Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Latvijas Bankas noteikumi Nr. 259
Rīgā 2023. gada 27. novembrī Kredītiestāžu licencēšanas, atsevišķu atļauju izsniegšanas un informācijas sniegšanas noteikumi
1. Noteikumi nosaka: 1.1. licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai izsniegšanas kārtību un iesniedzamos dokumentus; 1.2. iesniedzamos dokumentus šādām Kredītiestāžu likumā paredzētajām licencēm (atļaujām): 1.2.1. licence (atļauja) ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā; 1.2.2. atļauja kredītiestādes reorganizācijai; 1.3. iesniedzamos dokumentus un papildu prasības šādām Kredītiestāžu likumā paredzētajām atļaujām: 1.3.1. atļauja Latvijas Republikas kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī; 1.3.2. atļauja kredītiestādes uzņēmuma vai tā daļas, tai skaitā filiāles, nodalāmas mantas kopuma, aktīvu vai saistību kopuma vai ar kredītiestādes klientiem noslēgto tipveida līgumu kopuma pārejai citas personas īpašumā vai lietošanā (turpmāk – kredītiestādes uzņēmuma pāreja); 1.4. iesniegšanas kārtību un iesniedzamos dokumentus šādiem Kredītiestāžu likumā paredzētajiem paziņojumiem: 1.4.1. Latvijas Republikas kredītiestādes filiāles atvēršanai dalībvalstī un finanšu pakalpojumu sniegšanai dalībvalstī, neatverot filiāli; 1.4.2. ārvalsts un dalībvalsts kredītiestādes pārstāvniecības atvēršanai Latvijas Republikā; 1.4.3. Latvijas Republikas kredītiestādes pārstāvniecības atvēršanai un slēgšanai ārvalstī un dalībvalstī; 1.4.4. dividenžu un ārkārtas dividenžu izmaksai; 1.5. kārtību, kādā kredītiestāde sagatavo un sniedz Latvijas Bankai uzraudzībai nepieciešamo informāciju par: 1.5.1. ciešām attiecībām; 1.5.2. ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību Latvijas Republikā; 1.5.3. kredītiestādes struktūrvienībām un finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli. 2. Ja iesnieguma vai citu dokumentu izskatīšanas laikā šajos noteikumos minētajos iesniedzamajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi, iesniedzējs nekavējoties iesniedz Latvijas Bankai precizētos dokumentus. 3. Ja šajos noteikumos noteiktajos gadījumos jāiesniedz dokumenti, kuri jau ir Latvijas Bankas rīcībā un kuros ietvertajā informācijā nav notikušas izmaiņas, tad attiecīgos dokumentus neiesniedz atkārtoti un iesniegumā Latvijas Bankai norāda, kad attiecīgie dokumenti ir iesniegti un ka tajos ietvertajā informācijā no iesniegšanas brīža nav notikušas izmaiņas. 4. Lai saņemtu Kredītiestāžu likuma 11. pantā paredzēto licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, jaundibināmā kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai informāciju un dokumentus saskaņā ar šādu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām: 4.1. Komisijas 2022. gada 17. jūnija deleģēto regulu (ES) 2022/2580, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2013/36/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par informāciju, kas jāsniedz pieteikumā kredītiestādes atļaujas saņemšanai, un šķēršļiem, kuri var kavēt kompetento iestāžu uzraudzības funkciju efektīvu īstenošanu; 4.2. Komisijas 2022. gada 20. jūnija īstenošanas regulu (ES) 2022/2581, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2013/36/ES piemērošanai attiecībā uz informācijas sniegšanu kredītiestādes atļaujas pieteikumā. 5. Papildus šo noteikumu 4. punktā minētajiem dokumentiem jaundibināmā kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai kredītiestādes amatpersonu un akcionāru parakstītu apliecinājumu par iepazīšanos ar personas datu apstrādes kārtību licencēšanas procedūras ietvaros (1. pielikums). 6. Latvijas Banka izsniedz licenci (atļauju) triju darbdienu laikā no kredītiestādes reģistrācijas komercreģistrā. 7. Kredītiestādes nosaukuma (firmas) maiņas gadījumā Latvijas Banka licenci (atļauju) pārreģistrē triju darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas. 8. Ja saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 11. pantu kredītiestādei tiek noteikti darbības nosacījumi, kuri nebija iepriekš norādīti licencē (atļaujā), Latvijas Banka licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai pārreģistrē vienlaikus ar lēmuma, kas paredz šādus nosacījumus, pieņemšanu. III. Licence (atļauja) ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā un atļauja Latvijas Republikas kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī
9. Lai ārvalsts kredītiestādes filiāle saņemtu Kredītiestāžu likuma 11. pantā paredzēto licenci (atļauju) darbībai Latvijas Republikā, ārvalsts kredītiestādes pilnvarota persona iesniedz Latvijas Bankai: 9.1. iesniegumu; 9.2. šo noteikumu 2. pielikumā norādīto informāciju; 9.3. ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai Latvijas Republikā, ja attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz šādas atļaujas nepieciešamību, vai šīs institūcijas apstiprinājumu, ka šāda atļauja nav nepieciešama un ka tā neiebilst pret filiāles atvēršanu; 9.4. informāciju par ārvalsts kredītiestādes ciešām attiecībām ar trešajām personām. 10. Lai saņemtu Kredītiestāžu likuma 12. panta pirmajā daļā paredzēto atļauju Latvijas Republikas kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī, kredītiestādes pilnvarota persona iesniedz Latvijas Bankai: 10.1. iesniegumu; 10.2. kredītiestādes statūtos noteiktajā kārtībā apstiprinātu kredītiestādes filiāles nolikumu; 10.3. šādu informāciju par kredītiestādes filiāles vadītāja kandidatūru: 10.3.1. personu identificējoša informācija (vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī personas nacionālais identifikācijas numurs (ja ir)); 10.3.2. personu apliecinoša dokumenta dati (numurs, izdošanas datums, derīguma termiņš, izdevējiestāde un izdevējvalsts); 10.3.3. dzīves un darba gājuma apraksts (CV), norādot pēdējos 10 gados ieņemamos amatus, pilnvaru apjomu un veiktās funkcijas. 11. Saņemot atļauju Latvijas Republikas kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī, 30 dienu laikā pēc kredītiestādes filiāles reģistrācijas attiecīgajā ārvalstī kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai filiāles reģistrāciju apliecinoša dokumenta kopiju, kā arī ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtās licences (atļaujas) kopiju, ja ārvalsts normatīvie akti paredz licences (atļaujas) nepieciešamību. 12. Lai saņemtu Kredītiestāžu likuma 57. panta pirmajā daļā paredzēto atļauju reorganizēt kredītiestādi, katra reorganizācijā iesaistītā kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai: 12.1. vadītāja parakstītu iesniegumu, kurā norādīti reorganizācijas iemesli un sniegta informācija par valstīm, kurās kredītiestādei ir kreditori; 12.2. kredītiestādes, kas turpinās darbību pēc reorganizācijas, bilanci; 12.3. informāciju par plānoto pašu kapitālu un plānotajiem kapitāla pietiekamības rādītājiem pēc reorganizācijas pabeigšanas. 13. Lai saņemtu Kredītiestāžu likuma 59.2 pantā paredzēto atļauju kredītiestādes uzņēmuma pārejai, kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai kredītiestādes uzņēmuma pārejas priekšlikumu, kas ietver: 13.1. iesniegumu par kredītiestādes uzņēmuma pāreju; 13.2. starp kredītiestādes uzņēmuma nodevēju kredītiestādi un kredītiestādes uzņēmuma ieguvēju noslēgto līgumu par kredītiestādes uzņēmuma pāreju vai šā līguma kopiju; 13.3. kredītiestādes uzņēmumā ietverto aktīvu un saistību nodošanas vērtības pamatojumu; 13.4. kredītiestādes uzņēmuma pārejas plānu, kurā noteikta uzņēmuma pārejas kārtība un termiņi; 13.5. kredītiestādes uzņēmuma nodevēja un kredītiestādes uzņēmuma ieguvēja, ja tas pakļauts Latvijas Bankas uzraudzībai, bilances, kas ir sagatavotas, ņemot vērā kredītiestādes uzņēmuma pārejas rezultātu, un finanšu prognozi turpmākajiem diviem gadiem no kredītiestādes uzņēmuma pārejas dienas; 13.6. kredītiestādes uzņēmuma nodevēja klientu lietu nodošanas aktu vai citu dokumentu, pēc kura identificējami klienti, ja kredītiestādes uzņēmuma pārejas rezultātā klientu lietas tiek nodotas Latvijas Nacionālajam arhīvam, nevis kredītiestādes uzņēmuma ieguvējam. 14. Ja kredītiestāde neievēro vai nevar ievērot kredītiestādes uzņēmuma pārejas plānā noteikto kārtību un termiņus, kredītiestāde par to nekavējoties informē Latvijas Banku. V. Paziņojums par Latvijas Republikas kredītiestādes filiāles atvēršanu dalībvalstī vai finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli
15. Kredītiestāde, kura vēlas atvērt filiāli dalībvalstī vai vēlas sniegt finanšu pakalpojumus dalībvalstī, neatverot filiāli, iesniedz Latvijas Bankai attiecīgi Kredītiestāžu likuma 12.2 panta otrajā daļā vai 12.3 panta otrajā daļā paredzēto iesniegumu saskaņā ar šādu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām: 15.1. Komisijas 2014. gada 27. augusta īstenošanas regulu (ES) Nr. 926/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām paziņojumiem attiecībā uz tiesību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2013/36/ES; 15.2. Komisijas 2014. gada 4. jūnija deleģēto regulu (ES) Nr. 1151/2014, ar ko saistībā ar informāciju, kura jāsniedz, ja tiek izmantotas tiesības veikt uzņēmējdarbību un īstenota pakalpojumu sniegšanas brīvība, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem. 16. Lai atvērtu filiāli dalībvalstī, papildus šo noteikumu 15. punktā noteiktajam iesniegumam kredītiestāde iesniedz kredītiestādes filiāles vadītāja parakstītu apliecinājumu par iepazīšanos ar personas datu apstrādes kārtību šīs procedūras ietvaros (3. pielikums). 17. Lai sniegtu finanšu pakalpojumus dalībvalstī, neatverot filiāli, papildus šo noteikumu 15. punktā noteiktajam iesniegumam kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai: 17.1. plānoto pakalpojumu sniegšanas procesu aprakstu; 17.2. potenciālo klientu loka aprakstu (rezidenti vai nerezidenti, juridiskās vai fiziskās personas, juridisko personu biznesa joma) un klientu piesaistes procesa aprakstu; 17.3. informāciju, vai tiks izmantotas esošās procedūras vai ir izstrādātas jaunas procedūras klientu piesaistei un pakalpojumu sniegšanai citās dalībvalstīs; 17.4. detalizētu citās dalībvalstīs piesaistīto kredītiestādes klientu identifikācijas, izpētes un darījumu uzraudzības procesa aprakstu; 17.5. risku direktora visu risku izvērtējumu par plānoto pakalpojumu sniegšanu; 17.6. informāciju par plānoto pakalpojumu sasaisti ar kredītiestādes stratēģiju. 18. Kredītiestāžu likuma 12. panta trešajā daļā paredzētā pienākuma izpildei kredītiestādes pilnvarota persona rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes pārstāvniecības atvēršanu Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu piecu darbdienu laikā pēc ieraksta izdarīšanas komercreģistrā. Latvijas Banka nekavējoties paziņo ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes uzraudzības institūcijai par minētā paziņojuma saņemšanu. 19. Kredītiestāžu likuma 12. panta ceturtajā daļā paredzētā pienākuma izpildei Latvijas Republikas kredītiestāde rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par: 19.1. nodomu atvērt pārstāvniecību ārvalstī vai dalībvalstī ne vēlāk kā 30 dienas pirms pārstāvniecības atvēršanas. Iesniegumā kredītiestāde norāda pārstāvniecības nosaukumu, juridisko adresi, kā arī pārstāvniecības vadītāja vārdu un uzvārdu; 19.2. pārstāvniecības slēgšanu ārvalstī vai dalībvalstī piecu darbdienu laikā pēc pārstāvniecības darbības izbeigšanas. 20. Sniedzot Kredītiestāžu likuma 85. panta trešajā daļā paredzēto paziņojumu par nodomu izmaksāt dividendes, kredītiestāde rakstveidā iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu, norādot paredzamo dividenžu apmēru, kuram pievieno šādus dokumentus: 20.1. kredītiestādes gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu par kredītiestādes gada pārskatu, ja tas jau nav iesniegts Latvijas Bankai; 20.2. citu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Latvijas Banka varētu izvērtēt, vai dividenžu izmaksas rezultātā kredītiestāde turpmāko trīs gadu laikā spēs ievērot Kredītiestāžu likumā, Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā un tieši piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos kredītiestādei noteiktos rādītājus un ierobežojumus, kuru apmēru (līmeni) ietekmē dividenžu izmaksa gan parastos darbības apstākļos, gan krīzes situācijā. 21. Sniedzot Kredītiestāžu likuma 85. panta trešajā daļā paredzēto paziņojumu par nodomu izmaksāt ārkārtas dividendes, kredītiestāde rakstveidā iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu, kurā norādīts paredzamais dividenžu apmērs, un tam pievieno: 21.1. starpperiodu finanšu pārskatus par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, ja no pārskata gada sākuma līdz ārkārtas dividenžu noteikšanas datumam ir pagājuši mazāk nekā seši mēneši; 21.2. starpperiodu finanšu pārskatus par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu par kredītiestādes starpperiodu finanšu pārskatiem, ja no pārskata gada sākuma līdz ārkārtas dividenžu noteikšanas datumam ir pagājuši seši mēneši vai vairāk; 21.3. citu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Latvijas Banka varētu izvērtēt, vai dividenžu izmaksas rezultātā kredītiestāde turpmāko trīs gadu laikā spēs ievērot Kredītiestāžu likumā, Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā un tieši piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos kredītiestādei noteiktos rādītājus un ierobežojumus, kuru apmēru (līmeni) ietekmē dividenžu izmaksa gan parastos darbības apstākļos, gan krīzes situācijā. 22. Šo noteikumu 21. punktā minētos starpperiodu finanšu pārskatus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē kredītiestāžu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu, vai Komisijas 2023. gada 13. augusta regulā (EK) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002, noteiktā 34. Starptautiskā Grāmatvedības standarta prasībām. 23. Lai saņemtu Kredītiestāžu likuma 85. panta otrajā daļā paredzēto saskaņojumu dividenžu (arī ārkārtas dividenžu) izmaksai, ja zvērināta revidenta ziņojums par kredītiestādes finanšu pārskatiem ir ar piezīmēm vai zvērināts revidents ir atteicies sniegt atzinumu vai sniedzis negatīvu atzinumu, kredītiestāde rakstveidā iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu, norādot paredzamo dividenžu (arī ārkārtas dividenžu) apmēru un paskaidrojot zvērināta revidenta piezīmju, atteikuma sniegt atzinumu vai sniegtā negatīvā atzinuma iemeslus. 24. Kredītiestāde rakstveidā informē Latvijas Banku par nodomu nodibināt ciešas attiecības vai palielināt to apmēru ne vēlāk kā 30 dienas pirms ciešu attiecību nodibināšanas vai to apmēra palielināšanas. Par ciešu attiecību izbeigšanos vai samazināšanos kredītiestāde informē Latvijas Banku ne vēlāk kā 30 dienas pēc šo attiecību izbeigšanās vai samazināšanās. 25. Sniedzot informāciju par personām, ar kurām kredītiestādei ir ciešas attiecības, saskaņā ar šo noteikumu 24. punktu, kredītiestāde norāda: 25.1. par fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav – dzimšanas gadu un vietu), pilsonību, ciešu attiecību veidu un apmēru, kas izteikts veselos procentos; 25.2. par komercsabiedrībām – firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un vietu, ciešu attiecību veidu un apmēru, kas izteikts veselos procentos, kā arī to, vai komercsabiedrība sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus. 26. Par ciešām attiecībām dalības veidā saskaņā ar šo noteikumu 24. punktu kredītiestāde informē Latvijas Banku tikai tādā gadījumā, ja iestāsies vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 26.1. ieguldījums dos iespēju īstenot ietekmi uz komercsabiedrības vadību vai finanšu politiku; 26.2. ieguldījums nebūs klasificējams kā finanšu aktīvs, kas novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai finanšu aktīvs, kas novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pērējos apvienotajos ienākumos; 26.3. ciešās attiecībās esošā komercsabiedrība sniegs ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus. 27. Kredītiestāde rakstveidā informē Latvijas Banku, ja ciešās attiecībās esoša komercsabiedrība sāk vai izbeidz sniegt ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, ne vēlāk kā 30 dienas pēc minēto pakalpojumu sniegšanas sākšanas vai izbeigšanas. 28. Informāciju par ciešām attiecībām kredītiestāde sagatavo atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam par stāvokli iepriekšējā gada 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai līdz 31. janvārim elektroniskā veidā, izmantojot paaugstinātās drošības sistēmu, saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kuri regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku. 29. Sniedzot šo noteikumu 5. pielikumā minēto informāciju, kredītiestāde par visām personām, ar kurām kredītiestādei ir ciešas attiecības: 29.1. ailē "Personas identifikators" norāda: 29.1.1. fiziskajām personām – personas kodu (ja tāda nav – dzimšanas gadu); 29.1.2. komercsabiedrībām – reģistrācijas numuru; 29.2. ailē "Personas nosaukums" norāda: 29.2.1. fiziskajām personām – vārdu un uzvārdu; 29.2.2. komercsabiedrībām – komercsabiedrības nosaukumu (firmu); 29.3. ailē "Valsts kods" saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi" norāda: 29.3.1. fiziskajām personām – pilsonības valsts kodu (ja tāda nav – dzimšanas vietas valsts kodu); 29.3.2. komercsabiedrībām – reģistrācijas vietas valsts kodu; 29.4. ailē "Ciešu attiecību veids" norāda ciešu attiecību veida vērtību "38a", "38b" vai "38c" saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 4. panta 1. punkta 38. apakšpunktu; 29.5. ailē "Ciešu attiecību apmērs" norāda ciešu attiecību apmēru, kas izteikts veselos procentos; 29.6. ailē "Pazīme" norāda vērtību "KRR", ja komercsabiedrība sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus. 30. Kredītiestāžu likuma 20. panta trešajā daļā paredzētā pienākuma izpildei ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai šādu informāciju par tās darbību Latvijas Republikā: 30.1. datus par likvīdo aktīvo sadalījumu valūtās; 30.2. informāciju par noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā ārvalsts kredītiestādes filiāle; 30.3. risku pārvaldīšanas politiku; 30.4. pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru un informāciju par personām, kuras ārvalsts kredītiestādes filiālē pilda pamatfunkcijas; 30.5. darbības atjaunošanas plānu. 31. Ārvalsts kredītiestādes filiāle reizi gadā līdz nākamā gada 31. janvārim rakstveidā iesniedz Latvijas Bankai šo noteikumu 30. punktā minēto informāciju par stāvokli iepriekšējā gada 31. decembrī. 32. Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt ārvalsts kredītiestādes filiālei jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama tās uzraudzībai. X. Informācijas sniegšana par kredītiestādes struktūrvienībām un finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli
33. Kredītiestāde sagatavo informāciju par kredītiestādes filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs un dalībvalstīs, par finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli, kā arī par tās struktūrvienībām (norēķinu grupa, klientu apkalpošanas centrs u. c.) Latvijas Republikā, izņemot Latvijā reģistrētās filiāles, atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam par stāvokli iepriekšējā gada 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai līdz 31. janvārim elektroniskā veidā, izmantojot paaugstinātās drošības sistēmu, saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kuri regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku. 34. Sniedzot šo noteikumu 6. pielikumā minēto informāciju, kredītiestāde: 34.1. ailē "Struktūrvienības veids" norāda: 34.1.1. vērtību "FIL" par kredītiestādes filiālēm ārvalstīs un dalībvalstīs; 34.1.2. vērtību "PRST" par kredītiestādes pārstāvniecībām ārvalstīs un dalībvalstīs; 34.1.3. vērtību "FPS" par kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli; 34.1.4. vērtību "STR" par kredītiestādes struktūrvienībām (norēķinu grupa, klientu apkalpošanas centrs u. c.) Latvijas Republikā; 34.2. ailē "Valsts kods" norāda valsts, kurā kredītiestādei ir filiāle vai pārstāvniecība, kā arī dalībvalsts, kurā kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, kodu saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi"; 34.3. ailē "Skaits" norāda attiecīgo kredītiestādes struktūrvienību skaitu. 35. Atzīt par spēku zaudējušiem: 35.1. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 27. oktobra normatīvos noteikumus Nr. 200 ''Kārtība, kādā iesniedzama informācija un dokumenti kredītiestādes licences, atsevišķu kredītiestādes darbību reglamentējošo atļauju un dokumentu saskaņojuma saņemšanai un informācijas sniegšanai'' (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 214); 35.2. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 11. augusta normatīvos noteikumus Nr. 129 "Kredītiestādes uzņēmuma pārejas priekšlikuma izskatīšanas normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 158). 37. Kredītiestāde informāciju par ciešām attiecībām un informāciju par kredītiestādes filiālēm, pārstāvniecībām un citām tās struktūrvienībām par 2023. gadu sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 27. oktobra normatīvajos noteikumos Nr. 200 ''Kārtība, kādā iesniedzama informācija un dokumenti kredītiestādes licences, atsevišķu kredītiestādes darbību reglamentējošo atļauju un dokumentu saskaņojuma saņemšanai un informācijas sniegšanai'' noteiktajai kārtībai. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas 2019/878, ar ko direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem. Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
Uzsākot kredītiestādes darbību, iepriekšēja licences (atļaujas) saņemšana ir galvenā prudenciālās uzraudzības metode, lai nodrošinātu, ka šo darbību veic tikai uzņēmēji, kam ir stabils ekonomiskais pamats un struktūra, kura spēj novērst īpašos noguldījumu pieņemšanai un kredītu izsniegšanai raksturīgos riskus, un kam ir piemēroti vadītāji. Padomes 2013. gada 15. oktobra regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (turpmāk – VUM regula), pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 6. punktu, uztic Eiropas Centrālajai bankai (turpmāk – ECB) īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību. Prudenciālās uzraudzības nolūkā ECB ir uzticēti uzdevumi attiecībā uz iesaistītajās dalībvalstīs dibinātajām kredītiestādēm, kas minētas VUM regulas 4. pantā, VUM regulas 6. panta ietvaros. Saskaņā ar VUM regulas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu ECB izsniedz atļauju kredītiestādēm, uz kurām attiecas VUM regulas 14. pants. Saskaņā ar minēto pantu pieteikumu, lai saņemtu atļauju uzsākt tādas kredītiestādes darbību, kura veiks uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, iesniedz tās dalībvalsts valsts nacionālajai kompetentajai iestādei (turpmāk – Latvijas Banka), kurā kredītiestāde paredz veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos. Ja visas prasības ir ievērotas, Latvijas Banka novērtē pieteikumu un sagatavo lēmuma projektu ar ierosinājumu ECB izsniegt atļauju. ECB izsaka iebildumus pret lēmuma projektu tikai tad, ja nav izpildīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos izklāstītie atļauju izsniegšanas nosacījumi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, 13. panta 1. punktu, 14. panta 2. punktu, 16. panta 3. punktu un 91. pantu jānodrošina izvirzīto vadības struktūru locekļu un akcionāru piemērotība. Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa regulas (ES) Nr. 468/2014, ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (turpmāk – VUM pamatregula) 73. pants nosaka Latvijas Bankas un ECB sadarbības kārtību licencēšanas procedūras ietvaros. Personas datu nodošana Visi pieprasītie personas dati ir nepieciešami, lai novērtētu izvirzīto vadības struktūru locekļu un akcionāru piemērotību attiecībā uz pieteikumu licences (atļaujas) sākt kredītiestādes darbību saņemšanai. Ja dati netiek iesniegti, tad pieteikumu noraida, pamatojoties uz nepilnīgi sniegto informāciju. Personas datu saņēmēji vai saņēmēju grupas Licencēšanas procedūras gaitā saņemtos personas datus izpauž personām, kurām nepieciešams tos zināt, Latvijas Bankas darbiniekiem, Eiropas Banku iestādes darbiniekiem, kopējo uzraudzības komandu dalībniekiem vai citiem ECB darbiniekiem, kam tas nepieciešams pienākumu pildīšanai, ECB Uzraudzības valdes Sekretariātam un Uzraudzības valdes locekļiem, kā arī ECB Padomes locekļiem. Piemērojamais datu glabāšanas periods ECB jāglabā personas dati, kas sniegti pieteikumos vai paziņojumos par būtisku līdzdalību, 15 gadus no pieteikuma vai paziņojuma iesniegšanas dienas, ja tas tiek atsaukts pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas, no dienas, kad pieņemts negatīvs lēmums, vai no dienas, kad datu subjekti vairs nav akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība, vai nav uzraudzītās iestādes augstākās vadības pienākumu pildītāji pozitīva ECB lēmuma gadījumā. Latvijas Bankai jāglabā personas dati 10 gadus no personas statusa zaudēšanas. Ja tiek ierosināta administratīvā lieta vai sākta tiesvedība, glabāšanas periodu pagarina un tas beidzas vienu gadu pēc tāda lēmuma par sankciju piemērošanu stāšanās spēkā, kam ir galīga lēmumu spēks. Piemērojamā datu aizsardzība Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 45/2001 un lēmumu Nr. 1247/2002/EK ir piemērojama personas datu apstrādē, ko veic ECB. Taču ECB un Latvijas Banka ir kopīgi pārziņi, veicot VUM regulā un VUM pamatregulā tām uzticētos prudenciālās uzraudzības uzdevumus, ikreiz, kad tās kopīgi nosaka datu apstrādes darbību mērķi un līdzekļus. Datu subjekta tiesības Datu subjektam, kura personas datus minētās prudenciālās uzraudzības nolūkā apstrādā ECB un Latvijas Banka, ir tiesības piekļūt datiem un labot tos datus, kas attiecas uz viņu, saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2020. gada 5. maija lēmumu (ES) 2020/655, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzību Eiropas Centrālajā bankā un atceļ lēmumu ECB/2007/1. Kontakti Ja Jums rodas jautājumi vai sūdzības par datu apstrādes procesu, Jūs varat vērsties ECB Turklāt Jums ir tiesības jebkurā laikā vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (https://edps.europa.eu/data-protection/our-role-supervisor/personal-data-breach_en). Apliecinājums Ar šo apliecinu, ka esmu informēts par Latvijas Bankai iesniegto manu kā fiziskās personas datu, tostarp sensitīvo personas datu, apstrādi licencēšanas procedūras kontekstā, t. sk. šo datu nodošanu un apstrādi ECB tās funkciju veikšanai. Vārds, uzvārds Paraksts Vieta, datums Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
I. Ārvalsts kredītiestādei un ārvalsts kredītiestādes filiālei atļautie finanšu pakalpojumi
II. Finanšu informācija
III. Informācija par darbības programmu, organizatorisko struktūru, iekšējās kontroles sistēmu un revidentu
IV. Ārvalsts kredītiestādes filiāles sākotnējais kapitāls
V. Ārvalsts kredītiestādes filiāles vadība
VI. Ārvalsts kredītiestādes akcionāri un dalībnieki, kuriem ir būtiska līdzdalība vai būtiska ietekme
VII. Ārvalsts kredītiestādes 20 lielākie akcionāri vai dalībnieki
Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
Kredītiestādēm, kas nodibinātas iesaistītajās dalībvalstīs, ir tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus citas iesaistītās vai neiesaistītās dalībvalsts teritorijā. Padomes 2013. gada 15. oktobra regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (turpmāk – VUM regula), pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 6. punktu, uztic Eiropas Centrālajai bankai (turpmāk – ECB) īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību. Prudenciālās uzraudzības nolūkā ECB ir uzticēti uzdevumi attiecībā uz iesaistītajās dalībvalstīs dibinātajām kredītiestādēm, kas minētas VUM regulas 4. pantā, VUM regulas 6. panta ietvaros. Saskaņā ar VUM regulas 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktu ECB ir tiesīga veikt uzdevumus, kurus veic mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde (turpmāk – Latvijas Banka), saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz kredītiestādēm, kuras dibinātas iesaistītajā dalībvalstī un kuras vēlas atvērt filiāli neiesaistītajā dalībvalstī. Mītnes dalībvalsts pilnvaras attiecībā uz kredītiestādes tiesībām veikt uzņēmējdarbību ir izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, 35. pantā, un tajās iekļauta arī administratīvās struktūras atbilstības vērtēšana. Saistībā ar to uzraudzītajai iestādei ir jāsniedz informācija par personām, kas ir atbildīgas par filiāles vadību. Procedūras, kas jāievēro nacionālajām kompetentajām iestādēm un ECB attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestāžu tiesībām veikt uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, ir izklāstītas Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa regulas (ES) Nr. 468/2014, ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (turpmāk – VUM pamatregula) 17. panta 1. punktā. Saskaņā ar VUM regulas 17. panta 1. punktu attiecīgajos Savienības tiesību aktos iesaistītajām dalībvalstīm noteiktās procedūras attiecībā uz kredītiestādēm, kuras vēlas dibināt filiāli citas dalībvalsts teritorijā, un saistītās piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetence attiecas tikai uz tiem uzdevumiem, kuri ar VUM regulas 4. pantu nav uzdoti ECB. Procedūras, ko ievēro Latvijas Banka un ECB attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestāžu tiesībām veikt uzņēmējdarbību citas iesaistītās dalībvalsts teritorijā, ir izklāstītas VUM pamatregulas 11. panta 1. un 3. punktā. Ievērojot minētās prasības, ECB ir jādara zināma informācija, ko nozīmīgās uzraudzītās iestādes ir sniegušas Latvijas Bankai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, 35. panta 2. punkta prasībām, kas nosaka, ka nozīmīgā uzraudzītā iestāde sniedz informāciju par personām, kas atbildīgas par filiāles vadību. Personas datu nodošana Visi pieprasītie personas dati ir nepieciešami, lai varētu novērtēt to personu piemērotību, kas izvirzītas uzņemties atbildību par iesaistītās vai neiesaistītās dalībvalsts teritorijā dibinātas nozīmīgās uzraudzītās iestādes filiāles vadību vai galvenajām funkcijām. Ja dati netiek iesniegti, tad pieteikumu noraida, pamatojoties uz nepilnīgi sniegto informāciju. Personas datu saņēmēji vai saņēmēju grupas Personas dati, kas sniegti saistībā ar nozīmīgo uzraudzīto iestāžu tiesībām veikt uzņēmējdarbību citas iesaistītās vai neiesaistītās dalībvalsts teritorijā, tiek izpausti personām, kurām nepieciešams tos zināt, Latvijas Bankas darbiniekiem, kopējo uzraudzības komandu dalībniekiem vai citiem ECB darbiniekiem, kam tas nepieciešams pienākumu pildīšanai, ECB Uzraudzības valdes Sekretariātam un Uzraudzības valdes locekļiem, kā arī ECB Padomes locekļiem. Piemērojamais datu glabāšanas periods ECB jāglabā personas dati, kas sniegti pieteikumos vai paziņojumos par tiesībām veikt uzņēmējdarbību iesaistītās vai neiesaistītās dalībvalsts teritorijā, 15 gadus no pieteikuma vai paziņojuma iesniegšanas dienas, ja tas tiek atsaukts pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas, no dienas, kad pieņemts negatīvs lēmums, vai no dienas, kad datu subjekti vairs nav akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība, vai nav uzraudzītās iestādes augstākās vadības pienākumu pildītāji pozitīva ECB lēmuma gadījumā. Latvijas Bankai jāglabā minētie personas dati 10 gadus pēc personas statusa zaudēšanas. Ja tiek ierosināta administratīvā lieta vai sākta tiesvedība, glabāšanas periodu pagarina un tas beidzas vienu gadu pēc tāda lēmuma par sankciju piemērošanu stāšanās spēkā, kam ir galīga lēmuma spēks. Piemērojamā datu aizsardzība Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 45/2001 un lēmumu Nr. 1247/2002/EK ir piemērojama personas datu apstrādē, ko veic ECB. Taču ECB un Latvijas Banka ir kopīgi pārziņi, veicot VUM regulā un VUM pamatregulā tām uzticētos prudenciālās uzraudzības uzdevumus, ikreiz, kad tās kopīgi nosaka datu apstrādes darbību mērķi un līdzekļus. Datu subjekta tiesības Datu subjektam, kura personas datus minētās prudenciālās uzraudzības nolūkā apstrādā ECB un Latvijas Banka, ir tiesības piekļūt datiem un labot tos datus, kas attiecas uz viņu, saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2020. gada 5. maija lēmumu (ES) 2020/655, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzību Eiropas Centrālajā bankā un atceļ lēmumu ECB/2007/1. Kontakti Ja Jums rodas jautājumi vai sūdzības par datu apstrādes procesu, Jūs varat vērsties ECB Turklāt Jums ir tiesības jebkurā laikā vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (https://edps.europa.eu/data-protection/our-role-supervisor/personal-data-breach_en). Apliecinājums Ar šo apliecinu, ka esmu informēts par Latvijas Bankai iesniegto manu kā fiziskās personas datu, tostarp sensitīvo personas datu, apstrādi nozīmīgo uzraudzīto iestāžu tiesību veikt uzņēmējdarbību citu dalībvalstu teritorijā procedūras kontekstā, t. sk. šo datu nodošanu un apstrādi ECB tās funkciju veikšanai. Vārds, uzvārds Paraksts Vieta, datums Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
Datums
Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
20_____. gada 31. decembrī Kredītiestādes nosaukums _____________________________ Kredītiestādes kods _____________________________
Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
Kredītiestādes filiāles, pārstāvniecības, citas tās struktūrvienības un finanšu pakalpojumu sniegšana dalībvalstī, neatverot filiāli
20_____. gada 31. decembrī Kredītiestādes nosaukums _____________________________ Kredītiestādes kods _____________________________
Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kredītiestāžu licencēšanas, atsevišķu atļauju izsniegšanas un informācijas sniegšanas noteikumi
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|