1. Noteikumi nosaka ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu pieļaujamo apmēru, kā arī izdevumus, kuri nav atlīdzināmi.

2. Par pamatotiem uzskatāmi izdevumi, kas paredzēti no patērētāju tiesību pārkāpuma cietušo patērētāju informēšanai par kolektīvo prasību maksimāli efektīvā un vienlaikus ekonomiski pamatotā veidā, kā arī atbilst šādam pieļaujamam apmēram:

2.1. kvalificētajai institūcijai – maksimāli 10 000 euro informēšanas pasākumiem;

2.2. ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam – maksimāli 500 euro informēšanas pasākumiem.

3. Par neatlīdzināmiem izdevumiem ir uzskatāmi šādi izdevumi:

3.1. izdevumi, kas radušies saistībā ar patērētāju informēšanu ārpus konkrētās kolektīvās prasības;

3.2. ražotāja, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja izdevumi par informēšanas pasākumiem, kas nav uzlikti par pienākumu ar tiesas nolēmumu;

3.3. izdevumi, kas nav vērsti uz patērētāju sasniegšanu maksimāli efektīvā un vienlaikus ekonomiski pamatotā veidā.