Ministru kabineta rīkojums Nr. 68
Rīgā 2024. gada 23. janvārī (prot. Nr. 3 30. §)
Par investīcijas 2.1.2.2.i. projekta "Latvijas Nacionālās bibliotēkas mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas 2.1.2.2.i. projekta "Latvijas Nacionālās bibliotēkas mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma "Valsts datu apstrādes mākoņa unificētais pakalpojums" attīstības plānu (2. pielikums), kā arī projekta izmaksas ne vairāk kā 1 168 550 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 982 800 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 185 750 euro apmērā. 2
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – Latvijas Nacionālo bibliotēku – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" investīcijas 2.1.2.2.i. "Latvijas nacionālais federētais mākonis" (turpmāk – investīcija 2.1.2.2.i.) ietvaros. 3
3. Projektu finansēt investīcijas 2.1.2.2.i. ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" nosacījumiem. 4
Ministru prezidente E. Siliņa
Kultūras ministre A. Logina
1. pielikumsMinistru kabineta 2024. gada 23. janvāra rīkojumam Nr. 68
Investīcijas 2.1.2.2.i. projekta "Latvijas Nacionālās bibliotēkas mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros" pase 1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Latvijas Nacionālā bibliotēka | | 1.2. Projekta īstenošanas partneri | Nav |
2. Saistīto projektu programma | 2.1. Programmas nosaukums | Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstības programma | | 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Nav |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi | 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Attīstīt valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros unificētos skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumus (turpmāk – unificētais pakalpojums), kas publiskajai pārvaldei nodrošinās vienotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu sniegšanu kompetences centros | | 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6. panta piekto daļu Latvijas Nacionālā bibliotēka (turpmāk – LNB), uzturot un attīstot tās rīcībā esošo datu centra infrastruktūru, kā arī sadarbojoties ar citām institūcijām, nodrošina datu centra, skaitļošanas resursu, datu apstrādes, datu īstermiņa glabāšanas resursu, informācijas sistēmu izmitināšanas, kā arī datu ilgtermiņa uzglabāšanas maksas pakalpojumus valsts pārvaldes institūcijām, t. sk. zinātniski pētnieciskajām institūcijām, izglītības iestādēm un kultūras institūcijām.
Līdz šim apzinātas šādas mākoņdatošanas problēmas: 1) publiskās pārvaldes informācijas sistēmas neizmanto vai nepietiekamā apjomā izmanto moderno informācijas sistēmu infrastruktūras arhitektūras konteinerizācijas risinājumu ar piegādes procesu automatizācijas rīkiem sniegtās priekšrocības gan infrastruktūras mērogošanā, gan pārvaldības un pieejamības nodrošināšanā; 2) netiek pietiekamā apjomā izmantota informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu automatizēta uzstādīšanas, laidienu pārvaldības, automatizētas testēšanas un darbības uzraudzības funkcionalitāte, kas kopumā varētu veidot augstas pievienotās vērtības skaitļošanas infrastruktūras nodrošinājuma pakalpojumus; 3) datu pārraides tīkla infrastruktūras pilnveides nepieciešamība, lai nodrošinātu liela apjoma pieprasījumu un datu pārsūtīšanu starp valsts datu apstrādes mākoņa dalībniekiem un nākotnē arī uz Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūru, kā arī citas problēmas, kas ietvertas informatīvajā ziņojumā "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju" (pieņemts ar Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra protokollēmumu Nr. 70 34. §) https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/cafd09bc-845f-4609-8672-3e4b1fe903c3 | | 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | vērtība | sasniegšanas laiks (gads) | | 3.3.1. Ieguvumi Kultūras ministrijas nozarei un citu nozaru institūcijām - informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču racionāla izmantošana pieaugošo tehnoloģisko atbalsta prasību nodrošināšanai; - zemākas izmaksas unificētā pakalpojuma ietvaros daļēji piedāvātās centralizētās finansēšanas dēļ; - augstais automatizācijas līmenis nodrošinās daudz ātrāku infrastruktūras un saistīto risinājumu uzstādīšanu un ieviešanu; - atvieglotāka programmatūras izstrāde, jo tiks nodrošināts pilns serviss no izstrādes līdz produkcijas vides uzturēšanai ar programmatūras piegādes procesu automatizāciju | - Kultūras ministrijas nozares institūciju informācijas sistēmas un platformas, kas izmanto valsts datu apstrādes mākoņa unificētajam pakalpojumam atbilstošus LNB mākoņdatošanas pakalpojumus. | 2 | 2025. | | - Citu nozaru institūciju sistēmas, kas izmanto valsts datu apstrādes mākoņa unificētajam pakalpojumam atbilstošus LNB mākoņdatošanas pakalpojumus | 2 | | 3.3.2. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības ieguvumi | - Publiskās pārvaldes informācijas sistēmas pārveidotas modernā informācijas sistēmas arhitektūrā – konteinerizācijas risinājumā ar piegādes procesu automatizāciju – un izmitinātas valsts datu apstrādes mākonī; | 2 | 2025. | | - LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumu platformas pilnveide un attīstība; | 1 | | - pilnveidots un attīstīts konteinerizācijas risinājums ar piegādes procesu automatizāciju | 1 | | 3.3.3. Drošība – darbības nepārtrauktība | Institūcijas (klienta) izvēlētai sistēmai tiek nodrošināta papildu skaitļošanas jaudas piesaistes un darbības atjaunošanas iespēja citā lokācijā vai pie cita pakalpojuma sniedzēja valsts datu apstrādes mākonī (pie cita pakalpojuma sniedzēja dublējamo sistēmu skaits) | 1 | 2024. | | 3.3.4. Energoefektivitātes un procesu efektivitātes ieguvumi | Tiek veikta skaitļošanas pakalpojumiem izmantotās elektroenerģijas, kā arī pakalpojuma sniedzēja un tā kontraktoru ieguldītā laika uzskaite, to pamatoti un caurskatāmi attiecinot pa institūcijām – pakalpojumu saņēmējām (institūciju – caurskatāmo pakalpojumu izmaksu pārskatu saņēmēju – skaits) | 5 | 2025. |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem | 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 (EUR) | 982 800 | PVN 185 750 | n/a |
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5 | Darbības iznākums | | 4.3. Pilnveidot mākoņdatošanas infrastruktūru, tās pārvaldības un pakalpojumu platformu, kā arī konteinerizācijas risinājumu ar piegādes procesu automatizāciju | 800 000,00 | 800 000,00 | - Ieviests konteinerizācijas risinājuma kopums ar tās darbības nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru, t. sk. piegādes procesa automatizācija programmatūras laidienu uzstādīšanai un kļūdu novēršanai, automātiskie testi, manuāla un automātiska uzraudzība. - Veikti visi platformas komponenšu papildinājumu projektēšanas, izstrādes un ieviešanas darbi, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi ieviesti produkcijas vidē. - Veikta datu pārraides tīkla infrastruktūras projektēšana un ieviestas atbilstošas datu pārraides tīklu iekārtas. - Veikta serveru tehnikas un datu masīvu iekārtu un ražotāja sērijveida programmatūras iegāde, testēšana un ieviešana produkcijā. | | 4.4. Risinājumu izpēte, projektēšana un kvalitātes kontrole | 84 520,00 | 84 520,00 | Izstrādāts risinājuma projektējums – 1 gab. Kvalitātes kontrole (autoruzraudzība) – veikts audits 1 gab. | | 4.5. Projekta vadības un ieviešanas atbalsta personāls | 98 280,00 | n/a | Īstenots projekts – 1 gab. |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā 5.1. Modernizēto pārvaldes procesu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts6 | Valsts mākonī
(jā/nē) | Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) | Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) | | 1 | 5.1.1. LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumu platforma, kas ir integrēta valsts datu apstrādes mākonī | Tiek attīstīta LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumu platforma, kas tiek integrēta valsts pārvaldes datu apstrādes mākonī, lai nodrošinātu iespēju sniegt savstarpēji sadarbspējīgus pakalpojumus | Jā, LNB | 2023. gada 4. ceturksnis | 2024. gada 3. ceturksnis | 10 institūcijas |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 | Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) | | 1 | 5.2.1. Valsts datu apstrādes mākoņa unificētais pakalpojums | Valsts pārvaldes institūcijas, t. sk. zinātniski pētnieciskās institūcijas, izglītības iestādes un kultūras institūcijas | Tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta pases apstiprināšanu | 2024. gada 3. ceturksnis |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) | | | n/a | |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9 Projekts tiks īstenots saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 435).
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 435 22. punktam projekta uzraudzību nodrošinās Kultūras ministrijas (turpmāk – KM) izveidota projekta uzraudzības padome. Projekta uzraudzības padomes sanāksmes tiks sasauktas ne retāk kā reizi sešos mēnešos.
Kopumā projekta īstenošana tiks nodrošināta, pielietojot divu līmeņu projekta pārvaldības struktūru: • projekta uzraudzības padome, kas ir atbildīga par projekta rezultātu sasniegšanu, uzrauga projekta darbības, akceptē projekta izmaiņas un lemj par projekta izmaiņu nepieciešamību, ja pēc tādām rodas vajadzība ārēju faktoru dēļ, un veic citus pienākumus; • projekta komanda, kas ietver projekta vadības personālu, procesus nodrošinošo struktūrvienību pārstāvjus (projekta īstenošanas personāls) un ārpakalpojumā piesaistītos speciālistus (var tikt veidotas vairākas projekta komandas). Projekta vadības personāls identificē un sagatavo lēmumus par nepieciešamajām projekta izmaiņām, koordinē projekta darbības, vada piegādātāju darbu un veic citus pienākumus.
Projekta vadību un projekta īstenošanu nodrošinās LNB darbinieki, kas jau strādā institūcijā, ja nepieciešams, piesaistot personālu uz uzņēmuma līguma pamata. Projekta ietvaros nav paredzēts veidot jaunas valsts pārvaldes amata vietas. |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu Projekta investīcijas – 982 800 EUR.
Sociālekonomiskie ieguvumi 10 gadu periodā, kas tiks sasniegti līdz ar projekta realizāciju: 1. Konteinerizācijas risinājuma un tās infrastruktūras pilnveide ar piegādes procesu automatizāciju: 1.1. LNB datu centra infrastruktūrā ir izvietoti 16 konteinerizācijas risinājumu klasteri, kuri nodrošina valsts informācijas sistēmu darbību; 1.2. Viena konteinerizācijas risinājuma klastera un saistītas infrastruktūras izveidei vidēji ir nepieciešamas 10 darbdienas un 2 informācijas sistēmu administratoru iesaiste jeb kopējais patērētais laiks vidēji ir 160 cilvēkstundas; 1.3. pieņemot, ka vidējais atalgojums informācijas sistēmu administratora amata vietai, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir 1750 EUR vai viena cilvēkstunda, kas izmaksā ~10,94 EUR; 1.4. 16 konteinerizācijas klasteru izveidei tiek patērētas 2560 stundas un minēto klasteru programmatūru ar saistīto infrastruktūru ir nepieciešams regulāri atjaunināt un/vai pārbūvēt, kas vidēji gadā notiek 3,57 reizes, balstoties uz esošo pieredzi un programmatūras dzīves ciklu; 1.5. ieviešot automatizētus risinājumus konteinerizācijas klasteru izveidei, regulārai atjaunināšanai un/vai pārbūvei, veidosies laika un izmaksu ietaupījums 2560 x 10,94 x 3,57 = ~100 000 EUR apmērā. 2. Valsts datu apstrādes mākonī integrētās LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumu platformas un pakalpojumu attīstība: 2.1. LNB mākoņdatošanas pakalpojumu platformu jau izmanto 15 valsts pārvaldes un zinātniski pētnieciskās institūcijas, kā arī izglītības iestādes un kultūras institūcijas; 2.2. esošajā mākoņdatošanas pakalpojumu platformā pašlaik nav pieejamas atsevišķas funkcionalitātes, kuras ir pieejamas publiskajās mākoņdatošanas pakalpojumu platformās, jo sākotnēji platforma tika ieviesta LNB iekšējās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanai, kā rezultātā platformas lietotāji patstāvīgi nevar veikt atsevišķas darbības pilnvērtīgai pakalpojumu izmantošanai, ir nepieciešama LNB administratoru iesaiste, kas vidēji mēnesī platformas lietotājam (institūcijai) ir 76,17 cilvēkstundas jeb 914,04 cilvēkstundas gadā, pamatojoties uz pieteikumu atbalsta sistēmā reģistrēto informāciju; 2.3. pieņemot, ka vidējais atalgojums informācijas sistēmu administratora amata vietai, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir 1750 EUR vai viena cilvēkstunda, kas izmaksā ~10,94 EUR; 2.4. pilnveidojot mākoņdatošanas pakalpojumu platformu kā līdzvērtīgu publiskajiem mākoņdatošanas pakalpojumu servisiem, platformas lietotāju darba efektivitāte pieaugs un veidosies laika un izmaksu ietaupījums 914,07 x 10,94 x 15 = ~150 000 EUR. 3. Mākoņdatošanas infrastruktūras efektīvāka izmantošana, t. sk. datu pārraides savienojuma nodrošināšana ar valsts datu apstrādes mākoni un nākotnē ar izeju uz Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūru: 3.1. ņemot vērā, ka esošā mākoņdatošanas infrastruktūra tiek paplašināta brīdī, kad piesakās jauns mākoņdatošanas pakalpojumu platformas lietotājs ar būtiskiem skaitļošanas un datu glabāšanas resursiem vai kad esošajiem platformas lietotājiem ir būtiski jāpalielina skaitļošanas un datu glabāšanas resursu jaudas, šāda pakāpeniska pieeja infrastruktūras paplašināšanai sadārdzina infrastruktūras sagatavošanu un uzturēšanu, kam vidēji mēnesī tiek patērētas 246 cilvēkstundas; 3.2. ņemot vērā, ka šobrīd mākoņdatošanas infrastruktūras paplašināšanas darbus nav iespējams veikt bez ārpakalpojuma sniedzēja līdzdalības, ievērojot viņa pieredzi, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, un to, ka viena ārpakalpojuma cilvēkstundas izmaksas ir 84,7 EUR ar pievienotās vērtības nodokli, esošās mākoņdatošanas infrastruktūras sagatavošanas un uzturēšanas izmaksas mēnesī ir 246 x 84,7 = 20 869 EUR jeb ~250 430 EUR gadā; 3.3. attīstot mākoņdatošanas infrastruktūru valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros centralizēti valsts pārvaldes, pašvaldību un zinātniski pētniecisko institūciju vajadzībām un ieviešot automatizācijas rīkus mākoņdatošanas pakalpojumu infrastruktūras izveidē, kā arī nodrošinot valsts datu apstrādes mākoņa unificētos pakalpojumus, būs iespējams ietaupīt minētās izmaksas – 250 430 EUR gadā.
Sociālekonomisko ieguvumu apmērs ir 5 004 300 EUR. Veiktie indikatīvie ieguvumu un izdevumu analīzes aprēķini visā projekta dzīves ciklā (10 gados) liecina par projekta sociālo nozīmīgumu un tā ekonomisko vērtību.
Amata vietu skaita samazinājums/palielinājums valsts pārvaldē nav paredzēts. |
8. Cita būtiska informācija 1. LNB kā finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka finansējums tiks ieguldīts tikai LNB informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūrā un to risinājumu attīstībā, veicot pasūtījumus atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam. Investīciju projekta ietvaros attīstītās IS un to risinājumi nebūs pieejami komersantiem, un investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. LNB kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts valsts deleģētas funkcijas veikšanai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Papildus iepriekš minētājam LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumus nodrošina par pašizmaksu, ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumos Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" noteikto maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku. Pakalpojumu izmaksas ir noteiktas LNB maksas pakalpojumu cenrādī. Pakalpojumu saņēmēju loks ir valsts pārvaldes institūcijas, t. sk. zinātniski pētnieciskās institūcijas, izglītības iestādes un kultūras institūcijas.
2. LNB valsts datu apstrādes unificētos pakalpojumus veidos, balstoties uz eksistējošiem LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumiem, līdz ar to pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai papildu finansējumus no valsts pamatbudžeta nav nepieciešams, to izvēršana un integrēšana valsts datu apstrādes mākonī notiks, izmantojot projekta līdzekļus. Pakalpojumu sākotnējās tehniskās integrācijas uzturēšanas izmaksas pēc projekta noslēguma plāno uzturēt no turpmākiem projektiem, ja tiks paredzēta šo pakalpojumu pilnveide un attīstība nākotnē, vai no pašu ieņēmumiem par datu centru maksas pakalpojumiem. Ja tiks konstatēts, ka ir nepieciešams papildu finansējums projekta ieguvumu uzturēšanai, Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā ekonomiski izvērtētu pieprasījumu papildu finansējumam.
Savukārt unificēto pakalpojumu pilnā apmērā finansē pakalpojuma saņēmēji attiecībā uz izmaksām, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no pakalpojuma saņēmēja izdarītajām izvēlēm par pakalpojuma apjomu, saturu un līmeni, ja netiek nodrošināts valsts budžeta finansējums valsts datu apstrādes mākoņa unificēto koplietošanas pakalpojumu uzturēšanai un attīstībai šajā jomā.
3. Ņemot vērā, ka tiek plānoti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām", t. sk. paredzot aizstāt drošības (pieejamības, integritātes un konfidencialitātes) klasi un sasaistīt to ar unificētajiem koplietošanas pakalpojumiem, un ka nav apstiprināts normatīvais regulējums valsts datu apstrādes mākoņa unificētajiem koplietošanas pakalpojumiem, pastāv risks, ka būs nepieciešams papildu finansējums unificēto pakalpojumu izveidei, uzturēšanai un pilnveidošanai. Iespēju robežās tiks sekots līdzi izmaiņām normatīvajos aktos un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajai informācijai, lai mazinātu minētos riskus. |
Lietotie saīsinājumi: IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas LNB – Latvijas Nacionālā bibliotēka VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā. 2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads. 3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju. 4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. 5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a". 6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā. 7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts. 8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek vienlaikus iesniegts ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi. 9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem. 2. pielikumsMinistru kabineta 2024. gada 23. janvāra rīkojumam Nr. 68
Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma "Valsts datu apstrādes mākoņa unificētais pakalpojums" attīstības plāns 1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)| Valsts datu apstrādes mākoņa unificētais pakalpojums (turpmāk – unificētais pakalpojums) ir skaitļošanas jaudas un datu krātuves pakalpojums mākoņdatošanas tehnoloģiju izmantošanai pielāgotu lietojumprogrammatūras risinājumu attīstīšanai un darbināšanai |
2. Pakalpojuma sniedzējs | Latvijas Nacionālā bibliotēka (turpmāk – LNB) |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA)) | Pakalpojums tiks sniegts atbilstoši rādītājiem un līmeņiem, kas tiks noteikti pakalpojumu sniegšanas līgumos. Tiek plānots, ka pakalpojuma līmeņi nebūs zemāki par līmeņiem, ko LNB jau šobrīd nodrošina virtuālās skaitļošanas jaudas pakalpojumiem. Pakalpojumu specifikācijas rādītāji un līmeņi tiks definēti pakalpojumu nodrošinošā IKT risinājuma attīstības plānošanas un risinājuma saskaņošanas laikā, kā arī precizēti projekta īstenošanas laikā |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks | Pakalpojuma saņēmēju loku veido valsts pārvaldes institūcijas, t. sk. pašvaldību institūcijas, kas attīsta vai jau ir attīstījušas valsts pārvaldes (t. sk. pašvaldību) funkciju izpildei nepieciešamus lietojumprogrammatūras risinājumus, kuru tehniskā arhitektūra ir piemērota attīstīšanai un darbināšanai, izmantojot unificēto pakalpojumu. Tiek plānots, ka līdz 2026. gada jūnijam LNB sniegto pakalpojumu izmantos ne mazāk par četrām valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un platformām |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums | Pakalpojuma sniegšanu nodrošina LNB datu centru infrastruktūra, kas papildus datu centra pamata infrastruktūrai (droši fiziski aizsargātas un droši energoapgādātas energoefektīvi dzesējamas telpas, kurās izvietotas ar drošiem rezervētiem datu pārraides savienojumiem savienotas datu apstrādes un uzkrāšanas ierīces) nodrošina mākoņdatošanas un rezerves kopēšanas pakalpojumus, t. sk. nodrošina iespēju atjaunot sistēmu darbību vai piesaistīt papildu skaitļošanas jaudas sadarbībā ar citiem valsts datu apstrādes mākoņa dalībniekiem |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija | Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) informatīvo ziņojumu "Par valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānu" un Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (tiesību akta lietas ID 22-TA-3764), lai turpmāk visi valsts pārvaldes skaitļošanas infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzēji būtu līdzvērtīgā situācijā attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas prasībām, pakalpojumu saņēmēju piesaistes kārtību un pakalpojumu piegādes līmeņu izpildes uzraudzību, tiek plānots, ka VARAM vadībā, iesaistoties valsts datu apstrādes mākoni veidojošo mākoņdatošanas platformu pārziņiem un balstoties uz Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta deleģējumu, tiks izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā valsts datu apstrādes mākoni veidojošajām mākoņdatošanas platformām, kas Valsts informācijas sistēmu likuma kontekstā ir uzskatāmas par valsts platformām, tiks noteikti: 1) platformu pārziņu pienākumi un atbildība; 2) platformu pamata funkcijas; 3) platformu darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtība. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim publiska persona, publiskas personas kapitālsabiedrība, publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība, zinātniskā vai kultūras institūcija, izglītības iestāde, kura vēlas izmantot valsts datu apstrādes mākoņa dalībnieka LNB infrastruktūru un pakalpojumu, noslēdz sadarbības līgumu vai starpresoru vienošanos Valsts pārvaldes iekārtas likumā un likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā. Pakalpojuma ieviešanu un izvēršanu veicinās VARAM īstenotā valsts pārvaldes IKT resursu un kompetenču konsolidācijas politika un vispārējās tehniskās prasības valsts pārvaldes IKT risinājumiem, kas ietver gan ieteikumus no jauna izstrādājamo IKT risinājumu tehniskajai arhitektūrai, gan IKT infrastruktūras pakalpojumu izmantošanas prasības |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja Likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6. panta piektā daļa nosaka, ka LNB, uzturot un attīstot tās rīcībā esošo datu centra infrastruktūru, kā arī sadarbojoties ar citām institūcijām, var sniegt datu centra, skaitļošanas resursu nodrošināšanas, datu apstrādes, datu īstermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas, kā arī datu ilgtermiņa uzglabāšanas maksas pakalpojumus valsts pārvaldes institūcijām, jo īpaši zinātniski pētnieciskajām institūcijām, izglītības iestādēm un kultūras institūcijām. Minētā likuma prasība ir attiecināma arī uz privātpersonu Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā tai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus.
Vienlaikus likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 10. panta otrā daļa nosaka, ka LNB darbības nodrošināšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, pašu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citi pašu ieņēmumi, kā arī ziedojumi, dāvinājumi, ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļi, projektu konkursos piešķirtie finanšu līdzekļi un pašvaldību piešķirtie finanšu līdzekļi.
LNB ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 251 "Latvijas Nacionālās bibliotēkas publisko maksas pakalpojumu cenrādis"" projektu, iekļaujot arī LNB datu centru maksas pakalpojumus. Minēto publisko maksas pakalpojumu cenrādi ir plānots attiecināt arī uz valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, ja vien valsts datu apstrādes mākoņa tiesiskā regulējuma izstrādes laikā netiks pieņemts cits lēmums par pakalpojumu pilnīgu vai daļēju finansēšanu centralizēti no valsts budžeta līdzekļiem.
Uz eksistējošiem LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumiem izveidoto un valsts datu apstrādes mākonī integrēto LNB valsts datu apstrādes unificēto pakalpojumu sākotnējās tehniskās integrācijas uzturēšanas izmaksas pēc projekta noslēguma plāno uzturēt no turpmākiem projektiem, ja tiks paredzēta šo pakalpojumu pilnveide un attīstība nākotnē, vai no pašu ieņēmumiem par datu centru maksas pakalpojumiem. Ja tiks konstatēts, ka ir nepieciešams papildu finansējums projekta ieguvumu uzturēšanai, Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā ekonomiski izvērtētu pieprasījumu papildu finansējumam.
Savukārt unificēto pakalpojumu pilnā apmērā finansē pakalpojuma saņēmēji attiecībā uz izmaksām, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no pakalpojuma saņēmēja izdarītajām izvēlēm par pakalpojuma apjomu, saturu un līmeni, ja netiek nodrošināts valsts budžeta finansējums valsts datu apstrādes mākoņa unificēto koplietošanas pakalpojumu uzturēšanai un attīstībai: 1) skaitļošanas, datu apstrādes, datu īstermiņa un ilgtermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas un citi datu centra pakalpojumi, kā arī specializētie pakalpojumi, kas ir saistīti ar lietojumprogrammatūras izstrādes, piegādes, testēšanas un uzturēšanas vides resursiem; 2) LNB speciālistu darbs pakalpojuma ieviešanā, konfigurēšanā un pielāgošanā, kā arī attīstāmo un darbināmo sistēmu migrācijā vai izvietošanā mākoņdatošanas vidē (LNB veic ieguldāmā darba apjoma uzskaiti, un pakalpojuma saņēmējs to apmaksā saskaņā ar LNB datu centru maksas pakalpojumu cenrādi); 3) papildu izmaksas, kas saistītas ar trešo pušu produktu (piemēram, programmatūras licenču) un pakalpojumu (piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu) izmantošanu, kas ir nepieciešamas pakalpojuma saņēmēja vajadzību apmierināšanai, bet iziet ārpus unificētā mākoņpakalpojuma tvēruma |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas | Ņemot vērā, ka LNB unificēto pakalpojumu veidos, balstoties uz eksistējošiem LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumiem, pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai papildu finansējums no valsts pamatbudžeta nav nepieciešams. Pakalpojuma izvēršana un integrēšana valsts datu apstrādes mākonī notiks, izmantojot projekta līdzekļus |
Lietotie saīsinājumi: SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement) IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
|
|
Saistītie dokumenti
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|
