1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nacionālais patenta pieteikums — patenta pieteikums, kas iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdei saskaņā ar šā likuma prasībām;

2) nacionālais patents — uz nacionālā patenta pieteikuma pamata izsniegts Latvijas Republikas patents;

3) Eiropas patenta pieteikums — saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei (European Patent Office, turpmāk arī — EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika;

4) attiecinātais Eiropas patents — uz Eiropas patenta pieteikuma pamata EPO izsniegts patents, kuru pieprasīts attiecināt uz Latvijas Republiku;

5) reģistrētais Eiropas patents — EPO izsniegts patents, kas reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajiem īpašajiem noteikumiem par Eiropas patenta reģistrāciju pārejas periodā;

6) starptautiskais pieteikums — pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju jebkurā šā līguma dalībvalstī;

7) konvencijprioritāte — prioritātes datums, kuru piešķir patenta pieteikumam saskaņā ar Parīzes konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (turpmāk — Parīzes konvencija);

8) bioloģisks materiāls — materiāls, kas satur ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā;

9) biotehnoloģiskie izgudrojumi — izgudrojumi, kas attiecas uz produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots;

10) mikrobioloģisks paņēmiens — tehnisks paņēmiens, kurā iesaistīts vai kura rezultātā rodas mikrobioloģisks materiāls, vai kurš veikts ar mikrobioloģisku materiālu;

11) bioloģisks paņēmiens — augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

2. pants. Izgudrojuma patentspēja

(1) Patentu izsniedz uz izgudrojumu, kas ir jauns, rūpnieciski izmantojams un kam ir izgudrojuma līmenis.

(2) Izgudrojums ir jauns, ja tas neatkārto neko no tām profesionālajām zināšanām, kuru kopums veido tehnikas līmeni. Tehnikas līmenis attiecībā uz izgudrojumu ietver jebkuras profesionālās zināšanas, kas līdz patenta pieteikuma (turpmāk — pieteikums) saņemšanas vai pieprasītās prioritātes dienai atklātas izmantošanas ceļā vai jebkurā citādā ceļā (rakstveidā vai mutvārdos) kļuvušas pieejamas plašai sabiedrībai.

(3) Izgudrojums nav jauns, ja tas šā panta otrās daļas prasībām gan atbilst, bet ir jau aprakstīts cita patenta pieteicēja (turpmāk — pieteicējs) pieteikumā, kas reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk — Patentu valde) ar agrāku prioritāti un publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(4) Šā panta otrā un trešā daļa nav attiecināma uz izgudrojumiem, kuru novitāte izpaužas to pielietojumā, ja pats pielietojums neizriet no tehnikas līmeņa.

(5) Informācijas izpaušana, kas citos apstākļos ietekmētu pieteiktā izgudrojuma patentspēju, to neiespaido, ja informācija izpausta ne agrāk kā 12 mēnešu laikā pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas vai pieprasītās prioritātes dienas un ja šādu informāciju izpauduši:

1) izgudrotājs vai cita persona, kurai pieteikuma iesniegšanas dienā bija tiesības uz patentu;

2) Patentu valde gadījumos, kad šī informācija tikusi pausta:

a) citā tā paša izgudrotāja pieteikumā un Patentu valde šo informāciju nedrīkstēja izpaust,

b) pieteikumā, kuru bez izgudrotāja ziņas vai piekrišanas iesniegusi trešā persona, kas šo informāciju tieši vai netieši ieguvusi no izgudrotāja;

3) trešā persona, kas šo informāciju tieši vai netieši ieguvusi no izgudrotāja. Prasību par šīs daļas noteikumu piemērošanu var izvirzīt jebkurā laikā bez noilguma. Ja tiek apstrīdēta iespēja piemērot šīs daļas noteikumus, personai, kas izvirzījusi prasību par minēto noteikumu piemērošanu, jāpierāda, ka attiecīgie apstākļi patiešām ir radušies.

(6) Izgudrojumam ir izgudrojuma līmenis, ja attiecīgās nozares speciālists konstatē, ka tas acīm redzami neizriet no iepriekšējā tehnikas līmeņa. Novērtējot izgudrojuma līmeni, nav ņemami vērā šā panta trešās daļas noteikumi.

(7) Izgudrojums ir uzskatāms par rūpnieciski izmantojamu, ja tā objekts izgatavojams vai izlietojams jebkurā tautsaimniecības nozarē.

(8) Cilvēka un dzīvnieka organisma ārstēšanas ķirurģiskie vai terapeitiskie paņēmieni kā tādi nav uzskatāmi par rūpnieciski izmantojamiem un tāpēc nav patentspējīgi. Šis noteikums neattiecas uz ierīcēm un vielām, kas ir izmantojamas minētajos ārstēšanas paņēmienos.

2.¹pants. Patenti biotehnoloģijā

(1) Patentu izsniedz uz tādiem izgudrojumiem biotehnoloģijā, kuri:

1) satur bioloģisku materiālu, kas izdalīts no tā dabīgās vides vai iegūts ar tehniska paņēmiena palīdzību, pat ja tas iepriekš ir bijis sastopams dabā;

2) attiecas uz augiem vai dzīvniekiem, ja izgudrojuma tehniskā būtība neaprobežojas ar kādu konkrētu augu vai dzīvnieku šķirni;

3) attiecas uz mikrobioloģisku vai citu tehnisku paņēmienu vai ar šādu paņēmienu iegūtu produktu, ja tas nav augu vai dzīvnieku šķirne.

(2) Elements, kas izdalīts no cilvēka ķermeņa vai citādi iegūts tehniska paņēmiena rezultātā, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, var būt patentējams izgudrojums, pat ja šā elementa struktūra ir identiska dabīgam elementam.

(3) Gēna sekvences vai daļējas sekvences rūpnieciskā izmantošana norādāma patenta pieteikumā.

(08.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

3. pants. Izgudrojuma objekts un neaizsargājamie objekti

(1) Izgudrojuma objekts cita starpā var būt ierīces, paņēmieni, vielas, mikroorganismu celmi, augu un dzīvnieku šūnu kultūras, kā arī līdz šim zināmu ierīču, paņēmienu, vielu un mikroorganismu celmu līdz šim nezināms pielietojums citu sabiedrības vajadzību apmierināšanai.

(2) Saskaņā ar šo likumu par izgudrojumu nav atzīstami:

1) atklājumi, zinātniskās teorijas un matemātiskās metodes;

2) dizaina konstruēšanas rezultāti;

3) plāni, intelektuālās darbības metodes, skaitļotāju (datoru) programmas;

4) informācijas sniegšanas paņēmieni.

(3) Šis noteikums izslēdz norādīto objektu patentēšanu tikai tad, ja tiek pieprasīta pašu šo objektu patentaizsardzība.

(4) Patentu neizsniedz:

1) uz izgudrojumiem, kuru publicēšana vai izmantošana ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā valdošo morāli, taču attiecīgu secinājumu nedrīkst izdarīt, pamatojoties uz faktu, ka izgudrojuma izmantošana aizliegta ar likumu vai administratīvu priekšrakstu;

2) uz augu šķirnēm un dzīvnieku sugām, galvenokārt uz augu šķirņu un dzīvnieku sugu izveides bioloģiskajiem paņēmieniem; šis noteikums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem paņēmieniem un uz produktiem, kas iegūti ar šādiem paņēmieniem.

(5) Saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu patentu neizsniedz uz tādiem izgudrojumiem biotehnoloģijā, kuri it īpaši attiecas uz:

1) cilvēka klonēšanu;

2) cilvēka ģenētiskās identitātes modificēšanu dzimumšūnās;

3) cilvēka embrija izmantošanu rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem;

4) dzīvnieku ģenētiskās identitātes modificēšanas paņēmieniem, kas tiem var sagādāt ciešanas, nedodot būtisku medicīnisku labumu cilvēkiem vai dzīvniekiem, kā arī uz dzīvniekiem, kas iegūti ar šādiem paņēmieniem.

(6) Cilvēka ķermenis dažādās tā veidošanās un attīstības stadijās un vienkārša kāda tā elementa atklāšana, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, nevar būt patentējams izgudrojums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

4. pants. Tiesības uz patentu

(1) Tiesības uz patentu ir izgudrotājam vai viņa tiesību pārņēmējam. Ja izgudrojumu radījušas vairākas personas kopīgi, tām ir kopīgas tiesības uz patentu.

(2) Ja vairākas personas ir radījušas izgudrojumu neatkarīgi cita no citas, tiesības uz patentu ir personai, kura pirmā iesniegusi pieteikumu Patentu valdei.

(3) Šīs tiesības saglabājas arī personai, kas pirmo pieteikumu iesniegusi ārvalstī, kura ir Parīzes konvencijas dalībvalsts, bet pēc tam 12 mēnešu laikā, ievērojot Parīzes konvencijas noteikumus, attiecībā uz šo pašu izgudrojumu iesniegusi pieteikumu Patentu valdei.

5. pants. Dienesta izgudrojumi

(1) Darba devējam ir tiesības uz darba ņēmēja (turpmāk — darbinieks) izgudrojumu, ja tas radīts, darbiniekam veicot šādus dienesta pienākumus:

1) pildot darba līgumu, kas ietver izgudrotājdarbību;

2) uzdotā darba ietvaros veicot pētniecības, projektēšanas un konstruēšanas darbus vai sagatavojot tehnoloģisko izstrādni.

(2) Darba devēja un darbinieka tiesiskās attiecības dienesta izgudrojumu radīšanā, arī tās, kas reglamentē papildu atlīdzību par dienesta izgudrojumu radīšanu un izmantošanu, nosaka darba koplīgums vai individuālais darba līgums. Visi pārējie darbinieka izgudrojumi pieder pašam darbiniekam.

(3) Darbiniekam, kas radījis dienesta izgudrojumu, ir pienākums nekavējoties paziņot par to darba devējam.

(4) Ja darba devējs atsakās no tiesībām uz izgudrojumu vai sešu mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu šīs tiesības izmantot, tiesības uz izgudrojumu pāriet darbiniekam.

(5) Iekams nav iesniegts pieteikums, darba devējam un darbiniekam jāatturas no jebkādas izgudrojuma būtības izpaušanas.

(6) Šajā pantā paredzētās darba devēja un darbinieka tiesības un pienākumus neietekmē viņu dienesta attiecību pārtraukšana. Savstarpējās pretenzijas abas puses var celt triju gadu laikā, ja līgums neparedz citu termiņu.

(7) Ja izgudrojums radīts uzņēmumā, kas veic zinātniskās pētniecības, projektēšanas, konstruēšanas vai citus radoša rakstura darbuzdevumus, pamatojoties uz līgumu ar pasūtītāju, kurš finansē attiecīgo darbu, tiesības uz patentu nosaka minētais līgums.

6. pants. Valsts kā tiesību subjekts

Ja valsts ir īpašu, ar valsts drošību un suverenitāti saistītu zinātniskās pētniecības, projektēšanas vai konstruēšanas darbu pasūtītāja, tiesības uz izgudrojumiem, kas varētu rasties, darbuzdevuma izpildītājam veicot šos darbus, ir valsts pilnvarotai institūcijai un darbuzdevuma izpildītājam un to izmantošanas kārtību nosaka īpašs līgums.

7. pants. Pieteikums

(1) Persona, kas vēlas iegūt patentu uz izgudrojumu, iesniedz pieteikumu Patentu valdei. Pieteicējs ir tiesīgs pieprasīt patenta izsniegšanu, iekams nav pierādīts, ka viņam nav uz to tiesību, turklāt pieteikumā jānorāda izgudrotājs, bet gadījumā, kad izgudrojumu radījušas vairākas personas kopīgi, — visi izgudrotāji.

(2) Izgudrotājam ir tiesības speciālā lūgumā prasīt, lai patentā vai jebkurā citā Patentu valdes oficiālajā publikācijā viņu nemin kā attiecīgā izgudrojuma autoru.

(3) Pieteikums iesniedzams latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Ja pieteikums iesniegts angļu, franču, krievu vai vācu valodā, pieteicējs triju mēnešu laikā papildina to ar izgudrojuma formulas, izgudrojuma kopsavilkuma un rasējumu apzīmējumu tulkojumu latviešu valodā. Šie materiāli uzskatāmi par pieteikuma sastāvdaļu. Pieteicējs var, ievērojot šā likuma 10. panta trešās daļas noteikumus un iepriekš samaksājot attiecīgo nodevu, iesniegt minēto materiālu koriģētu tulkojumu jebkurā pieteikuma izskatīšanas laikā.

(4) Pieteikumam jāietver:

1) iesniegums par patenta izsniegšanu;

2) izgudrojuma apraksts;

3) izgudrojuma formula;

4) rasējumi, ja tie nepieciešami, lai izprastu izgudrojumu un tā formulas būtību;

5) izgudrojuma kopsavilkums;

6) dokuments par pieteikuma nodevas samaksu;

7) pilnvara, ja pieteikumu iesniedz ar pilnvarotās personas (patentu pilnvarotā) starpniecību.

(5) Šā likuma 12., 20. pantā un X nodaļā paredzētajos strīda gadījumos pēc Patentu valdes Apelācijas padomes (turpmāk — Apelācijas padome) vai tiesas pieprasījuma pieteicējam vai patenta īpašniekam līdz ar materiāliem, kas norādīti šā panta ceturtajā daļā, jāiesniedz izgudrojuma apraksts latviešu valodā.

(6) Izgudrojuma aprakstam jābūt tik skaidram un pilnīgam, lai speciālists varētu izgudrojumu īstenot bez izgudrotāja papildu jaunrades. Aprakstā arī jāuzrāda pieteicējam zināmais tehnikas līmenis.

(7) Izgudrojuma formula sastāv no viena vai vairākiem punktiem, kas nosaka izgudrojuma aizsardzības apjomu.

(8) Ja izgudrojums paredz tāda bioloģiska materiāla izmantošanu, kurš nav publiski pieejams un kuru nevar patenta pieteikumā aprakstīt tā, lai to varētu izmantot lietpratējs attiecīgajā nozarē, kopā ar pieteikumu iesniedzama izziņa par šā bioloģiskā materiāla deponēšanu starptautiski atzītā depozitārijā saskaņā ar Budapeštas 1977.gada 28.aprīļa Līgumu par mikroorganismu deponēšanas starptautisko atzīšanu patentēšanas procedūras vajadzībām. Šā līguma noteikumi piemērojami arī gadījumos, ja attiecīgo bioloģisko materiālu atļauj deponēt no jauna, jo iepriekš deponētais bioloģiskais materiāls vairs nav pieejams atzītajā depozitārijā.

(9) (Zaudējusi spēku ar 22.04.2004. likumu no 01.05.2004.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 08.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

8. pants. Izgudrojuma vienotība

(1) Vienā pieteikumā var pieprasīt patentu tikai uz vienu izgudrojumu vai uz tādu izgudrojumu grupu, kurus vieno kopīga iecere.

(2) Katram izgudrojuma formulas neatkarīgajam punktam saskaņā ar šā likuma 3. pantu jāattiecas tikai uz vienu izgudrojuma objektu.

(3) Prasība ievērot izgudrojuma vienotību uzskatāma par izpildītu, ja izgudrojuma formula ietver vairākus neatkarīgus punktus, kuri attiecas uz dažādiem, bet savstarpēji saistītiem objektiem un tādējādi atspoguļo kopīgu izgudrojuma ieceri.

(4) Izgudrojuma īstenošanas specifiskās formas var atspoguļot izgudrojuma formulas atkarīgajos punktos.

9. pants. Izgudrojuma prioritāte

(1) Par pieteikuma iesniegšanas (prioritātes) datumu (turpmāk — pieteikuma datums), ja ir izpildītas šā likuma 7.panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta prasības un iesniegums par patenta izsniegšanu nepārprotami identificē pieteicēju, atzīstama diena, kad Patentu valde saņēmusi pieteikumu. Ja minētās prasības nav izpildītas, pieteikuma datumu piešķir Patentu valde tad, kad ir izpildītas šīs prasības.

(2) Saskaņā ar šā likuma 4. panta trešo daļu prioritātes tiesības rodas arī tad, ja pieteikums attiecībā uz izgudrojumu agrāk ir bijis iesniegts citā Parīzes konvencijas dalībvalstī. Šajā gadījumā pieteicējam, kurš vēlas izmantot konvencijprioritātes tiesības, tas jānorāda pieteikumā. Apliecinātās dokumentu kopijas, kurās ir apstiprinātas šīs tiesības, iesniedzamas vai nu vienlaikus ar pieteikumu, vai ne vēlāk kā trīs mēnešus no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(3) Izgudrojuma prioritāti nosaka pēc datuma, kad Patentu valde saņēmusi tā paša pieteicēja pirmo pieteikumu attiecībā uz to pašu izgudrojumu, ja vēlākais pieteikums, kuram tiek pieprasīta šāda prioritāte, saņemts ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pirmā pieteikuma saņemšanas. Šajā gadījumā pirmais pieteikums tiek uzskatīts par atsauktu.

(4) Pieprasīto izgudrojuma prioritāti nosaka, pamatojoties uz vairākiem iepriekšējiem pieteikumiem, attiecībā uz katru no tiem ievērojot šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus.

(5) Prioritātes tiesības nozīmē to, ka pieteikumam nevar pretstatīt informāciju vai faktus, kas kļuvuši zināmi, sākot no fiksētās prioritātes datuma.

10. pants. Iepriekšējā izskatīšana

(1) Patentu valde pārbauda, vai iesniegtais pieteikums atbilst šā likuma 7. panta prasībām. Pieteikuma iepriekšējā izskatīšana veicama triju mēnešu laikā no dienas, kad tas iesniegts Patentu valdei.

(2) Ja pieteikums neatbilst izvirzītajām prasībām vai tikai daļēji tām atbilst, Patentu valde par to paziņo pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu norādīto trūkumu novēršanai. Attiecīgi tiek pagarināts arī iepriekšējās izskatīšanas termiņš.

(3) Līdz iepriekšējās izskatīšanas pabeigšanai pieteicējam ir tiesības pēc savas iniciatīvas izdarīt pieteikumā tikai tādus grozījumus, kas nemaina izgudrojuma būtību un nepaplašina izgudrojuma formulas apjomu. Tādus pašus grozījumus var izdarīt pēc Patentu valdes pieprasījuma. Abos gadījumos attiecīgi tiek pagarināts iepriekšējās izskatīšanas termiņš. Ja pieteicējs izdara grozījumus pēc savas iniciatīvas, viņam jāsamaksā attiecīgā nodeva.

(4) Ja pieteikums atbilst izvirzītajām prasībām, Patentu valde paziņo pieteicējam par iepriekšējās izskatīšanas pabeigšanu un pieteikuma akceptēšanu.

(5) Pieteikumu noraida, ja pieteicējs nav novērsis Patentu valdes norādītos trūkumus.

(6) Lēmumu par pieteikuma noraidīšanu, ja tas pieņemts saskaņā ar šā panta piekto daļu, pieteicējs pēc nodevas samaksāšanas var triju mēnešu laikā pārsūdzēt Apelācijas padomē. Apelācijas padome iesniegumu izskata triju mēnešu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

11. pants. Publikācija par pieteikuma akceptu

(1) Pēc 18 mēnešiem no pieteikuma datuma vai, ja pieprasīta prioritāte, — no pieteikuma agrākās prioritātes datuma iespējami īsā laikā Patentu valde publicē savā oficiālajā izdevumā paziņojumu par pieteikuma akceptu (turpmāk — paziņojums par pieteikumu). Paziņojumu par izgudrojuma formulas, apraksta vai kopsavilkuma koriģēto tulkojumu, kas Patentu valdei atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem iesniegts pēc tam, kad publicēts paziņojums par pieteikumu, Patentu valde publicē iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk par četriem mēnešiem no koriģētā tulkojuma saņemšanas dienas. Pēc pieteicēja pieprasījuma paziņojumu par pieteikumu var publicēt pirms 18 mēnešu termiņa izbeigšanās, bet ne agrāk par trim mēnešiem no pieteikuma akceptēšanas datuma.

(2) Paziņojumā par pieteikumu jāietver:

1) ziņas par izgudrotāju (ja viņš nav atteicies no tiesībām tikt minētam) un pieteicēju;

2) izgudrojuma nosaukums;

3) starptautiskās patentu klasifikācijas (SPK) indeksi;

4) pieteikuma datums un tā akceptēšanas datums;

5) izgudrojuma kopsavilkums.

(3) Tiklīdz paziņojums par pieteikumu ir publicēts, ikvienai personai ir tiesības Patentu valdē iepazīties ar pieteikuma materiāliem, kā arī par samaksu saņemt attiecīgā izgudrojuma apraksta un rasējuma kopiju.

(4) Ja izgudrojums skar valsts aizsardzības intereses, Patentu valdei ir tiesības pēc savas iniciatīvas uz laiku līdz četriem mēnešiem no pieteikuma akceptēšanas datuma atlikt publikāciju par akceptu. Pēc šā termiņa izbeigšanās Patentu valdes lēmums zaudē spēku, ja to neapstiprina un nepagarina kompetenta valsts institūcija.

(5) Katrs izgudrojums pēc tam, kad publicēts paziņojums par pieteikumu, iegūst pagaidu tiesisko aizsardzību saskaņā ar šā likuma 31. panta sestās, septītās un astotās daļas noteikumiem.

12. pants. Pieteikuma izskatīšana un patenta izsniegšana

(1) Patentu valde pārbauda, vai akceptētais pieteikums atbilst šā likuma 3. un 8. panta prasībām. Patentu valde neveic pieteikuma ekspertīzi attiecībā uz izgudrojuma patentspēju atbilstoši šā likuma prasībām. Patentu izsniedz bez garantijas par tā juridisko spēku, vērtību vai arī izgudrojuma apraksta pilnību un pareizību.

(2) Ja pieteicējs nav izpildījis šā likuma 8. panta prasības par izgudrojuma vienotību, pieteikuma turpmākā lietvedība tiek kārtota tikai attiecībā uz izgudrojuma formulas pirmo punktu, ja vien pieteicējs, atbildot uz Patentu valdes paziņojumu par minētā noteikuma pārkāpšanu, nav informējis to par pieteikuma sadali vai arī nav lūdzis aprobežoties ar to izgudrojuma vai izgudrojumu grupas formulas punktu kopuma izskatīšanu, kuri atbilst prasībām par izgudrojuma vienotību.

(3) Ja pieteikuma izskatīšanas rezultāts ir pozitīvs, Patentu valde četru mēnešu laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par pieteikumu, pieņem lēmumu par patenta izsniegšanu, reģistrē izgudrojumu valsts reģistrā, publicē savā oficiālajā izdevumā patenta bibliogrāfisko izziņu un izgudrojuma formulas neatkarīgos punktus. Vienlaikus Patentu valde sagatavo akceptētā pieteikuma pilnu publikāciju, kas ietver patenta bibliogrāfisko izziņu, izgudrojuma kopsavilkumu, izgudrojuma aprakstu, izgudrojuma formulu un, ja nepieciešams, rasējumus.

(4) Patentu valde izsniedz pieteicējam patentu pēc tam, kad viņš ir samaksājis nodevu par patenta izsniegšanu. Pēc pieteicēja lūguma nodevas samaksu un patenta izsniegšanu var atlikt.

(5) Ja pieteikums neatbilst vai tikai daļēji atbilst šā panta pirmās daļas prasībām, Patentu valde par to paziņo pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību un atbildes sniegšanai nosakot triju mēnešu termiņu. Pieteikums tiek noraidīts, ja pieteicējs nav novērsis Patentu valdes norādītos trūkumus.

(6) Lēmumu par pieteikuma noraidīšanu, ja tas pieņemts saskaņā ar šā panta piekto daļu, pieteicējs pēc nodevas samaksāšanas var triju mēnešu laikā pārsūdzēt Apelācijas padomē. Ja Apelācijas padomes lēmums iesniedzēju neapmierina, viņš to sešu mēnešu laikā var pārsūdzēt šā likuma 48.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(7) Par patenta uzturēšanu spēkā, arī šā likuma 31.panta piektajā daļā paredzētajā gadījumā, jāmaksā attiecīga nodeva. Nodeva maksājama par katru gadu, skaitot gada sākumu no pieteikuma datumam atbilstošās dienas tajā gadā, kas seko gadam, kad saskaņā ar šā panta trešo daļu publicēts paziņojums par patenta izsniegšanu. Nodeva par patenta uzturēšanu spēkā jāsamaksā, pirms sācies kārtējais maksājumu gads. Ja nodeva noteiktajā termiņā nav samaksāta, bet patenta īpašnieks to samaksājis turpmāko sešu mēnešu laikā, vienlaikus samaksājot arī papildu nodevu, patents uzskatāms par uzturētu spēkā.

(8) Termiņus, kas noteikti šā likuma III un V nodaļā, var pagarināt (atlikt), bet ne vairāk par trim mēnešiem, ja šis likums neparedz citādi, vai atjaunot, ja lūgums par termiņa atjaunošanu saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc noteiktā termiņa izbeigšanās un termiņa neievērošanai bijuši dibināti iemesli. Par termiņa pagarināšanu (atlikšanu) vai atjaunošanu jāmaksā papildu nodeva.

(9) Patenta īpašnieks jebkurā laikā pēc patenta izsniegšanas dienas, iepriekš samaksājot nodevu par publicēšanu, var iesniegt Patentu valdei izgudrojuma formulas koriģētu tulkojumu, ievērojot nosacījumu, ka koriģētais tulkojums nemaina izgudrojuma būtību un nepaplašina izgudrojuma aizsardzības apjomu salīdzinājumā ar sākotnējo aizsardzības apjomu, kuru nosaka pieteikums vai patents oriģināla valodā. Koriģētajam tulkojumam nav nekādu tiesisko seku, kamēr to nav publicējusi Patentu valde. Patentu valde publicē izgudrojuma formulas koriģēto tulkojumu iespējami īsā laikā pēc attiecīgās nodevas samaksāšanas.

13. pants. Iebildums pret patenta izsniegšanu

(1) Deviņu mēnešu laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par patenta izsniegšanu, ikvienai personai, ja tā samaksājusi nodevu, ir tiesības iesniegt Apelācijas padomei motivētu iebildumu pret patenta izsniegšanu. Iebildums iesniedzams rakstveidā divos eksemplāros.

(2) Iebildumu pret patenta izsniegšanu Apelācijas padomei var iesniegt, ja pārkāptas šā likuma 3., 7. un 8. panta prasības.

(3) Iebildumu pret patenta izsniegšanu, pamatojoties uz citām šajā likumā noteiktajām prasībām, izskata tiesa. Iebildumu pret patenta izsniegšanu, pamatojoties uz šā likuma 2. panta trešo daļu, var iesniegt tikai pieteicējs, kura pieteikums reģistrēts Patentu valdē jau agrāk.

(4) Pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, iebilduma kopiju nosūta pieteicējam, kam triju mēnešu laikā jāiesniedz atbilde. Minēto termiņu pēc pieteicēja lūguma var pagarināt vēl par vienu mēnesi. Apelācijas padome izskata iebildumu triju mēnešu laikā no pieteicēja atbildes saņemšanas dienas vai no dienas, kad izbeidzas atbildes iesniegšanas termiņš. Pieteicējam un iebilduma iesniedzējam paziņo par iebilduma izskatīšanu 30 dienas pirms noteiktā izskatīšanas termiņa; abas puses ir tiesīgas piedalīties iebilduma izskatīšanā, iesniegt nepieciešamos materiālus un dot mutvārdu paskaidrojumus.

(5) Atbilstoši iebilduma izskatīšanas rezultātam Apelācijas padome pieņem lēmumu par iebilduma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai arī par tā noraidīšanu.

(6) Iebilduma noraidīšana neliedz tā iesniedzējam saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem apstrīdēt izsniegto patentu. Lēmumu par iebilduma apmierināšanu sešu mēnešu laikā var pārsūdzēt šā likuma 48. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

14. pants. Starptautiskais pieteikums

(1) Starptautiskais pieteikums šīs nodaļas izpratnē ir patenta pieteikums, kuram saskaņā ar Līguma par patentu kooperāciju (Patent cooperation treaty, turpmāk — PCT) 11.1., 11.2. un 14.2. pantu noteikts starptautiskā iesnieguma datums.

(2) Latvijas Republikā jebkuru starptautisko pieteikumu pielīdzina pieteikumam, kas atbilstoši šā likuma 7. pantam iesniegts Patentu valdei. Šāds starptautiskais pieteikums tiek uzskatīts par pareizi noformētu, skaitot no tā starptautiskā iesnieguma datuma, turklāt tiek uzskatīts, ka šajā datumā pieteikums iesniegts Patentu valdei, ja Latvijas Republika minēta starptautiskajā pieteikumā kā norādītā (PCT 4.1. panta "ii" punkta nozīmē) vai izraudzītā (PCT 31.4.panta "a" punkta nozīmē) valsts.

15. pants. Šā likuma prasību piemērošana starptautiskajam pieteikumam

(1) Ja Latvijas Republika starptautiskajā pieteikumā minēta kā norādītā vai izraudzītā valsts un pieteicējs saskaņā ar šā likuma I, II un III nodaļu vēlas saņemt Latvijas Republikas patentu, viņam viena mēneša laikā pēc PCT 22. vai 39. pantā noteiktā termiņa izbeigšanās saskaņā ar šā likuma 7. panta trešo daļu jāiesniedz Patentu valdei starptautiskā pieteikuma materiālu (izgudrojuma formulas, izgudrojuma kopsavilkuma un rasējumu apzīmējumu) tulkojums latviešu valodā un jāsamaksā pieteikuma nodeva. Starptautiskajā pieteikumā minēto materiālu tulkojums uzskatāms par starptautiskā pieteikuma sastāvdaļu. Starptautiskais pieteikums uzskatāms par atsauktu, ja šajā daļā minētajā termiņā Patentu valdei nav iesniegts izgudrojuma formulas, izgudrojuma kopsavilkuma un rasējumu apzīmējumu tulkojums latviešu valodā.

(2) Starptautiskā pieteikuma turpmākā izskatīšana Patentu valdē noris saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13. panta prasībām.

(3) Katrs starptautiskais pieteikums, kurā norādīta Latvijas Republika un kurš publicēts atbilstoši PCT 21. pantam, arī starptautiskais pieteikums, kas publicēts pirms paziņojuma par pieteikumu (11.panta pirmā daļa), ir pamats tādām pašām tiesībām, kādas paredzētas tad, ja Patentu valdes oficiālajā izdevumā publicēts paziņojums par pieteikumu. Minētās tiesības ir spēkā ar dienu, kad izgudrojuma kopsavilkuma tulkojums latviešu valodā tiek publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Tulkojums publicējams triju mēnešu laikā no dienas, kad tas iesniegts Patentu valdei.

(4) Nosakot izgudrojuma kopsavilkuma tulkojuma publikācijas termiņus, kā arī kārtību, kādā trešās personas var iepazīties ar tāda starptautiskā pieteikuma materiāliem, kurā norādīta Latvijas Republika, Patentu valde ievēro PCT 30. panta prasības par starptautiskā pieteikuma konfidencialitāti.

(5) Ja starptautiskajā pieteikumā tiek prasīts Latvijas Republikas patents un Eiropas patents, pieteicējam tiek dota iespēja izmantot šā panta iepriekšējās daļās noteikto procedūru vai, neievērojot šā panta vispārīgās prasības, iesniegt Eiropas patentu iestādei iesniegumu par Eiropas patenta attiecināšanu uz Latvijas Republiku saskaņā ar šā likuma V nodaļas noteikumiem. Šādā gadījumā tiek piemēroti V nodaļas 19. panta septītās daļas noteikumi.

(6) Ja vienam un tam pašam izgudrotājam vai viņa tiesību pārņēmējam par vienu un to pašu izgudrojumu izsniegti divi patenti ar vienu un to pašu prioritātes datumu, Latvijas Republikas patenta darbība tiek pārtraukta ar brīdi, kad patents izsniegts uz starptautiskā pieteikuma pamata.

16. pants. Starptautiskie pieteikumi, kas iesniegti Patentu valdei kā saņēmējorganizācijai

(1) Ja starptautiskā pieteikuma iesniedzējs ir Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, saskaņā ar PCT 10. pantu starptautisko pieteikumu var iesniegt Patentu valdei kā saņēmējorganizācijai.

(2) Saskaņā ar PCT Instrukcijas 14. noteikumu starptautisko pieteikumu iesniedz noteiktā kārtībā, samaksājot nodevu par pārsūtīšanu.

(3) Starptautiskie pieteikumi Patentu valdei kā saņēmējorganizācijai jāiesniedz ar PCT biroju saskaņotās valodās.

17. pants. Šā likuma darbības ietvari un attiecības ar PCT

(1) PCT, šā likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecas uz starptautiskajiem pieteikumiem, ja Patentu valde ir saņēmējorganizācija vai Latvijas Republika ir minēta kā norādītā vai izraudzītā valsts.

(2) Šajā likumā atsaukšanās uz PCT vienlaikus nozīmē arī atsaukšanos uz PCT Instrukciju.

(3) Ja PCT prasības atšķiras no šā likuma prasībām un no šā likuma piemērošanai izdoto normatīvo aktu noteikumiem, tiek ievērotas PCT prasības tajā redakcijā, kas ir spēkā Latvijas Republikā.

18. pants. Iesniegums par Eiropas patenta attiecināšanu uz Latvijas Republiku

(1) Pamatojoties uz Eiropas patentu iestādei iesniegtu pieteicēja iesniegumu par Eiropas patenta attiecināšanu uz Latvijas Republiku (turpmāk — iesniegums par attiecināšanu), Eiropas patenta pieteikums un pēc šāda pieteikuma izsniegtais patents saskaņā ar turpmākajiem šīs nodaļas noteikumiem tiek attiecināti uz Latvijas Republiku, tiem ir tāds pats tiesiskais spēks kā nacionālā patenta pieteikumam un nacionālajam patentam, un tiem piemērojamas tās pašas šajā likumā paredzētās normas.

(2) Eiropas patentu konvencijas normas un tās regulējošie noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šīs nodaļas noteikumi nenosaka citādi.

(3) Iesniegums par attiecināšanu uzskatāms par iesniegtu Eiropas patentu iestādei līdz ar jebkura Eiropas patenta pieteikuma iesniegšanu, ja pieteikums iesniegts Eiropas patentu iestādei dienā vai pēc dienas, kad stājas spēkā šī nodaļa.

(4) Eiropas patenta pieteikums, kuram EPO piešķīrusi iesniegšanas datumu, kā arī prioritātes datumu, ja ir bijusi pieprasīta prioritāte, neatkarīgi no tā izskatīšanas rezultāta Eiropas patentu iestādē pielīdzināms Patentu valdei iesniegtam, pareizi noformētam pieteikumam.

(5) Eiropas patenta pieteikumam, ja ir samaksāta nodeva par Eiropas patenta attiecināšanu, kā arī attiecinātajam Eiropas patentam attiecībā uz nacionālo pieteikumu un nacionālo patentu piemērojami šā likuma 2.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas novitātes noteikumi. Nacionālajam pieteikumam un nacionālajam patentam attiecībā uz attiecināto Eiropas patentu tāpat piemērojami šā likuma 2. panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas novitātes noteikumi.

(6) Patentu valde, tiklīdz tā no Eiropas patentu iestādes saņēmusi iesniegumu par attiecināšanu, iespējami drīz, bet ne agrāk par 18 mēnešiem no attiecīgā Eiropas patenta pieteikuma iesniegšanas datuma, publicē savā oficiālajā izdevumā paziņojumu attiecībā uz katru iesniegumu par attiecināšanu; ja ir bijusi pieprasīta prioritāte, — no agrākās prioritātes datuma.

(7) Pēc Eiropas patenta pieteikuma publikācijas datuma attiecīgajam izgudrojumam atbilstoši šā likuma 31. panta septītās un astotās daļas noteikumiem tiek piešķirta pagaidu tiesiskā aizsardzība ar dienu, kad pieteicējs dara zināmu personai, kura Latvijas Republikā izmanto attiecīgo izgudrojumu, publicētā Eiropas patenta pieteikuma izgudrojuma formulas tulkojumu latviešu valodā. Eiropas patenta pieteikumam nav šajā pantā minēto seku no tā iesniegšanas datuma, ja iesniegums par attiecināšanu tiek atsaukts vai uzskatāms par atsauktu.

(8) Iesniegumu par attiecināšanu pieteicējs var atsaukt jebkurā laikā. Tas uzskatāms par atsauktu, ja noteiktajā termiņā Eiropas patentu iestādei nav samaksāta nodeva par attiecināšanu, ja EPO ir galīgi noraidījusi Eiropas patenta pieteikumu, ja pieteicējs iesniedzis atsaukumu vai EPO iesniegumu atzinusi par atsauktu citu iemeslu dēļ. Paziņojumu par šīm izmaiņām Patentu valde publicē iespējami drīz, ja tā jau agrāk ir publicējusi paziņojumu par attiecīgo iesniegumu.

19. pants. Attiecinātais Eiropas patents

(1) Atbilstoši šā panta otrajai līdz septītajai daļai attiecinātais Eiropas patents, sākot ar dienu, kad publicēts EPO paziņojums par patenta izsniegšanu, piešķir tādas pašas tiesības kā nacionālais patents.

(2) Triju mēnešu laikā no dienas, kad publicēts EPO paziņojums par patenta izsniegšanu, patenta īpašniekam jāiesniedz Patentu valdei Eiropas patenta izgudrojuma formulas tulkojums latviešu valodā un jāsamaksā publicēšanas nodeva.

(3) Ja, izskatot Eiropas patentu iestādei iesniegto iebildumu pret patenta izsniegšanu, Eiropas patents tiek uzturēts spēkā ar grozītu izgudrojuma formulu, patenta īpašniekam triju mēnešu laikā no dienas, kad publicēts lēmums par Eiropas patenta uzturēšanu spēkā, jāiesniedz Patentu valdei grozītās izgudrojuma formulas tulkojums latviešu valodā un jāsamaksā publicēšanas nodeva. Attiecībā uz iebildumiem pret Eiropas patenta izsniegšanu šā likuma 13. panta noteikumi netiek piemēroti.

(4) Patentu valde iespējami drīz publicē jebkuru tulkojumu, kas iesniegts atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai.

(5) Ja šā panta otrajā vai trešajā daļā minētais tulkojums nav iesniegts noteiktajā laikā vai par to noteiktajā laikā nav samaksāta publicēšanas nodeva, attiecinātais Eiropas patents tiek uzskatīts par spēkā neesošu no pieteikuma iesniegšanas dienas (ab initio).

(6) Tiek uzskatīts, ka attiecinātajam Eiropas patentam nav šajā nodaļā paredzētā tiesiskā spēka no pieteikuma iesniegšanas dienas (ab initio), ja EPO, izskatījusi saņemto iebildumu pret patenta izsniegšanu, atzīst attiecīgo patentu par spēkā neesošu.

(7) Ja attiecinātais Eiropas patents un nacionālais patents ar to pašu pieteikuma iesniegšanas datumu vai, ja pieprasīta prioritāte, — ar to pašu prioritātes datumu izsniegts vienai un tai pašai personai vai tās tiesību pārņēmējam uz vienu un to pašu izgudrojumu, tad, ja EPO nav saņēmusi šā panta trešajā daļā minēto iebildumu pret patenta izsniegšanu, nacionālā patenta darbība tiek pārtraukta ar dienu, kad izbeidzies iebildumu iesniegšanas termiņš, bet iebilduma saņemšanas gadījumā — ar dienu, kad minētā iebilduma izskatīšana pabeigta, pieņemot galīgo lēmumu par Eiropas patenta uzturēšanu spēkā.

(8) Lai attiecināto Eiropas patentu uzturētu spēkā, par katru gadu, kas seko gadam, kurā publicēts EPO paziņojums par Eiropas patenta izsniegšanu, Patentu valdei maksājama nodeva. Maksājumi izdarāmi tādā pašā kārtībā, kāda noteikta attiecībā uz nacionālajiem patentiem.

20. pants. Eiropas patenta pieteikuma vai Eiropas patenta autentiskais teksts

(1) Eiropas patenta pieteikuma vai Eiropas patenta tekstam, kas sagatavots EPO procedūru valodā, jābūt autentiskajam tekstam jebkurā tā izskatīšanas stadijā Latvijas Republikā (Patentu valdē vai tiesā).

(2) Tomēr atbilstoši šā likuma 19. panta otrajai un trešajai daļai iesniegtais tulkojums arī tiek uzskatīts par autentisku, izņemot tādas tiesas lietas, kuras ir saistītas ar patenta atzīšanu par spēkā neesošu (35. pants) un kurās Eiropas patenta pieteikuma vai attiecinātā Eiropas patenta izgudrojuma formulas tulkojums piešķir šaurāku aizsardzību salīdzinājumā ar Eiropas patenta pieteikumu vai attiecināto Eiropas patentu EPO procedūru valodā.

22. pants. Patentu valdes struktūra

(1) Patentu valde izveido struktūrvienības, kas nodrošina tās uzdevumu kvalitatīvu un savlaicīgu izpildi. Patentu valdes štatos ir direktors, direktora vietnieki, nodaļu vadītāji, galvenie eksperti un eksperti.

(2) Patentu valdes nodaļu vadītājus, galvenos ekspertus, ekspertus un tehniskā personāla darbiniekus amatā ieceļ Patentu valdes direktors. Patentu valdes direktoram, direktora vietniekiem, nodaļu vadītājiem un galvenajiem ekspertiem nepieciešama augstākā tehniskā, juridiskā vai ekonomiskā izglītība, vismaz triju gadu darba stāžs specialitātē, viņiem jāprot latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas.

23. pants. Ierobežojumi Patentu valdes darbiniekiem

(1) Patentu valdes amatpersonas un darbinieki, kamēr viņi strādā Patentu valdē, kā arī gadu pēc tam, kad pārtrauktas darba attiecības ar Patentu valdi, nav tiesīgi iesniegt patenta pieteikumu, kā arī tieši vai netieši, izņemot mantošanu, iegūt patentu, ko izdevusi vai izdos Patentu valde, vai arī iegūt kādas no patenta izrietošas tiesības.

(2) Minēto personu patenta pieteikumiem, kuri tiks iesniegti turpmāk, nav prioritātes tiesību, kuras datētas agrāk nekā vienu gadu pēc tam, kad šīs personas pārtraukušas darba attiecības ar Patentu valdi.

24. pants. Patentu valdes direktors

(1) Patentu valdes direktors realizē tiesības un izpilda pienākumus, kas noteikti likumos par rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību un Patentu valdes nolikumā.

(2) Patentu valdes direktors ir tiesīgs izpildīt nacionālās un starptautiskās programmas, organizēt informācijas apmaiņu un pieprasīt izziņas jautājumos, kas skar Latvijas Republikas nacionālās un starptautiskās intereses rūpnieciskā īpašuma tiesiskās aizsardzības jomā.

(3) Patentu valdes direktors rīkojas ar Patentu valdes mantu un atbild par to, nosaka kārtību, kādā iekasējamas nodevas, kā arī maksa sakarā ar rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Patentu valdi tiesā, arbitrāžā, valsts iestādēs un attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veic citas šajā likumā un Patentu valdes nolikumā paredzētās darbības.

25. pants. Patentu valdes atbildība

Patentu valde atbild par to pienākumu kvalitatīvu un savlaicīgu izpildi, kas tai noteikti likumos par rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību, kā arī par valsts politikas realizāciju rūpnieciskā īpašuma tiesiskās aizsardzības jomā tai noteiktās kompetences ietvaros.

26. pants. Patentu valdes tiesības

(1) Patentu valdei ir tiesības izsniegt:

1) patentus, kā arī to kopijas un dublikātus;

2) preču zīmju reģistrācijas apliecības, to kopijas un dublikātus.

(2) Patentu valdei ir tiesības izdot:

1) savu oficiālo izdevumu;

2) normatīvos un metodiskos materiālus, kā arī citus materiālus Patentu valdes kompetencē esošajos jautājumos.

27. pants. Apelācijas padome

(1) Patentu valdes Apelācijas padome ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izveidota kā Patentu valdes struktūrvienība ar patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām saistīto strīdu izskatīšanai.

(2) Pēc Patentu valdes direktora priekšlikuma tieslietu ministrs nosaka Apelācijas padomes locekļu kopskaitu un ieceļ uz trim gadiem Apelācijas padomes locekļus, no kuriem vienu apstiprina par Apelācijas padomes priekšsēdētāju. Apelācijas padomes sastāvā ir Patentu valdes pārstāvji un zinātnes, tehnikas vai jurisprudences speciālisti.

(3) Apelācijas padome, pamatojoties uz rakstveida apelāciju vai iebildumu, izskata ar patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām saistītus strīdus. Apelācijas padomes sastāvu konkrētas lietas izskatīšanai apstiprina Apelācijas padomes priekšsēdētājs, ņemot vērā lietas raksturu, Apelācijas padomes locekļu kompetenci un noslogotību. Katru apelāciju un iebildumu izskata nepāra skaits Apelācijas padomes locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi, turklāt vismaz vienam no viņiem jābūt juristam. Izskatot apelāciju un iebildumu, Apelācijas padomes sastāvā vairākumā jābūt speciālistiem, kuri nav Patentu valdes darbinieki. Ja nepieciešams, Apelācijas padome var pieaicināt neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai strīda jautājumos.

(4) Apelācijas padomes sastāvā apelācijas vai iebilduma izskatīšanai nedrīkst iekļaut personu, kas Patentu valdē veikusi attiecīgā pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu vai ekspertīzi. Apelācijas padomes loceklis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts attiecīgās lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Lietas dalībnieki var pieteikt Apelācijas padomes loceklim noraidījumu. Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem attiecīgais Apelācijas padomes sastāvs.

(5) Pieņemot lēmumu, Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi un nav pakļauti rīkojumiem vai citādai ietekmei. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Apelācijas padomes loceklis, kas piedalījies lietas izskatīšanā, nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(6) Apelācijas padome izskata apelācijas un iebildumus šajā likumā, likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.

(08.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2006. Trešās daļas noteikums par to, ka, izskatot iebildumu, Apelācijas padomes sastāvā vairākumā jābūt speciālistiem, kuri nav Patentu valdes darbinieki, stājas spēkā 01.01.2008. Sk. pārejas noteikumus.)

28. pants. Patentu valdes pārskats

Patentu valdes direktors pārskatu par saņemtajiem un izlietotajiem līdzekļiem, kā arī attiecīgo statistisko un citu informāciju par Patentu valdes darbību sniedz Tieslietu ministrijai un Ministru kabinetam.

29. pants. Pārstāvība Patentu valdē

(1) Pieteicējiem nav obligāta profesionāla patentu pilnvarotā pārstāvība Patentu valdē, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Juridiskās un fiziskās personas, kuru pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta nav Latvijas Republika vai kurām tās teritorijā nepieder uzņēmums, Patentu valdē pārstāv profesionāls patentu pilnvarotais.

(3) Juridiskās un fiziskās personas, kuru pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta ir Latvijas Republika vai kurām tās teritorijā pieder uzņēmums, Patentu valdē var tikt pārstāvētas vai nu personiski, vai ar savu attiecīgi pilnvarotu darbinieku starpniecību. Šiem darbiniekiem nav obligāti jābūt profesionāliem patentu pilnvarotajiem.

(4) Par pilnvaroto pārstāvi patentu jautājumos drīkst būt tikai profesionāls patentu pilnvarotais, kas Patentu valdē reģistrēts profesionālo patentu pilnvaroto reģistrā, izņemot šā panta trešajā daļā minētās personas.

(5) Patentu valde kārto profesionālo patentu pilnvaroto reģistru. Profesionālo patentu pilnvaroto reģistrā izdarāmo ierakstu saturu, kā arī reģistra kārtošanu nosaka Patentu valdes direktors.

(6) Profesionālo patentu pilnvaroto reģistrā var iekļaut tikai fiziskās personas. Profesionālam patentu pilnvarotajam jāatbilst šādām prasībām:

1) jābūt Latvijas pilsonim, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika;

2) jābūt sasniegušam 30 gadu vecumu, bet zvērinātam advokātam — 25 gadu vecumu;

3) nepieciešama augstākā inženiertehniskā, juridiskā vai ekonomiskā izglītība (ārvalstu augstāko mācību iestāžu izsniegtajiem diplomiem minētajās specialitātēs jābūt atzītiem Latvijas Republikā); ja pretendents nav zvērināts advokāts, nepieciešams vismaz piecu gadu darba stāžs rūpnieciskā īpašuma tiesiskās aizsardzības jomā;

4) jānokārto eksāmens atestācijas komisijā, kuras sastāvu apstiprina Patentu valdes direktors.

(7) Jebkurš reģistrā iekļautais profesionālais patentu pilnvarotais var lūgt izslēgt viņu no reģistra.

(8) Profesionālo patentu pilnvaroto reģistrs glabājas Patentu valdē un ir pieejams jebkurai ieinteresētajai personai. Patentu valde regulāri publicē profesionālo patentu pilnvaroto sarakstu.

(9) Par profesionālā patentu pilnvarotā iekļaušanu reģistrā Patentu valde paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta iestādei.

30. pants. Izņēmuma tiesības

(1) Patents nodrošina tā īpašniekam izņēmuma tiesības. Bez patenta īpašnieka atļaujas trešajām personām ir aizliegts:

1) patentēto produktu (ierīci, vielu, mikroorganismu celmu utt.) izgatavot, piedāvāt pārdošanai, iekļaut saimnieciskajā apritē, pielietot, kā arī ievest no ārvalstīm un glabāt minētajiem nolūkiem;

2) pielietot patentēto paņēmienu;

3) piedāvāt pārdošanai, iekļaut saimnieciskajā apritē, pielietot, kā arī ievest no ārvalstīm un glabāt minētajiem nolūkiem produktu, kas iegūts ar patentēto paņēmienu.

(2) Patents, kura spēkā esamības termiņš tiek pagarināts saskaņā ar šā likuma 31. panta piektās daļas noteikumiem, pagarinājuma periodā nodrošina patenta īpašniekam šajā likumā paredzētās izņēmuma tiesības tikai attiecībā uz vielu neatkarīgi no tā, kas ir patentētā izgudrojuma objekts — viela, vielas izgatavošanas paņēmiens vai zināmas vielas līdz šim nezināms pielietojums.

(3) Neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētajiem noteikumiem patents aizliedz trešajām personām piegādāt un piedāvāt piegādei patentētā izgudrojuma būtiskos elementus (izņemot tos, kuri ir plaši pazīstami saimnieciskajā apritē), ja šādu elementu piegāde rada objektīvu iespēju veikt šā panta pirmajā daļā minētās darbības, līdz ar to pārkāpjot patenta īpašnieka tiesības.

(4) Darba devējam ir izņēmuma tiesības izmantot tādu dienesta izgudrojumu, uz kuru viņam izsniegts patents (5. panta pirmā daļa); šīs tiesības attiecināmas arī uz darbinieku — attiecīgā dienesta izgudrojuma autoru.

(5) Darbiniekam ir izņēmuma tiesības izmantot tādu dienesta izgudrojumu, uz kuru viņam izsniegts patents (5. panta pirmā un ceturtā daļa); šīs tiesības attiecināmas arī uz darba devēju.

(6) Patenta īpašniekam ir tiesības izmantot patentētu izgudrojumu, ja šādu izmantošanu neaizliedz likumi un ja netiek pārkāptas citu patenta īpašnieku patenttiesības.

31. pants. Izņēmuma tiesību apjoms

(1) No patenta izrietošo izņēmuma tiesību aizsardzības apjomu nosaka izgudrojuma formula. Aizsardzības apjoma noskaidrošanai un izgudrojuma formulas interpretācijai var izmantot izgudrojuma aprakstu un rasējumus.

(2) Izgudrojuma apraksts un rasējumi nav izmantojami izgudrojuma formulas paplašinātai interpretācijai.

(3) Patents ir spēkā visā Latvijas Republikas teritorijā, arī iekšējos un teritoriālajos ūdeņos; no patenta izrietošās tiesības ir spēkā arī kontinentālajā šelfā pie Latvijas Republikas krastiem un ekonomiskajā zonā, uz kuru Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības saskaņā ar 1958.gada 29.aprīļa Jūras tiesību konvenciju, ciktāl tā skar ar derīgo izrakteņu meklēšanu vai ieguvi saistīto darbību.

(4) Izņēmuma tiesības pilnā apjomā stājas spēkā ar patenta izsniegšanas dienu un izbeidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(5) (Zaudējusi spēku ar 22.04.2004. likumu no 01.05.2004.)

(6) Laika posmā starp dienu, kad tiek publicēts 11. panta pirmajā daļā minētais paziņojums par pieteikumu (koriģētais tulkojums), un patenta izsniegšanas dienu izgudrojumam tiek piešķirta pagaidu tiesiskā aizsardzība (11. panta piektā daļa). Tomēr šā likuma 11.panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā, ja izgudrojuma koriģētais tulkojums iesniegts pēc datuma, kad publicēts paziņojums par pieteikumu, vai pēc 18.panta septītajā daļā noteiktā datuma, pagaidu tiesiskā aizsardzība tiek piešķirta no koriģētā tulkojuma publikācijas datuma vai no datuma, kad pieteicējs darījis zināmu personai, kura Latvijas Republikā izmanto attiecīgo izgudrojumu, izgudrojuma formulas koriģēto tulkojumu.

(7) Šā laika posma ietvaros trešajām personām ir atļauts izmantot patentējamo izgudrojumu arī bez tā pieteicēja piekrišanas, taču samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību gadījumā, ja uz šo izgudrojumu tiks izsniegts patents.

(8) Ja uz izgudrojumu izsniedz patentu, trešajām personām, kas sākušas izgudrojumu izmantot laika posmā, kad spēkā bija izgudrojuma pagaidu aizsardzība, jāpārtrauc šā izgudrojuma izmantošana vai arī jāsaņem no patenta īpašnieka licence, kas ļauj turpināt izgudrojuma izmantošanu. Pretējā gadījumā iestājas atbildība par patenta īpašnieka tiesību pārkāpšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

31.¹pants. Izņēmuma tiesību apjoms biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem

(1) Aizsardzība, ko patents piešķir bioloģiskam materiālam, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas uz jebkuru bioloģisko materiālu, kas iegūts no sākotnējā bioloģiskā materiāla identiskā vai atšķirīgā pavairošanas ceļā un kam piemīt tās pašas pazīmes.

(2) Aizsardzība, ko patents piešķir paņēmienam, kas ļauj apstrādāt bioloģisku materiālu, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas arī uz to bioloģisko materiālu, kas tieši iegūts ar šādu paņēmienu, un uz jebkuru citu bioloģisku materiālu, kuru iegūst no tieši iegūtā bioloģiskā materiāla, pavairojot identiskā vai atšķirīgā veidā, un kuram piemīt tās pašas pazīmes.

(3) Aizsardzība, ko patents piešķir produktam, kurā ietilpst ģenētiska informācija vai kurš sastāv no ģenētiskas informācijas, attiecas arī uz visu bioloģisko materiālu, izņemot šā likuma 3.panta sestajā daļā paredzēto materiālu, kurā iekļauts produkts un kurš satur ģenētisku informāciju un veic savu funkciju.

(4) Ja patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā nodod lauksaimniekam augu pavairošanas materiālu lauksaimnieciskiem mērķiem, kas ietver arī atļauju lauksaimniekam izmantot saražoto produkciju pavairošanai savā saimniecībā, šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kuri atbilst regulas (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 14.panta vai Augu šķirņu aizsardzības likuma noteikumiem.

(5) Šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro, ja patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā nodod lauksaimniekam vaislas dzīvniekus vai citu dzīvnieku reproduktīvo materiālu, kas ietver arī atļauju lauksaimniekam izmantot ar patentu aizsargātos mājdzīvniekus lauksaimnieciskiem mērķiem. Šī izmantošana ietver dzīvnieka vai cita dzīvnieku reproduktīvā materiāla piedāvāšanu lauksaimniecisku darbību veikšanai, bet ne pārdošanu komerciālas pavairošanas ietvaros vai tās mērķiem. Šo daļu nepiemēro tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kādus reglamentē Ministru kabinets.

(08.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

32. pants. No patenta izrietošo izņēmuma tiesību ierobežojumi

(1) Šā likuma 30. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētais patentētā izgudrojuma izmantošanas aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad izgudrojumu izmanto:

1) nekomerciālos (bezpeļņas) nolūkos;

2) zinātniskam eksperimentam vai pētnieciskos nolūkos, kā arī patentētā izgudrojuma priekšmeta pārbaudei;

3) aptiekā — vienreizējai zāļu izgatavošanai pēc ārsta receptes;

4) darbībai ar patentēto produktu pēc tam, kad to saimnieciskajā apritē Latvijas Republikas teritorijā ir iekļāvis pats patenta īpašnieks vai cita persona uz patenta īpašnieka izdotās licences pamata;

5) tāda ārvalsts transportlīdzekļa konstrukcijā vai tā ekspluatācijas gaitā, kurš uz laiku vai nejaušības dēļ atrodas Latvijas Republikas teritorijā, tās ūdeņos vai gaisa telpā, turklāt izgudrojuma izmantošana notiek tikai transportlīdzekļa vajadzībām.

(2) Šā likuma 31.¹panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktā aizsardzība neattiecas uz bioloģisku materiālu, ja tas vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) pavairots no tāda bioloģiskā materiāla, kuru Eiropas Ekonomikas zonā laidis tirgū pats patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu;

2) pavairošana tieši izriet no tās izmantošanas, kurai bioloģiskais materiāls tika pārdots;

3) pavairošanas rezultātā iegūto materiālu pēc tam neizmanto citai pavairošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

33. pants. Iepriekšējās lietošanas tiesības

(1) Jebkura persona, kas Latvijas Republikas teritorijā pirms patentējamā izgudrojuma pieteikuma saņemšanas Patentu valdē vai pieprasītās prioritātes datuma bija godprātīgi izmantojusi identisku izgudrojumu savā uzņēmumā vai uzņēmuma vajadzībām vai līdz šim datumam bija veikusi šādai izmantošanai nepieciešamos nopietnos priekšdarbus, ir tiesīga netraucēti un nemaksājot atlīdzību patenta īpašniekam arī turpmāk izmantot šo izgudrojumu savā uzņēmumā vai uzņēmuma vajadzībām ar nosacījumu, ka izgudrojuma izmantošanas apjoms netiks paplašināts.

(2) Gadījumos, kad pieteicējs saskaņā ar šā likuma 11. panta pirmās daļas noteikumiem iesniedz Patentu valdei koriģētu izgudrojuma formulas tulkojumu pēc dienas, kad publicēts paziņojums par pieteikumu, jebkura persona, kas godprātīgi izmanto izgudrojumu vai veic šādai izmantošanai nepieciešamos nopietnos priekšdarbus, ja izmantošana nerada pieteikuma sākotnējā tulkojuma pārkāpumu, pēc dienas, kad publicēts paziņojums par koriģēto tulkojumu (11. panta piektā daļa), var turpināt šādu izmantošanu savā uzņēmumā vai uzņēmuma vajadzībām bez atlīdzības.

(3) Gadījumos, kad patenta īpašnieks saskaņā ar šā likuma 12. panta devītās daļas noteikumiem iesniedz Patentu valdei koriģētu izgudrojuma formulas tulkojumu pēc dienas, kad publicēts paziņojums par patenta izsniegšanu, jebkura persona, kas godprātīgi izmanto izgudrojumu vai veic šādai izmantošanai nepieciešamos nopietnos priekšdarbus, ja izmantošana nerada patentētā izgudrojuma formulas sākotnējā tulkojuma pārkāpumu, pēc koriģētā tulkojuma publicēšanas dienas var turpināt šādu izmantošanu savā uzņēmumā vai uzņēmuma vajadzībām bez atlīdzības.

(4) Iepriekšējās lietošanas tiesības var nodot citai personai tikai kopā ar uzņēmumu, kurā izgudrojums izmantots šā panta pirmās daļas izpratnē.

34. pants. Patenta darbības pirmstermiņa pārtraukšana

(1) Patenta darbība tiek pārtraukta pirms termiņa, ja:

1) patenta īpašnieks iesniedz par to iesniegumu Patentu valdei;

2) noteiktā laikā nav samaksāta nodeva par patenta uzturēšanu spēkā;

3) Latvijas Republikas patents vairs nav spēkā atbilstoši šā likuma 15. panta sestās daļas vai 19. panta septītās daļas noteikumiem.

(2) (Zaudējusi spēku ar 22.04.2004. likumu no 01.05.2004.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

35. pants. Patenta atzīšana par spēkā neesošu

(1) Patentu var noteiktā kārtībā atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) patenta priekšmets atzīts par patentnespējīgu saskaņā ar šā likuma 2. un 3. pantu;

2) izgudrojuma aprakstā tā būtība nav atklāta tik skaidri un pilnīgi, lai speciālists izgudrojumu varētu īstenot (7. panta sestā daļa);

3) patenta priekšmets pārsniedz pieteikuma ietvarus tā sākotnējā redakcijā (10. panta trešā daļa);

4) patents izsniegts personai, kurai nebija tiesību to saņemt (42. pants).

(2) Ja patents atzīts par spēkā neesošu atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem, tiek uzskatīts, ka attiecīgajam pieteikumam un uz tā pamata izsniegtajam patentam nav šajā nodaļā noteikto tiesisko seku no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(3) (Zaudējusi spēku ar 22.04.2004. likumu no 01.05.2004.)

(4) Patentu var atzīt par daļēji spēkā neesošu, ierobežojot no izgudrojuma formulas izrietošās pretenzijas, ja šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi neattiecas uz patentu pilnā mērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

36. pants. Patenttiesību būtība

(1) Jebkurš patents vai tā pieteikums, kā arī uz patentu pamatotās tiesības tiesiskajā ziņā tiek pielīdzinātas personiskai kustamai mantai, bet nevar būt par liettiesisko prasību objektu.

(2) Jebkuru patentu vai tā pieteikumu līdz ar tiesībām, kas pamatotas uz patentu vai pieteikumu, var pārdot, uz laiku nodot citai personai pilnā apjomā vai daļēji (licence), dāvināt vai citādi iekļaut civilajā apritē saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, kādi jāievēro, veicot mantiskos darījumus, ja spēkā esošie likumdošanas akti neparedz atšķirīgus noteikumus atsevišķiem ar patentiem saistītiem darījumiem.

(3) Uz patentu pamatotās mantiskās tiesības, kā arī tiesības pieprasīt patentu var mantot saskaņā ar kustamās mantas mantošanas vispārīgajiem noteikumiem.

(4) Jebkuri ar patentu saistītie darījumi reģistrējami Patentu valdē. Pretējā gadījumā tie atzīstami par spēkā neesošiem.

37. pants. Izgudrojuma izmantošana

(1) Par izgudrojuma izmantošanu atzīst patentētā objekta (ierīces, vielas utt.) rūpniecisku izgatavošanu vai patentētā paņēmiena rūpniecisku izmantošanu, ja ir izmantotas visas izgudrojuma formulas neatkarīgo punktu pazīmes vai to ekvivalenti.

(2) Savstarpējās attiecības gadījumos, kad tiek izmantots izgudrojums, uz kuru vairākām personām izdots kopīgs patents, nosaka līgums, kas noslēgts starp šīm personām. Ja šāds līgums nav noslēgts, katrs no patenta līdzīpašniekiem ir tiesīgs izmantot izgudrojumu pēc saviem ieskatiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar licences piešķiršanu vai patenta atsavināšanu.

(3) Licenci var piešķirt trešajām personām tikai ar visu patenta līdzīpašnieku piekrišanu vai pamatojoties uz tiesas spriedumu. Patenta līdzīpašnieku strīdus izšķir tiesa (48.pants).

(4) Jebkurai personai, kas vēlas izmantot patentētu izgudrojumu, jānoslēdz ar patenta īpašnieku attiecīgs līgums.

38. pants. Licence un licences līgums

(1) Patentēta izgudrojuma izmantošanas tiesību nodošana citai personai tiek noformēta ar licences līgumu. Atbilstoši licences raksturam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) izgudrojuma izmantošanas tiesību pārdevējpuse (licenciārs), kā arī saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un pienākumus.

(2) Licenci atzīst par izņēmuma licenci, ja licenciāts iegūst izņēmuma tiesības uz izgudrojuma izmantošanu saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem, bet licenciārs saglabā tiesības izmantot izgudrojumu tiktāl, ciktāl šīs tiesības nav pārgājušas licenciātam.

(3) Licenci atzīst par vienkāršu licenci tad, ja licenciārs, piešķirot citai personai izgudrojuma izmantošanas tiesības, saglabā tiesības izmantot šo izgudrojumu personiski, kā arī piešķirt tā paša izgudrojuma licenci trešajām personām.

(4) Par atklāto licenci sauc patenta īpašnieka paziņoto gatavību piešķirt izgudrojuma izmantošanas licenci jebkurai ieinteresētajai personai. Šādu paziņojumu patenta īpašnieks iesniedz Patentu valdei publicēšanai oficiālajā izdevumā. Pēc paziņojuma publicēšanas kārtējā gada nodeva par attiecīgā patenta uzturēšanu spēkā tiek samazināta uz pusi. Ja atklātā licence tiek atsaukta, minētā nodeva samaksājama saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem. Ja par atklātās licences izmantošanas noteikumiem ieinteresētajām pusēm neizdodas vienoties, šos noteikumus nosaka tiesa.

(5) Licences līgums stājas spēkā pēc tā reģistrācijas Patentu valdē. Par licences reģistrāciju jāmaksā nodeva.

39. pants. Piespiedu licences

(1) Ja četru gadu laikā no patenta izsniegšanas (vai ārvalsts patenta reģistrēšanas) dienas patentētais izgudrojums Latvijas Republikas teritorijā nav izmantots vai ir izmantots nepietiekamā apjomā, jebkura persona var griezties tiesā ar prasību, lai tai piešķir atļauju (piespiedu licenci) izmantot patentēto izgudrojumu atbilstoši noteikumiem, kurus nosaka tiesa. Šis noteikums netiek piemērots gadījumos, kad patenta īpašnieks pierāda, ka izgudrojuma neizmantošanai vai nepietiekamai izmantošanai ir bijuši attaisnojoši iemesli.

(2) Atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem patentētā izgudrojuma izmantošanas atļauju (piespiedu licenci) bez patenta īpašnieka piekrišanas var iegūt tiesas ceļā, pamatojoties uz vienu no šādiem nosacījumiem:

1) patentētajam objektam vai ar patentētu paņēmienu iegūtajam produktam ir vitāli svarīga nozīme Latvijas iedzīvotāju labklājības, tās ekonomikas vai aizsardzības interešu nodrošināšanā, bet patenta īpašnieks vai viņa licenciāts neizmanto izgudrojumu vai arī izmanto to tādā apjomā, kas objektīvi neapmierina Latvijas Republikas intereses;

2) izgudrojumu, kam ir svarīga saimnieciska nozīme, nevar izmantot bez cita agrāk patentēta izgudrojuma pielietojuma; šādos apstākļos agrāk izsniegtā patenta īpašnieks var pieprasīt izdot pretlicenci vēlāk patentētā izgudrojuma izmantošanai.

(3) Piespiedu licences vienmēr ir vienkāršas licences, tām nav tālāknodošanas tiesību.

(4) Ja biotehnoloģiskā izgudrojuma patenta īpašnieks nevar šo izgudrojumu izmantot, nepārkāpjot agrākas tiesības uz augu šķirni, viņš var pieteikties uz piespiedu licenci tās augu šķirnes izmantošanai, kuru aizsargā augu šķirnes aizsardzības tiesības, maksājot īpašniekam tiesas noteiktu kompensāciju. Šādas piespiedu licences piešķiršanas gadījumā augu šķirnes īpašniekam ir tiesības pretendēt uz biotehnoloģiskā izgudrojuma patenta izmantošanu, noslēdzot par to licences līgumu (pretlicenci) .

(5) Piesakoties uz šā panta ceturtajā daļā minēto piespiedu licenci, jāpierāda, ka:

1) sarunas par licences iegūšanu ar īpašnieku, kam pieder tiesības uz augu šķirni, beigušās bez panākumiem;

2) izgudrojums ietver nozīmīgu tehnisko progresu ar ievērojamu ekonomisko nozīmi salīdzinājumā ar aizsargāto augu šķirni.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

40. pants. Patenta pārkāpšanas jēdziens

(1) Par patenta pārkāpšanu atzīstama jebkura šā likuma 30. panta pirmajā un trešajā daļā paredzēto patenta īpašnieka tiesību aizskaršana, ja tā notikusi patenta spēkā esamības laikā.

(2) Jebkura persona ir atbildīga par patenta tiešu pārkāpšanu, ja tā izdarījusi šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētās darbības bez Latvijas Republikā spēkā esošā patenta īpašnieka atļaujas vai cita likumīga pamata.

(3) Jebkura persona ir atbildīga arī par patenta netiešu pārkāpšanu, ja tā izdarījusi šā likuma 30. panta trešajā daļā minētās darbības bez Latvijas Republikā spēkā esošā patenta īpašnieka atļaujas vai cita likumīga pamata.

41. pants. Atbildība par patenta pārkāpšanu

(1) Atbildība par patenta pārkāpšanu saskaņā ar šā likuma 40. panta noteikumiem iestājas tikai ar patenta izsniegšanas dienu un tikai par darbībām, kas izdarītas pēc šā datuma.

(2) Atbildība par patenta pārkāpšanu iestājas tikai tad, ja ir pierādīta pārkāpēja vaina.

(3) Pierādīt patenta pārkāpšanas faktu un pārkāpēja vainu ir cietušās puses (patenta īpašnieka vai izņēmuma licences turētāja) pienākums.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie noteikumi attiecībā uz pārkāpēja vainu neattiecas uz gadījumiem, kad patents izdots uz jauna produkta izgatavošanas paņēmienu. Jebkurš identisks produkts uzskatāms par izgatavotu ar patentēto paņēmienu, kamēr nav pierādīts pretējais.

(5) Gadījumos, kad patenta īpašnieks vai izņēmuma licences turētājs pārkāpēju ir informējis par patenta esamību, kā arī gadījumos, kad uz strīda objekta ir patenta apzīmējums (45. panta pirmā un otrā daļa), citi patenta pārkāpēja vainas pierādījumi nav nepieciešami.

(6) Prasību pret patenta pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par patenta pārkāpšanas faktu.

42. pants. Patenttiesību atjaunošana

(1) Persona, par kuras izgudrojumu pieteikumu iesniegusi vai patentu saņēmusi cita persona, kam nebija tādu tiesību, var griezties tiesā ar prasību, lai tiesības uz pieteikumu vai uz jau saņemto patentu nodod tai.

(2) Ja cietušais var pretendēt tikai uz pieteikuma vai izdotā patenta daļu, viņš saskaņā ar šā panta pirmo daļu var pieprasīt, lai tiesības viņam tiktu nodotas attiecībā uz šo daļu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir izmantojamas ne vēlāk kā triju gadu laikā no attiecīgā patenta izsniegšanas dienas.

(4) Ja pieteikums vai patents ir anulēts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, persona, kurai ir tādas tiesības, var triju mēnešu laikā pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā iesniegt pieteikumu, saglabājot agrāk iesniegtā pieteikuma vai agrāk izdotā patenta prioritāti.

(5) Ja tiesības uz pieteikumu vai patentu ir pilnīgi vai daļēji grozītas, tiesības uz licenci, kura līdz grozījumu izdarīšanas dienai jau bija izdota, strīda gadījumā nosaka tiesa.

43. pants. Izgudrotāja tiesību aizsardzība

(1) Izgudrotājam ir tiesības uz to, lai viņš būtu minēts kā izgudrotājs visos ar patenta izdošanu saistītajos dokumentos un materiālos. Šīs tiesības nav nododamas citai personai un nepāriet mantojumā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības to pārkāpšanas gadījumā var aizsargāt tiesā tādā pašā kārtībā, kādā tiek aizsargātas autortiesības.

(3) Izgudrotājs — dienesta izgudrojuma autors par izgudrojuma radīšanu un izmantošanu var pretendēt uz taisnīgu atlīdzību ar darba devēju noslēgtajā līgumā paredzētajos gadījumos.

(4) Izgudrotājs saglabā šīs tiesības arī tad, ja darba devējs tīši izvairās iesniegt pieteikumu uz darbinieka izgudrojumu.

(5) Izgudrotājam — dienesta izgudrojuma autoram ir tiesības pierādīt, ka viņa izgudrojumu izmanto patenta īpašnieks, tā licenciāts vai patenta pārkāpējs.

44. pants. Kompensācija par zaudējumiem sakarā ar publikācijas aizliegumu

(1) Ja saskaņā ar šā likuma 11. panta ceturto daļu un spēkā esošajiem likumdošanas aktiem noteikts aizliegums atklāti (brīvi) izmantot izgudrojumu, pieteicējs vai patenta īpašnieks var pieprasīt attiecīgu kompensāciju par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar to, ka nav iespējams atklāti izmantot izgudrojumu.

(2) Kompensāciju pēc vienošanās ar pieteicēju vai patenta īpašnieku nosaka un izmaksā valsts iestāde, pēc kuras pieprasījuma pagarināts publikācijas aizlieguma laiks.

(3) Ja pusēm neizdodas panākt vienošanos par kompensāciju, to nosaka tiesa.

45. pants. Aizsardzība pret patenta pārkāpšanu

(1) Patenta īpašniekam un licenciātam ir tiesības izvietot uz izgatavotajiem izstrādājumiem (produktiem) vai to iesaiņojuma apzīmējumus, piemēram, "Patents nr. ...". Turklāt licenciātam pēc patenta īpašnieka prasības šis apzīmējums obligāti jāizvieto uz saviem izstrādājumiem.

(2) Laika posmā, kad saskaņā ar šā likuma 31. panta sesto daļu ir spēkā izgudrojuma pagaidu aizsardzība, pieteicējam ir tiesības nosūtīt attiecīgu paziņojumu trešajām personām, kas eventuāli izmanto vai gatavojas izmantot izgudrojumu, attiecībā uz kuru iesniegts pieteikums. Paziņojumam jāpievieno Patentu valdes apstiprināta pieteikuma kopija.

(3) Saskaņā ar šā likuma 40. un 41. pantu patenta īpašnieks, sākot ar patenta izdošanas dienu, var iesniegt prasību tiesā sakarā ar patenta pārkāpšanu. Tādas pašas tiesības ir izņēmuma licences turētājam.

(4) Ja patenta pārkāpšanas fakts ir pierādīts, tiesa pēc cietušās puses prasības taisa spriedumu, kas atkarībā no pārkāpēja vainas pakāpes (41. panta otrā un trešā daļa) ietver vienu vai vairākas no šādām sankcijām:

1) izgudrojuma izmantošanas pārtraukšanu;

2) aresta uzlikšanu patentētajiem izstrādājumiem vai izstrādājumiem, kuru neatņemama sastāvdaļa ir patentētie izstrādājumi, kā arī to piespriešanu cietušajam;

3) pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu, arī neiegūtās peļņas, atlīdzināšanu;

4) patentētā izgudrojuma nelikumīgās izmantošanas rezultātā gūtās peļņas pilnīgu vai daļēju piešķiršanu cietušajam;

5) tiesas izdevumu segšanu.

(5) Apmierinot cietušā prasību, tiesa nedrīkst par vienu un to pašu pārkāpumu vienlaikus piespriest pārkāpējam zaudējumu atlīdzināšanu (šā panta ceturtās daļas 3. punkts) un iegūtās peļņas (šā panta ceturtās daļas 4. punkts) nodošanu prasītājam.

46. pants. Tiesu jurisdikcija

(1) Strīdus par izņēmuma tiesībām un citām uz patentu vai šo likumu pamatotām tiesībām izskata tiesa tādā pašā kārtībā, kādā tiek izskatīti strīdi, attiecībā uz kuriem paredzēta civiltiesiskā atbildība saskaņā ar Civillikuma normām par kustamo mantu, ja šis likums vai spēkā esošie likumdošanas akti neparedz citādi.

(2) Par darbībām, kas saistītas ar autorības piesavināšanos, līdzautorības uzspiešanu, kā arī izgudrojuma būtības izpaušanu, un citām darbībām vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(3) Sūdzības par pieteikuma izskatīšanas tīšu novilcināšanu, kā arī paviršu vai neapzinīgu pienākumu izpildi pieteikuma izskatīšanas un ekspertīzes gaitā vai patenta spēkā esamības laikā izskatāmas tiesā kārtībā, kāda noteikta sūdzību izskatīšanai par amatpersonu nelikumīgu rīcību.

47. pants. Prasību izskatīšanas piekritība

(1) Pieteicēja vai patenta īpašnieka, kā arī izņēmuma licences turētāja prasības pret trešajām personām izskata tiesa pēc atbildētāja dzīvesvietas vai vietas, kur notikusi darbība, vai vietas, kur iestājies pārkāpuma rezultāts.

(2) Trešo personu prasības pret pieteicēju vai patenta īpašnieku izskata tiesa pēc atbildētāja dzīvesvietas, ja šajā likumā vai citos spēkā esošajos likumdošanas aktos nav noteikta citāda prasības izskatīšanas kārtība.

48. pants. Strīdu izskatīšanas piekritība tiesām

(1) Latvijas Republikas tiesās izskatāmi strīdi, kas saistīti ar:

1) akceptēta pieteikuma vai ārvalsts patenta reģistrācijas iesnieguma noraidījumu (12. panta sestā daļa);

2) patenta apstrīdēšanu, patenta atzīšanu par spēkā neesošu (35.pants);

3) izgudrojuma autorību (līdzautorību);

4) tiesībām (tiesību atjaunošanu) uz patentu (42. panta pirmā un otrā daļa);

5) tiesībām uz darbinieka radīto izgudrojumu (5. pants);

6) atlīdzību par izgudrojuma izmantošanu (43. panta trešā un ceturtā daļa);

7) līguma izpildi par tiesību nodošanu uz izgudrojumu (5. un 38. pants);

8) izgudrojuma izmantošanas fakta konstatēšanu (37. panta otrā daļa un 43. panta piektā daļa);

9) kompensācijas noteikšanu par izgudrojuma izmantošanu laika posmā, kad bija spēkā tā pagaidu aizsardzība (31. panta sestā daļa);

10) patenta pārkāpšanas fakta konstatēšanu, atbildību par patenta pārkāpšanu, aizsardzības pasākumiem pret patenta pārkāpšanu (40., 41. un 45. pants);

11) iepriekšējās lietošanas tiesībām (33. pants);

12) patenttiesību mantošanu (36. panta trešā daļa);

13) licenču piešķiršanu un licenču līgumu izpildi (37. panta otrā un ceturtā daļa, 39. panta pirmā un otrā daļa, 42. panta piektā daļa);

14) tiesībām uz kompensāciju sakarā ar neiespējamību atklāti izmantot izgudrojumu (44. panta trešā daļa).

(2) Pirmās instances tiesas spriedumus, kas taisīti, izskatot jebkuru no šā panta pirmajā daļā minētajiem strīdiem, var pārsūdzēt civilprocesuālās likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Vienīgi Rīgas apgabaltiesā izskatāmi šādi šā panta pirmajā daļā minētie strīdi:

1) par patenta apstrīdēšanu, patenta atzīšanu par spēkā neesošu (šā panta pirmās daļas 2. punkts);

2) par patenttiesībām un patenttiesību atjaunošanu (šā panta pirmās daļas 4. punkts);

3) par tiesībām uz kompensāciju sakarā ar neiespējamību atklāti izmantot izgudrojumu (šā panta pirmās daļas 14. punkts).

(4) Vienlaikus Rīgas apgabaltiesa darbojas kā apelācijas instance strīdos par akceptētu pieteikumu un ārvalstu patentu reģistrācijas iesniegumu noraidījumiem.

(5) Vienīgi apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā izskatāmi šādi šā panta pirmajā daļā minētie strīdi:

1) par izgudrojuma autorību (līdzautorību);

2) par patenta pārkāpšanas fakta konstatēšanu, atbildību par patenta pārkāpšanu, aizsardzības pasākumiem pret patenta pārkāpšanu;

3) par iepriekšējās lietošanas tiesībām;

4) par licenču piešķiršanu.

(6) Citu strīdu izskatīšanas piekritību nosaka vispārīgie noteikumi par strīdu izskatīšanas piekritību tiesām, ja spēkā esošie likumdošanas akti neparedz citādi.

(7) Ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, kam Latvijas Republika nav pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta vai tām piederošā uzņēmuma atrašanās vieta, savas prasības iesniedz Rīgas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā.

49. pants. Termiņi prasību celšanai tiesā

(1) Patenta spēkā esamības laikā bez termiņa ierobežojumiem var celt prasību tiesā, ja radies strīds:

1) par izdotā patenta atzīšanu par spēkā neesošu (35. pants);

2) par licenču piešķiršanu.

(2) Citos strīda gadījumos, ko neparedz šā panta pirmā daļa, termiņš prasības iesniegšanai tiesā ir trīs gadi, ja šajā likumā vai citos spēkā esošajos likumdošanas aktos nav noteikti citi termiņi.

50. pants. Starptautisko līgumu prioritāte

Ja starptautiskais līgums, ko noslēgusi Latvijas Republika un apstiprinājusi Saeima, paredz noteikumus, kas atšķiras no šā likuma normām, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

1. Latvijas Republikā tiek turpināta to Eiropas patentu reģistrācija, par kuriem pieteikums iesniegts Eiropas patentu iestādei līdz dienai, kad stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Eiropas patentu iestādes nolīgums par sadarbību patentu jomā, ja:

1) patenta īpašnieks iesniedzis Patentu valdei attiecīgu iesniegumu ne vēlāk kā gada laikā no Eiropas patenta izsniegšanas dienas;

2) iesniegumam pievienoti oficiāli apstiprināta patenta un izgudrojuma apraksta kopija, izgudrojuma formulas, izgudrojuma kopsavilkuma un rasējumu apzīmējumu tulkojums latviešu valodā;

3) samaksāta attiecīgā nodeva;

4) izgudrojums ir patentspējīgs.

2. Reģistrētajam Eiropas patentam ir tāds pats tiesiskais spēks un piemērojami tie paši likuma noteikumi, kuri piemērojami Latvijas Republikas patentam, ar šādiem izņēmumiem:

1) izņēmuma tiesības, ko piešķir patents, stājas spēkā ar dienu, kad Patentu valde publicē paziņojumu par Eiropas patenta reģistrāciju, un izbeidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no dienas, kad Patentu valde saņēmusi iesniegumu par Eiropas patenta reģistrāciju;

2) šā likuma 33. panta pirmās daļas noteikumi attiecībā uz reģistrēto Eiropas patentu piemērojami gadījumos, kad izgudrojuma godprātīga izmantošana ir sākusies vai šādai izmantošanai nepieciešamie priekšdarbi ir veikti, pirms Patentu valdē saņemts iesniegums par Eiropas patenta reģistrāciju Latvijas Republikā;

3) Eiropas patenta atzīšana par spēkā neesošu vai tā spēkā esamības pirmstermiņa pārtraukšana izcelsmes zemē nav uzskatāma par pamatu reģistrētā patenta atzīšanai par spēkā neesošu Latvijas Republikā.

3. Šā likuma 31. panta piektās daļas noteikumi par patenta spēkā esamības termiņa pagarināšanu piemērojami arī tiem patentiem, kuri izsniegti pirms šā likuma spēkā stāšanās, ja ir izpildīti šā likuma 7. panta devītās daļas noteikumi.

4. Persona, kura ir reģistrēta Patentu valdē kā profesionāls patentu pilnvarotais (29. panta sestā daļa) pirms šā likuma stāšanās spēkā, saglabā tiesības būt par pilnvaroto pārstāvi neatkarīgi no pilsonības.

5. Līdz laikam, kamēr darbību nav uzsākušas Rīgas apgabaltiesa un citas apgabaltiesas, šā likuma 48. panta trešajā daļā paredzētās lietas izskatāmas rajona (pilsētas) tiesā pēc Patentu valdes atrašanās vietas, bet citi strīdi, kas izriet no patenttiesībām, un sūdzības par pirmās instances tiesu spriedumiem izskatāmas atbilstoši civilprocesuālās likumdošanas aktos noteiktajai tiesu piekritībai.

6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1993. gada 2. marta Patentu likums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 12.nr.). Šis likums, izņemot tā V nodaļu, stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Likuma V nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Republikas valdības un Eiropas patentu iestādes nolīguma par sadarbību patentu jomā spēkā stāšanos, par ko Patentu valde publicē paziņojumu savā oficiālajā izdevumā un nosūta šo paziņojumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

7. Šā likuma 27.panta trešās daļas noteikums par to, ka, izskatot iebildumu, Apelācijas padomes sastāvā vairākumā jābūt speciālistiem, kuri nav Patentu valdes darbinieki, stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(08.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

(08.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 6.jūlija direktīvas 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā.