Ministru kabineta noteikumi Nr. 722

Rīgā 2023. gada 5. decembrī (prot. Nr. 60 60. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" 4.2.3.4. pasākuma "Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda
vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" 4.2.3.4. pasākumu "Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. atbalsta pasākumi – darbību kopums, kas ietverts mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu programmā un vērsts uz mērķa grupas jaunieša prasmju attīstību. Atbalsta pasākumi var ietvert tādas aktivitātes kā neformālā un ikdienas mācīšanās, speciālistu (tostarp ārstniecības personāla) konsultācijas, dalība pasākumos (piemēram, nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi), brīvprātīgais darbs, iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos, profesijas specifikas iepazīšana (tai skaitā vizītes uzņēmumos, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara), iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs, specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti (piemēram, surdotulka pakalpojumi, asistenta pakalpojumi, specializētā transporta pakalpojumi), pasākumi horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai (tai skaitā pandusu noma, indukcijas cilpu noma, jomas ekspertu konsultācijas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumi, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumi);

2.2. mērķa grupas jaunieša iesaiste projektā – atbalstāmo darbību kopums, kas aptver trīs posmus: mērķa grupas jaunieša uzrunāšanu, profilēšanu un konsultēšanu, kā arī mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izstrādi vai mērķa grupas jaunieša virzību uz formālās izglītības ieguvi vai nodarbinātību, vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajiem pasākumiem;

2.3. mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma (turpmāk – individuālā pasākumu programma) – pasākumu kopums, kas piemērots konkrētam mērķa grupas jaunietim, ir balstīts uz mērķa grupas jaunieša profilēšanas rezultātiem un vērsts uz viņa prasmju attīstību, lai sekmētu jaunieša iesaisti mācību pasākumos un izglītības ieguvē (tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara), nodarbinātībā, Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Individuālā pasākumu programma ir izpildīta ar sasniegtu šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāju, ja tās noslēgumā mērķa grupas jaunietis ir iesaistījies mācību pasākumos (ārpus darba, darbavietā, profesionālajā apmācībā un citur) vai izglītības (mūžizglītība, formālā izglītība) ieguvē. Individuālā pasākumu programma ir sekmīgi izpildīta, ja mērķa grupas jaunietis ir iesaistījies mācību pasākumos vai izglītības ieguvē (tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara), Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos, nodarbinātībā, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā;

2.4. pēcprogrammas mentorings – individuālā mentoringa nodrošināšana mērķa grupas jaunietim pēc individuālās pasākumu programmas beigām, uzsākot nodarbinātību vai formālās izglītības apguvi, lai veicinātu mērķa grupas jaunieša adaptāciju izglītības iestādē vai darbavietā;

2.5. mērķa grupas jaunieša mentors – pilngadīga persona, kura projekta ietvaros vai Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" un 14.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē" 14.1.1.2. pasākuma "Atbalsts NEET jauniešiem" ietvaros īstenotajā projektā "PROTI un DARI!" (turpmāk – projekts "PROTI un DARI!") ir apguvusi finansējuma saņēmēja organizēto mācību programmu mērķa grupas jauniešu mentoriem un kura sniedz atbalstu mērķa grupas jaunietim individuālās pasākumu programmas īstenošanā un pēcprogrammas mentoringa īstenošanā;

2.6. mērķa grupas jaunieša personas lieta – dokumentu kopums, kurā ietverta mērķa grupas jaunieša profilēšanas laikā iegūtā informācija, individuālā pasākumu programma un cita projekta dokumentācija, kas saistīta ar konkrētā mērķa grupas jaunieša dalību projektā;

2.7. mērķa grupas jaunieša profilēšana – mērķa grupas jaunieša situācijas sākotnējā izpēte, kas ietver mērķa grupas jaunieša izglītības, nodarbinātības, līdzšinējās sabiedriskās darbības pieredzes, interešu un prasmju attīstības vajadzību apzināšanu, kā arī ierobežojošo un citu faktoru identificēšanu;

2.8. NEET jaunietis – jaunietis, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu;

2.9. programmas vadītājs – persona ar augstāko izglītību, kura projekta ietvaros vai projektā "PROTI un DARI!" ir apguvusi finansējuma saņēmēja organizēto mācību programmu programmas vadītājiem un kura nodrošina mērķa grupas jauniešu iesaisti projektā un pārrauga darbu ar mērķa grupas jauniešiem konkrētajā pašvaldībā;

2.10. supervīzija – konsultatīvs un psiholoģisks atbalsts programmas vadītājam vai mērķa grupas jaunieša mentoram, organizējot mērķtiecīgu konsultēšanas procesu darba situāciju un profesionālo jautājumu risināšanā, lai uzlabotu programmas vadītāja vai mērķa grupas jaunieša mentora profesionālo kompetenci un paaugstinātu kvalitāti darbam ar mērķa grupas jauniešiem.

3. Pasākuma mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti mācību pasākumos un izglītības ieguvē (tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara), nodarbinātībā vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

4. Pasākuma mērķa grupa ir jaunieši, kuri pirms iesaistes projektā ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot) un nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.

5. Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

5.1. līdz 2029. gada 31. decembrim – iznākuma rādītājs: NEET jaunieši, kas saņēmuši atbalstu ESF+ finansējuma ietvaros, – 2250, tai skaitā:

5.1.1. līdz 2024. gada 31. decembrim – 450;

5.1.2. par šo noteikumu 12. punktā minēto finansējumu – vismaz 1895;

5.2. līdz 2029. gada 31. decembrim – rezultāta rādītājs: dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas iesaistījušies izglītības ieguvē vai mācībās, – 405, tai skaitā par šo noteikumu 12. punktā minēto finansējumu – vismaz 340.

6. Nacionālais rādītājs: NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF+ atbalsta ietvaros, – 1575.

7. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

8. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

9. ESF+ finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.

10. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

11. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 6 525 000 euro (no tā elastības finansējums – 1 029 482 euro), tai skaitā ESF+ finansējums – 5 546 250 euro (no tā elastības finansējums – 875 060 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 978 750 euro (no tā elastības finansējums – 154 422 euro).

12. Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 5 495 518 euro apmērā, tai skaitā ESF+ finansējumu – 4 671 190 euro apmērā, valsts budžeta finansējumu – 824 328 euro apmērā.

13. ESF+ finansējuma intensitāte ir 85 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

14. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 11. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

II. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem

15. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, pasākuma ietvaros ir Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

16. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un uzaicinājumā noteiktajā termiņā iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros iesniedz vienu projekta iesniegumu.

17. Finansējuma saņēmēja sadarbības partneri ir valstspilsētas pašvaldības un novadu pašvaldības. Finansējuma saņēmējs iesaista sadarbības partnerus projekta īstenošanā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas.

18. Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 46.1. apakšpunktā minētajā kārtībā projekta īstenošanā var iesaistīt pakalpojuma sniedzējus, tai skaitā biedrības un nodibinājumus.

19. Sadarbības partneris atbalsta sniegšanā NEET jauniešiem var iesaistīt valsts un pašvaldības institūcijas, biedrības, nodibinājumus, jauniešu centrus, sociālos partnerus, uzņēmējus un citas iestādes vai organizācijas, lai kopīgi apzinātu un motivētu mērķa grupas jauniešus vai sadarbotos iesaistīto mērķa grupas jauniešu individuālās pasākumu programmas un pēcprogrammas mentoringa īstenošanā projekta ietvaros.

20. Sadarbības partneris – valstspilsētas pašvaldība vai novada pašvaldība – var tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja attiecīgās pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu piedalīties projektā un nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

21. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, lai funkcijas, kuras tas pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no iestādes pamatfunkciju izpildes.

22. Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros plāno finansējumu sadarbības partneriem šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai.

23. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumu ar katru sadarbības partneri un nodrošina, lai vienas un tās pašas darbības netiktu finansētas dubultā. Finansējuma saņēmējs minētā sadarbības līguma projektu saskaņo ar atbildīgo iestādi pirms sadarbības līgumu noslēgšanas ar sadarbības partneriem.

24. Šo noteikumu 23. punktā minētajā sadarbības līgumā iekļauj informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, un šādus nosacījumus:

24.1. sadarbības partnera īstenojamo atbalstāmo darbību kvalitātes kontrole;

24.2. sadarbības partnera pārskatu sniegšanas kārtība.

III. Atbalstāmās darbības

25. Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam, ja projekta īstenošanā tiek iesaistīts šo noteikumu 18. punktā minētais pakalpojuma sniedzējs, un saskaņā ar šo noteikumu 23. punktā minēto sadarbības līgumu sadarbības partnerim ir atbalstāmas šādas darbības:

25.1. mērķa grupas jaunieša iesaiste projektā:

25.1.1. mērķa grupas jaunieša uzrunāšana un konsultēšana:

25.1.1.1. mērķa grupas jaunieša sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā un individuālās pasākumu programmas īstenošanā;

25.1.1.2. informācijas sniegšana mērķa grupas jaunietim par dalību projektā;

25.1.1.3. pirms iesaistes projektā – jaunieša pārbaude attiecībā uz atbilstību projekta mērķa grupai (turpmāk – atbilstības pārbaude), izmantojot informāciju no pieejamām datubāzēm un reģistriem. Ja sadarbības partnerim nav iespējas veikt pilnu atbilstības pārbaudi, atbilstības pārbaude tiek veikta sadarbībā ar finansējuma saņēmēju;

25.1.2. mērķa grupas jaunieša profilēšana un konsultēšana:

25.1.2.1. individuāla mērķa grupas jaunieša profilēšana, kas ietver šo noteikumu 2.7. apakšpunktā minētos pasākumus. Veicot mērķa grupas jaunieša profilēšanu, tiek apstrādāti personas identifikācijas dati (vārds, uzvārds, personas kods) un īpašo kategoriju personas dati (invalīda apliecības numurs);

25.1.2.2. mērķa grupas jaunieša profilēšanas rezultātu analīze un konsultēšana;

25.1.3. individuālās pasākumu programmas izstrāde:

25.1.3.1. individuālās pasākumu programmas izstrāde, ņemot vērā mērķa grupas jaunieša profilēšanas rezultātus;

25.1.3.2. vienošanās sagatavošana un parakstīšana par mērķa grupas jaunieša dalību individuālās pasākumu programmas īstenošanā projekta ietvaros;

25.1.4. mērķa grupas jaunieša novirzīšana uz Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajiem pasākumiem vai formālās izglītības ieguvi, vai nodarbinātību, ja mērķa grupas jaunietis pēc profilēšanas un konsultācijām ar programmas vadītāju ir gatavs nekavējoties iesaistīties minētajos pasākumos, izglītības ieguvē vai nodarbinātībā;

25.2. atbalsta pasākumu sniegšana mērķa grupas jaunietim saskaņā ar individuālo pasākumu programmu, kas ietver šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētos pasākumus;

25.3. pēcprogrammas mentoringa nodrošināšana.

26. Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam ir atbalstāmas šādas darbības:

26.1. metodoloģiskā atbalsta sniegšana sadarbības partneriem visos projekta īstenošanas posmos:

26.1.1. informatīvo materiālu izstrāde darbam ar mērķa grupas jauniešiem;

26.1.2. informatīvo pasākumu organizēšana sadarbības partneriem par projekta īstenošanas jautājumiem;

26.1.3. mācību satura aktualizēšana un pilnveide, mācību nodrošināšana programmu vadītājiem un mērķa grupas jauniešu mentoriem darbam ar mērķa grupas jauniešiem;

26.1.4. supervīziju un pieredzes apmaiņas pasākumu nodrošināšana programmu vadītājiem un mērķa grupas jauniešu mentoriem;

26.1.5. konsultāciju sniegšana programmu vadītājiem, mērķa grupas jauniešu mentoriem un citiem sadarbības partneru pārstāvjiem tiešsaistē, telefoniski un klātienē visā projekta īstenošanas laikā;

26.2. projekta saturiskās kvalitātes nodrošināšana un uzraudzība visos projekta īstenošanas posmos:

26.2.1. sadarbības partneru sniegto projekta pārskatu izvērtēšana;

26.2.2. šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. ​​​​​​​apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību kvalitātes novērtēšanas vizīšu nodrošināšana;

26.2.3. projekta īstenošanas un sasniegto rezultātu izvērtēšanas pasākumu un labās prakses pārņemšanas pasākumu rīkošana projekta sadarbības partneriem;

26.3. projekta vadība;

26.4. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.

IV. Attiecināmās izmaksas

27. Pasākuma ietvaros ir attiecināmi šādi izmaksu veidi:

27.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;

27.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai;

27.3. neparedzētās izmaksas.

28. Pasākuma ietvaros plāno šādas tiešās attiecināmās izmaksas šādās izmaksu pozīcijās:

28.1. izmaksas finansējuma saņēmējam, ja projekta īstenošanā tiek iesaistīts šo noteikumu 18. punktā minētais pakalpojuma sniedzējs, un izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno sadarbības partnerim:

28.1.1. izmaksas, kas nepieciešamas šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošinot pasākumus mērķa grupas jauniešu iesaistei projektā, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;

28.1.2. izmaksas, kas mēnesī nepieciešamas šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minēto atbalsta pasākumu sniegšanai mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;

28.1.3. izmaksas, kas nepieciešamas šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošinot pēcprogrammas mentoringa sniegšanu mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar šo noteikumu 2.4. apakšpunktu, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;

28.2. finansējuma saņēmējam plānotās izmaksas:

28.2.1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kas ietver projekta vadības personāla izmaksas, ieskaitot piemaksas, pabalstus un citas darbinieku atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas), šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un projekta īstenošanas personāla izmaksas šo noteikumu 26.1., 26.2. un 26.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Līdz brīdim, kad apstiprināta atbildīgās iestādes izstrādātā un vadošās iestādes saskaņotā vienkāršoto izmaksu metodika personāla izmaksām, personāla izmaksas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas. Pēc minētās personāla izmaksu metodikas apstiprināšanas projekta īstenošanas personāla un vadības personāla izmaksas tiek segtas, piemērojot personāla izmaksu metodiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu un personāla izmaksas par minēto personālu attiecināmas kā faktiskās izmaksas, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

28.2.2. pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas šo noteikumu 26. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

28.2.3. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 26. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes apstiprinātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";

28.2.4. transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 26. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes apstiprinātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";

28.2.5. transportlīdzekļa nomas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 26. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

28.2.6. darba vietas aprīkojuma (tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences) iegādes vai īres izmaksas jaunu darba vietu radīšanai vai esošu darba vietu aprīkojuma atjaunošanai, uzturēšanai un remontam ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas, ņemot vērā attiecīgā darba laika proporciju. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma attiecināmās izmaksas nosakāmas proporcionāli darba laika projektā procentuālajam sadalījumam, ņemot vērā darbinieka rīkojumā noteikto darba laika proporciju vai atbilstoši iepriekšējā mēnesī faktiski nostrādātajam darba laikam uz brīdi, kad darbinieks saņem darba vietas aprīkojumu lietošanā, ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;

28.2.7. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.

29. Šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no šo noteikumu 28. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

30. Šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas, kas nepieciešamas ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai un ir radušās saistībā ar papildu darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu vai neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai, finansējuma saņēmējs var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz piecus procentus no šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētajām kopējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētās izmaksas var izmantot tikai ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai, un šo izmaksu apmēru un izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

31. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.

32. Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam šo noteikumu 28.2.1., 28.2.2. apakšpunktā un 29. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un nosacījumiem un ir radušās ne agrāk kā 2023. gada 1. maijā.

33. Ja projekta īstenošanas laikā stājas spēkā vienkāršoto izmaksu horizontālā metodika, kas ir obligāti piemērojama visiem Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda projektiem, vai atbildīgās iestādes izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika, kas piemērojama pasākumā, tā tiek piemērota pasākumā.

V. Sadarbības partneru pārskatu izvērtēšana un finansēšanas nosacījumi

34. Sadarbības partneris šo noteikumu 23. punktā minētajā sadarbības līgumā noteiktajā termiņā iesniedz finansējuma saņēmējam pārskatu par projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem, pievienojot šādu dokumentu kopijas, kas pamato šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības un sasniegtos rezultātus:

34.1. mērķa grupas jaunieša iesniegums (ja mērķa grupas jaunietis ir nepilngadīgs vai atzīts par personu ar ierobežotu rīcībspēju, iesniegumu paraksta arī mērķa grupas jaunieša likumiskais pārstāvis – vecāks, aizbildnis vai aizgādnis);

34.2. mērķa grupas jaunieša profilēšanas dokumenti;

34.3. individuālo pasākumu programma un ar mērķa grupas jaunieti parakstītā vienošanās par dalību individuālās pasākumu programmas īstenošanā projekta ietvaros (ja mērķa grupas jaunietis ir nepilngadīgs vai atzīts par personu ar ierobežotu rīcībspēju, individuālo pasākumu programmu paraksta arī mērķa grupas jaunieša likumiskais pārstāvis – vecāks, aizbildnis vai aizgādnis) vai informatīvais ziņojums par mērķa grupas jaunieša iesaisti Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos vai formālajā izglītībā, vai nodarbinātībā, norādot iesaistes datumu.

35. Finansējuma saņēmējs 25 darbdienu laikā (ja nav nepieciešami precizējumi vai papildu dokumentācija no sadarbības partnera) izvērtē un apstiprina šo noteikumu 34. punktā minēto sadarbības partnera iesniegto pārskatu un dokumentus. Izvērtējot minēto pārskatu un dokumentus, finansējuma saņēmējs, īstenojot šo noteikumu 3. punktā minēto mērķi, pārliecinās par projektā iesaistīto jauniešu atbilstību šo noteikumu 4. punktā definētajai mērķa grupai pirms iesaistes projektā. Šim nolūkam iegūst informāciju no šādām datubāzēm:

35.1. no Valsts izglītības informācijas sistēmas, apstrādājot personas identifikācijas datus (vārds, uzvārds, personas kods), – informāciju par to, vai mērķa grupas jaunietis iegūst izglītību;

35.2. no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, apstrādājot personas identifikācijas datus (personas kods), – informāciju par to, vai mērķa grupas jaunietis strādā;

35.3. veicot datu apmaiņu ar Nodarbinātības valsts dienestu un apstrādājot personas identifikācijas datus (vārds, uzvārds, personas kods), – informāciju par to, vai mērķa grupas jaunietim ir bezdarbnieka statuss.

36. Pēc šo noteikumu 34. punktā minētā pārskata apstiprināšanas finansējuma saņēmējs piecu darbdienu laikā veic sadarbības partnerim maksājumu par mērķa grupas jauniešu iesaisti projektā. Maksājuma apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

K = V1 x D, kur

K – samaksas apmērs sadarbības partnerim par mērķa grupas jauniešu iesaisti projektā;
V1 – vienas vienības izmaksu standarta likme par viena mērķa grupas jaunieša iesaisti projektā;
D – mērķa grupas jauniešu skaits, kas iesaistīti projektā.

37. Vienlaikus ar šo noteikumu 36. punktā minēto maksājumu finansējuma saņēmējs veic sadarbības partnerim avansa maksājumu projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu individuālo pasākumu programmu īstenošanai 80 procentu apmērā no kopējām plānotajām izmaksām par minēto jauniešu dalību individuālajā pasākumu programmā. Avansa maksājuma apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

  , kur 

A – avansa maksājuma apmērs;
V – vienas vienības izmaksu standarta likmes apmērs par viena mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā mēnesī;
i – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu variante (i = 1, 2, .., n; n – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu skaits);
m_i – mēnešu skaits, cik ilgi plānots īstenot projektā iesaistītā mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu.

38. Sadarbības partneris šo noteikumu 23. punktā minētajā sadarbības līgumā noteiktajā termiņā iesniedz finansējuma saņēmējam pārskatu par īstenotajām projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām, pievienojot šādu dokumentu kopijas, kas pamato šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības un sasniegtos rezultātus:

38.1. mērķa grupas jaunieša parakstu lapas par dalību individuālās pasākumu programmas īstenošanā;

38.2. noslēguma ziņojums par individuālās pasākumu programmas ietekmi uz mērķa grupas jaunieti, ja mērķa grupas jaunietis beidzis dalību projektā;

38.3. grozījumi individuālajā pasākumu programmā par mērķa grupas jaunieša dalību individuālās pasākumu programmas īstenošanā (ja attiecināms).

39. Finansējuma saņēmējs 25 darbdienu laikā no šo noteikumu 38. punktā minētā pārskata saņemšanas dienas (ja nav nepieciešami precizējumi vai papildu dokumentācija no sadarbības partnera) izvērtē un apstiprina sadarbības partnera iesniegto pārskatu un dokumentus par īstenotajām projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām. Izvērtējot minēto pārskatu un dokumentus, finansējuma saņēmējs pārliecinās, vai sadarbības partneris ir iesniedzis visus šo noteikumu 38. punktā minētos dokumentus un vai tie liecina, ka veiktās darbības atbilst individuālajai pasākumu programmai, kā arī pārbauda, cik mēnešus un cik stundas katrā mēnesī katrs mērķa grupas jaunietis ir piedalījies viņa individuālajā pasākumu programmā ietvertajos pasākumos.

40. Pēc šo noteikumu 38. punktā minētā pārskata apstiprināšanas finansējuma saņēmējs piecu darbdienu laikā veic sadarbības partnerim maksājumu. Tā apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
                                          , ja P > 0, kur
P – attiecināmo izmaksu apmērs par mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā;
V – vienas vienības izmaksu standarta likmes apmērs par viena mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā mēnesī;
i – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu variante (i = 1, 2, .., n; n – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu skaits);
m_i – mēnešu skaits, cik ilgi īstenota projektā iesaistītā mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma;
A – avansa maksājuma apmērs.

41.  Pēc šo noteikumu 38. punktā minētā pārskata apstiprināšanas sadarbības partneris, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja izrakstītu rēķinu, 20 darbdienu laikā atmaksā neizlietoto avansa maksājumu par attiecīgo mērķa grupu. Minētā maksājuma apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, ja P < 0, kur

P – attiecināmo izmaksu apmērs par mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā;

V – vienas vienības izmaksu standarta likmes apmērs par viena mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā mēnesī;

i – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu variante (i = 1, 2, .., n; n – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu skaits);

m_i – mēnešu skaits, cik ilgi īstenota projektā iesaistītā mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma;

A – avansa maksājuma apmērs.

42. Sadarbības partneris šo noteikumu 23. punktā minētajā sadarbības līgumā noteiktajā termiņā iesniedz finansējuma saņēmējam pārskatu par īstenoto pēcprogrammas mentoringu mērķa grupas jauniešiem, pievienojot šādu dokumentu kopijas, kas pamato šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību un sasniegtos rezultātus:

42.1. dokuments, kas apliecina nodarbinātības vai izglītības ieguves uzsākšanu (ja tas iepriekš nav iesniegts finansējuma saņēmējam);

42.2. dokuments, kas apliecina, ka mērķa grupas jaunietis ir saņēmis pēcprogrammas mentoringu.

43. Finansējuma saņēmējs 25 darbdienu laikā no šo noteikumu 42. punktā minētā pārskata saņemšanas dienas (ja nav nepieciešami precizējumi vai papildu dokumentācija no sadarbības partnera) izvērtē un apstiprina sadarbības partnera iesniegtos dokumentus par īstenoto pēcprogrammas mentoringu. Izvērtējot minētos dokumentus, finansējuma saņēmējs pārliecinās, vai sadarbības partneris ir iesniedzis visus šo noteikumu 42. punktā minētos dokumentus, kā arī pārbauda, cik mēnešus un cik stundas katrā mēnesī katrs mērķa grupas jaunietis ir saņēmis pēcprogrammas mentoringa atbalstu.

44. Pēc šo noteikumu 42. punktā minētā pārskata apstiprināšanas finansējuma saņēmējs piecu darbdienu laikā veic sadarbības partnerim maksājumu. Tā apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P – attiecināmo izmaksu apmērs par mērķa grupas jaunietim sniegto pēcprogrammas mentoringu;
V – vienas vienības izmaksu standarta likmes apmērs par vienam mērķa grupas jaunietim sniegto pēcprogrammas mentoringu;
i – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu variante (i = 1, 2, .., n; n – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu skaits, kas saņēmuši pēcprogrammas mentoringu);
m_i – mēnešu skaits, cik ilgi projektā iesaistītais mērķa grupas jaunietis saņēmis pēcprogrammas mentoringa ietvaros sniegto atbalstu.

45. Ja mērķa grupas jaunietis ir pabeidzis vai pārtraucis dalību projektā, viņu tas pats vai cits sadarbības partneris var iesaistīt projektā atkārtoti, nepārsniedzot individuālajā pasākumu programmā noteikto kopējo iesaistes ilgumu.

VI. Pasākuma īstenošanas nosacījumi 

46. Īstenojot šo noteikumu 25. un 26. punktā minētās atbalstāmās darbības, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri ievēro šādas prasības:

46.1. finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus šo noteikumu 26. punktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu;

46.2. sadarbības partneris publiskos iepirkumus šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu;

46.3. ja nepieciešams, finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas nodrošināšanai slēdz sadarbības līgumus un starpresoru vienošanos ar iestādēm (tai skaitā ar Nodarbinātības valsts aģentūru) par informācijas un datu apmaiņu;

46.4. finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par:

46.4.1. šo noteikumu 6. punktā minētā nacionālā rādītāja izpildi;

46.4.2. horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītājiem:

46.4.2.1. izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, metodoloģisko materiālu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo) saturā integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;

46.4.2.2. personu skaits, kuras ir piedalījušās apmācību programmās, kurās integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ un pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;

46.4.3. atbalstu saņēmušo NEET jauniešu skaitu, kuri 12 mēnešu periodā pēc atbalsta beigām turpina iegūt izglītību vai strādāt;

46.5. finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri par projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem uzkrāj informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumam;

46.6. dati par projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem tiek uzglabāti tādu laikposmu, kādu nosaka vienošanās par projekta īstenošanu. Iestājoties datu uzglabāšanas termiņam, ko nosaka minētā vienošanās, dati tiek dzēsti;

46.7. finansējuma saņēmējs datus par šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minētajiem uzraudzības rādītājiem un šo noteikumu 6. punktā minēto nacionālo rādītāju ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā pašvaldību griezumā.

47. Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

48. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta un publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām. Finansējuma saņēmējs, sadarbības partneris, šo noteikumu 18. punktā minētie pakalpojuma sniedzēji un šo noteikumu 19. punktā minētie subjekti, kas piedalās projekta īstenošanā, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, kas noslēgts ar sadarbības partneri, paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.

49. Finansējuma saņēmējs visā projekta īstenošanas laikā ievieto savā tīmekļvietnē aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.

50. Šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros veiktās izmaksas, kas veiktas atbilstoši vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodikai, finansējuma saņēmējs attiecina, balstoties uz faktiski notikušām darbībām, līdz ar to sadarbības iestādei nav jāveic reālās izmaksas pamatojošo dokumentu pārbaude. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt, ka faktiski notikušās darbības un sasniegtie rezultāti ir dokumentāri apliecināmi.

51. Projekta ietvaros plānoto darbību izmaksas, kas tiek segtas no citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem, nav attiecināmas. Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz no saviem līdzekļiem.

52. Pasākuma ietvaros netiek īstenota komercdarbība. Jebkādas darbības, kas atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam klasificējamas kā komercdarbība, nav attiecināmas. Pasākuma ietvaros veiktās izmaksas, kas atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam klasificējamas kā komercdarbības atbalsts, nav attiecināmas.

53. Projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija kā nozares ministrija izveido projekta uzraudzības padomi. Darbam projekta uzraudzības padomē pieaicina vismaz vienu pārstāvi no atbildīgās iestādes, vadošās iestādes, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Jaunatnes padomes, Labklājības ministrijas un citām organizācijām un institūcijām, ja nepieciešams. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no sadarbības iestādes. Projekta uzraudzības padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.

54. Finansējuma saņēmējs atbilstoši projekta uzraudzības padomes nolikumam sniedz projekta uzraudzības padomei ziņojumu par projekta īstenošanas progresu (tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas un sadarbības partneru informēšanas pasākumiem, par sasniegtajām šo noteikumu 5.1., 5.2. apakšpunktā un 6. punktā minēto uzraudzības rādītāju vērtībām, sniedzot atgriezenisko saiti par dalību projektā no projekta mērķa grupas jauniešiem, sadarbības partneriem un citām iesaistītajām pusēm, par projekta ietvaros sniegtajām atbalsta metodēm un pasākumiem NEET jauniešiem, par projektā atbalstāmo darbību atbilstību NEET jauniešu vajadzībām, par projektā sniegtā atbalsta ietekmi uz NEET jauniešiem, tostarp par sasniegtā rezultāta ilgtspēju un jauniešu skaitu, kuri pēc dalības projektā atgriezušies NEET situācijā) un prezentē projekta īstenošanas rezultātus projekta uzraudzības padomē.

55. Mērķa grupas jaunietis neatkarīgi no viņa deklarētās dzīvesvietas var saņemt atbalstu pie jebkura sadarbības partnera.

56. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. oktobrim.

Ministru prezidente E. Siliņa

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša