Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2023. gada 4. decembrī

Par starptautiska līguma stāšanos spēkā

Ārlietu ministrija informē, ka 2023. gada 16. novembrī stājās spēkā Līgums par Eiropas Molekulārās bioloģijas konferences izveidošanu (parakstīts 1969. gada 13. februārī Ženēvā, apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 17. oktobra noteikumiem Nr. 586).

Pielikumā: Līguma par Eiropas Molekulārās bioloģijas konferences izveidošanu teksts angļu, franču un vācu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Ārlietu ministrijas
Juridiskās direkcijas vadītāja S. Pēkale

 

 

Tulkojums

Līgums par Eiropas Molekulārās bioloģijas konferences izveidošanu

Šā līguma dalībvalstis,

apzinoties molekulārās bioloģijas būtisko nozīmi zinātnes attīstībā un cilvēces labklājībā;

uzskatot, ka, izmantojot starpvaldību pasākumus, ir jāpilnveido un jāpastiprina starptautiskā sadarbība, kas jau pastāv šajā jomā;

vēloties attīstīt Eiropas mēroga sadarbību molekulārās bioloģijas jomā, lai veicinātu darbības, kurām ir īpaša zinātniska vērtība;

atzīmējot to, ka Eiropas Molekulārās bioloģijas organizācija (turpmāk tekstā - EMBO) ir pieņēmusi tos šā līguma noteikumus, kas uz to attiecas,

ir vienojušās par turpmāko.

I pants. Konferences izveidošana

Ar šo tiek izveidota Eiropas Molekulārās bioloģijas konference (turpmāk tekstā - Konference).

II pants. Mērķi

1. Konference nodrošina sadarbību starp Eiropas valstīm fundamentālu pētījumu veikšanai molekulārās bioloģijas jomā, kā arī citās ar to cieši saistītās pētniecības jomās.

2. Vispārējā programma, kas ir jāīsteno Konferences pārziņā, pirmām kārtām ietver:

a) mācību, mācīšanas un pētniecības stipendiju nodrošināšanu;

b) palīdzību universitātēm un citām augstākās izglītības iestādēm, kas vēlas uzņemt viesprofesorus;

c) kursu programmu izveidošanu un mācību sanāksmju organizēšanu saskaņoti ar universitāšu un citu augstākās izglītības un pētniecības iestāžu programmām.

Vispārējās programmas īstenošanu Konference uztic EMBO.

Vispārējo programmu vai tās īstenošanas līdzekļus var grozīt ar Konferences lēmumu, ko vienprātīgi pieņem klātesošie un balsojošie dalībnieki.

3. Konferences pētītos projektus, kurus plāno īstenot tikai daži dalībnieki, dēvē par īpašajiem projektiem. Jebkuru īpašo projektu Konference apstiprina ar klātesošo un balsojošo dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu. Īpašo projektu īsteno, pamatojoties uz īpašu līgumu starp valstīm, kas tajā piedalās. Ikviens dalībnieks ir tiesīgs vēlāk jebkurā laikā piedalīties īpašajā projektā, kas jau ir apstiprināts.

III pants. Konference

1. Konferences dalībnieki ir šā līguma dalībvalstis.

2. Konference ar lēmumu, kas pieņemts ar klātesošo un balsojošo dalībnieku vienprātīgu balsojumu, var atļaut citām Eiropas valstīm, kā arī valstīm, kuras ir devušas būtisku ieguldījumu EMBO darbā no tās dibināšanas brīža, kļūt par dalībniekiem, pievienojoties šim līgumam pēc tā stāšanās spēkā.

3. Konference ar klātesošo un balsojošo dalībnieku vienprātīgu balsojumu var uzsākt sadarbību ar valstīm, kas nav dalībvalstis, valstu iestādēm vai starptautiskām valstiskām vai nevalstiskām organizācijām. Šādas sadarbības noteikumus Konference nosaka ar klātesošo un balsojošo dalībnieku vienprātīgu balsojumu, katrā gadījumā ņemot vērā pastāvošos apstākļus.

IV pants. Konferences procedūra un funkcijas

1. Konference sanāk kārtējā sesijā vienu reizi gadā. Tā var sanākt arī ārkārtas sesijā, ja to ir pieprasījušas divas trešdaļas no visiem dalībniekiem.

2. Katru dalībnieku pārstāv ne vairāk kā divi pārstāvji, kurus var pavadīt padomdevēji. Konference ievēlē priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus uz laiku līdz nākamajai kārtējai sesijai.

3. Konference:

a) pieņem lēmumus, kas nepieciešami II pantā noteiktā mērķa sasniegšanai;

b) lemj par savas sanāksmes vietu;

c) ir pilnvarota turēt finanšu līdzekļus un slēgt līgumus;

d) pieņem savu reglamentu;

e) ar klātesošo un balsojošo dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu izveido nepieciešamās padotības struktūras;

f) apstiprina indikatīvu shēmu II panta 2. daļā minētās vispārējās programmas īstenošanai un precizē tās ilgumu. Apstiprinot šo shēmu, Konference ar klātesošo un balsojošo dalībnieku vienprātīgu balsojumu nosaka maksimālos kredītus, kas var tikt piešķirti šajā laika posmā. Šo summu vēlāk drīkst mainīt tikai tad, ja tā nolemj Konference ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu vienprātīgu balsojumu;

g) pieņem kārtējo gada budžetu ar klātesošo un balsojošo dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu un veic nepieciešamos finanšu pasākumus;

h) apstiprina provizoriskās izdevumu tāmes diviem turpmākajiem gadiem;

i) ņem vērā īpašos finanšu noteikumus, kas attiecas uz kādu īpašo projektu, kuru iepriekš pieņēmuši dalībnieki, kas piedalās šajā projektā;

j) pieņem finanšu noteikumus ar klātesošo un balsojošo dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu;

k) apstiprina un publicē savus revidētos gada pārskatus;

l) apstiprina ģenerālsekretāra iesniegto gada ziņojumu.

4. a) i) Konferencē katram dalībniekam ir viena balss.

ii) Tomēr dalībniekam nav tiesību balsot par īpašā projekta izpildi, ja tas nav piekritis piedalīties šajā projektā.

iii) Valstis, kas ir parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas šo līgumu, divus gadus pēc līguma stāšanās spēkā var tikt pārstāvētas Konferencē un piedalīties tās darbā bez balsstiesībām.

iv) Dalībniekam nav balsstiesību Konferencē, ja tas nav veicis savas iemaksas divus finanšu gadus pēc kārtas.

b) Ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi, Konferences lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo un balsojošo dalībnieku balsu vairākumu.

c) Lai nodrošinātu kvorumu Konferences sanāksmē, nepieciešama visu dalībnieku pārstāvju vairākuma klātbūtne.

V pants. Ģenerālsekretārs

1. Konference ar visu dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu ieceļ ģenerālsekretāru uz noteiktu laiku. Viņš paliek amatā līdz viņa pēcteča iecelšanai. Ģenerālsekretārs palīdz Konferences priekšsēdētājam un nodrošina darba nepārtrauktību sesiju starplaikā. Viņš var veikt visas darbības, kas nepieciešamas Konferences kārtējo pienākumu izpildei.

2. Ģenerālsekretārs iesniedz Konferencei:

a) IV panta 3. daļas f) punktā minēto indikatīvās shēmas projektu;

b) kārtējo budžetu un provizorisko tāmi, kas paredzēta IV panta 3. daļas g) un h) punktā;

c) katra īpašā projekta finanšu noteikumus saskaņā ar IV panta 3. daļas i) punktu;

d) revidētos gada pārskatus un gada ziņojumu, kas prasīts IV panta 3. daļas k) un l) punktā.

3. Savu pienākumu īstenošanā ģenerālsekretārs izmanto EMBO pakalpojumus.

VI pants. Budžets

1. Ģenerālsekretārs katru gadu ne vēlāk kā 1. oktobrī iesniedz Konferencei kārtējo gada budžetu nākamajam finanšu gadam, kurš ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim un kurā kopā ar aplēstajiem ienākumiem norādīti gan izdevumi, kas radušies, īstenojot vispārējo programmu, gan izdevumi, kas saistīti ar Konferences darbību.

2. Kārtējā budžeta izdevumus sedz, izmantojot:

a) dalībnieku finanšu iemaksas;

b) dāvinājumus, ko dalībnieki sniedz papildus savām finanšu iemaksām, ar nosacījumu, ka tie atbilst Konferences mērķiem;

c) citus resursus, jo īpaši dāvinājumus, ko piedāvā privātas organizācijas vai privātpersonas, ar nosacījumu, ka Konference to iepriekš apstiprina ar klātesošo un balsojošo dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu.

VII pants. Iemaksas un revīzija

1. Katrs dalībnieks sedz gan izdevumus, kas rodas, īstenojot vispārējo programmu, gan izdevumus, kas saistīti ar Konferences darbību, saskaņā ar iemaksu skalu, par kuru Konference lemj vienu reizi trijos gados ar visu dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu un kuras pamatā ir katra dalībnieka vidējie nacionālie neto ienākumi pēc faktoru izmaksām par pēdējiem trim iepriekšējiem gadiem, par kuriem ir pieejama statistika.

2. Konference ar visu dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu var nolemt ņemt vērā visus īpašos apstākļus, kas ietekmē dalībnieku, un attiecīgi grozīt tā iemaksas. Piemērojot šo noteikumu, jēdziens "īpaši apstākļi" it īpaši ietver situāciju, kad dalībvalsts nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par summu, ko Konference nosaka ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

3. Ja valsts kļūst par līguma dalībvalsti vai pārstāj būt par līguma dalībvalsti, tiek grozīta 1. daļā minēto iemaksu skala. Jaunā skala ir spēkā no nākamā finanšu gada.

4. Ģenerālsekretārs paziņo dalībniekiem viņu iemaksu summu uzskaites vienībās, kuras atbilst 0,88867088 gramiem tīra zelta, kā arī datumus, kad veicami maksājumi.

5. Ģenerālsekretārs sīki uzskaita visus ieņēmumus un izmaksas. Konference ieceļ revidentus, lai revidētu savus pārskatus un lai saskaņā ar Finanšu noteikumiem pārbaudītu EMBO pārskatus. Ģenerālsekretārs un EMBO sniedz revidentiem tādu informāciju un palīdzību, kāda tiem var būt nepieciešama pienākumu veikšanai.

VIII pants. Strīdu izšķiršana

Jebkāds strīds starp diviem vai vairākiem dalībniekiem par šā līguma interpretāciju vai piemērošanu, kas netiek izšķirts ar Konferences starpniecību, pēc jebkuras strīdā iesaistītās puses lūguma tiek iesniegts Starptautiskajai tiesai, ja vien attiecīgie dalībnieki pieņemamā termiņā nevienojas par citu strīda izšķiršanas veidu.

IX pants. Grozījumi

1. Šis līgums var tikt grozīts, ja to pieprasa vismaz divas trešdaļas no visiem dalībniekiem.

2. Grozījumu priekšlikumu iekļauj tās kārtējās sesijas darba kārtībā, kas notiek uzreiz pēc šā priekšlikuma iesniegšanas ģenerālsekretāram. Šāds priekšlikums var būt arī ārkārtas sesijā izskatāms jautājums.

3. Visus šā līguma grozījumus vienprātīgi pieņem visi Konferences dalībnieki, kas par to pieņemšanu rakstiski paziņo Šveices valdībai.

4. Grozījumi stājas spēkā 30 dienas pēc pēdējā rakstiskā pieņemšanas paziņojuma iesniegšanas.

X pants. Likvidācija

Ievērojot jebkādu līgumu, kas var tikt noslēgts starp dalībniekiem attiecībā uz Konferences likvidāciju, ģenerālsekretāram uztic visus jautājumus, kas izriet no Konferences likvidēšanas. Ja vien Konference nav noteikusi citādi, pārpalikumu sadala starp dalībniekiem proporcionāli iemaksām, ko tie veikuši kopš dienas, kad kļuva par šā līguma pusēm. Deficīta gadījumā dalībnieki to sedz atbilstoši tādam pašam proporcionālajam sadalījumam, kāds piemērots, lai noteiktu to iemaksas kārtējam finanšu gadam.

XI pants. Nobeiguma noteikumi

1. Šis līgums ir pieejams parakstīšanai valstīm, kas to ir izstrādājušas.

2. Šis līgums ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Atbilstošus norādījumus iesniedz Šveices valdībai.

3. Ikviena valsts, kas nav šā līguma parakstītāja, var pievienoties, ja vien tā atbilst III panta 2. daļai. Pievienošanās dokumentus iesniedz Šveices valdībai.

4. a) Šis līgums stājas spēkā pēc tam, kad to ratificē, pieņem vai apstiprina lielākā daļa valstu, kas to ir izstrādājušas, ar nosacījumu, ka šo valstu kopējās iemaksas veido vismaz 70 % no kopējām iemaksām, kas norādītas šim līgumam pievienotajā iemaksu skalā.

b) Ikvienai citai parakstītājvalstij vai valstij, kas pievienojas, līgums stājas spēkā tā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas dienā.

c) Šis līgums sākotnēji ir spēkā piecus gadus. Ne vēlāk kā vienu gadu pirms minētā termiņa beigām Konference satiekas, lai ar visu dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu nolemtu vai nu pagarināt līgumu bez izmaiņām, vai arī grozīt to, vai pārtraukt Eiropas sadarbību molekulārās bioloģijas jomā saskaņā ar šo līgumu.

5. Pēc tam, kad šis līgums ir bijis spēkā piecus gadus, līguma dalībvalsts var to denonsēt, paziņojot par to Šveices valdībai. Šāda denonsēšana stājas spēkā:

a) kārtējā finanšu gada beigās, ja paziņojums ir sniegts šā finanšu gada pirmajos deviņos mēnešos;

b) nākamā finanšu gada beigās, ja paziņojums ir sniegts kārtējā finanšu gada pēdējos trijos mēnešos.

6. Ja dalībnieks nepilda savas saistības saskaņā ar šo līgumu, tam ar Konferences lēmumu, ko pieņēmis visu dalībnieku divu trešdaļu vairākums, var atņemt dalībnieka statusu. Ģenerālsekretārs par šādu lēmumu paziņo parakstītājvalstīm un valstīm, kas pievienojas.

7. Šveices valdība paziņo parakstītājvalstīm un valstīm, kas pievienojas:

a) visus parakstus;

b) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c) šā līguma stāšanos spēkā;

d) visus rakstiskos pieņemšanas aktus, kas paziņoti saskaņā ar IX panta 3. daļu;

e) ikviena grozījuma stāšanos spēkā un

f) ikvienu denonsēšanu, kas paziņota saskaņā ar XI panta 5. daļu.

8. Šveices valdība, stājoties spēkā šim līgumam, to reģistrē pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

XII pants. Pārejas noteikumi

1. Attiecībā uz laika posmu no līguma stāšanās spēkā līdz nākamajam 31. decembrim Konference veic budžeta pasākumus, un izdevumi tiek segti atbilstoši dalībvalstu iemaksu novērtējumiem, kas izveidoti saskaņā ar turpmākajām divām daļām.

2. Līguma dalībvalstis dienā, kad līgums stājas spēkā, un valstis, kas var kļūt par dalībvalstīm līdz nākamajam 31. decembrim pēc līguma stāšanās spēkā, kopā uzņemas visus izdevumus, kas paredzēti provizoriskajos budžeta pasākumos, kurus Konference var pieņemt saskaņā ar šā panta 1. daļu.

3. Iemaksu novērtējumus valstīm, uz kurām attiecas 2. daļa, nosaka provizoriski, atbilstoši nepieciešamībai un saskaņā ar VII panta 1. daļu. Beidzoties 1. daļā norādītajam termiņam, galīgo izmaksu sadali starp šīm valstīm veic, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem. Visus valsts virsmaksājumus, kas pārsniedz tai noteikto galīgo daļu, ieskaita tās kredītā.

To apliecinot, pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo līgumu.

Parakstīts vienā oriģināleksemplārā Ženēvā 1969. gada 13. februārī angļu, franču un vācu valodā, visiem trim tekstiem ir vienāds spēks; oriģināleksemplārs tiek iesniegts Šveices valdības arhīvā, kurš nosūta apstiprinātas kopijas visām parakstītājvalstīm un valstīm, kas pievienojas.

(Turpinājumā seko paraksti)

 

Pielikums

Iemaksu skala, ko CERN sagatavojis 1967. gadam, pamatojoties uz vidējiem nacionālajiem ienākumiem 1962.-1964. gadā

Šī skala ir sniegta tikai šā līguma XI panta 4. daļas a) punktā minētajā nolūkā. Tā nekādi neietekmē lēmumus, kas Padomei būs jāpieņem saskaņā ar VII panta 1. daļu par turpmākajām iemaksu skalām.

	%
Austrija..........................................................................................................................	1,87
Beļģija...........................................................................................................................	3,51
Dānija............................................................................................................................	2,02
Vācijas Federatīvā Republika.........................................................................................	22,96
Francija.........................................................................................................................	19,06
Grieķija.........................................................................................................................	1,16
Itālija.............................................................................................................................	11,08
Nīderlande....................................................................................................................	3,82
Norvēģija......................................................................................................................	1,39
Spānija..........................................................................................................................	4,26
Zviedrija........................................................................................................................	3,96
Šveice...........................................................................................................................	3,07
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.............................................................	21,84
	100,00