1. pants. Par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija, komunistiskais un nacistiskais totalitārais režīms un politiskās represijas, ko šie režīmi vērsa pret Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem par viņu politisko pārliecību vai politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras vai sociālā slāņa, par strādāšanu noteiktā profesijā vai par nodarbošanos, kas nebija pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, par laulību vai radniecību ar politiski represēto personu, par palīdzību politiski vajātajām vai represētajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

2. pants. (1) Par komunistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami esošie un bijušie Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Polijas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939.gada 5.oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), latvieši un lībieši (līvi), kuri tika represēti Latvijas teritorijā vai ārpus tās, kā arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pēc 1945.gada 8.maija tika represēti Latvijas teritorijā, ja viņi šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā līdz 1991.gada 21.augustam:

1) nogalināti vai miruši represiju rezultātā;

2) apcietināti, ieslodzīti cietumos, koncentrācijas, PSRS filtrācijas (pārbaudes) un labošanas darbu nometnēs vai piespiedu kārtā ievietoti iestādēs, kur viņiem tika piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

3) izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas), dzimuši izsūtījumā vai nometinājumā — ja viens no vecākiem vai abi vecāki bija izsūtīti vai atradās nometinājumā — pēc vecāku noņemšanas no speckomandantūras uzskaites līdz tam brīdim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā, bet ne vēlāk kā gadu no dienas, kad vecāki tika noņemti no speckomandantūras uzskaites.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997., 11.03.1999. un 13.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2001. Sk. pārejas noteikumus.)

3. pants. (1) Politiski represētajām personām tiek izsniegta politiski represētās personas apliecība, ja to atbilstība politiski represētās personas statusam apliecināta ar dokumentiem.

(2) Politiski represētās personas apliecību izsniedz, pamatojoties uz:

1) reabilitācijas apliecību, kas izsniegta saskaņā ar Latvijas Republikas 1990.gada 3.augusta likumu "Par nelikumīgi represēto pilsoņu reabilitāciju", Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1989.gada 8.jūnija dekrētu "Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados no Latvijas PSR teritorijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju" un Latvijas PSR Ministru padomes 1988.gada 2.novembra lēmumu nr.350 "Par pilsoņu nepamatotu administratīvu izsūtīšanu no Latvijas PSR 1949.gadā";

2) Iekšlietu ministrijas izsniegtu dokumentu par personas administratīvu izsūtīšanu no Latvijas teritorijas vai par tās dzimšanu ieslodzījumā, izsūtījumā vai nometinājumā ārpus Latvijas teritorijas;

3) Latvijas Nacionālā arhīva vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par personas atrašanos PSRS filtrācijas (pārbaudes) vai labošanas darbu nometnē;

4) prokuratūras izsniegtu dokumentu par personas nāvi politisko represiju rezultātā;

5) Latvijas Republikas tiesas spriedumu par politiskās represijas fakta konstatēšanu un reabilitāciju gadījumos, kad Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citu valstu arhīvos dokumenti par politiskās represijas faktu nav saglabājušies vai vispār gājuši zudumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. un 31.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

4. pants. (1) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939.gada 5.oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), ja viņi šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 8.maijam Latvijas teritorijā vai ārpus tās:

1) nogalināti vai miruši represiju rezultātā;

2) ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas un labošanas darbu nometnēs;

3) nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas), dzimuši nometinājumā, ja viens no vecākiem vai abi vecāki atradās nometinājumā;

4) izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma 1942. un 1943.gada akciju laikā.

(2) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri tika represēti par nacionālo piederību.

(3) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstamas visas tolaik nepilngadīgās personas, kuras tika ieslodzītas cietumos vai koncentrācijas nometnēs Latvijas teritorijā, izņemot tās personas, kuras bija ieslodzītas par kriminālnozieguma izdarīšanu.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās komunistiskā un nacistiskā režīma politiskajās represijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. un 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

5. pants. (1) Politiski represētajām personām tiek izsniegta politiski represētās personas apliecība, ja to atbilstība politiski represētās personas statusam apliecināta ar dokumentiem.

(2) Politiski represētās personas apliecību izsniedz, pamatojoties uz:

1) Latvijas Nacionālā arhīva, citu valstu arhīvu vai oficiālu valsts iestāžu dokumentu;

2) Latvijas Republikas tiesas spriedumu par politiskās represijas fakta konstatēšanu gadījumos, kad Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citu valstu arhīvos dokumenti par politiskās represijas faktu nav saglabājušies vai vispār gājuši zudumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. un 31.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

6. pants. Politiski represēto personu tiesības garantē valsts.

7. pants. Valsts noteikusi 25.martu un 14.jūniju par komunistiskā terora upuru piemiņas dienu, 8. maiju — par nacisma sagrāves dienu un otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, 4.jūliju — par ebreju genocīda piemiņas dienu.

8. pants. Valsts nodrošina politiski represēto personu likteņu vēsturisku izpēti, kā arī izveido vēsturiskās piemiņas vietas.

11. pants. (1) Politiski represētās personas statusu piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas lēmumu var apstrīdēt pārvaldes priekšniekam. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pirms pieņemt lēmumu par politiski represētās personas statusa piešķiršanu vai atņemšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieprasa konsultatīvās padomes viedokli. Konsultatīvās padomes nolikumu izdod un personālsastāvu apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Konsultatīvajā padomē iekļaujami politiski represēto personu biedrību pārstāvji. Konsultatīvās padomes viedoklim ir ieteikuma raksturs.

(31.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu", Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu" piemērošanu un spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23. nr.) un Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas 1992.gada 13.maija likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu" 2. un 4.panta piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4. nr.).

4. Grozījums likuma 2.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2001.)

5. Grozījumi likuma 9.pantā par izmaksu segšanu no valsts pamatbudžeta stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2001.)

6. Grozījums likuma 9.pantā par sociālajai rehabilitācijai nepieciešamo izmaksu segšanu no valsts pamatbudžeta stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

7. Administratīvās lietas par politiski represētās personas statusa piešķiršanu (tai skaitā lietas par lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu atcelšanu), kas pašvaldībā vai Tieslietu ministrijā uzsāktas līdz 2011.gada 30.jūnijam, izskata attiecīgā pašvaldība vai attiecīgi Tieslietu ministrija.

(31.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2011.)