1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā elektroenerģijas sistēmas lietotājam (turpmāk – lietotājs) piegādā elektroenerģiju vai elektroenerģijas sistēmas pakalpojumus;

1.2. elektroenerģijas tirgotāja (turpmāk – tirgotājs), elektroenerģijas sistēmas operatora (turpmāk – sistēmas operators) un lietotāja tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par pakalpojumiem;

1.3. tirgotāja maiņas kārtību;

1.4. pēdējās garantētās piegādes ietvaros piegādātās elektroenerģijas cenas noteikšanas un publicēšanas kārtību;

1.5. universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumus;

1.5.¹ kārtību, kādā piemērojama elektroenerģijas neto uzskaites sistēma;

1.6. nosacījumus un kārtību, kādā piemērojama elektroenerģijas neto norēķinu sistēma;

1.6.¹ universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma nosacījumus un pakalpojuma piedāvājuma izteikšanas veidu, tostarp universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma minimālo cenu un pieļaujamo aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikuma daudzumu 12 mēnešu periodā;

1.6.² kārtību, kādā nosaka un izmanto aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikumu;

1.6.³ kārtību, kādā nosaka neto uzskaites sistēmas ietvaros uzkrātās saražotās elektroenerģijas finansiālo vērtību, un maksimālo mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas segšanai izmantojamo finansējuma apjomu;

1.7. kārtību, kādā sistēmas operators vai tirgotājs drīkst pārtraukt elektroenerģijas piegādi vai elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemto elektroenerģiju vai sistēmas pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret sistēmas operatoru vai tirgotāju;

1.8. datu platformā iesniedzamo un uzturamo elektroenerģijas tirgus datu apjomu un struktūru, datu uzglabāšanas ilgumu, datu platformas turētāja, elektroenerģijas tirgus dalībnieku un sistēmas operatora tiesības, pienākumus un atbildību;

1.9. kārtību, kādā no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem.

(Grozīts ar MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 92)

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apakšlietotājs – persona, kas pēc vienošanās ar lietotāju izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošus elektrotīklus elektroenerģijas saņemšanai un nepērk elektroenerģiju no tirgotāja vai sistēmas operatora;

2.2. atļautā maksimālā slodze – lielākā vienlaicīgā elektriskā slodze, ko lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar pieslēguma tehniskajiem parametriem. Atļauto maksimālo slodzi ierobežo ievadaizsardzības aparāts vai līgumā noteiktās elektriskās slodzes lielums;

2.3. balansēšanas pakalpojuma līgums – līgums, ko slēdz balansēšanas pakalpojuma sniedzējs un elektroenerģijas tirgus dalībnieks par balansēšanas pakalpojuma sniegšanu;

2.4. balansēšanas pakalpojuma sniedzējs – pārvades sistēmas operators vai elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kurš sniedz balansēšanas pakalpojumu citiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un kurš ir noslēdzis balansēšanas pakalpojuma līgumu ar pārvades sistēmas operatoru;

2.5. ekspluatācijas darbi – elektroiekārtas apkalpošana, apkope un remonts;

2.6. elektriskā slodze – lietotāja iekārtu darbību raksturojošs lielums, kas ir vienāds ar visu elektrotīklā vienlaikus ieslēgto lietotāja elektroietaišu jaudu summu, ieskaitot jaudas zudumus lietotāja elektroietaisēs;

2.7. elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts – mērīšanas līdzeklis vai mērīšanas līdzekļu sistēma elektroenerģijas daudzuma un sistēmas pakalpojumu uzskaitei norēķinu vajadzībām, kā arī elektriskās slodzes lieluma fiksēšanai tirdzniecības intervālā;

2.7.¹ elektroenerģijas neto patēriņš – no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoma starpība viena norēķinu perioda ietvaros;

2.7.² elektroenerģijas neto vērtība tirdzniecības intervālā – tirdzniecības intervālā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas finansiālās vērtības un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas finansiālās vērtības starpība;

2.7.³ elektroenerģijas neto vērtība – norēķinu perioda elektroenerģijas neto vērtību summa tirdzniecības intervālos;

2.8. elektroenerģijas piegādes neplānots pārtraukums – elektroapgādes pārtraukums, kuru izraisījuši ārēji apstākļi, sistēmas operatora elektroietaišu bojājumi vai atteices vai elektroapgādes pārtraukums, par kuru sistēmas operators nav brīdinājis sistēmas lietotāju, izņemot elektroietaises atslēgšanu;

2.9. elektroenerģijas tirdzniecības līgums – līgums, ko slēdz tirgotājs ar lietotāju par elektroenerģijas tirdzniecību;

2.10. elektroenerģijas tirdzniecības periods – elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteikts laika periods, par kuru tirgotājs ar lietotāju vienojušies par elektroenerģijas cenu un citiem noteikumiem;

2.11. elektroenerģijas tirgus ziņojums – elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformas datu apmaiņas standartā noteikta datu kopa elektroenerģijas tirgus darbības īstenošanai vai informācijas apmaiņai starp elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoriem;

2.12. elektroiekārta – jebkura iekārta elektroenerģijas ražošanai, pārveidei, pārvadei, sadalei vai patēriņam;

2.13. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.14. elektroietaišu piederības robeža – līgumā noteikta robeža starp sistēmas operatora un lietotāja vai ražotāja elektroietaisēm vai starp lietotāja un apakšlietotāja elektroietaisēm;

2.15. elektrotīkls – elektroapgādes sistēmas daļa, ko izmanto elektroenerģijas pārvadei un sadalei un kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām un elektroiekārtām (piemēram, apakšstacijām, sadales punktiem, elektrosadalnēm);

2.16. lietotājs – elektroenerģijas sistēmai pieslēgts lietotājs elektroenerģijas iegādei, saražotās elektroenerģijas nodošanai vai citu sistēmas pakalpojumu izmantošanai;

2.17. nelielas sadales sistēmas operators – sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju;

2.18. (svītrots ar MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 92);

2.19. norēķinu periods – laikposms, par kuru veic norēķinus. Norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis, ja puses nav vienojušās citādi;

2.20. obligātā iepirkuma komponentes – maksa, kas kompensē publiskā tirgotāja papildu izdevumus par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju vai koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

2.21. obligātā iepirkuma jaudas komponente – maksa, kas kompensē publiskajam tirgotājam radītās izmaksas, ko veido maksājumi par garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

2.22. obligātā iepirkuma elektroenerģijas komponente – maksa, kas kompensē publiskajam tirgotājam radītās izmaksas par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju;

2.23. pēdējā garantētā piegāde – elektroenerģijas piegāde tādam lietotājam, kurš ir pārtraucis darbību elektroenerģijas tirgū un pērk elektroenerģiju no pēdējā garantētā piegādātāja vai kuram nav balansēšanas pakalpojuma līguma;

2.24. pieslēguma līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju vai ražotāju par sistēmas pieslēguma ierīkošanu;

2.25. reaktīvā enerģija – sinusoidāla sprieguma un strāvas kompleksās (pilnās) jaudas daļa, kas vajadzīga atsevišķu iekārtu magnētiskā lauka radīšanai un ir neatņemama tehnoloģiskā procesa sastāvdaļa elektroenerģijas ražošanā, pārvadē un sadalē;

2.26. rēķins – dokuments, saskaņā ar kuru lietotājs izdara maksājumu;

2.27. sistēmas lietošanas līgums – līgums, ko slēdz tirgotājs ar sistēmas operatoru par tirdzniecības darījumu veikšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu;

2.28. sistēmas pakalpojumu līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju vai ražotāju par sistēmas pakalpojumu un citu pakalpojumu sniegšanu;

2.29. sistēmas pieslēgums – sistēmas operatora elektrotīkla daļa, kas ierīkota elektroapgādes nodrošināšanai lietotājam vai elektroenerģijas saņemšanai no ražotāja līdz elektroietaišu piederības robežai;

2.30. tirdzniecības intervāls – vienu stundu ilgs periods, kas sākas pilnā stundā;

2.31. tirdzniecības diena – 24 tirdzniecības intervālus ilgs periods, kas sākas pusnaktī;

2.32. uzstādītā jauda – lietotāja uzstādīto elektroenerģiju patērējošo ietaišu summārā nominālā jauda;

2.33. valsts kompensācija – normatīvajos aktos īpaši noteikts valsts budžeta finansējums, ko izmanto, lai segtu sistēmas operatora negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un tirgotāja negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par lietotāja patērēto elektroenerģiju;

2.34. vienkāršotas shēmas pieslēgums – pieslēgums elektroenerģijas sistēmai ar atvieglinātiem nosacījumiem un atšķirīgu elektroietaises ekspluatācijas režīmu.

(Grozīts ar MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 92)

3. Lietotāja elektroietaišu pieslēgšana elektroenerģijas sistēmai (turpmāk – sistēma) vai atļauto slodžu palielināšana notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) apstiprinātiem sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.

3.¹ Ja tirgotājs nav paziņojis sadales sistēmas operatoram, ka lietotājs ir vienojies ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu vai elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu, elektroenerģijas ražošana notiek bez sadales sistēmas operatora izdotas atļaujas vai norēķiniem par objektā patērēto un sistēmā nodoto elektroenerģiju netiek piemērota elektroenerģijas neto uzskaites sistēma, lietotāja elektrotīklā nodotā elektroenerģija tiek nodota sadales sistēmas operatoram bezatlīdzības lietošanā.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

4. Uz elektroietaišu piederības robežas uzstāda sistēmas operatora reģistrētu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu. Ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts nav uzstādīts uz elektroietaišu piederības robežas, sistēmas operators atbilstoši zudumiem elektrotīklā, kas aprēķināti no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietai, nosaka elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, ko saņem tādi lietotāji, kuru elektroietaises pieslēgtas vismaz sešu kilovoltu spriegumam. Lai aprēķinātu minēto elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, izdara šādus aprēķinus:

4.1. ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts uzstādīts sistēmas operatora pusē pirms piederības robežas, saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu posmā starp elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu atskaita no lietotāja saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjoma;

4.2. ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts uzstādīts lietotāja pusē pirms piederības robežas, saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu posmā starp elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu pieskaita lietotāja saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomam.

5. Sistēmas operators, vienojoties ar lietotāju, piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu pagaidu pieslēgumam (līdz trijiem mēnešiem) vai vienfāzes pieslēgumam ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu līdz 10 ampēriem drīkst aprēķināt bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas.

6. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus uzstāda sistēmas operators vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, un tie ir sistēmas operatora vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieka īpašums.

7. Uzstādītajiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un tirgus uzraudzība, kā arī normatīvajos aktos par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un par metroloģiskajām prasībām aktīvās elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem. Sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu atkārtotu verificēšanu, un lietotājs ir atbildīgs par tam piederošo mērmaiņu atkārtotu verificēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm, ievērojot verificēšanas periodiskumu, kas noteikts normatīvajos aktos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu pieslēgspaiļu vākam jābūt noplombētam ar sistēmas operatora plombu.

8. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu var veikt pēc sistēmas operatora iniciatīvas vai, ja lietotājam radušās šaubas par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta precizitāti, lietotājam ir tiesības pieprasīt, lai sistēmas operators nodrošina elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu institūcijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību. Ja:

8.1. pirmstermiņa verificēšanā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai nederīgu, izdevumus, kas saistīti ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu, sedz sistēmas operators. Ja pēc lietotāja pieprasījuma veiktajā pirmstermiņa verificēšanā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai derīgu, izdevumus, kas saistīti ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu, sedz lietotājs;

8.2. elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta kļūda pārsniedz normatīvajos aktos par mērīšanas līdzekļu atkārtotu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm noteikto kļūdu, sistēmas operators var precizēt lietotājam piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, veicot pārrēķinu šo noteikumu 11. punktā noteiktajā kārtībā.

9. Sistēmas operators pārbauda elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pieslēguma pareizību un veic pirmsuzskaites un uzskaites ķēžu plombēšanu. Par veikto pirmsuzskaites un uzskaites ķēžu plombēšanu sistēmas operators informē lietotāju, izmantojot distances saziņas līdzekļus vai rakstiski. Lietotājam ir tiesības izvēlēties saziņas veidu, kādā sistēmas operators to informēs.

10. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 756)

11. Ja konstatē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta nepareizu darbību vai kļūdu aprēķinos, piegādātās vai saražotās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu precizē par pēdējo norēķinu periodu. Pārrēķinu veic, ņemot vērā vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu iepriekšējā norēķinu periodā vai vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu pēc uzskaites atjaunošanas.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

11.¹ Ja no pārvades tīkla saņemtās vai pārvades tīklā nodotās elektroenerģijas uzskaitē konstatē kļūdu, ko radījusi elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta vai ar to saistīto iekārtu un informācijas tehnoloģiju sistēmu nepareiza darbība vai kļūda aprēķinos, pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operators precizē no pārvades tīkla saņemtās vai pārvades tīklā nodotās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu. Ja kļūda konstatēta kārtējā kalendāra gada otrajā pusgadā, pārrēķinu veic par periodu no kārtējā kalendāra gada sākuma. Ja kļūda konstatēta kārtējā kalendāra gada pirmajā pusgadā, pārrēķinu veic par pēdējo sešu mēnešu periodu. Sistēmas operatoriem ir tiesības vienoties par citu pārrēķina periodu. Pārrēķinā izmantojamo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu sistēmas operatori nosaka Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē noteiktajā kārtībā.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 756 redakcijā)

12. Sistēmas operators lietotāja elektroenerģijas patēriņu norēķinu vajadzībām nosaka:

12.1. ar distances saziņas līdzekļiem, ja lietotājiem ir uzstādīts viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts;

12.2. pamatojoties uz lietotāja vēsturisko vidējo mēneša elektroenerģijas patēriņu, kurš tiek koriģēts saskaņā ar kontrolapgaitās fiksēto komercuzskaites mēraparāta rādījumu;

12.3. pēc lietotāja nolasītajiem un deklarētajiem komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kurus tas sniedz sistēmas operatoram vai tirgotājam to noteiktajā veidā.

12.¹ Sadales sistēmas operators 10 darbdienu laikā pēc iepriekšējā mēneša beigām nodrošina tirgotājam elektroenerģijas komercuzskaites datus par iepriekšējā mēneša katrā tirdzniecības intervālā sadales sistēmas operatora elektrotīklā nodoto un no elektrotīkla saņemto elektroenerģijas apjomu lietotāja objektos.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

13. (Zaudējis spēku ar 01.05.2024.; sk. 173.¹ punktu)

14. Sadales sistēmas operators mājsaimniecības lietotāja objektā, kuram ir tiesības norēķinos par tajā saražoto un patērēto elektroenerģiju piemērot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu, uzstāda elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu, kas uzskaita no elektrotīkla saņemto elektroenerģiju un elektrotīklā nodoto elektroenerģiju.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

15. Mājsaimniecības lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju atbilstoši elektroenerģijas neto patēriņam un sistēmas pakalpojumiem atbilstoši sistēmas pieslēguma tehniskajiem parametriem un no elektrotīkla piegādātajam elektroenerģijas apjomam, kā arī veikt samaksu par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas administrēšanu, ja tāda ir noteikta.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

16. Ja mājsaimniecības lietotāja objekta pieslēguma ietvaros aprēķinātais elektroenerģijas neto patēriņš norēķinu periodā ir negatīvs, sadales sistēmas operators aprēķināto neto patēriņa apjomu ieskaita nākamajā norēķinu periodā kā elektrotīklā nodoto elektroenerģiju, bet norēķinu periodā mājsaimniecības lietotāja objekta neto patēriņš tiek noteikts nulle. Norēķinu periodā aprēķināto neto patēriņu attiecina pret katru tirdzniecības intervālu, izmantojot tipveida slodžu grafiku, kas publicēts sadales sistēmas operatora tīmekļvietnē.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

17. Pārtraucot neto uzskaites sistēmas izmantošanu vai veicot lietotāja maiņu objektā, uzkrātais saražotās elektroenerģijas apjoms tiek dzēsts, izņemot šo noteikumu 173.² punktā minēto gadījumu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

17.¹ Ja sadales sistēmas operators mājsaimniecības lietotājam anulē iepriekš izdoto atļauju par elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā, sadales sistēmas operators pārtrauc elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanu un dzēš uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18. Tirgotājs paziņo sadales sistēmas operatoram, ja mājsaimniecības lietotājs ir vienojies ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu vai dalību neto norēķinu sistēmā.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.¹ Sadales sistēmas operators pārtrauc elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanu, ja no tirgotāja saņemta informācija, ka mājsaimniecības lietotājs ir vienojies ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu vai dalību neto norēķinu sistēmā. Pārtraucot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanu, mājsaimniecības lietotāja uzkrātais elektroenerģijas apjoms tiek dzēsts, izņemot šo noteikumu 173.² punktā minēto gadījumu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

(Nodaļa MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.² Aktīvais lietotājs, kurš vēlas izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, slēdz ar tirgotāju līgumu par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu un tajā norāda aktīvā lietotāja neto norēķinu sistēmā ietvertos objektus.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.³ Aktīvais lietotājs ir tiesīgs elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanai pieslēgt savus papildu objektus vai atslēgt no tās savus esošos objektus, informējot par to tirgotāju, ar kuru noslēgts līgums par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.⁴ Sadales sistēmas operators objektā, kurā notiek elektroenerģijas ražošana un kas pieder aktīvam lietotājam, kuram ir tiesības norēķinos par saražoto un patērēto elektroenerģiju piemērot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, uzstāda elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu ar rādījumu attālinātas nolasīšanas funkciju, kas uzskaita no elektrotīkla saņemto elektroenerģiju un elektrotīklā nodoto elektroenerģiju katrā tirdzniecības intervālā.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.⁵ Tirgotājs slēdz līgumu par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, ja sadales sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu kādā no aktīvā lietotāja objektiem, un informē sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas uzsākšanu vai tās izbeigšanu, kā arī par aktīvā lietotāja neto norēķinu sistēmā ietvertajiem objektiem.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.⁶ Aktīvā lietotāja objektos elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu sāk ar kārtējā norēķinu perioda ietvaros tirgotāja norādīto datumu, bet ne agrāk par datumu, kad izdota sadales sistēmas operatora atļauja elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu kādā no aktīvā lietotāja objektiem.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.⁷ Veicot lietotāja maiņu objektā vai lietotājam pārnākot no citas norēķinu sistēmas uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu sāk ar kārtējā norēķinu perioda ietvaros tirgotāja norādīto datumu, bet ne agrāk kā ar nākamo dienu pēc tam, kad sadales sistēmas operators saņēmis no tirgotāja šo noteikumu 18.⁵ punktā minēto informāciju.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.⁸ Aktīvajiem lietotājiem, kas izmanto universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu, elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas ietvaros maksimāli pieļaujamo elektrotīklā nodotās un pašpatēriņam neizmantotās elektroenerģijas pārpalikumu 12 mēnešu periodā, kas sākas kārtējā gada 1. martā un beidzas nākamā gada februāra pēdējā dienā, nosaka saskaņā ar šo noteikumu ​pielikumu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.⁹ Ja aktīvā lietotāja objektos ir uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kurās elektroenerģijas ražošanai izmanto dažādus energoresursus, šo noteikumu 18.⁸ punktā minēto maksimāli pieļaujamo elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikumu nosaka proporcionāli katra elektroenerģijas ražošanas iekārtu veida uzstādītajai elektroenerģijas ražošanas jaudai. Aktīvā lietotāja pienākums ir sniegt tirgotājam informāciju par tā objektā uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu jaudu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.¹⁰ Aktīvais lietotājs, kas atbilstoši šo noteikumu 18.² punktam ir uzsācis elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, saražotās elektroenerģijas pārpalikuma atbilstību šo noteikumu 18.⁸ punktā minētajiem nosacījumiem nodrošina no nākamā pilnā šo noteikumu 18.⁸ punktā minētā 12 mēnešu perioda.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.¹¹ Tirgotājam ir tiesības izmantot sadales sistēmas operatora sniegto informāciju par aktīvā lietotāja neto norēķinu sistēmas ietvaros elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas daudzumu, lai pārliecinātos par tā aktīvā lietotāja elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas ietvaros elektrotīklā nodotās un pašpatēriņam neizmantotās elektroenerģijas pārpalikuma atbilstību šo noteikumu 18.⁸ punktā minētajiem nosacījumiem, kurš izmanto universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.¹² Tirgotājam ir tiesības pieprasīt sadales sistēmas operatoram informāciju par aktīvā lietotāja, kas izmanto universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu, uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu, lai pārliecinātos par aktīvā lietotāja elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas ietvaros elektrotīklā nodotās un pašpatēriņam neizmantotās elektroenerģijas pārpalikuma atbilstību šo noteikumu 18.⁸ punktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.¹³ Tirgotājam ir tiesības vienpusēji izbeigt šo noteikumu 18.² punktā minēto līgumu par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, ja tas konstatē, ka aktīvais lietotājs, kas izmanto universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu, pārsniedz šo noteikumu 18.⁸ punktā minēto maksimāli pieļaujamo neto norēķinu sistēmas ietvaros elektrotīklā nodotās un pašpatēriņam neizmantotās elektroenerģijas pārpalikumu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.¹⁴ Aktīvā lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju atbilstoši elektroenerģijas neto vērtībai un par sistēmas pakalpojumiem atbilstoši sistēmas pieslēguma tehniskajiem parametriem un no elektrotīkla piegādātajam elektroenerģijas apjomam.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.¹⁵ Ja aktīvā lietotāja objektos aprēķinātā elektroenerģijas neto vērtība norēķinu periodā ir pozitīva, tirgotājs aprēķināto elektroenerģijas neto vērtību ieskaita nākamajā norēķinu periodā kā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas neto vērtību.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.¹⁶ Sadales sistēmas operators neveic izmaiņas izpildītajos tirgotāja elektroenerģijas tirgus ziņojumos par iepriekšējo norēķinu periodu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.¹⁷ Ja aktīvais lietotājs elektroenerģijas tirdzniecības līgumā saskaņā ar šo noteikumu 35. punktu ir deleģējis tirgotājam pienākumu viņa vārdā norēķināties ar sadales sistēmas operatoru par sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, aktīvais lietotājs var lūgt tirgotājam šo noteikumu 18.¹⁵ punktā minēto elektroenerģijas neto pozitīvo vērtību attiecināt uz norēķiniem par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem, par to vienojoties ar tirgotāju līgumā par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.¹⁸ Tirgotājs līgumā par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu iekļauj nosacījumus šo noteikumu 18.¹⁵ punktā minētās elektroenerģijas neto pozitīvās vērtības attiecināšanai uz norēķiniem par sistēmas pakalpojumiem.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.¹⁹ Tirgotājs var aktīvajam lietotājam piedāvāt elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas pakalpojumus, kuros aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu var diferencēt atkarībā no lietotāja sistēmas pieslēguma un elektroenerģijas ražošanas iekārtas tehniskajiem parametriem.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.²⁰ Tirgotājs elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumos iekļauj universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

18.²⁰1. aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas iepirkuma cena tiek noteikta atbilstoši elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala tirdzniecības intervāla cenai, kas publicēta elektroenerģijas biržas tīmekļvietnē, piemērojot tai samazinājumu, kas nepārsniedz 20 euro par megavatstundu;

18.²⁰2. šo noteikumu 18.²⁰1. apakšpunktā minētā elektroenerģijas iepirkuma cena nav zemāka  par 0 euro par megavatstundu;

18.²⁰3. elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas līguma minimālais darbības periods ir seši mēneši;

18.²⁰4. aktīvajam lietotājam ir tiesības atteikties no elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanas pirms līguma termiņa beigām bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas piemērošanas.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 756)

18.²¹ Tirgotājs savā tīmekļvietnē publicē informāciju par universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma piedāvājumu un informācijā iekļauj:

18.²¹1. piedāvājuma aprakstu;

18.²¹2. aktīvā lietotāja tiesības un pienākumus elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas ietvaros.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.²² Līgums par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu tiek izbeigts, izbeidzot elektroenerģijas tirdzniecības līgumu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.²³ Izbeidzot līgumu par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, puses veic galīgo norēķinu par saņemto un elektrotīklā nodoto elektroenerģiju, kā arī sadales sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem atbilstoši līgumam par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.²⁴ Izbeidzot līgumu par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, tirgotājs vismaz vienu mēnesi iepriekš par to rakstiski paziņo aktīvajam lietotājam.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

18.²⁵ Ja  tirgotājs, ar kuru aktīvajam lietotājam ir spēkā esošs elektroenerģijas tirdzniecības līgums un līgums par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, izbeidz elektroenerģijas tirdzniecību un elektroenerģijas piegāde attiecīgajiem lietotāja objektiem notiek pēdējās garantētās piegādes ietvaros, pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam nav pienākuma slēgt līgumu ar aktīvo lietotāju par neto norēķinu sistēmas piemērošanu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

19. Elektroenerģijas piegāde lietotājam līdz elektroietaišu piederības robežai notiek saskaņā ar šiem noteikumiem.

20. Elektroietaišu piederības robežu starp lietotāju un sistēmas operatoru nosaka pieslēguma līgumā vai sistēmas pakalpojumu līgumā. Ja puses nav vienojušās citādi, tās apkalpo savas elektroietaises līdz piederības robežai.

21. Ja elektroietaišu piederības robeža starp mājsaimniecības lietotāju un sistēmas operatoru nav noteikta šo noteikumu 20. punktā minētajos līgumos, elektroietaišu piederības robežu nosaka:

21.1. sistēmas operatora gaisvadu līnijas vai piekarkabeļlīnijas pievienojuma vietā pie lietotāja jumta statņa izolatoriem vai izolatoriem pie ēkas sienas;

21.2. lietotāja kabeļlīnijas pievienojuma vietā kontaktiem sistēmas operatora gaisvadu līnijai vai piekarkabeļlīnijai;

21.3. lietotāja kabeļlīnijas pievienojuma vietā kontaktiem sistēmas operatora uzskaites sadalnē, kabeļsadalnē vai elektroenerģijas skaitītāja spaiļu galdā;

21.4. sistēmas operatora kabeļlīnijas pievienojuma vietā kontaktiem lietotāja sadalnē;

21.5. daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās (elektroietaišu piederības robežu starp lietotāja un sistēmas operatora elektroietaisēm) ēkas elektroietaises pievienojuma vietā kontaktiem sistēmas operatora elektroietaisei.

22. Tirgotājs elektroenerģijas tirdzniecības līgumā norāda tirgotāja un lietotāja identitāti un adresi, līguma darbības termiņu, elektroenerģijas tirdzniecības periodu, līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtību, elektroenerģijas cenu vai tās noteikšanas formulu, elektroenerģijas piegādes grafiku saskaņošanas kārtību, norēķinu kārtību un veidu, pretenziju un jautājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kontaktinformāciju un citu nepieciešamo informāciju.

23. Ja elektroenerģijas tirdzniecības līgumā, kas ar lietotāju noslēgts uz noteiktu laiku, paredzēta maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, tā jānosaka proporcionāli elektroenerģijas piegādes laikam līdz līguma pirmstermiņa izbeigšanai, sadalot to vismaz triju mēnešu periodos.

24. Lietotājs, kam pieder vai kurš lieto elektroenerģiju vairākos elektroenerģiju patērējošos objektos, ir tiesīgs slēgt vienu tirdzniecības līgumu vai vairākus elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, tos slēdzot ar vienu vai vairākiem tirgotājiem par vienu vai vairākiem elektroenerģiju patērējošiem objektiem.

25. Pamats elektroenerģijas norēķinu veikšanai starp lietotāju un tirgotāju ir sistēmas operatora sniegtā informācija par elektroenerģijas patēriņu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 12. punktā minētajiem veidiem.

26. Maksu par sistēmas pakalpojumiem aprēķina, ņemot vērā sistēmas pieslēguma tehniskos parametrus un no elektrotīkla piegādāto elektroenerģijas apjomu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 12. punktā minētajiem veidiem, un tarifus, kas noteikti atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam.

27. Par elektroenerģijas tirdzniecības līguma izbeigšanu lietotājs informē tirgotāju elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajā kārtībā. Ja objektā skaitītāju rādījumi netiek iegūti ar distances saziņas līdzekļiem, lietotājs fiksē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumus un paziņo tos sadales sistēmas operatoram vai tirgotājam to noteiktajā veidā elektroenerģijas tirdzniecības līguma izbeigšanas dienā, bet ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā kopš elektroenerģijas tirdzniecības līguma izbeigšanas brīža. Puses elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par sešām nedēļām no dienas, kad lietotājs ir informējis tirgotāju par elektroenerģijas tirdzniecības līguma izbeigšanu, veic galīgo norēķinu par saņemto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem. Lietotājs samaksā līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, ja tāda ir paredzēta elektroenerģijas tirdzniecības līgumā.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 756 redakcijā)

28. Ja lietotājs, izbeidzot lietot elektroenerģiju objektā, nav par to informējis tirgotāju vai sistēmas operatoru atbilstoši šo noteikumu 31.8. apakšpunktam vai 39. punktam vai nav pielaidis sadales sistēmas operatora pārstāvi komercuzskaites mēraparāta rādījumu iegūšanai, tas ir atbildīgs par saņemto pakalpojumu samaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.

29. Elektroenerģijas piegāde mājsaimniecības lietotājam notiek saskaņā ar elektroenerģijas tirdzniecības līgumu.

30. Elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumos mājsaimniecības lietotājiem tirgotājs ietver šādu informāciju:

30.1. elektroenerģijas tirdzniecības līguma darbības termiņš, elektroenerģijas tirdzniecības periods, līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtība, tajā skaitā maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja tāda paredzēta;

30.2. elektroenerģijas cena vai tās noteikšanas formula, norēķinu kārtība un veids, jautājumu un pretenziju izskatīšanas kārtība;

30.3. kopējās sagaidāmās elektroenerģijas izmaksas par 100 kilovatstundām vai mēneša vidējais elektroenerģijas patēriņš, izmaksu aprēķinā atsevišķi uzrādot elektroenerģijas cenu, maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli.

31. Slēdzot elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar mājsaimniecības lietotājiem:

31.1. tirgotājs ir tiesīgs slēgt līgumu ar lietotāju tikai tad, ja līguma nosacījumi nav atšķirīgi no lietotājam izsniegtā piedāvājuma nosacījumiem;

31.2. ja līgumā noteiktais elektroenerģijas tirdzniecības periods pārsniedz divus gadus, maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu vai tirdzniecības noteikumu grozīšanu var piemērot tikai pirmajos divos šī tirdzniecības perioda gados;

31.3. ja tirgotājs maina līguma nosacījumus elektroenerģijas tirdzniecības perioda pirmajos divos gados, lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas līgumu bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas piemērošanas;

31.4. līgumā ietverami nosacījumi, kas atļauj lietotājam atkāpties no noslēgtā elektroenerģijas tirdzniecības līguma pirms elektroenerģijas piegādes uzsākšanas, par to paziņojot līdz iepriekšējā mēneša divdesmit ceturtajam datumam pirms paredzētās elektroenerģijas piegādes uzsākšanas;

31.5. līgumā ietverami dati par sistēmas operatoru, kurš sniedz sistēmas pakalpojumus, ievadaizsardzības aparāta nominālo strāvu un sistēmas pakalpojuma tarifa veidu. Sadales sistēmas operators sniedz tirgotājam nepieciešamo informāciju līguma sagatavošanai;

31.6. līgumā ietverams nosacījums par tirgotāja pienākumu norēķināties ar sistēmas operatoru par mājsaimniecības lietotājam sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem;

31.7. līgumā ietverama jautājumu un pretenziju izskatīšanas kārtība;

31.8. līgumā ietverams nosacījums, ka mājsaimniecības lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, par to informējot tirgotāju vismaz piecas darbdienas iepriekš un norādot elektroenerģijas lietošanas izbeigšanas laiku.

(Grozīts ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 756)

32. Tirgotājam, ja tas sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus mājsaimniecības lietotājam, ir pienākums piedāvāt universālo pakalpojumu. Universālā pakalpojuma piedāvājumā iekļauj šādus nosacījumus un informāciju:

32.1. elektroenerģijas tirdzniecības periods ir 12 mēneši. Elektroenerģijas piegāde pēc elektroenerģijas tirdzniecības perioda beigām tiek nodrošināta universālā pakalpojuma ietvaros par tirgotāja noteikto cenu nākamajam elektroenerģijas tirdzniecības periodam;

32.2. visā elektroenerģijas tirdzniecības periodā elektroenerģijas cena ir nemainīga;

32.3. lietotājam ir tiesības atteikties no universālā pakalpojuma pirms elektroenerģijas tirdzniecības perioda beigām bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas piemērošanas;

32.4. noteiktā norēķinu kārtība un piemērojamais norēķinu veids.

33. Mājsaimniecības lietotāja pienākums ir elektroenerģijas tirdzniecības līgumā vai universālo pakalpojumu sniedzošā tirgotāja norādītajā termiņā un veidā veikt maksājumus par tirgotāja piegādāto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem.

34. Elektroenerģijas piegāde lietotājam notiek saskaņā ar sistēmas pakalpojumu līgumu, elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un balansēšanas pakalpojuma līgumu, kas var būt elektroenerģijas tirdzniecības līguma sastāvdaļa.

35. Lietotājs elektroenerģijas tirdzniecības līgumā drīkst deleģēt tirgotājam pienākumu lietotāja vārdā norēķināties ar sistēmas operatoru par sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem.

36. Par šo noteikumu 35. punktā minēto deleģējumu tirgotājs informē sistēmas operatoru līdz ar šo noteikumu 125. punktā noteikto pienākumu ziņot par vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību.

37. Lietotājs, kam pieder vairāki elektroenerģiju patērējoši objekti vai kurš tajos lieto elektroenerģiju, ir tiesīgs slēgt vienu vai vairākus balansēšanas pakalpojumu līgumus, tos visus slēdzot ar vienu vai vairākiem tirgotājiem par vienu vai vairākiem elektroenerģiju patērējošiem objektiem.

38. Lietotājs ir tiesīgs slēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar vairākiem tirgotājiem arī par vienā objektā patērēto elektroenerģiju. Šādā gadījumā tikai viens tirgotājs ir tiesīgs sniegt balansēšanas pakalpojumu un šo noteikumu 35. punktā minētos pienākumus drīkst deleģēt tikai tirgotājam, kurš sniedz balansēšanas pakalpojumu.

39. Lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, vismaz piecas darbdienas iepriekš par to informējot sistēmas operatoru un norādot elektroenerģijas lietošanas izbeigšanas laiku.

40. Slēdzot sistēmas pakalpojumu līgumu, līgumā norāda sistēmas operatora un lietotāja identitāti un adresi, piegādājamo pakalpojumu kvalitātes līmeni, līguma darbības termiņu, pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas, kā arī atjaunošanas nosacījumus, tiesības atteikties no līguma, kompensāciju par nekvalitatīva pakalpojuma sniegšanu un nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, kā arī lietotāja pretenziju iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

41. Balansējošās elektroenerģijas apjomu katrā tirdzniecības intervālā nosaka kā starpību starp faktiski patērētās un piegādes grafikā fiksētās elektroenerģijas apjomu.

42. Lietotāja pienākums ir elektroenerģijas tirdzniecības līgumā un sistēmas pakalpojumu līgumā norādītajā termiņā un veidā veikt maksājumus par tirgotāja piegādāto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem.

43. Ja lietotājs ir kavējis maksājumu vai ja tas tiek likvidēts vai reorganizēts un saskaņā ar reorganizācijas plānu tiks likvidēts, tirgotājs un sistēmas operators drīkst pieprasīt lietotājam veikt priekšapmaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā, noteikt īsākus norēķinu periodus vai pieprasīt iesniegt līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu.

44. Lietotājs ir atbildīgs par savu elektroiekārtu un elektroietaišu pieslēgšanu, tehnisko stāvokli un kvalificētu apkalpošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas un drošības tehnikas prasības. Lietotājs var slēgt līgumu par elektroietaišu apkalpošanu ar juridisku vai fizisku personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt šādus darbus.

45. Par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas telpās izvietotu elektroietaišu (ievada un stāvu sadales, stāvvadu, kāpņu, pagalma, pagraba, bēniņu, liftu, sūkņu, apgaismošanas ierīču un elektrodzinēju elektroinstalācijas) tehnisko stāvokli, vienlīnijas shēmas esību un apkalpošanu, kā arī par tajās uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu un plombu saglabāšanu ir atbildīgs ēkas valdītājs vai īpašnieks.

46. Lietotājam, deklarējot elektroenerģijas komercuzskaites rādījumus atbilstoši šo noteikumu 12.3. apakšpunktam, ir pienākums sniegt elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta faktiskajiem rādījumiem atbilstošu informāciju.

47. Lietotāja pienākums ir veidot tādu elektroapgādes shēmu, lai, veicot atslogošanu saskaņā ar atslēguma grafiku, tās elektroietaises, kuru darbībā nav pieļaujami elektroapgādes pārtraukumi, netiktu atslēgtas.

48. Lietotājs nodrošina tā elektroietaišu faktiskajam stāvoklim atbilstošas vienlīnijas shēmas esību no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātam.

49. Ja sistēmas operatora rīcībā ir informācija, kas norāda uz elektroenerģijas noplūdi lietotāja elektroietaisē, lietotājs nevar liegt sistēmas operatora darbiniekiem veikt lietotāja teritorijā komercuzskaites un pirmsuzskaites tīkla pārbaudi, kura nav iepriekš saskaņota ar lietotāju. Sistēmas operatora darbinieks pārbaudi veic lietotāja, tā pārstāvja vai policijas darbinieka klātbūtnē.

50. Lietotājam ir pienākums pildīt sistēmas operatora rakstiskus norādījumus par izmaiņām lietotāja elektroietaisē un tās apkalpošanā, lai nodrošinātu komercuzskaites drošu darbību, pirmsuzskaites ķēžu plombēšanas iespēju un līgumu saistību izpildi, kā arī lai novērstu elektroenerģijas noplūdi lietotāja elektroietaisē.

51. Tās lietotāja elektroietaises, pa kurām sistēmas operators nodrošina elektroenerģijas piegādi citiem lietotājiem, lietotājs drīkst atslēgt vai pieslēgt tikai ar sistēmas operatora atļauju.

52. Lietotājs ir civiltiesiskā kārtībā mantiski atbildīgs par iejaukšanos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu darbībā, plombu tīšu bojāšanu vai viltošanu, savās telpās un teritorijā uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu vai sistēmu pirmsuzskaites ķēžu, plombu, kā arī automatizētās uzskaites sistēmu un sakaru līniju saglabāšanu un to tehnisko stāvokli.

53. Tādu darbu veikšanai, kas saistīti ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu pieslēgšanas shēmas izmaiņām, mēraparātu nomaiņu vai pārvietošanu, lietotājam nepieciešama sistēmas operatora atļauja. Remonta laikā elektroenerģijas komercuzskaiti var veikt pēc pagaidu shēmas, kas saskaņota ar sistēmas operatoru, vai arī izlietotās enerģijas daudzumu noteikt, veicot aprēķinus.

54. Par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu bojājumiem, norautām plombām un iespējamām elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu rādījumu kļūdām lietotājs nekavējoties ziņo sistēmas operatoram.

55. Ja, pārbaudot lietotāja elektroietaises, sistēmas operators konstatē, ka lietotāja vainas dēļ ir pazudis vai bojāts elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts vai bojāts plombējums, lietotāja pienākums ir segt izdevumus, kas saistīti ar komercuzskaites mēraparāta atjaunošanu un atkārtotu verificēšanu, kā arī samaksāt par neuzskaitīto elektroenerģiju un pakalpojumiem šo noteikumu 11. punktā noteiktajā kārtībā.

56. Ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts bojāts ar nolūku samazināt elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielumu vai radīt iespēju elektroenerģiju lietot bez maksas vai lietotājs ir patvaļīgi izmainījis uzskaites shēmu, lietotāja pienākums ir samaksāt par neuzskaitīto elektroenerģiju un pakalpojumiem šo noteikumu 111. vai 112. punktā minētajā kārtībā un segt izdevumus par komercuzskaites izbūvi sistēmas operatoram brīvi pieejamā vietā, kas nepārsniedz faktiskos izdevumus ēkas ievada un komercuzskaites rekonstrukcijai.

57. Ja, pārbaudot lietotāja elektroietaises sistēmas, operators konstatē bojājumus elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātā, sistēmas operators lietotājam uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu nodod ekspertīzei laboratorijā, kas akreditēta normatīvajos aktos atbilstības novērtēšanas jomā paredzētajā kārtībā. Ja ekspertīzē konstatē plombu tīšu bojāšanu vai viltošanu, iejaukšanos komercuzskaites mēraparāta darbībā vai to, ka bojājums radīts mākslīga pārsprieguma dēļ un tas samazina elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielumu vai rada iespēju elektroenerģiju lietot bez maksas, lietotāja pienākums ir segt izdevumus, kas saistīti ar ekspertīzes veikšanu, elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta atjaunošanu un atkārtotu verificēšanu. Lietotājam ir tiesības iepazīties ar sistēmas operatora sastādītajiem dokumentiem un laboratorijas atzinumu.

58. Lietotājs pats pieņem lēmumu par nepieciešamo elektroapgādes drošumu, tas ir, nepieciešamību novērst elektroenerģijas piegādes pārtraukumus un savu elektroietaišu bojājumus, kas var rasties atsevišķu elektroapgādes sistēmas elementu bojājumu, remonta vai plānoto atslēgumu laikā.

59. Sistēmas operators izmanto visas ekonomiski pamatojamās esošās sistēmas tehniskās iespējas, lai sistēmas lietotājiem nodrošinātu iespējami augstāko pakalpojuma kvalitāti. Lietotājs, kura elektroietaisēm nav pieļaujami elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, sprieguma iekritumi un pārspriegumi, savās elektroietaisēs veic papildpasākumus nepieciešamā elektroapgādes drošuma sasniegšanai.  Atsevišķa lietotāja paaugstinātas elektroapgādes kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamos tehniskos pasākumus sistēmas operators īsteno par attiecīgā lietotāja līdzekļiem.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 756 redakcijā)

60. Lietotājs drīkst pieprasīt, lai sistēmas operators atslēdz savas elektroietaises uz elektroietaišu piederības robežas, pārtraucot elektroapgādi uz noteiktu laiku uzturēšanas darbu veikšanai lietotāja elektroietaisēs. Ja šāda atslēgšana ietekmē citu elektroenerģijas lietotāju vai apakšlietotāju elektroapgādi, lietotājam, kurš pieprasa atslēgšanu, pieprasījums rakstiski jāsaskaņo ar visiem šiem lietotājiem vai apakšlietotājiem.

61. Ja elektroietaišu atslēgšanu uz noteiktu laiku pieprasa mājsaimniecības lietotājs un cita persona ir izteikusi vēlmi šajā objektā lietot un apmaksāt elektroenerģiju, sistēmas operators ir tiesīgs nepārtraukt elektroenerģijas piegādi, ja nepastāv tehniski šķēršļi.

62. Lietotājam ir tiesības pieprasīt un sistēmas operatoram ir pienākums sniegt nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar piekļuvi sistēmai, sistēmas pakalpojumu un balansēšanas pakalpojuma izmantošanu, norēķiniem, kā arī ar neparedzētiem elektroenerģijas piegādes pārtraukumiem un to novēršanas gaitu.

63. Izmantojot sistēmas operatora sniegtos sistēmas pakalpojumus, lietotājam ir pienākums:

63.1. ievērot atļauto slodzi, sistēmas operatora noteiktos nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un elektroenerģijas lietošanas nosacījumus. Pieslēgumiem ar spriegumu līdz 0,4 kilovoltiem atļautā elektriskā slodze ir ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva, kas nepārsniedz 16 ampēru, ja līgumā nav noteikts citādi. Sistēmas lietotāja objektā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 0 kilovatu, ja sistēmas lietotājs ar sistēmas operatoru nav vienojies citādi;

63.2. pēc sistēmas operatora pieprasījuma izstrādāt un veikt regulēšanas pasākumus elektriskās slodzes samazināšanai un izpildīt sistēmas operatora prasību samazināt elektrisko slodzi vai elektroenerģijas patēriņu ārkārtējā situācijā vai tādas enerģētiskās krīzes laikā, kas izsludināta Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā (neattiecas uz mājsaimniecības lietotājiem);

63.3. 10 dienu laikā iesniegt sistēmas operatoram iesniegumu par nepiegādāto elektroenerģiju vai neatbilstošas kvalitātes elektroenerģijas piegādi, kas notikusi, lietotājam izpildot šo noteikumu 63.2. apakšpunktā minēto sistēmas operatora prasību (neattiecas uz mājsaimniecības lietotājiem);

63.4. lietotāja tīklam pieslēgt un lietot tikai tādas elektroiekārtas, kas neizraisa nepieļaujamas elektroenerģijas kvalitātes izmaiņas sistēmas operatora tīklā vai elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta bojājumus. Nodrošināt lietotāja elektroiekārtu pieslēgšanu atbilstoši elektroiekārtu ražotāja noteiktajai ekspluatācijas instrukcijai;

63.5. laikus un rēķinā norādītajā apmērā norēķināties par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem;

63.6. nekavējoties ziņot sistēmas operatoram par sistēmas operatora elektroietaisēs konstatētiem bojājumiem vai reāliem apdraudējumiem;

63.7. bez pamatojuma nepieprasīt, lai tiktu mainīts plānotā atslēguma laiks, ja par atslēgumu ir brīdināti citi lietotāji un tas ietekmē citu lietotāju elektroapgādi;

63.8. nodrošināt sistēmas operatora darbinieku vai tā pilnvarotu personu netraucētu pieeju komercuzskaites mēraparātiem un pirmsuzskaites tīklam, ja tie uzrāda dienesta apliecību, kurā norādītas tiesības veikt attiecīgu pārbaudi;

63.9. norēķināties par patērēto reaktīvo enerģiju, ja tg φ ir lielāks par 0,4 (jaudas koeficients cos φ < 0,929), atbilstoši maksai 0,004 EUR/kVArh – lietotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas vismaz sešu kilovoltu spriegumam ar atļauto slodzi 100 kilovatu un lielāku, vai pārējiem lietotājiem ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu 200 ampēru un lielāku;

63.10. samaksāt operatora izrakstīto rēķinu saskaņā ar norēķinu periodā konstatēto faktisko maksimālo slodzi, ja sistēmas operators, pamatojoties uz mēraparātu rādījumiem, konstatē, ka faktiskā slodze pārsniedz līgumā noteikto lietotājam, kura elektroietaises pieslēgtas vismaz sešu kilovoltu spriegumam. Ja norēķinu periodā lietotājs vienlaikus pārsniedz atļautās slodzes lielumu vairāk nekā par 10 %, sistēmas operatoram ir tiesības izrakstīt un lietotājam ir pienākums samaksāt rēķinu saskaņā ar atļauto slodzi, kā arī trīskāršā apmērā par norēķinu periodā konstatēto pārsniegto slodzes lielumu (neattiecas uz mājsaimniecības lietotājiem);

63.11. noslēgt balansēšanas pakalpojuma līgumu ar pārvades sistēmas operatoru vai balansēšanas pakalpojuma sniedzēju (neattiecas uz mājsaimniecības lietotājiem);

63.12. vienoties ar balansēšanas pakalpojuma sniedzēju par kārtību, kādā var tikt veiktas fiksētās elektroenerģijas piegādes (neattiecas uz mājsaimniecības lietotājiem).

(Grozīts ar MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 92; MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 756; 63.9. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauta noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)

64. Lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, ir tiesības mainīt sistēmas pakalpojumu līgumā noteikto atļauto maksimālo slodzi, vienojoties ar sistēmas operatoru. Mājsaimniecības lietotājam ir tiesības mainīt tirdzniecības līgumā noteikto atļauto maksimālo slodzi, vienojoties ar tirgotāju vai šo noteikumu 31.5. apakšpunktā minētajā kārtībā noteikto sistēmas operatoru. Vienojoties lietotājs uzrāda dokumentus, kas apliecina īpašumtiesības vai lietošanas tiesības uz elektroenerģiju patērējošo objektu.

65. Lietotājam ir aizliegts nodot reaktīvo enerģiju sistēmas operatora tīklā, ja lietotājs ar sistēmas operatoru nav vienojies citādi. Ja sistēmas operators konstatē reaktīvās enerģijas nodošanu sistēmā, lietotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas vismaz sešu kilovoltu spriegumam ar atļauto slodzi 100 kilovatu un lielāku, vai pārējiem lietotājiem ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu 200 ampēru un lielāku ir pienākums samaksāt par visu sistēmas operatora tīklā nodoto reaktīvo enerģiju atbilstoši maksai 0,013 EUR/kVArh, izņemot gadījumu, ja sistēmas operators noteicis pienākumu, izmantojot uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas, regulēt sprieguma līmeni atbilstoši sistēmas operatora noteiktajam diapazonam, izmantojot reaktīvās jaudas pieņemšanas un ģenerēšanas iespējas.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

66. Ja sistēmas operatoram vai tirgotājam ar lietotāju nav noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi objektam, līgums zaudējis spēku vai atzīts par spēkā neesošu, par izlietotās elektroenerģijas samaksu laika periodā, kurā līgums nav bijis spēkā, ir atbildīgs šā objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

67. Ja kādas personas īpašumā vai valdījumā esošajās ēkās izvietotās elektroietaises tiek izmantotas gan paša, gan citu sistēmas operatora lietotāju elektroapgādei, šo elektroietaišu uzturēšanu nodrošina attiecīgās ēkas īpašnieks vai valdītājs. Veicot sistēmas operatora ārējo elektrotīklu rekonstrukciju vai palielinot pieprasīto pieslēguma jaudu, lietotāju elektroietaises dažādu īpašnieku ēkās pieslēdz sistēmas operatora elektrotīklam bez citu personu īpašumā esošu elektroietaišu izmantošanas.

68. Lietotājiem, kuri pa savā īpašumā vai valdījumā esošajiem elektrotīkliem piegādā elektroenerģiju apakšlietotājiem, attiecībā pret apakšlietotājiem ir sistēmas operatora pienākumi un atbildība, bet apakšlietotājiem – lietotāju pienākumi un atbildība.

69. Lietotājs, kurš pa savā īpašumā vai valdījumā esošajiem elektrotīkliem piegādā elektroenerģiju apakšlietotājiem, drīkst iekasēt no apakšlietotājiem pamatotas elektrotīklu uzturēšanas izmaksas, kas nepārsniedz 10 % no tā sistēmas operatora noteiktā elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifa, kura sistēmai ir pieslēgtas lietotāja elektroietaises, ja lietotājs un apakšlietotājs nevienojas citādi.

70. Apakšlietotājs var kļūt par lietotāju, pieprasot licencētam sistēmas operatoram elektroenerģijas pieslēgumu. Šādā gadījumā tam ir pienākums saskaņot pieslēguma izbūvi ar to īpašumu īpašniekiem, kuros paredzēts veikt pieslēguma izbūvi.

71. Sistēmas operators drīkst bez brīdinājuma atslēgt lietotāja elektroietaisi šādos gadījumos:

71.1. ja elektroietaise ir pieslēgta patvaļīgi vai bez sistēmas operatora reģistrētiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem vai tie ir patvaļīgi noņemti vai bojāti, vai ir konstatēti citi pārkāpumi, kuru dēļ ir samazināts faktiski patērētās elektroenerģijas apjoms vai radīta iespēja elektroenerģiju lietot bez maksas;

71.2. uz bojājumu novēršanas laiku, ja nepieciešams veikt neatliekamus pasākumus elektrotīklu bojājumu novēršanā vai avārijas seku likvidācijā, iespēju robežās informējot par to lietotājus un paziņojot atslēgšanas iemeslus;

71.3. ja elektroietaises atslēgšana īstenojama saskaņā ar pārvades sistēmas operatora aizsardzības plānu vai atjaunošanas plānu elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšanai.

72. Ja mājsaimniecības lietotājs noteiktajā termiņā neveic maksājumus par elektroenerģiju vai sistēmas operatora pakalpojumiem, tirgotājs ne agrāk kā 10 kalendāra dienas pēc samaksas termiņa beigām nosūta lietotājam brīdinājumu par elektroapgādes pārtraukšanu. Ja lietotājs pēc brīdinājuma nosūtīšanas neveic maksājumus, tirgotājs ne agrāk kā pēc 20 kalendāra dienām ir tiesīgs pieprasīt un sistēmas operatoram ir pienākums atslēgt lietotāja elektroietaises, pilnīgi vai daļēji pārtraucot lietotāja elektroapgādi.

73. Ja lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, noteiktajā termiņā neveic maksājumus par izlietoto elektroenerģiju vai saņemtajiem sistēmas operatora pakalpojumiem, tirgotājs vai sistēmas operators nosūta lietotājam brīdinājumu par elektroapgādes pārtraukšanu. Ja lietotājs pēc brīdinājumā noteiktā laika neveic maksājumus par izlietoto elektroenerģiju vai saņemtajiem sistēmas operatora pakalpojumiem, tirgotājs ir tiesīgs pieprasīt un sistēmas operatoram ir pienākums atslēgt lietotāja elektroietaises, pilnīgi vai daļēji pārtraucot lietotāja elektroapgādi. Ja lietotājs pēc brīdinājumā noteiktā laika neveic maksājumus par saņemtajiem sistēmas operatora pakalpojumiem, sistēmas operators ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atslēgt lietotāja elektroietaises.

74. Sistēmas operatoram ir pienākums atjaunot elektroapgādi piecu dienu laikā pēc tam, kad tas rēķinā norādītajā apmērā saņēmis samaksu par sistēmas pakalpojumiem vai pēc tirgotāja atbilstoša paziņojuma saņemšanas.

75. Sistēmas operatoram ir tiesības, iepriekš brīdinot lietotāju, pilnīgi vai daļēji atslēgt lietotāja elektroietaises šādos gadījumos:

75.1. ja lietotājs nav samaksājis priekšapmaksu, ja tāda paredzēta, vai nav izdarījis maksājumus saskaņā ar šo noteikumu 114. punktā minētajiem rēķiniem;

75.2. ja nav izpildīti šo noteikumu 50. punktā minētie sistēmas operatora norādījumi par izmaiņām lietotāja elektroietaisē un tās apkalpošanā;

75.3. ja lietotāja vainas dēļ notiek elektroenerģijas piegādes kvalitātes pazemināšanās, kas traucē citu lietotāju vai sistēmas operatora elektroietaišu normālu darbu;

75.4. ja lietotājs kavē sistēmas operatora pilnvarota darbinieka piekļūšanu elektroenerģijas pirmsuzskaites tīklam un komercuzskaites mēraparātiem, lai veiktu to kontroli vai nomaiņu vai sistēmas operatora elektroietaišu apskati un remontu;

75.5. ja lietotājs neievēro sistēmas operatora noteiktos elektroenerģijas patēriņa vai atļautās slodzes ierobežojumus. Par atļautās slodzes un elektroenerģijas patēriņa ierobežojumu neievērošanu sistēmas operators drīkst atslēgt lietotāja elektroietaisi tādā apjomā, kāds ir tehniski iespējams un nepieciešams noteiktā patēriņa režīma ievērošanai. Ja lietotājs atkārtoti gada laikā neievēro sistēmas operatora noteiktos ierobežojumus vai atsakās atslēgt ierobežojumu ievērošanai nepieciešamās elektroiekārtas, sistēmas operators drīkst pilnībā atslēgt lietotāja elektroietaisi no elektrotīkla;

75.6. ja lietotājs bez sistēmas operatora atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu sadales sistēmai pieslēdzis elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai neievēro sistēmas operatora noteiktos nosacījumus elektroenerģijas ražošanai.

(Grozīts ar MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 92; MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 756)

76. Par sistēmas pakalpojumu sniegšanas plānoto pārtraukšanu sakarā ar sprieguma atslēgšanu uz laiku, lai veiktu plānotus darbus sistēmas operatora elektrotīklā, lietotājs jābrīdina vismaz piecas dienas iepriekš. Ja sprieguma atslēgšana nepieciešama elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta vai mērmaiņu pārbaudes vai nomaiņas veikšanai un atslēgšanas laiks nepārsniedz 30 minūtes, sistēmas operators brīdina lietotāju tieši pirms atslēgšanas. Ar lietotājiem, kuru elektroietaišu pieslēgums 6–20 kilovoltu vai 110 kilovoltu spriegumam nav saistīts ar citiem lietotājiem, plānotos atslēgšanas laikus saskaņo abpusēji. Ja nav iespējams vienoties, sistēmas operators atslēguma laiku nosaka patstāvīgi un izvēlas to pēc iespējas ārpus lietotāja darba laika, ņemot vērā, ka nav pieļaujams plānots dzīvojamo ēku atslēgums diennakts tumšajā laikā un ilgstošs atslēgums brīvdienās, kā arī tādu darbu veikšana, kuri rada pastiprinātu troksni, laikā no pulksten 23.00 līdz 07.00, un paziņo par to lietotājiem.

77. Sistēmas pakalpojumu līgums, bet, ja tāda nav, – elektroenerģijas tirdzniecības līgums zaudē spēku, ja elektroenerģijas piegāde un lietošana lietotāja objektā nav notikusi vairāk par gadu.

78. Tirgotājam un sistēmas operatoram ir tiesības vienpusēji izbeigt elektroenerģijas tirdzniecības vai sistēmas pakalpojumu līgumu, ja:

78.1. elektroenerģijas piegāde lietotājam tiek pārtraukta šo noteikumu 72., 73. punktā un 75.1. apakšpunktā paredzētajos gadījumos;

78.2. sistēmas operators ir saņēmis tirgotāja vai citas personas pieprasījumu par elektroenerģijas piegādi citam lietotājam attiecīgajā objektā un sistēmas operators par to paziņojis lietotājam un tirgotājam. Ja septiņu dienu laikā pēc sistēmas operatora paziņojuma saņemšanas par elektroenerģijas lietotāja maiņu objektā lietotājs sistēmas operatoram apliecina vēlmi turpināt lietot elektroenerģiju objektā, sistēmas operators nekavējoties atjauno līdzšinējo lietotāju objektā, personai, kura bija iesniegusi pieprasījumu par elektroenerģijas piegādi attiecīgajā objektā, paziņo par pieprasījuma spēkā neesību, kā arī attiecīgi paziņo to šīs personas izvēlētajam tirgotājam un lietotāja tirgotājam. Tirgotāja pienākums ir atjaunot līgumattiecības ar lietotāju, ja ir saņemts paziņojums no sistēmas operatora, un atcelt līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu;

78.3. sistēmas operators ir saņēmis tirgotāja vai citas personas pieprasījumu par elektroenerģijas piegādi attiecīgajā objektā, kurš ir rakstiski saskaņots ar lietotāju, un sistēmas operators par to paziņojis lietotājam un lietotāja tirgotājam.

(Grozīts ar MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 92)

79. Pirms darbības uzsākšanas sistēmas operatora licences darbības zonā tirgotājs slēdz sistēmas lietošanas līgumu ar sistēmas operatoru, vienojoties par nepieciešamo informācijas apmaiņu, kā arī sistēmas pakalpojumu samaksas kārtību.

80. Uzsākot darbības elektroenerģijas tirgū, tirgotājam ir pienākums:

80.1. informēt lietotāju par sevi, savu saimniecisko darbību, pieredzi un iespējām, kā arī sniegt citu lietotāja pieprasīto informāciju, lai varētu identificēt konkrēto tirgotāju;

80.2. neizmantot pret lietotāju metodes, kas liktu tam pieņemt lēmumu par darījumu bez būtiskas nepieciešamās informācijas, kā arī laika trūkuma apstākļos. Tirgotājam ir pienākums sniegt lietotājam visu nepieciešamo informāciju par piedāvāto darījumu un dot pietiekami daudz laika, lai lietotājs rūpīgi un bez steigas varētu iepazīties ar tirgotāja izteikto piedāvājumu;

80.3. prezentācijās un piedāvājumos sniegt lietotājam tikai korektus un pārbaudāmus salīdzinājumus par biznesa iespējām;

80.4. sagatavojot piedāvājumu lietotājam, neizmantot metodes (burtu izmērs, piezīmes, atrunas), kas var maldināt lietotāju par šādi noformētas informācijas faktisko nozīmīgumu piedāvājumā;

80.5. skaidri un nepārprotami norādīt piedāvājuma derīguma termiņu.

81. Ja tirgotājs savos prezentācijas materiālos, sarunās ar lietotājiem vai piedāvājumos izmanto informāciju saistībā ar sistēmas operatora pakalpojumu apjomu, kvalitāti, cenām vai citu līdzīgu informāciju, viņš atbild par izmantojamās informācijas precizitāti un pareizību.

82. Lai nodrošinātu savu atpazīstamību, tirgotājs:

82.1. piedaloties elektroenerģijas tirgū, veicot mārketinga pasākumus vai informatīva rakstura darbību, lieto tirgotāja reģistrā norādītos rekvizītus. Tirgotāja pārstāvji atsaucas uz reģistrēto tirgotāju, kuru viņi pārstāv un kura vārdā darbojas;

82.2. nodrošina šādu publiski pieejamu informāciju par sevi:

82.2.1. komersanta nosaukums;

82.2.2. tirgotāju reģistra numurs;

82.2.3. tirgotāja tālruņa numurs, juridiskā adrese, elektroniskā pasta adrese.

83. Tirgotājs nodrošina lietotāja informācijas konfidencialitāti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas nosaka fizisku un juridisku personu datu un komercnoslēpumu aizsardzību.

84. Tirgotājs vismaz sešas nedēļas iepriekš informē lietotāju par elektroenerģijas tirdzniecības līguma darbības termiņa beigām, izņemot gadījumus, ja elektroenerģijas tirdzniecības līguma darbības termiņš ir īsāks par sešām nedēļām.

85. Par katru maksājuma kavējuma dienu tirgotājs ir tiesīgs pieprasīt lietotājam nokavējuma maksu līdz 0,15 % no laikus nesamaksātās summas.

86. Tirgotājam, iepriekš vienojoties ar sistēmas operatoru, ir tiesības sistēmas operatora vārdā slēgt sistēmas pakalpojumu līgumu ar lietotāju. Sistēmas operators visiem tirgotājiem nodrošina vienlīdzīgus pilnvarojuma nosacījumus.

87. Tirgotājam ir pienākums līdz kārtējā mēneša divdesmit piektajam datumam pēc norēķinu perioda beigām mājsaimniecības lietotāja un šo noteikumu 35. punktā minēto lietotāju vārdā norēķināties ar sistēmas operatoru par lietotājam sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem saskaņā ar spēkā esošajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 756 redakcijā)

88. Sistēmas operators nepārtraukti nodrošina lietotājam sistēmas pakalpojumus sistēmas pakalpojumu vai elektroenerģijas tirdzniecības līgumā atļautās maksimālās slodzes robežās, izņemot šo noteikumu 71., 75., 76., 77., 78., 91. un 93. punktā noteiktos gadījumus.

89. Sistēmas operators nodrošina sistēmas pakalpojumu sniegšanas pārtraukumu vai ierobežojumu ilguma un iemeslu reģistrāciju.

90. Sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt atbilstošu sistēmas pakalpojumu kvalitāti. Ja lietotājam netiek nodrošināta elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu kvalitāte, kas atbilst kvalitātes prasībām, kuras noteiktas normatīvajos aktos un standartos, kas nosaka sprieguma kvalitātes raksturlielumus:

90.1. sadales sistēmas operators piemēro pazeminātu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu. Pazeminātu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķina, attiecīgajai lietotāju grupai noteiktā elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifa elektroenerģijas pārvadīšanas komponentei piemērojot koeficientu 0,5. Maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu un atļauto slodzi paliek bez izmaiņām. Pazemināta elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifa piemērošanas kārtību izstrādā sadales sistēmas operators un publicē to savā tīmekļvietnē;

90.2. pārvades sistēmas operators atlīdzina lietotājam zaudējumus, kas radušies nekvalitatīva elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma sniegšanas dēļ.

91. Sistēmas operators reģistrē elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu un nodrošina iespējami ātru (ne ilgāk kā 24 stundu laikā) tā novēršanu.

92. Ja sistēmas pakalpojuma neplānota pārtraukuma novēršanas ilgums sadales sistēmas lietotāja objektā pārsniedz 24 stundas, izņemot šo noteikumu 93. punktā minētos gadījumus, sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, lietotājam piemēro kompensāciju. Kompensācija tiek noteikta kā sadales sistēmas pakalpojumu tarifa samazinājums maksas par pieslēguma nodrošināšanu apmērā par norēķinu periodu, kurā reģistrēts attiecīgais elektroenerģijas piegādes neplānots pārtraukums.

93. Sistēmas pakalpojuma neplānota pārtraukuma novēršanas laiks var pārsniegt šo noteikumu 91. un 92. punktā minēto laiku, ja:

93.1. elektroapgādes pārtraukums reģistrēts laikā, kad valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" attiecīgajā valsts reģionā izsludinājusi vismaz dzelteno brīdinājumu par laikapstākļiem;

93.2. elektroapgādes pārtraukumu nevar novērst sistēmas lietotāja vai trešo personu apzinātas vai neapzinātas darbības dēļ;

93.3. elektroapgādes pārtraukums ir radies nepārvaramas varas dēļ (piemēram, sacelšanās, sociālie nemieri, terorakts);

93.4. elektroenerģijas piegāde ir pārtraukta izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā vai elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšanai;

93.5. elektroenerģijas piegāde ir pārtraukta, pamatojoties uz valsts civilās aizsardzības vai drošības dienestu un iestāžu pieprasījumu;

93.6. lietotājiem ir vienkāršotas shēmas pieslēgums.

94. Ja bojājumu dēļ elektroapgāde ir pārtraukta vairāk nekā 5000 lietotājiem, sistēmas operators lietotājus informē, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

95. Sistēmas operatoram nav pienākuma nodrošināt elektroenerģijas piegādi, un tas nav atbildīgs par elektroenerģijas piegādes līgumā noteikto elektroenerģijas kvalitāti laikposmā, kad lietotājs neievēro līgumā noteikto elektroenerģijas patēriņa režīmu vai izmanto elektroiekārtas, kas pasliktina elektroenerģijas kvalitāti.

96. Sistēmas operatora pienākums ir nodrošināt lietotāja teritorijā un telpās izvietoto savu elektroietaišu ekspluatāciju atbilstoši tādu normatīvo aktu prasībām, kuri nosaka elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas un drošības tehnikas noteikumus.

97. Ja sistēmas operatora rīcībā ir informācija, kas norāda uz elektroenerģijas noplūdi lietotāja elektroietaisē un liecina par avārijas situāciju, un sistēmas operators ir pārliecināts par šīs informācijas patiesumu, sistēmas operatora pilnvarotiem darbiniekiem ir pienākums ziņot un pieaicināt Valsts policijas darbiniekus, lai likumā noteiktajā kārtībā jebkurā diennakts laikā iekļūtu lietotāja telpās vai teritorijā avārijas situācijas novēršanai. Sistēmas operators nekavējoties nodrošina lietotāja informēšanu par iekļūšanu tā teritorijā vai telpās.

98. Lietotāja teritorijā vai telpās izvietotu sistēmas operatora elektroietaišu plānotie remonta un ekspluatācijas darbi sistēmas operatoram jāveic, pēc iespējas mazāk traucējot lietotāja saimniecisko darbību. Par veicamajiem darbiem sistēmas operators informē lietotāju piecas dienas pirms darbu uzsākšanas. Lietotāja teritoriju un telpas, kurās izvietotas sistēmas operatora elektroietaises, sistēmas operators pēc darbu veikšanas sakārto atbilstoši to iepriekšējam stāvoklim.

99. Pirms lietotāja elektroietaises pieslēgšanas elektroenerģijas sistēmai sistēmas operatoram ir tiesības to apskatīt, lai pārliecinātos par elektroietaises atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par elektroietaišu ierīkošanu, un pieprasīt rakstisku apliecinājumu par elektroietaises gatavību sprieguma ieslēgšanai. Lietotāja elektroietaises apskate neuzliek sistēmas operatoram atbildību par tās darbību.

100. Sistēmas operatoram ir tiesības veikt lietotāja objektā uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas apskati un elektroenerģijas ražošanas iekārtas tīkla aizsardzības iestatījumu atbilstības pārbaudi tās ekspluatācijas laikā.

101. Sistēmas operatoram pēc elektroietaišu modernizācijas vai remonta jānodrošina visu pie attiecīgās elektroietaises agrāk pieslēgto lietotāju elektroietaišu pievienošana elektrotīklam.

102. Pēc lietotāja pieprasījuma sistēmas operators informē un konsultē lietotāju par pieslēguma izveidei nepieciešamo elektroietaišu ierīkošanas apjomiem un sagaidāmajām izbūves izmaksām, darbu organizācijas kārtību, kā arī par elektroenerģijas lietošanas, uzskaites, norēķinu un kvalitātes jautājumiem.

103. Sistēmas operatora pilnvaroti darbinieki, uzrādot dienesta apliecību, drīkst jebkurā diennakts laikā piekļūt lietotāja (vai jebkura īpašuma) teritorijā vai telpās izvietotām sistēmas operatora elektroietaisēm, piebraukt ar autotransportu un citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai veiktu avārijas remontu, apskates vai operatīvos pārslēgumus. Sistēmas operatora pilnvaroti darbinieki drīkst piekļūt sistēmas operatora elektroietaisēm, kas izvietotas mājoklī, ja saņemta mājoklī dzīvojošo personu atļauja. Pēc darbu veikšanas īpašumu pēc iespējas atjauno tā sākotnējā stāvoklī.

104. Avāriju novēršanas un avāriju seku likvidēšanas darbus savās elektroietaisēs, kas izvietotas lietotāja teritorijā vai telpās, sistēmas operators drīkst veikt jebkurā laikā, par to mutiski vai rakstiski informējot lietotāju.

105. Sistēmas operators nodrošina lietotāju vai viņa pilnvarotu personu ar nepieciešamo informāciju par šā lietotāja kopējo mēnesī patērētās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu atbilstoši tām tehniskajām iespējām, ko nodrošina lietotājam uzstādītais komercuzskaites mēraparāts. Ja lietotājs vai viņa pilnvarota persona pieprasa citu informāciju par lietotāja patērēto vai tīkla nodoto elektroenerģiju, sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt samaksu.

106. Sistēmas operators par samaksu nodrošina tirgotājam – balansēšanas pakalpojuma sniedzējam – operatīvu informāciju par tā lietotāju elektroenerģijas patēriņu un slodzes profilu, ja šāda informācija ir sistēmas operatora rīcībā.

107. Sistēmas operatoram ir tiesības koriģēt lietotāja elektroenerģijas patēriņa datus, ja lietotājs nav pildījis pienākumu sniegt elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta faktiskajiem rādījumiem atbilstošu informāciju.

108. Ja, pārbaudot lietotāja elektroietaises, sistēmas operators konstatē, ka patvaļīgi ierīkots pievienojums pirmsuzskaites tīklam vai lietotājs elektroenerģiju lieto bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta un minēto darbību dēļ ir samazināts elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja elektroenerģiju lietot bez maksas, sistēmas operators par konstatēto faktu sastāda aktu un pieprasa lietotājam un lieciniekiem sniegt paskaidrojumus.

109. Ja, pārbaudot lietotāja elektroietaises, sistēmas operators konstatē, ka ir mainīta elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta shēma vai elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts ir bojāts, vai ir bojātas vai norautas elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta vai pirmsuzskaites elektroaparātu plombas, vai ir izdarītas citas darbības, vai izmantotas palīgierīces, kuru dēļ ir samazināts elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielums, vai radīta iespēja elektroenerģiju lietot bez maksas, sistēmas operators par konstatēto faktu sastāda aktu, pieprasa lietotājam un lieciniekiem sniegt paskaidrojumus un noņem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu, bojātās plombas un palīgierīces, kuru dēļ ir samazināts elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielums. Sistēmas operators elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu un bojātās plombas nodod ekspertīzei laboratorijā, kas akreditēta normatīvajos aktos atbilstības novērtēšanas jomā paredzētajā kārtībā. Lietotājam ir tiesības iepazīties ar sistēmas operatora sastādīto aktu un laboratorijas atzinumu.

110. Ja sistēmas operatoram rodas pamatotas aizdomas par patvaļīgu elektroenerģijas patēriņu lietotāja objektā, sistēmas operators par to informē Valsts policijas darbiniekus.

111. Ievērojot dokumentēto lietotāja komercuzskaites mēraparāta stāvokli un pārkāpuma faktu, kā arī liecinieku un lietotāju paskaidrojumus, ja tādi tiek sniegti, un ekspertīzes atzinumu (ja bija nepieciešams veikt ekspertīzi), sistēmas operators pārrēķina elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu un citu pakalpojumu apjomu par laikposmu no pēdējās sistēmas operatora veiktās lietotājam uzstādītā komercuzskaites mēraparāta pārbaudes dienas līdz pārkāpuma atklāšanas dienai (pieņemtais patvaļīga elektroenerģijas patēriņa laiks). Pārrēķinātais elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu un citu pakalpojumu apjoms nav lielāks, kā veicot pārrēķinu pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā.

112. Ja sistēmas operators konstatē iejaukšanos komercuzskaites mēraparāta darbībā, ko apstiprina ekspertīzes atzinums, vai pieslēgumu pirmsuzskaites ķēdēm un šīs darbības nebija iespējams atklāt, veicot kārtējo komercuzskaites mēraparāta kontroli, sistēmas operators ir tiesīgs pārrēķināt elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu un citu pakalpojumu apjomu par laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu rezultātiem.

113. Sistēmas operators, veicot šo noteikumu 111. un 112. punktā minēto pārrēķinu, elektroenerģijas cenu nosaka pēdējās garantētās piegādes cenas apmērā fakta konstatācijas mēnesī.

114. Saskaņā ar veikto pārrēķinu sistēmas operators izraksta lietotājam rēķinu, kurā norāda maksājumu pārrēķinu, maksājamo summu un samaksas termiņu. Lietotājam ir pienākums laikus un rēķinā norādītajā apmērā norēķināties ar sistēmas operatoru.

115. Sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt lietotājam nokavējuma maksu 0,15 % apmērā no laikus nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu. Lietotājam, kurš maksājumus neveic laikus un kuram gada laikā tiek atkārtoti pārtraukta elektroapgāde, sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt segt ar atslēgšanu un pieslēgšanu saistītās izmaksas un elektroapgādi atjaunot pēc šo izmaksu segšanas, kā arī lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji, turpmāk pieprasīt veikt priekšapmaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā par sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem.

116. Sistēmas operators var pieprasīt no tirgotāja finanšu garantijas norēķinu periodā paredzamā sistēmas pakalpojumu un citu pakalpojumu maksājuma apmērā, ja tirgotājs nav ievērojis šo noteikumu 87. punktā minēto samaksas termiņu. Sistēmas operators var izmantot minētās garantijas, ja līgumā paredzētajā termiņā nesaņem rēķinā norādīto maksu par sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem. Tirgotājs nekavējoties informē sistēmas operatoru par norēķinu kavēšanās iemesliem un atjauno izmantoto garantiju pilnā apmērā.

117. Sistēmas operators triju darbdienu laikā no dienas, kad tirgotājam pieprasījis šo noteikumu 116. punktā minētās finanšu garantijas, informē lietotājus, kam ar šo tirgotāju ir spēkā esošs elektroenerģijas tirdzniecības līgums, par tirgotāja maksājuma kavēšanos. Paziņojumā lietotājiem sistēmas operators norāda datumu, kad tas tirgotājam pieprasījis finanšu garantijas, kā arī šo noteikumu 118. punktā minētās tiesības izbeigt ar tirgotāju noslēgto sistēmas lietošanas līgumu, un vērš uzmanību, ka līguma pārtraukšanas gadījumā lietotāji, kuriem ir spēkā līgums ar šo tirgotāju, elektroenerģiju saņems pēdējās garantētās piegādes ietvaros. Ar norēķinu perioda sākumu, kurā pārtraukts sistēmas pakalpojumu līgums, tiek izbeigts šo noteikumu 35. punktā minētais lietotāja piešķirtais deleģējums tirgotājam.

118. Ja tirgotājs 10 darbdienu laikā no dienas, kad sistēmas operators šo noteikumu 116. punktā noteiktajos gadījumos izmantojis finanšu garantijas, tās neatjauno vai tirgotājs 10 darbdienu laikā pēc sistēmas operatora pieprasījuma nav iesniedzis finanšu garantijas, sistēmas operatoram ir tiesības izbeigt ar tirgotāju noslēgto sistēmas lietošanas līgumu un pieprasīt lietotājam norēķināties par nesamaksātajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem. Sistēmas operators informē lietotājus par nepieciešamību mainīt tirgotāju, kā arī laiku, no kura ir uzsākta elektroenerģijas piegāde pēdējās garantētās piegādes ietvaros.

119. Sadales sistēmas operatoram ir pienākums vienoties ar vienu tirgotāju, kurš nodrošinās lietotājiem pēdējo garantēto piegādi. Sistēmas operators savā tīmekļvietnē atbilstoši šo noteikumu 82.2. apakšpunktam norāda informāciju par izvēlēto tirgotāju.

120. Ja lietotājs, izbeidzot lietot elektroenerģiju objektā, nav pielaidis sadales sistēmas operatora pārstāvi komercuzskaites mēraparāta rādījumu iegūšanai, sadales sistēmas operators, iegūstot faktisko pakalpojumu sniegšanas izbeigšanas rādījumu, ir tiesīgs veikt pārrēķinu atbilstoši šo noteikumu 113. punkta nosacījumiem.

121. Pārvades sistēmas balansēšanas un stabilitātes nodrošināšanai pārvades sistēmas operators var slēgt līgumus ar citu valstu pārvades sistēmas operatoriem.

122. Sistēmas lietotājs un sistēmas operators var vienoties par vienkāršotas shēmas pieslēgumu ierīkošanu. Vienkāršotas shēmas pieslēgums nodrošina nerezervētu sistēmas pakalpojumu ar atšķirīgu drošuma un pakalpojuma izmantošanas (tajā skaitā pakalpojuma atjaunošanas) laika režīmu.

123. Nosacījumus vienkāršotas shēmas pieslēguma izmantošanai, ekspluatācijai un atjaunošanai nosaka sistēmas operators līgumā ar sistēmas lietotāju.

124. Lietotājam ir tiesības mainīt tirgotāju mēneša pirmajā datumā, ja ir ievēroti šo noteikumu 125., 126. un 127. punktā minētie nosacījumi.

125. Ja lietotājs izvēlējies citu tirgotāju, izvēlētā tirgotāja pienākums ir līdz iepriekšējā mēneša devītajam datumam pirms paredzētās tirgotāja maiņas paziņot sistēmas operatoram, ka noslēgta vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecību.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.05.2024., sk. grozījumu 3. punktu)

126. Lietotāja izvēlētajam tirgotājam līdz iepriekšējā mēneša divdesmit ceturtajam datumam pirms paredzētās tirgotāja maiņas ir tiesības atsaukt šo noteikumu 125. punktā minēto paziņojumu par tirgotāja maiņu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.05.2024., sk. grozījumu 3. punktu)

127. Sistēmas operators pirms tirgotāja maiņas līdz iepriekšējā mēneša divdesmit sestajam datumam par to informē lietotāja iepriekšējo un izvēlēto tirgotāju.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.05.2024., sk. grozījumu 3. punktu)

128. Tirgotājs ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms elektroenerģijas tirdzniecības līguma beigām informē sistēmas operatoru par elektroenerģijas tirdzniecības izbeigšanas laiku.

129. Lietotājam, kuram par kādu elektroenerģiju patērējošo objektu vai objektiem nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības vai balansēšanas līguma un kurš nesaņem universālo pakalpojumu, līdz jauna elektroenerģijas tirdzniecības vai balansēšanas līguma noslēgšanai elektroenerģijas piegādi attiecīgā objekta vai objektu vajadzībām pēdējās garantētās piegādes ietvaros nodrošina sistēmas operatora izvēlēts tirgotājs šo noteikumu XIII nodaļā noteiktajā kārtībā.

130. Lietotājam ir pienākums norēķināties ar iepriekšējo tirgotāju par piegādāto elektroenerģiju un, ja tirgotājs lietotāja vārdā norēķinās ar sistēmas operatoru, arī par sistēmas pakalpojumiem vai citiem pakalpojumiem un segt līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, ja tāda ir paredzēta, atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līguma noteikumiem.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 756 redakcijā)

131. Sistēmas operators piecu darbdienu laikā pēc tirgotāja maiņas informē iepriekšējo un jauno tirgotāju par lietotāja patērēto elektroenerģiju.

132. Sistēmas operatoram pēc tirgotāja pieprasījuma ir jāsniedz informācija par lietotāja elektroenerģijas patēriņa un slodzes profila vēsturi, ja šāda informācija ir sistēmas operatora rīcībā un ja tirgotājs ir saņēmis lietotāja piekrišanu tās saņemšanai.

133. Ja lietotājam par kādu elektroenerģiju patērējošo objektu nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības vai balansēšanas pakalpojuma līguma, elektroenerģijas piegāde attiecīgiem lietotāja objektiem notiek pēdējās garantētās piegādes ietvaros, izņemot šo noteikumu 170. punktā minētos gadījumus. Ja elektroenerģijas tirdzniecības līgums slēgts ar balansēšanas pakalpojuma sniedzēju, spēku zaudē visi lietotāja noslēgtie tirdzniecības līgumi attiecībā uz šo objektu.

134. Lietotājam ir pienākums norēķināties ar sadales sistēmas operatora izvēlēto tirgotāju par pēdējās garantētās piegādes ietvaros saņemto elektroenerģiju, sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem.

135. Pēdējās garantētās piegādes elektroenerģijas cena lietotājiem, kuru elektroietaises ir pieslēgtas sadales sistēmai, ir norēķinu perioda elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala nākamās dienas (Elspot) mēneša cena, kura publicēta elektroenerģijas biržas tīmekļvietnē un kurai tiek pieskaitīts pēdējā garantētā piegādātāja noteikts uzcenojums.

135.¹ (Punkts stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)

135.² (Punkts stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)

135.³ (Punkts stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)

135.⁴ (Punkts stājas spēkā 01.04.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.04.2025., sk. grozījumu 4. punktu)

135.⁵ (Punkts stājas spēkā 01.04.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.04.2025., sk. grozījumu 4. punktu)

135.⁶ (Punkts stājas spēkā 01.04.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.04.2025., sk. grozījumu 4. punktu)

136. Pēdējam garantētajam piegādātājam ir pienākums publicēt norēķinu periodā piemēroto pēdējās garantētās piegādes uzcenojumu mēnesi pirms rēķinu perioda sākuma.

137. Pēdējam garantētajam piegādātājam ir tiesības pieprasīt un lietotājam ir pienākums samaksāt rēķinu vismaz 14 dienu laikā no rēķina izrakstīšanas dienas, bet par katru maksājuma kavējuma dienu – nokavējuma maksu 0,15 % apmērā no laikus nesamaksātās summas.

138. Lietotājam, kura elektroietaises ir pieslēgtas pārvades sistēmai, pēdējo garantēto piegādi veic pārvades sistēmas operators par norēķinu perioda jebkurā tirdzniecības intervālā fiksēto augstāko balansēšanas pakalpojuma cenu.

139. Ja pēdējais garantētais piegādātājs ir pārvades sistēmas operators, tas pirms pēdējās garantētās piegādes uzsākšanas ir tiesīgs pieprasīt no lietotāja finanšu garantijas norēķinu periodā paredzamā sistēmas pakalpojumu un palīgpakalpojumu (tajā skaitā balansēšanas pakalpojumu) maksājuma apmērā. Ja lietotājs pēc pārvades sistēmas operatora pieprasījuma garantijas nav sniedzis vai 10 darbdienu laikā tās neatjauno, sistēmas operatoram ir tiesības neuzsākt vai pārtraukt pēdējo garantēto piegādi un atslēgt lietotāja elektroietaises.

140. Ja sadales sistēmas operators ir izvēlējies tirgotāju pēdējās garantētās piegādes veikšanai, bet tirgotājs nespēj to nodrošināt, lietotājam pēdējo garantēto piegādi veic pats sadales sistēmas operators, piemērojot cenu, kuras noteikšanas principi ir minēti šo noteikumu 135. punktā.

141. Datu apmaiņas standarts tiek publicēts datu platformas turētāja tīmekļvietnē un ir publiski pieejams.

142. Datu platformā dati tiek uzturēti vismaz šādā apjomā atbilstoši šādai struktūrai:

142.1. informācija par sistēmas lietotāju elektroenerģijas komercuzskaites rādījumiem un slodzes profilu;

142.2. sistēmas pieslēguma tehniskie parametri;

142.3. elektroenerģijas tirgus ziņojumi;

142.4. elektroenerģijas tirgus dalībnieku un sistēmas operatoru identificējoša informācija;

142.5. informācija, kas nepieciešama norēķiniem par elektroenerģijas piegādi, sistēmas pakalpojumiem, pieprasījuma reakcijas pakalpojumu un izcelsmes apliecinājumu administrēšanai.

143. Datu uzglabāšanas ilgums datu platformā ir trīs gadi.

144. Datu platformas turētājam ir pienākums:

144.1. nodrošināt datu platformas darbību atbilstoši lietošanas līgumam;

144.2. nodrošināt datu platformā esošo datu apstrādi un uzglabāšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

144.3. pieņemt, apstrādāt un uzglabāt atbilstoši datu apmaiņas standartam iesniegtos datus no elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoriem;

144.4. ne retāk kā reizi gadā izvērtēt elektroenerģijas tirgus dalībnieku un sistēmas operatoru priekšlikumus datu platformas funkcionalitātes attīstībai, datu platformā papildus uzglabājamās informācijas un datu apmaiņas standarta precizēšanai un sniegt informāciju par plānotajiem attīstības pasākumiem;

144.5. sadarboties ar pārvades sistēmas operatoru attiecībā uz datu platformas funkcionalitātes attīstību, datu platformā papildus uzglabājamiem datiem un datu apmaiņas standarta precizēšanu.

145. Datu platformas turētājam ir tiesības:

145.1. īslaicīgi apturēt datu platformas darbību, lai veiktu sistēmas uzturēšanas darbus, par to iepriekš brīdinot datu platformas lietotājus;

145.2. par samaksu nodrošināt elektroenerģijas tirgus dalībniekiem papildu datu platformas servisa pakalpojumus;

145.3. atteikt šo noteikumu 141. punktā minētajam standartam neatbilstošu datu pieņemšanu;

145.4. informēt regulatoru, ja elektroenerģijas tirgus dalībnieks vai sistēmas operators pārkāpj datu apmaiņas standartā noteiktos datu iesniegšanas termiņus vai sniedz datu apmaiņas standartam neatbilstošu informāciju, tādējādi kavējot elektroenerģijas tirgus darbību.

146. Elektroenerģijas tirgus dalībniekam un sistēmas operatoram ir tiesības:

146.1. sniegt priekšlikumus datu platformas turētājam datu platformas funkcionalitātes attīstībai, datu platformā papildus uzglabājamās informācijas un datu apmaiņas standarta precizēšanai;

146.2. informēt regulatoru, ja datu platformas turētājs pārkāpj datu apmaiņas standartā un sistēmas lietošanas līgumā noteiktos nosacījumus, tādējādi kavējot elektroenerģijas tirgus darbību.

147. Elektroenerģijas tirgus dalībniekam un sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt datu iesniegšanu datu platformā atbilstoši šo noteikumu 141. punktā minētajam standartam. Datu iesniedzējs ir atbildīgs par sniegto datu atbilstību.

148. Pirms tiek uzsākta datu platformas izmantošana, elektroenerģijas tirgus dalībnieki, sistēmas operators, kā arī citas ieinteresētās puses slēdz ar datu platformas turētāju sistēmas lietošanas līgumu, vienojoties par datu nodošanas un atjaunošanas kārtību, datu apstrādi un citiem jautājumiem.

149. Ar brīdi, kad sistēmas operators pievienojas datu platformai, attiecīgajam sistēmas operatoram nepiemēro šo noteikumu 132. punktā minētās prasības.

150. Valsts izmaksā sistēmas operatoram vai tirgotājam kompensāciju normatīvajā aktā par valsts kompensācijas piemērošanu īpaši noteiktajos gadījumos, apmērā un laikposmā. Šādā gadījumā sistēmas operators vai tirgotājs normatīvajā aktā par valsts kompensācijas piemērošanu noteiktajiem galalietotājiem piemēro atbilstošu maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju un sistēmas pakalpojumiem (turpmāk – maksas samazinājums) normatīvajā aktā par valsts kompensācijas piemērošanu noteiktajā apmērā un laikposmā.

150.¹ Valsts izmaksā sistēmas operatoram kompensāciju par šo noteikumu 173.⁸ punktā minētajiem izdevumiem.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

151. Ja normatīvajā aktā par valsts kompensācijas piemērošanu nav noteikti papildu ierobežojumi, šo noteikumu 150. punktu nepiemēro:

151.1. sistēmas pakalpojumu maksas samazināšanas gadījumā – par sistēmas pakalpojumiem šo noteikumu 63.9. apakšpunktā un 65. punktā minētajos gadījumos, par jaudas maksu elektroenerģijas ražotājiem un par sistēmas operatoru savstarpēji sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, tajā skaitā tad, ja sistēmas operators ir arī galalietotājs;

151.2. šo noteikumu 111. un 112. punktā minētajos gadījumos.

152. Šo noteikumu 35. punktā minētajā gadījumā vai ja elektroenerģiju piegādā mājsaimniecības lietotājam (gadījumos, kad normatīvais akts par valsts kompensācijas piemērošanu tiek attiecināts uz mājsaimniecību lietotājiem), tirgotājam ir pienākums sistēmas operatora piemēroto maksas samazinājumu galalietotājam attiecināt pilnā apmērā. Šādā gadījumā tirgotājs lietotāja vārdā neveic šo noteikumu 87. punktā minēto norēķinu ar sistēmas operatoru par valsts kompensācijas ietvaros galalietotājam sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem.

153. Galalietotājam, kurš pa savā īpašumā vai valdījumā esošajiem elektrotīkliem piegādā elektroenerģiju apakšlietotājiem, ir pienākums viņam piemēroto maksas samazinājumu attiecināt uz saviem apakšlietotājiem pilnā apmērā.

154. Galalietotājam izrakstītajā rēķinā par šo noteikumu 150. punktā minēto maksas samazinājumu norāda šādu informāciju:

154.1. termiņu, kādā piemēro maksas samazinājumu;

154.2. samazinājuma apmēru un finansēšanas avotu;

154.3. spēkā esošo patērētās elektroenerģijas cenu un sistēmas pakalpojumu tarifus.

155. Par šo noteikumu 154. punktā minētās informācijas ietveršanu galalietotāja rēķinā ir atbildīgs:

155.1. tirgotājs, ja ir piemērots maksas samazinājums par sistēmas pakalpojumu tarifiem šo noteikumu 35. punktā minētajā gadījumā vai ja elektroenerģiju piegādā mājsaimniecības lietotājam (gadījumos, kad normatīvais akts par valsts kompensācijas piemērošanu tiek attiecināts uz mājsaimniecību lietotājiem);

155.2. tirgotājs, ja ir piemērots maksas samazinājums par lietotāja patērēto elektroenerģiju.

156. Valsts kompensāciju izmaksā šādā kārtībā:

156.1. sistēmas operators par sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un tirgotājs par lietotājiem piegādāto elektroenerģiju līdz kārtējā kalendāra mēneša divdesmitajam datumam aprēķina, sagatavo un iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā valsts kompensācijas apmēra aprēķinu par iepriekšējo kalendāra mēnesi un tam atbilstošu rēķinu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli);

156.2. ja Būvniecības valsts kontroles birojs konstatē kļūdas šo noteikumu 156.1. apakšpunktā minētajā aprēķinā, tas lūdz sistēmas operatoru vai tirgotāju piecu darbdienu laikā precizēt aprēķinu un atkārtoti iesniegt aprēķinu un tam atbilstošo rēķinu;

156.3. Būvniecības valsts kontroles birojs līdz kārtējā kalendāra mēneša beigām izmaksā sistēmas operatoram un tirgotājam valsts kompensāciju (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) saskaņā ar šo noteikumu 156.1. apakšpunktā minēto rēķinu;

156.4. 12 kalendāra mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies maksas samazinājuma piemērošanas periods, sistēmas operators un tirgotājs ar Būvniecības valsts kontroles biroju veic galīgo savstarpējo norēķinu, ja konstatēta nepieciešamība veikt valsts kompensācijas maksājumu korekciju.

156.¹ Valsts kompensāciju par Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 109. punktā minētajiem pamatotajiem negūtajiem ieņēmumiem izmaksā šādā kārtībā:

156.¹1. sistēmas operators aprēķina, sagatavo un iesniedz regulatorā aprēķinu par Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 109. punktā minētajiem pamatotajiem negūtajiem ieņēmumiem (turpmāk – aprēķins);

156.¹2. ja regulators konstatē kļūdas šo noteikumu 156.¹1. apakšpunktā minētajā aprēķinā, tas lūdz sistēmas operatoru piecu darbdienu laikā precizēt aprēķinu un iesniegt to atkārtoti;

156.¹3. regulators 15 darbdienu laikā pēc aprēķina iesniegšanas sniedz atzinumu par sistēmas operatora pamatoto negūto ieņēmumu apmēru;

156.¹4. sistēmas operators ne biežāk kā četras reizes kalendāra gada laikā iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā un Būvniecības valsts kontroles birojā šo noteikumu 156.¹3. apakšpunktā minēto regulatora atzinumu par pamatoto negūto ieņēmumu apmēru un tam atbilstošu sistēmas operatora rēķinu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli);

156.¹5. Būvniecības valsts kontroles birojs 60 kalendāra dienu laikā pēc atzinuma un rēķina saņemšanas izmaksā sistēmas operatoram valsts kompensāciju (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) saskaņā ar šo noteikumu 156.¹4. apakšpunktā minēto rēķinu;

156.¹6. sistēmas operatoram ir tiesības iesniegt Klimata un enerģētikas ministrijā un Būvniecības valsts kontroles birojā aprēķinu par kārtējā kalendāra gada novembrī un decembrī plānotajiem Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 109. punktā minētajiem pamatotajiem negūtajiem ieņēmumiem (turpmāk – avansa aprēķins) un tam atbilstošu sistēmas operatora avansa rēķinu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli);

156.¹7. sistēmas operators avansa aprēķinu par kārtējā kalendāra gada novembri un decembri aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A = (R : 10) x 2, kur
 
A – kopējais avansa aprēķina apmērs kārtējā gada novembrī un decembrī;
R – kopējais regulatora atzinumos atzītais sistēmas operatora pamatoto negūto ieņēmumu apmērs kārtējā gada pirmajos 10 kalendāra mēnešos;

156.¹8. Būvniecības valsts kontroles birojs 15 kalendāra dienu laikā pēc avansa aprēķina un avansa rēķina saņemšanas izmaksā sistēmas operatoram valsts kompensāciju (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli);

156.¹9. ja Būvniecības valsts kontroles birojs konstatē kļūdas šo noteikumu 156.¹8. apakšpunktā minētajā avansa aprēķinā vai avansa rēķinā, tas lūdz sistēmas operatoru piecu darbdienu laikā precizēt avansa aprēķinu vai avansa rēķinu un iesniegt to atkārtoti;

156.¹10. ja sistēmas operators ir iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijā un Būvniecības valsts kontroles birojā šo noteikumu 156.¹6. apakšpunktā minēto avansa aprēķinu un tam atbilstošu sistēmas operatora avansa rēķinu, tas šo noteikumu 156.¹1. apakšpunktā minētajā aprēķinā ietver aprēķinu par iepriekšējā kalendāra gada novembrī un decembrī negūto ieņēmumu apmēru;

156.¹11. sistēmas operators un Būvniecības valsts kontroles birojs līdz kārtējā kalendāra gada 30. jūnijam veic galīgo savstarpējo norēķinu par iepriekšējo kalendāra gadu, ja konstatēta nepieciešamība veikt valsts kompensācijas maksājumu korekciju.

(MK 11.06.2024. noteikumu Nr. 354 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 756)

156.² Šo noteikumu 150.¹ punktā minēto valsts kompensāciju izmaksā šādā kārtībā:

156.²1. sistēmas operators ne biežāk kā četras reizes kalendāra gada laikā aprēķina, sagatavo un iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā un Būvniecības valsts kontroles birojā šo noteikumu 150.¹ punktā  minētās valsts kompensācijas apmēra aprēķinu un tam atbilstošu rēķinu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli);

156.²2. ja Būvniecības valsts kontroles birojs konstatē kļūdas šo noteikumu 156.²1. apakšpunktā  minētajā aprēķinā, tas lūdz sistēmas operatoru piecu darbdienu laikā precizēt aprēķinu un atkārtoti iesniegt aprēķinu un tam atbilstošo rēķinu;

156.²3. Būvniecības valsts kontroles birojs 60 kalendāra dienu laikā pēc rēķina saņemšanas izmaksā sistēmas operatoram valsts kompensāciju (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

(MK 11.06.2024. noteikumu Nr. 354 redakcijā)

157. Būvniecības valsts kontroles birojam ir tiesības pieprasīt no sistēmas operatora informāciju par  lietotājiem sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, elektroenerģijas patēriņu un pieslēgumu tehniskajiem parametriem. Būvniecības valsts kontroles birojam ir tiesības pieprasīt no tirgotāja informāciju par lietotāju elektroenerģijas patēriņu, lietotājiem piemēroto elektroenerģijas cenu un citu informāciju, kas saistīta ar maksas samazinājuma piemērošanu.

158. Ja Būvniecības valsts kontroles birojs konstatē neatbilstības sistēmas operatora vai tirgotāja rīcībā saistībā ar maksas samazinājuma piemērošanu, tas:

158.1. nosaka termiņu, līdz kuram sistēmas operatoram vai tirgotājam jānovērš konstatētās neatbilstības vai jāiesniedz papildu informācija;

158.2. ir tiesīgs atlikt sistēmas operatora vai tirgotāja valsts kompensācijas rēķina apmaksu līdz konstatēto neatbilstību pilnīgai novēršanai;

158.3. ir tiesīgs atteikt sistēmas operatora vai tirgotāja valsts kompensācijas rēķina apmaksu, ja konstatētās neatbilstības nav novērstas vai papildu informācija nav iesniegta noteiktajā termiņā.

159. Ja lietotāja elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktā maksa par elektroenerģiju par vienu kilovatstundu ir mazāka nekā normatīvajā aktā par valsts kompensācijas piemērošanu noteiktais maksas samazinājuma piemērošanas slieksnis, elektroenerģijas lietotājs norēķinās par elektroenerģiju atbilstoši cenai, kas noteikta elektroenerģijas tirdzniecības līgumā, un valsts kompensācija tirgotājam netiek piemērota.

160. Tirgotājs nodrošina, ka neatkarīgi no lietotāja izvēlētā norēķinu veida lietotājs saņem normatīvajā aktā par valsts kompensācijas piemērošanu noteikto maksas samazinājumu katrā norēķinu periodā, izņemot šo noteikumu 159. punktā minēto gadījumu.

161. Tirgotājs, aprēķinot valsts kompensācijas apmēru, piemēro lietotāja elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma vidējo svērto mēneša elektroenerģijas cenu neatkarīgi no tirgotāja piedāvātā elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma veida.

162. Elektroenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, ir pienākums maksas samazinājumu piemērot norēķinos ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecībām par patērēto elektroenerģiju, piesakoties pie tirgotāja maksas samazinājuma saņemšanai līdz tā mēneša piektajam datumam, kas seko pēc mēneša, no kura tiek piemērots maksas samazinājums. Elektroenerģijas lietotājs iesniedz tirgotājam informāciju par katras daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņu iepriekšējā norēķinu periodā piecu darbdienu laikā pēc katra norēķinu perioda beigām. Tirgotājs elektroenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, piemēro maksas samazinājumu, ņemot vērā elektroenerģijas lietotāja iesniegto informāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņu norēķinu periodā.

163. Publiskais tirgotājs par iepriekšējo ceturksni (attiecīgi līdz 31. janvārim, 30. aprīlim, 31. jūlijam un 31. oktobrim) iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā un Būvniecības valsts kontroles birojā šādu informāciju un aprēķinu:

163.1. informāciju par kopējām elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām vai ieņēmumiem attiecībā pret elektroenerģijas tirgus cenu par iepirkto elektroenerģiju;

163.2. informāciju par kopējo izmaksāto garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

163.3. informāciju par balansēšanas izmaksām;

163.4. informāciju par obligātā iepirkuma administrēšanas izmaksām, tajā skaitā darbības izmaksām un faktiskajām neto finanšu izmaksām;

163.5. informāciju par ieņēmumiem no izcelsmes apliecinājumu pārdošanas;

163.6. informāciju par saņemto valsts budžeta dotāciju, lai segtu publiskā tirgotāja nesegtās izmaksas par iepriekšējo periodu;

163.7. informāciju par katrā norēķinu periodā no katra elektroenerģijas ražotāja iepirkto elektroenerģijas daudzumu kilovatstundās, tam izmaksāto finanšu līdzekļu summu un iepirkuma izmaksām vai ieņēmumiem attiecībā pret elektroenerģijas tirgus cenu, kā arī par katru koģenerācijas staciju, kurai piemērojama garantēta maksa par uzstādīto elektrisko jaudu, un tai izmaksāto finanšu līdzekļu summu;

163.8. aprēķinu par šo noteikumu 163.1., 163.2., 163.3., 163.4., 163.5. un 163.6. apakšpunktā uzskaitīto izmaksu un ieņēmumu starpību, ņemot vērā šo noteikumu 165. punktu.

(MK 04.06.2024. noteikumu Nr. 326 redakcijā)

164. Ja saskaņā ar šo noteikumu 163.8. apakšpunktā minēto aprēķinu attiecīgajam ceturksnim publiskā tirgotāja izmaksas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros pārsniedz ieņēmumus, publiskais tirgotājs aprēķinam pievieno tam atbilstošu rēķinu par publiskā tirgotāja izmaksu un ieņēmumu starpību (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

165. Ja saskaņā ar šo noteikumu 163.8. apakšpunktā minēto aprēķinu attiecīgajam ceturksnim publiskā tirgotāja izmaksas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros ir mazākas par ieņēmumiem, publiskais tirgotājs šo starpību ieskaita nākamā ceturkšņa ieņēmumos.

166. Būvniecības valsts kontroles birojs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 163. punktā minētās informācijas un aprēķina saņemšanas izvērtē to un nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā informē Klimata un enerģētikas ministriju un publisko tirgotāju par izvērtējuma rezultātu.

(MK 04.06.2024. noteikumu Nr. 326 redakcijā)

167. Būvniecības valsts kontroles birojs, ja nepieciešams, pieprasa no publiskā tirgotāja papildu informāciju par obligātā iepirkuma administrēšanas procesu šo noteikumu 163. punktā minētā aprēķina pārbaudei un vienlaikus par to informē arī Klimata un enerģētikas ministriju.

(MK 04.06.2024. noteikumu Nr. 326 redakcijā)

167.¹ Ja, veicot šo noteikumu 166. punktā minēto izvērtējumu, Būvniecības valsts kontroles birojs nav konstatējis kļūdas, neprecizitātes vai neatbilstības publiskā tirgotāja iesniegtajā informācijā un aprēķinā, Klimata un enerģētikas ministrija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 166. punktā minētā Būvniecības valsts kontroles biroja izvērtējuma saņemšanas izmaksā publiskajam tirgotājam par attiecīgo ceturksni aprēķināto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem saskaņā ar šo noteikumu 164. punktā minēto rēķinu.

(MK 04.06.2024. noteikumu Nr. 326 redakcijā)

168. Ja Būvniecības valsts kontroles birojs konstatē kļūdas, neprecizitātes vai neatbilstības šo noteikumu 163. punktā minētajā publiskā tirgotāja iesniegtajā informācijā vai aprēķinā, tas vienlaikus ar šo noteikumu 166. punktā minēto izvērtējumu nosaka termiņu, kas nav mazāks par piecām darbdienām, līdz kuram publiskajam tirgotājam jānovērš konstatētās kļūdas, neprecizitātes vai neatbilstības vai jāiesniedz šo noteikumu 167. punktā minētā papildu informācija, tai skaitā, ja nepieciešams, precizējot aprēķinu un tam atbilstošo rēķinu.

(MK 04.06.2024. noteikumu Nr. 326 redakcijā)

169. Būvniecības valsts kontroles birojs piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 168. punktā minētās publiskā tirgotāja precizētās informācijas un aprēķina saņemšanas izvērtē to un triju darbdienu laikā informē Klimata un enerģētikas ministriju un publisko tirgotāju par izvērtējuma rezultātu.

(MK 04.06.2024. noteikumu Nr. 326 redakcijā)

169.¹ Ja, veicot šo noteikumu 169. punktā minēto izvērtējumu, Būvniecības valsts kontroles birojs nav konstatējis kļūdas, neprecizitātes vai neatbilstības precizētajā publiskā tirgotāja iesniegtajā informācijā un aprēķinā, Klimata un enerģētikas ministrija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 169. punktā minētā Būvniecības valsts kontroles biroja izvērtējuma saņemšanas izmaksā publiskajam tirgotājam par attiecīgo ceturksni aprēķināto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem saskaņā ar publiskā tirgotāja iesniegto rēķinu.

(MK 04.06.2024. noteikumu Nr. 326 redakcijā)

170. Ja mājsaimniecības lietotājam nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības līguma, šādi lietotāji saņem universālo pakalpojumu, kuru sniedz iepriekšējais tirgotājs.

171. Sistēmas pakalpojumu līgums, kas noslēgts ar mājsaimniecības lietotāju līdz 2014. gada 1. aprīlim, turpina darboties.

172. Šo noteikumu 163. punktā minēto informāciju un aprēķinu un 164. punktā minēto rēķinu pirmo reizi publiskais tirgotājs sagatavo un iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā līdz 2024. gada 31. martam par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, aprēķinā iekļaujot arī publiskā tirgotāja nesegtās finanšu izmaksas visā darbības periodā, kas veidojušās no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, uz 2022. gada 31. decembri.

173. Ja sistēmas operators veic šo noteikumu 111. un 112. punktā minēto pārrēķinu par periodu, kurā lietotājam saskaņā ar šiem noteikumiem tika noteikts pienākums segt obligātā iepirkuma komponentes, aprēķinā iekļauj piemērojamās obligātā iepirkuma komponentes vērtības.

173.¹ Šo noteikumu 13. punkts ir spēkā līdz 2024. gada 30. aprīlim.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

173.² Ja mājsaimniecības lietotājs, kas izmanto elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu, līdz 2025. gada 28. februārim sāk lietot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, sadales sistēmas operators pēc informācijas saņemšanas no tirgotāja par vienošanās noslēgšanu ar aktīvo lietotāju par dalību elektroenerģijas neto norēķinu sistēmā mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājumu izsaka finansiālā vērtībā, reizinot mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājumu ar elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala vidējo mēnešu cenu par megavatstundu tirdzniecības periodā, kas sākas 2023. gada 1. martā un beidzas 2024. gada 29. februārī. 

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā; punkts piemērojams ar 01.05.2024., sk. 173.³ punktu)

173.³ Šo noteikumu 173.² punktu piemēro ar 2024. gada 1. maiju.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

173.⁴ Sadales sistēmas operators šo noteikumu 173.² punktā minēto finansiālā vērtībā izteikto mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājumu piemēro mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai par iepriekšējo kalendāra mēnesi. Maksimālais finansējuma apjoms, kādu var izmantot minētā pakalpojuma segšanai, ir 600 euro.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 756 redakcijā)

173.⁵ Sadales sistēmas operators veic aprēķinu par šo noteikumu 173.² punktā minētā finansiālā vērtībā izteiktā elektroenerģijas uzkrājuma apmēru un informē tirgotāju par mājsaimniecības lietotājam piemērojamo elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu samazinājumu par iepriekšējo kalendāra mēnesi.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 756 redakcijā)

173.⁶ Tirgotājs saskaņā ar sadales sistēmas operatora sniegto informāciju attiecina šo noteikumu 173.⁵ punktā minēto mājsaimniecības lietotājam piemērojamo elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu samazinājumu.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

173.⁷ Sadales sistēmas operators izmaksā starpību starp šo noteikumu 173.⁴ punktā noteikto maksimālo elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu segšanai paredzēto finansējumu un elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksām par iepriekšējo kalendāra mēnesi.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 756 redakcijā)

173.⁸ Ar šo noteikumu 173.⁴ punkta piemērošanu saistītos pamatotos izdevumus par mājsaimniecības lietotājam piemēroto elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu samazinājumu un ar  173.⁷ punkta  piemērošanu saistītos pamatotos izdevumus par mājsaimniecības lietotājam izmaksāto starpību sadales sistēmas operators uzskaita atsevišķi un tos nesedz citi sadales sistēmas lietotāji.

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 92 redakcijā)

173.⁹ Ja mājsaimniecības lietotājs līdz 2025. gada 30. aprīlim nav sniedzis sadales sistēmas operatoram nepieciešamo informāciju šo noteikumu 173.⁷ punktā minētās starpības izmaksai, sadales sistēmas operators anulē saskaņā ar šo noteikumu 173.² punktu izteikto mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājuma finansiālo vērtību, un šo noteikumu 173.² punktā minētais mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājums tiek nodots sadales sistēmas operatoram bezatlīdzības lietošanā.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 756 redakcijā)

173.¹⁰ (Punkts stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)

173.¹¹ (Punkts stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)

173.¹² (Punkts stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)

173.¹³ (Punkts stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu)

174. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumus Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 17. nr.; 2018, 157. nr.; 2020, 71., 215. nr.; 2021, 248B. nr.; 2022, 20B., 175., 205. nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES.