Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ventspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 10

Ventspils novadā 2023. gada 30. novembrī (prot. Nr. 46, 9. §)
Par Ventspils novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā
Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
5. pantu, 6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,
15. pantu, 17. panta otro daļu, 21.1 panta otro daļu,
21.2 panta otro daļu, 21.5 panta ceturto daļu,
21.6 panta otro daļu, 21.7 panta pirmo daļu,
21.9 panta otro daļu, 24. panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Ventspils novada pašvaldība (turpmāk arī – pašvaldība) sniedz iedzīvotājiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk arī – palīdzība), palīdzības reģistra veidus, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, kā arī kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – Palīdzības reģistri), izslēdzamas no tā, dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību, nosacījumus un termiņu.

2. Personas tiesības saņemt palīdzību nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", Dzīvojamo telpu īres likums un Noteikumi.

3. Pašvaldības institūciju kompetence palīdzības sniegšanā:

3.1. lēmumus par personu reģistrēšanu un izslēgšanu no Palīdzības reģistriem, par dzīvojamo telpu izīrēšanu, pagaidu dzīvojamo telpu ierādīšanu, palīdzības sniegšanu īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, sociālā dzīvokļa, kas neatrodas sociālā dzīvojamā mājā, statusa noteikšanu vai atcelšanu pieņem Ventspils novada domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija);

3.2. lēmumu par kvalificētam speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa noteikšanu vai atcelšanu pieņem Ventspils novada dome (turpmāk arī – Dome);

3.3. lēmumu par dzīvojamās telpas, sociālā dzīvokļa un dzīvojamās telpas kvalificētam speciālistam izīrēšanu un īres līguma izbeigšanu pieņem Dzīvokļu komisija.

4. Palīdzības reģistru uzturēšanu veic pašvaldības administrācijas Nekustamo īpašumu nodaļa (turpmāk – Nodaļa).

II. Palīdzības veidi, reģistri un personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību

5. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:

5.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs "Palīdzības sniegšana pirmām kārtām");

5.2. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas vispārējā kārtībā (2. reģistrs "Palīdzības sniegšana vispārējā kārtībā");

5.3. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (3. reģistrs "Palīdzības sniegšana dzīvojamās telpas apmaiņai");

5.4. sociālās dzīvojamās telpas izīrēšana (4. reģistrs "Palīdzības sniegšana sociālā dzīvokļa īrēšanai");

5.5. dzīvojamās telpas izīrēšana kvalificētam speciālistam (5. reģistrs "Palīdzības sniegšana kvalificētam speciālistam").

6. Pašvaldība sniedz palīdzību Palīdzības reģistrā iekļautām personām reģistrācijas secībā un Noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos.

7. Personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība (īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā), pašvaldība to sniedz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantā noteiktajā kārtībā.

8. Ja personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir iznīcināta vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, un pašvaldība nevar šo personu nekavējoties nodrošināt ar dzīvojamo telpu (jo nav brīvu neizīrētu dzīvojamo telpu), personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem.

9. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai tām personām, kuras uz tiesiska pamata deklarējušas savu dzīvesvietu Ventspils novada administratīvajā teritorijā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumos.

10. Pašvaldība nesniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā – tai piederošās vai nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanu, un pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību:

10.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

10.2. persona pēdējo piecu gadu laikā pasliktinājusi savus dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku vai iemitinot īrētajās dzīvojamajās telpās radiniekus (izņemot laulāto un bērnus) vai citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana;

10.3. personai ir bijis izīrēts Pašvaldībai piederošs dzīvoklis, bet dzīvojamās telpas īres līgums ir izbeigts pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 22. vai 24. pantu, t.i., saistībā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citiem dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumiem vai dzīvojamās telpas īres maksas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu dēļ.

11. Personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība, reģistrē Palīdzības reģistros atbilstoši katram Noteikumu 5. punktā noteiktajam palīdzības veidam.

12. Palīdzības 1. reģistrā "Palīdzības sniegšana pirmām kārtām" reģistrē personas, ievērojot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmajā daļā ietverto tiesisko regulējumu.

13. Palīdzības 2. reģistrā "Palīdzības sniegšana vispārējā kārtībā" reģistrē trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ja uz tām ir attiecināms vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

13.1. persona audzina 3 vai vairāk nepilngadīgus bērnus;

13.2. persona audzina bērnu ar invaliditāti;

13.3. visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai personas ar invaliditāti, kuriem nav apgādnieku;

13.4. persona ir atsevišķi dzīvojošs nestrādājošs pensionārs, kuram nav apgādnieku;

13.5. persona ir atsevišķi dzīvojoša persona ar invaliditāti, kuram nav apgādnieku.

14. Papildus Noteikumu 13. punktā norādītajām personām palīdzības 2. reģistrā "Palīdzības sniegšana vispārējā kārtībā" var reģistrēt:

14.1. ģimenes, kuras audzina vismaz 1 nepilngadīgu bērnu, un kuras vismaz vienu gadu bijušas izceļojušas no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas Ventspils novada administratīvajā teritorijā un, saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15. panta otro daļu, paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstīs, ir atgriezušās Ventspils novadā, un ja šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, un tām nav maksājumu parādu par iepriekš īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu;

14.2. personas, kurām ir pastāvīgas (beidzies pārbaudes laiks) darba tiesiskās attiecības un ir deklarējušas savu dzīvesvietu Ventspils novada administratīvajā teritorijā;

14.3. vecuma pensiju sasniegušas personas, kuras ir deklarējušas savu dzīvesvietu Ventspils novada administratīvajā teritorijā.

15. Palīdzības 3. reģistrā "Palīdzības sniegšana dzīvojamās telpas apmaiņai" reģistrē personas, kuras atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību Noteikumu 18. punktā paredzētajos gadījumos.

16. Palīdzības 4. reģistrā "Palīdzības sniegšana sociālā dzīvokļa īrēšanai" reģistrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmajā daļā un Noteikumu 22. punktā minētās personas.

17. Palīdzības 5. reģistrā "Palīdzības sniegšana kvalificētam speciālistam" reģistrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.1 panta pirmajā daļā minētās personas, kuras Noteikumu V nodaļā paredzētajā kārtībā atzītas par atbilstošām tajā noteiktajām prasībām kvalificētiem speciālistiem.

III. Palīdzības sniegšana īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai

18. Palīdzības 3. reģistrā "Palīdzības sniegšana dzīvojamās telpas apmaiņai" reģistrē personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu apmainīt pret citu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu:

18.1. pret mazāku vai lielāku dzīvojamo telpu;

18.2. pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā mazāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni, kas noteikts ar Domes lēmumu);

18.3. veselības stāvokļa dēļ vai vecuma pensiju sasniegušai personai, kurai nepieciešamas citas personas vajadzībām piemērotākas dzīvojamās telpas.

19. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību dzīvojamās telpas apmaiņai, pašvaldībā iesniedz iesniegumu, kuram pievieno:

19.1. izziņu par maksājumu parādu neesamību par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu;

19.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, ja persona vēlas apmainīt dzīvojamo telpu veselības stāvokļa dēļ;

19.3. citus dokumentus apliecinošus apstākļus, ar kuriem pamatota nepieciešamība personai mainīt dzīvojamās telpas.

20. Dzīvokļu komisija, pieņemot lēmumu par palīdzību personai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, ņem vērā:

20.1. vai persona ir ievērojusi īri regulējošos normatīvos aktus un izpildījusi īres līgumā noteiktās saistības, t.sk. veikusi visus maksājumus par īri un saņemtajiem pakalpojumiem saistībā ar dzīvojamo telpu lietojumu;

20.2. vai personai nav parāds par dzīvojamo telpu īri un saņemtajiem pakalpojumiem, izņemot 18.2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos, kad vērtējams vai ir noslēgta vienošanās par parādu labprātīgu atmaksu un tā tiek pildīta;

20.3. vai īrētajās dzīvojamās telpās iemitināto personu skaits atbilst Noteikumu 51. punktā noteiktajiem kritērijiem.

IV. Sociālā dzīvokļa izīrēšana

21. Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt pašvaldības īpašumā (tiesiskajā valdījumā) esošam:

21.1. neizīrētam dzīvoklim vai dzīvojamai telpai;

21.2. izīrētam dzīvoklim vai dzīvojamai telpai, ja vienas istabas dzīvoklī dzīvo un ir deklarēta trūcīga vai maznodrošināta viena persona, un dzīvojamās telpas platība nepārsniedz 35 m2;

21.3. izīrētam dzīvoklim vai dzīvojamai telpai, ja dzīvoklī dzīvo un ir deklarētas trūcīgas vai maznodrošinātas personas, un ja īres lietojumā nodotās dzīvojamās telpas kopējā platība pirmajai personai nepārsniedz 20 m2 un 15 m2 – katrai nākamai tajā dzīvojošai personai.

22. Sociālo dzīvokli (dzīvojamo telpu), papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmajā daļā minētajām personām, ir tiesības īrēt trūcīgai vai maznodrošinātai personai vai ģimenei, ja tā ir noslēgusi pastāvīgu dzīvojamās telpas īres līgumu un uz to ir attiecināms vismaz viens no šiem nosacījumiem:

22.1. ģimene (persona) ir deklarējusi savu dzīvesvietu Ventspils novada administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 12 mēnešus un audzina 3 vai vairāk nepilngadīgus bērnus;

22.2. bērns bārenis vai bērns, kurš palicis bez vecāku gādības un audzināts bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, līdz 24 gadu sasniegšanai.

23. Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Līdzšinējais dzīvojamās telpas īres līgums ar īrnieku tiek izbeigts.

24. Atvieglojumus par sociālā dzīvokļa īri un ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem maksājumiem nosaka Dome.

25. Ja pēc līguma termiņa beigām persona (ģimene) nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, personai (ģimenei) ir tiesības prasīt noslēgt jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu. Pašvaldībā persona iesniedz iesniegumu par jauna sociālā dzīvokļa noslēgšanu ne vēlāk kā divus mēnešus pirms spēkā esošā sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa izbeigšanās.

26. Ja persona ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, bet ir izteikusi vēlēšanos arī turpmāk īrēt iepriekš īrēto dzīvokli, kas neatrodas sociālajā mājā, tā ir pildījusi sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktos īrnieka pienākumus, tā var lūgt noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā. Dzīvokļu komisija lemj par sociālajam dzīvoklim noteiktā statusa atcelšanu un dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu.

V. Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem

27. Pašvaldības piederošās dzīvojamās telpas ir tiesības izīrēt šādās Ventspils novadā attīstāmās nozarēs strādājošiem kvalificētiem speciālistiem un ar kompetencē ietilpstošo funkciju izpildes nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomā nepieciešamiem speciālistiem:

27.1. izglītība;

27.2. sociālā aizsardzība un veselības aprūpe;

27.3. pašvaldības pārvalde;

27.4. informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;

27.5. sabiedriskā kārtība un drošība.

28. Speciālistam sniedz palīdzību, ja:

28.1. speciālistam vai tā laulātajam nav īpašumā (valdījumā) dzīvoklis vai dzīvojamā māja Ventspils novada administratīvajā teritorijā;

28.2. speciālistam ir noslēgts darba līgums ar darba devēju, kura uzņēmējdarbība saistīta ar vismaz vienu no Noteikumu 27. punktā minētajām nozarēm;

28.3. speciālista kvalifikācija un ieņemamais amats atbilst Pašvaldības attīstības programmā noteiktai nozarei, kas norādīta Noteikumos.

29. Pašvaldībā palīdzības saņemšanai speciālistam jāiesniedz iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu, kuram pievieno (ja pašvaldība nav speciālista darba devējs):

29.1. darba devēja iesniegumu par piekrišanu dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanai, kura saturā iekļauta informācija apstiprinoša speciālista nodarbinātības nepieciešamību un darba tiesisko attiecību nodibināšanu;

29.2. izglītību (kvalifikāciju) apliecinošā dokumenta atvasinājumu.

30. Pēc Dzīvokļu komisijas pieprasījuma speciālists vai darba devējs sniedz papildus ziņas, kas vajadzīgas jautājuma izlemšanai par speciālista reģistrēšanu 5. reģistrā "Palīdzības sniegšana kvalificētam speciālistam".

31. Pašvaldība, ja tā nav speciālista darba devējs, noslēdz sadarbības līgumu ar speciālista darba devēju, ietverot tā noteikumos likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.2 panta trešajā daļā norādītās ziņas.

32. Dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem. Dzīvokļu komisija var lemt par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu uz Noteikumu šajā punktā paredzēto termiņu, ja speciālists turpina darba tiesiskās attiecības un nav zuduši apstākļi, kuri bija pamats konkrētajam speciālistam piešķirt dzīvojamās telpas īres tiesības.

33. Dzīvojamās telpas īres līgumu speciālistam ir pienākums noslēgt mēneša laikā pēc dienas, kad Dome pieņēmusi lēmumu par konkrētam speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statusa noteikšanu.

34. Speciālists, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvokļa īres līguma termiņa izbeigšanās, iesniedz pašvaldībai iesniegumu par dzīvojamās telpas līguma pagarināšanu, darba devēja rakstisku piekrišanu, apliecinājumu par īres maksas un maksājumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parādu neesamību.

35. Speciālists zaudē tiesības īrēt tam lietojumā nodotās dzīvojamās telpas, ja vairs neatbilst Noteikumu nosacījumiem. Par šādu apstākļu iestāšanos, tajā skaitā darba attiecību izbeigšanu, speciālistam ir pienākums nekavējoties paziņot pašvaldībai un ne vēlāk kā mēneša laikā atbrīvot izīrētās dzīvojamās telpas.

VI. Kārtība, kādā personas reģistrē palīdzības reģistros

36. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību, pašvaldībai iesniedz iesniegumu, kurā norāda, nepieciešamo palīdzības veidu un informāciju par izrietošajām no likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" vai Noteikumu normām un to apstiprinošos dokumentus.

37. Personas iesniegumam papildus pievienojamie dokumenti, kas apliecina tiesības saņemt attiecīgo palīdzību:

37.1. tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas;

37.2. īres līgums ar privātpersonu par privātīpašumā esošās dzīvojamās telpas īri un īpašnieka uzteikums par īres līguma izbeigšanu;

37.3. politiski represētās personas apliecība;

37.4. repatrianta statusu apliecinošs dokuments un arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

37.5. bērnu aprūpes iestādes vai bāriņtiesas izdots dokuments par aizbildnības uzsākšanu vai izbeigšanu, ja palīdzība sniedzama bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam;

37.6. saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem kompetentas institūcijas izsniegts dzīvojamās telpas tehniskā stāvokļa novērtēšanas atzinums, ja palīdzība sniedzama personai, kuras lietojumā esošās dzīvojamās telpas atrodas ēkā, kuras turpmākā ekspluatācija apdraud cilvēku drošību un dzīvošanai vairs nav izmantojama;

37.7. brīvības atņemšanas iestādes izdota atbrīvošanas izziņa, ja palīdzība sniedzama personai, kura pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas;

37.8. izglītības dokumenti un Pašvaldības iestādes apliecinājums par konkrētā speciālista nepieciešamību vai noslēgts darba līgums, kad darba devējs nav Pašvaldība, ja palīdzība sniedzama kvalificētam speciālistam.

38. Noteikumu 37. punktā norādītie dokumenti iesniedzami tikai gadījumā, ja to saturā ietvertā informācija nav Pašvaldības rīcībā un objektīvu iemeslu dēļ savādāk nav iegūstama.

39. Iesniegumam pievienojamo dokumentu atvasinājumi izgatavojami atbilstoši to izstrādāšanas un noformēšanas kārtību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Dzīvokļu komisija var pieprasīt personai uzrādīt iesniegto dokumentu oriģinālus.

40. Dzīvokļu komisija izskata personas iesniegumu par palīdzības sniegšanu un viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt Pašvaldības palīdzību un iekļaušanu tā veida reģistrā, kāds norādīts personas iesniegumā, vai lēmumu par atteikumu. Ja lēmuma pieņemšanai Dzīvokļu komisijai nepieciešama papildus informācija, tā var pieprasīt personai precizēt ziņas iesniegumā, kā arī iesniegt citus nepieciešamos dokumentus.

41. Ja lēmuma pieņemšanai Dzīvokļu komisijai nepieciešama papildu informācija, kura pieejama valsts vai pašvaldības datu reģistros, Dzīvokļu komisija patstāvīgi veic tās iegūšanu un apstrādi piemērojamos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

42. Dzīvokļu komisijas lēmumu par palīdzības sniegšanu vai atteikumu sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personai paziņo, ievērojot Administratīvā procesa likuma prasības un Paziņošanas likumā noteiktos dokumenta paziņošanas noteikumus. Dzīvokļu komisija lēmumā izskaidro tiesības to apstrīdēt, kā arī norāda apstrīdēšanas kārtību un termiņu.

43. Palīdzības reģistru iekārtošanu un uzturēšanu nodrošina Nodaļas speciālists mājokļu jautājumos, kurš tajos izdara ierakstus, pamatojoties uz Dzīvokļu komisijas pieņemtajiem lēmumiem.

44. Pašvaldība reģistrē personu iesniegumus lietvedības sistēmā to saņemšanas secībā. Personas, kuras atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību, reģistrējamas Palīdzības reģistros tādā secībā, kādā tās pašvaldībai iesniegušas iesniegumus.

45. Personai, kura ir reģistrēta palīdzības saņemšanai, ir pienākums:

45.1. katru gadu līdz 30. aprīlim iesniegt pašvaldībai apliecinājumu par palīdzības nepieciešamības;

45.2. divu nedēļu laikā paziņot pašvaldībai, ja ir zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības veida saņemšanai.

46. Pašvaldība reizi gadā pārbauda Palīdzības reģistru datus, vai reģistrētajām personām saglabājušās tiesības saņemt palīdzību un aktualizē personas kārtas numurus. Pēc pašvaldības pieprasījuma persona sniedz rīcībā esošo aktuālo informāciju un to apliecinošus dokumentus.

47. Dzīvokļa komisija pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no Palīdzības reģistra:

47.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 10. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos;

47.2. noteikumu 45.1. apakšpunktā noteiktajā termiņā persona nav iesniegusi tajā minēto dokumentu.

47.3. persona saņēmusi iesniegumā norādīto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

48. Pašvaldība, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms izslēgšanas no Palīdzības reģistra, personai nosūta Dzīvokļu komisijas pieņemto lēmumu par tās izslēgšanu no Palīdzības reģistra.

VII. Pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība

49. Ikvienu neizīrētu, pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt personām, kurām likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantā noteiktajos gadījumos pašvaldības palīdzība sniedzama neatliekami. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt 1. reģistrā "Palīdzības sniegšana pirmām kārtām" reģistrētajām personām. Ja arī šādas personas nav reģistrētas vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā 2. reģistrā "Palīdzības sniegšana vispārējā kārtībā", un pēc tam attiecīgi personām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu 3. reģistrā "Palīdzības sniegšana dzīvojamās telpas apmaiņai".

50. Dzīvojamās telpas piedāvā īrēšanai personām reģistrēšanas Palīdzības reģistrā kārtas secībā.

51. Personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu, ievērojot šādus nosacījumus:

51.1. 1-istabas dzīvokli – personai, ja ģimenē nav vairāk par trīs 3 cilvēkiem;

51.2. 2-istabu dzīvokli – personai, kuras ģimenē ir divi līdz pieci cilvēki;

51.3. 3-istabu un lielāku dzīvokli – personai, kuras ģimenē ir vairāk nekā 3 cilvēki.

52. Noteikumu 51. punktu nepiemēro gadījumā, ja dzīvokli izīrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantā minētajām personām.

53. Speciālistam pēc iespējas piedāvā īrēšanai dzīvojamās telpas Ventspils novada administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībā, kas atrodas vistuvāk darba vietai.

54. Palīdzības pieprasītājam rakstveidā piedāvā īrēt atbilstošu dzīvojamo telpu. Paziņojumā norāda dzīvojamās telpas adresi, ar Domes lēmumu noteikto labiekārtojuma līmeni un citu saistīto informāciju, lai persona var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu, kā arī atbildes sniegšanas termiņu. Par personas atteikšanos no piedāvāto dzīvojamo telpu īres uzskatāma arī atbildes nesniegšana paziņojumā norādītajā termiņā, ja vien persona neiesniedz pierādījumus, ka to nav sniegusi objektīvu un no viņas neatkarīgu iemeslu dēļ.

55. Dzīvojamo telpu īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku līdz 5 (pieciem) gadiem, izņemot gadījumu, kad īrnieks ir speciālists, ar kuru noslēdzamā līguma termiņu regulē likuma " Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.3 panta noteikumi.

56. Personai ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu, pašvaldībā iesniedzot iesniegumu un pievienojot tam dokumentus apliecinošus, ka nav zudušas palīdzības kārtībā iegūtās dzīvojamās telpas īres tiesības, ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma darbības termiņa izbeigšanās. Ja īrniekam ir maksājumu parāds par dzīvokļa īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, Dzīvokļu komisija izlemjot jautājumu par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu ņem vērā, vai īrnieks veic maksājumus parāda dzēšanai, vai ir noslēdzis vienošanos par parāda labprātīgu samaksu un pilda tās nosacījumus.

57. Dzīvokļu komisija var pieņemt lēmumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu pirms termiņa Dzīvojamo telpu īres likumā paredzētajos gadījumos, ja īrnieks nepilda dzīvojamās telpas īres līguma saistības.

58. Dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams viena mēneša laikā pēc Dzīvokļu komisijas lēmuma pieņemšanas. Ja persona viena mēneša laikā nenoslēdz Dzīvokļu komisijas lēmumā noteikto īres līgumu, tad Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par dzīvokļa reģistrēšanu brīvo dzīvojamo telpu reģistrā un dzīvokļa piedāvāšanu nākamajām personām, kuras reģistrētas Palīdzības reģistrā.

59. Saskaņā ar Dzīvokļu komisijas lēmumu, Domes dibinātā kapitālsabiedrība, kuru pašvaldība pilnvarojusi nodrošināt Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteikto uzdevumu izpildi saistībā ar pašvaldības īpašumā (valdījumā) esošo dzīvojamo telpu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, izlietot Dzīvojamo telpu īres likumā paredzētās izīrētāja tiesības un pienākumus, vai Ventspils novada domes iestādes "Ventspils novada pašvaldības administrācija" struktūrvienības (pārvaldes) – atbilstoši savai kompetencei – slēdz, izbeidz vai izdara grozījumus dzīvojamās telpas īres līgumos.

60. Īrniekam ir tiesības iemitināt īrētājā dzīvojamā telpā savu laulāto un abu vai katra laulātā bērnus, iepriekš par to rakstveidā brīdinot pašvaldību, un citas personas – tikai pēc izīrētāja rakstveida piekrišanas.

61. Personai, kura saņēmusi palīdzību, nav tiesību izīrētās dzīvojamās telpas nodot apakšīrē citai personai.

VIII. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšanas kārtība

62. Dzīvokļu komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Ventspils novada domes Administratīvo aktu strīdu komisijā (turpmāk – Komisija), iesniedzot pieteikumu Ventspils novada pašvaldībā (adrese: Skolas iela 4, Ventspils, LV 3601; oficiālā elektroniskā pasta adrese: info@ventspilsnd.lv).

63. Komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

IX. Noslēguma jautājumi

64. Ar Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

64.1. Ventspils novada domes 2010. gada 28. janvāra saistošie noteikumi Nr. 1 "Par kārtību, kādā Ventspils novadā reģistrējamas personas pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā";

64.2. Ventspils novada domes 2010. gada 29. jūlija saistošie noteikumi Nr. 25 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanu Ventspils novadā".

65. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldības reģistros palīdzības saņemšanai, saglabā iegūtās tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā un kārtas secībā reģistrējamas Noteikumu 5.1.–5.4. apakšpunktā minētajos reģistros atbilstoši sniedzamās palīdzības veidam.

66. Ja persona iesniegumu par palīdzību Pašvaldībā ir iesniegusi līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai un nav pieņemts lēmums uz šī iesnieguma pamata ierosinātajā administratīvajā procesā, Komisija izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību Noteikumu prasību nosacījumiem un nepieciešamības gadījumā iegūst jautājuma izlemšanai vajadzīgo informāciju Administratīvā procesa likuma 59. pantā noteiktajā kārtībā.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs A. Mucenieks
Paskaidrojuma raksts
Ventspils novada domes 2023. gada 30. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 10 "Par Ventspils novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

1. Mērķis un nepieciešamības pamatojumsSaistošo noteikumu "Par Ventspils novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Noteikumi) mērķis ir noteikt kārtību, kādā Ventspils novada pašvaldība (turpmāk arī – pašvaldība) sniedz iedzīvotājiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk arī – palīdzība), palīdzības reģistra veidus, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, un reģistrēšanas pašvaldības palīdzības reģistros un izslēgšanas no tiem kārtību, kā arī institūciju kompetenci šai procesā un dzīvojamās telpas izīrēšanas nosacījumus un termiņu atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nosacījumiem.

2022. gada 13. janvārī stājoties spēkā Latvijas Republikas Saeimas pieņemtajam likumam "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", 2022. gada 15. janvārī spēku zaudēja likums "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām". 2021. gada 8. decembrī pieņemtā likuma "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" (stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī) 14. pantā noteikts, ka likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" izslēgts 22. pants. Savukārt likums "Par pašvaldībām" zaudēja spēku 2023. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā Pašvaldību likums. Ar Noteikumu spēkā stāšanos zaudēs spēku Ventspils novada domes saistošie noteikumi – 2010. gada 28. janvāra Nr. 1 "Par kārtību, kādā Ventspils novadā reģistrējamas personas pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā" un 2010. gada 29. jūlija Nr. 25 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanu Ventspils novadā", kuru izdošanas tiesiskais pamatojums satur atsauces uz spēkā neesošām tiesību aktu normām un kuros ietvertais līdzšinējais tiesiskais regulējums aktualizējams, lai nodrošinātu tā atbilstību gan Ventspils novada pašvaldības reorganizācijas rezultātā notikušajām strukturālajām izmaiņām, gan hierarhiski augstāka juridiska spēka normatīvo aktu prasībām, kā to paredz Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punkts par izdoto uz 2023. gada 1. janvārī spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" normu pamata saistošo noteikumu izvērtēšanu un piemērošanu ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetuNav prognozējamas ietekmes uz Pašvaldības budžetu, jo nav nepieciešamības veidot jaunas institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci tādējādi, lai Noteikumu izpildes nodrošināšanai – papildus katrā saimnieciskajā gadā šim mērķim apstiprināto izdevumu apmēram – būtu vajadzīgs piešķiramo finanšu līdzekļu palielinājums.
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenciNoteikumi nosaka šādus sniedzamās palīdzības veidus:

1. Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšana;

2. sociālā dzīvokļa izīrēšana;

3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu;

4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu dzīvojamo telpu;

5. dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem.

Pašvaldība, izvērtējusi sociālo situāciju un regulējuma ietekmi uz sociāli vismazāk aizsargātajiem Ventspils novada iedzīvotājiem, papildus tiesību subjektiem, kuriem ir tiesības saņemt palīdzību saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", Noteikumu 13. un 14. punktā iekļāvusi vēl citas personu kategorijas, kuras nodrošināmas ar dzīvojamām telpām vispārējā kārtībā, kā arī Noteikumu 21.–22. punktā – kritērijus sociālā dzīvokļa statusa noteikšanai un īres tiesību piešķiršanai. Atšķirībā no Ventspils novada domes saistošajiem noteikumiem, kas minēti paskaidrojuma raksta 1. sadaļā, Noteikumi arī regulē, kad dzīvojamās telpas izīrējamas kvalificētiem speciālistiem. Atbilstoši Ventspils novada attīstības programmā definētajiem mērķiem un pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanas prioritātēm, paredzēts, ka dzīvojamās telpas izīrējamas kvalificētiem speciālistiem, kas ieguvuši attiecīgu izglītību un nodarbināti kādā no šādām jomām: izglītība; sociālā un veselības aprūpe; pašvaldības pārvalde; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas; sabiedriskā kārtība un drošība. Līdz ar to atzīstams, ka Noteikumu, kuri – realizējot brīvprātīgās iniciatīvas – satur iedzīvotājiem labvēlīgākus tiesiskos nosacījumus palīdzības saņemšanai, izdošana ir vērsta ne vien uz Ventspils novadā dzīvojošo personu interešu aizsardzību mājokļa pieejamības jautājumos, to starpā vispirms tām personu kategorijām, kurām zemo ienākumu, darbnespējas, ārkārtas situācijas vai citu iemeslu dēļ sagādā grūtības iegūt īpašumā dzīvojamās telpas vai īrēt tās no privātpersonām tirgus apstākļos, tādējādi tieši ietekmējot iedzīvotāju sociālās labklājības stiprināšanu un dzīves kvalitātes līmeņa pasliktināšanās novēršanu, bet arī veicina Pašvaldībai un komersantiem vajadzīgu kvalificētu speciālistu, kuri vēlas strādāt vai turpināt darbu Ventspils novadā, piesaisti, nodrošinot dzīvošanas iespējas ilgtermiņā. Ievērojot to, ka Pašvaldība tai piederošās dzīvojamās telpas izīrē tikai ierobežotam personu lokam, kuras atbilst tiesiski noteiktiem kritērijiem un pārsvarā gadījumu ir sociāli atbalstāmas un maznodrošinātas, kā arī apstākli, ka piedāvājums un pieprasījums pēc īres mājokļiem administratīvajā teritorijā kopumā ir neliels, Noteikumu pieņemšana nerada jebkādu vērā ņemamu ietekmi uz konkurenci nekustamo īpašumu (īres) tirgu un tā dalībniekiem.

Ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbību Ventspils novadā – kā neattiecināma – nav vērtēta.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksāmNoteikumi nemaina ne procesuālo procedūru veidus, ne to apjomu, kā rezultātā būtu pamats prognozēt ar tām saistīto izdevumu būtisku pieaugumu vai samazināšanos, jo regulējuma priekšmets būtībā ir ārējo normatīvo aktu ar hierarhiski augstāku juridisku spēku piemērošana un atsevišķu Pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpilde, un šo uzdevumu nodrošināšanai līdzšinējā administratīvā un finanšu kapacitāte ir pietiekama. Jaunais regulējums ietver pilnīgu, izvērstu un detalizētu īstenojamo darbību apraksta un veikšanas secīguma izklāstu, lai sabiedrībā vienkāršotu uztveri par procedūrām un informācijas saprotamību, vienlīdz kā sekmētu pārliecības izveidi par lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu, objektivitāti un vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskuma principu ievērošanu. Lai persona varētu saņemt palīdzību, tā iesniedz iesniegumu Ventspils novada pašvaldībai (pasta sūtījumā vai klātienē – Apmeklētāju pieņemšanas centrā, Skolas iela 4, Ventspils, LV-3601, vai administratīvā iedalījuma apvienību vai pagasta pārvaldēs; nosūtot pēc parakstīšanas ar drošu elektronisko parakstu uz oficiālo elektroniskā pasta adresi – info@ventspilsnd.lv). Noteikumos reglamentētā kārtība, kādā organizējama tā izskatīšana, kas nosaka:

1. iesniegumam pievienojamo dokumentu uzskaitījumu;

2. institūciju kompetenci;

3. prasības personām, kuras atzīstamas par tiesīgām saņemt palīdzību;

4. lietas faktiskos apstākļus, kādi ņemami vērā, izlemjot jautājumu par palīdzības sniegšanu;

5. personas tiesību un pienākumu apjomu uzsāktajā procesā;

6. gadījumus, kad noraidāms prasījums par palīdzību;

7. lēmumu pieņemšanu, apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu;

8. palīdzības veidam atbilstošus reģistrus un reģistrēšanas secību;

9. personas izslēgšanu no palīdzības reģistra un tajos iekļauto datu aktualizēšanu;

10. dzīvojamo telpu piedāvāšanu, izīrēšanu un nodošanas īres lietojumā termiņu;

11. rīcību pēc noslēgto dzīvojamo telpu īres līguma darbības beigām un saistību neizpildes gadījumā.

Pašvaldībā saņemto iesniegumu izskatīšana pārejas periodā veicama kārtībā, ciktāl tā nav pretrunā jaunajam tiesiskajam regulējumam. Savukārt personas, kuras atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un par kurām ziņas iekļautas reģistros, saglabā iegūtās tiesības un pārreģistrējamas palīdzības reģistros atbilstoši Noteikumiem (IX. Noslēguma jautājumi, 65.–66. punkts).

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiemPašvaldība publisko tiesību jomā īsteno autonomo kompetenci — autonomās funkcijas un uzdoto kompetenci — deleģētos pārvaldes uzdevumus (Pašvaldību likuma 3. panta otrā daļa). Noteikumi sagatavoti, lai pildītu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteikto autonomo funkciju, t.i., sniegtu iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā Ventspils novada administratīvajā teritorijā. Kā redzams no likuma "Par pašvaldībām" (bija spēkā no 1994. gada 9. jūnija līdz 2023. gada 1. janvārim) 6. panta 1. punktā un 15. panta pirmās daļas 9. punkta, attiecīgā pārvaldes uzdevuma izpilde ietilpa pašvaldību autonomajā kompetencē arī pirms stājās spēkā Pašvaldību likums. Par tā izpildes organizēšanu saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir atbildīgas pašvaldības. Ievērojot paskaidrojuma raksta šajā sadaļā minētos tiesiskos apstākļus, Noteikumi nereglamentē, kā veicamas jaunas autonomās funkcijas vai citi deleģēti pārvaldes uzdevumi, kā vien iepriekš norādīto, kuras izpildi faktiski turpina veikt jau esošās (reorganizētās) institūcijās nodarbinātie Pašvaldības darbinieki, līdz ar ko nav nepieciešami papildu cilvēkresursi, jaunu amata vietu un administrācijas struktūrvienību izveide vai likvidācija un tam pakārtoti – grozījumu izdarīšana nodibinātajās darba tiesiskās attiecībās. Izrietoši no šiem apsvērumiem, Noteikumu izdošanai ietekmes uz kompetencē ietilpstošo funkciju izpildi un Pašvaldībā strādājošām personām nav.
6. Informācija

par izpildes nodrošināšanu

Noteikumu 3. un 62. punktā uzskaitītas institūcijas, kas nodrošina to izpildi, un katras no tām kompetence:

1. Ventspils novada dome – izlemj jautājumus par kvalificētam speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa noteikšanu vai atcelšanu.

2. Ventspils novada domes Dzīvokļu komisija – lēmumu pieņemšana par:

2.1. personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību;

2.2. personu reģistrēšanu un izslēgšanu no palīdzības reģistriem;

2.3. pagaidu dzīvojamo telpu ierādīšanu;

2.4. sociālā dzīvokļa, kas neatrodas sociālā dzīvojamā mājā, statusa noteikšanu vai atcelšanu;

2.5. dzīvojamās telpas, sociālā dzīvokļa un dzīvojamās telpas kvalificētam speciālistam izīrēšanu, noslēgtā ar īrnieku īres līguma darbības termiņa pagarināšanu un izbeigšanu.

3. Ventspils novada domes izveidotā Administratīvo aktu strīdu komisija – administratīvā procesā izskata adresāta un trešās personas iesniegumus par Ventspils novada domes Dzīvokļu komisijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu.

Noteikumu īstenošanā iesaistītās iestāžu struktūrvienības (darbinieki), kas darbojas iekšējos normatīvos aktos (amata aprakstos) paredzētās savas kompetencēs robežās, tai skaitā sniedzot informāciju un skaidrojoša rakstura atbildes iedzīvotājiem piemērošanas jautājumos: "Ventspils novada pašvaldības administrācija" – Ventspils novada pašvaldības nolikumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu apvienību un pagastu pārvaldes un Nekustamo īpašumu nodaļas speciālists mājokļu jautājumos; "Ventspils novada Sociālais dienests".

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšanaTiesību akta projekta primārais uzdevums ir sociālais atbalsts iedzīvotājiem, un tā mērķgrupā ietilpst personas, kurām nav resursu un iespēju nodrošināt sev mājokli Ventspils novada administratīvajā teritorijā, un kuras atbilst kādai no kategorijai, kurai sniedzama palīdzība dzīvokļa jautājumos. Pašvaldība, rīkojoties likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" deleģējuma ietvaros, izlieto likumdevēja piešķirtās pilnvarojuma tiesības izdot Noteikumus, kas ir piemērots tiesisku instrumentu, lai nodrošinātu ar norādīto likumu iecerēto leģitīmo mērķu sasniegšanu. Izdarot lietderības apsvērumus saistībā ar iedzīvotāju vajadzību apmierināšanas un dažādu sabiedrības grupu interešu ievērošanas un nozaru attīstības perspektīvu novada teritorijā samērošanu, rīcības brīvības ietvaros ir noteiktas arī jaunas personu kategorijas, kuras ir tiesīgas iegūt īres lietojumā Pašvaldības dzīvojamās telpas, iekļaujot to lokā kvalificētus speciālistus, repatriantus u.c., vienlaikus nesamazinot personu tiesību apjomu, kāds tas bijis līdz Noteikumu spēkā stāšanās brīdim. Izvērtējot Noteikumu ieviešanas ieguvumus, to pieņemšana atzīstama par samērīgu salīdzinājumā ar paskaidrojuma rakstā izklāstīto, ka ar tiem privātpersonām ir piešķirtas plašākas tiesības un netiek noteikti lielāki tiesību izmantošanas ierobežojumi, neradot papildus resursu nepieciešamību un budžeta izdevumu pieaugumu, jo īstenojamo administratīvo procedūru veikšanu Noteikumos paredzētajā kārtībā turpinās nodrošināt tās pašas administrācijas struktūrvienības un Ventspils novada domes izveidotās institūcijas, to skaitā tās, kurām pēc Ventspils novada pašvaldības reorganizācijas un izmaiņām administrācijas struktūrā uzdots pildīt tos pašus pienākumus iepriekšējo vietā.
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijāmSabiedrības viedokļa noskaidrošana par sagatavoto tiesību aktu veikta atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešās daļas prasībām, publicējot Noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.ventspilsnovads.lv (Par mums → Dome → Saistošo noteikumu projekti), sniedzot iespēju ikvienai privātpersonai rakstveidā vai elektroniskā formā iesniegt savus priekšlikumus, iebildumus un komentārus. Atzinums par sabiedrības līdzdarbības rezultātā izteikto viedokļu izvērtējumu sagatavojams pēc Noteikumu projekta publicēšanas laika periodā no 2023. gada 2. novembra līdz 2023. gada 16. novembrim un iekļaujams paskaidrojuma rakstā.

Šajā termiņā viedokļi vai priekšlikumi par Noteikumu projektu nav saņemti.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs A. Mucenieks
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Ventspils novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ventspils novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 10Pieņemts: 30.11.2023.Stājas spēkā: 14.12.2023.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 241, 13.12.2023. OP numurs: 2023/241.53
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
348237
14.12.2023
424
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"