1. Saistošie noteikumi nosaka Olaines novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojums) veidus, to saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Pakalpojumu sniedz vai organizē tā sniegšanu pašvaldības aģentūra "Olaines sociālais dienests" (turpmāk – sociālais dienests).

3. Pakalpojuma sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes un personu grupas dzīves kvalitāti, spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa sociālajā dienestā, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.

5. Tiesības saņemt pakalpojumus ir personai:

5.1. kura ir deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot, ja persona pieprasa šo noteikumu 6.12.–6.14., 6.16., 6.19. un 6.20. punktā noteikto pakalpojumu un 6.6. punktā noteikto pakalpojumu sociālā dienesta Sociālās aprūpes centrā (turpmāk – aprūpes centrs), ja pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju pieprasījums pēc 6.6. punktā noteiktā pakalpojuma ir pilnībā apmierināts un sociālā dienesta aprūpes centrā ir brīva vieta;

5.2. kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu nepieciešams pakalpojums;

5.3. kura saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir tiesīga saņemt pakalpojumu, kā arī ar speciālām prasībām, kuras izvirza katrai konkrētai personu kategorijai atbilstoši pakalpojuma veidam.

6. Sociālais dienests nodrošina šādus pakalpojumus:

6.1. aprūpes mājās (personas dzīvesvietā) pakalpojumu pilngadīgām personām;

6.2. aprūpes pakalpojumu (bērna dzīvesvietā) bērnam ar invaliditāti;

6.3. atelpas brīža pakalpojumu;

6.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

6.5. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu krīzes situācijā nonākušiem bērniem un ģimenēm ar bērniem;

6.6. īslaicīgas un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilngadīgām personām;

6.7. dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

6.8. rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

6.9. ģimenes asistenta/sociālā rehabilitētāja pakalpojumu;

6.10. psihologa pakalpojumu;

6.11. specializētā transporta pakalpojumu;

6.12. zupas virtuves pakalpojumu;

6.13. Higiēnas centra pakalpojumu;

6.14. HIV profilakses punkta pakalpojumu;

6.15. krīzes istabas īres pakalpojumu;

6.16. izmitināšanas pakalpojumu īslaicīgās uzturēšanās istabā;

6.17. sociālās istabas īres pakalpojumu;

6.18. asistenta un pavadoņa pakalpojumu pašvaldībā;

6.19. sociālā darba pakalpojumu;

6.20. atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojumu.

7. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz iesniegumu un dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem vai normatīvajiem aktiem, kas nosaka sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

8. Sociālais dienests mēneša laikā pēc personas iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt pakalpojumu un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu.

9. Ja persona pieprasa šo noteikumu 6.6. punktā noteikto pakalpojumu, dienests iesniedz pašvaldības domē (turpmāk – Dome) uzziņu, kurā iekļauj informāciju par pakalpojuma nepieciešamību, personas un apgādnieku materiālo stāvokli, sociālo situāciju un līdzdalības iespējām pakalpojuma apmaksā. Dome pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pakalpojumu un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu.

10. Ārkārtas situācijā sociālais dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 6.6.punktā noteiktā pakalpojuma piešķiršanu nekavējoties uz periodu līdz 30 (trīsdesmit) dienām vai līdz Domes lēmumam.

11. Ja pakalpojumu nenodrošina sociālais dienests, pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma sniegšanas un apmaksas kārtību.

12. Par pašvaldības līdzekļiem šajos noteikumos noteiktajā apmērā nodrošina šo noteikumu 6.2.–6.4., 6.7.–6.15., 6.19. un 6.20. punktā noteikto pakalpojumu.

13. Persona maksā līdzdalības maksu par šo noteikumu 6.1., 6.6., 6.16. un 6.17. punktā noteikto pakalpojumu.

14. Par valsts līdzekļiem nodrošina šo noteikumu 6.5. un 6.18. punktā noteikto pakalpojumu.

15. Pakalpojumu sniedz sociālais dienests.

16. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kurai saskaņā ar novērtēšanas rezultātiem un noteikto aprūpes līmeni ir nepieciešama palīdzība pamatvajadzību apmierināšanai dzīvesvietā, mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē, ja persona nespēj sevi aprūpēt funkcionālo traucējumu dēļ.

17. Sociālais dienests izvērtē, kādas iespējas sniegt nepieciešamo aprūpi ir personas ģimenes locekļiem vai ar aprūpējamo kopā dzīvojošām personām, un slēdz līgumu ar personu un apgādnieku par aprūpes mājās pakalpojuma apjomu, ilgumu un tā samaksas kārtību.

18. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā pakalpojumu, ja personai nav likumīgo apgādnieku un personas ienākumi (tajā skaitā uzkrājumi) nepārsniedz minimālo mēneša darba algu.

19. Sociālajam dienestam ir tiesības nepiešķirt vai pārtraukt sniegt pakalpojumu personai:

19.1 kurai ir medicīniskās kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

19.2. kura necienīgi, agresīvi izturas pret sociālā darba speciālistu vai aprūpētāju un apdraud pakalpojuma sniedzēja drošību;

19.3. kura atguvusi pašaprūpes spējas;

19.4. kuras aprūpi spēj nodrošināt viņa apgādnieki vai ģimene;

19.5. kuru ievieto sociālās aprūpes vai rehabilitācijas institūcijā;

19.6. kura rakstiski atsakās no pakalpojuma;

19.7. kura maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

19.8. kura sniegusi nepatiesas ziņas par savu veselības stāvokli vai apzināti maldinājusi dienestu, un jaunatklātie apstākļi par personu liedz tiesības saņemt attiecīgo pakalpojumu.

(Nodaļas nosaukums grozīts ar Olaines novada domes 27.03.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. SN5/2024)

20. Pakalpojumu sniedz bērnam ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā.

21. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērnam:

21.1. no 2 līdz 18 gadu vecumam, kuram ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene (turpmāk – vecāki) nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību;

21.2. punktā 21.1. minētajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam (neatkarīgi no noteiktās invaliditātes grupas), ja dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

(Olaines novada domes 27.03.2024. saistošo noteikumu Nr. SN5/2024 redakcijā)

22. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna vecāks iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka bērna vecāki nespēj nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā (darba devēja, izglītības iestādes, Nodarbinātības valsts aģentūras apliecinājumu vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu, ja vecāki saņem sociālo pakalpojumu), un citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldības iestāžu rīcībā.

23. Sociālais dienests, nosakot pakalpojuma nepieciešamību, izvērtē:

23.1. kopā ar bērnu dzīvojošo mājsaimniecības locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

23.2. bērna vecāku apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

23.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

23.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

23.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

24. Sociālais dienests mēneša laikā pēc iesnieguma un visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas, tai skaitā sociālā darba speciālista veiktā izvērtējuma par pakalpojuma nepieciešamību, atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā veiktajam novērtējumam pieņem lēmumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma saņemšanas periodu atbilstoši personai noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trim) gadiem, vai pieņem lēmumu atteikt piešķirt pakalpojumu.

25. Pakalpojumu nepiešķir, ja:

25.1. bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē;

25.2. bērns jau saņem izvērtēto viņa vajadzībām atbilstošu citu aprūpes pakalpojumu pilnā apjomā vai aprūpes mājās pakalpojumu, ko sniedz valsts vai cits finansējums, lai izslēgtu dubultā finansējuma risku;

25.3. nav sniegta informācija vai iesniegti dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna vecāku iespējas nodrošināt bērna aprūpi;

25.4. nav ievēroti citi šajā saistošo noteikumu nodaļā vai citā ārējā normatīvā aktā noteiktie nosacījumi.

26. Pakalpojuma sniegšanu pārtrauc uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē.

27. Sociālais dienests pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

27.1. bērna vecāki iesniedz dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

27.2. bērna deklarētā dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

27.3. mainījušies apstākļi, kas atbilstoši dienesta lēmumā noteiktajam dod pamatu bērnam saņemt pakalpojumu.

28. Pakalpojumu piešķir līdz 80 (astoņdesmit) stundām mēnesī, no kurām līdz 20 stundām mēnesī var piešķirt bez dokumentu iesniegšanas, kas apliecina saistošo noteikumu 22. punktā norādīto apstākļu esamību.

(Olaines novada domes 27.03.2024. saistošo noteikumu Nr. SN5/2024 redakcijā)

29. Skolēna vecāks var pieprasīt papildu pakalpojumu līdz 80 (astoņdesmit) stundām kalendārajā gadā, ja ir spēkā visi tālāk minētie nosacījumi:

29.1. ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

29.2. vecāki veic algotu darbu (par algotu darbu netiek uzskatīts asistenta un pavadoņa pakalpojums pašvaldībā bērnam ar invaliditāti) vai ir darba attiecībās un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

30. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt juridiska persona vai uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata fiziska persona, kura nav bērna pirmās pakāpes radinieks vai nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā un kurai ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērnu ar invaliditāti. Fiziska persona var sniegt pakalpojumu vienlaikus ne vairāk kā 4 (četriem) bērniem.

31. Pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna vecāku un pakalpojuma sniedzēju.

32. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kura dzīvo ģimenē un kurai ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

33. Pakalpojumu piešķir līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārā gada ietvaros.

34. Pakalpojums nodrošina bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

35. Tiesības saņemt šo pakalpojumu ir bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ar Olaines novada bāriņtiesas (turpmāk – bāriņtiesa) lēmumu, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

36. Pakalpojums nodrošina diennakts uzturēšanos, aprūpi, sociālo rehabilitāciju un psiholoģisko palīdzību.

37. Tiesības saņemt pakalpojumu ir krīzes situācijā nonākušam bērnam un ģimenei ar bērniem. Sociālais dienests var piešķirt pakalpojumu, pamatojoties arī uz bāriņtiesas lēmumu vai personas iesniegumu.

38. Pakalpojuma piešķiršanas gadījumā personai izsniedz nosūtījumu.

39. Īslaicīgas un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz sociālā dienesta aprūpes centrs. Ja aprūpes centrā nav brīvu vietu, tad sociālais dienests slēdz līgumu ar citu pakalpojuma sniedzēju.

40. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis (izņemot pilngadīgas personas ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām ir nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē un kuru stāvoklis apdraud apkārtējos), kuras vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj sevi aprūpēt un kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās un dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu, un kurām nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt nepieciešamo aprūpi.

41. Nosakot pakalpojuma apmaksas kārtību, ievēro šādus nosacījumus:

41.1. par pakalpojumu maksā persona no saviem ienākumiem;

41.2. personai ir tiesības uz noteiktu naudas summu personiskiem izdevumiem saskaņā ar normatīvo aktu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

41.3. ja persona par pakalpojumu nevar samaksāt pilnā apmērā, maksas daļu līdz pilnai pakalpojuma maksai sedz personas apgādnieks vai pašvaldība, ja personai nav apgādnieku;

41.4. līdzekļu apmēru, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nosaka normatīvais akts par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta;

41.5. ja persona ir noslēgusi uztura līgumu (par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu), no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt personas aprūpi, par pakalpojumu pilnā apmērā maksā persona un īpašuma ieguvējs.

42. Pakalpojumu sniedz sociālā dienesta sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrā "Kastanis" (turpmāk – rehabilitācijas centrs).

43. Pakalpojuma mērķis ir sniegt sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, lai veicinātu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu un sekmētu fizisko, intelektuālo un psiholoģisko attīstību.

44. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa un ja tā nestrādā algotu darbu.

45. Pakalpojumu sniedz sociālā dienesta rehabilitācijas centrā.

46. Pakalpojuma mērķis ir sniegt speciālistu konsultācijas, rehabilitācijas un terapeitiskus pakalpojumus un citas aktivitātes, lai nodrošinātu personai:

46.1. sociālās funkcionēšanas prasmju uzturēšanu un attīstību;

46.2. psihosociālo palīdzību;

46.3. sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanu un nostiprināšanu;

46.4. intelektuālās (mentālās) un relaksācijas darbības veicināšanu;

46.5. uztveres motivācijas un intereses veicināšanu.

47. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērnam:

47.1. ar funkcionāliem traucējumiem, kuram ar VDEĀVK lēmumu noteikta invaliditāte, līdz 50 (piecdesmit) reizēm kalendārajā gadā;

47.2. ar pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu līdz 20 (divdesmit) reizēm kalendārajā gadā;

47.3. ar izglītības iestādes speciālista (speciālais pedagogs, psihologs, logopēds) atzinumu līdz 10 (desmit) reizēm kalendārajā gadā.

48. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem sociālais dienests, pamatojoties uz rehabilitācijas centra speciālista izvērtējumu un sociālā darba speciālista sagatavoto individuālo rehabilitācijas plānu.

49. Pakalpojumu izbeidz, ja persona/-ai:

49.1. rakstiski lūdz izbeigt pakalpojumu;

49.2. atkārtoti nav piešķirta invaliditāte;

49.3. pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus;

49.4. ir nepieciešami citi sociālie pakalpojumi.

50. Pakalpojums nodrošina personai vai ģimenei ar bērniem atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

51. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

51.1. jaunietim pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas, ja tam nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai, – līdz 4 (četrām) stundām nedēļā;

51.2. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē, – līdz 10 (desmit) stundām nedēļā;

51.3. ģimenei, kurā vismaz viens no vecākiem ir persona ar garīga rakstura traucējumiem, – līdz 15 (piecpadsmit) stundām nedēļā;

51.4. atsevišķi dzīvojošai personai ar garīga rakstura traucējumiem – līdz 15 (piecpadsmit) stundām nedēļā.

52. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 12 (divpadsmit) mēnešiem, ja sociālā darba speciālists ir sniedzis atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību. Ģimenei vai personai, kura aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā un pilda līdzdarbības pienākumus, ar sociālā darba speciālista izvērtējumu pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt.

53. Sociālais dienests saskaņā ar sociālā darba speciālista atzinumu un nosūtījumu nodrošina līdz 10 (desmit) psihologa konsultācijām:

53.1. ģimenei krīzes situācijā vai pēc valsts vai pašvaldības institūciju pieprasījuma;

53.2. personai, kurai traucētas sociālās funkcionēšanas spējas.

54. Krīzes un psiholoģisko traumu gadījumā sociālais dienests nodrošina psiholoģisko izpēti un psihosociālo rehabilitāciju dzīvesvietā.

55. Nepieciešamības gadījumā ar sociālā darba speciālista izvērtējumu var palielināt psihologa konsultāciju skaitu.

56. Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personas nokļūšanu uz ārstniecības iestādi, valsts vai pašvaldības institūciju un atpakaļ.

57. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

57.1. trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības personai ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti un kura veselības stāvokļa dēļ nevar izmantot sabiedrisko transportu;

57.2. personai, kurai nav likumīgo apgādnieku un kura objektīvu apstākļu dēļ nevar izmantot sabiedrisko transportu, – ar sociālā darba speciālista izvērtējumu;

57.3. personai atsevišķas situācijas risināšanai – ar sociālā darba speciālista izvērtējumu.

58. Lai saņemtu pakalpojumu, persona, tās likumiskais pārstāvis vai ārstniecības iestādes darbinieks sociālajā dienestā piesaka pakalpojumu vismaz 3 (trīs) darba dienas pirms plānotā brauciena, ja brauciens ir pašvaldības administratīvajā teritorijā, un vismaz 5 (piecas) darba dienas iepriekš, ja brauciens ir ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas.

59. Personai ir tiesības izmantot pakalpojumu līdz 3 (trīs) reizēm kalendārajā gadā par pašvaldības līdzekļiem.

60. Persona var izmantot pakalpojumu vairāk par 3 (trīs) reizēm kalendārajā gadā saskaņā ar Domes apstiprināto maksas pakalpojumu cenrādi.

61. Saskaņā ar sociālā darba speciālista nosūtījumu pakalpojumu ir tiesīga saņemt persona 1 (vienai) ēdienreizei 1 (vienu) reizi dienā, ja objektīvu apstākļu dēļ personai nav iespējas vai ir ierobežota iespēja nodrošināt pietiekamu uzturu un ja:

61.1. persona ir trūcīga mājsaimniecība;

61.2. personai nevar piešķirt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, un ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

61.2.1. persona ir atsevišķi dzīvojoša vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmēja un personas vidējie ienākumi mēnesī par pēdējiem trim mēnešiem nepārsniedz trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni vienai personai;

61.2.2. persona ir darbspējīga persona bez noteiktas dzīvesvietas un dzīvo pašvaldības administratīvajā teritorijā un personas vidējie ienākumi mēnesī par pēdējiem 3 (trim) mēnešiem nepārsniedz garantētā minimālā ienākuma slieksni 1 (vienai) personai.

62. Pakalpojuma ietvaros nodrošina – dušu, veļas mazgāšanu un žāvēšanu dienesta Higiēnas centrā.

63. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personai, kura nevar nodrošināt savu personisko higiēnu un/vai dzīvesvietā nav veļas mazgāšanas un mazgāšanās iespēju, pamatojoties uz personas iesniegto situācijas aprakstu un sociālā darba speciālista izvērtējumu, un izsniegtu nosūtījumu.

64. Persona vai viņas likumiskais pārstāvis pakalpojuma sniegšanas vietā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sociālā darba speciālista izsniegtu nosūtījumu.

65. Pakalpojumu personai sniedz pēc nepieciešamības.

66. Pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalsta pasākumus atkarīgai un līdzatkarīgai personai HIV, hepatīta B un C hepatīta, seksuāli transmisīvo saslimšanu izplatības mazināšanai intravenozo narkomānu un citu atkarīgo vielu lietotāju vidū.

67. Pakalpojuma ietvaros nodrošina izlietoto šļirču un adatu apmaiņu, konsultācijas un sociālo rehabilitāciju, informāciju par ārstēšanas un rehabilitācijas iespējām.

68. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personai ar atkarības un/vai līdzatkarības problēmām.

69. Pakalpojuma sniegšanas mērķis ir nodrošināt īslaicīgu izmitināšanu.

70. Tiesības saņemt pakalpojumu ir vardarbībā, nelaimes gadījumā cietušai personai, kā arī citai personai, kura iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ ir nonākusi krīzes situācijā un kurai nepieciešama īslaicīga izmitināšana.

71. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 90 (deviņdesmit) dienām.

72. Pakalpojuma ietvaros nodrošina mājokli, atbalstu sociālo problēmu risināšanā, lai atjaunotu vai uzlabotu personas sociālās funkcionēšanas spējas.

73. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personai/ģimenei, kuras ienākumi nepārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas un tai nav tiesību īrēt sociālo istabu. Ar vietu īslaicīgās uzturēšanās istabā nodrošina laika periodā no plkst. 18.00 līdz plkst. 9.00 saskaņā ar Domes apstiprināto maksas pakalpojumu cenrādi.

74. Ja šo noteikumu 73. punktā noteiktajai personai nav ienākumu, tad laika periodā no 15. oktobra līdz 15. maijam, ja āra gaisa vidējā temperatūra ir zem 8 °C, personai ir tiesības 10 (desmit) dienas uzturēties īslaicīgās uzturēšanās istabā bez maksas.

75. Pakalpojumu sniedz uz laiku līdz 30 (trīsdesmit) dienām. Pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu sociālās situācijas izvērtējumu un Domes lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.

76. Personai ir tiesības deklarēt savu dzīvesvietu īslaicīgās uzturēšanās istabā:

76.1. ar sociālā dienesta lēmumu, ja tās pēdējā dzīvesvieta ir bijusi deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā;

76.2. ar Domes lēmumu, ja pēdējā dzīvesvieta nav bijusi deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā.

77. Sociālās istabas statusu nosaka un atceļ Dome ar savu lēmumu.

78. Sociālās istabas statusu var noteikt:

78.1. pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošai atsevišķi neizīrētai istabai;

78.2. pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošai atsevišķi izīrētai istabai, ja tās īrnieks, kas atbilst šo noteikumu 73. punktā noteiktajiem kritērijiem, rakstveidā izteicis vēlēšanos īrēt sociālo istabu.

79. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personai, kura:

79.1. ir trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība un atbilst likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5. punkta nosacījumiem;

79.2. ir vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmēja, kuras ienākumi uz 1 (vienu) cilvēku mēnesī nepārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni mēnesī un kuras ģimenē nav darbspējīgu personu, un tai nav tiesiska pamata lietot īrētās dzīvojamās telpas vai tai piederošo mājokli saskaņā ar tiesas spriedumu.

80. Persona, kura vēlas saņemt pakalpojumu, sociālajā dienestā iesniedz:

80.1. rakstisku iesniegumu, norādot pamatotu iemeslu;

80.2. dokumentu kopijas, kas pamato personas tiesības saņemt palīdzību;

80.3. ienākumu deklarāciju un nepieciešamības gadījumā papildu dokumentus informācijas precizēšanai.

81. Pēc dokumentu izvērtēšanas sociālais dienests sagatavo uzziņu par personu un iesniedz izskatīšanai Domē.

82. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Dome.

83. Piešķirot pakalpojumu, Dome nosaka atlaides sociālās istabas īres maksai un komunālajiem pakalpojumiem:

83.1. 100 % atlaide dzīvojamo telpu īres maksai;

83.2. 100 % atlaide par siltumu, ja personas (ģimenes) ienākumi pēdējos 3 (trijos) mēnešos uz 1 (vienu) personu ir mazāki par 50 % no valstī noteiktās minimālās algas;

83.3. 50 % atlaide par siltumu no apsaimniekotāja izrakstītā rēķina, ja personas (ģimenes) ienākumi pēdējos 3 (trijos) mēnešos uz 1 (vienu) personu ir robežās no 50 % līdz 75 % no valstī noteiktās minimālās algas;

83.4. par elektrību, ūdeni un kanalizāciju, atkritumu izvešanu īrnieks maksā pilnā apmērā saskaņā ar apsaimniekotāja izrakstīto rēķinu, ja Dome nav pieņēmusi lēmumu par papildu atvieglojumiem īrniekam.

84. Sociālo istabu nodod lietošanā uz sociālās istabas īres līguma pamata 1 (viena) mēneša laikā pēc Domes lēmuma pieņemšanas par sociālās istabas īres tiesību piešķiršanu.

85. Sociālās istabas īres līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 6 (sešiem) mēnešiem, un to pagarina, pamatojoties uz sociālā dienesta lēmumu, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt sociālo istabu.

86. Ārkārtas situācijās sociālajam dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par sociālās istabas ierādīšanu uz 30 (trīsdesmit) dienām vai līdz Domes lēmumam.

87. Asistenta pakalpojumu sniedz, lai nodrošinātu socializāciju ārpus personas dzīvesvietas:

87.1. pilngadīgai personai, kurai ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta I vai II grupas invaliditāte un sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, izvērtējot asistenta pakalpojuma nepieciešamību un atbalsta intensitāti;

87.2. bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuram ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

88. Pavadoņa pakalpojumu sniedz bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuram ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus personas dzīvesvietas.

89. Pakalpojums nodrošina palīdzību personām, personu grupām un sabiedrībai kopumā, veicinot vai atjaunojot personas spēju sociāli funkcionēt, radot šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicinot sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās.

90. Sociālais darbs ietver:

90.1. ģimenes (personas) sociālo risku izvērtēšanu;

90.2. ģimenes (personas) vajadzību un resursu izvērtēšanu;

90.3. ģimenes (personas) sociālo problēmu noteikšanu;

90.4. ģimenes (personas) sociālā gadījuma vadīšanas plāna izstrādi un/vai individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādi;

90.5. sociālā darba speciālista individuālās konsultācijas ģimenei (personai);

90.6. psihosociālo konsultēšanu;

90.7. pašpalīdzības, atbalsta, izglītojošo grupu organizēšanu;

90.8. sociālā darba speciālista konsultācijas ar personām ar atkarības problēmām;

90.9. psihologa, narkologa u. c. speciālistu konsultācijas sociālā gadījuma vadīšanas plāna / individuālā sociālā rehabilitācijas plāna ietvaros;

90.10. darbu ar nepilngadīgajiem, kuriem iekārtota profilakses lieta, un viņu vecākiem;

90.11. darbu ar ģimenēm ar bērniem un jauniešiem;

90.12. darbu ar kopienu – sociālo problēmu risināšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

91. Sociālā darba pieprasīšanas un nodrošināšanas kārtība:

91.1. pakalpojumu sniedz, pamatojoties uz personas, bāriņtiesas, policijas, skolas u. c. juridisko un fizisko personu iesniegumu par iespējamām ģimenes (personas) sociālajām problēmām;

91.2. pakalpojumu sniedz visām pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošām personām arī tad, ja ģimene (persona) nav dzīvesvietu deklarējusi pašvaldības administratīvajā teritorijā;

91.3. sociālais darbinieks pārbauda informāciju un uzsāk sociālo darbu ar ģimeni (personu);

91.4. ģimenes (personas) individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā nosaka sociālās rehabilitācijas mērķi un sociālā darba speciālista un ģimenes (personas) uzdevumus sociālās problēmas risināšanai un slēdz vienošanos ar ģimeni (personu) par šo uzdevumu izpildi;

91.5. sociālā darba speciālists izvērtē ģimenes (personas) vajadzību pēc sociālās palīdzības un pakalpojumiem un pieņem lēmumu par nepieciešamās palīdzības un pakalpojumu sniegšanu.

92. Pakalpojums sniedz personai iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju.

93. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un plānu.

94. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties vai kuru dalībai grupā norīkojis sociālā darba speciālists vai cits speciālists.

95. Pakalpojumu sniedz nodarbību īstenošanas gadījumā, komplektējot grupu.

96. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Olaines novada domes 2011. gada 21. februāra saistošie noteikumi Nr. 4 "Sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība Olaines novada pašvaldībā".

97. Saistošo noteikumu 29. un 61. punkts stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.