1. Saistošie noteikumi nosaka Ādažu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās Baltezera kapsētas un Carnikavas kapsētas darbības noteikumus, kapavietu un vietas kolumbārijā piešķiršanas un uzturēšanas, kā arī kapličas izmantošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums attiecībā uz nekoptas kapavietas apsekošanu, brīdinājuma zīmju uzstādīšanu un aktu sastādīšanu;

2.2. aktēta kapavieta – kapavieta, kas piecus gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu;

2.3. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kas organizē mirušā apbedīšanu;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kas organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. atvērta kapsēta – kapsētas daļa, kur mirušo apbedīšanai ierāda jaunas kapavietas;

2.6. daļēji slēgta kapsēta – kapsētas daļa, kur mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

2.7. ģimenes kapavieta – noteikta izmēra zemes gabals, kur blakus izmantotai kapavietai ir rezervētas kapavietas apbedītā tuviniekiem;

2.8. kapavieta – noteikta izmēra zemes gabals apbedīšanai, kapavietas izveidošanai, kopšanai, labiekārtošanai un aprīkojuma uzstādīšanai;

2.9. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas plāksne, piemineklis, apmales, sēta, soliņš, apstādījumi, u.tml.;

2.10. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai kapsētā piešķirta un ierādīta kapavieta mirušā apbedīšanai;

2.11. Kapavietu komisija – kapsētas apsaimniekotāja izveidota komisija šajos noteikumos noteikto pienākumu izpildei;

2.12. kapliča – kapsētas ēka mirušo novietošanai bēru ceremonijai pirms apbedīšanas;

2.13. kapsēta – pašvaldības īpašumi "Carnikavas kapi" un "Baltezera kapi", kas paredzēti mirušo apbedīšanai un urnu ar kremētu mirušo pelniem apglabāšanai;

2.14. kapsētas apsaimniekotājs – pašvaldības aģentūra "Carnikavas komunālserviss" (turpmāk saukta arī "Aģentūra");

2.15. kapsētas pārzinis – Aģentūras norīkots darbinieks;

2.16. kolumbārijs – apzaļumota teritorija kapsētā, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem apglabāšanai;

2.17. piemiņas vieta – kapsētas teritorijas daļas, kapavietas un pieminekļi, kuru saglabāšana atbilst pašvaldības interesēm;

2.18. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Piecus gadus pēc kārtas nekoptu kapavietu atzīst par neuzraudzītu, par ko Kapavietu komisija sastāda aktu un rakstiski brīdina kapavietas uzturētāju par 21. punktā noteiktā lēmuma atcelšanu. Kapavietu var nolīdzināt ne ātrāk, kā kļuvis neapstrīdams 8.3. apakšpunktā noteiktais lēmums.

4. Kapavieta mirušai personai, kurai nav tuvinieku, vai neidentificētai personai tiek saglabāta piecus gadus.

5. Kapsētas ir atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

6. Apbedīšanu kapsētā neveic valsts svētku dienās, pirmdienās un svētdienās.

7. Kapsētas pārzinis pieņem apmeklētājus Aģentūras noteiktā darba laikā, iepriekš saskaņojot apmeklējumu.

8. Kapsētas pārzinim ir tiesības pieņemt lēmumus:

8.1. par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu;

8.2. par atļauju vai atteikumu urnas ar mirušā pelniem apglabāšanai kolumbārijā;

8.3. par atļauju apbedīt esošajā kapavietā vai atteikumu;

8.4. par 21. punktā noteiktā lēmuma atcelšanu, ja kapavieta netiek kopta.

9. Kapsētas apmeklētājiem kapsētā jāuzvedas godbijīgi (pieklājīgi, ar cieņu, klusi) neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, atbilstoši vispārpieņemtajām sabiedrības uzvedības normām, jāievēro šie noteikumi, kā arī pārvietošanās kapsētas teritorijā un piekļuve kapavietai jāveic pa ceļiem un celiņiem.

10. Kapsētas apmeklētājiem, tai skaitā kapavietas uzturētājam, aizliegts:

10.1. rakt smiltis un zemi kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijā;

10.2. kāpt un staigāt pa kapavietām, kā arī sēdēt uz tām;

10.3. sniegt ar kapsētas pārzini nesaskaņotus apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus;

10.4. apglabāt dzīvniekus kapsētā;

10.5. patvaļīgi paplašināt kapavietas teritoriju;

10.6. iebraukt kapsētā ar transportlīdzekli, izņemot:

10.6.1. policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī kapsētas apsaimniekošanas un uzraudzības transportlīdzekļiem;

10.6.2. personām ar I vai II grupas invaliditāti, uzrādot apliecību;

10.6.3. ar kapsētas pārziņa atļauju.

11. Kapsētas apsaimniekotāja pienākumi:

11.1. uzturēt tīrībā un lietošanas kārtībā kapsētas ēkas un telpas, ceļus un celiņus, sētas un koplietošanas laukumus, veikt apstādījumu un koku kopšanu ārpus kapavietām, valsts un vietējās nozīmes dižkoku un citu retu koku sugu saglabāšanu, teritorijas labiekārtošanu un atkritumu izvešanu, kā arī kapsētas inventāra un ūdens ņemšanas vietu uzturēšanu tehniskā kārtībā;

11.2. nodrošināt kārtību, sanitāro normu un noteikumu ievērošanu kapsētas teritorijā, kā arī tajā esošo vērtību, īpašumu, kultūras pieminekļu un piemiņas vietu uzraudzību;

11.3. veikt kapsētas sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā, apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti pamatdokumentos (mirušo reģistrācijas grāmatā, apbedījumu vietu kartotēkā un datu elektroniskajā reģistrā), veicot ierakstus par katru apbedīšanu;

11.4. pašvaldības noteiktā kārtībā organizēt kapsētas paplašināšanu, kā arī Kapavietu komisijas darbību;

11.5. kārtot lietvedību par saskaņojumu un atļauju izsniegšanu.

12. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

12.1. saskaņot ar kapsētas pārzini kapavietas robežas pirms kapavietas norobežošanas;

12.2. ne vēlāk kā gada laikā no apbedīšanas dienas labiekārtot kapavietas teritoriju un patstāvīgi regulāri to kopt vai noslēgt līgumu ar citu personu par kapavietas izveidošanu un kopšanu, vai gada laikā pēc pelnu urnas apglabāšanas novietot piemiņas plāksni (5. pielikums) kolumbārijā;

12.3. nogādāt kapavietas uzkopšanas atkritumus tiem paredzētajās savākšanas vietās vai atkritumu konteineros;

12.4. piegādāt, restaurēt vai demontēt pieminekļus un to elementus kapsētas pārziņa klātbūtnē;

12.5. pēc kapavietas aprīkojuma montāžas savākt visus būvatkritumus un izvest uz tiem paredzētām atkritumu izgāztuvēm;

12.6. atbildēt par kapavietas veidojumu stabilitāti;

12.7. saglabāt kultūras pieminekļus veicot virsapbedījumu;

12.8. ievērot kapsētas darbības noteikumus.

13. Kapavietu komisijas pienākumi:

13.1. pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas izskatīt jautājumus, kas saistīti ar šo noteikumu ievērošanu, pieaicinot ieinteresētās puses;

13.2. apsekot kapavietas, sastādot aktu par katru nekopto kapavietu, un noteikt marķēšanu ar brīdinājuma zīmi, kuras paraugu un aprakstu izvieto kapsētas informācijas stendā;

13.3. nosūtīt kapavietas uzturētājam vai tā radiniekiem aktu par nekoptu kapavietu, ar uzaicinājumu organizēt kapavietas uzkopšanu;

13.4. ja nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, ievietot pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.adazunovads.lv un pašvaldības informatīvajā izdevumā "Ādažu Vēstis" aicinājumu apbedītā piederīgajiem atsaukties un ierasties pie kapsētas pārziņa.

14. Kapavietā var stādīt dekoratīvus kokus ar kapu pārziņa atļauju, kā arī to var apsēt ar zāli vai citiem piemērotiem augiem. Krūmu stādījumi ir ne augstāki par 70 cm, un tie var atrasties tikai kapavietas teritorijā.

15. Kapavietas teritorijas un kapu kopas apmales ir ne augstākas par 20 cm.

16. Kapavietas aprīkojumu uzstāda tā, lai varētu droši uzkopt kapavietu, netraucējot blakus kapavietu.

17. Kapavietu ierīkošanai izmanto videi draudzīgus materiālus.

18. Ja kapavietas uzturētājam nav lietošanā jau esoša kapavieta, ar iespēju veikt tajā apbedījumu, jaunu kapavietu atvērtā kapsētā uzmēra, nosprauž un piešķir atbilstoši izmēriem (6. pielikums):

18.1. Ādažu novadā deklarētu personu apbedīšanai;

18.2. Ādažu novadā deklarētu personu laulātā, lejupējā (bērna) un tuvākās pakāpes augšupējā (vecāka) apbedīšanai, ja iesniedzēja dzīvesvieta bija deklarēta Ādažu novadā, līdz personas miršanas dienai;

18.3. personas laulātā, lejupējā (bērna) un tuvākās pakāpes augšupējā (vecāka) apbedīšanai, ja iesniedzējam kapavietas pieprasījuma brīdī pieder nekustamais īpašums Ādažu novadā (vienvietīgu kapavietu);

18.4. Ropažu novada Garkalnes pagastā deklarēto personu apbedīšanai Baltezera kapsētā;

18.5. Ropažu novada Garkalnes pagastā deklarēto personu laulātā, lejupējā (bērna) un tuvākās pakāpes augšupējā (vecāka) apbedīšanai, ja iesniedzēja dzīves vieta bija deklarēta Ropažu novada Garkalnes pagastā, līdz personas miršanas dienai.

19. Lai saņemtu atļauju mirušas personas apbedīšanai vai urnas ar mirušā pelniem apglabāšanai, mirušā piederīgais, vai persona, kura organizē apbedīšanu vai apglabāšanu, iesniedz iesniegumu (1. pielikums, vai 2. pielikums, vai 3. pielikums), dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju un dokumentus, kas pierāda radniecības pakāpi vai tiesības veikt apbedīšanu esošajā kapavietā. Šajos noteikumos noteiktos apliecinājumus, iesniegumus un deklarācijas iesniedz vienā no šādiem veidiem:

19.1. klātienē Ādažu Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novads, vai Stacijas iela 5, Carnikava, Carnikavas pagasts, Ādažu novads;

19.2. klātienē Aģentūrā, Stacijas iela 7, Carnikava, Carnikavas pagasts, Ādažu novads;

19.3. nosūtot uz kādu no iepriekšminētajām adresēm pa pastu;

19.4. elektroniski valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, izmantojot pašvaldības oficiālo e-adresi;

19.5. ar drošu e-parakstu parakstītu iesniegumu, nosūtot to uz elektronisko pasta adresi komunalserviss@carnikava.lv.

20. Kapsētas apsaimniekotāja pilnvarotām personām ir tiesības pārbaudīt tām pieejamajos datu reģistros iesniedzēja un mirušās personas datus, kas nepieciešami šo noteikumu izpildei, nosūtot pieprasījumu Ādažu novada dzimtsarakstu nodaļai, kas divu darba dienu laikā sniedz atbildi.

21. Kapsētas pārzinis ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no 19. punktā norādīto dokumentu iesniegšanas pieņem lēmumu vai atteikumu par kapavietas piešķiršanu, atļauju vai atteikumu urnas ar mirušo pelniem apglabāšanai kolumbārijā, kā arī atļauju vai atteikumu apbedīt esošajā kapavietā.

22. Esošajā kapavietā mirušo apbedī, ja piešķirtajā kapavietā ir brīva vieta, vai arī, ja tajā var veikt virsapbedījumu.

23. Katrai kapavietai var būt tikai viens uzturētājs.

24. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu kapavietu apbedīšanai, ne lielāku, kā četrvietīgu. Kapavietu ierāda tā, lai nodrošinātu kapsētas attiecīgā sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

25. Pamatojoties uz personas iesniegumu, kapsētas pārzinis ģimenes kapavietu var paplašināt uz piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina, kā arī atļaut veikt apbedījumu kapsētas atvērtās un daļēji slēgtās daļas ģimenes kapavietā, kur ir brīva vieta vai kur atļauts veikt virsapbedījumu.

26. Ja kapavietai ilgstoši nav uzturētāja, par to var kļūt fiziska persona, kura savu saistību ar mirušo var pierādīt:

26.1. uzrādot savstarpēju radniecību apliecinošus dokumentus;

26.2. uzrādot miršanas apliecību vai dokumentus, kas liecina par mirušās personas apbedīšanu kapavietā;

26.3. izmantojot ziņas no kapsētas apsaimniekotāja datiem par agrākiem apbedījumiem kapavietā.

27. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

28. Kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja tā tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu vai ir atzīta par nekoptu piecus gadus.

29. Aktētā kapavieta var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai, ja pagājuši divdesmit gadi pēc pēdējā apbedījuma. Termiņu virsapbedījumam ģimenes kapavietā var samazināt līdz piecpadsmit gadiem, ja ir saņemta Veselības inspekcijas atļauja.

30. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai apbedīšanas pakalpojuma pasūtītāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, informējot par to kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas.

31. Kapsētas pārzinis ierāda kapavietu ne tuvāk par 0,5 m no tuvākā koka stumbra un 0,3 m no kapavietas pieminekļa, kā arī saskaņo kapa rakšanas un apbedīšanas laiku. Kapam jābūt izraktam un sagatavotam ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma.

32. Katru mirušo apbedī atsevišķā kapā, attālumam starp kapu kopiņām to garajās malās jābūt 1,0 m, īsajās 0,5 m, kapu garumam ne mazākam kā 2,0 m, dziļumam 2,0 m līdz zārka vākam, platumam 1,0 m. Bērna apbedījuma izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

33. Virsapbedījuma kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,5 m līdz zārka vākam.

34. Mirušos, kuriem nav radinieku, apbedī atsevišķā sektorā vai atsevišķā kapu rindā.

35. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas, un, ja ir saņemta Veselības inspekcijas un Valsts policijas atļauja.

36. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā kapavietā, ne mazāk kā 1 m dziļumā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

37. Kapsētas apsaimniekotājs var noteikt izņēmumus apbedīšanas kārtībā, ņemot vērā reliģisko konfesiju vai kultūras tradīcijas.

38. Mirstīgo atlieku ekshumāciju veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

39. Lai saņemtu atļauju izmantot kapliču bēru ceremonijai, mirušā piederīgais vai persona, kura organizē apbedīšanu vai apglabāšanu, iesniedz iesniegumu (4. pielikums) 19. punktā noteiktajā kārtībā.

40. Kapličas ceremoniju zāli mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei piešķir kapsētas pārzinis.

41. Par bēru ceremonijas ilgumu kapličā apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājs vienojas ar kapsētas pārzini. Ceremonijas ilgums nedrīkst pārsniegt kapsētas pārziņa noteikto laiku.

42. Personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas pārzini, var veikt kapavietu kopšanu un sniegt amatnieku pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma, pirms darbu uzsākšanas noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par pakalpojumu sniegšanas rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu, t.sk. par nojaukto pieminekļu un apmaļu palieku izvešanu.

43. Kapsētas veic jebkādu profesionālu darbību, t.sk. kapavietas kopšanu, aprīkojuma uzstādīšanu un amatnieka pakalpojumu sniegšanu. Darbu veikšanu citā laikā saskaņo ar kapsētas pārzini.

44. Pakalpojumu sniegšanas laikā mehānismus un materiālus novieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā, kā arī, pēc darbu pabeigšanas vai katras darba dienas beigās jāsakārto darba veikšanas vieta. Darbu veikšanai nepieciešamie transportlīdzekļi drīkst izmantot celiņus, kas atbilst transportlīdzekļu izmēriem.

45. Ja kapsētas pārzinis konstatē, ka pakalpojumu sniedzējs atkārtoti nepilda šos noteikumus, viņš ir tiesīgs anulēt saskaņojumu un liegt personai turpmāk sniegt pakalpojumus kapsētā.

46. Administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem iestājas, ja pēc pārkāpuma rakstura par to nav paredzēta administratīvā atbildība attiecīgo nozaru regulējošos likumos.

47. Par šo noteikumu pārkāpumiem piemēro:

47.1. 10.1. apakšpunkta pārkāpuma gadījumā – brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no 2 līdz 50 naudas vienībām, juridiskajai personai no 2 līdz 200 naudas vienībām;

47.2. katra no 10.3., 10.4. un 10.5. apakšpunkta pārkāpuma gadījumā – brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no 2 līdz 70 naudas vienībām, juridiskajai personai no 10 līdz 280 naudas vienībām;

47.3. 10.6. apakšpunkta pārkāpuma gadījumā – brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no 2 līdz 50 naudas vienībām, juridiskajai personai no 5 līdz 200 naudas vienībām;

47.4. 12.1. apakšpunkta pārkāpuma gadījumā – brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no 2 līdz 70 naudas vienībām, juridiskajai personai no 10 līdz 280 naudas vienībām;

47.5. 12.2. apakšpunkta pārkāpuma gadījumā – brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no 2 līdz 70 naudas vienībām, juridiskai personai no 10 līdz 280 naudas vienībām.

48. Ādažu novada pašvaldības policija veic šo noteikumu ievērošanas kontroli un administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai.

49. Administratīvā pārkāpuma lietas izskata Ādažu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

50. Kapavietu komisijas lēmumus par kapavietas aktēšanu un kapsētas pārziņa lēmumus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Ādažu novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

51. Kapsētā "Baltezera kapi" kapavietu izmēri var atšķirties no 6. pielikumā noteiktajiem līdz jau izveidoto kapsētas sektoru aizpildīšanas beigām.

52. Kapsētas apsaimniekotājs viena gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās izdod lēmumus par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz personām, kuras nav saņēmušas lēmumus par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu un nebija noslēgušas līgumu par kapavietas uzturēšanu, bet ir vai nav ierakstīti kapu grāmatā par kapavietas uzturētāju, kā arī uzrādot dokumentus, kas pierāda tiešo radniecību ar kapavietā apbedītajām personām. Kapavietas, kurām trīs gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas nav pieteikušies uzturētāji, pāriet pašvaldības valdījumā.

53. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ādažu novada pašvaldības 2022. gada 24. augusta saistošie noteikumi Nr. 67/2022 "Par Ādažu novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas kārtību".