Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 63

Rīgā 2001.gada 13.februārī (prot. Nr. 7, 14.§)

Noteikumi par minimālajām prasībām nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai darba vietās

Izdoti saskaņā ar likuma "Par darba aizsardzību" 16.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka minimālās prasības nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai darbā visās esošajās, kā arī no jauna iekārtojamās vai pārveidojamās darba vietās - vietās, kur persona (turpmāk - nodarbinātais) veic savu darbu, kā arī citās vietās, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba gaitā.

2. Šo noteikumu prasības neattiecas uz darba vietām:

2.1. auto, upju, jūras, gaisa un dzelzceļa transportlīdzekļos;

2.2. derīgo izrakteņu ieguves rūpniecībā;

2.3. zvejas kuģos;

2.4. lauksaimniecības vai mežsaimniecības uzņēmumos, ja tās atrodas savrup no šo uzņēmumu ēkām;

2.5. būvlaukumos.

3. Šie noteikumi nenosaka minimālās prasības nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai darba vietās ārkārtējās situācijās.

4. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

5. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

II. Minimālās prasības

nodarbināto drošībai

un veselības aizsardzībai darba vietās

6. Šajā nodaļā noteiktās prasības tiek piemērotas, ņemot vērā darba vietas īpatnības, darba raksturu, darba apstākļus, darba vides risku un citus nosacījumus.

7. Elektroietaises projektē, ierīko un uztur tā, lai:

7.1. nerastos ugunsgrēka vai eksplozijas risks;

7.2. nodarbinātie būtu pasargāti no elektrotraumām, ko izraisa tieša vai netieša saskare ar elektroietaisi;

7.3. materiālu un aizsargierīču izvēle būtu atbilstoša spriegumam, darba apstākļiem un to nodarbināto kompetencei, kuriem ir pieejamas elektroietaises vai to daļas.

8. Evakuācijas ceļus un izejas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

8.1. evakuācijas ceļi un izejas, kā arī satiksmes ceļi un durvis, kas uz tām ved, ir brīvas un nodrošina visātrāko nokļūšanu drošībā;

8.2. evakuācijas ceļi un izejas nodrošina ātru un pēc iespējas drošāku nodarbināto evakuāciju no visām darba vietām briesmu gadījumā;

8.3. evakuācijas durvis veras uz āru;

8.4. bīdāmās vai virpuļdurvis aizliegts izmantot kā speciālās evakuācijas durvis;

8.5. evakuācijas durvis nodarbināto uzturēšanās laikā nedrīkst būt aizslēgtas, un briesmu gadījumā tās ir viegli atveramas;

8.6. evakuācijas ceļus un izejas apzīmē saskaņā ar prasībām drošības zīmju lietošanai darba vietās;

8.7. evakuācijas ceļu un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka atkarībā no darba vietu daudzuma, aprīkojuma un to izmēriem, kā arī no maksimāli iespējamā nodarbināto skaita;

8.8. evakuācijas ceļus un izejas, kam nepieciešams apgaismojums, nodrošina ar pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu gadījumam, ja darba apgaismojums tiek bojāts.

9. Darba vietas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina ar piemērotām automātiskajām ugunsgrēka dzēšanas iekārtām, automātiskajām ugunsdzēsības signalizācijas iekārtām, ugunsgrēka izziņošanas sistēmām un ugunsdzēšanas līdzekļiem pietiekamā skaitā, ņemot vērā ēku izmērus un izmantošanas nolūku, tajās izvietoto darba aprīkojumu, pielietojamo vielu fizikālās un ķīmiskās īpašības un maksimāli iespējamo nodarbināto skaitu.

10. Ugunsdzēšanas līdzekļi, automātiskās ugunsgrēka dzēšanas iekārtas, automātiskās ugunsgrēka signalizācijas ierīces un ugunsgrēka izziņošanas sistēmas ir ērti pieejamas un vienkārši lietojamas, regulāri pārbaudītas un uzturētas kārtībā, un to atrašanās vietas ir norādītas ar zīmēm, kuras izvieto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

11. Plānojot, iekārtojot un uzturot teritoriju, ievēro šādas prasības:

11.1. teritorija ir pēc iespējas apzaļumota, ar labiekārtotiem satiksmes ceļiem;

11.2. atkritumus savāc, šķiro un īslaicīgi uzglabā speciāli ierīkotās vietās;

11.3. smalku (putekļveida) materiālu noliktavas atrodas vismaz 25 metru attālumā no citām ēkām (ja uzņēmuma teritorijas lielums to atļauj).

12. Prasības slēgtu darba telpu vēdināšanai:

12.1. darba vietās ir nodrošināta pietiekama svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

12.2. jebkuras tādas vielas koncentrācija, kura, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, rada traumu, arodslimību vai citus veselības traucējumus (turpmāk - kaitīgā viela), nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo kaitīgo vielu koncentrāciju darba vides gaisā, kas visā darba dzīves laikā ar astoņu stundu darba dienas ilgumu (vai arī citu iedarbības ilgumu, bet ne vairāk kā 40 stundas nedēļā) neizraisa saslimšanu un novirzes veselībā, kuras konstatējamas ar mūsdienīgām izmeklēšanas metodēm (turpmāk - kaitīgo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtība);

12.3. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas ir uzturētas kārtībā un regulāri tīrītas, un tiek pārbaudīta to darbības efektivitāte;

12.4. ir iekārtota ventilācijas kontroles sistēma, kura uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā (ja šādas kontroles sistēmas nepieciešamību nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai darbā nosaka darba devējs vai nodarbināto uzticības personas);

12.5. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nerada caurvēju;

12.6. iekārtojot pieplūdes-nosūces ventilāciju un gaisa apsildīšanu, ir pieļaujama gaisa recirkulācija ne vairāk kā 10 % no visa pievadāmā gaisa apjoma. Gaisa recirkulācija aizliegta no telpām, kurās darbi ir saistīti ar ķīmiskām vielām, ķīmiskiem produktiem, azbestu, baktērijām, vīrusiem, radioaktīvām vielām, kā arī no telpām, kurās veic ugunsbīstamus vai sprādzienbīstamus darbus;

12.7. ventilācijas un gaisa apsildīšanas ierīču radītais troksnis nepārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni;

12.8. ja ar esošajiem tehniskajiem līdzekļiem nevar novērst vai samazināt kaitīgo vielu koncentrāciju līdz kaitīgo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtībai, darba vietās, kur gaisā izdalās kaitīgas vielas, ierīko vietēju nosūces ventilāciju tā, lai izslēgtu kaitīgo vielu nokļūšanu nodarbināto elpošanas zonā, blakus darba vietā, citā telpā vai apkārtējā vidē;

12.9. ventilācijas sistēma ir sabloķēta ar ugunsdzēsības signalizācijas vai ugunsgrēka dzēšanas iekārtu, lai ugunsgrēka gadījumā ventilācija tiktu atslēgta un nepieļautu uguns izplatīšanos uz citām telpām.

13. Ražošanas atkritumi un ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas var piesārņot darba vides gaisu vai atmosfēru kopumā un radīt briesmas nodarbināto drošībai un veselībai, nekavējoties aizvācami.

14. Prasības telpu mikroklimatam:

14.1. darba telpās nodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu (temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu, gaisa kustības ātrumu, atstaroto siltumu);

14.2. mikroklimats atpūtas telpās, dežūrpersonāla telpās, ģērbtuvēs, tualetēs, dušās, ēdamtelpās un pirmās palīdzības telpās ir piemērots attiecīgās telpas izmantošanas mērķim.

15. Prasības telpu apgaismojumam:

15.1. darba vietas ir nodrošinātas ar dabisko apgaismojumu un aprīkotas ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai;

15.2. apgaismes ķermeņi darba telpās un ejās ir izvietoti tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska, kas saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu;

15.3. darba vietas, kur pēkšņa apgaismojuma izslēgšana var kaitēt nodarbināto drošībai un veselībai, ir nodrošinātas ar pietiekamu avārijas apgaismojumu.

16. Logus un virsgaismas logus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

16.1. logi, virsgaismas logi un stikla šķērssienas ļauj izvairīties no saules staru pārmērīgas iedarbības uz darba vietu, ņemot vērā darba un darba vietas īpatnības;

16.2. nodarbinātajiem ir iespēja droši atvērt, aizvērt, noregulēt vai nostiprināt logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas;

16.3. atvērti logi, virsgaismas logi vai vēdināšanas lūkas nerada briesmas nodarbinātajiem;

16.4. logi un virsgaismas logi ir projektēti kopā ar aprīkojumu to tīrīšanai vai ir apgādāti ar ierīcēm, kas ļauj tos tīrīt, nepakļaujot riskam nodarbinātos, kuri veic šo darbu vai atrodas logu tuvumā.

17. Telpu grīdas, sienas, griestus un jumtus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

17.1. telpu grīdas ir stabilas, tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību;

17.2. darba vietās ir pietiekama siltumizolācija, ievērojot veicamā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

17.3. grīdas, sienas un griesti telpās ir ērti tīrāmi vai kopjami atbilstoši higiēnas prasībām;

17.4. caurspīdīgas vai caurredzamas sienas (īpaši vienlaidu stikla šķērssienas darba telpās un satiksmes ceļu tuvumā) ir skaidri iezīmētas, izgatavotas no droša materiāla vai norobežotas tā, lai pasargātu nodarbinātos no uzgrūšanās sienām vai no savainojumiem, sienai sagrūstot;

17.5. ir veikti pasākumi, lai novērstu darbu veikšanu vai nodarbināto nokļūšanu uz jumtiem, kas gatavoti no nepietiekami izturīgiem materiāliem vai citādi var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību (piemēram, nav nožogoti), ja vien netiek sagādāts aprīkojums, kas ļauj darbu veikt droši.

18. Durvis un vārtus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

18.1. durvju un vārtu izvietojumu, skaitu un izmērus, kā arī tajos lietotos materiālus nosaka telpu īpatnības un izmantojums;

18.2. caurredzamās durvis ir marķētas labi redzamā augstumā;

18.3. virpuļdurvis un vārtiņi ir caurspīdīgi vai ar caurredzamiem elementiem;

18.4. durvju un vārtu caurredzamās vai caurspīdīgās daļas, kuras nav no izturīga materiāla vai citādā veidā var radīt risku gūt savainojumus vai traumas, ir aizsargātas no izsišanas;

18.5. bīdāmās durvis ir apgādātas ar drošības ierīci, kas novērš to izslīdēšanu no vadnēm un apgāšanos;

18.6. durvis un vārti, kas veras uz augšu, ir apgādāti ar mehānismu, kas novērš to krišanu lejup;

18.7. durvis, kas veras uz evakuācijas ceļiem un izejām, ir apzīmētas ar drošības zīmēm un jebkurā brīdī bez palīdzības atveramas no iekšpuses;

18.8. durvis gājējiem ir iekārtotas transportlīdzekļu vārtu tuvumā, ja nevar nodrošināt gājēju plūsmu caur tiem;

18.9. durvis gājējiem ir skaidri apzīmētas un nav aizsprostotas;

18.10. mehānisko durvju un vārtu darbība neapdraud nodarbinātos, un durvis un vārti ir aprīkoti ar viegli pamanāmām un aizsniedzamām avārijas atslēgšanas ierīcēm, kas ļauj tos atvērt ar rokām, ja enerģijas piegādes trūkuma dēļ durvis un vārti neatveras automātiski;

18.11. transportlīdzekļu vārti no iekšpuses ir apzīmēti ar signālkrāsojumu.

19. Satiksmes ceļus un zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbinātā dzīvība vai veselība (turpmāk - bīstamā zona), projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

19.1. satiksmes ceļi ir izvietoti tā, lai nodrošinātu ērtu un drošu pieeju kā gājējiem, tā arī transportlīdzekļiem, neradot draudus nodarbinātajiem, kuri strādā šo satiksmes ceļu tuvumā;

19.2. gājēju ceļi un satiksmes ceļi atbilst maksimāli iespējamam lietotāju skaitam;

19.3. ja satiksmes ceļu izmanto gan transportlīdzekļi, gan gājēji, ir ierīkoti gājēju ceļi vai atstāta drošības josla gājējiem, nodrošinot arī drošu pieeju durvīm vai vārtiem, gājēju ejām, gaiteņiem un kāpņu telpām;

19.4. satiksmes ceļi ir skaidri norādīti un apzīmēti;

19.5. ja darba vietās ir bīstamas zonas, kurās darba īpatnību dēļ pastāv risks nodarbinātajiem nokrist vai tikt savainotiem ar krītošiem priekšmetiem, šīs vietas ir apgādātas ar ierīcēm, kas novērš nodarbināto neatļautu iekļūšanu šajās zonās;

19.6. nodarbinātie, kas strādā bīstamajās zonās, ir nodrošināti ar kolektīvajiem vai individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

19.7. bīstamās zonas ir skaidri norādītas un apzīmētas ar drošības zīmēm atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

20. Eskalatori un slīdceliņi darbojas droši, un tie ir apgādāti ar drošības ierīcēm, kā arī viegli pamanāmām un pieejamām avārijas izslēgšanas ierīcēm.

21. Iekraušanas rampas un platformas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

21.1. tās atbilst transportējamo kravu izmēriem un slodzei;

21.2. tām ir vismaz viena noeja;

21.3. ja tas ir tehniski iespējams, platformām, kuru garums pārsniedz normatīvajos aktos noteikto garumu, ir divas noejas;

21.4. iekraušanas rampas ir aprīkotas tā, lai nodarbinātos pasargātu no krišanas no tām.

22. Darba telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

22.1. tās ir pietiekami plašas, augstas un ar gaisa tilpumu, kas ļauj nodarbinātajiem strādāt bez riska viņu drošībai un veselībai;

22.2. brīvās, neizmantotās darba telpas platība darba vietā dod nodarbinātajam pietiekamu kustību brīvību darbu veikšanai, bet ja tas nav iespējams darba vietai specifisku iemeslu dēļ, tad katram nodarbinātajam ir nodrošināta pietiekama kustības brīvība viņa darba vietas tiešā tuvumā.

23. Atpūtas telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

23.1. atbilstoši darba specifikai un nodarbināto skaitam ir nodrošinātas ērtas un pieejamas atpūtas telpas;

23.2. tās ir pietiekami plašas, un tajās ir pietiekams skaits galdu un krēslu ar atzveltnēm;

23.3. ja darba specifika prasa biežus un regulārus pārtraukumus un nav iekārtotas atpūtas telpas, ir nodrošinātas citas telpas, kurās nodarbinātie var uzturēties pārtraukumu laikā;

23.4. šā punkta prasības var nepiemērot biroju vai citu līdzīgu darbavietu nodarbinātajiem, kuriem iespējams līdzvērtīgi atpūsties savās darba telpās darba pārtraukumos.

24. Ja tiek nodarbinātas grūtnieces vai sievietes, kas baro bērnus ar krūti, viņām ir nodrošināta iespēja atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos.

25. Ģērbtuves un slēdzamus skapīšus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

25.1. ģērbtuves ierīko, ja darba procesā ir paredzēta speciāla darba apģērba valkāšana un veselības vai pieklājības apsvērumu dēļ nevar prasīt, lai nodarbinātie pārģērbtos citā vietā;

25.2. ģērbtuves ir viegli pieejamas, pietiekami plašas, aprīkotas ar aizslēdzamiem skapīšiem un sēdekļiem;

25.3. ir nodrošinātas atsevišķas ģērbtuves vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, ir nodrošināta ģērbtuves lietošana atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

25.4. ja darba apstākļi saistīti ar kaitīgu vielu (piemēram, mitruma, netīrumu) iedarbību, ir nodrošināta personīgā un darba apģērba glabāšana atsevišķos skapīšos;

25.5. ir nodrošināta gaisa apmaiņa vai ventilācija personīgā un darba apģērba glabāšanas skapīšos, ja tās nepieciešamību nosaka darba devējs vai nodarbināto uzticības personas;

25.6. ja ģērbtuves saskaņā ar šo noteikumu 25.1.apakšpunktu nav ierīkotas, katru nodarbināto nodrošina ar aizslēdzamu vietu personīgā apģērba un mantu glabāšanai.

26. Dušas, izlietnes un tualetes projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

26.1. nepieciešamību dušas telpu ierīkošanai atbilstoši veicamā darba raksturam vai arī nodarbināto veselības aizsardzībai nosaka darba devējs vai nodarbināto uzticības personas. Ja iespējams, dušas telpas ierīko atsevišķi vīriešiem un sievietēm, vai, ja tas nav iespējams, nodrošina dušas telpu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

26.2. dušas telpas ir pietiekami plašas, lai nodarbinātie varētu mazgāties, netraucējot cits citam, atbilstoši higiēnas prasībām;

26.3. dušas ir nodrošinātas ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;

26.4. ja dušas saskaņā ar šo noteikumu 26.1.apakšpunktu nav ierīkotas, darba telpu un ģērbtuvju tuvumā ir ierīkotas piemērotas izlietnes ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;

26.5. izlietnes šo noteikumu 26.4.apakšpunktā minētajos gadījumos, ja nepieciešams, ir norobežotas vai atsevišķi lietojamas vīriešiem un sievietēm;

26.6. ja dušas telpas vai izlietnes ir ierīkotas atsevišķi no ģērbtuvēm, ir nodrošināta ērta nokļūšana no vienām telpām otrās;

26.7. tualešu un izlietņu skaits ir pietiekams, ņemot vērā nodarbināto skaitu, un tās ir nodrošinātas ar personīgās higiēnas līdzekļiem (tualetes papīru, ziepēm, dvieli vai cita veida roku nosusināšanas ierīcēm);

26.8. tualetes un izlietnes ir ierīkotas tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām;

26.9. tualetes ir nodrošinātas ar ventilāciju;

26.10. ir atsevišķas tualetes vai nodrošināta tualešu lietošana atsevišķi vīriešiem un sievietēm, kā arī atsevišķa kabīne invalīdiem, nodrošinot tās lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm.

27. Pirmās palīdzības telpas vai vietas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

27.1. ņemot vērā darbības veidu, darbu apjomu un darba vides risku nodarbināto drošībai un veselībai, ir iekārtota vismaz viena vai vairākas pirmās palīdzības telpas, kas apgādātas ar pirmās palīdzības iekārtām un ierīcēm;

27.2. telpās ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm;

27.3. telpas ir skaidri apzīmētas atbilstoši drošības zīmju lietošanas prasībām darba vietās;

27.4. visās darba vietās, kur to prasa darba apstākļi, ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, un to atrašanās vietas ir apzīmētas.

28. Darba vietas ārpus telpām projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

28.1. darba vietas, satiksmes ceļi un citas platības vai iekārtas ārpus telpām, ko darba gaitā izmanto vai kurās atrodas nodarbinātie, ir iekārtotas tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties;

28.2. šo noteikumu 19., 20. un 21.punkts attiecas arī uz satiksmes ceļiem, kas ved uz noteiktām darba vietām, un uz ceļiem, ko izmanto iekārtu un iekraušanas platformu pastāvīgai uzturēšanai kārtībā un uzraudzībai;

28.3. šo noteikumu 18.punkts attiecas arī uz darba vietām ārpus telpām;

28.4. ja nepieciešams, darba vietas ārpus telpām ir nodrošinātas ar mākslīgo apgaismojumu;

28.5. nodarbinātie ir aizsargāti pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem un no krītošiem objektiem;

28.6. nodarbinātos nodrošina ar piemērotiem aizsardzības līdzekļiem pret slīdēšanu un krišanu;

28.7. nodarbinātajiem ir iespējams ātri atstāt darba vietu avārijas vai ugunsgrēka gadījumā vai citā veselībai un dzīvībai bīstamā situācijā, kā arī tiek nodrošināta ātra palīdzības sniegšana;

28.8. nodarbinātie nav pakļauti ne kaitīga līmeņa trokšņiem, ne kaitīgām ārējām ietekmēm (piemēram, gāzēm, tvaikiem vai putekļiem).

29. Rekonstruējot un modernizējot darba vietas, ievēro šādas prasības:

29.1. kaitīgās vielas pēc iespējas ir aizvietotas ar mazāk kaitīgām vai nekaitīgām;

29.2. kaitīgo vielu koncentrācija darba vidē nepārsniedz kaitīgo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtību;

29.3. darba vides riska iedarbība ir samazināta līdz iespējamām robežām;

29.4. pēc iespējas ir samazināta nodarbināto fiziskā slodze un ņemti vērā ergonomikas principi.

III. Darba devēja pienākumi

30. Nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai darba vietās darba devējs nodrošina:

30.1. brīvus ceļus gājējiem un transportlīdzekļiem uz evakuācijas ceļiem un izejām, kā arī brīvus evakuācijas ceļus un izejas;

30.2. darba aprīkojuma uzturēšanu atbilstošā tehniskajā kārtībā, nekavējoties novēršot defektus, kas nelabvēlīgi ietekmē nodarbināto drošību un veselību;

30.3. tīrību darba vietās un regulāru darba vietu (it īpaši ventilācijas ierīču) tīrīšanu, ievērojot higiēnas prasības un neradot draudus nodarbināto drošībai un veselībai;

30.4. regulāru to drošības iekārtu un ierīču darbības pārbaudi un uzraudzību, kuras paredzētas tādu darba vides bīstamo vai kaitīgo (ķīmisko, bioloģisko, fizikālo, psihofizioloģisko, tehnisko un citu) faktoru iedarbības samazināšanai vai novēršanai, kuru iedarbība uz nodarbināto (atkarībā no iedarbības līmeņa un ilguma) izraisa arodslimības, traumas, rada darba spēju zaudējumu vai darba spēju samazināšanos;

30.5. regulāru nodarbināto un viņu uzticības personu informēšanu par visiem nodarbināto drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, kuri tiek veikti darba vietās;

30.6. konsultēšanos ar nodarbinātajiem un viņu uzticības personām un viņu līdzdalību visos jautājumos, kas saistīti ar drošību un veselības aizsardzību darbā;

30.7. nodarbināto apmācību darba drošībā un veselības aizsardzībā;

30.8. darba vietu iekārtošanu (īpaši attiecībā uz durvīm, gājēju ceļiem, kāpnēm, dušām, izlietnēm, tualetēm) tā, lai, ja nepieciešams, tajās būtu iespējams nodarbināt invalīdus.

IV. Noslēguma jautājumi

31. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.augustu.

32. Darba vietas, kuras izveidotas līdz 2001.gada 1.augustam, pārveidojamas atbilstoši šo noteikumu prasībām līdz 2004.gada 31.decembrim.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.augustu.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par minimālajām prasībām nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai darba vietās Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 63Pieņemts: 13.02.2001.Stājas spēkā: 01.08.2001.Zaudē spēku: 01.01.2002.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 27, 16.02.2001.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
3474
01.08.2001
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)