Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 800

Rīgā 2023. gada 19. decembrī (prot. Nr. 62 77. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 4. un 4.¹ punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 68. nr.; 2020, 86A. nr.; 2021, 106., 248. nr.; 2022, 129. nr.; 2023, 164. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 4. un 4.¹ punktu";

1.2. papildināt ar 1.8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.8. kārtību, kādā kompetences pārbaudes iestāde veic būvinspektoru darbības uzraudzību.";

1.3. izteikt 8.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.7. ēku būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā;";

1.4. izteikt 8.8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.8. restaurācijas būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā;";

1.5. izteikt 8.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.9. ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, arī ugunsdzēsības sistēmu, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā;";

1.6. izteikt 8.10. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.10. siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā;";

1.7. izteikt 8.11. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.11. elektroietaišu izbūves darbu vadīšanā un būvuzraudzībā;";

1.8. izteikt 8.12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.12. elektronisko sakaru sistēmu un tīklu būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā;";

1.9. svītrot 8.13. apakšpunktu;

1.10. svītrot 8.14. apakšpunktu;

1.11. svītrot 8.15. apakšpunktu;

1.12. svītrot 8.16. apakšpunktu;

1.13. svītrot 8.17. apakšpunktu;

1.14. svītrot 8.18. apakšpunktu;

1.15. izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība vienā darbības sfērā var tikt deleģēta tikai vienai kompetences pārbaudes iestādei.";

1.16. izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Persona var pretendēt uz būvspeciālista sertifikātu šo noteikumu 1. pielikumā norādītajā arhitektūras jomā un būvniecības vai elektroenerģētikas jomā inženierizpētes, projektēšanas un būvdarbu vadīšanas specialitāšu darbības sfērās, ja persona:

12.1. ieguvusi izglītību, kas atbilst Būvniecības likumā noteiktajām prasībām;

12.2. ne mazāk kā divus gadus pēdējo septiņu gadu laikā attiecīgās darbības sfēras būvspeciālista uzraudzībā ir izpildījusi kompetences pārbaudes iestādes noteikto minimālo praktiskā darba pieredzes programmu;

12.3. nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu būvniecības jomā, kas minēts šo noteikumu 3. pielikumā, vai tai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

12.4. šo noteikumu 18. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas laikā nav saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu būvniecības jomā, kas minēts šo noteikumu 3. pielikumā.";

1.17. izteikt 13.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.2. tam patstāvīgās prakses tiesības pēc būvspeciālista sertifikāta iegūšanas arhitektūras jomā attiecīgajā projektēšanas vai būvdarbu vadīšanas specialitātes darbības sfērā ir vismaz septiņus gadus;";

1.18. izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Ja persona pildījusi būvvaldes vadītāja, būvinspektora vai būvinspektora palīga amata pienākumus, to iekļauj praktiskā darba pieredzē atbilstoši minimālajai praktiskā darba pieredzes programmai būvspeciālista sertifikāta saņemšanai būvdarbu vadīšanas specialitātē, kā arī būvspeciālista patstāvīgajā praksē būvdarbu vadīšanas specialitātē.";

1.19. izteikt 17.¹ punktu šādā redakcijā:

"17.¹ Ja persona ieguvusi zinātņu doktora grādu attiecīgajā būvniecības specialitātē un veic akadēmisko darbu augstākās izglītības iestādē, kompetences pārbaudes iestāde to var iekļaut būvspeciālista patstāvīgajā praksē inženierizpētes, projektēšanas un būvdarbu vadīšanas specialitātē, ņemot vērā akadēmiskā darba saturu un apjomu.";

1.20. izteikt 19.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"19.1. arhitektūrā, inženierizpētē, projektēšanas un būvdarbu vadīšanas specialitāšu darbības sfērās ietver:

19.1.1. praktiskā darba pieredzes vai patstāvīgās prakses izvērtēšanu un būvspeciālista sertifikāta saņemšanai vai tā darbības sfēru pievienošanai iesniedzamo papildu dokumentu izvērtēšanu;

19.1.2. kompetences pārbaudi;";

1.21. izteikt 20.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"20.1. ir ieguvis vismaz piecus gadus ilgu patstāvīgo praksi pretendenta izvēlētajā arhitektūras jomā, inženierizpētē vai atbilstošā darbības sfērā projektēšanas vai būvdarbu vadīšanas specialitātē;";

1.22. izteikt 22. punktu šādā redakcijā:

"22. Kompetences pārbaudes iestāde būvspeciālistu kompetences novērtēšanu organizē ne retāk kā reizi mēnesī, ja ir saņemts vismaz viens pretendenta vai būvspeciālista iesniegums.";

1.23. izteikt 25.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.7. projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvekspertīzes specialitātēs - darbības sfēras reģistrācijas numurs un pievienošanas datums;";

1.24. izteikt 27.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"27.6. projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvekspertīzes specialitātēs - darbības sfēra un reģistrācijas numurs būvspeciālistu reģistrā;";

1.25. izteikt 34.21. apakšpunktu šādā redakcijā:

"34.21. informatīva norāde siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērā sertificētiem būvspeciālistiem par apgūtu profesionālo pilnveidi apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes jomā.";

1.26. izteikt 35.16. apakšpunktu šādā redakcijā:

"35.16. informatīva norāde siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērā sertificētiem būvspeciālistiem par apgūtu profesionālo pilnveidi apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes jomā.";

1.27. papildināt ar 39.¹ punktu šādā redakcijā:

"39.¹ Kompetences pārbaudes iestāde katru gadu deleģēšanas līgumā noteiktajā apjomā, bet ne mazāk kā vienam procentam būvspeciālistu katrā darbības sfērā veic Būvniecības likuma 13. panta 9.¹ daļā minēto pārbaudi:

39.¹1. būvdarbu vadīšanas specialitātē vismaz vienam pēc nejaušības principa izvēlētam objektam, kurā būvspeciālists pārskata periodā sniedz vai ir sniedzis pakalpojumus, pārbauda, vai būvspeciālista pienākumi veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

39.¹2. inženierizpētes, projektēšanas un būvekspertīzes specialitātēs vismaz vienam pēc nejaušības principa izvēlētam pēdējo piecu gadu laikā veiktam darbam pārbauda atbilstību normatīvo aktu prasībām, ietverot būtisko raksturlielumu aprēķinu pārbaudi.";

1.28. izteikt 40. punktu šādā redakcijā:

"40. Kompetences pārbaudes iestāde ne retāk kā reizi piecos gados no būvspeciālista sertifikāta vai darbības sfēras piešķiršanas datuma vai iepriekšējās pārbaudes datuma pārbauda būvspeciālista veikto patstāvīgo praksi un būvspeciālista iesniegto informāciju par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā jomā. Ja kompetences pārbaudes iestāde, veicot šo pārbaudi, konstatē, ka:

40.1. būvspeciālists piecu gadu laikā mazāk nekā trīs gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā ir praktizējis būvspeciālista sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz šo noteikumu 48.5. apakšpunktā minēto kompetences pārbaudi;

40.2. būvspeciālistam piecus gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi par tām profesionālās pilnveides tēmām, kuras būvspeciālists profesionālajā pilnveidē nav apguvis.";

1.29. izteikt 41. punktu šādā redakcijā:

"41. Ja būvspeciālistam, pamatojoties uz šo noteikumu 50. punktu, brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem piecu gadu laikā izteikts divas reizes, kompetences pārbaudes iestāde pieņem lēmumu noteikt būvspeciālistam pienākumu kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā nokārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai.";

1.30. svītrot 42. punktu;

1.31. izteikt 44.8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"44.8. kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā nokārtot kompetences pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 40., 41. un 53. punktu.";

1.32. izteikt 48.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"48.5. noteikt būvspeciālistam pienākumu sešu mēnešu laikā nokārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai.";

1.33. izteikt 48.¹ punktu šādā redakcijā:

"48.¹ Kompetences pārbaudes iestādei ir tiesības pieņemt šo noteikumu 48.1. un 48.2. apakšpunktā minēto lēmumu šo noteikumu 50.4. un 51.6.5. apakšpunktā minētajos gadījumos arī par normatīvo aktu vai profesionālās ētikas pārkāpumiem, ko būvspeciālists pieļāvis, pildot būvinspektora amata pienākumus.";

1.34. izteikt 50.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"50.1. par pārkāpumu, kas saistīts ar kompetences pārbaudes iestādes apstiprinātā profesionālās ētikas kodeksa neievērošanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kas nav radījusi sekas vai nav ietekmējusi kompetentās institūcijas rīcību vai lēmuma pieņemšanu;";

1.35. izteikt 51.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"51.4. ja būvspeciālists kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā nav nokārtojis šo noteikumu 44.8. apakšpunktā minēto kompetences pārbaudi;";

1.36. izteikt 51.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"51.5. no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē kādu no šādiem profesionālās darbības pārkāpumiem:

51.5.1. (svītrots)

51.5.2. (svītrots)

51.5.3. būvspeciālistam nākamo divu gadu laikā pēc šo noteikumu 41. punktā minētās pārbaudes sekmīgas nokārtošanas piemērots vismaz viens brīdinājums;

51.5.4. būveksperts vai būvuzraudzības veicējs nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību par neatkarības ievērošanu;

51.5.5. (svītrots)

51.5.6. būveksperts nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību dokumentēt ekspertīzes veikšanas gaitu un glabāt ekspertīzes dokumentāciju;

51.5.7. (svītrots)

51.5.8. (svītrots)";

1.37. papildināt ar 51.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"51.6. no viena gada līdz pieciem gadiem, ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē kādu no šādiem profesionālās darbības pārkāpumiem:

51.6.1. būvspeciālists apzināti sniedzis nepatiesas ziņas;

51.6.2. nav konstatējami pierādījumi, ka būvspeciālists pats kontrolējis, vadījis vai tieši izpildījis darbus, par kuriem viņš parakstījies kā atbildīgais būvspeciālists;

51.6.3. būveksperts ir nepamatoti sniedzis pozitīvu vai negatīvu ekspertīzes atzinumu;

51.6.4. būvspeciālists būvniecības procesā ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību (tai skaitā šo noteikumu 50. punktā minētās darbības vai bezdarbību), kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi;

51.6.5. būvspeciālists, pildot būvinspektora amata pienākumus, apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību par neatkarības ievērošanu vai ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi.";

1.38. izteikt 53. punktu šādā redakcijā:

"53. Ja personai saskaņā ar šo noteikumu 51.5. vai 51.6. apakšpunktu ir apturēts arhitekta prakses sertifikāts vai apturēta būvprakses sertifikāta darbības sfēra un persona vēlas to atjaunot, tai pēc norādītā apturēšanas termiņa beigām jānokārto šo noteikumu 48.5. apakšpunktā minētā kompetences pārbaude.";

1.39. izteikt 54. punktu šādā redakcijā:

"54. Ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē maznozīmīgu būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumu - labai profesionālai praksei, kā arī kompetencēm, prasmēm un zināšanām neatbilstošu rīcību, kas nav varējusi apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi, nav radījusi zaudējumus vai kopumā neietekmē būvprojekta, būvdarbu vai būvekspertīzes kvalitāti, tā pieņem attiecīgo informāciju zināšanai.";

1.40. papildināt ar 57.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"57.5. būvspeciālists divu gadu laikā pēc šo noteikumu 51.5. vai 51.6. apakšpunktā norādītā apturēšanas laika beigām nav izpildījis šo noteikumu 53. punktā minēto nosacījumu sertifikāta darbības atjaunošanai.";

1.41. izteikt 58.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"58.1. par būvekspertīzes specialitātes darbības sfēras apturēšanu, ja būvspeciālistam apturēts arhitekta prakses sertifikāts vai būvprakses sertifikāts attiecīgajā darbības sfērā projektēšanas vai būvdarbu vadīšanas specialitātē saskaņā ar šo noteikumu 51.1., 51.2., 51.3., 51.4. vai 51.4.¹ apakšpunktu vai 52. punktu;";

1.42. izteikt 58.2.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"58.2.2. saskaņā ar šo noteikumu 51.5. vai 51.6. apakšpunktu apturēts arhitekta prakses sertifikāts vai būvprakses sertifikāts attiecīgajā darbības sfērā projektēšanas vai būvdarbu vadīšanas specialitātē.";

1.43. izteikt 59.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"59.1. pieņem lēmumu par būvekspertīzes specialitātes darbības sfēras atjaunošanu, ja tiek atjaunota arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbība attiecīgajā darbības sfērā projektēšanas vai būvdarbu vadīšanas specialitātē saskaņā ar šo noteikumu 58. punktu;";

1.44. izteikt 59.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"59.2. var pieņemt lēmumu par būvekspertīzes specialitātes darbības sfēras atjaunošanu piecus gadus pēc arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta attiecīgās darbības sfēras projektēšanas vai būvdarbu vadīšanas specialitātē atjaunošanas, ja tā bijusi apturēta saskaņā ar šo noteikumu 51.5.3., 51.5.4., 51.6.1., 51.6.2. vai 51.6.4. apakšpunktu.";

1.45. izteikt 60. punktu šādā redakcijā:

"60. Kompetences pārbaudes iestāde pieņem lēmumu par būvekspertīzes specialitātes darbības sfēras anulēšanu, ja būvspeciālistam anulēts arhitekta prakses sertifikāts vai kāda no būvprakses sertifikāta attiecīgajām darbības sfērām projektēšanas vai būvdarbu vadīšanas specialitātē.";

1.46. izteikt 68.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"68.1. kas ir ieguvusi patstāvīgās prakses tiesības būvdarbu vadīšanas vai būvekspertīzes specialitātē, par laikposmu, kurā tā izpilda būvinspektora pienākumus, ja tā neveic patstāvīgo praksi;";

1.47. izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

2. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente E. Siliņa

Ekonomikas ministrs V. Valainis

Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 19. decembra
noteikumiem Nr. 800

"1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 20. marta
noteikumiem Nr. 169

Kompetences novērtēšanas jomas, specialitātes un darbības sfēras

Nr. p. k.	Joma, specialitāte	Darbības sfēra
1.	Arhitekta prakse^{1, 2, 3}
2.	Būvprakse
2.1.	Inženierizpēte⁴
2.2.	Projektēšana^{3, 5}
2.2.1.		ēku konstrukciju projektēšana^{1, 2}
2.2.2.		ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) projektēšana
2.2.3.		siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšana⁶
2.2.4.		pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu projektēšana⁷
2.2.5.		(svītrots)
2.2.6.		elektroietaišu projektēšana⁹
2.2.7.		elektronisko sakaru sistēmu un tīklu projektēšana¹⁰
2.2.8.		meliorācijas sistēmu projektēšana
2.2.9.		hidrotehnisko būvju projektēšana
2.2.10.		dzelzceļa sliežu ceļu projektēšana
2.2.11.		dzelzceļa signalizācijas sistēmu projektēšana
2.2.12.		dzelzceļa kontakttīklu projektēšana
2.2.13.		ceļu projektēšana²¹
2.2.14.		tiltu projektēšana
2.2.15.		saldēšanas sistēmu projektēšana¹¹
2.2.16.		ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšana²⁰
2.2.17.		ugunsdrošība^{1, 19}
2.3.	Būvdarbu vadīšana⁵
2.3.1.		ēku būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība^{1, 12}
2.3.2.		restaurācijas būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība
2.3.3.		ceļu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība²¹
2.3.4.		tiltu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība
2.3.5.		ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība
2.3.6.		siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība⁶
2.3.7.		pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība⁷
2.3.8.		(svītrots)
2.3.9.		elektroietaišu izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība⁹
2.3.10.		elektronisko sakaru sistēmu un tīklu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība¹⁰
2.3.11.		meliorācijas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība
2.3.12.		hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība
2.3.13.		dzelzceļa sliežu ceļu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība
2.3.14.		dzelzceļa signalizācijas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība
2.3.15.		dzelzceļa kontakttīklu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība
2.3.16.		saldēšanas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība¹¹
2.3.17.		ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība²⁰
2.4.	(svītrots)
2.5.	Būvekspertīze
2.5.1.		būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīze^{14, 15}
2.5.2.		ēku konstrukciju būvprojektu ekspertīze^{15, 16}
2.5.3.		ceļu būvprojektu ekspertīze^{16, 21}
2.5.4.		tiltu būvprojektu ekspertīze¹⁶
2.5.5.		ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) būvprojektu ekspertīze¹⁶
2.5.6.		siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvprojektu ekspertīze^{6, 16}
2.5.7.		saldēšanas sistēmu būvprojektu ekspertīze^{11, 16}
2.5.8.		pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu būvprojektu ekspertīze^{7, 16}
2.5.9.		(svītrots)
2.5.10.		meliorācijas sistēmu būvprojektu ekspertīze¹⁶
2.5.11.		hidrotehnisko būvju būvprojektu ekspertīze¹⁶
2.5.12.		ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvprojektu ekspertīze^{16, 20}
2.5.13.		elektroietaišu būvprojektu ekspertīze^{9, 16}
2.5.14.		dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu ekspertīze^{16, 17}
2.5.15.		elektronisko sakaru sistēmu un tīklu būvprojektu ekspertīze^{10, 16}
2.5.16.		ēku ekspertīze
2.5.17.		ceļu ekspertīze²¹
2.5.18.		tiltu ekspertīze
2.5.19.		ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspertīze
2.5.20.		siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu ekspertīze⁶
2.5.21.		saldēšanas sistēmu ekspertīze¹¹
2.5.22.		pārvades, uzglabāšanas, sadales un lietotāju gāzapgādes sistēmu un naftas apgādes sistēmu ekspertīze⁷
2.5.23.		(svītrots)
2.5.24.		meliorācijas sistēmu ekspertīze
2.5.25.		hidrotehnisko būvju ekspertīze
2.5.26.		ostu un jūras hidrotehnisko būvju ekspertīze²⁰
2.5.27.		elektroietaišu ekspertīze⁹
2.5.28.		dzelzceļa sliežu ceļu ekspertīze¹⁸
2.5.29.		elektronisko sakaru sistēmu un tīklu ekspertīze¹⁰

Piezīmes.

¹ Arhitekta prakses būvspeciālists un ēku konstrukciju projektēšanas, ugunsdrošības, ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērās sertificētais būvspeciālists var veikt arī ēku tehnisko apsekošanu atbilstoši kompetencei un tehniskās apsekošanas uzdevumam. Minētajās specialitātēs un darbības sfērās sertificētais būvspeciālists var arī vadīt visu veidu būvdarbu tāmēšanas darbus.

² Atsevišķas inženierbūves var projektēt arhitekta prakses būvspeciālists un ēku konstrukciju projektēšanā sertificētais būvspeciālists, ja to projektēšanai nav noteiktas atsevišķas darbības sfēras. Ēku konstrukciju projektēšanā sertificētais būvspeciālists var veikt atsevišķo inženierbūvju tehnisko apsekošanu, kā arī šādu būvju būvdarbu tāmēšanas darbus.

³ Arhitekta prakses un projektēšanas specialitātē sertifikātā norādītajā darbības sfērā normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ietilpst ugunsdrošības risinājumu, ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta izstrāde.

⁴Ģeotehniskā inženierizpēte un ģeotehniskā uzraudzība.

⁵ Projektēšanas un būvdarbu vadīšanas specialitātē sertificētais būvspeciālists sertifikātā norādītās darbības sfēras ietvaros var veikt arī attiecīgo inženierbūvju un inženiertīklu tehnisko apsekošanu atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam. Minēto specialitāšu būvspeciālists var vadīt atbilstošo būvju veidu būvdarbu tāmēšanas darbus.

⁶ Apkures sistēmas, ventilācijas sistēmas, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ēku dzesēšanas sistēmas, dūmu aizsardzības, dūmu un karstuma izvades sistēmas, siltummehānika/siltumapgādes avoti (tai skaitā biomasas apkures sistēmas, saules kolektoru sistēmas, ģeotermiskās sistēmas un siltumsūkņi), siltumtīkli.

⁷ Gāzes apgādes sistēmas ietver arī biometāna, sintezēta metāna, sašķidrinātas naftas gāzes un ūdeņraža izmantošanu gāzapgādes sistēmās un šo sistēmu korozijaizsardzības, datu pārraides un automātikas sistēmas.

⁸ (svītrots)

⁹ Elektroietaišu projektēšanas, elektroietaišu izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī elektroietaišu būvprojektu ekspertīzes un elektroietaišu ekspertīzes darbības sfērās norādāms spriegums, kādā personai ir atbilstoša pieredze, - līdz 1 kilovoltam, no 1 līdz 35 kilovoltiem un no 110 līdz 400 kilovoltiem. Minētajās darbības sfērās ietilpst automātisko ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmu automātikas un vadības daļas un automātisko ugunsaizsardzības sistēmu - ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu, dūmu aizsardzības sistēmu un centralizētas izziņošanas sistēmu - projektēšana, izbūves darbu vadīšana, būvuzraudzība un ekspertīze.

¹⁰ Elektronisko sakaru sistēmu un tīklu projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu ekspertīzes un elektronisko sakaru sistēmu un tīklu ekspertīzes darbības sfērās ietilpst automātisko ugunsaizsardzības sistēmu - ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu -, kā arī automātisko ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmu automātikas un vadības daļas projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, būvprojektu un būvju ekspertīze.

¹¹ Sistēmas, kas nodrošina zemu temperatūru tehnoloģiskos procesus pārtikas, medicīnas un ķīmiskajā rūpniecībā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražošanā un uzglabāšanā (tai skaitā visu lielumu stacionārās un pārvietojamās saldēšanas sistēmas, ieskaitot kompresorus-siltumsūkņus, kompresoru stacijas saldēšanas sistēmās, saldēšanas kameras, noliktavas un saldētavas).

¹² Ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērā ietilpst visu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība pirmās grupas ēkās un otrās grupas ēkās, tai skaitā šo ēku ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, kā arī žogu, mūru un atsevišķu labiekārtojuma elementu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, ja atsevišķu būvdarbu vadīšanai vai būvuzraudzībai netiek piesaistīti būvspeciālisti citās darbības sfērās. Būvspeciālists ir tiesīgs veikt patstāvīgo praksi arī restaurācijas būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, ja ir saņemta atbilstoša atļauja no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes.

¹³ (svītrots)

¹⁴Būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzē sertificētais būvspeciālists normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var veikt arī atsevišķu inženierbūvju būvprojektos iekļauto arhitektūras risinājumu un ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi.

¹⁵Būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzē un būvprojektu konstrukciju ekspertīzē sertificētais būvspeciālists normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var veikt arī būvniecības tāmju un ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi, kā arī ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta ekspertīzi.

¹⁶ Būvspeciālists var veikt arī atbilstošo būvju ekspertīzi.

¹⁷Būvspeciālists var veikt arī dzelzceļa signalizācijas sistēmu un dzelzceļa kontakttīklu būvprojektu ekspertīzi.

¹⁸Būvspeciālists var veikt arī dzelzceļa signalizācijas sistēmu un dzelzceļa kontakttīklu ekspertīzi.

¹⁹ Ugunsdrošības darbības sfērā normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ietilpst ugunsdrošības risinājumu un ugunsdrošības pasākumu pārskata izstrāde.

²⁰ Ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanas, izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības, kā arī būvprojektu un būvju ekspertīzes darbības sfērās ietilpst arī enerģijas ražošanas hidrotehnisko būvju un citu visu veidu hidrotehnisko būvju projektēšana, būvprojektu un būvju ekspertīze un izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība.

²¹ Būvspeciālists atbilstoši kompetencei var veikt arī projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu un būvju ekspertīzes darbus arī sliežu ceļu būvēm līdz sliežu ceļu daļai (to neieskaitot), tai skaitā zemes klātnes daļai, pārvadiem un caurtekām, pasažieru peroniem, autoceļu un gājēju tuneļiem zem dzelzceļa, pārbrauktuvēm un pārejām, prettrokšņu žogiem."

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Ekonomikas ministrija Veids: Numurs: 800Pieņemts: 19.12.2023.Stājas spēkā: Tēma: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 247, 21.12.2023. OP numurs:

Saistītie dokumenti

Grozītais
Izdoti saskaņā ar
Anotācija / tiesību akta projekts

Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids