešķirts līdz 10 reizēm kalendāra gadā.

XVII. Sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā

94. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību ar diennakts izmitināšanu (turpmāk – Rehabilitācijas pakalpojums institūcijā).

95. Rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Sociālais dienestā un to piešķir uz personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma pamata.

96. Rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā piešķir bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri:

96.1. nonākuši krīzes situācijā;

96.2. cietuši no prettiesiskām darbībām.

97. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā Sociālais dienests pieņem pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

98. Rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā krīzes situācijā nonākušām ģimenēm piešķir līdz 30 dienām ar tiesībām pagarināt pamatojoties uz individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu un/vai speciālista veiktu sociālās situācijas izvērtējumu.

XVIII. Krīzes centra pakalpojums

99. Krīzes centra pakalpojums sniedz īslaicīgu psiholoģisku un cita veida palīdzību sociālās funkcionēšanas atjaunošanā, t.sk., arī īslaicīgu diennakts izmitināšanu krīzes situācijās.

100. Krīzes centra pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, kuras nonākušas krīzes situācijās.

101. Lai saņemtu krīzes centra pakalpojumu, persona vēršas ar iesniegumu tieši pie pakalpojuma sniedzēja.

102. Pakalpojumu nodrošina Sociālā dienesta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests noslēdz līgumu.

XIX. Patversmes un naktspatversmes pakalpojums

103. Patversmes pakalpojums institūcijā tiek nodrošināts personām bez noteiktas dzīvesvietas un tas nodrošina uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus.

104. Naktspatversmes pakalpojums institūcijā tiek nodrošināts personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām un tas nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.

105. Noteikumu 103. un 104. punktā noteiktā pakalpojuma pieprasīšanai persona iesniedz iesniegumu:

105.1. pakalpojuma sniedzējam, kas pakalpojumu nodrošina atbilstoši normatīvajos aktos un pakalpojuma sniedzēja dibinātāja noteiktajai kārtībai;

105.2. Sociālajā dienestā, kas pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, atteikumu vai pārtraukšanu, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

106. Starp Pašvaldību un Noteikumu 103. un 104. punktā noteiktā pakalpojuma tiek slēgts līgums par samaksas apjomu un kārtību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašvaldība apmaksā šo noteikumu 103. un 104. punktā noteikto pakalpojumu faktiskās izmaksas saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja apstiprinātu maksas pakalpojuma cenrādi.

XX. Īslaicīgā sociālā aprūpe institūcijā pilngadīgām personām

107. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, diennakts sociālo aprūpi institūcijā, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpes mājās pakalpojuma noteikto apjomu, personas atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – Īslaicīgā aprūpe).

108. Īslaicīgo aprūpi ir tiesīgas saņemt personas, kuras pēc ārstniecības personas un sociālā darbinieka veikta fizisko un garīgo spēju izvērtējuma nonākušas situācijā, kad vecuma, funkcionālo traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ tām ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības, pašām sevi aprūpējot, un kurām ārstēšanās stacionārā nav pamatota ar medicīniskām indikācijām.

109. Lēmumu par Īslaicīgās aprūpes saņemšanu pieņem Sociālais dienests.

110. Īslaicīgās aprūpes pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

110.1. iesniegumu;

110.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izrakstu, kurā norādīta sociālās aprūpes nepieciešamība un kontrindikāciju neesamība pakalpojuma saņemšanai;

110.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

XXI. Ilgstošas sociālā aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām

111. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā ir sociālais pakalpojums institūcijā pensijas vecuma personām un personām ar I vai II grupas invaliditāti, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpi mājās pakalpojumu, ko apliecina sociālā darba speciālista novērtējums atbilstoši normatīvos aktos noteiktajam (turpmāk – Ilgstošas aprūpes pakalpojums).

112. Ilgstošas aprūpes pakalpojuma sniedzējs nodrošina sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā MK noteikumu Nr. 138 noteiktajā kārtībā un apjomā.

113. Ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām Sociālais dienests nodrošina Pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs vai pie pakalpojuma sniedzēja ar kuru Sociālais dienests ir noslēdzis līgumu.

114. Ilgstošas aprūpes pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

114.1. iesniegumu;

114.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

114.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

114.4. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

114.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

115. Nosakot Ilgstošas aprūpes pakalpojuma apmaksas kārtību, ievēro šādus nosacījumus:

115.1. par Ilgstošas aprūpes pakalpojumu maksā persona no saviem ienākumiem;

115.2. personai ir tiesības uz noteiktu naudas summu personiskiem izdevumiem saskaņā ar normatīvo aktu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

115.3. ja persona par Ilgstošas aprūpes pakalpojumu nevar samaksāt pilnā apmērā, maksas daļu līdz pilnai Ilgstošas aprūpes pakalpojuma maksai sedz personas apgādnieks vai pašvaldība, ja personai nav apgādnieku;

115.4. līdzekļu apmēru, kas pēc Ilgstošas aprūpes pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nosaka normatīvais akts par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta.

116. ja persona ir noslēgusi uztura līgumu (par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu), no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt personas aprūpi vai mājvietu, par Ilgstošas aprūpes pakalpojumu pilnā apmērā maksā persona un īpašuma ieguvējs.

117. Ilgstošas aprūpes pakalpojumu apmaksā no Pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā, ja:

117.1. personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem;

117.2. pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu ienākumi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek ģimenes rīcībā ir mazāki par attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

117.2.1. par vienas personas ģimeni – 1,5;

117.2.2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 1,0.

XXII. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem

118. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajām prasībām, ja bērni nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ pantu.

119. Bārenis pēc pilngadības sasniegšanas var uzturēties ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā līdz dzīvojamās telpas saņemšanai, ja viņš turpina mācīties (iegūst pamatizglītību vai profesionālo izglītību) un ievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumus.

120. Pakalpojuma pieprasīšanai, bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

120.1. iesniegumu;

120.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izrakstu, kurā norādīta sociālās aprūpes nepieciešamība un kontrindikāciju neesamība pakalpojuma saņemšanai;

120.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

XXIII. Specializētā transporta pakalpojums

121. Specializētā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama pārvietošana vai atbalsts pārvietošanai, gadījumos, kad personai ir kustību funkcionālie traucējumi, pārvešanai guļus stāvoklī uz/no ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju.

122. No Pašvaldības budžeta līdzekļiem apmaksātu noteikumu 121. punktā noteikto pakalpojumu, pēc sociālā darbinieka veikta izvērtējuma, piešķir:

122.1. trūcīgām vai maznodrošinātām personām (mājsaimniecībām);

122.2. personām krīzes situācijā.

123. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

123.1. iesniegumu;

123.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izrakstu, kurā norādīta sociālās aprūpes nepieciešamība un kontrindikāciju neesamība pakalpojuma saņemšanai;

123.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

XXIV. Higiēnas pakalpojums

124. Higiēnas pakalpojums ietver mazgāšanos dušā, veļas mazgāšanu un veļas žāvēšanu ar mērķi nodrošināt pakalpojumus personām, kurām, sociālo apstākļu vai sociālo prasmju trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt savu un savu ģimenes locekļu personisko higiēnu (turpmāk – Higiēnas pakalpojums).

125. Higiēnas pakalpojumu nodrošina ģimenēm (personām), kuras nevar veikt savu personisko aprūpi un/vai kurām dzīvesvietā nav veļas mazgāšanas un mazgāšanās iespēju, un kuri atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

125.1. ģimenei (personai) ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

125.2. ģimene (persona) nonākusi krīzes situācijā.

126. Higiēnas pakalpojumu saņemšanai persona vēršas pakalpojuma sniegšanas vietās.

127. Higiēnas pakalpojumu uzskaiti veic Sociālais dienests vai Pakalpojuma sniedzējs.

128. Higiēnas pakalpojumu sniedz saskaņā ar Pašvaldības apstiprināto publisko sociālo pakalpojumu cenrādi.

XXV. Noslēguma jautājums

129. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Smiltenes novada pašvaldības domes 2021. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 11 "Par sociālajiem pakalpojumiem Smiltenes novadā" (Latvijas Vēstnesis, 251, 29.12.2021.).

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs E. Avotiņš