Y 23.676

(MK 13.07.2017. noteikumi Nr. 403 "Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru")

- amatierzvejai (makšķerēšanai);

- ūdenssportam, kuģošanas līdzekļu kuģošanas koridors;

- upes krastu zemes īpašnieku tiesības izmantot ūdensceļus piekļuvei saviem īpašumiem;

- ierīkot ar pakalpojumu sniegšanu saistītus objektus, pieļaujama kuģošanas līdzekļu piestātņu izbūve, laipu izvietošana, peldbūvju izvietošana, slipa izbūve.

Par Lielupes sākumu uzskata Mūsas un Mēmeles sateces vietu lejpus Bauskas, kur upes ūdens līmenis parasti ir daži metri virs jūras līmeņa. No Jelgavas pilsētas virzienā uz upes grīvu Lielupes kritums ir tikai 5–10 cm/km. Upes gultne atrodas daudz zemāk nekā vidējais Baltijas jūras līmenis. Tas nosaka hidroloģiskā režīma īpašo raksturu šajā Lielupes posmā – Rīgas līča mainīga uzstādinājuma rezultātā rodas atpakaļ tecējums pie augstiem jūras ūdens līmeņiem⁵.

Labajā krastā – 13,21 km

Lielupes lejtecē ir plata potamāla tipa ūdenstece (tipiska līdzenumu upe), kurā dominē lēnteču biotopi, savukārt Lielupes augštecē augšpus Mežotnes un tās baseina ūdenstecēs sastopami arī ritrāla tipa biotopi. Lielupe ir savienota ar Rīgas jūras līci, Babītes ezeru un Daugavas lejteci.¹⁰

Kopumā Lielupes baseinā novērots vairāk nekā 40 saldūdens un ceļotājzivju sugu. Taču to izplatība visā upes garumā, kā arī Lielupes pietekās nav viendabīga. Upes gultni galvenokārt klāj smiltis vai dūņas, un augu valsti veido ezeriem raksturīgas sugas (sugas uzskaitītas alfabēta secībā): akmeņgrauzis Cobitis taenia, asaris Perca fluviatilis, ausleja Leucaspius delineatus, ālants Leuciscus idus, bārdainais akmeņgrauzis Barbatula barbatula, deviņadatu stagars Pungitius pungitius, karpa Cyprinus carpio, karūsa Carassius carassius, kaze Pelecus cultratus, ķīsis Gymnocephalus cernua, lasis Salmo salar, līdaka Esox lucius, līnis Tinca tinca, plaudis Abramis brama, pīkste Misgurnus fossilis, plekste Platichthys flesus, plicis Blicca bjoerkna, rauda Rutilus rutilus, rudulis Scardinius erythrophthalmus, salaka Osmerus eperlanus, salate Leuciscus aspius, sams Silurus glanis, sapals Squalius cephalus, sīga Coregonus spp., spidiļķis Rhodeus sericeus, strauta nēģis Lampetra planeri, sudrabkarūsa Carassious gibelio, taimiņš Salmo trutta, trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus, upes nēģis Lampetra fluviatilis, vēdzele Lota lota, vīķe Alburnus alburnus, vimba Vimba vimba, zandarts Sander lucioperca, zutis Anquilla anquilla u.c.

Šo noteikumu kontekstā par prioritārajām zivju sugām var uzskatīt Lielupes lejtecē zivsaimnieciski svarīgākās zivju sugas un nozīmīgākās aizsargājamo zivju sugas. Rūpnieciskā zveja Lielupē netiek veikta. Spriežot pēc vēsturiskajiem nozvejas datiem, informācijas par makšķernieku lomiem Lielupes baseinā organizētajā licencētajā makšķerēšanā, kā arī informācijas par makšķernieku lomiem citās lielajās upēs, var secināt, ka lomu pamatmasu veido 5–6 sugu zivis: līdaka, rauda, asaris, plaudis, plicis un sudrabkarūsa. To migrācijas laikā makšķerēšanā nozīmīgas ir arī vimbas un salakas. Par sugu aizsardzībā nozīmīgākajām sugām var uzskatīt anadromās sugas (lasis, taimiņš un upes nēģis), kas iekļauti vairākos nacionālajos un starptautiskajos sugu aizsardzības normatīvajos aktos, un zuti, kuru Eiropas populācijas saglabāšanai tiek veikti Eiropas Savienības mēroga pasākumi. Citu aizsargājamo sugu (akmeņgrauzis, spidiļķis u.c.) populāciju saglabāšanā Lielupes lejteces nozīme ir neliela¹¹.

Kopumā, vērtējot pēc direktīvas 2008/105/EK vielām ūdenī, ķīmiskā kvalitāte bijusi slikta 18 ūdensobjektos no 22, kuros mērītas šīs vielas. Gandrīz visi pārsniegumi bijuši visur esošo noturīgo, bioakumulatīvo un toksisko (PBTs) vielu dēļ (vielām ar numuru direktīvā 2013/39/EK Nr. 28 – benz(a)pirēns, benz(b)fluorantēns, benz(g,h,i) perilēns; Nr. 21 – dzīvsudrabs, Nr. 44 – heptahlors un heptahlora epoksīds), kas parāda to, ka slikta ķīmiskā kvalitāte ir visur esošo vielu dēļ un to ierobežošanai ir nepieciešami reģionāli vai internacionāli pasākumi.¹² Lielupes UBA lielākie piesārņojošie avoti ir lauksaimniecība, notekūdenī, kas Lielupes UBA plānā tiek vērtēti kā būtiska. Jāpiebilst, ka liela daļa Lielupes upju baseinu apgabala noteces veidojas ārpus Latvijas teritorijas, jo aptuveni puse apgabala ietilpst Lietuvas teritorijā, līdz ar to vērtējot pārrobežu slodžu ietekmi, jāņem vērā, ka ne visa pierobežas monitoringa postenī reģistrētā piesārņojošas vielas sasniedz Baltijas jūru, bet izgulsnējas Lielupes gultnē. Lielupes baseinā no svešzemju sugām, kuras Latvijā iekļautas invazīvo sugu sarakstā, konstatētas sešas sugas, kuru ietekme saistīta ar ūdeņos mītošām sugām, ūdeņu biotopiem. Tās ir Kanādas elodeja Elodea canadensis, Sānpelde Pontogammarus robustoides, Mizīda Paramysis lacustris, Signālvēzis Pacifastacus leniusculus, Ķīnas cimdiņkrabis Eriocheir sinensis, Dzeloņvaigu vēzis Orconectes limosus.

Ķemeru nacionālais parks

Ķemeru nacionālais parks ir dibināts 1997. gadā¹³ kā bioloģiski ļoti vērtīga teritorija, kas izveidota, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. ĶNP ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, Natura 2000 teritorija (ar Natura 2000 kodu LV0200200), kā arī – Ramsāres konvencijas "Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi" aizsargāta starptautiski putniem nozīmīga mitrāju teritorija, jeb – Ramsāres teritorija. ĶNP ir "C" tipa Natura 2000 teritorija, kas atbilstoši ES direktīvai "Par savvaļas putnu aizsardzību" (79/409 EEK) un direktīvai "Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību" (92/43 EEK) noteikta Eiropas nozīmes aizsargājamo biotopu un sugu, tajā skaitā putnu un biotopu aizsardzībai. ĶNP atrodas Latvijas centrālā daļā – Tukuma novada, Jūrmalas valstspilsētas, Mārupes novada un Jelgavas novada teritorijā.

ĶNP aptver 36 184 ha lielu teritoriju, lielāko daļu teritorijas - 53 % aizņem meži (lapkoku, skujkoku, jauktu), 19 % purvu, 13 % krūmāji, 5 % ūdenstilpju, 5 % ganības un dabiskās pļavas, 5 % dažādas lauksaimniecības zemes (neskaitot ganības) un ar ražošanu un pilsētvidi saistītas teritorijas. ĶNP atrodas Latvijā lielākais un vērtīgākais melnalkšņu mežu masīvs. Teritorijā ir trīs augsto purvu masīvi ar kopējo platību 8 477 ha, kuriem raksturīgs liels skaits purvu ezeru. Lielākais ir Ķemeru tīrelis (5 762 ha). Ūdenstilpju krastosir palieņu zālāji un mitri zālāji. Sēravotus pie Dūņiera ezera un Raganu purvā ieskauj bagātīga purva veģetācija. Ģeoloģiski interesanti ir Krāčukalni un Zaļā kāpa, kas ir senās Litorīnas jūras krasti¹⁴. Lielupe plūst gar ĶNP austrumu robežu, līdz ar to apsaimniekotājam un nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar Ķemeru nacionālā parka teritoriju, jāievēro un jāveic teritorijas apsiamniekošana atbilstoši Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānam un pārējiem saistošiem normatīvie aktiem.

Babītes ezers

Dabas lieguma "Babītes ezers" kopējā platība ir 2988,3 ha. Dabas liegums ietver visu Babītes ezera teritoriju un daļu no apkārtējām teritorijām. Babītes ezers pēc platības ir septītais lielākais ezers Latvijā. Seklais ezers un tā apkārtne ir nozīmīga putnu koncentrācijas vieta.

Ilgtermiņa apsaimniekošanas mērķis: Dabas liegums "Babītes ezers" saglabāts kā ūdensputniem nozīmīga barošanās, ligzdošanas un spalvu mešanas vieta un nozīmīga atpūtas vieta migrāciju laikā, kā arī īpaši aizsargājamo saldūdens un pļavu biotopu atradne.¹⁵

Dabas liegumā " Babītes ezers" konstatēti divi Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi: Dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju (Eiropas biotopu klasifikatora kods 3150); Upju palieņu pļavas (6450). Dabas liegumā konstatētas vairākas Latvijā un Eiropā retas un aizsargājamas sugas: 22 Eiropas nozīmes un 31 Latvijas nozīmes īpaši aizsargājama putnu suga; 3 Eiropas nozīmes aizsargājamas zīdītāju sugas; 3 Eiropas nozīmes aizsargājamās zivju sugas.¹⁶

Lielupi un Babītes ezeru savieno lielā gāte, kuras aptuvenais garums ir 1,5 km. Lielupes ūdeņi pa lielo gāti ezerā ieplūst palu laikā. 1816.–1817. gados tika izrakta Spuņupe, kas savieno Babītes ezeru ar Lielupi iepretī Valteriem. 20. gadsimtā Spuņupe tika aizbērta un to šķērso autoceļš Rīga–Ventspils (A10). 1988. gadā ezera ziemeļaustrumu galā tika izrakts Varkaļu kanāls uz Lielupi, tādējādi nodrošinot caurplūdi visa ezera garumā. Babītes ezera teritorijā un pieguļošajās teritorijās saistoši ir MK noteikumi Nr.409 "Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kur jāievēro apsaimniekojot un attīstot teritorijas.

Īpaši aizsargājamie biotopi Mārupes novada administratīvajā teritorijā Lielupes posmam:

Lielupē un tās piekrastes posmā Mārupes novadā saskaņā ar Dabas datu pārvaldības sistēmas datubāzi "Ozols" ir konstatēti vairāki biotopi – Mežainās piejūras kāpas, Upju straujteču un dabisku upju posmu biotops, Palieņu zālāji, Sausi zālāji kaļķainās augsnēs, Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs, Parkveida pļavas un ganības, Veci vai dabiski boreāli meži.

1) Mežainas piejūras kāpas ir ilgstoši dabiski vai pusdabiski meži uz piejūras kāpām ar labi attīstītu kokaudzes struktūru un raksturojošo, ar mežu saistīto sugu kopu. Biotopa pionierstadija ir gan bērzu Betula spp., gan jaukti meži ar lapu kokiem, gan pioniermeži ar balto vītolu Salix alba mitrās starpkāpu ieplakās, kas attīstās par pārmitru jauktu mežu vai dumbrāju. Augu sugu sastāvs ir izteikti variabls atkarībā no katras vietas lokālajām īpatnībām un stāvokļa. Šajā biotopā iekļauj arī pusdabiskus mežus ar tipisku zemsedzi, kas attīstījušies no stādītiem mežiem.¹⁷

Apdraudošie faktori: gan vēsturiski, gan mūsdienās mežainas piejūras kāpas apdraud vairāki – galvenokārt cilvēka darbības izraisīti – faktori. Būtisku negatīvu ietekmi rada intensīva mežizstrāde, t.sk. vienlaidu izcirtumu veidošana un apmežošana ar egli, kā arī nepiemērota augsnes sagatavošana, jo īpaši uzarot. Tiešā jūras piekrastē biotopu negatīvi ietekmē rekreācija, kas nereti veicina arī vides eitrofikāciju, kā rezultātā būtiski mainās augu sabiedrību struktūra un sastāvs. Biotopu negatīvi ietekmē apbūve, t.sk. ceļu rekonstrukcija un jaunbūve. Pēdējo 200 gadu laikā biotops pēc platības un kvalitātes ir sarucis galvenokārt apdzīvotu vietu attīstīšanas rezultātā. Papildus negatīvs faktors ir apstādījumu un apstādījumu mazo arhitektūras formu ierīkošana un uzstādīšana līdztekus vai pēc apbūves, kas būtiski negatīvi ietekmē biotopu floristisko sastāvu un veģetācijas telpiskās struktūras, kā arī lokālo ainavu. Atsevišķos gadījumos biotopu negatīvi ietekmē smilts iegūšana, kas samazina eolo nogulumu apjomu un platību.

Apsaimniekošana: mežainu piejūras kāpu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai piemērotākā apsaimniekošana ir netraucēta biotopa attīstība, dabiskā hidroloģiskā režīma saglabāšana un antropogēnās slodzes kontrole. Trūkstot nepieciešamo labvēlīgo traucējumu apjomam, tie jāaizstāj ar atbilstošiem biotehniskiem pasākumiem, piemēram, koku un krūmu retināšanu, kontrolētu dedzināšanu, zemsedzes irdināšanu. Apsaimniekojot mežainas piejūras kāpas saimnieciskos mežos, ierobežojama kailcirtes platība un augsnes sagatavošana ar aršanu, bet veicināma augsnes sagatavošana ar kontrolētu dedzināšanu (Ikauniece, 2016). Uz šo biotopu attiecas arī visiem mežu biotopiem kopīgie apsaimniekošanas pasākumi¹⁸.

2) Upju straujteces un dabiski upju posmi:

Upju straujteces un dabiski upju posmi – Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājams biotops. Šī dzīvotne ietver upju straujteces – upes un upju posmus ar akmeņainu vai oļainu gultni un strauju ūdens tecējumu, kā arī visus citus dabiskos, nepārveidotos upju posmus neatkarīgi no straumes ātruma. Straujteces un dabiskie upes posmi ietver gan ūdens, gan krasta un arī piekrastes zonas. Lielupes posmā Mārupes novadā ir konstatēts upju straujteces un dabiskais upju posmu biotops.

Ūdensteces ir atklātas sistēmas, kuras, savācot to sateces baseina ūdeņus, ir saistītas ar plašām apkārtējām teritorijām. Tādējādi upju biotopa stāvokli ietekmē gan pašā upē, gan tās sateces baseinā notiekošais. Upē notiekošais visbiežāk rada upes hidromorfoloģiskās (straumes, gultnes parametru un krasta apauguma struktūras) izmaiņas. Ūdeņu piesārņošana ir saistāma ar sateces baseinā notiekošo un ir atkarīga no saimnieciskās darbības intensitātes.¹⁹ Biotopam raksturīgs lielāks dabiski izgaismotu upes posmu īpatsvars. Izgaismotie un noēnotie piekrastes posmi veido mozaīku. Dominējošais gultnes substrāts ir smalka ar dūņām un dažāda rupjuma detrītu klāta smilts, arī tajās ir sastopami ar akmeņainu un granšainu gultni klāti posmi. Šādas upes daļas ir bioloģiski daudzveidīgākās un aizsargājamas. Aizsargjoslas ir izveidotas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām – ūdenstecēm, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās un saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Biotopa dabiskā attīstība jeb sukcesija ir cieši saistīta ar upes sateces baseinā un pašā upē notiekošo. Mārupes novadā Lielupes upes posms noēnojums veidojas gar mežu joslām, bet proporcionāli pret visu upes platumu, noēnojums ir nebūtisks. Noēnotajos upes posmos zemākas ūdens temperatūras dēļ izšķīst vairāk skābekļa. Taču primārā produkcija un ūdens pašattīrīšanās spēja šādos upju posmos ir zemāka, jo gaismas trūkuma dēļ tajos neveidojas dzīvo organismu apaugums jeb biofilma. Mazāk noēnotajos upju posmos ir būtiski lielāks zivju sugu skaits un arī sugas īpatņu skaits.¹⁹ Piekrastes veģetācija ūdeņu ekosistēmu ietekmē tieši – ne tikai radot noēnojumu, bet arī ar lapu nobirām veidojot papildu barības vielu daudzumu. Savukārt koku un lakstaugu sakņu sistēmai ir nozīmīga loma krastu stabilizēšanā. Atsevišķu koku sugu atrašanās ūdensteču krastos upi var ietekmēt arī nelabvēlīgi.

Apsaimniekošana: laba upes funkcionalitāte nodrošina ne tikai augstu biotopa kvalitāti, bet tai ir nozīme labas ekoloģiskās kvalitātes uzturēšanā (ko nosaka Ūdens struktūrdirektīva), kas nozīmē neizmainītas dzīves vietas uzturēšana visām upes tipam raksturīgajām sugām. Apsaimniekošanas mērķis ir atjaunot vai pastiprināt upes funkcijas, kas nodrošina: caurteci dabiskos apstākļos; pašattīrīšanās potenciālu; dzīves apstākļus upes tipam raksturīgajām sugām; netraucētu organismu migrāciju lejup un augšup pa straumi.¹⁹

3) Palieņu zālāji ir dabiski zālāji upju un ezeru palienēs, kuri applūst pavasara palos. Palienēs var būt ļoti dažādi zālāji, gan ļoti sausi, gan mitri, gan arī pastāvīgi slapji, tādēļ veģetācija ir ļoti dažāda – gan zema un skraja, gan augsta (līdz 2 m) un bieza.

Minimālās kvalitātes prasības biotopam: iekļaujami tie zālāji, kuri atbilst vispārējiem ES nozīmes zālāju biotopu kvalitātes kritērijiem un kuru augājā noteicošās ir šo biotopu raksturojošās augu sugas un sabiedrības. Zālājam ir jābūt applūstošam un tajā ir jābūt tipiskai palieņu zālāju veģetācijai ar tipiskām palienēs dominējošām augu sugām. Apsaimniekošana: ganīšana vai pļaušana.²⁰

4) Sausi zālāji kaļķainās augsnēs ir sausi un gandrīz sausi zālāji neitrālās un bāziskās barības vielām nabadzīgās augsnēs. Minimālās prasības biotopam: iekļaujami tie zālāji, kuri atbilst vispārējiem. ES nozīmes zālāju biotopu kvalitātes kritērijiem un kuru augājā noteicošās ir šo biotopu raksturojošās augu sugas un sabiedrības.

Apsaimniekošana: ganīšana un/vai pļaušana. Pieļaujama vienreizēja dedzināšana, pirms tam saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, un uz Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas pamata, saskaņot ar Mārupes novada pašvaldību.

5) Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs ir pļavas un ganības vairāk vai mazāk mitrās, barības vielām nabadzīgās augsnēs (slāpeklis, fosfors), kurās raksturīgs svārstīgs mitruma režīms. Tās veidojas vietās ar ekstensīvu apsaimniekošanu, dažkārt tās pļauj. Izdalāmi divi apakštipi: neitrālās līdz kaļķainās augsnēs ar mainīgu ūdens līmeni, relatīvi sugām bagātas (Eumolinion), augsne dažkārt kūdraina un vasarā izžūst; skābākās augsnēs Junco-Molinion (Juncion acutiflori), izņemot sugām nabadzīgas pļavas vai pļavas degradētās kūdras augsnēs. Daudzveidīgā apsaimniekošana Latvijā ļāvusi izveidoties dažādām augu sabiedrībām, un šim biotopam atbilst arī tās pļavas un ganības, kurās nedominē molīnija (tā var nebūt vispār), bet ar lielu segumu ir sastopamas citas savienības Molinion raksturīgās sugas (piem., zilganā seslērija Sesleria caerulea, zilganais grīslis Carex flacca, sāres grīslis C. panicea u.c.)

Minimālās kvalitātes prasības biotopam: iekļaujami tie zālāji, kuri atbilst vispārējiem ES nozīmes zālāju biotopu kvalitātes kritērijiem un kuru augājā noteicošās ir šo biotopu raksturojošās augu sugas un sabiedrības. Biotops neiekļauj monodominantas molīnijas audzes nosusinātos purvos.

Apsaimniekošana: ganīšana vai pļaušanas un ganīšanas kombinēšana²¹.

6) Parkveida pļavas un ganības ir veģetācijas komplekss, kas sastāv no skrajmežiem, izklaidus kokiem vai koku un krūmu grupām, kas mozaīkveidā mijas ar klajām pļavu laucēm. Raksturīgākās koku sugas ir parastais ozols Quercus robur, parastā liepa Tilia cordata, goba Ulmus glabra, vīksna Ulmus laevis un osis Fraxinus excelsior. Mūsdienās tikai neliela daļa šā biotopa tiek apsaimniekota. Tradicionālā apsaimniekošana bijusi vairāku darbību kombinācija – siena vākšana, ganīšana, kā arī koku zaru izmantošana. Šis ir sugām bagāts veģetācijas komplekss ar retām vai apdraudētām pļavu sugām un bagātīgu epifītisko sūnu un ķērpju floru. Daudzas apdraudētas sugas sastopamas uz veciem, daļēji klajos apstākļos augušiem kokiem. Biotops ietver gan pašlaik apsaimniekotas vietas, gan jau aizaugušas vietas ar vecajiem kokiem, kas veidojušies tradicionālās apsaimniekošanas rezultātā. Biotopā neietilpst pamestas un apmežojušās klajas pļavas.

Minimālās kvalitātes prasības biotopam: galvenais kritērijs – biotopā ir jābūt parkveida līdz skrajmežu kokaudzēm raksturīgās formas kokiem. Ja situācija atbilst klaja dabiska zālāja nošķiršanas no meža vai krūmāja minimālajiem kvalitātes kritērijiem vai arī tā piekļaujas klajam zālājam, biotopu sāk atzīmēt, ja tiek konstatēti vismaz trīs dzīvotspējīgi pirmā stāva parkveida koki. Nereti biotops var arī atrasties dziļāk mežā un būt apmežojies, bet tad dzīvotspējīgajiem parkveida kokiem jāveido plašāka kopaina.

Apsaimniekošana: atbilstoša apsaimniekošana ir noganīšana vai pļaušana siena vākšanai, vai arī ganīšanas un pļaušanas kombinācija. Tradicionālās apsaimniekošanas sastāvdaļa ir bijusi arī atsevišķu parkveida koku un krūmu vai to zaru nociršana izmantošanai saimnieciskām vajadzībām. Ja nav iespējama biotopa noganīšana vai arī tā nav iespējama pietiekami intensīva, lai pilnībā ierobežotu atkārtotu biotopa aizzelšanu, tad pagaidu risinājumā kokaudzes stāvam nepieciešamos apstākļus iespējams uzturēt, periodiski veicot atjaunojušos nevēlamo koku un krūmu izciršanu.

7) Veci vai dabiski boreāli meži ir dabiski veci meži, kā arī jauni meži, kas dabiski attīstījušies pēc ugunsgrēkiem. Vecie meži pārstāv vēlīnas sukcesijas stadijas, un tiem raksturīga neliela saimnieciskās darbības ietekme, vai tās nav nemaz. Mūsdienās no dabiskiem veciem mežiem to pirmatnējā izplatības reģionā atlikuši vien nelieli fragmenti. Intensīvas mežsaimniecības rezultātā mežos samazinājies dabisko mežu elementu daudzums – atmiruši un atmirstoši koki, izzūd mežaudzes, kuru struktūru veido dažādu sugu, izmēru un vecuma koku sajaukums un kurām raksturīgs noturīgs mikroklimats. Veci dabiskie meži ir dzīvotne daudzām apdraudētām sugām, īpaši sūnām, ķērpjiem, sēnēm un bezmugurkaulniekiem (galvenokārt vabolēm). Daļa no mūsdienu vecajiem dabiskajiem mežiem ir cilvēka ietekmēti, tomēr tajos saglabājušās daudzas dabisko mežu īpašības. Saistībā ar dabisko meža ugunsgrēku lomu boreālajā reģionā tajos bijušas sastopamas arī jaunākas dabiskas šo mežu attīstības stadijas pēc ugunsgrēkiem. Mūsdienās šādas situācijas ir retas, jo notiek efektīva mežu aizsardzība no ugunsgrēkiem. Deguši meži ir ļoti nozīmīga dzīvotne daudzām apdraudētajām sugām. Tipiskā nodegušā dabiskā mežā parasti ir liels apjoms mirušas degušās koksnes un dažādā biezībā saglabājušies dzīvie koki, kas ir labi apstākļi, lai notiktu meža dabiska atjaunošanās. Šā meža veģetācijas raksturs boreālajā reģionā variē atkarībā no tā, vai tas atrodas dienvidu vai ziemeļu daļā u.tml.

Apsaimniekošana: atkarībā no galvenās aizsardzības vērtības un tās apdraudējuma veida iespējami visi meža biotopu apsaimniekošanas veidi.

Lielupes ainavu telpas.

Babītes pagastā sastopama liela ainavu daudzveidība. 2016. gadā Babītes pagastā tika izstrādāts Babītes novada Ainavu struktūras tematiskais plānojums²¹. Lielupes ainavu telpā ietilpstošas ir ūdeņu un mitrzemju ainavu tips, Meža ainavu tips, Poldera pļavu ainavas.

Nozīmīga ūdeņu telpa novadā ir Lielupe, kas nosaka ne tikai ainavas vizuālās vai dabas vērtības, bet kopā ar savu atzaru (Spuņņupi) ir būtiski ietekmējusi cilvēka saimniecisko darbību tās tuvumā. Pirmkārt, tās ir seno zvejniekciemu un muižu teritorijas, kas ir izveidojušās Lielupes krastos – nozīmīgākās no tām ir Pavasaru un Salas muižas, Gātciems, Līkumciems, Spuņciems. Otrkārt apkārtnes sakrālās ainavas – Lielupes krastos ir atradušās divas baznīcas, kas saskaņā ar vēsturiskiem materiāliem, ir gājušās bojā upes erodējošās darbības dēļ. Viena no tām – Sv. Jāņa baznīca (grāfa Mellīna 18. gs. beigu kartē iezīmēta līkumā pie Gātciema), otra – Sv. Bērtuļa baznīca ir atradusies pie Ķīšu mājām (Belte). Mūsdienās Lielupes ūdensmalām ir augsta rekreatīvā vērtība, taču vienlīdz Lielupes krasti ir daudz problēmsituāciju vietas (pieejamības nodrošinājums, krastu aizaugšana, upes erodējošā darbība, privātās apbūves intensificēšanās u.c.).

Lielupes ainavu telpā tiek izdalītas sešās raksturīgākās ainavu telpas – Lielupes–Gātes ainavas telpa, Lielupes loku ainavas telpa, Spuņņupes ainavas telpa, Varkaļu kanāla ainavas telpa, Zirgu salas ainavas telpa, Baņķa ainavas telpa, tās vērtējot pēc novietojuma, sociālo funkciju raksturojuma, vēsturiskās ainavas veidošanās procesa, mūsdienu pārmaiņu procesiem, vērtībām un nozīmīgākajiem elementiem, problēmsituācijām un iespējamiem riskiem.²²

Rekomendācijas tālākai ainavu veidošanai – nepieļaut Lielupes ainavu telpā (ārpues ciemu robežām un aizsargjoslu teritorijās) jaunas individuālas apbūves veidošanos. Lielupes aizsargjoslas teritorijas nožogošanu un tiešā krasta tuvumu. Tur kur tas ir iespējams, atvērt Lielupes ainavas skatu. Spuņņupes ainavas telpai uzlabot ūdensmalu pieejamību šosejas Lielupes pusē, apsvērt iespēju pašvaldībai pārņemt apsaimniekošanā rekreācijai labiekārtoto kanālu. Veidot, Zirgu salu kā rekreācijas teritoriju, veidojot savienojumu, izveidojot gājēju un velosipēdistu tiltu. Baņķa ainavas telpā skatu torņa izveide Baņķa un Jūrmalas pilsētas Dubultu ainavas vērošanai. Atsevišķās vietās (kur tas ir iespējams) nodrošināt pieejamību ūdensmalām.²³

Informācijai:

Lielupes palienē Mārupes novada teritorijā ir izveidoti polderi ar aizsargdambjiem un polderu sūkņu stacijām, augstā grunstūdens līmeņa un palu ūdeņu pārvaldīšanai.

Saskaņā ar Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas datiem Lielupes krastā ir reģistrēti šādi pret plūdu aizsargdambji un sūkņu stacijas:

4.1. tabula Aizsargdambji Lielupei Mārupes novada teritorijā²³:

Polderu aizsargdambju un sūkņu staciju ekspluatāciju un pārvaldību veic VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".

- Lielupes zivsaimnieciskā potenciāla saglabāšana un palielināšana;

- Kuģošanas līdzekļu satiksme;

- Lielupes ūdeņu un tai piegulošo piekrastes teritoriju apsaimniekošana un aizsardzība;

- Lielupes krastos esošo īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzība un saglabāšana.

Lai Lielupes publisko ūdeņu teritorijā veiktu tādas darbības kā: laipu, piestātnes, peldbūves, slipa, peldvietas vai cita rekreācijas objekta izvietošanu, pirms būvniecības ieceres dokumentu izstrādes, ievērojot Zemes pārvaldības likuma 15. panta pirmo un otro daļu, ir noslēdzams nomas līgums ar pašvaldību vai par dabas aizsardzību atbildīgo institūciju, par publisko ūdeņu nomu saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumiem Nr. 719 "Publisko ūdeņu nomas noteikumi".

Ūdenstilpni iznomā šo noteikumu 1.7. punktā paredzētajai saimnieciskajai darbībai, kas var būt vairākas, ja tās nav pretrunā cita ar citu, vai to dēļ varētu pasliktināties ūdenstilpes ūdens ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, ūdens bioloģisko resursu stāvoklis, samazināties bioloģiskā daudzveidība, samazināties ekosistēmu pakalpojumu pieejamība, radīts kaitējums cilvēku drošībai un veselībai.

3.2.1.1. Rekreācijai, atpūtai uz un pie ūdeņiem, un peldvietu izveidošanai jāievēro:

- peldvietas izveido vietās, kas nav pretrunā ar pašvaldības teritorijas plānojumu un nav pretrunā ar šiem noteikumiem un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

- teritorijas labiekārtošanā ūdens objekta aizsargjoslā ievēro, lai teritorijas labiekārtošana būtiski nepārveidotu zemsedzi un reljefu;

- ja rekreācijas vietas, atpūtas vietas un peldvietas ir paredzētas ar publisku funkciju, tad ir izstrādājams būvprojekts vai detālplānojums, kuros jānosaka prasības: skatu vietām, transporta stāvlaukumiem un jāsaglabā publiska pieeja Lielupei, nepieciešamajam labiekārtojumam, kā arī sporta un rekreācijas būvju izvietojumam, atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

- 3.2.1.1. punktā minētā objekta būvprojektā vai detālplānojumā izvērtē Ainavu struktūras tematiskajā plānojumā noteiktās rekomendācijas (izstrādāts 2016. gadā veikta Lielupes ūdens malu apsekošana un vērtēta tās pieejamība (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_6483) attiecībā uz Lielupes ūdeņiem un piekrastes daļu un, ja nepieciešams, ņem vērā rekreāciju, atpūtas un peldvietu veidošanā;

- peldvietu ierīkošana jāveic atbilstoši 2017. gada 28. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība", kas nosaka peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtību, kā arī peldvietu drošības prasības.

3.2.1.2. Amatierzvejai (makšķerēšanai) jāievēro:

- Makšķerēšana tiek veikta atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" prasībām, kas noteic makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību Latvijas Republikas ūdeņos. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem Lielupē un Varkaļu kanālā (kas savieno Babītes ezeru un Lielupi);

- Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas drīkst nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos;

- Zvejniecības likums.

3.2.1.3. Ūdenssporta, kuģošanas līdzekļu un kuģošanas koridora izmantošanas iespējas:

- atbilstoši Lielupes izmantošanas plānā (pielikums) noteiktajām Ūdenssporta zonām;

- Lielupes gultnes izmaiņas pieļaujamas tikai gultnes aizsērējuma tīrīšanai un kuģošanas ceļu padziļināšanai, kā arī, ja tās neizsauc biotopu un vides nelabvēlīgas izmaiņas un tās tiek veiktas saskaņā ar pastāvošā kārtībā apstiprinātu projektu.

3.2.1.4. Kuģošanas līdzekļu piestātņu izbūve, laipu izvietošana, peldbūvju izvietošana, slipa izbūve:

3.2.1.4.1. Rakšanas, padziļināšanas un gultnes tīrīšanas darbi jāveic atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu (Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" u.c.) prasībām.

3.2.1.4.2. Par saimniecisko darbību, kas saistīta ar potenciālu nelabvēlīgu ietekmi uz zivju resursiem (būvniecība, atjaunošana, padziļināšana u.c.) pirms darbības uzsākšanas ir jānodrošina zivsaimnieciskā ekspertīze atbilstoši 2001. gada 8. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" prasībām. Konkrētās saimnieciskās darbības veikšanā ir jāņem vērā attiecīgās ekspertīzes ieteikumi un nosacījumi.

3.2.1.4.3. Piestātnes būvniecība ir atļauta izstrādājot tikai attiecīgo būvniecības dokumentāciju, ja piestātni veido persona, kuras īpašumā (valdījumā) ir piestātnes funkcionēšanai nepieciešamā sauszemes teritorija, kas atrodas ārpus Publisko ūdeņu teritorijas un tieši robežojas ar ūdens teritoriju, un piestātnei nepieciešamā akvatorija platumā nepārsniedz pieguļošās zemes vienības fronti.

3.2.1.4.4. Prasības peldbūvēm:

- Peldbūves izvietošana ir atļauta izstrādājot tikai attiecīgo dokumentāciju un tā ir uz pontona vai peldošas platformas izvietots objekts, kam ir konkrēta funkcija, kuras laukums ir līdz 25 m², stāvu skaits – ne vairāk kā 1, augstums – līdz 8 m.

- Ja peldbūve ir paredzēta kuģošanai, tad tai ir jābūt reģistrētai Latvijas Kuģu reģistrā, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

- Aizliegta apbūve, ko veido peldbūves, kas pielāgotas mājokļa funkcijai.

- Ieceres dokumentācijā raksturo vizuālo stāvokli visām paredzētajām darbībām ūdens teritorijā vasaras un ziemas sezonā.

- Ja peldbūve paredzēta sezonālai izmantošanai, ieceres dokumentācijā ņem vērā pavasara palu un vasaras – rudens vējuzplūdu ietekmi (palielināts straumes ātrums, ūdens līmeņa svārstības u.tml.) un norāda sezonas infrastruktūras novietnes.

- Peldbūvi novieto uz negrimstošas peldsistēmas.

- Attālums no maksimāli noslogotas peldsistēmas iegrimes dziļuma līdz ūdensobjekta gruntij nedrīkst būt mazāks par 60 cm pie zemākā reģistrētā ūdens līmeņa.

- Jāparedz katras peldbūves nostiprināšana, kas publisko ūdeņu teritorijas daļā nevar būt saistīta ar grunti, ja tiek paredzēta stiprināšana ar pāļiem, atbilstošiem krasta balstiem, tad tiem ir jābūt izvietotiem personas, kuras īpašumā (valdījumā) ir pāļu izvietošanai nepieciešamā teritorija.

- Minimālais attālums starp jebkurām divu peldbūvju konstrukcijas daļām ir 6 m.

- Peldbūvei jānodrošina hermētiska, lokāla saimniecisko notekūdeņu savākšana, regulāra to izvešana.

- Peldbūves jāuztur kārtībā, jāveic atkritumu savākšana, konstrukciju labošana u.c. darbības, lai nodrošinātu būvju labu stāvokli.

- Peldbūves dokumentāciju saskaņo ar pašvaldību pēc nomas līguma noslēgšanas un tās izvietošanu var veikt tikai pēc pašvaldības rakstiskas piekrišanas.

- Peldbūves dokumentācija sastāv no grafiskā pielikuma, kur par pamatni izmanto kadastra karti, apraksta par peldbūves parametriem un paskaidrojuma par prasību ievērošanu.

3.2.1.5.5. Laipu izvietošana ir atļauta tikai izstrādājot attiecīgo dokumentāciju:

- Laipas garumu un platumu nosaka pēc nepieciešamības;

- Krastam paralēlas laipas var lietot kā pastaigu takas;

- Laipu, ūdens daļā veido no neslīdoša materiāla;

- Laipas dokumentāciju saskaņo ar pašvaldību pēc nomas līguma noslēgšanas un tās izvietošanu var veikt tikai pēc pašvaldības rakstiskas piekrišanas.

- Laipas dokumentācija sastāv no grafiskā pielikuma, kur par pamatni izmanto kadastra karti, apraksta par laipas parametriem un paskaidrojuma par prasību ievērošanu.

3.2.1.5.6. Slipa būvniecība ir atļauta tikai izstrādājot attiecīgo būvniecības dokumentāciju:

- Slips ir slīpa, nostiprināta krasta daļa kuģošanas līdzekļu ielaišanai vai izvilkšanai no ūdens.

3.2.1.5.7. Citas prasības, kas jāievēro:

- Ūdenī izvietojamu būvju, t.sk. peldbūvju, ieceres kompleksam risinājumam izstrādā detālplānojumu, ietverot teritoriju, kurā plānots izvietot būves un ar to funkcionāli saistīto krastmalas teritoriju sauszemē. Detālplānojumā precizē būvju funkcijas, parametrus un izvietojumu, piekļūšanu, prasības teritorijas labiekārtojumam un apsaimniekošanai, ņemot vērā novada apbūves noteikumu un arī citu normatīvo aktu prasības;

- Laipas, piestātnes, peldbūves un pie tām pietauvotos kuģošanas līdzekļus ūdens akvatorijā izvieto tā, lai tie neatrastos kuģošanas koridorā un netraucētu ūdenstransporta kustību;

- Apsaimniekotājam un pieguļošo zemju īpašniekiem aizliegta jebkāda piesārņojuma iepludināšana Lielupē;

- Plānojot 1.7. punktā minētās saimnieciskās darbības ir jāņem vērā informācija par Lielupē un tās piekrastē esošiem aizsargājamiem biotopiem, kuri reģistrēti Dabas datu pārvaldības sistēmā https://ozols.gov.lv/pub, jo tas ir nozīmīgs faktors, lai plānotu upes aizsargjoslas saimniecisko izmantošanu.

3.2.1.5. Lielupes ūdeņu un tai piegulošo piekrastes teritoriju apsaimniekošana un aizsardzība:

- Zivju resursu pavairošana ir jāveic atbilstoši 2015. gada 31. marta MK noteikumiem Nr. 150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu" noteiktajam.

- Apsaimniekotajam vai/un pieguļošo teritoriju īpašniekam, nepasliktināt bioloģisko daudzveidību, floru un faunu, saglabājot īpašu aizsargājamās dabas teritorijas t.sk. biotopus, atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam, Ūdens aizsardzības likumam un Biotopu saglabāšanas vadlīnijas.²⁴

- Apsaimniekotājam vai/un pieguļošo teritoriju īpašniekam, Lielupes ūdeņu un tai pieguļošajā teritorijā, niedru pļaušana pieļaujama tikai kā īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas pasākums, saņemot biotopu eksperta atzinumu un Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, izņemot gadījumus, kad ir pieļaujams iztīrīt pludmali no niedrēm minimāli nepieciešamajā platumā, bet ne vairāk kā 15 m platu joslu vienam zemes īpašumam, un ne vairāk kā 1/3 no krasta līnijas garuma zemes īpašumiem, kuriem krasta līnijas garums ir mazāks par 45 m.

- Nopļautās niedres obligāti izvācamas no ūdens. To novietošana ūdens tuvumā nav pieļaujama. Nopļautos ūdensaugus savāc, lai novērstu atkārtotu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskajām vielām un sedimentu uzkrāšanos. Sauso niedru dedzināšana uz ledus vai tuvāk par 30m no krasta līnijas nav pieļaujama. Pieļaujama kaitēkļu bojātu zaru un augu (niedru), nekompostējamo dārzu un parku atkritumu sadedzināšana atbilstoši Mārupes novada saistošajiem noteikumiem Nr. 27/2022 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Mārupes novadā".

- Apsaimniekotajam vai/un pieguļošo teritoriju īpašniekam ir jāsaglabā ūdensteces ainaviskā un dabiskā krasta līnija. Aizliegtas darbības, kuru rezultātā tiek mainīta upes, vecupes krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

- Apsaimniekotājam vai/un pieguļošo zemju īpašniekam aizliegta jebkāda piesārņojuma iepludināšana Lielupē t.sk. notekūdeņus un aizliegts mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku.

- Lielupes pieguļošajās teritorijās, kur nav iespējams būves pieslēgt centralizētajiem kanalizācijas tīkliem un nav pieļaujams ierīkot bioloģiskās attīrīšanas ietaises, pieļaujams ierīkot slēgtas hermētiskas kanalizācijas notekūdeņu krājbedres bez iesūcināšanas gruntī. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekiem jānodrošina notekūdeņu krājtverņu hermētiskums, kuras tiek iztukšotas tik regulāri, lai nepieļautu notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos grunts slāņos, kā arī nepatīkamo smaku izplatīšanos vidē.

- Apsaimniekotājam un pieguļošo zemju īpašniekam jārūpējas par nekustamā īpašuma t.sk. krasta līnijas kārtību ievērojot Mārupes novada saistošajos noteikumos Nr. 27/2022 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Mārupes novadā" noteikto.

3.2.1.6. Lielupes krastos esošo īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzība un saglabāšana

- Pirms būvprojektu vai labiekārtojuma projektu izstrādes, ir nepieciešams veikt inventarizāciju, identificējot, teritorijas bioloģiskās vērtības, kā arī īpaši aizsargājamo sugu atradņu un biotopu esamību. Ja teritorijā ir vai tiek identificētas bioloģiskās vērtības, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas t.sk. biotopi, pirms ieceres uzsākšanas īpaši aizsargājamos biotopos un aizsargājamu sugu atradnēs Lielupē un tai pieguļošajā teritorijā nepieciešams saņemt sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu un ievērot tajā iekļautos ieteikumus;

- Koku ciršanu nemeža zemēs, t.sk. upes piekrastes daļa, kas atrodas virszemes ūdens aizsargjoslā, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" . Papildus jāsaņem pašvaldības atļauja par koku ciršanu. Ja, koks atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un skar biotopu, tad ciršanas darbības jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi;

- Upes piekrastes daļā nav atļauta vienlaidus izcirtumu veidošana;

- Piekrastes daļā kur ir konstatētas mežainās piejūras kāpas, ir aizliegta smilts iegūšana, kāpu izbraukšana ar mehāniskiem transporta līdzekļiem;

- Ja īpaši aizsargājama biotopa vai sugas dzīvotnes atjaunošanai nepieciešama zemes lietošanas kategorijas maiņa, tas ir jāsaskaņo ar atbildīgajām institūcijām. Atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajiem vai vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, kategorijas maiņai ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja un pašvaldības lēmums par zemes lietošanas kategorijas maiņu.

- Saskaņā ar Zvejniecības likuma 9. pantu gar upi ir noteikta 10 metrus plata tauvas josla, kas ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem un, kas nav jānorobežo ar speciālām zīmēm.

- Tauvas joslā jāievēro visi saimnieciskās darbības aprobežojumi, kas noteikti normatīvajos aktos.

- Piekrastes platību izmantošana veicama, ievērojot aprobežojumus un izņēmumus, kas jāievēro ūdens objekta aizsargjoslā, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35. un 37. pantu, tajā skaitā applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu.

- Ūdensobjektu krastu joslā, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabisko palieņu pļavu biotopu teritorijās, erozijas skartajās vietās atļauts pārbūvēt esošos krasta nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām, izvērtējot ietekmi uz esošo apbūvi un applūstošajām teritorijām. Prasības Lielupes krastu erozijas riska novēršanai nosaka projektēšanas nosacījumos, vai detālplānojuma darba uzdevumā.

- Pašreizējā apsaimniekošanas sistēma, kur upes zivju resursu izmantošana tiek regulēta ar vispārējo makšķerēšanas noteikumu palīdzību, kopumā uzskatāma par piemērotu Lielupei un papildu ierobežojumu noteikšana šajos noteikumos nav nepieciešama.

- Zivju resursu pavairošana ir jāveic atbilstoši valsts institūciju noteikumiem. Apsaimniekošanā jāņem vērā un iespēju robežās jāatbalsta Latvijas Nacionālajā zušu krājumu pārvaldības plānā paredzētās un citas valsts vai starptautiskā mērogā plānotās zivju resursu saglabāšanas aktivitātes. Darbības jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 31. marta noteikumiem Nr. 150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu" un Valsts zivju resursu atražošanas programmai.

- Jāievēro Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos".

- Jāievēro Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi".

- Neatkarīgi no izvēlētās upes posma apsaimniekošanas intensitātes nākotnē ieteicams uzlabot makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanas kontroli.

- Jāievēro pielikumā Lielupes izmantošanas plānā noteiktās ūdenssporta zonas un kuģošanas koridoru.

- Kuģošanas koridorā aizliegts peldēties, apstādināt un noenkurot kuģošanas līdzekļus, kā arī ūdens velosipēdus, sērfošanai paredzētos dēļus (piemēram, SUP) vai citus sportam un atpūtai paredzētos peldlīdzekļus.

- Pirms saimnieciskās darbības būvniecības ieceres uzsākšanas slēgt līgumu ar pašvaldību par publiskā ūdens nomu.

- Iespēju robežās nodrošināt, lai šo noteikumu un normatīvo aktu prasības ievērotu arī citas fiziskas un juridiskas personas.

- Tiesības izmantot ūdens objektu 1.7. punktā minētajiem saimnieciskās darbības izmantošanas veidiem.

- Ar Mārupes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu var iepazīties pašvaldības tīmekļa vietnē marupe.lv, saite uz to: https://www.marupe.lv/lv/marupes-novada-pasvaldiba/civila-aizsardziba

- Kontroli veic Mārupes novada pašvaldības institūcijas: Mārupes novada Būvvalde; Mārupes novada Pašvaldības īpašumu pārvalde; Mārupes novada Pašvaldības policija.

- Mārupes novada Attīstības un plānošanas pārvalde nodrošina plāna īstenošanas uzraudzību kopumā un pārrauga projektu realizāciju.

- Lielupes posmam, kas atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, teritorijas kontroli veic Dabas aizsardzības pārvalde.

- Valsts vides kontroli par ekspluatācijas noteikumu ievērošanu veic Valsts vides dienests.

- Lielupes aizsargjoslas stāvokļa kontroli Mārupes novada administratīvās teritorijas daļā savas kompetences ietvaros veic valsts institūcijas, t.sk. Valsts vides dienests un Mārupes novada pašvaldības institūcijas.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība

Jelgavas novada pašvaldība

01.12.2022. Nosacījumi Nr. JNP/3-18/22/992

Priekšlikumi un prasības nosacījumos

Priekšlikumu un nosacījumu ievērošana

Saņemtie atzinumi

13.04.2023., Nr. JNP/3-18/23/394

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība

07.12.2022. nosacījumi Nr. 1.1-22/22N-6728

Priekšlikumi un prasības nosacījumos

Priekšlikumu un nosacījumu ievērošana

2. Ņemt vērā Jūrmalas valstspilsētā esošo objektu aizsargjoslas, kas skar Lielupes ūdensobjektu. Ar informāciju par Ūdeņu teritoriju (Ū) atļauto izmantošanu Jūrmalas pilsētas un teritorijas plānojumā attēlotajām aizsargjoslām var iepazīties Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumi 2016. gadam (geolatvija.lv).

3. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai ar Mārupes novada pašvaldību kopīgi risināma Varkaļa kanāla apkārtnes labiekārtošana un Lielupes malas infrastruktūras izveide. Darbības, kuru rezultātā var tikt ietekmētas Varkaļa kanāla slūžas, saskaņot ar Centrālo administrāciju.

4. Iespējama pašvaldību sadarbības upes satiksmes, ūdenstūrisma un izklaides maršruta veidošana.

2. Jūrmalas pilsētas un teritorijas plānojumā attēlotās aizsargjoslas Lielupes ūdensobjektam ir ņemtas vērā spēkā esošā Babītes novada (šobrīd Babītes pagasta un Salas pagasta) teritorijas plānojuma, kas apstiprināts ar 2020. gada 22. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 Aizsargjoslu kartē. Lielupes ūdeņu un tās piekrastes teritorija izmantojama ievērojot teritorijas plānoju. Ekspluatācijas noteikumos netiek papildus noteiktas aizsargjoslas.

3. 1988. gadā Babītes ezera ziemeļaustrumu galā izrakts Varkaļu kanāls uz Lielupi, tādējādi nodrošinot Lielupes ūdens caurteci visā ezera garumā. Mārupes novada pašvaldībai nepieder sauszemes teritorijas pie Varkaļu kanāla, tās ir Jūrmalas valstspilsētas īpašumā un Mārupes novada administratīvajā teritorijā tās pieder privātpersonām.

Lielupes ekspluatācijas noteikumos Lielupes daļai Jūrmalas valstspilsētas un Rīgas valstspilsētas pašvaldību administratīvajās teritorijās ir atrunāts, ka varkaļu kanāls ir Babītes ezera noteka uz Lielupi. Kanāls izveidots 1988. gadā ar mērķi uzlabot ūdens apmaiņu Babītes ezerā – lai mazinātu sāļā jūras ūdens ieplūdi ezerā un stabilizētu ezera līmeni, tika ierīkotas slūžas, kas šobrīd netiek ekspluatētas. Pašvaldībām sadarbojoties ir izvērtējami Varkaļu kanāla slūžu darbības atjaunošanai nepieciešamie pasākumi. Noteikumos Jūrmalas valstspilsēta nav norādījusi konkrēti veicamās darbības.

Babītes ezers ir Valsts īpašumā uz likuma pamata un ir spēkā Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi līdz 31.12.2024. Slūžu darbības atjaunošana ir izvērtējama izstrādājot jaunos "Babītes ezera" aizsardzības noteikumus, jo ir vērtējama slūžu darbības ietekme uz ezeru. Slūžas kā būvju un zemes īpašums ir reģistrēts Jūrmalas valstspilsētas īpašumā, kas šobrīd Mārupes novada pašvaldībai liedz ieguldīt finanšu resursus to atjaunošanā.

Cita starpā norādāms, ka Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānā 2022.–2027. gadam nav minēti pasākumi un rības, kas būtu veicamas attiecībā uz Varkaļu kanālu slūžām un par to ietekmi.

Varkaļu kanāla slūžu darbības atjaunošanai nepieciešamie pasākumi būtu nosakāmi izstrādājot jauno Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus .

Sadarbības priekšlikums vērtējams izstrādājot vienotu programmu Lielupes izmantošanai ar Mārupes novadu pašvaldību, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību un Jelgavas novada pašvaldību.

Atbalstam/ integrējam priekšlikumu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos – pašvaldību sadarbības iespējas upes satiksmes, ūdenstūrisma un izklaides maršruta izveidošanai.

21.04.2023. Nr. 1.1-22/23N-2170

Dabas aizsardzības pārvalde

PIERĪGAS REĢIONĀLĀ ADMINISTRĀCIJA

22.11.2022. nosacījumi Nr. 3.15/1114/2022-N10

Priekšlikumi un prasības nosacījumos

Priekšlikumu un nosacījumu ievērošana

2. Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto, iekļaut noteikumu, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu.

3. Noteikumos iekļaujama informācija par Lielupē un tās piekrastē esošiem aizsargājamiem biotopiem, kuri reģistrēti Dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS, jo tie ir nozīmīgs faktors, lai plānotu upes aizsargjoslas saimniecisko izmantošanu.

4. Noteikumos iekļaujama norma, ka pirms darbu uzsākšanas īpaši aizsargājamos biotopos un aizsargājamu sugu atradnēs Lielupē un tai pieguļošajā teritorijā nepieciešams saņemt sugu un biotopu aizsardzības jomā par biotopu grupu "tekoši saldūdeņi" un/vai par attiecīgo sugu sertificēta eksperta atzinumu un ievērot tajā iekļautos ieteikumus.

5. Veidojot kartogrāfisko materiālu Lielupes ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumiem, kartes pamatā vēlams izmantot ortofotokarti ar pietiekamu izšķirtspēju, lai karti varētu praktiski izmantot. Kartes informācijā būtu nepieciešams iekļaut arī dabas vērtības, jo Lielupe vienlaicīgi ar tās saimniecisko izmantošanu ir nozīmīgs sugu migrācijas koridors un nozīmīgs faktors bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

6. Lielupes ekspluatācijas (apsaimniekošanas) plānam jābūt nozīmīgai Noteikumu sastāvdaļai ar praktisku pielietojumu.

2. Ņemts vērā.

3. Informācija ir iekļauta;

4. Informācija ir/tiks iekļauta Lielupes ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos un Pašvaldības Lielupes ekspluatācijas (apsaimniekošanas) saistošajos noteikumos.

5. Ņemts vērā.

6. Ņemts vērā.

Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde

06.123.2022. nosacījumi Nr. 2.3/AP/8552/2022

Priekšlikumi un prasības nosacījumos

Priekšlikumu un nosacījumu ievērošana

2. Vērš uzmanību uz Zemes pārvaldības likuma 15. panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteikto, ka "…Būvniecība iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūras piekrastes joslā ir aizliegta, ja likumos nav noteikts citādi",

3. Aizsargjoslu likuma 37. pantā noteikto aizliegumu apbūvēt virszemes ūdens objektu 10 m aizsargjoslas.

4. Dienests, veicot vides valsts kontroli iekšzemes ūdeņos, nereti sastopas ar to, ka ir apgrūtināta iedzīvotāju piekļūšana publiskajiem ūdeņiem, pārvietošanās pa tauvas joslu, publiskajos ūdeņos nereti ir izbūvētas laipas pietiekami tālu upēs, tādejādi apdraudot kontrolējošo iestāžu darbinieku un iedzīvotāju pārvietošanos ar ūdens transportlīdzekļiem, bez laipām publiskajos ūdeņos tiek izbūvētas arī cita veida peldbūves. Izstrādājot Mārupes novada administratīvajā teritorijā ietilpstošās Lielupes daļas ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus, aicinām papildus pievērst uzmanību iepriekš minētajam un pēc iespējas precīzāk nodefinēt pieļaujamās darbības Lielupes akvatorijā un tauvas joslā, kā arī atrunāt piekļuves iespējas publiskajiem ūdeņiem.

5. Tāpat vēršam uzmanību uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības praksi, kas uzliek par pienākumu Lielupes izmantošanas gadījumā, paredzot būvniecības darbus upē, slēgt ar pašvaldību līgumus par ūdens akvatorijas un pieguļošās pašvaldības zemes nomu. Tādejādi pašvaldības budžetā nonāk līdzekļi, kurus var izmantot visas sabiedrības interesēs, tai skaitā vides projektu realizācijai. Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15. panta septītajai daļai iekšzemes publiskie ūdeņi ir paredzēti ikviena brīvai lietošanai un ir publiski pieejami, ja likumos nav noteikts citādi. Atļaujot būvju būvniecību publiskajos ūdeņos, noteiktā mērā sabiedrībai tiek liegta pieeja publiskajiem ūdeņiem un brīva to lietošana. Tāpat aicinām izvērtēt sadzīves un ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumus īpašumos, kas pieguļ vai atrodas tiešā tuvumā Lielupei, paredzot, ka vidē nenonāk neattīrīti notekūdeņi no objektiem, tādejādi nepasliktina Lielupes ūdens kvalitāti. Aktuāls jautājums ir arī virszemes ūdensobjektu tīrīšana un padziļināšana. Ņemot vērā, ka Lielupe tiek klasificēta kā īpaši aizsargājams biotops 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi, aicinām sadarbībā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētiem ekspertiem noteikt precīzas prasības Lielupes tīrīšanas un padziļināšanas darbu veikšanai.

2. Ņemts vērā un noteikts

3. Nav attiecināms uz Lielupi.

4. Ievērots nosakot prasības;

5. Pēc ekspluatācijas noteikumu pieņemšanas pašvaldībai būs tiesības pieņemt lēmumu par ūdenstilpju nomas noteikumiem un iznomāšanas kārtību. Priekšlikumi ņemti vērā.

Saņemts pozitīvs atzinums – 20.06.2023., Nr. 11.11/AP/7240/2023

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR"

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija 

1.2. Mārupes novada pašvaldības dome 2022. gada 27. aprīlī ir pieņēmusi lēmumu Nr. 18 "Par Mārupes novada Teritorijas plānojuma 2024.–2036. gadam izstrādi", ar kuru ir apstiprināts Darba uzdevums Nr. 1/3-6/7-2022 Mārupes novada teritorijas plānojuma 2024.–2036. gadam izstrādei, kur 2.13.5. apakšpunktā ir noteikts, ka tās administratīvajā teritorijā ietilpstošās Lielupes daļas teritorijai ir izstrādājami ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi, kam pakārtoti nosakāms arī regulējums piekrastes daļas teritorijas izmantošanai un apbūvei.

1.3. Šie ekspluatācijas noteikumi izstrādāti Lielupes upes daļai un tās atzarojumiem Mārupes novada administratīvās teritorijas robežās ievērojot Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumus Nr. 1014 "Ūdens ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība". Ekspluatācijas noteikumi attiecas uz upes daļu un krastmalu, un piemērojami kuģošanai, laivošanai, ūdensportam, peldēšanai, supošanai, rekreācijai un būvniecībai, tai skaitā saimnieciskās darbības veikšanai. Noteikumu izstrādē ievērotas teritorijas attīstības plānošanas, ūdens apsaimniekošanas, vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu prasības un citi pašvaldību ūdenstilpes apsaimniekošanas dokumenti. Izstrādātā dokumenta struktūru veido vispārīgie dati par ūdensobjektu, ūdensobjekta raksturojums, ūdensobjekta ekspluatācijas nosacījumi, informācija par plāna izpildes kontroli un pielikums – Lielupes izmantošanas plāns, kas nosaka: ūdens sporta izmantošanas zonas, kuģošanas koridoru, kas ir saistošs izmantojot ūdensobjektu minētajiem mērķiem un attēlo esošas piestātnes, laivu bāzes, plūdu riska aizsargjoslas un applūstošās teritorijas, poldera baseina teritorijas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, skatu vietas, publiski pieejamas ūdensmalas u.c.

2.1.1. ir ietekmes uz ieņēmumu daļu – atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumiem Nr. 719 "Publisko ūdeņu nomas noteikumi" rīkojot elektronisku nomas tiesību izsoli, lai iegūtu iespējami augstāku samaksu;

2.1.2. nav ietekmes uz izdevumu daļu;

2.1.3. nav ietekmes uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā.

2.2. nav nepieciešami resursi sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanai, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.

3.2. ietekme uz vidi – saistošie noteikumi veicinās ilgtspējīgu publisko ūdeņu apsaimniekošanu, ietverot gan vides un dabas aizsardzību, nodrošinot vides mērķu sasniegšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

3.3. ietekme uz iedzīvotāju veselību – uzlabos dzīves vides kvalitāti.

3.4. ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – nav konkrēti uzņēmēji, kuri būtu šo noteikumu mērķgrupa.

4.1.1. Mārupes novada pašvaldībā;

4.1.2. Mārupes novada Pašvaldības īpašumu pārvaldē;

4.1.3. Mārupes novada Būvvaldē.

5.2. Saistošo noteikumu īstenošanā tiek iesaistīta Pašvaldības īpašumu pārvalde, kas uzrauga publisko ūdeņu iznomāšanas kārtību; Būvvalde, kas uzrauga būvniecības procesus un to atbilstību Latvijas Republikas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

5.3. Nav paredzēts piešķirt jaunus pienākumus, uzdevumus esošajiem pašvaldības darbiniekiem vai veidot jaunas darba vietas.

6.2. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija.

8.2. sabiedrības pārstāvji neizteica priekšlikumus, iebildumus.

8.3. Saistošie noteikumi saskaņoti ar Jelgavas novada pašvaldību, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību, Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālo administrāciju, Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldi, Valsts zinātnisko institūtu "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR".

8.4. cita veida saziņa un konsultācijas nav notikušas.