1. Saistošie noteikumi nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Gulbenes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, kārtību, kādā persona reģistrējama pašvaldības palīdzības reģistrā un izslēdzama no tā, kārtību, kādā sniedzama palīdzība un izīrējama dzīvojamā telpa, kā arī noteikumus un termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.

2. Lēmumu par palīdzības sniegšanu, personas reģistrēšanu attiecīgajā palīdzības reģistrā un izslēgšanu no tā, sociālā dzīvokļa, kurš neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, statusa noteikšanu vai atcelšanu dzīvojamai telpai pieņem Gulbenes novada pašvaldības dzīvokļu jautājumu komisija (turpmāk – komisija) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un komisijas nolikumam.

3. Lēmumu par kvalificētam speciālistam (turpmāk – speciālists) izīrējamās dzīvojamās telpas un sociālās dzīvojamās mājas statusa noteikšanu vai atcelšanu dzīvojamai telpai pieņem Gulbenes novada pašvaldības dome (turpmāk – dome).

4. Pašvaldības palīdzību persona var saņemt jebkurā pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā persona izteikusi vēlmi dzīvot, ja attiecīgajā teritorijā ir izīrējama dzīvojamā telpa.

5. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai palīdzības reģistrā iekļautai personai, izņemot gadījumus, kad palīdzība sniedzama saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Palīdzības likums) 13. pantu un saistošo noteikumu 8. punktu.

6. Pašvaldība palīdzību sniedz tai piederošā vai tās nomātā dzīvojamā fonda ietvaros.

7. Palīdzību var saņemt Palīdzības likumā un saistošajos notikumos noteiktā persona, kura nepārtraukti pēdējos trīs gadus faktiski dzīvo un uz tiesiska pamata ir deklarējusi dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un gadījumus, kad ar dzīvojamo telpu nodrošināms speciālists vai palīdzība sniedzama saistošo noteikumu 10.8. apakšpunktā noteiktajā gadījumā, un kura ar komisijas lēmumu atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību.

(Gulbenes novada domes 29.02.2024. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

8. Papildus Palīdzības likuma 13. pantā noteiktajām personām pašvaldība neatliekami sniedz palīdzību trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kuras īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī.

9. Papildus Palīdzības likuma 14. pantā noteiktajām personām pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu pirmām kārtām trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kurā ir izveidojušās vairākas ģimenes, kuras ir deklarētas un faktiski dzīvo vienistabas dzīvojamā telpā uz viena dzīvojamās telpas īres līguma pamata.

10. Palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā var tikt reģistrēta:

10.1. persona, kura audzina nepilngadīgu bērnu ar invaliditāti un kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi nepārtraukti vismaz trīs gadus;

10.2. persona, kurai ir vai tiks pārtraukta pakalpojumu sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā un kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi nepārtraukti vismaz trīs gadus pirms iestāšanās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, un tai nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā;

10.3. trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība, kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi nepārtraukti vismaz trīs gadus;

10.4. daudzbērnu ģimene, kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi nepārtraukti vismaz trīs gadus;

10.5. pensijas vecumu sasniegusi persona, kura nav noslēgusi uztura līgumu kā uztura ņēmējs un kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi nepārtraukti vismaz trīs gadus;

10.6. persona, kurai ir noteikta I vai II grupas invaliditāte un kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi nepārtraukti vismaz trīs gadus;

10.7. ģimene, kurā aug nepilngadīgs bērns un kurā vismaz viens no nepilngadīgā bērna vecākiem nav sasniedzis 40 gadu vecumu un ir deklarējis un faktiski dzīvo pašvaldības administratīvajā teritorijā nepārtraukti vismaz trīs gadus;

10.8. ģimene, kurā aug nepilngadīgs bērns un kura vēlas atgriezties vai pēdējo sešu mēnešu laikā atgriezusies uz dzīvi pašvaldības administratīvajā teritorijā no pastāvīgas dzīves ārzemēs;

10.9. persona, kura pilda aizbildņa pienākumus un kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi nepārtraukti vismaz trīs gadus.

(Grozīts ar Gulbenes novada domes 29.02.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

11. Papildus Palīdzības likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā noteiktajām personām pašvaldība izīrē sociālo dzīvokli:

11.1. neizvērtējot ienākumus – bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe, ja tiek turpinātas mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai pilna laika studijas augstākās izglītības iestādē, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam;

11.2. trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kura īrē dzīvojamo telpu un nespēj norēķināties par īri un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem maksājumiem, ja ģimenē ir nepilngadīgs bērns;

11.3. trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, kura nonākusi krīzes situācijā un Gulbenes novada sociālais dienests, izvērtējot mājsaimniecības resursus un konkrētos apstākļus, sniedzis atzinumu par dzīvojamās telpas nepieciešamību.

12. Dzīvojamo telpu, kurai dome noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, pašvaldība ir tiesīga izīrēt:

12.1. tās dibinātā iestādē, institūcijā vai kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldība ir dalībnieks, nodarbinātam speciālistam, kurš ieguvis vai turpina iegūt izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama attiecīgā darba vai amata veikšanai, kurš veic ar pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus veselības, kultūras, sporta, izglītības, sociālās aprūpes, teritorijas pārvaldības, informācijas tehnoloģiju, sabiedriskās kārtības uzturēšanas, pašvaldības centrālās pārvaldes darbības nodrošināšanas, būvniecības uzraudzības vai arhitektūras jomā un kurš attiecīgajā iestādē, institūcijā vai kapitālsabiedrībā nodarbināts ne ilgāk kā divus gadus pirms iesnieguma par palīdzības saņemšanu (turpmāk – iesniegums) iesniegšanas;

12.2. valsts iestādē vai institūcijā nodarbinātam speciālistam, kurš ieguvis vai turpina iegūt izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama attiecīgā darba vai amata veikšanai, kurš veic ar valsts funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus sociālās, aizsardzības, tieslietu vai iekšlietu jomā un kurš attiecīgajā iestādē vai institūcijā nodarbināts ne ilgāk kā divus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas;

12.3. attīstības programmā noteiktajās attīstāmajās nozarēs nodarbinātam speciālistam, kurš ieguvis vai turpina iegūt izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama attiecīgā darba vai amata veikšanai, un kurš ne ilgāk kā divus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas nodarbināts:

12.3.1. lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes jomā;

12.3.2. mežsaimniecības un kokapstrādes jomā;

12.3.3. būvniecības jomā;

12.3.4. tūrisma jomā;

12.3.5. medicīnisko pakalpojumu sniegšanas jomā.

13. Īrētas pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu var tikt reģistrēta persona, kura vēlas:

13.1. dzīvojamo telpu ar mazāku platību vai zemāku labiekārtojuma līmeni;

13.2. dzīvojamo telpu ar lielāku platību vai augstāku labiekārtojuma līmeni;

13.3. dzīvojamo telpu zemākā ēkas stāvā vai ar labāku tehnisko stāvokli personas vai tās ģimenes locekļu veselības stāvokļa dēļ.

14. Pašvaldībā ir izveidoti un kārtoti šādi palīdzības reģistri:

14.1. 1. reģistrs – "Dzīvojamās telpas izīrēšana personai, kura ar palīdzību nodrošināma pirmām kārtām";

14.2. 2. reģistrs – "Dzīvojamās telpas izīrēšana personai vispārējā kārtībā";

14.3. 3. reģistrs – "Sociālā dzīvokļa izīrēšana";

14.4. 4. reģistrs – "Dzīvojamās telpas izīrēšana speciālistam";

14.5. 5. reģistrs – "Īrētas pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu".

15. Persona, kura dzīvesvietu deklarējusi Gulbenes pilsētā, iesniegumu un dokumentus, kas pamato palīdzības saņemšanas nepieciešamību, iesniedz pašvaldībā. Persona, kura dzīvesvietu deklarējusi kādā no Gulbenes novada pagastiem, iesniegumu un dokumentus, kas pamato palīdzības saņemšanas nepieciešamību, iesniedz attiecīgajā Gulbenes novada pagasta pārvaldē vai pašvaldībā. Ja iesniegums un dokumenti iesniegti pagasta pārvaldē, attiecīgā pagasta pārvalde veic personas iesnieguma pirmapstrādi un sagatavo lēmumprojektu, ko iesniedz pašvaldībā.

16. Palīdzības saņemšanai persona attiecīgajā pagasta pārvaldē vai pašvaldībā iesniedz iesniegumu, norādot nepieciešamo palīdzības veidu. Iesniegumam papildus pievieno šādus dokumentus vai to kopijas:

16.1. saistošo noteikumu 8. punktā norādītā persona iesniedz dzīvojamās telpas īres līgumu un attiecīga speciālista atzinumu, kas apliecina, ka īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī;

16.2. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktā norādītā persona attiecīgi iesniedz:

16.2.1. tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā paredzētajā gadījumā;

16.2.2. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecību;

16.2.3. politiski represētas personas apliecību un rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

16.3. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktā norādītā persona attiecīgi iesniedz:

16.3.1. tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas gadījumos, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa saistībā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju vai remonta izdevumiem;

16.3.2. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecību;

16.3.3. politiski represētas personas apliecību un rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

16.4. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktā norādītā persona iesniedz bāriņtiesas lēmumu par personas uzturēšanās audžuģimenē izbeigšanu vai aizbildņa atlaišanu no pienākumu pildīšanas;

16.5. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 4. punktā norādītā persona iesniedz:

16.5.1. repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

16.5.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

16.6. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 4.¹ punktā norādītā persona iesniedz politiski represētas personas apliecību;

16.7. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā norādītā persona iesniedz ieslodzījuma vietas izziņu, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks;

16.8. saistošo noteikumu 9. punktā norādītā persona iesniedz dzīvojamās telpas īres līgumu;

16.9. saistošo noteikumu 10. punktā norādītā persona attiecīgi iesniedz:

16.9.1. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecību;

16.9.2. ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas izziņu par pakalpojuma pārtraukšanu;

16.9.3. bāriņtiesas lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi;

16.9.4. apliecinājumu, ka visi ģimenes locekļi viena mēneša laikā no dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas brīža deklarēs savu dzīvesvietu ģimenei izīrētajā dzīvojamajā telpā pašvaldības administratīvajā teritorijā un saglabās šo deklarēto dzīvesvietu uz laiku, kamēr ir spēkā dzīvojamās telpas īres līgums, ja palīdzība tiek lūgta, pamatojoties uz saistošo noteikumu 10.8. apakšpunktu;

16.10. Palīdzības likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā norādītā persona attiecīgi iesniedz:

16.10.1. dzīvojamās telpas īres līgumu vai Gulbenes novada sociālā dienesta atzinumu, kurā norādīts, ka dzīvojamā telpa ir bez ērtībām, ar daļējām ērtībām vai lietošanai nederīga;

16.10.2. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecību;

16.11. saistošo noteikumu 11.1. apakšpunktā norādītā persona iesniedz izglītības iestādes izziņu, kas apliecina mācību turpināšanu vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai augstākās izglītības iestādē pilna laika studiju programmā, un bāriņtiesas lēmumu par personas uzturēšanās audžuģimenē izbeigšanu vai aizbildņa atlaišanu no pienākumu pildīšanas;

16.12. persona, kura pretendē uz palīdzību speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, iesniedz:

16.12.1. speciālista izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai izglītības iestādes izziņu par mācīšanos izglītības iestādē;

16.12.2. rakstveida apliecinājumu, ka speciālista, tā laulātā (kopdzīves partnera) īpašumā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

16.12.3. apliecinājumu, ka speciālists viena mēneša laikā no dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas brīža deklarēs savu dzīvesvietu speciālistam izīrētajā dzīvojamajā telpā pašvaldības administratīvajā teritorijā un saglabās šo deklarēto dzīvesvietu uz laiku, kamēr ir spēkā dzīvojamās telpas īres līgums;

16.12.4. valsts vai pašvaldības iestādes vai institūcijas, kapitālsabiedrības vai darba devēja (turpmāk – darba devējs) pamatotu iesniegumu, kurā izteikts lūgums tās speciālistu nodrošināt ar dzīvojamo telpu uz darba tiesisko attiecību laiku;

16.12.5. darba līgumu;

16.12.6. speciālista darba devēja apliecinājumu par sadarbības līguma noslēgšanu ar pašvaldību, izņemot, ja speciālista darba devējs ir pašvaldība;

16.13. persona, kura pretendē uz palīdzību īrētas pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz:

16.13.1. kopā ar viņu dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišanu dzīvojamās telpas apmaiņai;

16.13.2. dzīvojamās telpas īres līgumu;

16.13.3. izziņu pa īres un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parāda neesamību vai vienošanos par parāda nomaksu;

16.13.4. vēlamās dzīvojamās telpas raksturojumu (telpas platība, labiekārtojuma līmenis, stāvs);

16.13.5. ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli (ja nepieciešams);

16.13.6. iztikas līdzekļu deklarāciju.

(Grozīts ar Gulbenes novada domes 29.02.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

17. Saistošo noteikumu 16. punktā norādītos dokumentus vai to kopijas pašvaldībā vai attiecīgajā Gulbenes novada pagasta pārvaldē nepieciešams iesniegt tikai tad, ja attiecīgā informācija nav pašvaldības rīcībā un pašvaldība objektīvu iemeslu dēļ nevar šo informāciju iegūt pati. Iesniedzot saistošo noteikumu 16. punktā minēto dokumentu kopijas, persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

(Gulbenes novada domes 29.02.2024. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

18. Sagatavojot iesniegumu izskatīšanai komisijā, pašvaldībai ir tiesības pieprasīt vai iegūt papildu dokumentus un informāciju, ja sākotnēji tā ir bijusi nepietiekama, lai pieņemtu lēmumu, kā arī pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros.

19. Persona, kura saskaņā ar Palīdzības likumu un saistošajiem notikumiem atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību, palīdzības reģistrā tiek reģistrēta tādā secībā, kādā tā pašvaldībā ir iesniegusi iesniegumu un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību.

20. Ja pēc personas reģistrēšanas palīdzības reģistrā ir zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai, personai ir pienākums par to nekavējoties ziņot komisijai.

21. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir katru gadu līdz 30. decembrim iesniegt komisijai apliecinājumu un dokumentus, kas apliecina, ka joprojām pastāv apstākļi, kas bija par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai. Ja apliecinājums vai dokumenti līdz minētajam datumam nav iesniegti, komisija pieņem lēmumu izslēgt reģistrēto personu no palīdzības reģistra Palīdzības likumā noteiktajā kārtībā. Apliecinājums un dokumenti nav jāiesniedz par to atskaites gadu, kurā persona ir reģistrēta attiecīgās palīdzības saņemšanai.

22. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra:

22.1. Palīdzības likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos;

22.2. ar komisijas lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu;

22.3. saistošo noteikumu 21. punktā noteiktajā gadījumā.

23. Papildus Palīdzības likumā noteiktajam komisija var pieņemt lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību:

23.1. ja personas vai tās laulātā (kopdzīves partnera) īpašumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa;

23.2. ja personas laulātajam (kopdzīves partnerim) jau ir sniegta attiecīgā veida palīdzība;

23.3. ja personai ir īres vai ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parāds par iepriekš īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu un persona nav noslēgusi vienošanos par parāda dzēšanu vai nepilda noslēgtās vienošanās noteikumus;

23.4. ja personai ir izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums saistībā ar dzīvojamās telpas vai ēkas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu;

23.5. trīs gadus pēc tam, kad persona atbilstoši saistošo noteikumu 27. punktam nepamatoti atteikusies īrēt pašvaldības piedāvāto dzīvojamo telpu.

24. Pašvaldības dzīvojamo telpu vienoto uzskaiti pēc Gulbenes novada Gulbenes pilsētas pārvaldes un pagastu pārvalžu sniegtajiem datiem veic pašvaldības speciālists dzīvokļu jautājumos.

25. Ja tiek atbrīvota pašvaldības dzīvojamā telpa, tās pārvaldītājs un/vai apsaimniekotājs septiņu dienu laikā par to paziņo pašvaldības speciālistam dzīvokļu jautājumos, kurš attiecīgo dzīvojamo telpu iekļauj neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

26. Pašvaldības speciālists dzīvokļu jautājumos sagatavo un nosūta dzīvojamās telpas īres piedāvājumu personai uz tās deklarēto vai iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi.

27. Par personas nepamatotu atteikumu īrēt pašvaldības piedāvāto dzīvojamo telpu uzskatāmi šādi iespējamie iemesli – dzīvojamā māja, kurā piedāvāts īrēt dzīvojamo telpu, atrodas pārāk tālu no Gulbenes pilsētas vai pagasta centra, tuvumā nav veikalu, neapmierina kaimiņi vai dzīvojamais rajons u.c.

28. Personai, kas saņēmusi palīdzību, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas jānoslēdz dzīvojamās telpas īres līgums ar dzīvojamās telpas pārvaldītāju un/vai apsaimniekotāju un lēmumā norādītajām personām jādeklarē dzīvesvieta attiecīgajā adresē.

29. Pašvaldības palīdzība tiek piešķirta uz noteiktu termiņu. Izīrējot dzīvojamo telpu, komisija nosaka termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.

30. Pirmreizēji dzīvojamās telpas īres līgumu, izņemot saistošo noteikumu 41. punktā noteikto gadījumu, slēdz uz trīs mēnešiem, paredzot personai tiesības lūgt dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu.

31. Dzīvojamās telpas īres līguma termiņš var tikt pagarināts kopumā ne ilgāk par 10 gadiem, ja persona pilda dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus un nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata dzīvojamā telpa izīrēta, izņemot gadījumus, kad Palīdzības likumā vai saistošajos notikumos noteikts īsāks dzīvojamās telpas īres līguma termiņš.

32. Iesniegumu par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu personai jāiesniedz vienu mēnesi pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

33. Sociālo dzīvokļu skaitu pašvaldības administratīvajā teritorijā nosaka pašvaldība, ņemot vērā pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo sociāli maznodrošināto un mazaizsargāto mājsaimniecību pieprasījumu, kā arī finansiālās iespējas.

34. Pirmreizēji sociālā dzīvokļa īres līgumu slēdz uz trīs mēnešiem, paredzot personai tiesības lūgt sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanu.

35. Sociālā dzīvokļa īres līguma termiņš var tikt pagarināts kopumā ne ilgāk par diviem gadiem, ja persona pilda sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus un nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts.

36. Saistošo noteikumu 35. punktā notiktajā gadījumā Gulbenes novada sociālais dienests ik pēc sešiem mēnešiem pārliecinās, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis attiecīgajai personai izīrēts.

37. Ja pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli un ievēroti iepriekš noslēgtā sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumi, personai ir tiesības lūgt, lai tiek noslēgts jauns sociālā dzīvokļa īres līgums.

38. Sociālā dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību un ar tā lietošanu saistīto maksājumu daļu, kuru sedz pašvaldība, nosaka domes saistošie noteikumi par pašvaldībai piederošo un tās nomāto dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību.

39. Sociālā dzīvokļa īres maksas un ar tā lietošanu saistīto maksājumu starpība tiek segta no pašvaldības sociālajai aizsardzībai plānotajiem budžeta līdzekļiem.

40. Speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu skaitu pašvaldības administratīvajā teritorijā nosaka pašvaldība, ņemot vērā nepieciešamību piesaistīt speciālistus darbam pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī finansiālās iespējas.

41. Pirmreizēji dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz sešiem mēnešiem, paredzot speciālistam tiesības lūgt dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu.

42. Dzīvojamās telpas īres līguma termiņš var tikt pagarināts uz speciālista darba tiesisko attiecību laiku, bet kopumā ne ilgāk par trim gadiem, ieskaitot saistošo noteikumu 41. punktā noteikto termiņu, ja speciālists pilda dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus un nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata dzīvojamā telpa izīrēta.

(Gulbenes novada domes 29.02.2024. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

42.¹ Ja pēc dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata dzīvojamā telpa izīrēta speciālistam, un ir ievēroti iepriekš noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma noteikumi, speciālistam ir tiesības lūgt, lai tiek noslēgts jauns dzīvojamās telpas īres līgums, kopumā pašvaldības palīdzību kā speciālists saņemot ne ilgāk kā sešus gadus.

(Gulbenes novada domes 29.02.2024. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

43. Iesniegumu par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu speciālistam jāiesniedz vienu mēnesi pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām, pievienojot saistošo noteikumu 16.12.2 un 16.12.5. apakšpunktā noteiktos dokumentus.

44. Ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā slēdz sadarbības līgumu ar speciālista darba devēju uz speciālista darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāk par sešiem gadiem.

45. Personu īrētas pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret 13.2. vai 13.3. apakšpunktā noteiktajām dzīvojamām telpām nereģistrē, ja:

45.1. tā ir parādā par dzīvojamās telpas īri vai ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem maksājumiem un nav noslēgusi vienošanos par parāda dzēšanu vai nepilda noslēgtās vienošanās noteikumus;

45.2. pašvaldība, apsekojot dzīvojamo telpu, konstatē, ka dzīvojamā telpa nav uzturēta pienācīgā kārtībā atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma noteikumiem.

46. Īrētas pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu tiek veikta, ņemot vērā attiecīgajai dzīvojamai telpai noteikto statusu.

47. Komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt domē.

48. Domes pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

49. Atzīt par spēku zaudējušiem Gulbenes novada domes 2020. gada 30. janvāra saistošos noteikumus Nr. 2 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

50. Komisija līdz 2024. gada 1. jūlijam izvērtē, vai nav zuduši faktiskie vai tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata persona no 2002. gada 1. janvāra līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai reģistrēta palīdzības reģistrā. Ja izvērtēšanas rezultātā komisija konstatē, ka faktiskie vai tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata persona reģistrēta palīdzības reģistrā, ir zuduši, tā pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra Palīdzības likumā noteiktajā kārtībā.

(Gulbenes novada domes 29.02.2024. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

51. Komisija līdz 2029. gada 31. decembrim izvērtē, vai nav zuduši faktiskie vai tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata dzīvojamā telpa izīrēta personai, kurai sniegta palīdzība no 2002. gada 1. janvāra līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Ja izvērtēšanas rezultātā komisija konstatē, ka persona vairs nav tiesīga turpināt saņemt palīdzību, tā pieņem lēmumu, paredzot personai pienākumu atbrīvot dzīvojamo telpu saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(Gulbenes novada domes 29.02.2024. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

52. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.