1. Saistošie noteikumi nosaka Talsu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) iedzīvotāju padomju (turpmāk vienskaitlī – padome, daudzskaitlī – padomes) izveidošanas un darbības nosacījumus.

2. Padomes un to darbības teritorijas:

2.1. Abavas pagasta iedzīvotāju padome – Abavas pagasts;

2.2. Ārlavas pagasta iedzīvotāju padome – Ārlavas pagasts;

2.3. Balgales pagasta iedzīvotāju padome – Balgales pagasts;

2.4. Dundagas pagasta iedzīvotāju padome – Dundagas pagasts;

2.5. Ģibuļu pagasta iedzīvotāju padome – Ģibuļu pagasts;

2.6. Īves pagasta iedzīvotāju padome – Īves pagasts;

2.7. Kolkas pagasta iedzīvotāju padome – Kolkas pagasts;

2.8. Ķūļciema pagasta iedzīvotāju padome – Ķūļciema pagasts;

2.9. Laidzes pagasta iedzīvotāju padome – Laidzes pagasts;

2.10. Laucienes pagasta iedzīvotāju padome – Laucienes pagasts;

2.11. Lībagu pagasta iedzīvotāju padome – Lībagu pagasts;

2.12. Lubes pagasta iedzīvotāju padome – Lubes pagasts;

2.13. Mērsraga pagasta iedzīvotāju padome – Mērsraga pagasts;

2.14. Rojas pagasta iedzīvotāju padome – Rojas pagasts;

2.15. Sabiles pilsētas iedzīvotāju padome – Sabiles pilsēta;

2.16. Stendes pilsētas iedzīvotāju padome – Stendes pilsēta;

2.17. Strazdes pagasta iedzīvotāju padome – Strazdes pagasts;

2.18. Talsu pilsētas iedzīvotāju padome – Talsu pilsēta;

2.19. Valdemārpils pilsētas iedzīvotāju padome – Valdemārpils pilsēta;

2.20. Valdgales pagasta iedzīvotāju padome – Valdgales pagasts;

2.21. Vandzenes pagasta iedzīvotāju padome – Vandzenes pagasts;

2.22. Virbu pagasta iedzīvotāju padome – Virbu pagasts.

3. Padomes darbības teritorijas iedzīvotājs ir persona, kura pašvaldības domes lēmuma par vēlēšanu rīkošanu spēkā stāšanās dienā atbilst Pašvaldību likuma 58. panta piektās daļas 1. teikumā noteiktajiem kritērijiem un papildus atbilst kādam no šādiem kritērijiem – tā deklarētā dzīvesvieta vai deklarētā papildu adrese reģistrēta padomes darbības teritorijā vai tam pieder likumā noteiktajā kārtībā personiski reģistrēts nekustamais īpašums. Personas atbilstība padomes darbības teritorijas iedzīvotāja statusam tiek pārskatīta tikai jauna pašvaldības domes lēmuma par vēlēšanu rīkošanu pieņemšanas gadījumā.

4. Padomē ievēlējamo locekļu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds padomes darbības teritorijā domes lēmuma par vēlēšanu rīkošanu spēkā stāšanās dienā reģistrēts Fizisko personu reģistrā:

4.1. līdz 1000 iedzīvotāju – pieci locekļi;

4.2. no 1001 līdz 5000 iedzīvotāju – septiņi locekļi;

4.3. no 5001 iedzīvotāju – deviņi locekļi.

5. Padomes darbības termiņš ir četri gadi.

6. Padomes vēlēšanas vada un to norisi uzrauga Talsu novada pašvaldības iestāde "Centrālā pārvalde" (turpmāk – Centrālā pārvalde). Padomes vēlēšanas sagatavo un sarīko pašvaldības vēlēšanu komisija, kas likumā noteiktajā kārtībā izveidota Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, tautas nobalsošanas, kā arī pašvaldības domes vēlēšanu sagatavošanai (turpmāk – Vēlēšanu komisija).

7. Padomes darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu (tajā skaitā padomes sēžu protokolēšanu, telpu un aprīkojuma nodrošināšanu) veic padomes darbības teritorijā izveidotā novada teritoriālās vienības vai to apvienības pārvalde (turpmāk – Pārvalde). Šajos saistošajos noteikumos noteiktos gadījumos vai pēc Pārvaldes lūguma, ja organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas apmērs pārsniedz Pārvaldes iespējas, padomes darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu veic Centrālā pārvalde.

8. Atlīdzību par darbu padomē Dome nosaka iekšējā normatīvā aktā.

9. Padomes kompetencē ietilpst no Pašvaldību likuma 4. panta pirmā daļā un 5. panta pirmā daļā noteiktajām pašvaldības funkcijām izrietošu jautājumu izskatīšana, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses.

10. Padome kompetenci īsteno:

10.1. iesniedzot lēmuma projektu izskatīšanai domes sēdē;

10.2. sniedzot viedokli domei;

10.3. iesniedzot iesniegumus valsts pārvaldes iestādēm, tajā skaitā pieprasot informāciju;

10.4. ierosinot rīkot publisko apspriešanu;

10.5. ar novērotāja un padomdevēja tiesībām piedaloties līdzdalības budžeta projektu ideju atlasē;

10.6. apspriežoties ar padomes darbības teritorijā izveidotās Pārvaldes vadītāju par Pārvaldes budžeta pieprasījumu pirms to skata pašvaldības dome;

10.7. apspriežoties ar padomes darbības teritorijā izveidotās Pārvaldes vadītāju par iestādes budžeta izpildi un pašvaldības plānošanas dokumentos noteiktajām rīcībām.

11. Lēmumu par padomes vēlēšanu rīkošanu pieņem pašvaldības dome.

12. Centrālā pārvalde mēneša laikā pēc pašvaldības domes lēmuma par vēlēšanu rīkošanu spēkā stāšanās izsludina pieteikšanos padomes locekļa amatam. Aicinājumu pieteikties padomes locekļa amatam publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē, pašvaldības informatīvajā izdevumā, vietējā laikrakstā un pašvaldības administrētajos sociālo tīklu kontos. Aicinājums uzskatāms par publicētu dienā, kad tas publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē. Aicinājumu pašvaldības informatīvajā izdevumā, vietējā laikrakstā un pašvaldības administrētajos sociālo tīklu kontos publicē pēc iespējas reizē ar publikāciju pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē.

13. Aicinājumā nosaka pieteikšanās termiņu, kas nav īsāks par 30 dienām kopš aicinājuma publicēšanas, un norāda pašvaldības oficiālās tīmekļa vietnes sadaļu, kurā pieejama uz pieteikšanos attiecināmā informācija (piemēram, padomes nolikums, pieteikšanās veidlapa, saziņai izmantojamā elektroniskā pasta adrese un pasta adrese).

14. Ikvienam padomes darbības teritorijas iedzīvotājam ir tiesības pieteikt savu kandidatūru (sevi) padomes locekļa amatam. Kandidatūra tiek pieteikta šādos veidos:

14.1. iesniedzot elektroniski parakstītu Centrālās pārvaldes noteikta parauga pieteikumu Centrālās pārvaldes noteiktā elektroniskā pasta adresē;

14.2. personīgi iesniedzot Centrālai pārvaldei vai jebkurai Pārvaldei fiziski parakstītu Centrālās pārvaldes noteikta parauga pieteikumu.

15. Centrālā pārvalde divu mēnešu laikā pēc pieteikšanās termiņa izbeigšanās, pārbauda visu padomes locekļa kandidātu atbilstību ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem un pieņem lēmumu par padomes locekļa kandidāta iekļaušanu vai neiekļaušanu padomes locekļu kandidātu sarakstā. Visi lēmumi par padomes locekļa kandidāta iekļaušanu vai neiekļaušanu padomes locekļu kandidātu sarakstā tiek pieņemti vienā reizē.

16. Ja ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem atbilstošu padomes locekļa kandidātu skaits:

16.1. pārsniedz šo saistošo noteikumu 4. punktā noteikto skaitu, Centrālā pārvalde vienas nedēļas laikā pēc šo saistošo noteikumu 15. punktā noteikto lēmumu pieņemšanas dienas apstiprina padomes locekļu kandidātu sarakstu un to nekavējoties publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē. Padomes locekļu kandidāti sarakstā tiek norādīti kandidātu uzvārdu alfabētiskā kārtībā;

16.2. nepārsniedz šo saistošo noteikumu 4. punktā noteikto skaitu, Centrālā pārvalde vienas nedēļas laikā pēc šo saistošo noteikumu 15. punktā noteikto lēmumu pieņemšanas dienas izsludina atkārtotu pieteikšanos padomes locekļa amatam analoģiski kārtībai, kāda noteikta pirmreizējai pieteikšanās. Ja arī pēc atkārtotas pieteikšanās padomes locekļa kandidātu skaits nepārsniedz šo saistošo noteikumu 4. punktā noteikto skaitu, Centrālā pārvalde vienas nedēļas laikā pēc šo saistošo noteikumu 15. punktā noteikto lēmumu pieņemšanas dienas pieņem lēmumu izbeigt vēlēšanu procesu un par to informē domi, kas pieņem lēmumu nekavējoties vai pēc noteikta perioda atkārtoti rīkot padomes vēlēšanas.

17. Padomes locekļu kandidātu saraksts uzskatāms par publicētu dienā, kad minētais saraksts publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē. Informatīvos nolūkos minētais saraksts (pēc iespējas reizē ar publikāciju pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē) tiek publicēts arī pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības administrētajos sociālo tīklu kontos.

18. Reizē ar padomes locekļu kandidātu saraksta apstiprināšanu Centrālā pārvalde pieņem lēmumu par padomes vēlēšanu vietu (vietām) un dienu (ne ātrāk kā 30 dienas pēc padomes locekļu kandidātu saraksta publicēšanas). Informāciju par padomes vēlēšanu vietu (vietām) un dienu, kā arī citu būtisku informāciju par vēlēšanu norisi (piemēram, balsošanas kārtību) Centrālā pārvalde publicē reizē ar padomes locekļu kandidātu sarakstu analoģiski kārtībai, kādā tiek publicēts minētais saraksts.

19. Vēlēšanas notiek klātienē un, ja Centrālā pārvalde rod tehnisku risinājumu, elektroniski. Elektroniskās vēlēšanas tiek organizētas pēc iespējas analoģiski kārtībai, kāda noteikta klātienes vēlēšanām, ja šajos saistošajos noteikumos nav noteikts citādāk.

20. Centrālā pārvalde nodrošina padomes locekļu kandidātu saraksta nodrukāšanu uz atsevišķas veidlapas – vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmē norāda: padomes nosaukumu, kuras vēlēšanas notiek; padomes locekļu kandidātu kārtas numurus, vārdu un uzvārdu. Padomes locekļu kandidāti vēlēšanu zīmē tiek norādīti kandidātu uzvārdu alfabētiskā kārtībā. Vēlēšanu zīmē pretī padomes locekļa kandidāta vārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

21. Padomi ir tiesīgs vēlēt ikviens padomes darbības teritorijas iedzīvotājs.

22. Centrālā pārvalde izveido vēlētāju sarakstu, kurā ieraksta padomes darbības teritorijas iedzīvotājus un izdara atzīmi par to, ka padomes darbības teritorijas iedzīvotājs – vēlētājs – ir nobalsojis.

23. Padomes klātienes vēlēšanu diena ir sestdiena. Klātienes vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no plkst. 8.00 līdz 17.00. Plkst. 7.00 Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs Vēlēšanu komisijas locekļu klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

24. Ja vēlēšanas notiek arī elektroniski, tad padomes elektronisko vēlēšanu dienas ir pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena un piektdiena nedēļā, kad notiek padomes klātienes vēlēšanas.

25. Vēlēšanu komisija nodrošina, lai tiktu pārbaudīts vai atnākušie ir vēlētāji, pirms balsošanas pieprasot tiem uzrādīt derīgu personu apliecinošu dokumentu.

26. Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa telpa vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē vēlēšanu zīmē pretī padomes locekļa kandidātam, par kuru viņš balso, atzīmes izdarīšanas vietā izdara atzīmi "+". Balsojums ir derīgs, ja atzīme ir izdarīta tikai vienam kandidātam. Vēlētājs vēlēšanu zīmi ieliek Vēlēšanu komisijas apzīmogotā aploksnē, aizlīmē un Vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

27. Ja vēlētājs klātienes vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot un vēlēšanas nav notikušas elektroniski, viņš var nobalsot vēlēšanu dienas nedēļas piektdienā – no plkst. 15.00 līdz 20.00. Vēlētāji, kuri balso pirms vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Vēlēšanu komisija vēlētāju sarakstā izdara atzīmi par to, ka vēlētājs balsojis iepriekš.

28. Ja vēlētājs veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās un vēlēšanas nav notikušas elektroniski, Vēlēšanu komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu organizē balsošanu šo vēlētāju dzīvesvietā pašvaldības administratīvajā teritorijā.

29. Paziņojums par vēlēšanu vietu un darba laiku izliekams pie pašvaldības ēkas, kurā notiek vēlēšanas vai iepriekšējā balsošana. Netraucējot Vēlēšanu komisijas darbu, vēlēšanas (balsošanas norisi un balsu skaitīšanu) drīkst novērot jebkura persona, kura, iesniedzot iesniegumu Centrālajā pārvaldē, pieteikusies novērošanai vismaz piecas darba dienas iepriekš.

30. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga Vēlēšanu komisija. Pašvaldības vēlēšanu komisija atbild par vēlēšanu dokumentu, materiālu un nodotās mantas uzraudzību un glabāšanu.

31. Balsu skaitīšana sākas klātienes vēlēšanu dienā plkst. 17.00. Skaitīšanu izdara Vēlēšanu komisijas atklātā sēdē. Balsu skaitīšanā pēc iespējas tiek ievērota kārtība, kāda noteikta Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. nodaļā.

32. Ievēlēti ir tie padomes locekļa kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi padomes locekļu kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam. Ja padomes locekļu kandidāti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, padomes locekļa amatu saņem padomes locekļa kandidāts, kurš pirmais pieteicis savu kandidatūru padomes locekļa amatam. Padomes locekļa kandidātu ievēlēšanu un padomes locekļa kandidātu ieskaitīšanu padomes locekļu kandidātos ar lēmumu ne vēlāk kā trīs darba dienas pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas apstiprina Vēlēšanu komisija. Ievēlētie padomes locekļa kandidāti uzsāk pienākumu pildīšanu Vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas datumam sekojošā tuvākā mēneša pirmajā datumā.

33. Personu atbrīvo no padomes locekļa amata, ja persona pati izteikusi šādu vēlmi. Ja padome tuvākajā sēdē nepieņem lēmumu par personas atbrīvošanu no padomes locekļa amata, persona ir atbrīvota no padomes locekļa amata nākamajā dienā pēc minētās sēdes.

34. Padome var lemt par personas atbrīvošanu no padomes locekļa amata arī tad, ja persona vismaz trīs reizes pēc kārtas nav piedalījusies padomes sēdē bez attaisnojoša iemesla.

35. Ja ievēlētā padomes locekļa pilnvaras tiek izbeigtas pirms pilnvaru termiņa beigām, šī padomes locekļa vietā stājas nākamais balsošanā lielāko balsu skaitu saņēmušais padomes locekļa kandidāts. Šāds padomes locekļa kandidāts pienākumus sāk pildīt no brīža, kad tiek pieņemts Vēlēšanu komisijas lēmums par tā pienākumu pildīšanas uzsākšanu. Vēlēšanu komisija lēmumu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc iepriekšējā padomes locekļa pilnvaru izbeigšanās.

36. Ja padomes locekļu skaits ilgāk kā trīs mēnešus ir mazāks nekā saistošo noteikumu 4. punktā noteiktais un padomes locekļa vietā nestājas nākamie balsošanā lielāko balsu skaitu saņēmušie padomes locekļa kandidāti, dome atlaiž padomi, bet līdz atlaišanai padome savu darbību aptur.

37. Padomes priekšsēdētāju no padomes locekļu vidus ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas padome. Padomes priekšsēdētājs ir ievēlēts vai atbrīvots, ja par to nobalso vairāk nekā puse ievēlēto padomes locekļu.

38. Padomes vadītāja vietnieku ievēlē šo saistošo noteikumu 37. punktā noteiktajā kārtībā. Padomes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto padomes priekšsēdētāju tā prombūtnes laikā.

39. Padomes sēdes ir atklātas. Padomes sēdi vai tās daļu pasludina par slēgtu, ievērojot Pašvaldību likuma 27. panta ceturtajā daļā noteikto.

40. Padomi vada padomes priekšsēdētājs, tajā skaitā padomes priekšsēdētājs nosaka padomes sēdes darba kārtību, vietu un laiku.

41. Padomes priekšsēdētājs padomes sēdi sasauc atbilstoši nepieciešamībai, nosakot sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu. Informāciju par padomes sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu padomes priekšsēdētājs iesniedz Centrālajā pārvaldē.

42. Ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes sēdes padomes locekļiem tiek paziņota sēdes darba kārtība, norises laiks un vieta, kā arī nosūtīti lēmumu projekti (ja tādi sagatavoti), atzinumi par tiem un citi izziņas materiāli.

43. Informāciju par padomes sēdes norises laiku un darba kārtību ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms tās norises vai, ja minēto termiņu nav iespējams ievērot, nekavējoties pēc sēdes sasaukšanas publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.

44. Par padomes sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu Centrālā pārvalde nekavējoties informē padomes locekli, nosūtot paziņojumu uz pašvaldības tam izveidoto elektroniskā pasta adresi. Reizē ar minētās informācijas nosūtīšanu padomes loceklim tiek nodrošināta pieejamība izskatāmajiem lēmuma projektiem (ja tādi sagatavoti), atzinumiem par tiem un citiem izziņas materiāliem. Ja padomes loceklim nepieciešami izziņas materiāli, kas nav pievienoti, tas tos nekavējoties pieprasa Centrālajai pārvaldei, kas nekavējoties organizē pieejamību pieprasītajiem izziņas materiāliem.

45. Padomes priekšsēdētājs papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam:

45.1. sagatavo jautājumus izskatīšanai padomes sēdē;

45.2. sasauc un vada padomes sēdi;

45.3. nodrošina padomes lēmumu ierakstīšanu padomes sēdes protokolā;

45.4. nodrošina padomes sagatavoto domes lēmumu projektu, atzinumu un priekšlikumu iesniegšanu domes priekšsēdētājam;

45.5. ja nepieciešams, ziņo par padomes kompetencē esošiem jautājumiem domes sēdē, ja padome nav lēmusi vai vienojusies, ka ziņo cits padomes loceklis;

45.6. organizē komunikāciju starp padomes locekļiem, citām pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem);

45.7. uzdod jautājumus un sniedz priekšlikumus saistībā ar sagatavotajiem domes lēmuma projektiem;

45.8. sniedz priekšlikumus domes priekšsēdētājam vai tā pilnvarotam domes priekšsēdētāja vietniekam par sagatavotajiem domes lēmuma projektiem.

46. Padomes sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu (kvorums). Padomes priekšsēdētājs pārliecinās par kvorumu pirms katra balsojuma. Ja nav kvoruma, padomes priekšsēdētājs sēdi pārtrauc. Ja kvorums nav arī pēc pārtraukuma, padomes sēdi slēdz.

47. Ja uz padomes sēdi locekļi nav ieradušies šo saistošo noteikumu 46. punktā minētajā skaitā, padomes priekšsēdētājs var sasaukt atkārtotu sēdi, ievērojot sēdes sasaukšanai noteikto termiņu, ja nepieciešams, papildinot sēdes darba kārtību.

48. Ja uz atkārtotu padomes sēdi locekļi nav ieradušies šo saistošo noteikumu 46. punktā minētajā skaitā vai locekļi ieradušies, bet sēdes laikā atkārtoti pietrūkst kvoruma, padomes priekšsēdētājs vienas darbdienas laikā par to informē domes priekšsēdētāju. Domes priekšsēdētājs nedēļas laikā pēc informācijas saņemšanas izvērtē, vai par situāciju informējama dome vai sagatavojams un mēneša laikā izskatāms domes lēmuma projekts par padomes atlaišanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu.

49. Balsošana padomes sēdēs ir atklāta. Lēmumu pieņem ar klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

50. Padomes sēdes tiek protokolētas, protokoli tiek publicēti pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē. Padomes sēdes protokolā ieraksta:

50.1. sēdes atklāšanas un slēgšanas laiku;

50.2. sēdē piedalījušos padomes locekļu vārdu un uzvārdu;

50.3. sēdē piedalījušos citu personu vārdu un uzvārdu;

50.4. sēdes vadītāja vārdu un uzvārdu;

50.5. sēdes protokolētāja vārdu un uzvārdu;

50.6. sēdes veidu (atklāta vai slēgta);

50.7. izskatīto darba kārtību;

50.8. pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus, norādot, kuri locekļi balsojuši par vai pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas vai nav piedalījušies balsošanā.

51. Padomes priekšsēdētājs un sēdes protokolētājs paraksta sēdes protokolu piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes. Ja padomes priekšsēdētājs vai sēdes protokolētājs ir prombūtnē, padomes sēdes protokolu paraksta attiecīgās personas amata pienākumu izpildītājs.

52. Padomes loceklim piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes protokola parakstīšanas ir tiesības rakstveidā iesniegt padomes priekšsēdētājam savu viedokli par padomes sēdē izskatītu jautājumu. Padomes locekļa viedokli pievieno padomes sēdes protokolam, un tas kļūst par neatņemamu padomes sēdes protokola sastāvdaļu.

53. Padomes sēdes jautājuma izskatīšanai ir šāda secība:

53.1. padomes priekšsēdētāja ziņojums;

53.2. padomes locekļu jautājumi;

53.3. padomes locekļu debates – līdz trīs minūtēm vienā uzstāšanās reizē, uzstāties var divas reizes;

53.4. padomes priekšsēdētāja viedoklis – līdz trīs minūtēm;

53.5. balsošana;

53.6. padomes priekšsēdētājs paziņo balsošanas rezultātu;

53.7. padomes locekļa izteikšanās par balsošanas motīviem, iebildumiem – līdz trīs minūtēm.

54. Padomes priekšsēdētājs vērtē, vai padomes loceklis runā par apspriežamo jautājumu, runā lietišķi un mērķtiecīgi, nediskutē ar jautājuma apspriešanā neiesaistītām personām (zāli, klausītājiem), neaizskar apspriešanā iesaistītās personas, ievēro ētikas normas. Ja padomes priekšsēdētājs konstatē būtisku minēto prasību pārkāpumu, tas par to brīdina padomes locekli. Ja padomes loceklis atkārtoti neievēro minētās prasības, padomes priekšsēdētājs var ierobežot padomes locekļa tiesības – liegt turpināt izteikties par apspriežamo jautājumu, atslēgt mikrofonu, liegt turpināt izteikties attiecīgajā sēdē, izraidīt no padomes sēdes telpas. Pirms jautājuma par padomes locekļa tiesību ierobežošanu izlemšanas padomes priekšsēdētājs ir tiesīgs pasludināt sēdes pārtraukumu līdz 48 stundām.

55. Padomes loceklim ir tiesības līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām iesniegt rakstisku priekšlikumu par domes lēmuma projekta grozījumiem – priekšlikuma izskatīšanai analoģiski tiek piemērots 53. punkts. Priekšlikumu par pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdām var izteikt mutvārdos, šādu priekšlikumu var iekļaut bez balsošanas, to fiksē sēdes protokolā.

56. Ja ir iesniegti priekšlikumi par domes lēmuma projekta grozījumiem, vispirms balso par to iekļaušanu (priekšlikumu iesniegšanas secībā) sagatavotajā domes lēmuma projektā, bet pēc tam par domes lēmuma projektu kopumā ar iekļautajiem grozījumiem vai bez tiem, ja priekšlikums par grozījumu iekļaušanu sagatavotajā domes lēmuma projektā nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu.

57. Pašvaldības institūcijas izskata padomes iesniegumus analoģiski kārtībai, kādā tiek izskatīti privātpersonu iesniegumi, ja likums nenosaka citādāk.

58. Pēc pašvaldības darba reglamentā noteiktās domes lēmuma projekta saskaņošanas procedūras pabeigšanas domes lēmuma projekta sagatavotājs domes lēmuma projektu, kura izskatīšana atbilst šo saistošo noteikumu 9. punktā noteiktajai padomes kompetencei, iesniedz izskatīšanai arī padomes priekšsēdētājam (tajā skaitā, lai izlemtu jautājumu par domes lēmuma projekta iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā). Minēto domes lēmuma projektu padome izskata, ja padomes priekšsēdētājs domes lēmuma projektu iekļauj padomes sēdes darba kārtībā. Padomes priekšsēdētājam minēto domes lēmuma projektu obligāti jāiekļauj padomes sēdes darba kārtībā, ja domes lēmuma projektā tiek izlemts jautājums, kas izriet no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2., 5., un 12. punktā noteiktajām pašvaldības funkcijām un skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses.